EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R2139

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2021/2800

OJ L 442, 9.12.2021, p. 1–349 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2021/2139/oj

9.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 442/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2139

(2021. gada 4. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (1), un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu un 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2020/852 ir izveidots vispārējs satvars, kā noteikt, vai kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vidiski ilgtspējīgu, ar mērķi noskaidrot, kādā mērā investīcijas ir vidiski ilgtspējīgas. Minētā regula attiecas uz Savienības vai dalībvalstu pieņemtiem pasākumiem, ar kuriem nosaka prasības finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem attiecībā finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, kas kā vidiski ilgtspējīgi tiek darīti pieejami finanšu tirgus dalībniekiem, kuri dara pieejamus finanšu produktus, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 19.a pantu vai konsolidētu nefinanšu paziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 29.a pantu. Ekonomikas dalībnieki un publiskās iestādes, uz kuriem Regula (ES) 2020/852 neattiecas, to var piemērot brīvprātīgi.

(2)

Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē attiecīgi klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un paredzēt katram minētās regulas 9. pantā izklāstītajam relevantajam vidiskajam mērķim tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem no šiem vidiskajiem mērķiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta h) apakšpunktu tehniskās pārbaudes kritērijos jāņem vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs un attiecīgā nozare, kā arī tas, vai saimnieciskā darbība ir pārejas saimnieciskā darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, vai veicinoša darbība, kā minēts tās pašas regulas 16. pantā. Lai tehniskās pārbaudes kritēriji lietderīgi un līdzsvaroti atbilstu Regulas (ES) 2020/852 19. pantā noteiktajām prasībām, tie būtu jānosaka kā kvantitatīvas robežvērtības vai minimālās prasības, kā relatīvais uzlabojums, kā kvalitatīvas snieguma prasības, kā procesā vai praksē balstītas prasības vai kā precīzs pašas saimnieciskās darbības rakstura apraksts, ja šī darbība pēc savas būtības ir tāda, kas var būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu.

(4)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jānodrošina, ka saimnieciskā darbība rada pozitīvu vai mazina negatīvu ietekmi uz klimata mērķa sasniegšanu. Tādēļ šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem par atskaites punktu ņemamas robežvērtības vai snieguma līmenis, kuru konkrētajai saimnieciskajai darbībai vajadzētu sasniegt, lai varētu uzskatīt, ka tā būtiski sekmē kāda šāda klimata mērķa sasniegšanu. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka konkrētajai saimnieciskajai darbībai nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi. Tāpēc šajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka minimālās prasības, kurām konkrētajai saimnieciskajai darbībai būtu jāatbilst, lai to varētu uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu.

(5)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un būtiski nekaitē pārējo vidisko mērķu sasniegšanai, attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, paraugpraksi, standartiem un metodiku, kā arī uz starptautiski atzītu publisku struktūru izstrādātiem vispāratzītiem standartiem, praksi un metodiku. Ja specifiskā rīcībpolitikas jomā objektīvi nav pieņemamu alternatīvu, tehniskās pārbaudes kritēriji varētu balstīties arī uz starptautiski atzītu privātu struktūru vispāratzītiem standartiem.

(6)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pie vienas kategorijas piederošām saimnieciskajām darbībām būtu jāpiemēro vienādi tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz katru klimata mērķi. Tāpēc, ja vien iespējams, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāievēro saimniecisko darbību klasifikācija, proti, NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (3). Lai uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem palīdzētu identificēt relevantās saimnieciskās darbības, kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, saimnieciskās darbības specifiskajā aprakstā būtu jāiekļauj arī atsauces uz NACE kodiem, ar kādiem šo darbību var klasificēt. Šīs atsauces būtu jāsaprot kā indikatīvas un tās nedrīkstētu ņemt pārsvaru pār darbības aprakstā sniegto specifisko definīciju.

(7)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, būtu jāatspoguļo nepieciešamība novērst siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos, samazināt šādas emisijas vai palielināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti un oglekļa ilgtermiņa uzglabāšanu. Tāpēc ir lietderīgi vispirms koncentrēties uz tām saimnieciskajām darbībām un sektoriem, kam ir vislielākais potenciāls sasniegt šos mērķus. Šo saimniecisko darbību un nozaru atlasei jābūt balstītai uz to, cik lielu daļu no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma tās rada, un pierādījumiem par to potenciālu novērst vai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai piesaistīt siltumnīcefekta gāzes, vai veicināt šādu novēršanu, samazināšanu, piesaisti vai ilgtermiņa uzglabāšanu citās darbībās.

(8)

Aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķināšanas metodikai vajadzētu būt grodai, vispārpiemērojamai un līdz ar to tādai, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu salīdzināmību gan starp nozarēm, gan nozares iekšienē. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dažādām saimnieciskajām darbībām piemēro to pašu aprēķina metodiku, ja šāds aprēķins ir nepieciešams, tajā pašā laikā nodrošinot pietiekamu elastību struktūrām, kas piemēro Regulu (ES) 2020/852. Tāpēc aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanā ir lietderīgi izmantot vai nu Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES, vai arī – alternatīvā kārtā – ISO 14067 vai ISO 14064-1 standartu. Ja precīzas un salīdzināmas informācijas iegūšanai par aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu konkrētā nozarē īpaši piemēroti ir alternatīvi vispāratzīti rīki vai standarti, piemēram, G-res rīks hidroenerģijas sektorā un ETSI standarts ES 203 199 informācijas un sakaru sektorā, ir lietderīgi paredzēt, ka šādus rīkus vai standartus konkrētajā nozarē var izmantot kā alternatīvu.

(9)

Metodikai, pēc kuras aprēķina darbību aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas hidroenerģētikas sektorā, būtu jāatspoguļo šī sektora specifika, tostarp jaunas modelēšanas metodikas, zinātniskās zināšanas un empīriskie mērījumi no rezervuāriem visā pasaulē. Lai būtu iespējams precīzi ziņot par neto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām hidroenerģētikas nozarē, ir lietderīgi paredzēt, ka ir iespējams izmantot G-res rīku, kas ir bez maksas publiski pieejams un ko ir izstrādājusi Starptautiskā hidroenerģijas asociācija sadarbībā ar UNESCO Globālo vides pārmaiņu katedru.

(10)

Metodikai, pēc kuras aprēķina darbību aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas informācijas un sakaru nozarē, būtu jāatspoguļo šī sektora specifika, jo īpaši Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI) darbs un sagatavotie norādījumi par aprites cikla novērtējumiem informācijas un sakaru sektorā. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka ETSI standartu ES 203 199 var izmantot kā metodiku, pēc kuras var precīzi aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šajā sektorā.

(11)

Dažu darbību tehniskās pārbaudes kritēriji balstās uz tehniski ļoti sarežģītiem elementiem, tāpēc investoriem var nebūt iespējams novērtēt, vai šie kritēriji ir ievēroti, jo tas prasa speciālas zināšanas. Lai novērtēšanu atvieglotu, šādu darbību atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāverificē neatkarīgai trešai pusei.

(12)

Veicinošas saimnieciskās darbības, kas minētas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, pašas par sevi būtiski nesekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Tomēr bez šādām darbībām nav iespējama ekonomikas dekarbonizācija, jo tās tieši nodrošina, ka citas darbības ir iespējams veikt ar pēc iespējas mazāku oglekļa intensitāti. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji šādām saimnieciskajām darbībām, bez kurām mērķdarbībām nav iespējams kļūt par mazoglekļa darbībām vai panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiem atbilstīgā darbība atbilst arī Regulas (ES) 2020/852 16. panta noteikumiem, proti, ka darbība nedrīkst novest pie aktīvu iesīkstes un ka tai ir jādod būtiska, pozitīva ietekme uz vidi.

(13)

Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētās pārejas saimnieciskās darbības vēl nav iespējams aizstāt ar tehnoloģiski un ekonomiski realizējamām mazoglekļa alternatīvām, bet tās atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Šīm darbībām var būt izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, proti, tās var samazināt savu pašreiz lielo oglekļa pēdu, tostarp palīdzēt pakāpeniski darīt galu atkarībai no fosilajām degvielām. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji šādām saimnieciskajām darbībām, kur teju bezoglekļa risinājumi vai nu vēl nepastāv, vai pastāv, taču nav praktiski īstenojami lielākā mērogā, un kurām ir vislielākais potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiem atbilstīgā darbība atbilst arī Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta noteikumiem, proti, darbības siltumnīcefekta gāzu emisijām jāatbilst labākajam sniegumam nozarē, darbība nedrīkst kavēt mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un nedrīkst novest pie iesīkstes oglekļietilpīgos aktīvos.

(14)

Ņemot vērā pašlaik notiekošās sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un vajadzību panākt lielāku saskaņotību starp dažādajiem instrumentiem ar mērķi realizēt zaļā kursa vidiskās un klimatiskās ieceres, tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana lauksaimniecībā būtu jāatliek.

(15)

Klimata pārmaiņas rada aizvien lielāku slodzi mežiem, kas savukārt saasina citus nozīmīgus slodzes faktorus – kaitēkļus, slimības, ekstrēmus laikapstākļu notikumus un meža ugunsgrēkus. Spiedienu izraisa arī lauku apvidu pamešana, apsaimniekošanas trūkums un zemes izmantošanas maiņas izsaukta sadrumstalotība, apsaimniekošanas intensitātes palielināšanās, kam par iemeslu ir augošais pieprasījums pēc koksnes, meža produktiem un enerģijas, infrastruktūras attīstība, urbanizācija un zemes platību aizņemšana. Tajā pašā laikā bez miežiem nebūs iespējams sasniegt Savienības mērķus – apvērst biodaudzveidības zudumus, enerģiskāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, samazināt un pārvaldīt katastrofu riskus (jo īpaši tādus, kuru iemesls ir plūdi, sausums vai dabas ugunsgrēki) un veicināt apritīgu bioekonomiku. Klimatneitralitāte un veselīga vide prasa uzlabot meža platību kvalitāti un kvantitāti, jo tās ir vislielākās oglekļa piesaistītājas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (“ZIZIMM”) sektorā. Ar mežu saistītas darbības var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu, palielinot neto oglekļa dioksīda piesaisti, saglabājot oglekļa uzkrājumus un nodrošinot materiālus un atjaunīgo enerģiju, un tādējādi sekmētu arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, biodaudzveidību, aprites ekonomiku, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, kā arī piesārņojuma novēršanu un kontroli. Tādēļ būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji pirmreizējās apmežošanas, meža ataudzēšanas, meža apsaimniekošanas un meža saglabāšanas darbībām. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt pilnībā saskaņotiem ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, biodaudzveidība un aprites ekonomika.

(16)

Lai izmērītu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un meža ekosistēmās esošo oglekļa uzkrājumu dinamiku, meža īpašniekiem būtu lietderīgi veikt klimatieguvumu analīzi. Lai pienācīgi atspoguļotu proporcionalitātes principu un samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši nelielu mežu īpašniekiem, tad meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīzi nevajadzētu prasīt. Lai vēl vairāk samazinātu administratīvās izmaksas, būtu jāparedz, ka aprēķinu sertificēšanas vajadzībām mazāki meža īpašnieki drīkst veikt grupas novērtējumu kopā ar citām saimniecībām, un ka tas jādara reizi 10 gados. Ir pieejami piemēroti bezmaksas rīki, piemēram, tie, ko nodrošina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), kuru pamatā ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC(4) dati un kurus var izmantot, lai aplēstu izmaksu apmēru un samazinātu maziem mežsaimniekiem uzliktās izmaksas un slogu. Šo rīku var pielāgot dažādiem analīzes līmeņiem, piemēram, lielām saimniecībām var izmantot specifiskas vērtības un detalizētu aprēķinu, bet nelielākām – standartvērtības un vienkāršotu aprēķinu.

(17)

Ievērojot Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (5), 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” (6) un 2020. gada 17. septembra paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (7), kā arī plašākas Savienības biodaudzveidības un klimatneitralitātes ieceres, kuras paustas Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumā “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (8) un 2021. gadā plānoto jauno Mežu stratēģiju, uz mežsaimniecības darbībām attiecināmie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un nepieciešamības gadījumā jāpārskata brīdī, kad tiks pieņemts Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts. Šie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāizskata, lai tajos tiktu labāk ievērotas biodaudzveidībai labvēlīgās prakses, kas pašlaik ir tapšanas stadijā, piemēram, dabai pietuvināta mežsaimniecība.

