(1)

Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts (2) (“Ženēvas akts”) ir starptautisks nolīgums, ar kuru saskaņā līgumslēdzējas puses ievieš cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpējas aizsardzības sistēmu.

(2)

Pēc Padomes Lēmuma (ES) 2019/1754 (3) par Savienības pievienošanos Ženēvas aktam Savienība 2019. gada 26. novembrī deponēja Ženēvas akta pievienošanās instrumentu. 2020. gada 26. februārī Savienība pievienojās Ženēvas aktam. Tā kā Savienība bija piektā līgumslēdzēja puse, kas pievienojās Ženēvas aktam, saskaņā ar Ženēvas akta 29. panta 2. punktu Ženēvas akts stājās spēkā tajā pašā dienā.

(3)

Saskaņā ar Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu katras Ženēvas akta līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var iesniegt pieteikumus uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajā birojā, kas to reģistrē Starptautiskajā reģistrā. Saskaņā ar Ženēvas akta 9. pantu pārējās līgumslēdzējas puses pēc īpašas pārbaudes procedūras un šīs procedūras gaismā var izlemt, vai šo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt savā teritorijā.

(4)

Regulas (ES) 2019/1753 1. panta 2. punktā noteikts, ka minētajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (4) nozīmē.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 1. punktu Komisija kā Savienības kompetentā iestāde ir pilnvarota pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam un pēc tam regulāri iesniegt Starptautiskajam birojam pieteikumus uz Savienības cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju.

(6)

Laikā no 2021. gada novembra līdz decembrim dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 2. punktu Komisijai ir iesūtījušas četrus pieprasījumus Starptautiskajā reģistrā reģistrēt aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuri ir aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(7)

Nosaukumi, kuri saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir aizsargāti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN), būtu jāiesniedz kā pieteikumi uz attiecīgi cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

(8)

Tāpēc, pamatojoties uz minētajiem dalībvalstu pieprasījumiem, lai Komisija iesniedz pieteikumus uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, būtu jāizveido aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) saraksts.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas (vīns) atzinumu,