(1)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (“Tehnisko pasākumu regula”). Tās VI pielikumā paredzēti īpaši noteikumi par tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti ziemeļrietumu ūdeņos esošajiem Savienības ūdeņiem.

(2)

Beļģija, Spānija, Francija, Īrija un Nīderlande ir tieši ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Šīs dalībvalstis pirmo kopīgo ieteikumu iesniedza 2020. gada maijā. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) kopīgo ieteikumu novērtēja 2020. gada jūlijā. Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, Komisija aicināja dalībvalstis kopīgo ieteikumu saskaņot ar zinātnisko novērtējumu. Tāpēc dalībvalstis 2020. gada 14. decembrī iesniedza pārskatītu kopīgo ieteikumu.

(3)

Kamēr ar deleģēto aktu nav pieņemti kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi, korektīvie pasākumi rietumu ūdeņu daudzgadu pārvaldības plāna nozīmē, kuru mērķis ir samazināt mencas un merlanga piezveju Ķeltu jūrā un blakus esošajos apgabalos, un papildu tehniskie pasākumi, kuru mērķis ir samazināt mencveidīgo sugu piezveju Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, tika noteikti Padomes Regulas (ES) 2021/92 (2) 15.–17. pantā. Šie pasākumi bija funkcionāli saistīti ar jauktu sugu zvejniecībās nozvejoto mērķsugu KPN apjomiem, jo bez minētajiem pasākumiem šādu KPN apjomus būtu nācies samazināt, lai ļautu piezvejas sugu krājumiem atjaunoties.

(4)

Daļa ziemeļrietumu ūdeņu vairs nav ES ūdeņi, tāpēc ES un Apvienotajai Karalistei ir jāapspriežas par kopīgiem pasākumiem. Lai gan ES un Apvienotā Karaliste nepanāca vienošanos par saskaņotiem funkcionāli saistītiem tehniskiem pasākumiem, ir jāturpina piemērot esošos funkcionāli saistītos tehniskos pasākumus, kas noteikti Regulas 2021/92 15.–17. pantā un kas ļāva mērķsugu KPN noteikt minētajā regulā ierosinātajā apjomā, neapdraudot to Savienības ūdeņos sastopamo krājumu stāvokli, kuru piezvejas ir nenovēršamas, un atzīstot, ka vienošanās panākšana 2022. gada sākumā būs ES prioritāte. Visi tehniskie pasākumi, kas noteikti 2022. gadam, vienojoties ar trešām valstīm, būs jāievieš ES tiesību aktos, izmantojot piemērojamo tiesisko regulējumu.

(5)

Līdztekus notiekošajām sarunām ar Apvienoto Karalisti attiecīgās dalībvalstis Beļģija, Spānija, Francija, Īrija un Nīderlande 2021. gada 30. aprīlī iesniedza jaunu kopīgu ieteikumu, kurā atkārtots 2020. gadā iesniegtais kopīgais ieteikums, iekļaujot jaunu specifikāciju ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra). Šajā kopīgajā ieteikumā ierosināts saglabāt šos pasākumus, kamēr nav panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

(6)

Šīs regulas mērķis ir vienā tiesību aktā iekļaut spēkā esošos noteikumus par tehniskiem pasākumiem, kas iepriekš tika pieņemti ziemeļrietumu ūdeņu izmetumu plānu ietvaros, tehniskos pasākumus, kas atbilst pasākumiem, kuri noteikti Regulas 2021/92 15.–17. pantā, un papildus pasākumus par jauniem zvejas rīkiem Īrijas jūrā, kas iekļauti 2021. gada kopīgajā ieteikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi, kas piemērojami Savienības ūdeņiem, ir paredzēti, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (3), 494. panta 1. un 2. punktā, un tajos ņemti vērā minētā nolīguma 494. panta 3. punktā minētie principi. Tie neskar pasākumus, kas piemērojami Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(8)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ZZTEK ir novērtējusi (4) (5) pierādījums, ko reģionālās grupas sniegušas, lai pamatotu kopīgajā ieteikumā iekļautos tehniskos pasākumus.

(9)

Šajā regulā iekļautie pasākumi ir izvērtēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 2. panta 2. punktu, 15. un 18. pantu. Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus, kas apliecina, ka priekšlikumi atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. un 5. punkta prasībām.

(10)

2021. gada 16. jūlijā par kopīgo ieteikumu notika apspriešanās ar Zivsaimniecības ekspertu grupu.

(11)

Kopīgajā ieteikumā tika ierosināti īpaši pasākumi, lai samazinātu mencas un merlanga piezveju Ķeltu jūrā un blakus esošajos apgabalos, pamatojoties uz 2020. gadā spēkā esošajiem korektīvajiem pasākumiem (6). Šie īpašie pasākumi attiecas uz grunts traļiem un zvejas vadiem Savienības ūdeņos ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, kā arī kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikšas. ZZTEK secināja (7), ka ierosinātie zvejas rīki ir selektīvāki nekā Regulā (ES) 2019/1241 aprakstītie pasākumi. Tāpēc ierosinātie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(12)