(18)

Tā kā ļoti liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un zemes oglekļa piesaistītājsistēmu stiprināšanā ir mitrājiem, mitrāju atjaunošana var būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. Mitrāju atjaunošana var nākt par labu arī klimatadaptācijai, tostarp amortizēt klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī palīdzēt apvērst biodaudzveidības izzušanas tendenci un saglabāt ūdens kvantitāti un kvalitāti. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas zaļo kursu, ar paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” un ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāaptver arī mitrāju atjaunošana.

(19)

Ražošanas nozare rada aptuveni 21 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā (9). Tā ir trešais lielākais šo emisiju avots Savienībā, tāpēc tai ir izšķirīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Tajā pašā laikā ražošana var būt nozīmīgs sektors, kas palīdz novērst vai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās ekonomikas nozarēs, pateicoties tādiem saražotajiem produktiem un ražošanas tehnoloģijām, kas nepieciešamas šādām citām nozarēm, lai tās kļūtu par mazoglekļa nozarēm vai turpinātu tādas būt. Tāpēc ražošanas nozarei piemērojamie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka attiecībā gan uz ražošanas darbībām, kas saistītas ar visaugstākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņiem, gan uz mazoglekļa produktu un tehnoloģiju ražošanu.

(20)

Ražošanas darbības, kurām vēl nav pieejamas tehnoloģiski vai ekonomiski realizējamas mazoglekļa alternatīvas, bet kuras atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētajām pārejas saimnieciskajām darbībām. Lai rosinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, tehniskās pārbaudes kritēriju robežvērtības šīm darbībām būtu jānosaka tādā līmenī, kuru var sasniegt tikai katras nozares vissekmīgākie dalībnieki, lielākoties balstoties uz siltumnīcefekta gāzu emisijām uz izlaides vienību.

(21)

Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētās pārejas ražošanas darbības nenovirzās no ticamas dekarbonizācijas trajektorijas, un ievērotu minētās regulas 19. panta 5. punktu, šo saimniecisko darbību tehniskās pārbaudes kritēriji vismaz reizi trijos gados būtu jāizvērtē. Izvērtēšanā būtu jāiekļauj analīze par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir visrelevantākie standarti un vai šo darbību aprites cikla emisijas ir pietiekami ņemtas vērā. Izvērtēšanā vajadzētu arī apsvērt uztvertā oglekļa potenciālo izmantošanu atkarībā no tehnikas attīstības. Attiecībā uz dzelzs un tērauda ražošanu būtu jāapsver jaunie dati un pierādījumi, kas gūti tādos mazoglekļa tērauda ražošanas izmēģinājuma projektos, kur izmanto ūdeņradi; tāpat būtu sīkāk jāizpēta iespējas izmantot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un citus iespējamus etalonus tehniskās pārbaudes kritērijos.

(22)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko attiecina uz ražošanas darbībām, kuras uzskatāmas par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajām veicinošajām darbībām, pirmām kārtām būtu jābalstās uz saražoto produktu raksturu, ko attiecīgā gadījumā var kombinēt ar papildu kvantitatīviem sliekšņiem, lai nodrošinātu, ka šie produkti var būtiski sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu vai samazināšanu citos sektoros. Lai atspoguļotu faktu, ka prioritāte dodama darbībām, kam ir vislielākais potenciāls novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazināt šādas emisijas vai palielināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti un ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanu, veicinošajām ražošanas darbībām būtu jākoncentrējas uz tādu produktu ražošanu, kas ir nepieciešami šīm saimnieciskajām darbībām.

(23)

Bez elektroenerģijas sektorā izmantojamo elektroiekārtu ražošanas nav iespējams modernizēt Savienības elektrotīklus, plašāk apgūt atjaunīgo enerģiju un kompensēt svārstības tīklā, kuru cēlonis ir no atjaunīgiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošana, nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļu uzlādi un viedām, zaļām ēkām domātu lietotņu plašāku ieviešanu. Tajā pašā laikā elektroenerģijas sektorā izmantojamo elektroiekārtu ražošana var palīdzēt izstrādāt viedo mājokļu koncepciju, kuras mērķis ir vēl vairāk popularizēt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un mājokļa aprīkojuma prasmīgu pārvaldību. Tāpēc varētu būt nepieciešams ražošanas sektoram noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus papildināt un novērtēt elektroiekārtu ražošanas potenciālu būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

(24)

Energoefektivitātes pasākumi un citi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, piemēram, lokāli izmantojamas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un esošās vismodernākās tehnoloģijas var palīdzēt ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas sektorā. Tāpēc tām saimnieciskajām darbībām ražošanas sektorā, kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ar minētajiem pasākumiem var krietni palīdzēt izpildīt snieguma standartus un sasniegt robežvērtības, pēc kā nosaka, vai darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu.

(25)

Enerģētikas sektors rada aptuveni 22 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā, un aptuveni 75 % no emisijām, ja ieskaita enerģijas patēriņu citos sektoros. Tāpēc tam ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Enerģētikas sektoram piemīt ievērojams potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vairākas darbības šajā sektorā ir uzskatāmas par veicinošām darbībām, kuras sekmē enerģētikas sektora pāreju uz atjaunīgo vai mazoglekļa elektroenerģiju vai siltumapgādi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus plašam ar energoapgādes ķēdi saistītam darbību lokam, sākot ar elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu no dažādiem avotiem un beidzot ar pārvades un sadales tīkliem, enerģijas uzkrāšanu, kā arī siltumsūkņiem un biogāzes un biodegvielas ražošanu.

(26)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas darbības, t. sk. koģenerācijas darbības, būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, būtu jānodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas vai novērstas. Uz siltumnīcefekta gāzu emisijām balstītiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāiezīmē šo darbību dekarbonizācijas trajektorija. Veicinošām darbībām, kas sekmē dekarbonizāciju ilgtermiņā, piemērojamajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu lielākoties jābalstās uz darbības raksturu vai uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām.

(27)

Regulā (ES) 2020/852 ir atzīta “klimatneitrālas enerģijas” nozīme un noteikts, ka Komisijai ir jānovērtē visu relevanto esošo tehnoloģiju potenciālais devums un realizējamība. Kodolenerģijas jomā novērtēšana vēl nav galā; tiklīdz process būs pabeigts, Komisija, pamatojoties uz tā rezultātiem, attiecīgi rīkosies šīs regulas sakarā.

(28)

Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā noteiktās juridiskās robežas pārejas darbībām paredz ierobežojumus attiecībā uz darbībām ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, kurām vienlaikus ir arī liels emisiju samazināšanas potenciāls. Šādām pārejas darbībām vajadzētu būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu gadījumos, kad nav nekādu tehnoloģiski un ekonomiski realizējamu mazoglekļa alternatīvu, ar nosacījumu, ka tās ir saderīgas ar nosprausto trajektoriju (ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni), atspoguļo vislabāko sniegumu savā klasē, nekavē mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un nenoved pie iesīkstes oglekļietilpīgos aktīvos. Turklāt minētās regulas 19. pants paredz, ka tehniskās pārbaudes kritērijiem jābalstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Ja darbības dabasgāzes sektorā atbildīs minētajām prasībām, tās tiks iekļautas vēlākā deleģētajā aktā. Šajā vēlākajā deleģētajā aktā tiks noteikti arī tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem novērtē, vai šīs darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un “būtiski nekaitē” citu vidisko mērķu sasniegšanai. Šīm prasībām neatbilstošas darbības nevar tikt atzītas saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852. Lai apliecinātu, ka dabasgāze ir svarīga tehnoloģija, kas var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, Komisija apsvērs īpašus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka emisiju samazināšanu sekmējošām darbībām netiek liegts pienācīgs finansējums.

(29)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas darbībām, kā arī pārvades un sadales tīkliem, būtu jānodrošina saskaņotība ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (10). Tādēļ šos tehniskās pārbaudes kritērijus var būt nepieciešams izskatīt, papildināt un nepieciešamības gadījumā koriģēt, lai atspoguļotu visus mērlielumus un prasības, kas izrietēs no šīs stratēģijas.

(30)

Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti siltuma, aukstuma un elektroenerģijas ražošanai no bioenerģijas, kā arī biodegvielas un biogāzes ražošanai transporta vajadzībām, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (11) šīm nozarēm noteiktais visaptverošais ilgtspējības satvars, kas ietver ilgtspējīgas novākšanas, oglekļa uzskaites un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu prasības.

(31)

Kā izriet no Eiropas zaļā kursa, no Eiropas Klimata akta priekšlikuma (12) un no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, kā arī saskaņā ar Savienības biodaudzveidības un klimatneitralitātes iecerēm, bioenerģētikas darbībām noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un nepieciešamības gadījumā jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunāko faktu bāzi un rīcībpolitikas izmaiņas brīdī, kad tiek pieņemts Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts, turklāt ir jāievēro arī pārējie relevantie Savienības tiesību akti, tostarp Direktīva (ES) 2018/2001 un tās turpmākie grozījumi.

(32)

Ūdenssaimniecības, kanalizācijas, atkritumu saimniecības un sanācijas sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā ir relatīvi nelielas. Neraugoties uz to, šai nozarei piemīt liels potenciāls sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu citās nozarēs, konkrētāk, tā var nodrošināt, ka jaunmateriālu vietā tiek izmantotas otrreizējās izejvielas, ka tiek aizstāti fosilie produkti, mēslošanas līdzekļi un enerģija un ka tiek transportēts un pastāvīgi uzglabāts uztvertais oglekļa dioksīds. Turklāt metāna emisiju samazināšanas jomā īpaši liela nozīme ir darbībām, kuras ietver atsevišķi savāktu bioatkritumu anaerobisko noārdīšanu un kompostēšanu, kas novērš bioatkritumu apglabāšanu poligonos. Tāpēc atkritumu apsaimniekošanas darbību tehniskās pārbaudes kritērijos šādas darbības būtu jāatzīst par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, ar nosacījumu, ka šajās darbībās tiek īstenota noteikta attiecīgās nozares paraugprakse. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu arī jānodrošina, ka atkritumu apstrādes iespējas pieder pie atkritumu hierarhijas augstākajiem līmeņiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāatzīst, ka klimata pārmaiņu mazināšanu būtiski sekmē tās darbības, kuru ietvaros otrreizējās izejvielās tiek pārstrādāta vienoti noteikta minimālā šķirotu, dalīti savāktu nebīstamo atkritumu daļa. Tomēr pašlaik ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuru pamatā ir vienoti noteikts atkritumu atkalpārstrādes mērķrādītājs, nepietiek, lai pilnībā atraisītu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, kāds piemīt atsevišķām materiālu plūsmām. Tāpēc var būt nepieciešama šo tehniskās pārbaudes kritēriju tālāka novērtēšana un izskatīšana. Vienoti noteiktais mērķrādītājs nedrīkstētu skart atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, kas dalībvalstīm jāizpilda saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti ūdens savākšanai, attīrīšanai un ūdensapgādei, kā arī centralizētām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, būtu jāņem vērā absolūtā un relatīvā snieguma uzlabošanas mērķrādītāji attiecībā uz enerģijas patēriņu un attiecīgā gadījumā alternatīvi rādītāji, piemēram, noplūdes līmeņi ūdensapgādes sistēmās.

(33)

Transporta darbības patērē vienu trešdaļu no visas enerģijas Savienībā un rada aptuveni 23 % no kopējām tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Tāpēc transporta parka un infrastruktūras dekarbonizācijai var būt izšķirīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Transporta nozares tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz sektora galveno emisijas avotu samazināšanu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pārvirzīt cilvēku un preču pārvadājumus uz transportlīdzekļiem, kas rada mazāk emisiju, un izveidot tīrajai mobilitātei nepieciešamo infrastruktūru. Tāpēc transporta nozares tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu orientēties uz viena transporta veida sniegumu, vienlaikus ņemot vērā attiecīgā transporta veida sniegumu salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

(34)

Pārkārtojoties uz mazoglekļa ekonomiku, nozīmīga loma būs tādiem transporta veidiem kā aviācija un kuģniecība, jo šiem sektoriem ir liels siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc tie var sekmēt transporta sektora zaļināšanu. Kā izriet no Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojuma “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (13), paredzams, ka līdz 2030. gadam tirgū ienāks bezemisiju kuģi. Stratēģijā prognozēts, ka tuvsatiksmei paredzēti lieli bezemisiju gaisa kuģi būs gatavi tirgum līdz 2035. gadam, savukārt tālsatiksmes dekarbonizācijā iecerēts izmantot atjaunīgās un mazoglekļa degvielas. Par ilgtspējīgas finansēšanas kritērijiem šajos sektoros ir arī sagatavoti atsevišķi pētījumi. Tāpēc jūras kuģniecība būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minēto pārejas saimniecisko darbību. Kuģniecība ir viens no vismazāk oglekļietilpīgiem preču transportēšanas veidiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģniecību salīdzinājumā ar pārējiem transporta veidiem, būtu jānosaka jūras transporta tehniskās pārbaudes kritēriji, kuri būtu piemērojami līdz 2025. gada beigām. Tomēr nākotnē jūras kuģniecība būs pamatīgāk jānovērtē un vajadzības gadījumā būs jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas piemērojami no 2026. gada. Tāpat būs pamatīgāk jānovērtē arī aviācija un vajadzības gadījumā jānosaka attiecīgie tehniskās pārbaudes kritēriji. Tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka arī mazoglekļa transporta infrastruktūrai attiecībā uz atsevišķiem transporta veidiem. Tomēr, ņemot vērā transporta infrastruktūras potenciālu sekmēt modālo pārkārtošanos, būs vajadzīgs novērtēt un vajadzības gadījumā noteikt attiecīgus tehniskās pārbaudes kritērijus mazoglekļa transporta veidiem nepieciešamajai vispārējai infrastruktūrai, īpaši iekšzemes ūdensceļiem. Atkarībā no tehniskā novērtējuma rezultātiem brīdī, kad tiks pieņemts Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts, relevantie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka arī šajā apsvērumā minētajām saimnieciskajām darbībām.

(35)

Lai nodrošinātu, ka par ilgtspējīgām uzskatāmās transporta darbības neveicina fosilo degvielu izmantošanu, no relevantajām darbībām noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāizslēdz ar fosilo kurināmo/degvielām saistītie aktīvi, operācijas un infrastruktūra. Piemērojot šo kritēriju, jāņem vērā, ka atkarībā no relevantās pastāvošās tirgus prakses pastāv dažādi izmantošanas veidi, dažādie īpašumtiesību veidi, lietošanas kārtība un degvielu samaisīšanas pakāpes. Ilgtspējīga finansējuma platformai savu pilnvaru ietvaros būtu jānovērtē šā kritērija izmantojamība.

(36)

Ēkas visos sektoros Savienībā patērē 40 % enerģijas un rada 36 % oglekļa emisiju. Tāpēc ēkām ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Šā iemesla dēļ tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka jaunu ēku būvniecībai, ēku renovācijai, dažāda energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšanai, lokālajiem atjaunīgajiem energoresursiem, energopakalpojumu sniegšanai un ēku iegādei un īpašumtiesībām uz tām. Tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā vajadzētu būt šo darbību potenciālajai ietekmei uz ēku energoefektivitāti, uz saistītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un uz iegulto oglekli. Attiecībā uz jaunām ēkām var būt vajadzīga tehniskās pārbaudes kritēriju izskatīšana, lai nodrošinātu, ka tie turpina iet kopsolī ar Savienības mērķrādītājiem klimata un enerģētikas jomā.

(37)

Tāda aktīva vai objekta būvniecība, kas veido neatņemamu tās darbības daļu, attiecībā uz kuru būtu jāparedz tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, kādos apstākļos minētā darbība ir uzskatāma par tādu, kura būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt svarīgs priekšnosacījums šādas saimnieciskās darbības veikšanai. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut šādu aktīvu vai objektu būvniecību tās darbības aprakstos, kurai šāda būvniecība ir relevanta; tas jo īpaši attiecas uz darbībām enerģētikas sektorā, ūdens, notekūdeņu, atkritumu un sanācijas sektorā un transporta sektorā.

(38)

Informācijas un komunikācijas sektors pastāvīgi aug un rada arvien lielāku daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tajā pašā laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijām piemīt potenciāls sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citos sektoros, piemēram, nodrošināt risinājumus, kas var palīdzēt pieņemt lēmumus, kuri dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji datu apstrādes un mitināšanas darbībām, kuru gaitā rodas lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un datvirzītiem risinājumiem, kas dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citos sektoros. Šo darbību tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jābalstās uz šīs nozares paraugpraksi un standartiem. Nākotnē tos, iespējams, nāksies pārskatīt un atjaunināt, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu, kas piemīt aizvien ilgmūžīgākai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūrai, un iespējas katrā nozarē tieši izmantot digitālās tehnoloģijas, kas dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt elektronisko sakaru tīkla ieviešanā un ekspluatācijā tiek patērēts ievērojams daudzums enerģijas, tāpēc te paveras potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šā iemesla dēļ var būt nepieciešams šīs darbības novērtēt un vajadzības gadījumā noteikt relevantos tehniskās pārbaudes kritērijus.

(39)

Turklāt informācijas un sakaru tehnoloģiju risinājumi, kas ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, kuru sniegumam būtu jāparedz noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt īpaši noderīgi, lai šīs dažādās darbības sasniegtu attiecīgajos kritērijos noteiktos standartus un robežvērtības.

(40)

Pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir potenciāls pavērt citām nozarēm iespējas sasniegt savus attiecīgos klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Tāpēc pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt koncentrētiem uz risinājumu, procesu, tehnoloģiju un citu produktu potenciālu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajām veicinošajām darbībām veltīta pētniecība var ievērojami palīdzēt gan šīm veicinošajām darbībām, gan to veicinātajām darbībām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot to tehnoloģisko un ekonomisko īstenojamību un galu galā ieviešanu plašākā mērogā. Pētniecība var lieti noderēt arī Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minēto pārejas darbību turpmākā dekarbonizācijā, proti, tā var pavērt iespējas šīs darbības realizēt ar tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuru līmenis ir krietni zemāks par robežvērtībām tehniskās pārbaudes kritērijos, pēc kuriem nosaka, vai šīs darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu.

(41)

Turklāt pētniecība, izstrāde un inovācija, kas ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, kuru sniegumam būtu jāparedz tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt īpaši noderīga, lai šīs dažādās darbības sasniegtu attiecīgajos kritērijos noteiktos standartus un robežvērtības.

(42)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādos apstākļos konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāatspoguļo fakts, ka klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tas nozīmē, ka visiem sektoriem būs jāpielāgojas klimata izraisītajām negatīvajām sekām gan tagad, gan nākotnē. Tomēr ir jānodrošina, ka saimnieciskā darbība, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtiski nekaitē visu pārējo Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteikto vidisko mērķu sasniegšanai. Tāpēc ir lietderīgi vispirms tehniskās pārbaudes kritērijus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām paredzēt tiem sektoriem un saimnieciskajām darbībām, uz kurām attiecas klimata pārmaiņu mazināšanas tehniskās pārbaudes kritēriji, tostarp kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” vidiskajiem mērķiem. Ja saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, tās aprakstītajai jomai būtu jābūt tādai, kādai ir iespējams noteikt “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritērijus. Tā kā ir jākāpina ekonomikas klimatnoturība, nākotnē vajadzētu izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus, t. sk. būtiska kaitējuma nenodarīšanas kritērijus, arī citām saimnieciskajām darbībām.

(43)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka kritiskā infrastruktūra visplašākajā nozīmē, jo īpaši enerģijas pārvades vai uzkrāšanas infrastruktūra vai transporta infrastruktūra, tiek pielāgota nelabvēlīgai klimata ietekmei gan tagad, gan nākotnē, un ka tā no nopietnas negatīvas ietekmes tiek pasargāta gan iedzīvotāju veselība, drošums, drošība un ekonomiskā labklājība, gan dalībvalstu valdību efektīva funkcionēšana. Tomēr šos tehniskās pārbaudes kritērijus var nākties pārskatīt, lai labāk ņemtu vērā pretplūdu aizsardzībai paredzētās infrastruktūras specifiku.

(44)

Tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāparedz arī izglītības, cilvēka veselības, sociālā darba, mākslas, izklaides un atpūtas darbībām. Šīs darbības nodrošina būtiskus pakalpojumus un risinājumus visas sabiedrības kolektīvās noturības palielināšanai un var veicināt klimatpratību un izpratni par klimatu.

(45)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vajadzētu būt ar mērķi palielināt saimniecisko darbību noturību pret identificētiem un šīm darbībām būtiskiem klimata riskiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka, ka attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem ir jāveic klimata pārmaiņu riska novērtējums un jāīsteno pielāgošanās risinājumi, kas mazina būtiskākos minētajā novērtējumā identificētos riskus. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā arī pielāgošanās vajadzību un risinājumu konteksta un vietas specifika. Turklāt tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina vides un klimata mērķu integritāte, un tiem nevajadzētu būt nesamērīgi preskriptīviem attiecībā uz īstenotajiem risinājumiem. Šajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā nepieciešamība novērst ar klimatu un laikapstākļiem saistītas katastrofas un pārvaldīt šādu katastrofu riskus, kā arī nodrošināt kritiskās infrastruktūras noturību saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem par šādu katastrofu riska novērtēšanu un seku mazināšanu.

(46)

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būtu jāparedz arī inženierijas darbībām un saistītām tehniskām konsultācijām tādos jautājumos kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, pētniecība, izstrāde un inovācija, nedzīvības apdrošināšana, proti, ar klimatu saistītu apdraudējumu parakstīšana, un pārapdrošināšana. Šīm darbībām ir potenciāls piedāvāt pielāgošanās risinājumus, kas būtiski palīdz novērst vai samazināt pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem, tajā pašā laikā nepalielinot nelabvēlīgas ietekmes risku.

(47)

Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāatzīst, ka ir tādas saimnieciskās darbības, kas var būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tās vai nu piedāvā pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti mežsaimniecībai, mitrāju atjaunošanai, programmu veidošanai un apraidei, kā arī izglītībai, radošajām, mākslas un izklaides darbībām, šī iespēja būtu jāņem vērā. Šādas darbības pirmām kārtām būtu jāpielāgo pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgajai ietekmei, bet tām piemīt arī potenciāls piedāvāt pielāgošanās risinājumus, kas būtiski palīdz novērst vai samazināt risku, ka šāda nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem radīsies.

(48)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jānodrošina, ka šī saimnieciskā darbība tiek padarīta klimatnoturīga vai piedāvā risinājumus, kā citām darbībām kļūt klimatnoturīgām. Ja saimnieciskā darbība tiek padarīta klimatnoturīga, tad uzskata, ka tādu fizisko un nefizisko risinājumu īstenošana, kas būtiski samazina svarīgākos šai darbībai relevantos fiziskos klimata riskus, būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka tikai tos kapitālizdevumus, kas radušies, veicot visus pasākumus, kuri nepieciešami, lai darbību padarītu klimatnoturīgu, var uzskatīt par tādu kapitāla un darbības izdevumu daļu, kas attiecas uz aktīviem vai procesiem, kuri ir saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas pat vidiski ilgtspējīgām, un ka par klimatnoturīgu padarītās saimnieciskās darbības apgrozījumu nevajadzētu skaitīt par tādu, kas izriet no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas par vidiski ilgtspējīgām. Tomēr, ja saimniecisko darbību – kas ir pielāgošanos veicinošas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu – pamatdarbība ir nodrošināt tehnoloģijas, produktus, pakalpojumus, informāciju vai praksi, kas palīdz palielināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojumam aktīvu vai citu saimniecisko darbību noturību pret fiziskajiem klimata riskiem, tad – papildus kapitālizdevumiem – apgrozījums no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar minētajām saimnieciskajām darbībām, būtu jāuzskata par daļu no apgrozījuma, kas iegūts no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas kvalificējas kā vidiski ilgtspējīgas.