Kopīgajā ieteikumā ir ierosināti ar nozvejas sastāvu saistīti īpaši nosacījumi, kas piemērojami Ķeltu jūrā, jo īpaši gadījumos, kad mencas piezveja nepārsniedz 1,5 %. Ņemot vērā krājumu slikto stāvokli šajos apgabalos, ZZTEK nevēlas noteikt nosacījumus, kas balstīti uz piezvejas robežvērtībām. Tomēr ZZTEK arī norādīja (8), ka pat tad, ja nevienā reisā netiktu pārsniegts noteikums par mencas piezveju 1,5 % apmērā, kopīgajā ieteikumā norādītie alternatīvie zvejas rīki joprojām būtu selektīvāki nekā Regulā (ES) 2019/1241 paredzētie atsauces zvejas rīki. Tāpēc ierosinātie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(13)

Kopīgajā ieteikumā ir ierosināti īpaši tehniskie pasākumi grunts traļiem un zvejas vadiem Savienības ūdeņos ICES 7.f–7.k rajonā un apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā. ZZTEK secināja, ka šie pasākumi ir selektīvāki nekā Regulā (ES) 2019/1241 ierosinātie pasākumi. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(14)

Kopīgajā ieteikumā ir ierosināti īpaši nosacījumi, kas Ķeltu jūrā piemērojami gadījumos, kad nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs. ZZTEK secināja (9), ka kopumā ierosinātie risinājumi ir selektīvāki vai vismaz līdzvērtīgi zvejas rīkiem, kas norādīti Regulas (ES) 2019/1241 atkāpēs par specializēto zveju. Attiecībā uz dubulto āmi ZZTEK iepriekšējos ziņojumos (10) bija izvērtējusi pamatpētījumu un secinājusi, ka principā tas var samazināt nevēlamu sugu piezveju, vienlaikus saglabājot mērķsugu nozveju. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu specifikācijas ZZTEK novērtēšanai ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. maijam. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(15)

Kopīgajā ieteikumā ir ierosināti īpaši nosacījumi, kas Ķeltu jūrā piemērojami gadījumos, kad nozvejās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir Eiropas jūrasvelns, heks vai megrimi kopā. Lai gan ZZTEK nevēlas ieviest nosacījumus attiecībā uz nozvejas sastāvu (11), tā secina, ka ierosinātie pasākumi joprojām ir selektīvāki nekā atsauces vērtības, kas ieviestas ar Tehnisko pasākumu regulu. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(16)

Kopīgajā ieteikumā tika ierosināti konkrēti tehniskie pasākumi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas. ZZTEK secināja, ka ierosinātie zvejas rīki varētu uzlabot mencas, pikšas un merlanga selektivitāti. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(17)

Kopīgajā ieteikumā tika ierosināti konkrēti tehniskie pasākumi Īrijas jūrā attiecībā uz grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks nekā 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs. ZZTEK secināja (12), ka šie zvejas rīki varētu samazināt mencas, pikšas un merlanga nozveju salīdzinājumā ar pasākumiem, kas noteikti Tehnisko pasākumu regulā. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(18)

Kopīgajā ieteikumā tika ierosināti īpaši tehniskie pasākumi Īrijas jūrā attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai lielāks un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuriem ir specifiskas pikšas, mencas un rajveidīgo zivju nozvejas sastāva īpatnības. Kopumā ZZTEK uzskatīja (13) (14), ka kopīgajā ieteikumā ierosinātie zvejas rīki ir selektīvāki nekā Tehnisko pasākumu regulā aprakstītie zvejas rīki. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(19)

Šajā kopīgajā ieteikumā ir iekļauta grunts traļu un zvejas vadu zvejas rīka specifikācija 2021. gadam ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), kuras pamatā ir līdzvērtīga selektivitāte kā atsauces zvejas rīkam, kas minētajā apgabalā un zvejniecībā noteikts ar Regulu (ES) 2019/1241. ZZTEK ir izvērtējusi jaunos zinātniskos pierādījumus, kas ir pamatā 2021. gada jūnija izmaiņām kopīgajā ieteikumā, un secināja, ka zvejas rīkam ir līdzīgas selektivitātes īpašības salīdzinājumā ar atsauces zvejas rīku.

(20)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts minimālo saglabāšanas references izmēru vairākām sugām, kas nozvejotas atpūtas zvejā ziemeļrietumu ūdeņos, saskaņot ar komerciālajai zvejai piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru. Vairākas sugas, kas iekļautas kopīgajā ieteikumā par minimālā saglabāšanas references izmēra saskaņošanu, ICES klasificē kā noplicinātas, vai ICES uzskata, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē to kopējo zvejas izraisīto mirstību. Turklāt vairākas šīs pašas sugas ir izplatītas gan dienvidrietumu ūdeņos (DRŪ) un Ziemeļjūrā (ZJ), gan ziemeļrietumu ūdeņos, un DRŪ un ZJ šo sugu minimālais saglabāšanas references izmērs jau ir saskaņots starp komerciālo zveju un atpūtas zveju. ZZTEK analizēja sniegtos pierādījumus un secināja (15), ka šis pasākums varētu pastiprināt jūras zivju mazuļu aizsardzību. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2019/1241.

(21)

Tāpēc un lai optimizētu izmantošanas modeļus, palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas, ir lietderīgi pieņemt dalībvalstu iesniegtos tehniskos pasākumus.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē zvejas kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,