(49)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, vajadzētu nodrošināt, ka viena vidiskā mērķa sekmēšana nenotiek uz citu vidisko mērķu rēķina. Tāpēc “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritēriji ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt vidiski ilgtspējīgu darbību klasifikācijas vidisko integritāti. Darbībām, kas rada risku, ka varētu tikt nodarīts būtisks kaitējums kādam vidiskajam mērķim, būtu jānosaka “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritēriji attiecībā uz šo vidisko mērķi. “Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritērijos būtu jāņem vērā un jābalstās uz esošo Savienības tiesību aktu relevantajām prasībām.

(50)

Attiecībā uz darbībām, kam ir potenciāls būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, bet kuras tomēr varētu radīt ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ar ko nodrošina, ka darbības, kas būtiski sekmē pielāgošanās klimata pārmaiņām, būtiski nekaitē klimata pārmaiņu mazināšanai.

(51)

Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nodrošina, ka saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, tomēr būtiski negatīvi neietekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāpiemēro visām saimnieciskajām darbībām. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiek apzināti darbībai būtiskie pastāvošie un nākotnes riski un tiek īstenoti pielāgošanās risinājumi ar mērķi samazināt vai novērst iespējamos zaudējumus vai ietekmi uz darījumdarbības nepārtrauktību.

(52)

Attiecībā uz visām darbībām, kas var apdraudēt ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargāšanu, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas paredz “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Šos kritērijus vajadzētu izstrādāt ar mērķi novērst to, ka darbības kaitē ūdensobjektu, tostarp virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu, labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, vai labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, proti, kritērijiem būtu jānosaka, ka ir jāapzina un jānovērš vides degradācijas riski saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības pārvaldības plānu.

(53)

Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” pārejai uz aprites ekonomiku būtu jāpielāgo konkrētiem sektoriem, lai nodrošinātu, ka saimnieciskās darbības nenoved pie resursu neefektīvas izmantošanas un pie iesīksti veicinošiem lineāriem ražošanas modeļiem, ka tiek novērsta atkritumu rašanās un samazināts to daudzums un to neizbēgamības gadījumā atkritumi tiek apsaimniekoti saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Tāpat šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības nekaitē mērķim pārkārtoties uz aprites ekonomiku.

(54)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” piesārņojuma novēršanai un kontrolei būtu jāatspoguļo sektoru specifika, proti, jābūt vērstiem uz relevantajiem gaisa, ūdeņu vai zemes piesārņojuma avotiem un veidiem, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (14).

(55)

Kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai būtu jānosaka visām tām darbībām, kuras var apdraudēt dzīvotņu, sugu vai ekosistēmu statusu vai stāvokli, un tajos būtu jāparedz, ka attiecīgā gadījumā jāveic vides ietekmējuma novērtējumi vai atbilstošie novērtējumi un jāīsteno tajos izdarītie secinājumi. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka pat tad, ja nepastāv prasība veikt vides ietekmējuma novērtējumu vai citu atbilstošu novērtējumu, darbību rezultātā netiek traucēti, sagūstīti vai nonāvēti ar tiesību aktiem aizsargātu sugu īpatņi un netiek pasliktināts ar tiesību aktiem aizsargāto dzīvotņu stāvoklis.

(56)

Šie tehniskās pārbaudes kritēriji nedrīkstētu skart nedz prasību ievērot Savienības un valstu tiesību aktu noteikumus par vidi, veselību, drošumu un sociālo ilgtspēju, nedz pienācīgu mitigācijas pasākumu pieņemšanu šajā sakarā, kad tas ir vajadzīgs.

(57)

Šīs regulas noteikumi ir cieši sasaistīti, jo tie attiecas uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā. Lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, lai ieinteresētās personas varētu vieglāk gūt visaptverošu pārskatu par tiesisko regulējumu un lai būtu vieglāk piemērot Regulu (ES) 2020/852, būtu savā starpā saskaņoti, šie noteikumi ir jāiekļauj vienā deleģētajā regulā.

(58)

Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 piemērošana attīstās kopsolī ar tehnoloģijām, tirgu un rīcībpolitiku, šī regula būtu regulāri jāpārskata un attiecīgā gadījumā jāgroza attiecībā uz darbībām, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un atbilstīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

(59)

Lai izpildītu Regulas (ES) 2020/852 10. panta 6. punkta un 11. panta 6. punkta noteikumus, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 4. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas locekle

Mairead McGUINNESS


(1)  OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  Rīks EX-Ante Carbon-balance Tool (EX-ACT) (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/in-action/epic/ex-act-tool/suite-of-tools/ex-act/en/).

(5)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(6)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).

(7)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (COM(2020) 562 final).

(8)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final).

(9)  Emisiju īpatsvars pa sektoriem (tiešās emisijas), balstoties uz Eurostat datiem par 2018. un 2019. gadu (NACE 2. līmenis), izņemot būvniecības sektoru, kuram nav piesaistītā NACE koda un kura emisijas ir sadalītas pa dažādiem sektoriem (4.6.2021. versija]: https://ec.europa.eu/info/news/new-rules-greener-and-smarter-buildings-will-increase-quality-life-all-europeans-2019-apr-15_en).

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (COM(2020) 663 final).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(12)  Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020) 563 final).

(13)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020) 789 final).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).


I PIELIKUMS

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem

SATURS

1.

Mežsaimniecība 16

1.1.

Pirmreizējā apmežošana 16

1.2.

Mežu atveseļošana un atjaunošana, tostarp atkārtota apmežošana un meža dabiskā reģenerācija pēc ekstrēma notikuma 21

1.3.

Meža apsaimniekošana 27

1.4.

Saglabājošā mežsaimniecība 32

2.

Vides aizsardzības un atjaunošanas darbības 37

2.1.

Mitrāju atjaunošana 37

3.

Ražošana 40

3.1.

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana 40

3.2.

Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana 41

3.3.

Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana 42

3.4.

Bateriju ražošana 45

3.5.

Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana 46

3.6.

Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana 48

3.7.

Cementa ražošana 49

3.8.

Alumīnija ražošana 50

3.9.

Dzelzs un tērauda ražošana 51

3.10.

Ūdeņraža ražošana 53

3.11.

Tehniskā oglekļa ražošana 54

3.12.

Kalcinētās sodas ražošana 55

3.13.

Hlora ražošana 56

3.14.

Organisko pamatķimikāliju ražošana 57

3.15.

Bezūdens amonjaka ražošana 59

3.16.

Slāpekļskābes ražošana 60

3.17.

Pirmējās plastmasas ražošana 61

4.

Enerģētika 62

4.1.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju 62

4.2.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju 63

4.3.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja enerģiju 63

4.4.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot okeāna enerģijas tehnoloģijas 64

4.5.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju 65

4.6.

Elektroenerģijas ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju 68

4.7.

Elektroenerģijas ražošana no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā 69

4.8.

Elektroenerģijas ražošana no bioenerģijas 70

4.9.

Elektroenerģijas pārvade un sadale 72

4.10.

Elektroenerģijas uzkrāšana 75

4.11.

Termiskās enerģijas uzkrāšana 76

4.12.

Ūdeņraža uzkrāšana 77

4.13.

Transportā izmantojamas biogāzes un biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana 77

4.14.

Atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvades un sadales tīkli 79

4.15.

Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde 79

4.16.

Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija 80

4.17.

Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot saules enerģiju 81

4.18.

Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot ģeotermālo enerģiju 82

4.19.

Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot atjaunīgus, nefosilus gāzveida un šķidros kurināmos 83

4.20.

Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot bioenerģiju 84

4.21.

Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot saules siltumenerģiju 85

4.22.

Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju 86

4.23.

Siltuma/aukstuma ražošana no atjaunīgiem, nefosiliem gāzveida un šķidriem kurināmiem 87

4.24.

Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot bioenerģiju 88

4.25.

Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot atlikumsiltumu 89

5.

Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija 90

5.1.

Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija 90

5.2.

Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana 91

5.3.

Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija 92

5.4.

Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu atjaunošana 93

5.5.

Nebīstamo atkritumu savākšana un transportēšana avotā segregētās frakcijās 95

5.6.

Notekūdeņu dūņu anaerobā noārdīšana 96

5.7.

Bioatkritumu anaerobā noārdīšana 96

5.8.

Bioatkritumu kompostēšana 97

5.9.

Materiālu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem 98

5.10.

Poligonu gāzes uztveršana un izmantošana 99

5.11.

CO2 transportēšana 100

5.12.

CO2 pastāvīga ģeoloģiskā uzglabāšana pazemē 100

6.

Transports 101

6.1.

Starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi 101

6.2.

Dzelzceļa kravas pārvadājumi 102

6.3.

Pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi un pasažieru autopārvadājumi 103

6.4.

Personiskās mobilitātes ierīču ekspluatācija, veloloģistika 104

6.5.

Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem automobiļiem un mazas noslodzes komerciālajiem transportlīdzekļiem 105

6.6.

Kravas autopārvadājumu pakalpojumi 107

6.7.

Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos 108

6.8.

Kravas pārvadājumi iekšzemes ūdeņos 109

6.9.

Iekšzemes ūdensceļos izmantoto pasažieru un kravas kuģu pāraprīkošana 110

6.10.

Kuģi, ko izmanto kravas pārvadājumos jūrā un piekrastes ūdeņos, ostas operācijās un palīgdarbībās 111

6.11.

Pasažieru pārvadājumi jūrā un piekrastes ūdeņos 114

6.12.

Jūras un piekrastes ūdeņos izmantoto kravas un pasažieru kuģu pāraprīkošana 116

6.13.

Personiskās mobilitātes infrastruktūra, veloloģistika 117

6.14.

Dzelzceļa transporta infrastruktūra 119

6.15.

Mazoglekļa autotransportam un sabiedriskajam transportam paredzēta infrastruktūra 120

6.16.

Mazoglekļa ūdenstransportam paredzēta infrastruktūra 121

6.17.

Mazoglekļa lidostu infrastruktūra 123

7.

Būvniecība un nekustamais īpašums 124

7.1.

Jaunu ēku būvniecība 124

7.2.

Esošu ēku renovācija 126

7.3.

Energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts 128

7.4.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās un ēkām piesaistītās stāvvietās 129

7.5.

Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts 130

7.6.

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts 131

7.7.

Ēku iegāde un turēšana īpašumā 132

8.

Informācija un komunikācija 132

8.1.

Datu apstrāde, mitināšana un ar to saistītās darbības 132

8.2.

Datvirzīti SEG emisiju samazināšanas risinājumi 134

9.

Profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības 135

9.1.

Tirgum tuvināta pētniecība, izstrāde un inovācija 135

9.2.

Pētniecība, izstrāde un inovācija saistībā ar CO2 uztveršanu tieši no gaisa 137

9.3.

Profesionālie pakalpojumi, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti 138

A papildinājums.

Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “pielāgošanās klimata pārmaiņām” 140

B papildinājums.

Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība” 142

C papildinājums.

Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “piesārņojuma novēršana un kontrole” attiecībā uz ķimikāliju izmantošanu un klātbūtni 143

D papildinājums.

Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” 144

E papildinājums.

Ūdens ierīču tehniskās specifikācijas 145

1.   MEŽSAIMNIECĪBA

1.1.   Pirmreizējā apmežošana

Darbības apraksts

Meža izveidošana, to stādot, apzināti sējot vai dabiski atjaunojot uz zemes, kam iepriekš bijis cits izmantojums vai kas iepriekš netika izmantota. Pirmreizējā apmežošana nozīmē zemes izmantojuma maiņu no nemeža zemes uz meža zemi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pirmreizējās apmežošanas definīciju (1), kur mežs ir zeme, kas atbilst valsts tiesību aktos izmantotajai meža definīcijai, vai, ja tādas nav, atbilst FAO meža definīcijai (2). Pirmreizējā apmežošana var aptvert arī agrāk notikušu apmežošanu ar nosacījumu, ka tā notiek laikā starp koku stādīšanu un brīdi, kad zemes izmantojums tiek atzīts par mežu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.   Pirmreizējās apmežošanas plāns un tālākas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1.

Teritorija, kurā notiek darbība, ir iekļauta pirmreizējās apmežošanas plānā, kura ilgums ir vai nu vismaz pieci gadi, vai valsts tiesību aktos noteiktais minimālais periods, un kurš izstrādāts pirms darbības sākšanas un tiek pastāvīgi atjaunināts līdz brīdim, kad šī platība atbilst meža definīcijai valsts tiesību aktos vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai.

Pirmreizējās apmežošanas plāns satur visus elementus, kas prasīti valsts tiesību aktos saistībā ar pirmreizējās apmežošanas vides ietekmējuma novērtējumu.

1.2.

Vai nu pirmējās apmežošanas plānā, vai — ja informācijas trūkst — kādā citā dokumentā ir sniegta detalizēta informācija par šādiem punktiem:

(a)

teritorijas apraksts saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(b)

teritorijas sagatavošana un tās ietekme uz jau pastāvošiem oglekļa uzkrājumiem, tostarp augsni un virszemes biomasu, nolūkā aizsargāt zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu (3);

(c)

apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi;

(d)

vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(e)

meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(f)

meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(g)

pasākumi, kas veikti, lai izveidotu un saglabātu labu meža ekosistēmu stāvokli;

(h)

sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(i)

ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(j)

novērtējums par ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku;

(k)

visi pirmreizējai apmežošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3.

Kad zemes platība ir kļuvusi par mežu, pirmreizējās apmežošanas plāna vietā stājas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments nav definēts, kā minēts FAO“meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā (4). Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.4.

Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)

apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi (5);

(b)

vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)

meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(d)

teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)

meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)

pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)

sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)

ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)

visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.5.

Darbība atbilst pirmreizējās apmežošanas paraugpraksēm, kas noteiktas valsts tiesību aktos, vai, ja šādas pirmreizējās apmežošanas paraugprakses valsts tiesību aktos nav noteiktas, darbība atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

(a)

darbība atbilst Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 807/2014 (6);

(b)

darbība atbilst Eiropas mēroga Pamatnostādnēm par pirmreizējo un atkārtoto apmežošanu, īpaši saskaņā ar UNFCCC prasībām (7).

1.6.

Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu (8).

1.7.

Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010 (9).

1.8.

Pirmreizējās apmežošanas plāns un pēcākais meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2.   Klimatieguvumu analīze

2.1.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3.

Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)

analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (10). Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)

ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes prakse, ir viena no šīm:

i)

apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāds ir;

ii)

pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)

prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)

Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)

emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulai (ES) 2020/852, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4.

Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3.   Pastāvīguma garantija

3.1.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)

apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju (11);

(b)

teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)

uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka arī pirmreizējās apmežošanas plāna, kā arī pēcākā meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4.   Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)

relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)

sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5.   Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)

Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala (12) līmenī;

(b)

tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.k) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (13) priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2019/1009 (14) vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (15)  (16), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (17), Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu (18), Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām (19), un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (20) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.k) punktā (Pirmreizējās apmežošanas plāns) un 1.4.i) punktā (Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīga sistēma) minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)

nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)

izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)

izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)

meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)

vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)

nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)

veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)

izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)

nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)

nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

1.2.   Mežu atveseļošana un atjaunošana, tostarp atkārtota apmežošana un meža dabiskā reģenerācija pēc ekstrēma notikuma

Darbības apraksts

Valsts tiesību aktos definēta mežu atveseļošana un atjaunošana. Ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atveseļošanas un atjaunošanas definīcija ir vai nu definīcija attiecīgo valstu plaši atzītā, zinātniski recenzētā zinātniskajā literatūrā, vai definīcija, kas atbilst FAO“meža atjaunošanas” (21) jēdzienam, vai definīcija, kas atbilst kādai no mežam piemērojamām ekoloģiskās atjaunošanas (22) definīcijām, vai meža atveseļošanas (23) definīcijai saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju (24). Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī ar mežu saistītās darbības, kas atbilst definīcijām “atkārtota apmežošana” (25) un “dabiski reģenerējies mežs” (26) pēc ekstrēma notikuma, ja ekstrēmais notikums ir vai nu definēts valsts tiesību aktos vai, ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atbilst IPCC ekstrēma laikapstākļu notikuma (27) definīcijai; vai pēc dabas ugunsgrēka, ja dabas ugunsgrēks ir vai nu definēts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atbilst definīcijai Eiropas Dabas ugunsgrēku un meža ugunsgrēku glosārijā (28).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver zemes izmantojuma maiņu un tiek īstenotas uz degradētas zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (29).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.   Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1.

Darbība notiek teritorijā, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments nav definēts, kā minēts FAO“meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā (30).

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.2.

Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)

apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi (31);

(b)

vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)

meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(d)

teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)

meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)

pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)

sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)

ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)

visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3.

Iepriekš 1.1. punktā minētajā plānā dokumentēto meža apsaimniekošanas sistēmu ilgtspēju nodrošina, izvēloties vērienīgāko no šādām pieejām:

(a)

meža apsaimniekošana atbilst piemērojamajai valsts ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai;

(b)

meža apsaimniekošana atbilst Forest Europe ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai (32) un Eiropas kopējām ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēm (33);

(c)

pastāvošā apsaimniekošanas sistēma atbilst meža ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punktā, un — no tā piemērošanas dienas — īstenošanas aktam par darbības pamatnostādnēm attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no meža biomasas, kurš pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 8. punktu.

1.4.

Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu (34).

1.5.

Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 995/2010.

1.6.

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2.   Klimatieguvumu analīze

2.1.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3.

Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)

analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (35). Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)

ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes un ievākšanas prakse, ir viena no šīm:

i)

apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāda ir;

ii)

pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)

prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)

Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)

emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulai (ES) 2020/852, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4.

Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3.   Pastāvīguma garantija

3.1.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)

apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju (36);

(b)

teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)

uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4.   Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)

relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)

sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5.   Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)

Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala (37) līmenī;

(b)

tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (38), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)

nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)

izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)

izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)

meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)

vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)

nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)

veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)

izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)

nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)

nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

1.3.   Meža apsaimniekošana

Darbības apraksts

Meža apsaimniekošana saskaņā ar definīciju valsts tiesību aktos. Ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, meža apsaimniekošana nozīmē jebkādu saimniecisko darbību, kas izriet no mežam piemērojamas sistēmas, kura ietekmē meža ekoloģiskās, ekonomiskās vai sociālās funkcijas. Meža apsaimniekošana paredz, ka nenotiek zemes izmantojuma maiņa, un tiek īstenota uz zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (39).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.   Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1.

Darbība notiek teritorijā, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments nav definēts, kā minēts FAO“meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā (40).

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.2.

Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)

apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi (41);

(b)

vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)

meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums;

(d)

teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)

meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)

pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)

sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)

ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)

visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3.

Iepriekš 1.1. punktā minētajā plānā dokumentēto meža apsaimniekošanas sistēmu ilgtspēju nodrošina, izvēloties vērienīgāko no šādām pieejām:

(a)

meža apsaimniekošana atbilst piemērojamajai valsts ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai;

(b)

meža apsaimniekošana atbilst Forest Europe ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai (42) un Eiropas kopējām ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēm (43);

(c)

pastāvošā apsaimniekošanas sistēma atbilst meža ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punktā, un — no tā piemērošanas dienas — īstenošanas aktam par darbības pamatnostādnēm attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no meža biomasas, kurš pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 8. punktu.

1.4.

Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu (44).

1.5.

Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 995/2010.

1.6.

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2.   Klimatieguvumu analīze

2.1.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3.

Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)

analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (45). Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)

ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes un ievākšanas prakse, ir viena no šīm:

i)

apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāds ir;

ii)

pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)

prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)

Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)

emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulai (ES) 2020/852, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4.

Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3.   Pastāvīguma garantija

3.1.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)

apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju (46);

(b)

teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)

uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4.   Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)

relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)

sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5.   Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)

Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala (47) līmenī;

(b)

tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (48), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (49) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)

nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)

izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)

izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)

meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)

vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)

nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)

veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)

izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)

nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)

nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

1.4.   Saglabājošā mežsaimniecība

Darbības apraksts

Meža apsaimniekošanas darbības, kuru mērķis ir saglabāt vienu vai vairākas dzīvotnes vai sugas. Saglabājošā mežsaimniecība paredz, ka netiek mainīta zemes izmantojuma kategorija, un tiek īstenota uz zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (50).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.   Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments

1.1.

Darbība notiek teritorijā, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs plāns nav definēts, kā minēts FAO“meža platības ar ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānu” definīcijā (51).

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments aptver 10 gadus vai vairāk un tiek pastāvīgi atjaunināts.

1.2.

Tiek sniegta informācija par šādiem punktiem, ja tie nav jau dokumentēti meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā sistēmā:

(a)

apsaimniekošanas mērķi, tostarp būtiski ierobežojumi;

(b)

vispārīgās stratēģijas un plānotās darbības, ar ko iecerēts sasniegt apsaimniekošanas mērķus, tostarp paredzamās operācijas visā meža ciklā;

(c)

meža dzīvotnes konteksta definīcija, tostarp galvenās esošās un plānotās meža koku sugas, kā arī to izplatība un sadalījums, atkarībā no vietējās meža ekosistēmas konteksta;

(d)

teritorijas definīcija saskaņā ar tās reģistrāciju zemesgrāmatā;

(e)

meža nogabali, ceļi, servitūta tiesības un cita publiskā piekļuve, fiziskie faktori, tostarp ūdensceļi, teritorijas, uz kurām attiecas juridiski un citi ierobežojumi;

(f)

pasākumi, kas veikti, lai saglabātu meža ekosistēmas labā stāvoklī;

(g)

sabiedriski apsvērumi (t. sk. ainavas saglabāšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem);

(h)

ar mežu saistīto risku, tostarp meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību uzliesmojumu novērtējums ar mērķi novērst, samazināt un kontrolēt riskus, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu aizsardzību pret atlikušajiem riskiem un pielāgošanos tiem;

(i)

visi meža apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji.

1.3.

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments:

(a)

atspoguļo primāro paredzēto apsaimniekošanas mērķi (52), proti, augsnes un ūdens aizsardzību (53), biodaudzveidības saglabāšanu (54) vai sociālos pakalpojumus (55), pamatojoties uz FAO definīcijām;

(b)

veicina biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(c)

ietver analīzi par:

i)

ietekmi un slogu uz dzīvotņu saglabāšanu un saistīto dzīvotņu daudzveidību;

ii)

nosacījumu, ka mežizstrādei jāsamazina ietekme uz augsni;

iii)

citām darbībām, kas ietekmē saglabāšanas mērķus, piemēram, medībām un zvejniecību, lauksaimniecības, ganību un mežsaimniecības darbībām, rūpnieciskajām, kalnrūpniecības un komerciālajām darbībām.

1.4.

Iepriekš 1.1. punktā minētajā plānā dokumentētās meža apsaimniekošanas sistēmas ilgtspēju nodrošina, izvēloties vērienīgāko no šādām pieejām:

(a)

meža apsaimniekošana atbilst valsts ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai, ja tāda ir;

(b)

meža apsaimniekošana atbilst Forest Europe ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcijai (56) un Eiropas kopējām ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēm (57);

(c)

pastāvošā apsaimniekošanas sistēma atbilst meža ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punktā, un — no tā piemērošanas dienas — īstenošanas aktam par darbības pamatnostādnēm attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no meža biomasas, kurš pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 8. punktu.

1.5.

Darbībā netiek degradēta zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu (58).

1.6.

Ar attiecīgo darbību saistītā apsaimniekošanas sistēma atbilst likumības pārbaudes pienākumam un likumības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 995/2010.

1.7.

Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2.   Klimatieguvumu analīze

2.1.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī atbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

uzskata, ka ilgtermiņa klimatieguvumus apliecina pierādījumi par saskaņotību ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2.2.

Ja teritorija meža ieguves apgabala līmenī neatbilst prasībai nodrošināt, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot vai nu 100 gadi, vai visa meža cikla ilgums, atkarībā no tā, kurš laika sprīdis ir garāks.

2.3.

Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)

analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (59). Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku.

(b)

ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes prakse, ir viena no šīm:

i)

apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīgs dokumenta pēdējā versijā pirms darbības uzsākšanas, ja tāda ir;

ii)

pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas;

iii)

prakse, kas atbilst tādai apsaimniekošanas sistēmai, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis meža apgabalā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(c)

Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)

emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, meža ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulas (ES) 2020/852 kritērijiem, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

2.4.

Meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīze nav jāveic.

3.   Pastāvīguma garantija

3.1.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir meža statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)

apgabals ir klasificēts kā pastāvīgs meža rajons saskaņā ar FAO definīciju (60);

(b)

teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)

uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mežs.

3.2.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām mežsaimniecības darbībām.

4.   Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)

relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)

sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

5.   Grupas novērtējums

To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:

(a)

Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 30. punktā definētā meža ieguves apgabala (61) līmenī;

(b)

tādu meža saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbībā neizmanto pesticīdus vai mēslošanas līdzekļus.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (62), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (63) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)

nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)

izslēgt invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu;

(c)

izslēgt svešzemju sugu izmantošanu, ja vien nevar pierādīt, ka:

i)

meža reproduktīvā materiāla izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsnes kritērijus un veģetācijas zonu, meža ugunsizturību);

ii)

vietējās sugas, kas pašlaik sastopamas šajā teritorijā, vairs nav pielāgojušās paredzamajiem klimatiskajiem, augsnes un hidroloģiskajiem apstākļiem;

(d)

nodrošināt augsnes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu;

(e)

veicināt biodaudzveidībai labvēlīgu praksi, kas pastiprina dabiskos procesus mežos;

(f)

izslēgt ļoti biodaudzveidīgu ekosistēmu pārveidošanu par mazāk biodaudzveidīgām ekosistēmām;

(g)

nodrošināt ar mežu saistīto dzīvotņu un sugu daudzveidību;

(h)

nodrošināt mežaudžu struktūru daudzveidību un nobriedušu mežaudžu un atmirušas koksnes uzturēšanu vai uzlabošanu.

2.   VIDES AIZSARDZĪBAS UN ATJAUNOŠANAS DARBĪBAS

2.1.   Mitrāju atjaunošana

Darbības apraksts

Mitrāju atjaunošana ir saimnieciskās darbības, kas veicina mitrāju atgriešanos sākotnējā stāvoklī, un saimnieciskās darbības, kas uzlabo mitrāju funkcijas, lai gan ne vienmēr veicina atgriešanos stāvoklī, kāds tas bija pirms iztraucējuma; ar mitrājiem saprot zemi, kas atbilst starptautiskajai mitrāja (64) vai kūdrāja (65) definīcijai Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (Rāmsaras konvencija) (66). Attiecīgā teritorija atbilst Savienības mitrāju definīcijai, kas sniegta Komisijas paziņojumā par mitrāju racionālu izmantošanu un saglabāšanu (67).

Ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006 izveidotajā saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā šīm darbībām nav piešķirts īpašs NACE kods, bet tās ir saistītas ar 6. klasi vides aizsardzības darbību statistiskajā klasifikācijā (CEPA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 691/2011 (68).

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.   Atjaunošanas plāns

1.1.

Sākumā teritoriju aptver atjaunošanas plāns, kas ir saskanīgs ar Rāmsaras konvencijas mitrāju atjaunošanas principiem un vadlīnijām (69), līdz brīdim, kad tā tiek klasificēta kā mitrājs, un tad to aptver mitrāja apsaimniekošanas plāns, kas ir saskanīgs ar Rāmsaras konvencijas vadlīnijām par Rāmsaras konvencijas teritoriju un citu mitrāju apsaimniekošanas plānošanu (70). Attiecībā uz kūdrājiem apsaimniekošanas plānā ir ievērotai ieteikumi, kas iekļauti relevantajās Rāmsaras konvencijas rezolūcijās, t. sk. rezolūcijā XIII/13.

1.2.

Atjaunošanas plānā ir pārdomāti apsvērti vietējie hidroloģiskie un pedoloģiskie apstākļi, t. sk. augsnes piesātinātības dinamika un aerobisko un anaerobisko apstākļu izmaiņas.

1.3.

Visi mitrāju apsaimniekošanai relevantie DNSH kritēriji ir aplūkoti atjaunošanas plānā.

1.4.

Atjaunošanas plāns paredz monitoringu, kas nodrošina plānā ietvertās informācijas pareizību, jo īpaši attiecībā uz datiem par skarto teritoriju.

2.   Klimatieguvumu analīze

2.1.

Darbība atbilst šādiem kritērijiem:

(a)

klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse;

(b)

darbības projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance ir mazāka nekā 2.2. punktā minētā bāzlīnijas projicētā ilgtermiņa vidējā neto SEG bilance; šeit ar “ilgtermiņu” jāsaprot 100 gadi.

2.2.

Klimatieguvuma aprēķins atbilst visiem šiem kritērijiem:

(a)

analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (71). Konkrētāk, ja analīzē izmantotā mitrāja definīcija atšķiras no nacionālajā SEG pārskatā izmantotās mitrāja definīcijas, analīzē ir identificētas dažādās zemes kategorijas, kas ietilpst apskatītajā teritorijā. Klimatieguvumu analīze balstās uz pārredzamu, precīzu, konsekventu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju, tā aptver visas darbības ietekmētās oglekļa krātuves, t. sk. virszemes biomasu, pazemes biomasu, atmirušo koksni, meža nobiras un augsni, tajā ir izmantoti konservatīvi pieņēmumi un tajā ir pienācīgi apsvērti riski, kas saistīti ar oglekļa sekvestrēšanas nepastāvīgumu un apvērsi, piesātinājuma risku un noplūžu risku. Attiecībā uz piekrastes mitrājiem klimatieguvumu analīzē ir ņemta vērā arī projicētā relatīvā jūras līmeņa celšanās un mitrāju migrācijas iespējamība.

(b)

ierastā prakse, t. sk. mežizstrādes un ievākšanas prakse, ir viena no šīm:

i)

apsaimniekošanas prakse, kas dokumentēta pirms darbības uzsākšanas, ja tāda ir;

ii)

pati jaunākā ierastā prakse pirms darbības uzsākšanas.

(c)

Analīzes detalizētība ir proporcionāla attiecīgā apgabala lielumam, un tiek izmantotas šim apgabalam specifiskas vērtības;

(d)

emisijas un piesaistījumi, kuru cēlonis ir dabiski iztraucējumi, piemēram, kaitēkļi un slimības, ugunsgrēki, vējš, vētras nodarīti postījumi, un kuri ietekmē apgabalu un izraisa pazeminātu sniegumu, nav skaitāmi kā neatbilstība Regulas (ES) 2020/852 kritērijiem, ar nosacījumu, ka klimatieguvumu analīze ir saskanīga ar 2019. gada precizējumu 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem attiecībā uz dabisku iztraucējumu radītām emisijām un piesaistījumiem.

4.   Pastāvīguma garantija

4.1.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem to, ka apgabalam, kurā darbība notiek, ir mitrāja statuss, garantē kāds no šādiem pasākumiem:

(a)

teritoriju paredzēts saglabāt kā mitrāju un to nedrīkst pārvērst citādi izmantojamā zemē,

(b)

teritorija ir klasificēta kā aizsargājama teritorija;

(c)

uz teritoriju attiecas jebkāda juridiska vai līgumiska garantija, kas nodrošina, ka tā tiks saglabāta kā mitrājs.

4.2.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbības veicējs apņemas nodrošināt, ka atjaunošanas plāna turpmākie atjauninājumi, kas attiecas uz norisēm ārpus finansētās darbības, būs orientēti uz 2. punktā minēto klimatieguvumu sasniegšanu. Bez tam darbības veicējs apņemas jebkādu 2. punktā minētā klimatieguvuma samazināšanos kompensēt ar līdzvērtīgu klimatieguvumu, ko rada tādas darbības veikšana, kas uzskatāma par kādu no šajā regulā definētajām vides aizsardzības un atjaunošanas darbībām.

5.   Audits

Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:

(a)

relevantās valsts kompetentās iestādes;

(b)

sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, pēc valsts iestāžu vai darbības operatora pieprasījuma.

Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu.

Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā.

6.   Grupas novērtējums

Atbilstību klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijiem DNSH kritērijiem var pārbaudīt tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Kūdras ieguve ir samazināta līdz minimumam.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Pesticīdu izmantošana ir samazināta līdz minimumam, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei.

Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā.

Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (72), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (73) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts īstenošanas tiesību aktiem par aktīvajām vielām.

Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem.

Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu.

Šīs iedaļas 1. punktā minētais plāns (atjaunošanas plāns) ietver noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:

(a)

nodrošināt dzīvotņu un sugu labu aizsardzības statusu, uzturēt tipiskās dzīvotnes sugas;

(b)

izslēgt invazīvu sugu izmantošanu vai izplatīšanu.

3.   RAŽOŠANA

3.1.   Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana

Darbības apraksts

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana, kur ar atjaunīgo enerģiju saprot Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definēto atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)

sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)

īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)

atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)

informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.2.   Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana

Darbības apraksts

Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek izgatavots ūdeņraža ražošanas aprīkojums, kas atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļas kritērijiem, un ūdeņraža izmantošanas aprīkojums.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)

sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)

īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)

atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)

informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.3.   Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana

Darbības apraksts

Mazoglekļa transportlīdzekļu, mazoglekļa ritošā sastāva un mazoglekļa kuģu ražošana, remonts, apkope, pāraprīkošana, pārprofilēšana un modernizācija.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C29.1, C30.1, C30.2, C30.9, C33.15, C33.17, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražoti, remontēti, apkopti, pāraprīkoti (74), pārprofilēti vai modernizēti:

(a)

vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

(b)

vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja tos ekspluatē uz sliežu ceļa ar vajadzīgo infrastruktūru un izmanto parasto dzinēju, ja šāda infrastruktūra nav pieejama (bimodāla tehnoloģija);

(c)

pilsētas, piepilsētas un pasažieru transportlīdzekļi, ja tie nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

(d)

līdz 2025. gada 31. decembrim —M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi (75), kam ir “CA” (vienstāva transportlīdzeklis), “CB” (divstāvu transportlīdzeklis), “CC” (vienstāva posmainais transportlīdzeklis) vai “CD” (divstāvu posmainais transportlīdzeklis) tipa virsbūve (76) un kas atbilst jaunākajam EURO VI standartam, t. i., gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 (77) prasībām, gan minēto regulu grozošo aktu prasībām — turklāt no brīža, kad šie grozījumi stājas spēkā, vēl pirms tie ir piemērojami —, gan EURO VI standarta jaunākajam posmam, kas aprakstīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 582/2011 (78) I pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulā, ja šo posmu reglamentējošie noteikumi ir stājušies spēkā, bet vēl nav piemērojami šā tipa transportlīdzekļiem (79). Ja šāds standarts nav pieejams, transportlīdzekļu tiešās CO2 emisijas ir nulle;

(e)

personiskās mobilitātes ierīces, kuru dzinējspēks ir lietotāja fiziskā aktivitāte, bezemisiju motors vai bezemisiju motora un fiziskās aktivitātes kombinācija;

(f)

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kas klasificēti kā mazas noslodzes transportlīdzekļi (80):

i)

līdz 2025. gada 31. decembrim: kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 (81) 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētās īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km (mazemisiju un bezemisiju mazas noslodzes transportlīdzekļi);

ii)

no 2026. gada 1. janvāra: kuru Regulas (ES) 2019/631 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētās īpatnējās CO2 emisijas ir vienādas ar nulli;

(g)

L kategorijas transportlīdzekļi (82), kuru izpūtēja CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 168/2013 (83) paredzēto emisiju testu, ir 0 g CO2e/km;

(h)

N2, N3 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri klasificēti kā lielas noslodzes transportlīdzekļi un kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, un kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un kuri ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 (84) 3. panta 11. punktā definētie “bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”;

(i)

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kuri ir Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 11. punktā definētie “ bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi” vai 3. panta 12. punktā definētie “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”;

(j)

tādi kuģi, ar ko veic pasažieru pārvadājumus iekšzemes ūdeņos:

i)

kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)

līdz 2025. gada 31. decembrim — kuri ir hibrīdkuģi un duālās degvielas kuģi, kuri vismaz 50 % no to normālai ekspluatācijai nepieciešamās enerģijas iegūst vai nu no degvielas, kas nerada nekādas tiešās (izplūdes) CO2 emisijas, vai uzlādē no elektrotīkla;

(k)

kuģi, ar ko veic kravas pārvadājumus iekšzemes ūdeņos un kas nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai un:

i)

kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)

kuriem līdz 2025. gada 31. decembrim tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas uz tonnkilometru (g CO2/tkm), kas aprēķinātas (vai, ja runa ir par jauniem kuģiem, aplēstas), izmantojot energoefektivitātes operacionālo rādītāju (85), ir par 50 % mazākas nekā CO2 emisiju vidējā atsauces vērtība, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH);

(l)

kuģi, ar ko veic kravas pārvadājumus jūras un piekrastes ūdeņos, un ostas darbībām un palīgdarbībām nepieciešamie kuģi, kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai un

i)

kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)

līdz 2025. gada 31. decembrim — kuri ir hibrīdkuģi un duālās degvielas kuģi, kas vismaz 25 % no to normālai ekspluatācijai jūrā vai ostās nepieciešamās enerģijas iegūst vai nu no degvielas, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai uzlādē no elektrotīkla;

iii)

kuriem līdz 2025. gada 31. decembrim un tikai tādā gadījumā, ja var pierādīt, ka kuģus izmanto tikai tādu piekrastes un tuvsatiksmes pakalpojumu sniegšanai, kuru mērķis ir pašlaik pa sauszemi transportētās kravas novirzīt uz jūras transportu, tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, kas aprēķinātas, izmantojot Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) projektētās energoefektivitātes indeksu (EEDI) (86), ir par 50 % mazākas nekā CO2 emisiju vērtība, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH);

iv)

līdz 2025. gada 31. decembrim — kuģi, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir par 10 % zemāka, nekā paredzēts EEDI prasībās, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī (87), ja kuģus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem (88);

(m)

kuģi, ar ko veic pasažieru pārvadājumus jūras un piekrastes ūdeņos un kas nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai un:

i)

kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

ii)

līdz 2025. gada 31. decembrim — kuri ir hibrīdkuģi un duālās degvielas kuģi, kuri vismaz 25 % no to normālai ekspluatācijai jūrā vai ostās nepieciešamās enerģijas iegūst vai nu no degvielas, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai uzlādē no elektrotīkla;

iii)

līdz 2025. gada 31. decembrim — kuģi, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir par 10 % zemāka, nekā paredzēts EEDI prasībās, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī, ja kuģus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem (89);

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)

sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)

īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)

atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)

informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Attiecīgā gadījumā transportlīdzekļi nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/53/EK (90).

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.4.   Bateriju ražošana

Darbības apraksts

Transportam, stacionārajai un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanai un citām rūpnieciskām vajadzībām izmantojamu atkārtoti uzlādējamu bateriju, bateriju pakešu un akumulatoru ražošana. Attiecīgo komponentu (aktīvo materiālu, elementu, korpusu un elektronisko komponentu) ražošana.

Nolietoto bateriju reciklēšana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem C27.2 un E38.32 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas atkārtoti uzlādējamas baterijas, bateriju paketes un akumulatori (un to attiecīgie komponenti), t.sk. no otrreizējām izejvielām, kā rezultātā ievērojami samazinās SEG emisijas transportā, stacionārajā un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanā un citās rūpnieciskās darbībās.

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek reciklētas nolietotas baterijas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Jaunu bateriju, komponentu un materiālu ražošanas kontekstā tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē

(a)

sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)

īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)

informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

Reciklēšanas procesi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK (91) 12. panta un III pielikuma B daļas prasībām, tostarp par jaunāko relevanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu un par to, ka jāsasniedz efektivitātes rādītāji, kas noteikti svina-skābes baterijām/akumulatoriem, niķeļa-kadmija baterijām/akumulatoriem un citu ķīmisko sastāvu baterijām/akumulatoriem. Šie procesi nodrošina metāla satura reciklēšanu pēc iespējas augstākā līmenī, ciktāl tas tehniski iespējams, neradot pārmērīgas izmaksas.

Attiecīgā gadījumā objekti, kuros notiek reciklēšanas procesi, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (92) prasībām.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Baterijas/akumulatori atbilst ilgtspējas noteikumiem, kas piemērojami bateriju laišanai tirgū, t. sk. bīstamu vielu lietošanas ierobežojumiem, tostarp tiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (93) un Direktīvā 2006/66/EK.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.5.   Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana

Darbības apraksts

Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C16.23, C23.11, C23.20, C23.31, C23.32, C23.43, C.23.61, C25.11, C25.12, C25.21, C25.29, C25.93, C27.31, C27.32, C27.33, C27.40, C27.51, C28.11, C28.12, C28.13, C28.14, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros ražo vienu vai vairākus no šādiem izstrādājumiem vai to galvenajām sastāvdaļām (94):

(a)

logi, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,0 W/m2K;

(b)

durvis, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,2 W/m2K;

(c)

ārsienu sistēmas, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 W/m2K;

(d)

jumtu sistēmas, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,3 W/m2K;

(e)

izolācijas produkti, kuru lambda vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,06 W/mK;

(f)

mājsaimniecības ierīces, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 (95) un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(g)

gaismas avoti, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(h)

telpas apsildes un mājsaimniecības karstā ūdens sistēmas, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(i)

dzesēšanas un ventilācijas sistēmas, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem;

(j)

klātbūtnes un dienasgaismas kontrolierīces apgaismes sistēmām;

(k)

siltumsūkņi, kas atbilst šā pielikuma 4.16. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;

(l)

fasādes un jumta seguma elementi ar saules ēnojuma vai saules gaismas kontroles funkciju, tostarp elementi, uz kuriem var augt veģetācija;

(m)

energoefektīvas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automatizācijas un vadības sistēmas;

(n)

zonēti termostati un ēku galvenās elektroenerģijas slodzes vai siltumslodzes viedajam monitoringam paredzētas ierīces, kā arī sensoru ierīces;

(o)

ražojumi, kas domāti siltumenerģijas uzskaitei un termostatiskai regulēšanai gan atsevišķās mājās, kas pieslēgtas pie centralizētās siltumapgādes sistēmām, gan dzīvokļos, kas pieslēgti pie visas ēkas centrālapsildes sistēmām, gan ēkās, kas pieslēgtas centrālapsildes sistēmām;

(p)

centralizētās siltumapgādes siltummaiņi un apakšstacijas, kas atbilst prasībām, kuras šī pielikuma 4.15. iedaļā noteiktas centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes darbībai;

(q)

izstrādājumi, kas paredzēti apsildes sistēmas viedajam monitoringam un regulēšanai, kā arī sensoru ierīces.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)

sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)

īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)

atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)

informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.6.   Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana

Darbības apraksts

Tādu tehnoloģiju ražošana, kuru mērķis ir būtiski samazināt SEG emisijas citos ekonomikas sektoros, ja šīs tehnoloģijas nav iztirzātas šā pielikuma 3.1. līdz 3.5. iedaļā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C22, C25, C26, C27 un C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas tehnoloģijas, kuru mērķis ir panākt un demonstrēt būtiskus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar tirgū pieejamām efektīvākajām alternatīvajām tehnoloģijām, produktiem vai risinājumiem.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES (96) vai arī ISO 14067:2018 (97) vai ISO 14064-1:2018 (98).

Kvantificētos aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē neatkarīga trešā persona.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

(a)

sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

(b)

īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

(c)

atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

(d)

informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.7.   Cementa ražošana

Darbības apraksts

Cementa klinkera, cementa vai alternatīvu saistvielu ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C23.51 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:

(a)

pelēkā cementa klinkers, kur īpatnējās SEG emisijas (99) ir zemākas par 0,722 (100) tCO2e uz tonnu pelēkā cementa klinkera;

(b)

cements no pelēkā klinkera vai alternatīva hidrauliskā saistviela, kur īpatnējās SEG emisijas (101) no klinkera un cementa vai alternatīvās saistvielas ražošanas ir zemākas par 0,469 (102) tCO2e uz tonnu saražotā cementa vai alternatīvās saistvielas.

Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē (103).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes (104).

Ja cementa ražošanā kā alternatīvu kurināmo izmanto bīstamos atkritumus, ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina drošu apiešanos ar atkritumiem.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.8.   Alumīnija ražošana

Darbības apraksts

Alumīnija ražošana primārā alumīnija oksīda (boksīta) procesā vai otrreizējā alumīnija reciklēšanā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem C24.42, C24.53 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:

(a)

primārais alumīnijs, ja saimnieciskā darbība līdz 2025. gadam atbilst diviem no tālāk uzskaitītajiem kritērijiem, bet pēc 2025. gada visiem tālāk uzskaitītajiem kritērijiem (105):

i)

SEG emisijas (106) nepārsniedz 1,484 (107) tCO2e uz tonnu saražotā alumīnija (108);

ii)

netiešo SEG emisiju (109) vidējā oglekļa intensitāte nepārsniedz 100 g CO2e/kWh;

iii)

ražošanas procesa elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 15,5 MWh/t Al.

(b)

sekundārais alumīnijs.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu (110). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.9.   Dzelzs un tērauda ražošana

Darbības apraksts

Dzelzs un tērauda ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C24.10, C24.20, C24.31, C24.32, C24.33, C24.34, C24.51 un C24.52, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:

(a)

dzelzs un tērauds, ja SEG emisijas (111), no kurām atskaitīts to emisiju daudzums, kuras attiecinātas uz atlikumgāzu radīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/331 VII 10.1.5.a) punktu, nepārsniedz šādas vērtības dažādos ražošanas procesa posmos:

i)

karstais metāls = 1,331 (112) tCO2e/t produkta;

ii)

aglomerēta rūda = 0,163 (113) tCO2e/t produkta;

iii)

kokss (izņemot lignīta koksu) = 0,144 (114) tCO2e/t produkta;

iv)

dzelzs liešana = 0,299 (115) tCO2e/t produkta;

v)

elektriskā loka krāšņu augstleģētais tērauds = 0,266 (116) tCO2e/t produkta;

vi)

elektriskā loka krāšņu oglekļa tērauds = 0,209 (117) tCO2e/t produkta.

(b)

tērauds elektriskā loka krāsnīs, kur ražo elektriskā loka krāšņu oglekļa tēraudu vai elektriskā loka krāšņu augstleģēto tēraudu, kā definēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/331, ja tērauda lūžņu ielaide attiecībā pret produkcijas izlaidi nav mazāka par šādām vērtībām:

i)

augstleģēta tērauda ražošanā — 70 %;

ii)

oglekļa tērauda ražošanā — 90 %.

Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) dzelzs un tērauda ražošanā (118).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.10.   Ūdeņraža ražošana

Darbības apraksts

Ūdeņraža un sintētisko degvielu uz ūdeņraža bāzes ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst prasībām par aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu, kas ūdeņraža gadījumā ir 73,4 % [t.i., aprites cikla emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2], bet sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes — 70 %, attiecībā pret fosilās degvielas komparatoru 94 g CO2e/MJ analoģiski pieejai, kas izklāstīta Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā.

Aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā minēto metodiku vai arī izmantojot ISO 14067:2018 (119) vai ISO 14064-1:2018 (120).

Attiecīgā gadījumā kvantificētus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu vai tos verificē neatkarīga trešā persona.

Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) par hlora un sārmu rūpniecību (121); secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (122);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem par minerāleļļas un gāzes pārstrādi (123).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.11.   Tehniskā oglekļa ražošana

Darbības apraksts

Tehniskā oglekļa ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Tehniskā oglekļa ražošanas procesos radušās SEG emisijas (124) ir mazākas par 1,141 (125) tCO2e uz tonnu produkta.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā (126);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (127).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.12.   Kalcinētās sodas ražošana

Darbības apraksts

Nātrija karbonāta (kalcinētās sodas, nātrija ogļskābes sāls) ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Kalcinētās sodas ražošanas procesos radušās SEG emisijas (128) ir mazākas par 0,789 (129) tCO2e uz tonnu produkta.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā (130);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (131).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.13.   Hlora ražošana

Darbības apraksts

Hlora ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Elektroenerģijas patēriņš elektrolīzē un hlora apstrādē ir vienāds ar vai mazāks par 2,45 MWh uz tonnu hlora.

Hlora ražošanā izmantotās elektroenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vienādas ar vai mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (132) vai ISO 14064-1:2018 (133).

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz hlora un sārmu rūpniecību (134);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (135).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.14.   Organisko pamatķimikāliju ražošana

Darbības apraksts

Šādu produktu ražošana:

a)

vērtīgas ķimikālijas (HVC):

i)

acetilēns;

ii)

etilēns;

iii)

propilēns;

iv)

butadiēns;

b)

aromātiskie ogļūdeņraži:

i)

jauktie alkilbenzoli un alkilnaftalīni, izņemot HS pozīcijā 2707 vai 2902 klasificētos;

ii)

cikloheksāns;

iii)

benzols;

iv)

toluols;

v)

o-ksilols;

vi)

p-ksilols;

vii)

m-ksilols un ksilola izomēru maisījumi;

viii)

etilbenzols;

ix)

kumols;

x)

bifenils, terfenili, viniltoluoli, citi cikliskie ogļūdeņraži, izņemot ciklānus, ciklēnus, cikloterpēnus, benzolu, toluolu, ksilolus, stirolu, etilbenzolu, kumolu, naftalīnu, antracēnu;

xi)

benzols, toluols un ksilols;

xii)

naftalīns un pārējie aromātisko ogļūdeņražu maisījumi (izņemot benzolu, toluolu, ksilolu);

c)

vinilhlorīds;

d)

stirols,

e)

etilēnoksīds;

f)

monoetilēnglikols;

g)

adipīnskābe.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.14 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Organisko pamatķimikāliju ražošanas procesos radītās SEG emisijas (136) ir mazākas nekā:

(a)

HVC: 0,693 (137) tCO2e/t HVC;

(b)

aromātiskie ogļūdeņraži: 0,0072 (138) tCO2e/t kompleksā svērtā caurlaiduma;

(c)

vinilhlorīds: 0,171 (139) tCO2e/t vinilhlorīda;

(d)

stirols: 0,419 (140) tCO2e/t stirola;

(e)

etilēnoksīds/etilēnglikoli: 0,314 (141) tCO2e/t etilēnoksīda/glikola;

(f)

adipīnskābe: 0,32 (142) tCO2e /t adipīnskābes.

Ja darbības jomā ietilpstošās organiskās ķimikālijas tiek pilnībā vai daļēji ražotas no atjaunīgiem ievadmateriāliem, tad pilnībā vai daļēji no atjaunīgiem ievadmateriāliem saražotās ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas ir mazākas nekā no fosiliem ievadmateriāliem saražotas ekvivalentas ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (143) vai ISO 14064-1:2018 (144).

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu (145);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (146).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.15.   Bezūdens amonjaka ražošana

Darbības apraksts

Bezūdens amonjaka ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.15 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)

amonjaks tiek ražots no ūdeņraža, kas atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem (ūdeņraža ražošana);

(b)

amonjaks tiek atgūts no notekūdeņiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā (147);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (148).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.16.   Slāpekļskābes ražošana

Darbības apraksts

Slāpekļskābes ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.15 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Slāpekļskābes ražošanā radušās SEG emisijas (149) ir mazākas par 0,038 (150) tCO2e uz tonnu slāpekļskābes.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā (151);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (152).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.17.   Pirmējās plastmasas ražošana

Darbības apraksts

Sveķu, plastmasas materiālu un nevulkanizējamu termoplastisko elastomēru ražošana, sveķu sajaukšana un maisīšana pēc individuāla pasūtījuma, kā arī standarta sintētisko sveķu ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.16 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)

Pirmējā plastmasa (plastmasa pirmformā) ir pilnībā saražota, mehāniski reciklējot plastmasas atkritumus;

(b)

ja mehāniskā reciklēšana nav tehniski iespējama vai ekonomiski izdevīga, pirmējā plastmasa ir pilnībā saražota, ķīmiski reciklējot plastmasas atkritumus un saražotās plastmasas aprites cikla SEG emisijas, neskaitot aprēķinātos kredītus no kurināmā ražošanas, ir mazākas nekā aprites cikla SEG emisijas līdzvērtīgai pirmējai plastmasai, kas saražota no fosilajiem ievadmateriāliem. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (153) vai ISO 14064-1:2018 (154). Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

(c)

pilnībā vai daļēji iegūta no atjaunīgiem ievadmateriāliem (155) un tās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas nekā no fosiliem ievadmateriāliem saražotas līdzvērtīgas pirmējās plastmasas aprites cikla SEG emisijas. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:

(a)

atsauces dokumentā par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem polimēru ražošanā (156);

(b)

secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (157).

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.   ENERĢĒTIKA

4.1.   Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju.

Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.2.   Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.3.   Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja enerģiju

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot vēja enerģiju.

Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot vēja enerģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (158), kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 (159) saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (160).

Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība) un 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), kas minēti direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

4.4.   Elektroenerģijas ražošana, izmantojot okeāna enerģijas tehnoloģijas

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot okeāna enerģiju.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot okeāna enerģiju.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto.

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsu un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 (161), ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

4.5.   Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot hidroenerģiju.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)

spēkstacija ir caurteces hidroelektrostacija bez mākslīgas ūdenskrātuves;

(b)

spēkstacijas enerģijas blīvums ir lielāks par 5 W/m2;

(c)

hidroenerģijas ražošanas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (162), ISO 14064-1:2018 (163) vai G-res rīku (164). Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

1.

Darbība atbilst Direktīvas 2000/60/EK noteikumiem, jo īpaši visām direktīvas 4. panta prasībām.

2.

Ja darbība ir esošu hidroelektrostaciju ekspluatācija, tostarp pārjaunošanas darbības ar mērķi palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu vai enerģijas uzkrāšanas potenciālu, tā atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.

Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un jo īpaši tās 4. un 11. pantu, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdeni, kā arī uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, ir īstenoti visi tehniski iespējamie un ekoloģiski relevantie ietekmes mazināšanas pasākumi.

2.2.

Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem pasākumiem pieder:

(a)

pasākumi, ar ko nodrošina zivju migrāciju lejup un augšup pa straumi (piemēram, zivīm nekaitīgas turbīnas, zivju novadīšanas būves, paši modernākie, pilnībā funkcionējoši zivju ceļi, pasākumi, ar ko aptur vai līdz minimumam samazina darbību un ūdens līmeņa pazemināšanu migrācijas vai nārstošanas laikā);

(b)

pasākumi, ar ko nodrošina minimālo ekoloģisko caurplūdumu (t.sk. pasākumi, ar ko mazina straujas, īslaicīgas caurplūduma variācijas vai ūdens līmeņa svārstības maksimumslodzes režīmā) un sedimentu plūsmu;

(c)

pasākumi, ar ko aizsargā vai stiprina dzīvotnes.

2.3.

Tam, cik šie pasākumi ir efektīvi, seko līdzi, ņemot vērā, kādi ir izsniegtajā atļaujā izklāstītie nosacījumi, kuru mērķis ir panākt labu skartā ūdensobjekta stāvokli vai potenciālu.

3.

Ja tiek būvēta jauna hidroelektrostacija, darbība atbilst šādiem kritērijiem:

3.1.

Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu un jo īpaši tā 7. punktu pirms būvniecības ir jāveic projekta ietekmes novērtējums, kurā novērtē jebkādu projekta potenciālo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā tādus aspektus kā migrācijas koridori, brīvi plūstošas upes vai teju neiztraucētas ekosistēmas.

Novērtējuma pamatā ir neseni, visaptveroši un precīzi dati, tostarp monitoringa dati par bioloģiskās kvalitātes elementiem, kuri ir sevišķi jutīgi pret hidromorfoloģiskām izmaiņām, un par to, kāds jauno darbību rezultātā būs paredzamais ūdensobjekta stāvoklis salīdzinājumā ar pašreizējo.

Jo īpaši tajā novērtē, kāda būs šī jaunā projekta kumulatīvā ietekme kombinācijā ar pārējo esošo vai plānoto infrastruktūru upes baseinā.

3.2.

Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, ir noskaidrots, ka konstrukcijas, atrašanās vietas un tajā īstenoto mazināšanas pasākumu dēļ stacija ir tāda, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

(a)

stacija nepasliktina un neapdraud tā konkrētā ūdensobjekta laba stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu, ar kuru tā ir saistīta;

(b)

ja pastāv risks, ka stacija varētu pasliktināt vai apdraudēt laba stāvokļa / potenciāla sasniegšanu konkrētajā ūdensobjektā, ar kuru tā ir saistīta, bet šāda pasliktināšanās nav būtiska un ir veikts detalizēts izmaksu un ieguvumu novērtējums, kurš pierāda, ka realizēsies abi šie priekšnoteikumi:

i)

pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses vai arī gaidāmie ieguvumi no plānotās hidroelektrostacijas ir lielāki par izmaksām, ko videi un sabiedrībai rada ūdens stāvokļa pasliktināšanās;

ii)

tehnisku iemeslu vai nesamērīgu izmaksu dēļ nav iespējams sevišķi svarīgās sabiedrības intereses vai gaidāmos ieguvumus no stacijas realizēt ar alternatīviem līdzekļiem, kas nodrošinātu labāku vidisko iznākumu (tādi līdzekļi ir, piemēram, esošo hidroelektrostaciju pārjaunošana vai tādu tehnoloģiju izmantošana, kas neizjauc upes nepārtrauktību).

3.3.

Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdeni, kā arī uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, ir īstenoti visi tehniski iespējamie un ekoloģiski relevantie ietekmes mazināšanas pasākumi.

Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem mazināšanas pasākumiem pieder:

(a)

pasākumi, ar ko nodrošina zivju migrāciju lejup un augšup pa straumi (piemēram, zivīm nekaitīgas turbīnas, zivju novadīšanas būves, paši modernākie, pilnībā funkcionējoši zivju ceļi, pasākumi, ar ko aptur vai līdz minimumam samazina ekspluatāciju un ūdens līmeņa pazemināšanu migrācijas vai nārstošanas laikā);

(b)

pasākumi, ar ko nodrošina minimālo ekoloģisko caurplūdumu (t.sk. pasākumi, ar ko mazina straujas, īslaicīgas caurplūduma variācijas vai ūdens līmeņa svārstības maksimumslodzes režīmā) un sedimentu plūsmu;

(c)

pasākumi, ar ko aizsargā vai stiprina dzīvotnes.

Tam, cik šie pasākumi ir efektīvi, seko līdzi, ņemot vērā, kādi ir izsniegtajā atļaujā izklāstītie nosacījumi, kuru mērķis ir panākt labu skartā ūdensobjekta stāvokli vai potenciālu.

3.4.

Stacija neatgriezeniski neapdraud laba stāvokļa/potenciāla sasniegšanu nevienā ūdensobjektā tajā pašā upes baseina apgabalā.

3.5.

Papildus iepriekš minētajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un tad, kad tas ir relevanti, tiek īstenoti kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka projekts nepalielina ūdensobjektu sadrumstalotību tajā pašā upes baseina apgabalā. To panāk, atjaunojot nepārtrauktību tajā pašā upes baseina apgabalā tādā mērā, kas kompensē nepārtrauktības traucējumus, ko var izraisīt plānotā hidroelektrostacija. Kompensācija sākas pirms projekta īstenošanas.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (165).

4.6.   Elektroenerģijas ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju no ģeotermālās enerģijas.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Elektroenerģijas ražošanā no ģeotermālās enerģijas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/107/EK (166) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/50/EK (167) noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.7.   Elektroenerģijas ražošana no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst elektroenerģijas ražošana, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.8. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

1.

Elektroenerģijas ražošanā no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (168) vai ISO 14064-1:2018 (169).

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

2.

Ja objektā ir ieviesta kāda veida emisiju samazināšanas sistēma (t. sk. oglekļa uztveršana vai dekarbonizēta kurināmā izmantošana), samazināšanas darbība attiecīgā gadījumā atbilst šā pielikuma attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja CO2, kas tiktu emitēts elektroenerģijas ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

3.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

(a)

būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., metāna noplūdes, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

(b)

ekspluatācijas laikā tiek ziņots par metāna emisiju fiziskajiem mērījumiem un noplūdes tiek novērstas.

4.

Ja darbības ietvaros atjaunīgie gāzveida vai šķidrie kurināmie tiek maisīti ar biogāzi vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biogāzes vai bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)

Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)

Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)

Piesārņojuma novēršana un kontrole

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (170). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2193 (171) II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

6)

Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.8.   Elektroenerģijas ražošana no bioenerģijas

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība un ekspluatācija, kas ražo elektroenerģiju tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.7. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana