EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R2085

Padomes Regula (ES) 2021/2085 (2021. gada 19. novembris), ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014

ST/12156/2021/INIT

OJ L 427, 30.11.2021, p. 17–119 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2085/oj

30.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 427/17


PADOMES REGULA (ES) 2021/2085

(2021. gada 19. novembris),

ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Lai sasniegtu vislielāko iespējamo Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3) (“pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula”) tika izveidots politiskais un tiesiskais regulējums Eiropas partnerībām ar privātā vai publiskā sektora partneriem. Eiropas partnerības ir nozīmīgs pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) politikas pieejas elements. Tās tiek izveidotas, lai īstenotu Savienības prioritātes, uz kurām vērsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, un nodrošinātu skaidru ietekmi Savienībai un tās iedzīvotājiem, kuru var efektīvāk sasniegt nevis Savienība viena pati, bet gan partnerībā, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu, ko partneri apņemas īstenot.

(2)

Jo īpaši Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ir svarīga nozīme stratēģisko mērķu sasniegšanā, piemēram, virzības uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un pārejas uz zaļu un digitālu Eiropu paātrināšanā, un tām būtu jāveicina atgūšanās no līdz šim nepieredzētās krīzes, ko izraisīja Covid-19 pandēmija. Eiropas partnerības risina sarežģītus pārrobežu jautājumus, kam vajadzīga integrēta pieeja. Tās nodrošina iespēju pievērsties ar pārveidi saistītajām, sistēmiskajām un tirgus nepilnībām, kas aprakstītas šai regulai pievienotajos ietekmes novērtējumos, pulcējot plašu dalībnieku loku no vērtības ķēdēm un ekosistēmām, lai virzītos uz kopēja redzējuma īstenošanu un to pārvērstu konkrētos ceļvežos un koordinētā pasākumu īstenošanā. Turklāt tās dod iespēju vērst centienus un resursus uz kopējām prioritātēm, lai risinātu minētos sarežģītos jautājumus.

(3)

Lai īstenotu prioritātes un panāktu ietekmi, Eiropas partnerības būtu jāveido, plaši iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no visas Eiropas, tostarp rūpniecības nozari, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, fondus, kas atbalsta vai veic pētniecību un inovāciju. Tām arī vajadzētu būt vienam no pasākumiem, kas nostiprina sadarbību starp privātā vai publiskā sektora partneriem starptautiskā līmenī, arī apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, tādējādi nesot kopēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai un vienlaikus nodrošinot, ka Savienība var īstenot savas intereses stratēģiskās jomās.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4) izveidotās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā tika atklāts, ka laika gaitā ir ieviests ievērojams partnerības instrumentu un iniciatīvu klāsts, izmantojot septiņus īstenošanas veidus un gandrīz 120 partnerību iniciatīvas, kas darbojas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Turklāt tika secināts ne vien tas, ka instrumentu un iniciatīvu lielais skaits ir radījis sarežģītu kopainu, bet arī tas, ka to spēja sniegt ieguldījumu saistītās rīcībpolitikās Savienības un valstu līmenī kopumā nav pietiekama, neraugoties uz to, ka tie rada pozitīvu ietekmi virzībā uz to mērķu sasniegšanu, piemēram, nosakot ilgtermiņa darba programmas, strukturējot sadarbību pētniecības un inovācijas jomā starp rīcībspēkiem, kas citādi ir izkliedēti, un piesaistot papildu ieguldījumus. Tāpēc pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmes novērtējumā ir noteikta vajadzība pievērsties Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas videi un to racionalizēt, jo īpaši attiecībā uz partnerībām, kā arī pārorientēt partnerības, lai panāktu lielāku ietekmi un Savienības prioritāšu īstenošanu.

(5)

Lai risinātu šīs problēmas un sasniegtu vērienīgākus mērķus attiecībā uz Eiropas ieguldījumiem, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros būtu jāizstrādā ievērojami vienkāršojumi un reformas Komisijas politikā pētniecības un inovācijas partnerību jomā. Lai atspoguļotu tās sistēmiskumu, kā mērķis ir veicināt Savienības mēroga “pārveides” virzībā uz ilgtspējas mērķiem, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” būtu efektīvāk jāizmanto minētās partnerības, īstenojot stratēģiskāku, saskaņotāku un vairāk uz ietekmi vērstu pieeju.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (5) ir izveidots vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru ilgtspējīgu ieguldījumu noteikšanas kontekstā konstatē, vai saimnieciska darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Ar to ir izveidota vienota atsauce, kuru ieguldītāji, bankas, nozare un pētnieki var izmantot, ieguldot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi un kas nerada būtisku kaitējumu ne klimatam, ne videi. Tā ir atsauce zaļiem ieguldījumiem Savienībā.

(7)

Attiecīgā gadījumā Eiropas partnerībām būtu jāņem vērā tehniskās pārbaudes kritēriji, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 3. pantā, un princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kas izklāstīts minētās regulas 17. pantā, kā instruments, ar kuru uzlabot savu projektu gatavību un piekļuvi zaļajam finansējumam, kam būs būtiska nozīme to nodrošināto inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanā tirgū un plašākā izvēršanā. Minēto tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir zinātniski pierādījumi. Eiropas partnerību īstenotajai pētniecībai un inovācijai vajadzētu būtiski palīdzēt uzņēmējiem sasniegt vai pārsniegt minētajā regulā noteiktos standartus un robežvērtības un pastāvīgi nodrošināt tehniskās pārbaudes kritēriju aktualitāti un atbilstību Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu izklāstītajiem mērķiem.

(8)

Pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, vajadzētu būt iespējai izveidot trīs dažādu veidu Eiropas partnerības, proti, “līdzfinansētas”, “kopīgi plānotas” un “institucionalizētas” partnerības. Institucionalizētu Eiropas partnerību, kuras ir privātā un publiskā sektora partneru kopuzņēmumi, izveides nolūkā būtu jāizstrādā jauni Savienības tiesību akti un jāizveido speciālas īstenošanas struktūras, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. pantu.

(9)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā ir noteiktas astoņas prioritāras jomas, kurās institucionalizētas Eiropas partnerības, ko izveido saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, varētu tikt ierosinātas. Šajās prioritārajās jomās ir ierosinātas vairākas iniciatīvas šādām institucionalizētām Eiropas partnerībām, un uz deviņām no tām attiecas šī regula.

(10)

Kopuzņēmumu veiktie pētniecības un inovācijas pasākumi būtu jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā paredzēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 12. un 13. pantā. Lai sasniegtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumiem būtu jāattīsta cieša sinerģija ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” iniciatīvām un citām Savienības programmām un finansējuma instrumentiem, jo īpaši tiem, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālo attīstību, lai palielinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazinātu nelīdzsvarotību.

(11)

Ņemot vērā jauno politikas pieeju attiecībā uz Eiropas partnerībām, un jo īpaši institucionalizētām Eiropas partnerībām, ir vajadzīgs jauns veids, kā izveidot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tās darbotos. Lai gan uz LESD 187. panta pamata pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vajadzībām izveidoto kopuzņēmumu īstenošana ir izrādījusies veiksmīga, tā ir vēl vairāk jāuzlabo. Tāpēc šīs regulas mērķis ir palielināt īstenošanas saskaņotību, efektivitāti, atvērtību, lietderību un vērstību uz ietekmi, pārvēršot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu un pieredzi, kas gūta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanā, saskaņotos noteikumos, kas ir kopīgi visiem kopuzņēmumiem. Tās mērķis ir veicināt sadarbības un sinerģijas izveidi starp Eiropas partnerībām, tādējādi pilnībā izmantojot to savstarpējās saiknes organizatoriskā līmenī. Kopuzņēmumiem būtu jāmeklē iespējas, kā iesaistīt citu Eiropas partnerību pārstāvjus apspriedēs to darba programmu izstrādē, jāapzina jomas, kurās ar papildinošiem vai kopīgiem pasākumiem problēmas tiktu risinātas efektīvāk un lietderīgāk, jāizvairās no pārklāšanās, jāsaskaņo savu pasākumu termiņi un jānodrošina piekļuve rezultātiem un citiem attiecīgiem zināšanu apmaiņas līdzekļiem.

(12)

Pēc tam, kad ir noteiktas sinerģijas starp kopuzņēmumiem, tiem būtu jātiecas noteikt budžeta daļas, kas būtu jāizmanto papildinošiem vai kopīgiem pasākumiem starp kopuzņēmumiem. Šīs regulas mērķis ir arī uzlabot noteikumu efektivitāti un saskaņotību, pastiprinot operatīvo sadarbību un izpētot iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus, tostarp, izveidojot atbalsta biroja mehānismu, kam būtu jānodrošina kopuzņēmumiem horizontāla atbalsta funkcijas. Minētajam atbalsta biroja mehānismam būtu jāatvieglo lielākas ietekmes un saskaņotības panākšana kopējos jautājumos, vienlaikus saglabājot noteiktu elastīguma pakāpi, lai apmierinātu katra kopuzņēmuma konkrētās vajadzības. Šī struktūra būtu jāizveido, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās, kuras kopuzņēmumiem jānoslēdz. Atbalsta biroja mehānismam būtu jāaptver koordinācijas un administratīvā atbalsta funkcijas jomās, kurās atbilstoši to izvērtējumam tās ir atzītas par efektīvām un izmaksu ziņā lietderīgām, un būtu jāņem vērā, ciktāl iespējams, nepieciešamība izpildīt katram atsevišķajam kredītrīkotājam piemērojamo pārskatatbildības prasību un noteikumu saskaņotība, kas ietver arī intelektuālā īpašuma tiesības. Juridiskajai struktūrai vajadzētu būt tādai, lai pēc iespējas labāk tiktu apmierinātas kopuzņēmumu kopējās vajadzības, nodrošināta to cieša sadarbība un izpētītas visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas partnerībām un līdz ar to starp dažādajām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī starp pārējām kopuzņēmumu pārvaldītajām programmām.

(13)

Šīs regulas priekšlikumam pievienotajos ietekmes novērtējumos attiecībā uz katru kopuzņēmumu ir sniegti pierādījumi, kas pamato Eiropas partnerību īstenošanu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, kura paredz, ka tās īstenojamas tikai tad, ja ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp cita veida Eiropas partnerībām, nebūtu iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo cerēto ietekmi un ja šādu īstenošanu pamato ilgtermiņa perspektīva un augsts integrācijas līmenis.

(14)

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir ieviesta stratēģiskāka, saskaņotāka un vairāk uz ietekmi vērsta pieeja Eiropas partnerībām, izmantojot atziņas, kas gūtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtēšanā. Atbilstoši jaunajam vērienam šīs regulas mērķis ir panākt efektīvāku institucionalizētas Eiropas partnerības izmantošanu, jo īpaši, pievēršoties skaidriem mērķiem, rezultātiem un ietekmei, ko var sasniegt līdz 2030. gadam, un nodrošinot skaidru ieguldījumu saistītajās Savienības politikas prioritātēs un rīcībpolitikās. Ciešai sadarbībai un sinerģijai ar citām attiecīgām iniciatīvām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, ir svarīga nozīme, lai panāktu lielāku zinātnisko, sociālekonomisko un vidisko ietekmi un nodrošinātu rezultātu pārņemšanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumi var piemērot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus, kas ļauj īstenot dažāda veida sinerģiju, piemēram, alternatīvu, kumulatīvu vai kombinētu finansējumu un resursu pārvietošanu. Novērtējot kopējo ietekmi, papildus partneru ieguldījumiem un kopuzņēmumu piesaistītajiem ieguldījumiem būtu jāņem vērā plašāki ieguldījumi, kas palīdz sasniegt to mērķus, lai tādējādi sekmētu inovatīvu risinājumu paātrinātu pārņemšanu tirgū.

(15)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un atspoguļotu Eiropas partnerību zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un Savienības prioritātēm, šajā regulā būtu jānosaka kolektīvi vispārīgie un kopīgi konkrētie mērķi, kas būtu jāsasniedz visiem kopuzņēmumiem. Visi kopuzņēmumi dod kopīgu ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā, panākot savus individuālos mērķus. Turklāt šīs Regulas kopējās daļās ir definēti kopīgie darbības mērķi, kas izriet no mērķiem, kuri noteikti īpašajā programmā, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (6) (“īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”“). Visiem kopuzņēmumiem būtu jāveic savi uzdevumi, lai ievērotu principus un kritērijus, kas attiecībā uz Eiropas partnerībām ir noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā (10. pants un III pielikums), un lai salīdzinājumā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galvenās darba programmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību. Kopuzņēmumu mērķus un uzdevumus papildina papildu mērķi un uzdevumi, kas ir specifiski katram kopuzņēmumam. Atsevišķu kopuzņēmumu intervences loģikas saskaņošanai ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vienlaikus ņemot vērā to īpatnības un politiskos kontekstus, būtu jāatbalsta kopuzņēmumu progresa koordinēta novērtēšana pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzraudzības un izvērtēšanas pasākumu ietvaros.

(16)

Šīs regulas pamatā ir Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”“ regulā noteiktie principi un kritēriji, tostarp atvērtība un pārredzamība, spēcīgs sviras efekts un visu iesaistīto pušu ilgtermiņa saistības. Viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt kopuzņēmumu un to darbību atvērtību plašam subjektu lokam, tostarp jaunpienācējiem, kuri tiks uzraudzīti arī stratēģiskās koordinēšanas procesa attiecībā uz Eiropas partnerībām ietvaros, kas paredzēts īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 6. panta 5. punktā. Šādām partnerībām vajadzētu būt atvērtām jebkuram subjektam, kas vēlas un spēj strādāt, lai sasniegtu kopējo mērķi, vajadzētu veicināt ieinteresēto personu plašu un aktīvu dalību to pasākumos, dalībnieku sastāvā un pārvaldībā, un vajadzētu nodrošināt, ka rezultāti nāk par labu visiem eiropiešiem, jo īpaši, plaši izplatot rezultātus un īstenojot pirmsizvēršanas pasākumus visā Savienībā. Attiecībā uz privātiem dalībniekiem un to sastāvā esošiem vai saistītiem subjektiem, kas iedibināti trešās valstīs, Savienības un kopuzņēmuma intereses būtu jāaizsargā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai privātie dalībnieki veic atbilstošus pasākumus. Šādi pasākumi varētu ietvert pienācīgu apiešanos ar konfidenciālu informāciju vai konkrētu subjektu ierobežošanu konkrētos privātā dalībnieka operacionālajos pasākumos.

(17)

Lai nodrošinātu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punkta saskaņotu piemērošanu, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina saskaņotība ar pieeju, kuru – attiecībā uz minētā panta piemērošanu – izmanto pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas ietvaros finansētām darbībām, kā arī ar Savienības tiesību aktiem un norādījumiem, kas ir svarīgi tā piemērošanā saistībā ar līdzīgiem jautājumiem attiecīgā kopuzņēmuma darba programmā.

(18)

Ja Komisija vai dalībvalstis apsver iespēju saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punktu ierobežot dalību konkrētās kopuzņēmuma darbībās, Komisijai un dalībvalstīm valstu pārstāvju grupā pirms darba programmas pieņemšanas būtu jācenšas panākt saskaņotu nostāju, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Kopuzņēmumu ar Publisko iestāžu padomi gadījumā – pēc Komisijas pieprasījuma minētā panta piemērošana būtu jāapstiprina Publisko iestāžu padomei pirms darba programmas pieņemšanas. Turklāt pēc priekšsēdētāja aicinājuma izpilddirektoram būtu regulāri jāinformē attiecīgais pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Programmas komitejas sastāvs, papildus Komisijas pienākumam informēt Programmas komiteju saskaņā ar īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 14. panta 7. punktu un III pielikumu, un jo īpaši – pirms attiecīgā kopuzņēmuma darba programmas pieņemšanas – saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punkta piemērošanu.

(19)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumā ir noteikts, ka finansiālajam ieguldījumam vai ieguldījumam natūrā, kurš saņemts no dalībniekiem, kas nav Savienība, vajadzētu būt vismaz 50 % apmērā un tas var sasniegt 75 % no apkopotajām kopuzņēmumu budžeta saistībām. Savukārt Savienības ieguldījumam, tostarp visiem papildu līdzekļiem no asociētajām valstīm, nevajadzētu pārsniegt 50 % no apkopotajām katra kopuzņēmuma budžeta saistībām. Attiecīgi šajā regulā vajadzīgais ieguldījums no dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jānosaka tādā pašā līmenī kā Savienības ieguldījums vai augstākā līmenī. Savienībai vajadzētu būt iespējai samazināt savu ieguldījumu, ja dalībnieki, kas nav Savienība, nepilda savas saistības.

(20)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu kopuzņēmumiem koordinētā pieejā ir jāīsteno visu finansiālo ieguldījumu centralizēta pārvaldība. Attiecīgi katrai iesaistītajai valstij ar kopuzņēmumu būtu jānoslēdz viens vai vairāki administratīvie nolīgumi, kuros nosaka koordinācijas mehānismu ieguldījumu maksājumiem un ziņošanai par tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas ir iedibināti minētajā iesaistītajā valstī. Lai nodrošinātu saskaņotību ar valsts stratēģiskajām prioritātēm, būtu jāparedz veto tiesības iesaistītajām valstīm attiecībā uz valsts finansiālo ieguldījumu izmantošanu pieteikuma iesniedzējiem, kas ir iedibināti minētajās iesaistītajās valstīs. Lai mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem, panāktu vienkāršošanu un nodrošinātu efektīvāku īstenošanu, katrai iesaistītajai valstij būtu jācenšas sinhronizēt savu un kopuzņēmumu maksājumu grafiku, ziņošanu un revīzijas un saskaņot savu izmaksu attiecināmību ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu. Iesaistītajās valstīs iedibinātajiem saņēmējiem, kas ir uzticējuši maksājumu darbības kopuzņēmumam, būtu jānoslēdz vienots dotācijas nolīgums ar kopuzņēmumu, ievērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu.

(21)

Atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktajiem mērķiem viens no institucionalizētu Eiropas partnerību izveides priekšnosacījumiem ir nodrošināt partneru ieguldījumu, kas turpinātos visā kopuzņēmumu pastāvēšanas laikā. Šajā saistībā privātiem partneriem ievērojama daļa to ieguldījuma būtu jāsniedz kā ieguldījumi natūrā kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai. Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai noteikt pasākumus, lai ar savām darba programmām veicinātu minētos ieguldījumus, jo īpaši, samazinot finansējuma likmes. Minētājiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz kopuzņēmuma īpašajām vajadzībām un pamatā esošajām darbībām. Pienācīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējamam ieviest papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek prasīta kopuzņēmuma dalībnieka vai tā sastāvā esošo vai saistīto subjektu dalība, pievēršoties pasākumiem, kuros kopuzņēmuma industriālie partneri var ieņemt svarīgu lomu, piemēram, plaša mēroga demonstrējumiem un paraugprojektiem, kas ir tuvāki tirgum, un ieguldīt vairāk, pateicoties zemākām finansējuma likmēm. Izpilddirektoram būtu jāuzrauga dalībnieku dalības līmenis, lai valde varētu veikt attiecīgas darbības, nodrošinot līdzsvaru starp partneru saistībām un atvērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos kapitāla izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar plaša mēroga demonstrējumiem vai paraugprojektiem, var uzskatīt par attiecināmām izmaksām atbilstoši piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

(22)

Vajadzētu būt iespējamam saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 15. panta 3. punktu ieguldījumus no programmām, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (9), un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (10), uzskatīt par iesaistīto valstu, kuras ir dalībvalstis, ieguldījumu kopuzņēmumos, ar noteikumu, ka ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (11) un konkrēto fondu regulu noteikumi. Turklāt vajadzētu būt iespējamam ieguldījumus no Atveseļošanas un noturības mehānisma (“mehānisms”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (12), uzskatīt par dalībvalstu, kuras ir iesaistītās valstis, ieguldījumu kopuzņēmumos, ar noteikumu, ka ir ievēroti mehānisma noteikumi un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos noteiktās saistības.

(23)

Saskaņā ar principu par ieguldījuma godīgu sadalījumu starp kopuzņēmumu dalībniekiem finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu administratīvajās izmaksās būtu vienādi jāsadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība. Atkāpes no šā principa būtu jāapsver tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja, ņemot vērā kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, lielumu vai dalībnieku struktūru, ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), būtu tik augsts, ka tas ievērojami mazinātu stimulu kļūt vai palikt par kopuzņēmuma dalībnieka sastāvā esošu vai ar to saistītu subjektu. Šādos gadījumos dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma minimālajam īpatsvaram kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, un MVU ieguldījumam vajadzētu būt ievērojami mazākam nekā lielāku sastāvā esošu vai saistītu subjektu ieguldījumam. Kad ir sasniegta dalības kritiskā masa, kas ļauj ieguldīt vairāk nekā 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, gada ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu būtu jāsaglabā vai jāpalielina, lai pakāpeniski palielinātu dalībnieku, kas nav Savienība, daļu kopējā ieguldījumā kopuzņēmuma gada administratīvajās izmaksās. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu savu ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā.

(24)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā ir noteikts, ka partneriem ir jāapliecina savas ilgtermiņa saistības, tostarp, nodrošinot publisko vai privāto ieguldījumu minimumu. Attiecīgi Savienībai šajā regulā ir jānosaka dibinātāji, kas ir dalībvalstīs vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs iedibināti subjekti vai starptautiskas organizācijas. Tomēr vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai pēc kopuzņēmumu izveidošanas papildināt to dalībnieku bāzi ar asociētiem dalībniekiem, kas atlasīti atklātās un pārredzamās procedūrās, jo īpaši, ņemot vērā jaunās tehnoloģiskās norises vai papildu valstu pievienošanos pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

(25)

Arī tiesību subjektiem, kas ir ieinteresēti atbalstīt kopuzņēmumu mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, nekļūstot par dalībniekiem, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par minēto kopuzņēmumu ieguldījuma partneriem.

(26)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 16. panta 5. punktu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociēto trešo valstu finansiālo ieguldījumu sadalē būtu jāņem vērā asociēto trešo valstu tiesību subjektu dalības līmenis. Attiecīgi Savienības ieguldījumu kopuzņēmumos var palielināt ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociēto trešo valstu ieguldījumiem, ņemot vērā šādu tiesību subjektu dalības līmeni un ar noteikumu, ka kopējā summa, par kādu Savienības ieguldījums ir palielināts, vismaz atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam.

(27)

Kopuzņēmuma izveide nodrošina savstarpēji izdevīgu publiskā un privātā sektora partnerību iesaistītajiem dalībniekiem, arī veicinot noteiktību par būtiskiem budžeta piešķīrumiem attiecīgajām nozarēm septiņu gadu periodā. Kļūšana par dibinātāju vai asociēto dalībnieku, vai par vienu no to sastāvā esošajiem vai saistītajiem subjektiem dod iespēju dalībniekiem – tieši vai ar nozares pārstāvju starpniecību – iegūt ietekmi kopuzņēmuma valdē. Valde ir kopuzņēmuma lēmumu pieņēmēja struktūra, kas lemj par partnerības ilgtermiņa stratēģisko virzienu, kā arī tās gada prioritātēm. Tāpēc Savienībai, attiecīgā gadījumā iesaistītajām valstīm, dibinātājiem un asociētajiem dalībniekiem vajadzētu spēt sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma darba programmu un prioritāšu noteikšanā, pieņemot un, iespējams, grozot stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kā arī pieņemot gada darba programmu, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam un saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām.

(28)

Ir lietderīgi, ka dalībnieki, kas nav Savienība, savu apņemšanos īstenot šo regulu apliecina ar saistību vēstuli vai kopīgu saistību vēstuli, attiecīgā gadījumā norādot savu ieguldījumu kopējo summu, bez nosacījumu piemērošanas attiecībā uz to pievienošanos. Šādām saistību vēstulēm vajadzētu būt juridiski spēkā esošām visā kopuzņēmuma pastāvēšanas laikā, un kopuzņēmumam un Komisijai tās būtu cieši jāuzrauga. Kopuzņēmumiem būtu jārada tāda juridiskā un organizatoriskā vide, kas ļauj dalībniekiem īstenot savas saistības, vienlaikus nodrošinot pievilcīgumu visām ieinteresētajām personām, kopuzņēmumu pastāvīgu atvērtību un pārredzamību to īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un dalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

(29)

Turpmāka vienkāršošana ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stūrakmens. Šajā saistībā vajadzētu būt vienkāršotam ziņošanas mehānismam partneriem, kuriem vairs nav jāziņo par neattiecināmām izmaksām. Ieguldījumi natūrā operacionālajos pasākumos būtu jāuzskaita, pamatojoties tikai uz attiecināmajām izmaksām, un par tiem būtu jāziņo un tie būtu jārevidē saskaņā ar mehānismu, ko piemēro konkrētajam dotācijas nolīgumam. Šāda uzskaite, kuras pamatā ir attiecināmās izmaksas, tikai ļauj automātiski aprēķināt ieguldījumus natūrā operacionālajos pasākumos, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” IT rīkus, samazina administratīvo slogu partneriem un palielina ieguldījumu paziņošanas mehānisma efektivitāti. Kopuzņēmumiem būtu cieši jāuzrauga ieguldījumi natūrā operacionālajos pasākumos, un izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāpublisko regulāri ziņojumi, lai noteiktu, vai progress mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz ieguldījumiem natūrā ir pietiekami apmierinošs. Valdei būtu jānovērtē dalībnieku, kas sniedz ieguldījumu operacionālajos pasākumos, centieni un sasniegtie rezultāti, kā arī citi faktori, piemēram, MVU dalības līmenis un kopuzņēmumu pievilcīgums jaunpienācējiem. Vajadzības gadījumā tai būtu jāveic atbilstoši stāvokļa uzlabošanas un korektīvi pasākumi, ņemot vērā atvērtības un pārredzamības principus.

(30)

Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina sistemātiska iespēja un stimuls dalībniekiem, kas nav Savienība, apvienot to pētniecības un inovācijas pasākumus ar kopuzņēmuma pasākumiem. Papildu pasākumiem nebūtu jāpiešķir finansiāls atbalsts no kopuzņēmuma. Tomēr tos var uzskaitīt kā dalībnieku ieguldījumus natūrā papildu pasākumos, ja tie sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā un tiem ir tieša saikne ar tā darbībām, tostarp kā tādu netiešo darbību neattiecināmās izmaksas, kuras finansē kopuzņēmums, ja tas ir paredzēts gada papildu pasākumu plānā. Šādu saikni var konstatēt, ja tiek pārņemti rezultāti no netiešām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums vai tā priekšteces iniciatīvas, vai tiek pierādīta ievērojama Savienības pievienotā vērtība. Attiecīgās izmaksas būtu jāapliecina neatkarīgai revīzijas struktūrai, ko ieceļ attiecīgais subjekts, ar nosacījumu, ka neskaidrību gadījumā kopuzņēmums var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētāki noteikumi par papildu pasākumu darbības jomu katram kopuzņēmumam, ciktāl tas ir nepieciešams vēlamā virzieniskuma un ietekmes sasniegšanai. Kopuzņēmumu valdei turklāt būtu jāizlemj, vai šo ieguldījumu vērtības noteikšanas nolūkā ir nepieciešams izmantot vienkāršošanas metodes, piemēram, fiksētas summas vai vienības izmaksas, lai panāktu vienkāršošanu, izmaksu lietderību un konfidenciālu komerciālu datu aizsardzību atbilstošā līmenī.

(31)

Kopuzņēmumu vadībai būtu jānodrošina, ka to lēmumu pieņemšanas procesi ir piemēroti strauji mainīgajai sociālekonomiskajai un tehnoloģiju videi un globālajiem izaicinājumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto zinātība, padoms un atbalsts no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai efektīvi īstenotu savus uzdevumus un nodrošinātu sinerģiju Savienības un valstu līmenī. Tāpēc kopuzņēmumiem vajadzētu būt pilnvarotiem izveidot padomdevējas struktūras, kas tiem sniedz speciālistu konsultācijas un veic jebkādus citus konsultatīvus uzdevumus, kuri nepieciešami kopuzņēmumu mērķu sasniegšanai. Izveidojot padomdevējas struktūras, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina līdzsvarota ekspertu pārstāvība kopuzņēmuma pasākumu darbības jomā, arī dzimumu līdzsvars. Minēto struktūru sniegtajās konsultācijās būtu jāatspoguļo zinātniskais skatījums, kā arī valsts un reģionālo iestāžu un citu kopuzņēmuma ieinteresēto personu redzējums.

(32)

Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina, ka dalībvalstis tiek pietiekami informētas par kopuzņēmumu pasākumiem, ka tās var sniegt savlaicīgu informāciju par dalībvalstīs veiktajiem pasākumiem un ka tām ir iespēja sniegt ieguldījumu sagatavošanās un lēmumu pieņemšanas procesos. Šāds dialogs ar dalībvalstīm ir īpaši svarīgs saistībā ar sinerģiju un vajadzību nodrošināt centienu un pasākumu saskaņošanu valstu, reģionālā, Savienības un Eiropas līmenī, lai radītu lielāku ietekmi. Kopuzņēmumiem, kuros ne tieši, ne netieši neiesaistās dalībvalstis kā dalībnieki vai sastāvā esoši subjekti, būtu jāizveido valsts pārstāvju grupa, kuras mērķis ir saskaņot kopuzņēmumu pasākumus ar rīcībpolitikām un darbībām, ko īsteno valsts un reģionālā līmenī.

(33)

Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot padomdevēju struktūru ar zinātnisko konsultāciju funkciju. Minētajai struktūrai vai tās locekļiem būtu jāspēj sniegt neatkarīgas zinātniskās konsultācijas un atbalstu attiecīgajam kopuzņēmumam. Zinātniskajām konsultācijām jo īpaši būtu jāattiecas uz gada darba programmām un papildu pasākumiem, kā arī vajadzības gadījumā uz jebkuru citu kopuzņēmuma uzdevumu aspektu.

(34)

Lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi ir informēti par visas vērtības ķēdes ieinteresēto personu nostāju un viedokļiem to attiecīgajās jomās, kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot savas attiecīgās ieinteresēto personu padomdevējas grupas, ar kurām apspriesties par horizontāliem aspektiem vai īpašiem jautājumiem atbilstoši katra kopuzņēmuma vajadzībām. Šādām grupām vajadzētu būt atvērtām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp organizētām interešu grupām un starptautiskām interešu grupām no dalībvalstīm, asociētajām valstīm vai citām valstīm, kas aktīvi darbojas kopuzņēmuma jomā.

(35)

Kopuzņēmumiem būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, regulāri un savlaicīgi sniedzot savām attiecīgajām struktūrām visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus. Tas ietver savlaicīgu informāciju, kas, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, sadalīta pa valstīm, par pieteikumu iesniegšanu un dalību kopuzņēmuma finansētajās netiešajās darbībās, par katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un projekta īstenošanas izvērtēšanas rezultātiem, par sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām un citām Eiropas partnerībām, par papildu pasākumiem, par saistībās apsolītajiem un faktiski sniegtajiem finansiālajiem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā, par kopuzņēmuma budžeta izpildi, kā arī par saikni starp kopuzņēmuma mērķiem un ieguldījumiem natūrā papildu pasākumos.

(36)

Kopuzņēmumi būtu jāievieš, izmantojot tādu struktūru un noteikumus, kas veicina efektivitāti un nodrošina vienkāršošanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumiem būtu jāpieņem to vajadzībām atbilstoši finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (13) 71. pantu.

(37)

Kopuzņēmumu darbības īstenošanā būtu jābalstās uz kritērijiem, kas attiecībā uz institucionalizētām Eiropas partnerībām noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā. Atbalstam būtu jāizmanto Komisijas pārvaldītie elektroniskie līdzekļi. Informācijai, kas saistīta ar kopuzņēmumu finansētajām netiešajām darbībām, tostarp rezultātiem, ir būtiska nozīme Savienības rīcībpolitiku vai programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzīšanā un izvērtēšanā. Tāpēc kopuzņēmumiem būtu jānodrošina, ka Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām ir piekļuve visai informācijai, kas saistīta ar to finansētajām netiešajām darbībām, tostarp netiešajās darbībās iesaistīto finansējuma saņēmēju ieguldījumiem un rezultātiem. Šādas piekļuves tiesības būtu jāattiecina tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu, un tām būtu jāatbilst piemērojamajiem konfidencialitātes noteikumiem. Būtu jāpiešķir Savienības iestāžu un Savienības struktūru, biroju vai aģentūru personālam piekļuve šai informācijai, ievērojot atbilstošus IT drošības un informācijas drošības standartus, kā arī nepieciešamības un samērīguma principus.

(38)

Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāatbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā izklāstītajiem noteikumiem. Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, pamatojoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto Komisijas sagatavotais korporatīvā dotācijas nolīguma paraugs. Attiecībā uz termiņu, kurā var iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu, kā minēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 40. panta 4. punktā, būtu jāņem vērā inovācijas ciklu ilgums jomās, ko aptver attiecīgie kopuzņēmumi.

(39)

Viens no kopuzņēmumu galvenajiem mērķiem ir sekmēt Savienības ekonomiskās spējas un jo īpaši tās zinātnisko un tehnoloģisko līderību. Turklāt atgūšanās pēc Covid-19 izgaismo vajadzību ieguldīt svarīgās tehnoloģijās, tādās kā 5G, mākslīgais intelekts (MI), mākoņdatošana, kiberdrošība un zaļās tehnoloģijas, un palielināt minēto tehnoloģiju vērtību Savienībā. Kopuzņēmumiem būtu jāsniedz ieguldījums atvērtās zinātnes veicināšanā saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 14. un 39. pantu. Šajā saistībā svarīga loma būs visu dalībnieku radītajiem rezultātiem, un visi dalībnieki – pat tie, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu, – gūs labumu no Savienības finansējuma, izmantojot projektā radītos rezultātus un ar tiem saistītās piekļuves tiesības. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības intereses, kopuzņēmumu tiesības iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem būtu jāattiecina arī uz dalībniekiem, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu. Īstenojot šīs tiesības iebilst un saskaņā ar samērīguma principu, kopuzņēmumam būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp Savienības interesēm un Savienības finansējumu nesaņēmušo dalībnieku pamattiesību aizsardzību attiecībā uz rezultātiem, ņemot vērā, ka minētie dalībnieki nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu darbībai, kurā radīti attiecīgie rezultāti.

(40)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

(41)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu pušu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas. Šajā regulā paredzētās Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas būtu jāveic saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu un citām attiecīgām Savienības finansējuma programmām.

(42)

Visā izdevumu ciklā Savienības un kopuzņēmumu pārējo dalībnieku finanšu intereses būtu jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, ieskaitot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvos un finansiālos sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Ņemot vērā dažu kopuzņēmumu īstenoto darbību īpašo raksturu, kura dēļ tās ir sadalāmas pa vairākiem gadiem, vajadzētu būt iespējai Komisijas un attiecīgā kopuzņēmuma daudzgadu budžeta saistības sadalīt gada maksājumos. Šajā sakarā kopuzņēmuma “Tīra aviācija”, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” un kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Līdz 2024. gada 31. decembrim minēto budžeta saistību kopējai summai nevajadzētu pārsniegt 50 % no attiecīgā maksimālā Savienības ieguldījuma. No 2025. gada 1. janvāra vismaz 20 % no atlikušo gadu kopējā budžeta nevajadzētu segt no gada maksājumiem.

(43)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu, to budžeta izpildi būtu jāturpina apstiprināt atsevišķi. Revīzijas palātai būtu jārevidē pārskati un to pamatā esošo darījumu likumība un pareizība.

(44)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu kopuzņēmumiem vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai. Lai pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, kopuzņēmumi būtu jāizveido uz laiku līdz 2031. gada 31. decembrim, lai tie varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai. Kopuzņēmums būtu jāfinansē no Savienības programmām saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS 2021.–2027. gadam”). Pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atlikušā DFS 2021.–2027. gadam paredzētā budžeta pieejamību kopuzņēmumam vajadzētu spēt izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus līdz 2028. gada 31. decembrim.

(45)

Saistībā ar Komisijas prioritāti “Eiropas zaļais kurss”, ko atbalsta ar Komisijas 2018. gada 11. oktobra paziņojumu “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana”, 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu -- visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, 2020. gada 17. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”, Eiropas biobāzētu produktu nozarei, tostarp MVU, reģioniem un primārajiem ražotājiem, būtu jākļūst klimatneitrālai, apritīgākai un ilgtspējīgākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules mērogā. Spēcīga, resursefektīva un konkurētspējīga biobāzēta inovāciju ekosistēma var mazināt atkarību no neatjaunojamām fosilajām izejvielām un minerālresursiem un paātrināt to aizstāšanu. Tā var attīstīt atjaunojamus biobāzētus produktus, materiālus, procesus un barības vielas no atkritumiem un biomasas, īstenojot uz ilgtspēju un apriti vērstu inovāciju. Šāda ekosistēma var arī radīt vērtību no vietējām izejvielām, tostarp atkritumiem, atlikumiem un blakusplūsmām, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un attīstību visā Savienībā – ne tikai pilsētu teritorijās, bet arī lauku un piekrastes teritorijās, kur tiek ražota biomasa un kas bieži vien ir perifērie reģioni, kuri reti gūst labumu no rūpnieciskās attīstības.

(46)

Biorūpniecības kopuzņēmums, kas izveidots pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ir pievērsies ilgtspējīgai resursu izmantošanai, jo īpaši resursietilpīgās un lielas ietekmes nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, tekstilizstrādājumu ražošana un būvniecība, jo īpaši, pievēršoties vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem, ražotnēm un rūpnīcām. Tā starpposma izvērtējumā, kas publicēts 2017. gada oktobrī, bija ietverts stingrs 34 ieteikumu kopums, un šie ieteikumi ir atspoguļoti ar šo regulu izveidotā kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” uzbūvē. Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” nav biorūpniecības kopuzņēmuma tiešs turpinājums, bet drīzāk programma, kuras pamatā ir priekšteces iniciatīvas panākumi un kurā ir novērstas tās nepilnības. Atbilstoši ieteikumiem kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāiesaista plašāks ieinteresēto personu loks, tostarp primārais sektors (proti, lauksaimniecība, akvakultūra, zvejniecība un mežsaimniecība), kā arī atkritumu, atlikumu un blakusplūsmu nodrošinātāji, reģionālas iestādes un ieguldītāji, lai novērstu tirgus nepilnības un neilgtspējīgus biobāzētus procesus. Lai kopuzņēmums sasniegtu savus mērķus, tam būtu jāfinansē tikai tādi projekti, kuros ievēro apritīguma, ilgtspējas un planētas iespēju robežu principus.

(47)

Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāizveido izvēršanas grupas, kam būtu jādarbojas kā padomdevējām struktūrām un būtu aktīvi jāpiedalās stratēģiskajās apspriedēs, kurās ir jānosaka partnerības darba kārtība. Ir svarīgi iekļaut minētās padomdevējas struktūras pārvaldības struktūrā, lai nodrošinātu plašāku dalību un lielākus privātos ieguldījumus apritīgajā biobāzētu produktu nozarē. Izvēršanas grupām jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts stratēģiskajās valdes sanāksmēs, kurās rūpnieciskie līderi un ieinteresēto personu pārstāvji kopā ar Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem pievienojas pastāvīgajai valdei, lai apspriestu un noteiktu partnerības stratēģisko virzienu.

(48)

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” galvenajam mērķim vajadzētu būt sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi to pēc iespējas drīzākai izvēršanai, tādējādi būtiski palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (14) (“Eiropas Klimata akts”) vērienīgos ietekmes uz vidi mazināšanas mērķus, proti, samazināt emisijas par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (15). Šo mērķi var sasniegt tikai, paātrinot un optimizējot pētniecības un inovācijas procesus aeronautikā un uzlabojot Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē. Kopuzņēmumam “Tīra aviācija” būtu arī jānodrošina, ka tīrāka aviācija joprojām ir droša un efektīva pasažieru un preču pārvadāšanai pa gaisu.

(49)

Kopuzņēmums “Tīra aviācija” izmanto pieredzi, kas gūta no kopuzņēmumiem “Clean Sky” un “Clean Sky 2”. Jaunajai Eiropas partnerībai būtu jāizvirza vērienīgāki mērķi, īpaši pievēršoties progresīvu demonstrējumu izstrādei. Atbilstoši kopuzņēmuma “Clean Sky 2” starpposma izvērtējuma konstatējumiem jaunai iniciatīvai būtu jānodrošina, ka ikviens demonstrējums atrodas kritiski svarīgā posmā saistībā ar nākamo gaisa kuģu programmu izstrādi, lai izstrādātās tehnoloģijas patiešām varētu pēc iespējas drīzāk izvērst atbilstīgi pamatprioritātei. Tāpēc jaunajam kopuzņēmumam vajadzētu koncentrēties uz tā individuālo izmantošanas mērķu pamanāmības palielināšanu un kopuzņēmuma uzraudzības, pārvaldības un ziņošanas spēju nostiprināšanu, lai atspoguļotu to pētniecības un inovācijas centienu sarežģītību, kas vajadzīgi, lai Eiropas partnerība sasniegtu savus mērķus.

(50)

Kopuzņēmumam “Tīra aviācija” vajadzētu balstīties uz spēcīgu Eiropas aviācijas nozares līderību un uz daudzveidīgu dalībnieku bāzi, kurā apvienots plašs ieinteresēto personu un ideju loks no visas Eiropas. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu ierosināt idejas un pieteikties potenciālajiem dalībniekiem. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma un turpmāko uzaicinājumu rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(51)

Lai palielinātu un paātrinātu kopuzņēmuma “Tīra aviācija” un kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” veikto pētniecības un inovācijas pasākumu ietekmi uz emisiju samazināšanas efektivitāti un aviācijas nozares digitalizāciju, minētajiem kopuzņēmumiem Eiropas partnerības darbā būtu jātiecas izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA), nodrošinot zināšanu par jaunām izstrādātām tehnoloģijām agrīnu apmaiņu. Minētā sadarbība būs svarīga, lai paātrinātu pārņemšanu tirgū, veicinot izrietošo produktu un pakalpojumu sertifikācijas procesu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 (16).

(52)

Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, kopuzņēmuma “Tīra aviācija” valstu pārstāvju grupas dalībniekiem būtu jāizpēta iespējas sniegt finansiālu atbalstu valsts līmenī izciliem priekšlikumiem, kurus kopuzņēmums “Tīra aviācija” nav atlasījis finansējumam pārāk lielā iesniegto priekšlikumu skaita dēļ.

(53)

Eiropai ir sarežģīts uzdevums uzņemties vadību nākamās paaudzes gaisa kuģu vidiskās pārveides paātrināšanā un to izmaksu internalizēšanā gaisa transporta darbības modelī, kuras sabiedrībai radījušas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vienlaikus turpināt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas produktiem pasaules tirgū. Tāpēc kopuzņēmumam “Tīra aviācija” būtu jāatbalsta Eiropas pārstāvji starptautiskajā standartizācijā un starptautiskajos likumdošanas centienos.

(54)

Pēdējos piecos gados ir ievērojami palielinājusies interese par ūdeņradi – visas dalībvalstis Pušu konferences 21. sesijā (COP21) ir parakstījušas un ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Parīzes nolīgums). Eiropas zaļā kursa mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, vēlākais, līdz 2050. gadam būtu samazinājušās līdz nullei. Starp prioritārajām jomām ir tīrs ūdeņradis, kurināmā elementi, citi alternatīvi kurināmā veidi un enerģijas uzglabāšana. Ūdeņradim ir pievērsta liela uzmanība Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumos “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” un “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”, kā arī nesen izveidotajā Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansē, kurā apvienojušās visas ieinteresētās personas, lai apzinātu tehnoloģiju vajadzības, ieguldījumu iespējas un regulatīvos šķēršļus tīra ūdeņraža ekosistēmas veidošanai Savienībā, tādējādi palīdzot samazināt pašreizējo atkarību no fosilā kurināmā un siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecīgajās nozarēs. Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” var dot iespēju ieviest pētniecības un inovācijas rezultātus, izmantojot ieguldījumu sistēmas, piemēram, Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansi un svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI) ūdeņraža jomā.

(55)

Kopš 2008. gada ir atbalstīti speciāli pētniecības un inovācijas pasākumi saistībā ar ūdeņraža lietojumiem, galvenokārt ar kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmumu, proti, kopuzņēmuma FCH un kopuzņēmuma FCH 2, starpniecību Septītās pamatprogrammas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (17), un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī tradicionālos sadarbības projektos, kas aptver visus ūdeņraža vērtības ķēdes posmus/jomas. Kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis” būtu jānostiprina un jāintegrē Savienības zinātniskā spēja paātrināt tirgum gatavu progresīvu tīra ūdeņraža lietojumu izstrāde un uzlabošana, aptverot tiešos lietojumus enerģijas, transporta, ēku un rūpniecības jomā. Tas būs iespējams tikai tad, ja to apvienos ar Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes, un jo īpaši MVU, konkurētspējas nostiprināšanu.

(56)

Lai sasniegtu kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” zinātniskos mērķus, būtu jāsniedz visām attiecīgajām nozarēm, ko ietekmē ūdeņraža ekonomika, iespēja iesaistīties tā stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas sagatavošanā un īstenošanā. Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” veiktajās darbībās būtu jāņem vērā plaši izmantotajām tehnoloģijām alternatīvi revolucionāri tehnoloģiskie virzieni. Lai novērstu plaisu starp tirgum gatavu tehnoloģiju izstrādi un to pārņemšanu plašā mērogā, būtu jāiesaista publiskais sektors, jo īpaši reģionālās un valsts iestādes, ņemot vērā, ka pēdējās minētās atbild par klimata rīcībpolitiku un ar tirgus mehānismiem saistītu pasākumu izveidi.

(57)

Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” ietver pētniecības aprindas kā Hydrogen Europe Research apvienības dalībnieku, un tādēļ struktūra, kas sniedz zinātniskas konsultācijas, nebūtu jāveido.

(58)

Tā kā ūdeņradi var izmantot par degvielu vai enerģijas nesēju un arī enerģijas uzglabāšanai, ir svarīgi, lai tīra ūdeņraža partnerība nodibinātu strukturētu sadarbību ar daudzām citām Eiropas partnerībām, jo īpaši attiecībā uz tiešo lietojumu. Tīra ūdeņraža Eiropas partnerībai būtu jāmijiedarbojas jo īpaši ar nulles emisiju autotransporta un ūdens transporta, Eiropas dzelzceļa, tīras aviācijas, planētai draudzīgas pārstrādes rūpniecības un tīra tērauda Eiropas partnerībām. Šajā nolūkā būtu jāizveido struktūra, kas ziņo valdei, lai nodrošinātu sadarbību un sinerģiju starp minētajām partnerībām ūdeņraža jomā. Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” būtu vienīgā partnerība, kas vērsta uz ūdeņraža ražošanas tehnoloģijām. Sadarbība ar tiešo lietojumu partnerībām būtu jo īpaši jāvērš uz tehnoloģijas demonstrēšanu un specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(59)

Dzelzceļi sniedz ieguldījumu Eiropas vienotajā transporta telpā (SETA) un ir būtisks elements Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģijas politikā. Kas attiecas uz ekonomikas lielumu – Eiropas dzelzceļa sektora tiešā bruto pievienotā vērtība ir 69 miljardi EUR, bet netiešā vērtība tiek aprēķināta 80 miljardu EUR apmērā. Dzelzceļa sektorā tieši nodarbināti ir 1,3 miljoni personu, un vairāk nekā viens miljons personu ir nodarbinātas netieši.

(60)

Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju ir uzsvērts, ka ilgtspējīgas un viedas mobilitātes nozarēm, piemēram, dzelzceļa nozarei, ir gan atbildība, gan potenciāls virzīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un uzlabot savienojamību. Tāpēc autotransportam, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportam būtu kopā jāveicina transporta emisiju samazināšanās par 90 % līdz 2050. gadam. Prioritāte ir būtisku daļu no tiem 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem.

(61)

Kopuzņēmums Shift2Rail tika izveidots 2014. gadā, lai vadītu priekšteces iniciatīvas Shift2Rail pētniecības, izstrādes un validācijas pasākumus, apvienojot publiskā un privātā sektora finansējumu, ko nodrošinājuši tā dalībnieki, un izmantojot iekšējos un ārējos tehniskos resursus. Tas atbilstoši konkurences noteikumiem izveidoja jaunus sadarbības veidus starp ieinteresētajām personām no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un tām, kas nepieder pie tradicionālās dzelzceļa nozares, un izmantoja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieredzi un zinātību jautājumos par savstarpēju izmantojamību un drošību.

(62)

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķim vajadzētu būt nodrošināt lieljaudas integrētu Eiropas dzelzceļa tīku, likvidējot šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un nodrošinot tādus risinājumus pilnīgai integrācijai, kas aptver satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru un pakalpojumus, un tiecoties panākt projektu un inovāciju ātrāku ieviešanu un izvēršanu. Minētajā nolūkā būtu jāizmanto milzīgais digitalizācijas un automatizācijas potenciāls, lai samazinātu dzelzceļa transporta izmaksas, palielinātu tā jaudu un uzlabotu tā elastīgumu un uzticamību, un šis process būtu jābalsta uz stabilu funkcionālo sistēmu atsauces arhitektūru, kas kopīga visai nozarei, saskaņojot rīcību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(63)

Kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” būtu jānosaka savā ģenerālplānā savi prioritārie pētniecības un inovācijas pasākumi, vispārējā sistēmas arhitektūra un saskaņota darbības pieeja, iekļaujot plaša mēroga demonstrējumu pasākumus un pamatjomas, kas vajadzīgas, lai paātrinātu tādu integrētu, savietojamu un standartizētu tehnoloģisko inovāciju ienākšanu tirgū, kuras ir nepieciešamas vienotās Eiropas dzelzceļa telpas atbalstam.

(64)

Dzelzceļš ir sarežģīta sistēma ar ļoti ciešu mijiedarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem (vilcienu operatoriem) un to attiecīgo aprīkojumu (infrastruktūru un ritošo sastāvu). Ir neiespējami īstenot inovāciju bez specifikācijām un stratēģijas, kas ir kopējas visai dzelzceļa sistēmai. Tāpēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” sistēmu pīlāram, kurš apkopos ieguldījumu, ko sniedz gan ārpus kopuzņēmuma, gan tajā esošās attiecīgās ieinteresētās personas, būtu jānodrošina iespēja nozarei vienoties par vienu darbības koncepciju un sistēmas arhitektūru, tostarp dzelzceļa sistēmas darbību pamatā esošo pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu definīciju. Tam būtu jārada vispārējais satvars, kas nodrošina, ka pētniecība tiek vērsta uz vispāratzītām un kopīgām klientu prasībām un darbības vajadzībām. Ar sistēmu pīlāra rezultātiem būtu jāatbalsta visa dzelzceļa tīkla, tostarp TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla, un galveno līniju un reģionālo līniju, kas nav iekļautas TEN-T, sadarbspēja. Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pārvaldības modelī un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāatspoguļo Komisijas vadošā loma Eiropas dzelzceļa sistēmas apvienošanā un integrēšanā, jo īpaši vienotās darbības koncepcijas un sistēmas arhitektūras ātrā un efektīvā īstenošanā, vienlaikus iesaistot privātos partnerus konsultatīvajās un tehniskā atbalsta funkcijās.

(65)

Lai nodrošinātu, ka zemo tehnoloģiju gatavības līmeņu (TGL) pētniecības rezultāti tiek lietderīgi izmantoti augstākos TGL un jo īpaši, ka tos izmanto kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” Programmu birojam būtu jāīsteno šādi pasākumi.

(66)

Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu dalībnieku loka maiņu un paplašināšanu, būtu jāļauj kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz Komisijas izsludināta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību rezultātiem.

(67)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi, un Komisijas 2020. gada 9. marta kopīgu paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” Savienība ir apņēmusies sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un veicinātu labklājību visiem, veidotu vēl stingrāku partnerību starp abiem kontinentiem un atbalstītu pētniecības un inovācijas spēju attīstīšanu Āfrikā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” citu tā dēvēto veselības tehnoloģiju starpā būtu jāpievēršas pienācīgas diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu trūkumam, lai vērstos pret infekcijas slimībām, piemēram, HIV, malāriju un tuberkulozi, kā arī citām ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām infekcijas slimībām, kas ir izplatītas Āfrikā, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Covid-19 pandēmija ir atklājusi, ka, palielinoties dažādu reģionu savienojamībai pasaulē, ko veicina tirdzniecība un tūrisms, infekcijas slimības var strauji izplatīties visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi attīstīt veselības tehnoloģijas, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību, kā arī tās apkarotu, tiklīdz tās ir izplatījušās, nolūkā aizsargāt iedzīvotāju veselību attiecīgajās valstīs un Savienībā. Lai veselības jomā nodrošinātu spēcīgāku globālo līderību, nekā tas panākts ar priekšteci iniciatīvu EDCTP2, partnerības darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī reaģēšanu uz jauniem infekcijas slimību draudiem, augošās problēmas, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un nepārnēsājamu slimību komorbiditāti.

(68)

Lai, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiju rīkus, vērstos pret infekcijas slimībām, kas skar Subsahāras Āfriku, ir vajadzīga plaša rīcībspēku loka iesaiste un ilgtermiņa saistības. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” vajadzētu būt par starpnieku produktīvā un ilgtspējīgā ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu tīklu veidošanā un sadarbībā, veidojot attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām, lai nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izveidot jaunu ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbību, lai veiktu vairākas valstis un vairākas vietas aptverošus pētījumus Subsahāras Āfrikā. Turklāt regulārai starptautiskai konferencei – Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības (EDCTP) forumam – būtu jānodrošina platforma zinātniekiem un attiecīgajiem tīkliem no Eiropas, Āfrikas un citām vietām konstatējumu un ideju apmaiņai un sadarbības saikņu izveidei.

(69)

Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāizmanto pieredze, kas gūta EDCTP un EDCTP2 programmu īstenošanā, ar Savienības, dalībvalstu, asociēto valstu un Āfrikas valstu ieguldījumu atbalstu sasniedzot rezultātus, ko nevarētu sasniegt individuālas valstis vai Savienības pētniecības pamatprogramma viena pati. EDCTP apvienībai, kas pārstāv programmā iesaistītās valstis, būtu jāsniedz ieguldījums ar papildu pasākumiem, un tā var sniegt finansiālu ieguldījumu EDCTP3 programmā un tās īstenošanā. Tai būtu jānodrošina Subsahāras valstu jēgpilna dalība un iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir svarīgi slimību sloga mazināšanai Subsahāras valstīs. Kopuzņēmumā būtu jāiesaista citi starptautiski pētniecības finansētāji, piemēram, filantropus, farmācijas nozari un citas trešās valstis, kam būtu jāsniedz ieguldījums partnerībā kā ieguldījuma partneriem pēc ad hoc principa. Turklāt, lai palielinātu programmas ietekmi, kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” attiecībā uz īpašiem uzaicinājumiem vajadzētu būt iespējai noteikt tiesību subjektus, kas varētu piedalīties netiešās darbībās. Vajadzētu būt iespējai darba programmā paredzēt, ka šādi tiesību subjekti nav tiesīgi saņemt kopuzņēmuma finansējumu.

(70)

Kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” ietver dalībvalstis un asociētās valstis kā EDCTP apvienības dalībnieces, un tādēļ valstu pārstāvju grupa nebūtu jāveido.

(71)

Ir svarīgi, lai pētniecības pasākumi, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” vai ko citādi aptver tā darba programma, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules Medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kas pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās attiecīgos pētniecības pasākumus ir paredzēts veikt. Turklāt kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpieprasa, lai inovācijas un intervences pasākumi, ko izstrādā, pamatojoties uz programmas atbalstīto netiešo darbību rezultātiem, būtu cenas ziņā pieņemami un pieejami neaizsargātiem iedzīvotājiem.

(72)

Lai kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” gūtu panākumus un stimulētu dalību partnerībā, saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu kopuzņēmuma finansējums būtu jāpiešķir tikai tiem tiesību subjektiem, kas iedibināti dalībvalstīs vai asociētajās valstīs vai kas iedibināti EDCTP apvienības sastāvā esošajās valstīs. Arī subjektiem, kas iedibināti Subsahāras Āfrikas valstīs un citās trešās valstīs, tomēr vajadzētu būt iespējai piedalīties uzaicinājumos, nesaņemot finansējumu. Turklāt subjektiem, kas iedibināti citās valstīs, kuras nav EDCTP3 apvienības dalībnieces, vajadzētu būt arī tiesīgiem pretendēt uz finansējumu īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tādā uzaicinājumā, kas attiecas uz ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ja tas ir paredzēts darba programmā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, arī līgumiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Būtu jātiecas noslēgt zinātnes un tehnoloģiju nolīgumus ar trešām valstīm. Pirms to noslēgšanas, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpiemēro alternatīvi pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, proti, dalībvalstī vai asociētajā valstī būtu jānorīko darbības finanšu koordinators, un priekšfinansējuma summa, kā arī dotācijas nolīguma noteikumi par atbildību būtu jāpielāgo, lai pienācīgi ņemtu vērā finanšu riskus.

(73)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm “ekonomika cilvēku labā” un “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” Eiropas rūpniecībai, tostarp MVU, būtu jākļūst zaļākai, apritīgākai un digitālākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaulē. Komisija ir uzsvērusi medicīnisku ierīču un digitālo tehnoloģiju lomu jaunu problēmu risināšanā un e-veselības pakalpojumu izmantošanas lomu augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī aicinājusi nodrošināt Savienības vajadzībām atbilstošu un cenas ziņā pieņemamu zāļu piedāvājumu, bet tai pašā laikā atbalsta inovatīvu un pasaulē vadošu Eiropas farmācijas nozari. Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķis ir sniegt ieguldījumu Savienības veselības aprūpes nozares – kas ir Savienības uz zināšanām balstītās ekonomikas stūrakmens – konkurētspējas stiprināšanā un saimnieciskās darbības palielināšanā veselības aprūpes tehnoloģiju, jo īpaši integrētu veselības aprūpes risinājumu, izstrādē un tādējādi būt par instrumentu tehnoloģiskās līderības palielināšanai un mūsu sabiedrības digitālās pārveides veicināšanai. Šādas politikas prioritātes var īstenot, apvienojot izšķirīgi svarīgos dalībniekus, proti, akadēmisko aprindu pārstāvjus, dažādu lielumu uzņēmumus un veselības inovāciju tiešos lietotājus – veselības pētniecības un inovācijas publiskā un privātā sektora partnerības paspārnē. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā un Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāatbilst Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumam par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju, 2020. gada 10. marta paziņojumam par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai un 2020. gada 25. novembra paziņojumam par Eiropas Zāļu stratēģiju.

(74)

Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” balstās uz pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (kopuzņēmums IMI 2), tostarp darbu, ko minētā priekštece iniciatīva veikusi Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Atbilstoši kopuzņēmuma IMI 2 starpposma izvērtējuma ieteikumiem pēctecīgai iniciatīvai ir “jānodrošina iespēja aktīvi iesaistīt farmācijas nozarē citus rūpniecības sektorus, lai izmantotu to zinātību jaunu veselības aprūpes intervences pasākumu izstrādē”. Tāpēc jāaptver tādi rūpniecības sektori kā biofarmācija, biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģijas, tostarp uzņēmumi, kas darbojas digitālajā jomā. Kopuzņēmuma darbības jomā būtu jāietver profilakse, diagnostika, ārstēšana un slimību pārvaldība, un tai jābūt noteiktai, pienācīgi ņemot vērā lielo slogu, ko pacientiem vai sabiedrībai, vai abām grupām kopā rada slimības smagums vai skarto cilvēku skaits, kā arī slimības lielā ekonomiskā ietekme uz pacientiem un veselības aprūpes sistēmām. Finansētajām darbībām jāatbilst Savienības vajadzībām sabiedrības veselības jomā un jāatbalsta tādu turpmāku veselības inovāciju attīstīšana, kas ir drošas, vērstas uz cilvēkiem, iedarbīgas, rentablas un cenas ziņā pieņemamas pacientiem un veselības aprūpes sistēmām.

(75)

Lai nodrošinātu vislabāko iespēju radīt jaunas zinātniskas idejas un veiksmīgus pētniecības un inovācijas pasākumus, galvenajiem rīcībspēkiem kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” vajadzētu būt pētniekiem no dažādu veidu publiskām un privātām struktūrām. Tajā pašā laikā tiešajiem lietotājiem, piemēram, Savienības iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes nodrošinātājiem, būtu jāsniedz ieguldījums kopuzņēmuma stratēģiskajā izstrādē un pasākumos, nodrošinot, ka tas atbilst to vajadzībām. Turklāt arī Savienības mēroga un valsts regulatīvajām iestādēm, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un tiem, kas maksā par veselības aprūpi, būtu jāsniedz agrīns ieguldījums partnerības pasākumos, vienlaikus nodrošinot interešu konfliktu neesību, lai palielinātu iespējamību, ka finansēto darbību rezultāti atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai tos varētu sākt lietot, un tādējādi panākot cerēto ietekmi. Visam šādam ieguldījumam būtu jāpalīdz labāk mērķēt pētniecības centienus uz jomām, kurās ir neapmierinātas vajadzības.

(76)

Pašreizējās problēmas un apdraudējumi veselības jomā ir globāli. Tāpēc vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” piedalīties starptautiskajiem rīcībspēkiem no akadēmiskajām aprindām, rūpniecības un regulatīvās jomas, lai gūtu labumu no plašākas piekļuves datiem un zinātībai, reaģētu uz jauniem veselības apdraudējumiem un sasniegtu nepieciešamo ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši uzlabotus veselības rezultātus Savienības iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā lielākā daļa partnerības pasākumu būtu jāveic dalībvalstīs un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs.

(77)

Partnerības mērķi būtu jāvērš uz pirmskonkurences posmu, tādējādi radot drošu vidi efektīvai sadarbībai starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās veselības tehnoloģiju jomās. Lai atspoguļotu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” integrējošo raksturu, palīdzētu likvidēt nošķirtību starp veselības aprūpes nozares sektoriem un nostiprinātu rūpniecības un akadēmiskās jomas sadarbību, lielākajai daļai kopuzņēmuma finansēto projektu vajadzētu būt starpnozaru projektiem.

(78)

Attiecībā uz elektronikas komponentiem un sistēmām, kas ir pamatā visiem būtiskajiem ekonomikas sektoriem, lieto terminu “svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Komisija ir uzsvērusi vajadzību lietpratīgi izmantot šādas tehnoloģijas Eiropā, jo īpaši saistībā ar Eiropas politikas prioritāšu, piemēram, digitālās līderības, īstenošanu. Tā kā šī joma ir tik svarīga un tā kā ieinteresētās personas Savienībā tajā saskaras ar problēmām, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas inovācijas un vērtību ķēdēs nepaliktu neviena vāja posma. Tāpēc būtu jāizveido Savienības līmeņa mehānisms, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors apvienotu un mērķtiecīgi novirzītu atbalstu pētniecībai un inovācijai elektronikas komponentu un sistēmu jomā.

(79)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas Eiropas rūpniecības nozarēm kopumā sniegtu iespēju elektronisko komponentu un sistēmu jomā izstrādāt, ražot un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas. Lai palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības nozarēm saglabāt to pašreizējās stiprās puses vadošajā pozīcijā starptautiskajā kontekstā, kur valda liela konkurence, un novērst plaisu tehnoloģijās, kas ir būtiskas Eiropas digitālajai pārveidei, kura atspoguļo Savienības pamatvērtības, tostarp privātumu un uzticēšanos, drošību un drošumu, ir vajadzīgs strukturēts un koordinēts finansiāls atbalsts Eiropas līmenī. Sadarbība starp ekosistēmas ieinteresētajām personām, kurā pārstāvēti visi vērtības ķēžu segmenti, ir būtiska jaunu tehnoloģiju izstrādei un inovāciju ātrai pārņemšanai tirgū. Svarīga ir arī atvērtība un elastīgums, lai integrētu attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, vai nu jaunās tehnoloģijas jomās vai tehnoloģijas blakusjomās, vai arī abās šajās jomās.

(80)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai tiktu līdzi aizvien ātrākajam inovācijas tempam šajā jomā, radītu svarīgu papildu ietekmi sabiedrībai un dalītu riska uzņemšanos, saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus ar kopējām Eiropas interesēm. Tāpēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniekiem vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, kas piedalās brīvprātīgi, un apvienībām kā privātiem dalībniekiem, kas pārstāv to sastāvā esošos subjektus. Turklāt dalībvalstu dalība veicinās konsekventu saskaņošanu ar valstu programmām un stratēģijām, mazinot centienu pārklāšanos un sadrumstalotību, vienlaikus nodrošinot sinerģiju starp ieinteresētajām personām un pasākumiem.

(81)

Īstenojot iesaistīto valstu ieguldījumu to valsts dalībniekiem netiešajās darbībās, kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāņem vērā, ka iesaistītajām valstīm ir jāievēro stingri valsts budžeta noteikumi. Šajā sakarā iesaistītajām valstīm pirms katras gada darba programmas pieņemšanas būtu jāuzņemas indikatīvas finansiālas saistības un būtu jānoslēdz juridiski saistoši nolīgumi ar kopuzņēmumu, kuros paredz kārtību, kādā iesaistītās valstis visā kopuzņēmuma pastāvēšanas laikā maksā savu ieguldījumu netiešajās darbībās. Šādi nolīgumi būtu jānoslēdz kopuzņēmuma ikgadējās budžeta procedūras un plānošanas kontekstā. Valdei gada darba programma būtu jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā minētās indikatīvās saistības. Publisko iestāžu padomei būtu jāatlasa priekšlikumi. Tikai pēc tam, kad izpildītas minētās darbības, un saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem kredītrīkotājam būtu jāuzņemas budžeta un juridiskās saistības par minētajām netiešajām darbībām.

(82)

Turpinot praksi, kas iedibināta kopuzņēmumā ECSEL, ir nepieciešama atkāpe no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 34. panta, lai finansējuma saņēmējiem no visām iesaistītajām valstīm varētu nemainīgi piemērot atšķirīgas finansējuma likmes atkarībā no dalībnieka veida, jo īpaši MVU un bezpeļņas tiesību subjektu gadījumā, un darbības veida. Tam būtu jānodrošina pienācīgi līdzsvarota ieinteresēto personu dalība kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” finansētajās darbībās un jāveicina aktīvāks MVU iesaistes līmenis, kā ieteikts kopuzņēmuma ECSEL starpposma izvērtējumā.

(83)

Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ietver dalībvalstis un asociētās valstis kā Publisko iestāžu padomes locekles, un tādēļ valstu pārstāvju grupa nebūtu jāveido.

(84)

Savienības Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskais pamatregulējums, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 (18), tiecas pārveidot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, īstenojot institucionālas, operacionālas, tehniskas un regulatīvas darbības, lai uzlabotu tās sniegumu jaudas, drošuma, efektivitātes un ietekmes uz vidi ziņā.

(85)

Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības un izstrādes projekta (“SESAR projekts”), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2007 (19), mērķis ir modernizēt ATM un sakopot tehnoloģisko un darbības inovāciju Eiropas vienotās gaisa telpas atbalstam. Tā mērķis ir līdz 2035. gadam nodrošināt tehnoloģiskus risinājumus augstas veiktspējas ATM, lai atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un Eiropas Klimata aktam nodrošinātu nepārslogotu, vēl drošāku un videi un klimatam draudzīgāku gaisa transporta nozares darbību. SESAR projekts ietver trīs savstarpēji saistītus, nepārtrauktus un mainīgus kopdarbības procesus, kas nosaka, attīsta un izvērš inovatīvas tehnoloģiskās sistēmas un darbības procedūras, kuras ir pamatā Eiropas ATM ģenerālplānā, kas minēts Padomes Lēmumā 2009/320/EK (20), definētajai digitālajai Eiropas gaisa telpai.

(86)

Eiropas ATM ģenerālplāns ir plānošanas rīks ATM modernizācijai visā Eiropā, kas savieno ATM pētniecības un inovācijas pasākumus ar izvēršanas pasākumu scenārijiem, lai sasniegtu Eiropas vienotās gaisa telpas snieguma mērķus.

(87)

Kopuzņēmums SESAR tika izveidots ar mērķi pārvaldīt SESAR projekta definēšanas un izstrādes posmus, apvienojot publiskā un privātā sektora finansējumu, ko nodrošina tā dalībnieki, un izmantojot iekšējos un ārējos tehniskos resursus, kā arī izpildīt un vajadzības gadījumā atjaunināt Eiropas ATM ģenerālplānu. Ar to tika izveidots jauns un efektīvs sadarbības veids starp ieinteresētajām personām nozarē, kurā progress ir iespējams tikai tad, ja visas ieinteresētās personas īsteno jaunus risinājumus sinhroni. Tā kā SESAR zīmolvārds ir iemantojis plašu atpazīstamību, jaunajam kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāturpina to izmantot.

(88)

Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizmanto kopuzņēmuma SESAR pieredze un jāturpina būt par ATM pētniecības koordinatoru Savienībā. Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” galvenajiem mērķiem vajadzētu būt nostiprināt un turpināt integrēt pētniecības un inovācijas spēju Eiropā, palīdzot paātrināt nozares digitalizāciju un padarot nozari noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām. Tam būtu ar inovāciju jāstiprina pilotējama un bezpilota gaisa transporta un ATM pakalpojumu konkurētspēja, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Tam būtu jāizstrādā inovatīvi risinājumi un jāpaātrina to pārņemšana tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

(89)

Jaunajam kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāspēj izstrādāt un validēt tehnisko ieguldījumu, palīdzot Komisijai regulatīvajos pasākumos saistībā ar ATM, piemēram, sagatavojot visu tehnisko dokumentāciju kopējiem projektiem, ko izveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu, veicot tehniskus pētījumus vai atbalstot standartizācijas darbības. Tam būtu arī jānodrošina ar Lēmumu 2009/320/EK apstiprinātā Eiropas ATM ģenerālplāna pārvaldība, arī tā uzraudzība, ar to saistītā ziņošana un tā atjaunināšana. Turklāt Komisijai vajadzētu būt tādam balsu skaitam, kas ir proporcionāls Savienības ieguldījumam budžetā, un vismaz 25 % no balsīm. Šī sistēma nodrošina, ka Komisija saglabā lielas spējas politiskā ziņā virzīt kopuzņēmuma veikto darbu, kas saistīts ar minētajiem uzdevumiem, izmantojot pastiprinātus uzraudzības mehānismus, kas izveidoti šādām struktūrām.

(90)

Vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” piedalīties pēc iespējas plašākam ieinteresēto personu un to pārstāvju lokam no visām dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, tostarp MVU, izmantojot dažādus dalības veidus. Dalībā būtu jo īpaši jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pilotējamu un bezpilota gaisa kuģu aprīkojuma ražotājiem, gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostām, militārā un profesionālā personāla apvienībām un jāpiedāvā iespējas MVU, akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu potenciālajiem dalībniekiem izteikt ieinteresētību. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(91)

Maršrutu maksājumus pilnībā sedz gaisa telpas izmantotāji, kas netieši sniedz ieguldījumu pētniecības un izstrādes centienos, kurus finansē lielākās ATM ieinteresētās personas, piemēram, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji vai ražošanas nozare, kas būvē un aprīko gaisa kuģus, kurus lieto gaisa telpas izmantotāji. Tāpēc būtu jānodrošina pienācīga gaisa telpas izmantotāju pārstāvība kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” valdē.

(92)

Lai nodrošinātu, ka ATM zinātniskās izpētes (zemo TGL) rezultāti tiek efektīvi izmantoti augstākos TGL un jo īpaši, ka tos izmanto kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kopuzņēmuma Programmu birojam būtu jāpārvalda šādi pasākumi.

(93)

Eirokontroles aģentūras rīcībā ir atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie administratīvie, IT, komunikācijas un loģistikas atbalsta pakalpojumi. Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāgūst labums no šādas Eirokontroles infrastruktūras un pakalpojumiem. Šajā saistībā ir maz potenciālu sinerģiju, ko varētu radīt, ar kopēja atbalsta biroja starpniecību apvienojot administratīvos resursus ar citiem kopuzņēmumiem. Šā iemesla dēļ kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizvēlas nepiedalīties ar šo regulu noteiktajā atbalsta biroja mehānismā.

(94)

Lai izveidotu plašu ieinteresēto personu bāzi Viedo tīklu un pakalpojumu partnerības mērķu sasniegšanas nodrošināšanai, uz priekšteces apvienības pamata ir izveidota 6G Viedo tīklu un pakalpojumu nozares apvienība (6G-IA). Lai gan ir paredzams, ka pirmajos gados pēc jaunās nozares apvienības izveides tās sastāvā esošo un ar to saistīto subjektu skaits būs neliels, tās mērķis ir iekļaut jaunus dalībniekus no citiem ieinteresēto personu sastāviem, kas darbojas viedo tīklu un pakalpojumu vērtības ķēdē. Ņemot vērā paredzamo apvienības pieticīgo lielumu un ietekmi uz tās sastāvā esošajiem MVU, apvienībai nav ilgtspējīgi sniegt ieguldījumu 50 % apmērā no Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā, it īpaši pirmajos gados pēc tā izveidošanas. Turklāt krīze, ko ir izraisījusi Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomiku, ir radījusi problēmas Eiropas ekonomikas dalībniekiem, arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc būtu jānodrošina, ka kopuzņēmuma privātie partneri var izpildīt savas saistības, bet nosacījumi joprojām ir pievilcīgi un stimulē jaunus partnerus pievienoties apvienībai. Tāpēc dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma administratīvajās izmaksās minimālajam īpatsvaram vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām. Jo īpaši sastāvā esošajiem MVU vajadzētu būt iespējai sniegt mazāku ieguldījumu, nekā sniedz lielāki uzņēmumi. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu to ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām tā pastāvēšanas laikā.

(95)

Saskaņā ar Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un “ekonomika cilvēku labā” un politikas mērķiem, kas noteikti tās paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, Eiropai ir jāattīsta kritiskās digitālās infrastruktūras, kas balstītas uz 5G tīkliem, un jāvairo savas tehnoloģiskās spējas, lai pārietu uz 6G laika posmā līdz 2030. gadam. Šajā saistībā Komisija ir uzsvērusi Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu partnerības stratēģisko nozīmi drošu, uz savienojamību balstītu pakalpojumu nodrošināšanā patērētājiem un uzņēmumiem. Minētās prioritātes var sasniegt, galvenos dalībniekus, proti, rūpniecības nozari, akadēmiskās aprindas un publiskās iestādes, apvienojot Eiropas partnerībā, kuras pamatā ir panākumi, ko guvusi 5G infrastruktūras publiskā un privātā sektora partnerības priekštece iniciatīva, kura veiksmīgi izstrādājusi 5G tehnoloģiju un standartus.

(96)

Kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi” ir paredzēts, lai risinātu politikas jautājumus digitālās infrastruktūras jomā, atbalstītu 5G infrastruktūras izvēršanu programmas “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 2 (EISI 2) – Digitalizācija”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (21), darbības jomā un paplašinātu ar 6G tīkliem saistītās pētniecības un inovācijas tehnoloģisko tvērumu. Cieši iesaistoties dalībvalstīm, tam būtu jāstiprina reaģēšana uz Savienības politikas un sabiedrības vajadzībām attiecībā uz tīklu energoefektivitāti, kiberdrošību, tehnoloģisko līderību, privātumu un ētiku un būtu jāpaplašina pētniecības un inovācijas darbības jomu no tīkliem uz mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentiem un ierīcēm, kas ļauj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un plašam ekonomikas nozaru klāstam, piemēram, veselības aprūpei, transportam, ražošanai un plašsaziņas līdzekļiem.

(97)

Publiskās politikas mērķus, kas saistīti ar viedajiem tīkliem un pakalpojumiem, nevar sasniegt rūpniecības nozare un Komisija vienas pašas. Lai tos sasniegtu holistiskā un koordinētā veidā, ir jo īpaši vajadzīga stratēģiska dalībvalstu iesaiste pārvaldības struktūrā. Tāpēc valdei būtu īpaši jāņem vērā valstu pārstāvju grupas viedokļi, jo sevišķi attiecībā uz stratēģiskajiem norādījumiem par darba programmām un finansēšanas lēmumiem.

(98)

Progresīvas 5G infrastruktūras būs pamats ekosistēmu attīstīšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās vajadzībām, un pēc tam uz tām balstīsies Eiropas iespējas sākt izmantot 6G tehnoloģijas. Programma “EISI 2 – Digitalizācija”, kā arī programma “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (22), un InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (23), piedāvā iespējas uz 5G un vēlāk uz 6G balstītu digitālo ekosistēmu attīstīšanai. Ņemot vērā šādos izvēršanas projektos iesaistīto publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu plašo loku, ir svarīgi koordinēt stratēģiskas darba kārtības izstrādi, ieguldījumu programmu izstrādē un ieinteresēto personu informēšanu un iesaisti saistībā ar šādām programmām. Lai izveidotu stratēģisku pamatu šiem uzdevumiem, kopuzņēmumam “Viedie tīkli un pakalpojumi” būtu jākoordinē stratēģisko izvēršanas programmu izstrāde attiecīgajām izvēršanas jomām, piemēram, 5G sistēmām uz ceļiem un dzelzceļiem. Ar minētajām programmām cita starpā būtu jāatbalsta tas, ka tiek noteikti izvēršanas ceļveži, galvenās sadarbības modeļu iespējas un citi stratēģiski jautājumi.

(99)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 20. panta 3. punktā ir noteikts, ka attiecīgā gadījumā Komisijai vai finansēšanas struktūrai jāveic drošības kontrole attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.

(100)

Ievērojot Padomes 2019. gada 3. decembra secinājumus un 2019. gada 26. marta ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību koordinētai rīcībai Savienības līmenī, dalībvalstu Tīklu un informācijas drošības sadarbības grupa publicēja 2020. gada janvāra ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopu attiecībā uz 5G tīklu kiberdrošību (“rīkkopa”). Rīkkopa ietver tādu stratēģisku un tehnisku pasākumu, kā arī atbalsta darbību kopumu, kas paredzēti, lai mazinātu galvenos 5G tīklu kiberdrošības riskus, kuri noteikti Savienības koordinētajā riska novērtējuma ziņojumā, un lai sniegtu norādījumus to pasākumu atlasei, kuriem būtu jāpiešķir prioritāte riska mazināšanas plānos valstu un Savienības līmenī. Komisijas 2020. gada 29. janvāra Paziņojumā par ES rīkkopas īstenošanu ir apstiprināti visi rīkkopā izklāstītie pasākumi un norādījumi un uzsvērta vajadzība pēc ierobežojumiem attiecībā uz augsta riska piegādātājiem, tostarp to izslēgšanas vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Savienības koordinētajā riska novērtējumā norādītajiem faktoriem, kā arī pēc pasākumiem, ar ko tiktu novērsta atkarība no minētajiem piegādātājiem. Tajā ir arī noteikts īpašu darbību kopums Komisijai, jo īpaši uzdevums nodrošināt, ka piedalīties Savienības finansējuma programmās attiecīgajās tehnoloģiju jomās varēs ar nosacījumu, ka ir izpildītas drošības prasības, pilnībā izmantojot jau esošos un ieviešot jaunus drošības nosacījumus. Tāpēc, īstenojot šo regulu, būtu jāievieš atbilstoši noteikumi, lai atspoguļotu drošības pasākumus darbībās, ko finansē VTP kopuzņēmums un, pamatojoties uz tā ieteikumiem, citas finansēšanas struktūras, kuras īsteno citas Savienības programmas viedo tīklu un pakalpojumu jomā.

(101)

Kopuzņēmumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tika izveidoti uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumiem būtu jāturpina sniegt atbalstu attiecīgajām pētniecības programmām, īstenojot atlikušās darbības, kas sāktas vai tiek turpinātas atbilstoši Padomes Regulām (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014 (24), (ES) Nr. 558/2014 (25), (ES) Nr. 559/2014 (26), (ES) Nr. 560/2014 (27), (ES) Nr. 561/2014 (28) un (ES) Nr. 642/2014 (29) un saskaņā ar minētajām regulām līdz to likvidācijai. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad minētās regulas būtu jāatceļ.

(102)

Savienībai būtu jārīkojas tikai tad, ja ir pierādāmas priekšrocības, proti, ja rīcība Savienības līmenī ir efektīvāka nekā rīcība valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Kopuzņēmumi ir vērsti uz jomām, kurās Savienības līmeņa rīcība sniedz pierādāmu pievienoto vērtību, ņemot vērā to, cik liela mēroga, ātruma un apjoma darbības ir vajadzīgas, lai Savienība sasniegtu savus LESD noteiktos ilgtermiņa mērķus un izpildītu savas stratēģiskās politikas prioritātes un apņemšanās. Turklāt ierosinātie kopuzņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, kas papildina tajā pašā jomā veiktos valsts un subnacionāla līmeņa pasākumus, un tiem būtu jāpastiprina šādi pasākumi.

(103)

Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis pašas, bet gan, lai izvairītos no liekas dublēšanās, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu, ka publiskais finansējums tiek izlietots optimāli, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(104)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajās politikas jomās, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidoti deviņi kopuzņēmumi LESD 187. panta nozīmē, lai īstenotu institucionalizētas Eiropas partnerības, kas minētas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tajā ir noteikti šo kopuzņēmumu mērķi un uzdevumi, dalībnieku sastāvs, organizācija un citi darbības noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“dalībnieks, kas nav Savienība” ir jebkura iesaistītā valsts, privāts dalībnieks vai starptautiska organizācija, kas ir kopuzņēmuma dalībniece;

2)

“dibinātājs” ir jebkurš dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajā valstī iedibināts tiesību subjekts vai starptautiska organizācija, kas norādīts kā kopuzņēmuma dalībnieks šajā regulā vai kādā no tās pielikumiem;

3)

“asociētais dalībnieks” ir jebkurš dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajā valstī iedibināts tiesību subjekts vai starptautiska organizācija, kas pievienojas kopuzņēmumam, parakstot saistību vēstuli saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un ko apstiprina saskaņā ar 7. pantu;

4)

“iesaistītā valsts” ir jebkura dalībvalsts vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā valsts, kas, izmantojot saistību vēstuli, sniedz paziņojumu par savu dalību attiecīgā kopuzņēmuma pasākumos;

5)

“privāts dalībnieks” ir jebkurš saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām iedibināts tiesību subjekts, kurš ir kopuzņēmuma dalībnieks, kas nav Savienība, iesaistītā valsts vai starptautiska organizācija;

6)

“sastāvā esošie subjekti” ir subjekti, kas veido privātu kopuzņēmuma dalībnieku, ja šis privātais dalībnieks ir apvienība saskaņā ar minētā dalībnieka statūtiem;

7)

“ieguldījuma partneris” ir jebkura valsts, starptautiska organizācija vai tiesību subjekts, kas nav kopuzņēmuma dalībnieks, vai dalībnieka sastāvā esošs subjekts, vai ar šo subjektu vai pašu dalībnieku saistīts subjekts, kurš atbalsta kopuzņēmuma mērķus tā konkrētajā pētniecības jomā un kā pieteikums ir apstiprināts saskaņā ar 9. pantu;

8)

“ieguldījumi natūrā operacionālajos pasākumos” ir privāto dalībnieku, sastāvā esošo subjektu vai ar privātiem dalībniekiem vai sastāvā esošiem subjektiem saistīto subjektu, starptautisku organizāciju un ieguldījuma partneru ieguldījumi, kas sastāv no attiecināmajām izmaksām, kuras tiem rodas netiešo darbību īstenošanā, atskaitot konkrētā kopuzņēmuma un tā iesaistīto valstu ieguldījumu minētajās izmaksās;

9)

“papildu pasākums” ir pasākums, kas iekļauts darba programmas galvenajā daļā pievienotajā gada papildu pasākumu plānā un kas nesaņem finansiālu atbalstu no kopuzņēmuma, bet sniedz ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā un ir tieši saistīts ar to rezultātu pārņemšanu, kuri gūti projektos, kas īstenoti kopuzņēmuma vai tā priekšteču iniciatīvu ietvaros, vai kam ir būtiska Savienības pievienotā vērtība;

10)

“ieguldījumi natūrā papildu pasākumos” ir privāto dalībnieku, sastāvā esošo subjektu vai ar privātiem dalībniekiem vai sastāvā esošiem subjektiem saistīto subjektu un starptautisku organizāciju ieguldījumi, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem rodas papildu pasākumu īstenošanā, atskaitot visu Savienības un kopuzņēmumā iesaistīto valstu ieguldījumu minēto izmaksu segšanā;

11)

“priekštece iniciatīva” ir jebkura partnerība kādā no kopuzņēmuma darbības jomām, kas ir saņēmusi finansiālu atbalstu no kādas iepriekšējās Savienības pētniecības pamatprogrammas;

12)

“stratēģiskā pētniecības un inovācijas programma” ir dokuments, kurš aptver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laiku un kurā noteiktas galvenās prioritātes un būtiskās tehnoloģijas un inovācijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu kopuzņēmuma mērķus;

13)

“darba programma” ir dokuments, kas minēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 2. panta 25. punktā;

14)

“interešu konflikts” ir situācija, kurā iesaistīts finanšu dalībnieks vai cita persona, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. pantā;

15)

“jaunpienācējs” ir subjekts, kas pirmo reizi ir tādas dotācijas saņēmējs, kuru piešķīris atsevišķs kopuzņēmums vai tā priekštece iniciatīva, un kas nav minētā kopuzņēmuma vai tā priekšteces iniciatīvas dibinātājs.

3. pants

Izveide

1.   Tiek izveidoti šādi kopuzņēmumi kā Savienības struktūras uz laikposmu līdz 2031. gada 31. decembrim, kurus finansē saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam:

a)

kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa”;

b)

kopuzņēmums “Tīra aviācija”;

c)

kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis”;

d)

kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”;

e)

kopuzņēmums “Global Health EDCTP3”;

f)

kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”;

g)

kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”;

h)

kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”;

i)

kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi”.

2.   Šā panta 1. punktā minētās Savienības struktūras visas kopā dēvē par “kopuzņēmumiem”.

3.   Lai ņemtu vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laiku, kopuzņēmumu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina, vēlākais, līdz 2027. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt, vēlākais, līdz 2028. gada 31. decembrim.

4.   Kopuzņēmumiem ir juridiskas personas statuss. Katrā dalībvalstī tiem ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskām personām. Jo īpaši tie var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

5.   Kopuzņēmumu mītne atrodas Briselē, Beļģijā.

6.   Ja nav norādīts citādi, visiem kopuzņēmumiem piemēro noteikumus, kas izklāstīti pirmajā un trešajā daļā. Attiecīgā gadījumā individuāliem kopuzņēmumiem piemēro noteikumus, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

7.   Šīs regulas pirmajā un trešajā daļā, ja vien nav norādīts citādi, atsauce uz individuālu kopuzņēmumu vai struktūru nozīmē atsauci uz katru kopuzņēmumu vai atsevišķo kopuzņēmumu katru līdzvērtīgo struktūru un tās kompetencēm attiecībā pret citām tā paša kopuzņēmuma struktūrām.

II SADAĻA

KOPUZŅĒMUMU DARBĪBA

1. NODAĻA

Mērķi un uzdevumi

4. pants

Mērķi un principi

1.   Kopuzņēmumi, kas minēti šīs regulas 3. pantā, sniedz ieguldījumu to pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanā, kas minēti tās 3. pantā.

2.   Kopuzņēmumi, iesaistoties partneriem un tiem apņemoties tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmas izstrādē un īstenošanā, kuriem ir Eiropas pievienotā vērtība, kopīgi īsteno šādus vispārīgos mērķus:

a)

nostiprināt un integrēt zinātniskās, inovācijas un tehnoloģiskās spējas un veicināt sadarbības saiknes visā Savienībā, lai atbalstītu jaunu augstas kvalitātes zināšanu un prasmju radīšanu un izplatīšanu, jo īpaši ar mērķi risināt globālas problēmas, nodrošināt un uzlabot Savienības konkurētspēju, Eiropas pievienoto vērtību, noturību un ilgtspēju un sniegt ieguldījumu nostiprinātā Eiropas Pētniecības telpā (EPT);

b)

nodrošināt ilgtspējas virzītu Savienības vērtības ķēžu globālo līderību un noturību svarīgās tehnoloģijās un rūpniecības nozarēs atbilstoši Eiropas industriālajai stratēģijai un MVU stratēģijai, Eiropas zaļajam kursam, Eiropas atveseļošanas plānam un citām attiecīgajām Savienības rīcībpolitikām;

c)

izstrādāt tādus inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu visā Savienībā, ar kuriem novērš klimata, vides, veselības, digitālās jomas un citas globālās problēmas un sniedz ieguldījumu Savienības stratēģisko prioritāšu īstenošanā, paātrina Savienības ekonomisko izaugsmi un veicina inovācijas ekosistēmu, vienlaikus sasniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un, vēlākais, līdz 2050. gadam Savienībā panākot klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, tādējādi uzlabojot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

3.   Kopuzņēmumi īsteno šādus konkrētos mērķus:

a)

palielināt kritisko masu un zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un kompetences kopdarbīgā, starpnozaru, dažādu politikas jomu, pārrobežu un starpdisciplīnu pētniecībā un inovācijā visā Savienībā, kā arī veicināt to integrāciju Eiropas ekosistēmās;

b)

paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī ekonomikas, sociālo un sabiedrības pārveidi jomās un sektoros, kas ir stratēģiski svarīgi Savienības prioritātēm, jo īpaši, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar klimata un enerģētikas mērķrādītājiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un Eiropas Klimata aktam;

c)

uzlabot esošu un jaunu Eiropas inovācijas ekosistēmu un ekonomiskās vērtības ķēžu pētniecības un inovācijas spējas un sniegumu, tostarp jaunuzņēmumos un MVU;

d)

paātrināt inovatīvu risinājumu, tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju izvēršanu, pārņemšanu un izplatīšanu nostiprinātās Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmās un rūpniecības ekosistēmās, cita starpā, īstenojot plašu un agrīnu sadarbību un līdzradīšanu ar tiešajiem lietotājiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, iedzīvotājiem un regulatīvajām un standartizācijas struktūrām;

e)

īstenot vidiskus, energotaupības, resurstaupības, sabiedriskos, aprites un produktivitātes uzlabojumus jaunu produktu, tehnoloģiju, lietojumu un pakalpojumu jomā, izmantojot Savienības spējas un resursus.

4.   Kopuzņēmumiem ir arī papildu mērķi, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

5.   Īstenojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, kopuzņēmumi ievēro minētās regulas 7. pantā izklāstītos principus.

6.   Kopuzņēmumi ievēro nosacījumus un kritērijus, kas attiecībā uz Eiropas partnerībām izklāstīti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. pantā un III pielikumā.

5. pants

Darbības mērķi un uzdevumi

1.   Kopuzņēmumi ievēro šādus darbības mērķus saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumā, un sniedz ieguldījumu to pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības mērķu īstenošanā, kuri izklāstīti īpašajā programmā, ar ko īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”:

a)

pastiprināt un izplatīt izcilību, arī sekmējot plašāku dalību un veicinot sadarbības saiknes visā Savienībā;

b)

stiprināt zinātnisko izcilību, tostarp, attiecīgā gadījumā savu pasākumu īstenošanā apsverot jaunāko fundamentālo un progresīvo pētījumu rezultātus;

c)

stimulēt pētniecības un inovācijas pasākumus MVU un sniegt ieguldījumu inovatīvu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU un – izņēmuma gadījumos – mazu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu, izveidē un izvēršanā;

d)

nostiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju un – attiecīgā gadījumā – izglītību, mācībām un citām rīcībpolitikām, tostarp papildināmību ar valstu, reģionālām un Savienības pētniecības un inovācijas rīcībpolitikām un pasākumiem;

e)

stiprināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tostarp dzimuma dimensijas integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā;

f)

vairot sadarbības saiknes Eiropas pētniecībā un inovācijā un starp sektoriem un disciplīnām, tostarp sociālo un humanitāro zinātņu jomā;

g)

pastiprināt starptautisko sadarbību, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus un starptautiskās saistības;

h)

palielināt sabiedrības informētību par jauniem risinājumiem un to atzīšanu, reaģēt uz pieprasījumu pēc tiem un mudināt to izplatīšanu un pārņemšanu, attiecīgā gadījumā iesaistot iedzīvotājus un tiešos lietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

i)

veicināt pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu un aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, jo īpaši privāto ieguldījumu piesaistīšanai un politikas izstrādei;

j)

paātrināt industriālo pārveidi un noturību vērtības ķēdēs, tostarp, uzlabojot prasmes inovācijas jomā un veicinot digitālo tehnoloģiju attīstību;

k)

attiecībā uz saistīto Savienības rīcībpolitiku – atbalstīt tās uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu īstenošanu, kā arī regulatīvos, standartizācijas un ilgtspējīgu ieguldījumu pasākumus valsts, Eiropas un globālā līmenī.

2.   Kopuzņēmumi, izmantojot sistēmisku pieeju mērķu sasniegšanā, veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz finansiālu atbalstu – galvenokārt dotāciju veidā – netiešām pētniecības un inovācijas darbībām, ko atlasa, izsludinot atklātus, pārredzamus uzaicinājumus, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kas precizēti to darba programmā, lai noteiktu papildu nosacījumus, kas paredz kopuzņēmuma dalībnieku vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu dalību;

b)

attīsta ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar citām Eiropas partnerībām, citstarp, attiecīgā gadījumā atvēlot daļu no kopuzņēmuma budžeta kopīgiem uzaicinājumiem;

c)

tiecas uz sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī un maksimāli vairo šo sinerģiju, – un attiecīgā gadījumā meklē un vairo iespējas saņemt papildu finansējumu no šādiem pasākumiem un programmām –, jo īpaši ar tiem pasākumiem un programmām, kas atbalsta, ka tiek izvērsti un pārņemti inovatīvi risinājumi, mācības, izglītība un reģionālā attīstība, piemēram, ar kohēzijas politikas fondiem vai nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem;

d)

nodrošina, ka to darbības sniedz ieguldījumu stratēģiskās daudzgadu plānošanas, ziņošanas, uzraudzības, izvērtēšanas un citu tādu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” prasību izpildē, kas izklāstītas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 50. un 52. pantā, piemēram, palīdz ieviest kopēju politikas atgriezeniskās saites sistēmu;

e)

veicina MVU un jaunuzņēmumu iesaisti savos pasākumos un nodrošina savlaicīgas informācijas sniegšanu tiem, atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem;

f)

izstrādā savā stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmā mērķorientētu pieeju, lai īstenotu pasākumus jaunpienācēju, jo īpaši MVU, augstākās izglītības iestāžu un pētniecības organizāciju, piesaistīšanai, nolūkā paplašināt sadarbības tīklus;

g)

piesaista publiskā un privātā sektora resursus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus;

h)

uzrauga progresu šajā regulā izklāstīto mērķu sasniegšanā un arī saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 50. pantā un III un V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem;

i)

definē un īsteno savu darba programmu;

j)

sadarbojas ar visplašāko ieinteresēto personu loku, tostarp, bet ne tikai, decentralizētām aģentūrām, pētniecības organizācijām un augstākās izglītības iestādēm, tiešajiem lietotājiem un publiskām iestādēm, jo īpaši, lai noteiktu katra kopuzņēmuma prioritātes un pasākumus, kā arī nodrošinātu pārredzamību, atklātību un iekļautību un sniegtu labumu sabiedrībai;

k)

iesaistās informēšanas, komunikācijas, reklamēšanas, izplatīšanas un izmantošanas pasākumos, mutatis mutandis piemērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 51. pantu, tostarp, kopējā elektroniskā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” datubāzē savlaicīgi darot pieejamu un piekļūstamu detalizētu un saskaņotu informāciju par finansēto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātiem;

l)

sniedz Komisijai nepieciešamo tehnisko, zinātnisko un administratīvo atbalstu tās uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu konkrēto jomu, kurām pievēršas kopuzņēmums, pienācīgu darbību un attīstību Savienībā;

m)

sniedz ieguldījumu zinātnes un politikas efektīvākas saskares attīstīšanā, atvērtās zinātnes sekmēšanā, nodrošinot rezultātu labāku izmantošanu, un politikas vajadzību apmierināšanā, kā arī rezultātu ātrākas izmantošanas, izplatīšanas un pārņemšanas veicināšanā saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 14. un 39. pantu;

n)

atbilstoši kopējai politikas atgriezeniskās saites sistēmai un stratēģijām un darbībām, ar ko atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus, identificē un paziņo attiecīgās zināšanas, kas iegūtas pētniecības un inovācijas projektu pārvaldībā, un šo projektu rezultātus Komisijai, lai tos izmantotu kā ievaddatus esošo politikas pasākumu uzraudzībai, izvērtēšanai un, ja nepieciešams, koriģēšanai vai jaunu politikas iniciatīvu un lēmumu izstrādei;

o)

atbalsta Komisiju pamatotu, uz zinātni balstītu tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādē un īstenošanā atbilstoši 3. pantam Regulā (ES) 2020/852 par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, uzraugot un novērtējot to īstenošanu ekonomikas nozarēs, kurās kopuzņēmumi darbojas, lai vajadzības gadījumā sniegtu ad hoc atgriezenisko saiti politikas veidošanai;

p)

ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam attiecībā uz tiem kopuzņēmumu pasākumiem, uz kuriem attiecas minētās regulas tvērums, un ņem vērā minētās regulas noteikumus, lai attiecīgā gadījumā uzlabotu piekļuvi ilgtspējīgam finansējumam;

q)

veic jebkuru citu uzdevumu, kas nepieciešams šajā regulā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

3.   Papildus uzdevumiem, kas izklāstīti šajā pantā un regulas otrajā daļā, kopuzņēmumiem var uzticēt īstenot vēl papildu uzdevumus, kam vajadzīgs kumulatīvs, papildinošs vai apvienots finansējums no Savienības programmām.

2. NODAĻA

Dalībnieki, ieguldījuma partneri un ieguldījumi

6. pants

Dalībnieki

1.   Šīs regulas 3. pantā minēto kopuzņēmumu dalībnieki ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un jebkurš no turpmāk minētajiem dalībniekiem, kā norādīts regulas otrajā daļā:

a)

iesaistītās valstis;

b)

dibinātāji;

c)

asociētie dalībnieki.

2.   Dalību kopuzņēmumā nevar nodot trešai personai bez valdes, kas minēta šīs sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā, iepriekšējas piekrišanas.

3.   Dibinātāji un asociētie dalībnieki paraksta saistību vēstuli un sīki izklāsta dalības tvērumu – saturu, pasākumus un to ilgumu, kā arī dibinātāju un asociēto dalībnieku ieguldījumu kopuzņēmumā, arī norādot paredzamos papildu pasākumus, kas minēti 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

7. pants

Asociēto dalībnieku atlase

1.   Lai atlasītu asociētos dalībniekus, kuriem ir potenciāls veicināt kopuzņēmumu mērķu sasniegšanu, kopuzņēmumi var izsludināt atklātus un pārredzamus uzaicinājumus izteikt ieinteresētību. Šādus uzaicinājumus izsludina kopuzņēmumi, kuru dibinātāji ir uzskaitīti I, II un III pielikumā. Uzaicinājumā izteikt ieinteresētību izklāsta galvenās spējas, kas vajadzīgas kopuzņēmuma mērķu sasniegšanai, un pieteikuma iesniedzējiem var pieprasīt sniegt norādi par to potenciālo ieguldījumu. Visus uzaicinājumus publicē kopuzņēmuma tīmekļa vietnē un izziņo, izmantojot visus atbilstošos kanālus, tostarp – attiecīgā gadījumā – valstu pārstāvju grupu, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību nolūkā sasniegt kopuzņēmuma mērķus.

2.   Izpilddirektors novērtē dalības pieteikumus ar neatkarīgu ekspertu un – attiecīgā gadījumā – attiecīgu kopuzņēmuma struktūru palīdzību, pamatojoties uz dokumentētām pieteikuma iesniedzēja zināšanām, pieredzi un pievienoto vērtību kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā, pieteikuma iesniedzēja finanšu stabilitāti un ilgtermiņa saistībām sniegt uzņēmumā finansiālus ieguldījumus un ieguldījumus natūrā un ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus.

3.   Valde novērtē un apstiprina, vai noraida dalības pieteikumus.

8. pants

Dalības izmaiņas vai izbeigšana

1.   Jebkurš kopuzņēmuma dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā. Izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama sešus mēnešus pēc paziņošanas kopuzņēmuma izpilddirektoram, kurš informē pārējos dalībniekus. No dalības izbeigšanas dienas dalībnieku atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums apstiprinājis vai kuri tam radušies pirms dalības izbeigšanas, ja vien puses savstarpēji nevienojas citādi.

2.   Katrs privātais dalībnieks savlaicīgi informē kopuzņēmumu par ikvienu apvienošanos vai iegādi starp dalībniekiem, kura varētu ietekmēt kopuzņēmumu, un ikvienu dalībnieka pārņemšanu, ko veic subjekts, kurš nav kopuzņēmuma dalībnieks.

3.   Valde izlemj, vai izbeigt 2. punktā minētā dalībnieka dalību, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un aizsargātu Savienības vai kopuzņēmuma intereses. Dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc valdes lēmuma vai dienā, kas norādīta minētajā lēmumā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks. Attiecīgais dalībnieks vai dalībnieki nepiedalās balsošanā, kas notiek valdē.

4.   Katrs privātais dalībnieks savlaicīgi informē kopuzņēmumu par visām citām būtiskām izmaiņām tā īpašnieku struktūrā, kontrolē vai sastāvā. Ja Komisija, ņemot vērā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumus, uzskata, ka izmaiņas var ietekmēt Savienības vai kopuzņēmuma intereses, tā var ierosināt valdei izbeigt attiecīgā privātā dalībnieka dalību. Valde izlemj par attiecīgā privātā dalībnieka dalības izbeigšanu. Attiecīgais privātais dalībnieks nepiedalās balsošanā, kas notiek valdē.

5.   Dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc valdes lēmuma vai dienā, kas norādīta minētajā lēmumā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

6.   Valde var izbeigt jebkura tāda dalībnieka dalību, kurš nepilda savus pienākumus, kas tam noteikti atbilstoši šai regulai. Mutatis mutandis piemēro procedūru, kas izklāstīta 28. panta 6. punktā.

7.   Attiecīgā gadījumā Komisija var pieprasīt privātajiem dalībniekiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ņemot vērā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumus, tiek aizsargātas Savienības un kopuzņēmuma intereses.

8.   Ja notiek izmaiņas dalībnieku sastāvā vai dalības izbeigšana, kopuzņēmums nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atjauninātu savu dalībnieku sarakstu, norādot datumu, kad šādas izmaiņas stājas spēkā.

9.   Attiecīgā gadījumā, ievērojot 16. panta 3. punktu, valde lemj par balsstiesību pārdali valdē sakarā ar dalības maiņu vai tās izbeigšanu.

9. pants

Ieguldījuma partneri

1.   Ikviens kandidējošs ieguldījuma partneris, kas definēts 2. panta 7. punktā, iesniedz valdei apstiprinājuma vēstuli. Apstiprinājuma vēstulē precizē partnerības tvērumu – priekšmetu, pasākumus un to ilgumu – un sīki apraksta pieteikuma iesniedzēja ieguldījumu kopuzņēmumā.

2.   Valde novērtē apstiprinājuma vēstuli un apstiprina vai noraida pieteikumu.

3.   Ieguldījuma partneriem nav balsstiesību kopuzņēmuma valdē.

10. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumos, tostarp Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) apropriācijas, sedz administratīvās un darbības izmaksas līdz regulas otrajā daļā norādītajām maksimālajām summām ar noteikumu, ka minētā summa vismaz atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam.

2.   Regulas otrajā daļā norādītā Savienības ieguldījuma summu var palielināt ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociēto trešo valstu ieguldījumiem atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 16. panta 5. punktam un ar noteikumu, ka kopējā summa, par kādu Savienības ieguldījums ir palielināts, vismaz atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam.

3.   Savienības ieguldījumu maksā no apropriācijām Savienības vispārējā budžetā, kas piešķirtas īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 154. pantu minētās regulas 71. pantā minēto struktūru gadījumā.

4.   Kopuzņēmumiem var uzticēt papildu Savienības līdzekļus, kas papildina šā panta 3. punktā minēto ieguldījumu, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 154. pantu.

5.   Attiecībā uz ieguldījumiem, kas atbilst papildu uzdevumiem, kuri uzticēti kopuzņēmumam saskaņā ar šā panta 4. punktu vai 5. panta 3. punktu, ir piemērojamas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 155. panta prasības.

6.   Papildu ieguldījumus no Savienības programmām, kas atbilst papildu uzdevumiem, kuri kopuzņēmumam uzticēti, ievērojot šā panta 4. punktu vai 5. panta 3. punktu, neieskaita regulas otrajā daļā minētā Savienības maksimālā finansiālā ieguldījuma aprēķinā.

11. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneriem

1.   Ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi, privāto dalībnieku ieguldījumi sastāv no finansiāliem ieguldījumiem un jebkura šāda ieguldījuma:

a)

ieguldījumiem natūrā operacionālajos pasākumos;

b)

ieguldījumiem natūrā papildu pasākumos, ko apstiprinājusi valde saskaņā ar 17. panta 2. punkta n) apakšpunktu.

2.   Ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi, privātie dalībnieki, vēlākais, līdz katra gada 31. maijam paziņo savai attiecīgajai valdei katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem sniegto 1. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu vērtību. Lai noteiktu minēto ieguldījumu vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo subjektu parastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā subjekts ir iedibināts, un piemērojamajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīga revīzijas struktūra, ko ieceļ attiecīgais subjekts, un nedz attiecīgais kopuzņēmums, nedz kāda cita Savienības struktūra neveic izmaksu revīziju. Ja apstiprināšanā rodas neskaidrības, attiecīgais kopuzņēmums var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Pienācīgi precizētos gadījumos valde var atļaut minēto ieguldījumu vērtības noteikšanai izmantot fiksētas summas vai vienības izmaksas.

3.   Iesaistīto valstu ieguldījumi sastāv no finansiāliem ieguldījumiem. Iesaistītās valstis katru gadu līdz 31. janvārim ziņo valdei par iepriekšējā finanšu gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem.

4.   Starptautisko organizāciju ieguldījumi sastāv no finansiāliem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā operacionālajos pasākumos, ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi.

5.   Ieguldījuma partneru ieguldījumi atbilst summām, ko tie apņēmušies maksāt apstiprinājuma vēstulē, kļūdami par ieguldījuma partneriem, un tie sastāv no finansiāliem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā operacionālajos pasākumos.

6.   Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā vai sākt 45. pantā minēto likvidācijas procedūru šādos gadījumos:

a)

ja attiecīgais kopuzņēmums nepilda nosacījumus attiecībā uz Savienības ieguldījuma uzticēšanu;

b)

ja dalībnieki, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošie subjekti vai saistītie subjekti nesniedz vai tikai daļēji sniedz ieguldījumus, neievēro 2. punktā noteiktos termiņus attiecībā uz ieguldījumu, kas minēts šā panta 1., 4. un 5. punktā;

c)

171. panta 2. punktā minēto izvērtējumu rezultātā.

7.   Komisijas lēmums izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu nekavē to attiecināmo izmaksu atlīdzināšanu, kuras dalībniekiem, kas nav Savienība, jau radušās, pirms lēmums ir paziņots kopuzņēmumam.

8.   Ievērojot procedūru, kas izklāstīta 28. panta 6. punktā, jebkuru kopuzņēmuma dalībnieku, kas nav Savienība un kas nepilda saistības attiecībā uz ieguldījumiem, kuras minētas šajā regulā, diskvalificē no balsošanas valdē līdz tā saistību izpildei. Ja šāds dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, beidzoties sešu mēnešu papildu termiņam, tā dalību atsauc, ja vien valde neizlemj citādi – pienācīgi pamatotos gadījumos. Attiecīgais subjekts nepiedalās balsošanā, kas notiek valdē.

12. pants

Iesaistīto valstu ieguldījumu pārvaldība

1.   Katra iesaistītā valsts uzņemas indikatīvas saistības par summu, kas atbilst tās valsts finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā. Šādas saistības uzņemas pirms darba programmas pieņemšanas.

Papildus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. pantā izklāstītajiem kritērijiem darba programmā kā pielikumu var iekļaut atbilstības kritērijus attiecībā uz valsts tiesību subjektiem.

Katra iesaistītā valsts uztic kopuzņēmumam priekšlikumu izvērtēšanu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu.

Priekšlikumu atlases pamatā ir vērtēšanas komitejas iesniegtais saraksts ar priekšlikumu izklāstu prioritārā kārtībā. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kā izklāstīts darba programmā, par atlasi atbildīgā struktūra var atkāpties no minētā saraksta, lai nodrošinātu portfeļa pieejas vispārējo konsekvenci.

Katrai iesaistītajai valstij ir veto tiesības visos jautājumos, kas saistīti ar pašas valsts finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā izmantošanu minētajās iesaistītajās valstīs iedibinātiem pieteikuma iesniedzējiem, pamatojoties uz valsts stratēģiskajām prioritātēm.

2.   Katra iesaistītā valsts noslēdz vienu vai vairākus administratīvos nolīgumus ar kopuzņēmumu, nosakot koordinācijas mehānismu ieguldījumu maksājumiem un ziņošanai par tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas ir iedibināti minētajā iesaistītajā valstī. Šajā nolīgumā iekļauj grafiku, maksāšanas nosacījumus, ziņošanas un revīzijas prasības.

Katra iesaistītā valsts cenšas sinhronizēt savu un kopuzņēmuma maksājumu grafiku, ziņošanu un revīzijas, kā arī saskaņot savus izmaksu attiecināmības noteikumus ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem.

3.   Saskaņā ar 2. punktā minēto nolīgumu katra iesaistītā valsts kopuzņēmumam var uzticēt veikt sava ieguldījuma maksājumu tā saņēmējiem. Pēc priekšlikumu atlases iesaistītā valsts uzņemas saistības par summu, kas nepieciešama maksājumiem. Iesaistītās valsts revīzijas iestādes var revidēt attiecīgos valsts ieguldījumus.

3. NODAĻA

Kopuzņēmumu organizācija

13. pants

Sinerģijas un lietderība atbalsta biroja mehānismā

1.   Kopuzņēmumi viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas izmanto atbalsta biroja mehānismu, noslēdzot pakalpojumu līmeņa vienošanās, ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi un ievērojot vajadzību garantēt Savienības finanšu interešu aizsardzību līdzvērtīgā līmenī, kad kopuzņēmumiem tiek uzticēti budžeta izpildes uzdevumi. Šāds mehānisms ietver vismaz šādas jomas, ja tiek apstiprināta tā dzīvotspēja un veikta resursu pārbaude:

a)

cilvēkresursu atbalsts;

b)

juridiskais atbalsts;

c)

informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

d)

grāmatvedība (izņemot kasi);

e)

komunikācija;

f)

loģistika, pasākumu un sanāksmju telpu pārvaldība;

g)

atbalsts revīzijas un krāpšanas apkarošanas stratēģijai.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbalsta biroja mehānismu nodrošina viens vai vairāki atlasīti kopuzņēmumi visiem pārējiem kopuzņēmumiem. Savstarpēji saistītu mehānismu patur vienā un tajā pašā kopuzņēmumā, ciktāl tas ir atbilstoši attiecīgo uzdevumu efektīvai un lietderīgai īstenošanai, lai nodrošinātu saskaņotu organizatorisko struktūru.

3.   Šā panta 1. punktā minētās pakalpojumu līmeņa vienošanās ļauj starp uzņēmumiem pārvietot apropriācijas vai atgūt izmaksas par kopējo pakalpojumu sniegšanu.

4.   Neskarot norīkošanu citu uzdevumu veikšanai kopuzņēmumā un citus administratīvus pasākumus, kas neietekmē darba līgumus, personālu, kurš norīkots funkcijām, kas nodotas tāda atbalsta biroja mehānisma vajadzībām, kurš atrodas citā kopuzņēmumā, var pārcelt uz minēto kopuzņēmumu. Ja attiecīgais personāla loceklis rakstveidā atsakās, kopuzņēmums var izbeigt attiecīgā personāla locekļa līgumu atbilstoši nosacījumiem, kas minēti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (30) noteiktās Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (CEOS) 47. pantā.

5.   Šā panta 4. punktā minētais personāls, kas tiek pārcelts uz kopuzņēmumu, kurā atrodas atbalsta biroja mehānisms, saglabā tāda paša veida līgumu un funkciju grupu un pakāpi, un uzskata, ka minētais personāls visu dienesta laiku ir nostrādājis attiecīgajā kopuzņēmumā.

14. pants

Kopuzņēmumu struktūras

1.   Katram kopuzņēmumam ir valde, izpilddirektors un, izņemot kopuzņēmumus, kuros valstis ir pārstāvētas valdē, valstu pārstāvju grupa.

2.   Kopuzņēmumam var būt arī zinātniskā padomdevēja struktūra un ieinteresēto personu grupa, un jebkāda cita struktūra saskaņā ar regulas otrās daļas noteikumiem.

3.   Veicot savus uzdevumus, katra kopuzņēmumu struktūra īsteno tikai šajā regulā izklāstītos mērķus un rīkojas tikai to kopuzņēmuma pasākumu darbības jomā, kuru īstenošanai tā tika izveidota.

4.   Neskarot 3. punktu, divu vai vairāku kopuzņēmumu struktūras var nolemt nodibināt strukturētu sadarbību, arī rīkojot regulāras sanāksmes vai veidojot kopīgas komitejas.

1. iedaļa

Valde

15. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdes sastāvā ir vismaz divi Komisijas pārstāvji, kuri darbojas Savienības vārdā, un tik daudz katra kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvju, cik noteikts regulas otrajā daļā attiecībā uz katru kopuzņēmumu.

2.   Ja saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopuzņēmuma dalībnieku sastāvā ir iesaistītās valstis, vienu katras iesaistītās valsts pārstāvi ieceļ valdē.

16. pants

Valdes darbība

1.   Dalībnieku pārstāvji valdē dara visu iespējamo, lai pieņemtu lēmumus vienprātīgi. Ja vienprātība netiek panākta, notiek balsošana. Lēmumu uzskata par pieņemtu ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo pārstāvju balsis, bet izņemot atturēšanos.

Lēmumu pieņemšanai valdē var arī piemērot jebkurus attiecīgus īpašus noteikumus, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

2.   Lai valde varētu balsot, ir vajadzīga Komisijas, vismaz 50 % privāto dalībnieku un attiecīgā gadījumā vismaz 50 % iesaistīto valstu pārstāvju klātbūtne.

3.   Ja vien regulas otrajā daļā nav paredzēts citādi, Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas.

Dalībnieku, kas nav Savienība, balsstiesībām piemēro regulas otrajā daļā izklāstītos īpašos noteikumus. Ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi, visiem to dalībnieku pārstāvjiem, kas nav Savienība, ir vienāds balsu skaits.

4.   Valdes priekšsēdētāju ieceļ katru gadu rotācijas kārtībā pārmaiņus Savienība un pārējie pārstāvji, ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi.

5.   Valde rīko kārtējās sanāksmes vismaz divreiz gadā. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt pēc priekšsēdētāja, izpilddirektora, Komisijas vai iesaistīto valstu vai dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvju vairākuma pieprasījuma. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās notiek attiecīgā kopuzņēmuma mītnē, ja vien valde pienācīgi pamatotos gadījumos neizlemj citādi. Sanāksmju darba kārtību un lēmumus savlaicīgi dara publiski pieejamus attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

6.   Izpilddirektors piedalās sanāksmēs, un viņam ir tiesības piedalīties jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

7.   Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam valdes sanāksmēs ir novērotāja statuss. Attiecīgā kopuzņēmuma pārējo struktūru priekšsēdētājiem ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājiem, ja tiek apspriesti jautājumi, kas ir viņu uzdevumu darbības jomā. Novērotāji var piedalīties jautājumu apspriešanā, bet viņiem nav balsstiesību.

8.   Arī citas personas, jo īpaši citu Eiropas partnerību, izpildaģentūru vai regulatīvu aģentūru, Savienības reģionālo iestāžu un Eiropas tehnoloģiju platformu pārstāvjus, priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties kā novērotājus, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ievērojot noteikumus par konfidencialitāti un interešu konfliktu.

9.   Dalībnieku pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, ko veikuši kā pārstāvji valdē, izņemot rupjas neuzmanības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumus.

10.   Valde pieņem savu reglamentu.

11.   Dalībnieku pārstāvjiem un novērotājiem ir saistoši rīcības kodeksa noteikumi, ar ko nosaka to pienākumus aizsargāt attiecīgā kopuzņēmuma un Savienības integritāti un reputāciju.

17. pants

Valdes uzdevumi

1.   Valde ir katra kopuzņēmuma lēmumu pieņemšanas struktūra. Tai ir vispārēja atbildība par attiecīgā kopuzņēmuma stratēģisko ievirzi un darbībām, saskaņotības nodrošināšanu ar attiecīgajiem Savienības mērķiem un rīcībpolitikām, un tā uzrauga kopuzņēmuma pasākumu īstenošanu.

Komisija, pildot savus pienākumus valdē, cenšas nodrošināt, ka kopuzņēmumu pasākumi tiek koordinēti un saskaņoti ar Savienības finansēšanas programmu attiecīgajiem pasākumiem, lai veicinātu sinerģiju un papildināmību un vienlaikus izvairītos no dublēšanās, kad tiek noteiktas prioritātes, uz kurām attiecas kopdarbīga pētniecība.

2.   Valde veic šādus uzdevumus:

a)

veic pasākumus, lai īstenotu kopuzņēmuma vispārīgos, konkrētos un darbības mērķus, novērtē to efektivitāti un ietekmi, nodrošina kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas un atsevišķu darbību norises ciešu un savlaicīgu uzraudzību saistībā ar Savienības prioritātēm un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, tostarp attiecībā uz papildināmību ar reģionālajām vai valsts programmām, un vajadzības gadījumā veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmums sasniedz savus mērķus;

b)

novērtē, apstiprina vai noraida dalības pieteikumus saskaņā ar 7. pantu;

c)

novērtē, apstiprina vai noraida potenciālo ieguldījuma partneru pieteikumus saskaņā ar 9. pantu;

d)

lemj par dalības izbeigšanu kopuzņēmumā attiecībā uz jebkuru dalībnieku, kas nepilda savus pienākumus, kuri noteikti, ievērojot šo regulu vai saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu;

e)

pieņem kopuzņēmuma finanšu noteikumus saskaņā ar 27. pantu;

f)

pieņem gada budžetu un štatu sarakstu, kurā ietver pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu sadalījumā pa funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos;

g)

lemj par administratīvo izmaksu sadalījumu starp dalībniekiem, kas nav Savienība, ja šie dalībnieki nepanāk vienošanos saskaņā ar 28. panta 2. punktu, ņemot vērā iespējamās neatbilstības to administratīvajās saistībās salīdzinājumā ar to dalību;

h)

saskaņā ar šā panta 4. punktu un attiecībā uz kopuzņēmuma personālu īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 noteiktajiem Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) uzticētas iecēlējinstitūcijai un ar CEOS uzticēti iestādei, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

i)

ieceļ, atbrīvo no amata izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību;

j)

kopuzņēmuma darbības sākumā pieņem stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā to atjaunina visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pastāvēšanas laikā. Stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā nosaka partnerības paredzēto ietekmi, paredzēto pasākumu portfeli, izmērāmus paredzamos iznākumus, resursus, sasniedzamos mērķus un starpposma mērķus noteiktā termiņā. Tajā arī nosaka pārējās Eiropas partnerības, ar kurām kopuzņēmums nodibina oficiālu un regulāru sadarbību, un iespējas sinerģijai starp kopuzņēmuma darbībām un valsts vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām, pamatojoties uz informāciju, ko saņem iesaistītās valstis vai valstu pārstāvju grupa, kā arī sinerģijai ar citām Savienības programmām un rīcībpolitikām;

k)

pieņem izpilddirektora ierosināto darba programmu un atbilstošās izdevumu tāmes – pēc tam, kad ir ņemts vērā valstu pārstāvju grupas atzinums, – lai īstenotu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu, ieskaitot administratīvos pasākumus, pieņem uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, iespējamos nosacījumus par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 28. panta 3. punktu un tās darba programmām, pētniecības jomas, uz kurām attiecas kopīgi uzaicinājumi, un sadarbību ar citām partnerībām un sinerģiju ar citām Savienības programmām, piemērojamo finansējuma likmi un saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot prasībām par atgriezenisko saiti attiecībā uz politiku;

l)

attiecīgā gadījumā ierobežo dalību konkrētās darba programmas darbībās saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punktu un saskaņā ar nostāju, par kuru, izvērtējot katru gadījumu individuāli, vienojusies Komisija un dalībvalstis valstu pārstāvju grupā, ja vien regulas otrajā daļā nav norādīts citādi;

m)

pieņem pasākumus, lai kopuzņēmuma pasākumiem un darbībām piesaistītu jaunpienācējus, jo īpaši MVU, augstākās izglītības iestādes un pētniecības organizācijas, tostarp, attiecīgā gadījumā mudinot tos kļūt par privātiem dalībniekiem vai privāto dalībnieku sastāvā esošiem subjektiem;

n)

apstiprina gada papildu pasākumu plānu, ko izklāsta darba programmas galvenās daļas pielikumā, pamatojoties uz dalībnieku, kas nav Savienība, priekšlikumu un pirms tam apspriežoties ar zinātnisko padomdevēju struktūru vai citu struktūru, kas noteikta regulas otrajā daļā, un pēc tam, kad ir ņemts vērā valstu pārstāvju grupas atzinums;

o)

nodrošina stratēģisko ievirzi sadarbībai ar citām Eiropas partnerībām saskaņā ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu;

p)

novērtē un apstiprina konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp atbilstošos izdevumus un budžetu, kas atvēlēts kopīgiem uzaicinājumiem ar citām Eiropas partnerībām;

q)

sniedz atzinumu par kopuzņēmuma finanšu pārskatiem;

r)

pēc vajadzības organizē kopuzņēmuma iekšējās revīzijas struktūras izveidošanu;

s)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina Programmu biroja organizatorisko struktūru;

t)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

u)

ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi, apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu;

v)

pieņem īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un CEOS saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;

w)

pieņem noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumiem vai stažieru izmantošanu;

x)

pēc vajadzības papildus 14. pantā minētajām kopuzņēmuma struktūrām uz noteiktu laikposmu un konkrēta mērķa sasniegšanai izveido padomdevējas vai darba grupas, arī sadarbojoties ar citiem kopuzņēmumiem;

y)

attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumus grozīt šo regulu;

z)

lūdz kopuzņēmuma zinātniskajai padomdevējai struktūrai vai tās locekļiem zinātniskās konsultācijas vai analīzi par īpašiem jautājumiem, tostarp par norisēm saistītās nozarēs;

a1)

pēc izpilddirektora ieteikuma līdz 2023. gada beigām pieņem plānu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma piešķiršanas kopuzņēmumam pakāpenisku izbeigšanu;

b1)

nodrošina jebkura tāda uzdevuma izpildi, kas nav īpaši uzticēts konkrētai kopuzņēmuma struktūrai, taču valde var uzticēt šādu uzdevumu citai attiecīgā kopuzņēmuma struktūrai.

3.   Uz kopuzņēmuma valdi var attiecināt arī īpašus noteikumus, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

4.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un CEOS 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

5.   Valde pirms balsošanas īpaši ņem vērā valstu pārstāvju grupas atzinumus, ieteikumus un priekšlikumus, ja tādi ir. Valde bez liekas kavēšanās informē valstu pārstāvju grupu par pasākumiem, ko tā veikusi pēc šādiem atzinumiem, ieteikumiem vai priekšlikumiem, vai sniedz pamatojumu, ja turpmāki pasākumi nav veikti.

2. iedaļa

Izpilddirektors

18. pants

Izpilddirektora iecelšana amatā, atbrīvošana no amata un pilnvaru termiņa pagarināšana

1.   Komisija ierosina izpilddirektora amata kandidātu sarakstu – vēlams, vismaz trīs kandidātus – pēc apspriešanās ar kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība. Šādas apspriešanās vajadzībām no katra veida kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, ieceļ vienu pārstāvi, kā arī vienu novērotāju valdes vārdā.

2.   Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem un prasmēm un izraugoties viņu no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta atklātā un pārredzamā atlases procedūrā, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu.

3.   Izpilddirektors ir personāla loceklis un tiek nodarbināts kā kopuzņēmuma pagaidu darbinieks saskaņā ar CEOS 2. panta a) punktu.

Slēdzot līgumu ar izpilddirektoru, kopuzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs.

4.   Izpilddirektora pilnvaru laiks ir četri gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija pēc apspriešanās ar dalībniekiem, kas nav Savienība, novērtē izpilddirektora darbības rezultātus un kopuzņēmuma turpmākos uzdevumus un problēmas.

5.   Kopuzņēmuma valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts, nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amata vietu.

7.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai ar lēmumu, kuru pieņem valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar valstu pārstāvju grupu un kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība.

19. pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.   Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma ikdienas vadību saskaņā ar valdes lēmumiem. Viņš sniedz valdei visu tās funkciju pildīšanai vajadzīgo informāciju. Neskarot attiecīgās Savienības iestāžu un valdes kompetences, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.   Izpilddirektors ir kopuzņēmuma juridiskais pārstāvis. Viņš ir pakļauts kopuzņēmuma valdei.

3.   Izpilddirektors atbild par kopuzņēmuma budžeta izpildi un nodrošina koordināciju starp dažādām kopuzņēmuma struktūrām un dienestiem.

4.   Izpilddirektors veic šādus uzdevumus kopuzņēmuma vajadzībām:

a)

nodrošina ilgtspējīgu un efektīvu kopuzņēmuma pārvaldību un efektīvu darba programmas īstenošanu;

b)

sagatavo un iesniedz pieņemšanai valdē gada budžeta projektu un štatu sarakstu;

c)

sagatavo un – pēc tam, kad ir ņemts vērā valstu pārstāvju grupas vai attiecīgi Publisko iestāžu padomes atzinums, – iesniedz pieņemšanai valdē kopuzņēmuma darba programmu un atbilstošās izdevumu tāmes, lai īstenotu stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu;

d)

iesniedz valdei atzinuma saņemšanai kopuzņēmuma gada pārskatus;

e)

sagatavo un iesniedz valdei novērtēšanai un apstiprināšanai konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp informāciju par atbilstošajiem izdevumiem un dalībnieku, kas nav Savienība, ieguldījumiem, kuri minēti 11. panta 1. punktā;

f)

uzrauga 11. panta 1. punktā minētos ieguldījumus, regulāri ziņo valdei par progresu mērķrādītāju sasniegšanā un vajadzības gadījumā ierosina stāvokļa uzlabošanas vai korektīvus pasākumus;

g)

uzrauga to pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir piesaistīt jaunpienācējus, jo īpaši MVU, augstākās izglītības iestādes un pētniecības organizācijas;

h)

nodibina oficiālu un regulāru sadarbību ar Eiropas partnerībām, kas norādītas stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā, saskaņā ar valdes norādīto stratēģisko ievirzi;

i)

pēc priekšsēdētāja aicinājuma regulāri informē attiecīgo pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Programmas komitejas sastāvu, papildus Komisijas pienākumam informēt Programmas komiteju saskaņā ar īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 14. panta 7. punktu un III pielikumu, un jo īpaši – pirms kopuzņēmuma darba programmas pieņemšanas – saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punkta piemērošanu;

j)

iesniedz valdei vai attiecīgi Publisko iestāžu padomei apstiprināšanai to darbību sarakstu, kas kopuzņēmumam jāizraugās finansēšanai;

k)

novērtē asociēto dalībnieku pieteikumus kopuzņēmumam pēc atklāta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību un iesniedz valdei priekšlikumus par asociētajiem dalībniekiem;

l)

regulāri informē pārējās kopuzņēmuma struktūras par visiem jautājumiem, kas skar to uzdevumus;

m)

savas kompetences ietvaros paraksta individuālus dotācijas nolīgumus un lēmumus kopuzņēmuma vārdā;

n)

paraksta iepirkuma līgumus kopuzņēmuma vārdā;

o)

valdes uzraudzībā un attiecīgā gadījumā koordinācijā ar padomdevējām struktūrām – saskaņā ar 171. pantu nodrošina programmas pārraudzību un progresa novērtēšanu salīdzinājumā ar attiecīgiem ietekmes rādītājiem un kopuzņēmuma konkrētajiem mērķiem, kas noteikti regulas otrajā daļā;

p)

īsteno kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

q)

organizē, virza un pārrauga kopuzņēmuma darbības un personālu valdes deleģējuma ietvaros;

r)

izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, kā arī ziņo valdei par visām būtiskajām izmaiņām šajā sistēmā;

s)

aizsargā Savienības un citu dalībnieku finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot summas, kas ir nepamatoti izmaksātas, un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

t)

nodrošina riska novērtēšanu un riska pārvaldību kopuzņēmumam;

u)

veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu kopuzņēmuma panākumus tā mērķu sasniegšanā;

v)

sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai plānu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma piešķiršanas kopuzņēmumam pakāpenisku izbeigšanu;

w)

veic jebkurus citus uzdevumus, ko viņam uzticējusi vai deleģējusi valde vai kas var tikt prasīti saskaņā ar šo regulu;

x)

ir pilnvarots deleģēt savas pilnvaras citiem personāla locekļiem, ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

5.   Izpilddirektoram var būt piemērojami arī īpaši noteikumi, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

6.   Izpilddirektors izveido Programmu biroju, kas viņa atbildībā veic visus no šīs regulas izrietošos kopuzņēmuma atbalsta uzdevumus. Programmu biroju veido kopuzņēmuma personāls, un tas galvenokārt veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz atbalstu pienācīgas grāmatvedības sistēmas izveidē un pārvaldībā atbilstīgi kopuzņēmuma finanšu noteikumiem;

b)

pārvalda kopuzņēmuma darba programmas īstenošanu visā īstenošanas ciklā;

c)

sniedz kopuzņēmuma dalībniekiem un tā struktūrām visu būtisko un savlaicīgo informāciju un atbalstu, kas tiem nepieciešams pienākumu veikšanai;

d)

rīkojas kā kopuzņēmuma struktūru sekretariāts un sniedz atbalstu valdes izveidotajām padomdevējām grupām, ja tādas ir.

3. iedaļa

Padomdevējas struktūras

20. pants

Valstu pārstāvju grupa

1.   Izņemot gadījumus, kad dalībvalstis un asociētās valstis piedalās kopuzņēmumā kā dalībnieki vai dalībnieku sastāvā esoši subjekti, kopuzņēmumi, ievērojot šā panta noteikumus, izveido valstu pārstāvju grupu, kā norādīts regulas otrajā daļā.

2.   Valstu pārstāvju grupas sastāvā ir ne vairāk kā divi pārstāvji un ne vairāk kā divi aizstājēji no katras dalībvalsts un no katras asociētās valsts. Valstu pārstāvju grupa no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

3.   Valstu pārstāvju grupa sanāk vismaz divas reizes gadā. Sanāksmes sasauc priekšsēdētājs vai vismaz viena trešdaļa valstu pārstāvju grupas locekļu. Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors vai viņu pārstāvji pēc valstu pārstāvju grupas priekšsēdētāja pieprasījuma piedalās sanāksmēs kā novērotāji, nolūkā sniegt informāciju par konkrētiem jautājumiem.

4.   Valstu pārstāvju grupas sanāksmes var reglamentēt attiecīgi īpaši noteikumi, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

5.   Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs kā novērotājas, jo īpaši attiecīgo Savienības federālo vai reģionālo iestāžu pārstāvjus, augstākās izglītības iestāžu un organizāciju, kas veic pētniecību, pārstāvjus, MVU apvienību vai nozares apvienību pārstāvjus un citu kopuzņēmuma struktūru pārstāvjus.

6.   Valstu pārstāvju grupas sanāksmju darba kārtību un pavaddokumentus izplata pietiekamu laiku iepriekš, lai nodrošinātu atbilstošu katras dalībvalsts un asociētās valsts pārstāvību. Darba kārtību savlaicīgi nosūta arī valdei zināšanai.

7.   Ar valstu pārstāvju grupu apspriežas un jo īpaši tā izskata informāciju un sniedz atzinumus par šādiem jautājumiem:

a)

kopuzņēmuma panākumi programmu īstenošanā un tā mērķu sasniegšana, un gaidāmā ietekme pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tostarp informācija par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī par priekšlikumu izvērtēšanas procesu;

b)

stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas vai līdzvērtīga dokumenta atjaunināšana atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajai plānošanai un citiem Savienības un dalībvalstu finansēšanas instrumentiem;

c)

saiknes ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības, valstu un – attiecīgā gadījumā – reģionālām iniciatīvām, tostarp kohēzijas politikas fondiem, atbilstoši pārdomātas specializācijas stratēģijām;

d)

darba programmu projekti, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturs, jo īpaši attiecībā uz zemāka TGL pētniecības tēmām, kas iekļautas darba programmas projektā, un atbilstības kritēriju piemērošanu;

e)

MVU, jaunuzņēmumu, augstākās izglītības iestāžu un pētniecības organizāciju iesaiste un pasākumi, kas veikti, lai veicinātu jaunpienācēju līdzdalību;

f)

darbības, kas veiktas rezultātu izplatīšanai un izmantošanai visā vērtību ķēdē;

g)

gada darbības pārskats.

8.   Lai panāktu 17. panta 2. punkta l) apakšpunktā minēto saskaņoto nostāju, valstu pārstāvju grupā ietver tikai dalībvalstis. Valstu pārstāvju grupas reglamentā sīkāk precizē procedūru, saskaņā ar kuru vienojas par minēto nostāju.

9.   Ja piemērojams, valstu pārstāvju grupa arī regulāri ziņo valdei un darbojas kā saskarpunkts ar kopuzņēmumu šādos jautājumos:

a)

attiecīgo valsts vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un iespējamo sadarbības jomu apzināšana, tostarp konkrētas darbības, kas veiktas vai ko plānots veikt attiecīgo tehnoloģiju un inovatīvo risinājumu izvēršanai un pārņemšanai;

b)

konkrēti pasākumi, ko veic valsts vai reģionālā līmenī saistībā ar informācijas izplatīšanas pasākumiem, specializētiem tehniskiem darbsemināriem un komunikācijas pasākumiem;

c)

konkrēti pasākumi valsts vai reģionālā līmenī attiecībā uz izvēršanas pasākumiem, kas saistīti ar katru attiecīgo kopuzņēmumu;

d)

valstu vai reģionālas rīcībpolitikas un iniciatīvas ar mērķi nodrošināt papildināmību attiecībā uz kopuzņēmuma stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un gada darba programmām.

10.   Valstu pārstāvju grupa katra kalendārā gada beigās iesniedz ziņojumu, kurā izklāsta valsts vai reģionālās rīcībpolitikas kopuzņēmuma darbības jomā un nosaka konkrētus veidus sadarbībai ar kopuzņēmuma finansētajām darbībām.

11.   Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt valdei vai izpilddirektoram atzinumus, ieteikumus vai priekšlikumus par tehniskiem, pārvaldības un finansiāliem jautājumiem, kā arī par darba programmām un citiem dokumentiem, jo īpaši tad, ja minētie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses.

12.   Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem savlaicīgu un attiecīgu informāciju, kurā ietverts sadalījums pa valstīm, citu datu starpā arī par pieteikumu iesniegšanu un dalību kopuzņēmuma finansētajās netiešajās darbībās, par katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un projekta īstenošanas izvērtēšanas rezultātiem, par sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām un citām Eiropas partnerībām, par papildu pasākumiem, par saistībās apsolītajiem un faktiski sniegtajiem finansiālajiem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā un par kopuzņēmuma budžeta izpildi.

13.   Valstu pārstāvju grupa pieņem savu reglamentu, pienācīgi ņemot vērā 33. un 42. pantu.

14.   Viens vai vairāki kopuzņēmumi var izveidot kopīgu valstu pārstāvju grupu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

21. pants

Zinātniskās konsultācijas

1.   Ja vien regulas otrajā daļā nav noteikts citādi, kopuzņēmumi lūdz neatkarīgas zinātniskas konsultācijas šādos veidos:

a)

tās sniedz zinātniska padomdevēja struktūra, kas kopuzņēmumam jāizveido saskaņā ar attiecīgajiem regulas otrajā daļā izklāstītajiem noteikumiem un ievērojot šā panta noteikumus; vai

b)

neatkarīgi eksperti pēc valdes ad hoc lūgumiem sniedz kopuzņēmumam konsultācijas par konkrētiem jautājumiem.

2.   Zinātniskās padomdevējas struktūras locekļu sastāvā nodrošina līdzsvarotu ekspertu pārstāvību kopuzņēmuma pasākumu darbības jomā, tostarp dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru. Zinātniskās padomdevējas struktūras locekļiem visiem kopā ir nepieciešamās kompetences un zinātība, kas aptver konkrēto tehnisko jomu, lai sniegtu kopuzņēmumam uz zinātni balstītus ieteikumus, ņemot vērā šādu ieteikumu ietekmi uz klimatu un vidi, kā arī to sociālekonomisko ietekmi un kopuzņēmuma mērķus.

3.   Uz zinātniskās padomdevējas struktūras locekļiem, kā arī pieaicinātajiem novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums, kas saskaņā ar Līgumiem un to īstenošanas noteikumiem attiecas uz visiem iestāžu locekļiem un to personālu, kā arī Komisijas drošības noteikumi, kas attiecas uz sensitīvās neklasificētās un Savienības klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti attiecīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (31) un (ES, Euratom) 2015/444 (32).

4.   Valde izveido atklātu atlases procesu, tostarp nosaka īpašus kritērijus, kopuzņēmuma zinātniskās padomdevējas struktūras sastāvam un ieceļ tās locekļus. Valde ņem vērā iespējamos kandidātus, ko ierosina valstu pārstāvju grupa.

5.   Zinātniskā padomdevēja struktūra ieceļ savu priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

6.   Zinātniskā padomdevēja struktūra sanāk vismaz divas reizes gadā, un sanāksmes sasauc priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs var pieaicināt citas personas piedalīties sanāksmēs kā novērotājas. Zinātniskā padomdevēja struktūra pieņem savu reglamentu. Sanāksmju darba kārtību savlaicīgi dara publiski pieejamu attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

7.   Zinātniskā padomdevēja struktūra veic šādus uzdevumus:

a)

konsultē par zinātniskajām prioritātēm, kam jāpievēršas darba programmās, tostarp par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus tvērumu, atbilstoši stratēģiskajai pētniecības un inovācijas programmai un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajai plānošanai;

b)

konsultē par zinātniskajiem sasniegumiem, kas jāizklāsta gada darbības pārskatā;

c)

ņemot vērā stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas un individuālu darbību progresu, vajadzības gadījumā iesaka valdei korektīvus vai pārorientēšanas pasākumus;

d)

sniedz neatkarīgas konsultācijas un zinātnisku analīzi par konkrētiem jautājumiem, kā to pieprasa valde, jo īpaši attiecībā uz norisēm saistītās nozarēs, vai lai atbalstītu potenciālo asociēto dalībnieku un ieguldījuma partneru pieteikumu izvērtēšanu;

e)

ja tā ir norādīts regulas otrajā daļā – izvērtē kopuzņēmuma finansēto tehnoloģiju un inovācijas darbību rezultātus un ziņo valdei;

f)

ja tā ir norādīts regulas otrajā daļā – piedalās nozares integrācijas komitejās, kas īpaši izveidotas starp pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētām Eiropas partnerībām, lai nodrošinātu sinerģiju;

g)

veic jebkādus citus uzdevumus, kas norādīti regulas otrajā daļā.

8.   Pēc katras zinātniskās padomdevējas struktūras sanāksmes tās priekšsēdētājs iesniedz valdei ziņojumu, kurā izklāstīti struktūras un tās locekļu atzinumi par sanāksmē apspriestajiem jautājumiem. Ziņojumu pēc iespējas dara publiski pieejamu attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

9.   Zinātniskā padomdevēja struktūra var pēc savas iniciatīvas ieteikt valdei apspriesties ar to par īpašiem aspektiem, uz kuriem neattiecas uzdevumi, kas izklāstīti 7. punktā. Ziņojumu pēc iespējas dara publiski pieejamu attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

10.   Ja zinātniskās padomdevēju struktūras ieteikumi par darba programmu un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu netiek ņemti vērā, to informē par vērā neņemšanas iemesliem.

22. pants

Ieinteresēto personu grupa

1.   Kopuzņēmumi var izveidot ieinteresēto personu grupu saskaņā ar attiecīgajiem regulas otrās daļas noteikumiem un ievērojot šo pantu.

2.   Ieinteresēto personu grupā var piedalīties visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, tostarp organizētas grupas, kas darbojas kopuzņēmuma jomā, starptautiskas interešu grupas no dalībvalstīm, asociētajām valstīm vai no citām valstīm.

3.   Valde nosaka konkrētos kritērijus un atlases procesu ieinteresēto personu grupas sastāva izveidei, un tās mērķis ir līdzsvarota pārstāvība ģeogrāfiskā sadalījuma, dzimuma, nozares un ieinteresēto personu kompetences ziņā. Attiecīgā gadījumā valde ņem vērā iespējamos kandidātus, ko ierosina valstu pārstāvju grupa.

4.   Ieinteresēto personu grupu regulāri informē par kopuzņēmuma pasākumiem un uzaicina sniegt komentārus par kopuzņēmuma plānotajām iniciatīvām.

5.   Ieinteresēto personu grupas sanāksmes sasauc izpilddirektors.

6.   Izpilddirektors var ieteikt valdei apspriesties ar ieinteresēto personu grupu par konkrētiem jautājumiem. Ja notiek šāda apspriešanās, pēc attiecīgajām apspriedēm ieinteresēto personu grupā iesniedz ziņojumu valdei un valstu pārstāvju grupai un dara publiski pieejamu attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

4. NODAĻA

Finanšu un darbības noteikumi

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

23. pants

Dalības ierobežošanas saskaņota piemērošana

Kopuzņēmumi nodrošina saskaņotību ar pieeju, kuru izmanto saskaņā ar īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu pieņemtās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas ietvaros finansētām darbībām attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punkta piemērošanu, kā arī ar Savienības tiesību aktiem un norādījumiem, kas ir svarīgi tā piemērošanā saistībā ar līdzīgiem jautājumiem attiecīgā kopuzņēmuma darba programmā.

24. pants

Noteikumi, kas piemērojami kopuzņēmumu finansētajiem pasākumiem

1.   Darbībām, ko kopuzņēmumi finansē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, piemēro pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu. Saskaņā ar minēto regulu katru kopuzņēmumu uzskata par finansēšanas struktūru, un katrs kopuzņēmums sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām atbilstoši minētās regulas 6. pantam.

2.   Darbībām, ko kopuzņēmumi finansē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, var arī piemērot īpašus noteikumus, kas izklāstīti regulas otrajā daļā.

3.   Atkāpjoties no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 40. panta 4. punkta a) apakšpunkta, tiesības iebilst attiecas arī uz dalībniekiem, kas rada rezultātus, par kuriem nav saņemts finansējums no kopuzņēmuma.

25. pants

Darbības un finanšu plānošana

1.   Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai darba programmas projektu.

2.   Darba programmu pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tā tiek īstenota. Darba programmu un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē kopuzņēmuma tīmekļa vietnē un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tīmekļa vietnē, un, lai veicinātu saskaņotību ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārējo stratēģiju, tos informatīvos nolūkos dara zināmus attiecīgajam Programmas komitejas sastāvam.

3.   Izpilddirektors sagatavo gada budžeta projektu nākamajam gadam un iesniedz to valdei pieņemšanai.

4.   Konkrēta gada budžetu valde pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tas tiek izpildīts.

5.   Gada budžetu pielāgo, lai ņemtu vērā Savienības finansiālā ieguldījuma summu, kas noteikta Savienības budžetā, un attiecīgā gadījumā to finansiālo ieguldījumu summas, kurus veic dalībnieki, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneri, ja tādi ir.

26. pants

Ziņošana par darbību un finansēm

1.   Izpilddirektors iesniedz valdei konsolidētu gada darbības pārskatu par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem. Konsolidēto gada darbības pārskatu savlaicīgi publisko attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

2.   Konsolidētajā gada darbības pārskatā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

a)

veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības un atbilstošie izdevumi;

b)

iesniegtie priekšlikumi, tostarp sadalījums pa valstīm, kurās tiesību subjekti ir iedibināti, un pa dalībnieku veidiem, jo īpaši MVU un jaunpienācēji;

c)

finansēšanai izraudzītās netiešās darbības, tostarp to sadalījums pa dalībnieku veidiem, ieskaitot MVU, un pa valstīm, norādot attiecīgā kopuzņēmuma ieguldījumu atsevišķajos dalībniekos un darbībās;

d)

informācija par kopuzņēmumu atvērtību, ietverot sadarbības saikņu uzraudzību;

e)

papildu pasākumi, kurus veikuši dalībnieki, kas nav Savienība, tostarp sadalījums pa valstīm, kurās ir iedibināti privātie dalībnieki, to sastāvā esošie subjekti vai saistītie subjekti;

f)

sadarbība ar citām Eiropas partnerībām, tostarp kopīgi uzaicinājumi, un sinerģija starp kopuzņēmuma darbībām un valstu vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām.

3.   Kopuzņēmuma grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

4.   Izpilddirektors nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

5.   Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru veic saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

2. iedaļa

Finanšu noteikumi

27. pants

Finanšu noteikumi

1.   Kopuzņēmumi pieņem savus finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantu.

2.   Finanšu noteikumus publicē attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

28. pants

Finansējuma avoti

1.   Katru kopuzņēmumu kopīgi finansē Savienība, dalībnieki, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneri ar finansiāliem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā operacionālajos pasākumos.

2.   Dalībnieki, kas nav Savienība, vienojas par to, kā sadalīt kopējo ieguldījumu starp tiem saskaņā ar piemērojamiem finanšu noteikumiem.

3.   Kopuzņēmuma darbības izmaksas sedz, izmantojot:

a)

Savienības finansiālo ieguldījumu;

b)

finansiālos ieguldījumus, ko sniedz privātie dalībnieki, vai to sastāvā esošie vai saistītie subjekti, ieguldījuma partneri vai starptautiska organizācija, kura ir kopuzņēmuma dalībnieks;

c)

attiecīgā gadījumā iesaistīto valstu finansiālos ieguldījumus;

d)

ieguldījumus natūrā, kas definēti 2. panta 8. punktā.

4.   Saskaņā ar 10. un 11. pantu kopuzņēmuma resursus, kas iekļauti tā budžetā, veido šādi ieguldījumi:

a)

dalībnieku finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā administratīvo izmaksu segšanai, kurus katru gadu vienādi sadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība, ja vien kopuzņēmuma dalībnieku konkrētā sastāva dēļ regulas otrajā daļā nav noteikts citādi;

b)

dalībnieku vai ieguldījuma partneru finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā darbības izmaksu segšanai;

c)

kopuzņēmuma gūtie ieņēmumi;

d)

visi pārējie finansiālie ieguldījumi, resursi un ieņēmumi.

No šajā punktā minētajiem ieguldījumiem iegūtos procentus uzskata par kopuzņēmuma ieņēmumiem.

5.   Jebkuru neizmantoto daļu no administratīvo izmaksu segšanai paredzētajiem ieguldījumiem var darīt pieejamu, lai segtu attiecīgā kopuzņēmuma darbības izmaksas.

6.   Ja kopuzņēmuma dalībnieks, kas nav Savienība, nepilda savas ieguldījuma saistības, izpilddirektors to rakstveidā informē un nosaka pieņemamu laikposmu, kurā neizpilde jānovērš. Ja, beidzoties minētajam laikposmam, attiecīgais dalībnieks, kas nav Savienība, joprojām nav izpildījis saistības, izpilddirektors informē Komisiju un – attiecīgā gadījumā – iesaistītās valstis par iespējamiem pasākumiem, kas paredzēti 11. panta 8. punktā, bet attiecīgo dalībnieku informē par to, ka tas tiek diskvalificēts no balsošanas valdē saskaņā ar minēto pantu.

7.   Kopuzņēmuma un tā pasākumu resursus izmanto tā mērķu un uzdevumu izpildei.

8.   Kopuzņēmumam pieder visi aktīvi, ko tas radījis vai kas tam nodoti tā mērķu un uzdevumu izpildei.

9.   Ja vien valde nenolemj citādi, ieņēmumus, kas pārsniedz izdevumus, neizmaksā kopuzņēmuma dalībniekiem, izņemot, ja attiecīgais kopuzņēmums tiek likvidēts.

29. pants

Finansiālās saistības

1.   Kopuzņēmuma finansiālās saistības nepārsniedz pieejamo vai dalībnieku un ieguldījuma partneru atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu tā budžetā.

2.   Šīs regulas 3. panta 1. punkta b), d) un h) apakšpunktā minēto kopuzņēmumu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Līdz 2024. gada 31. decembrim šo maksājumos sadalīto budžeta saistību kopējā summa nepārsniedz 50 % no maksimālā Savienības ieguldījuma, kas noteikts 10. pantā. No 2025. gada janvāra vismaz 20 % no atlikušo gadu kopējā budžeta netiek segti no gada maksājumiem.

30. pants

Dalībnieku finanšu interešu aizsardzība

1.   Kopuzņēmums Komisijas personālam un citām attiecīgā kopuzņēmuma vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi saviem objektiem un telpām un visai informācijai – arī informācijai elektroniskā formātā –, kas vajadzīga revīzijas veikšanai.

2.   Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (33) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 883/2013 (34) , lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu.

3.   Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (35) Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā norādīts minētās regulas 4. pantā.

4.   Neskarot 1.–3. punktu, nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, kas nepārprotami pilnvaro Komisiju, attiecīgo kopuzņēmumu, Revīzijas palātu, EPPO un OLAF atbilstoši to kompetencei veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un izmeklēšanu.

5.   Katrs kopuzņēmums, veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas un ārējas kontroles pasākumus, nodrošina, ka tā dalībnieku finanšu intereses tiek pienācīgi aizsargātas.

6.   Katrs kopuzņēmums pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(36). Katrs kopuzņēmums pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu OLAF veikto iekšējo izmeklēšanu.

7.   Kopuzņēmums katrai valsts revīzijas iestādei pēc tās pieprasījuma piešķir piekļuvi visai revīzijas veikšanai nepieciešamajai informācijai – arī informācijai elektroniskā formātā – saistībā ar attiecīgās iesaistītās valsts ieguldījumiem.

31. pants

Ex post revīzijas

Netiešo darbību izdevumus revidē saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 53. pantu kā daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” netiešajām darbībām, jo īpaši saskaņā ar minētās regulas 53. panta 2. punktā minēto revīzijas stratēģiju.

32. pants

Iekšējā revīzija

1.   Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz kopuzņēmumiem īsteno tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisiju un cenšas samazināt kopuzņēmuma administratīvo slogu.

2.   Valde var izveidot iekšējās revīzijas struktūru saskaņā ar attiecīgā kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

3. iedaļa

Darbības noteikumi

33. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 34. un 36. pantu, katrs kopuzņēmums nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana ārpus Savienības iestādēm un citām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām varētu kaitēt tā dalībnieku vai attiecīgā kopuzņēmuma pasākumos iesaistīto dalībnieku interesēm. Šāda konfidenciāla informācija cita starpā ietver personas, komerciālu, sensitīvu neklasificētu un klasificētu informāciju.

34. pants

Pārredzamība

Uz kopuzņēmuma rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (37).

35. pants

Personas datu apstrāde

Ja šīs regulas īstenošanai ir nepieciešama personas datu apstrāde, tos apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (38).

36. pants

Piekļuve rezultātiem un informācijai par priekšlikumiem

1.   Kopuzņēmums nodrošina Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kā arī – attiecīgā gadījumā – iesaistīto valstu iestādēm piekļuvi visai informācijai, kas saistīta ar tā finansētajām netiešajām darbībām. Šāda informācija ietver to finansējuma saņēmēju ieguldījumus un rezultātus, kuri piedalās kopuzņēmuma netiešajās darbībās, vai jebkādu citu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu Savienības vai – attiecīgā gadījumā – iesaistīto valstu rīcībpolitiku vai programmu izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai un izvērtēšanai. Šādas piekļuves tiesības attiecas tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu, un tās ir saskanīgas ar piemērojamajiem konfidencialitātes noteikumiem.

2.   Lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu Savienības rīcībpolitikas vai programmas, kopuzņēmums sniedz Komisijai informāciju, kas iekļauta iesniegtajos priekšlikumos. To mutatis mutandis attiecīgā gadījumā piemēro iesaistītajām valstīm attiecībā uz priekšlikumiem, kas ietver pieteikuma iesniedzējus, kuri iedibināti to teritorijā, attiecinot to tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu un saskaņā ar piemērojamiem konfidencialitātes noteikumiem.

5. NODAĻA

Personāls un atbildība

1. iedaļa

Personāls, privilēģijas un imunitāte

37. pants

Personāls

1.   Uz kopuzņēmumu personālu attiecas Civildienesta noteikumi un CEOS, kā arī noteikumi, ko kopīgi pieņēmušas Savienības iestādes Civildienesta noteikumu un CEOS piemērošanai.

2.   Personāla resursus nosaka katra kopuzņēmuma štatu sarakstā, norādot pagaidu amata vietu skaitu sadalījumā pa funkciju grupām un pakāpēm un līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, saskaņā ar kopuzņēmuma gada budžetu.

3.   Kopuzņēmuma personāla sastāvā ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.

4.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums.

38. pants

Norīkoti valstu eksperti un stažieri

1.   Kopuzņēmums var izmantot norīkotus valstu ekspertus un stažierus, ko tas tieši nenodarbina. Norīkoto valstu ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, iekļauj 37. panta 2. punktā minētajā informācijā par personāla resursiem saskaņā ar attiecīgā kopuzņēmuma gada budžetu.

2.   Attiecīgā kopuzņēmuma valde pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz attiecīgo kopuzņēmumu un par stažieru nodarbināšanu.

39. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz kopuzņēmumiem un to personālu attiecas LES un LESD pievienotais Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2. iedaļa

Atbildība

40. pants

Kopuzņēmumu atbildība

1.   Kopuzņēmuma līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.   Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā kopuzņēmums saskaņā vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina kaitējumu, ko nodarījis tā personāls, pildot savus pienākumus.

3.   Visi maksājumi, ko kopuzņēmums veic 1. un 2. punktā noteiktās atbildības sakarā, un izmaksas un izdevumi, kas tam rodas saistībā ar šādu atbildību, uzskatāmi par kopuzņēmuma izdevumiem, un tos sedz no tā līdzekļiem.

4.   Kopuzņēmumi ir vienīgie atbildīgie par savu pienākumu izpildi.

41. pants

Dalībnieku atbildība un apdrošināšana

1.   Kopuzņēmuma dalībnieku finansiālā atbildība par kopuzņēmuma parādiem nepārsniedz to finansiālos ieguldījumus kopuzņēmumā.

2.   Kopuzņēmumi pienācīgi apdrošinās un uztur spēkā apdrošināšanu.

42. pants

Interešu konflikti

1.   Kopuzņēmums, tā struktūras un personāls savu pienākumu izpildē izvairās no jebkāda interešu konflikta.

2.   Valde pieņem noteikumus par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to novēršanu un pārvaldību attiecībā uz kopuzņēmuma personālu, dalībniekiem un citām personām, kas strādā valdes uzdevumā un citās kopuzņēmuma struktūrās vai grupās, saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Civildienesta noteikumiem attiecībā uz personālu.

6. NODAĻA

Strīdu izšķiršana

43. pants

Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija:

a)

atbilstoši šķīrējklauzulai kopuzņēmuma noslēgtos nolīgumos vai līgumos vai tā lēmumos;

b)

strīdos, kas attiecas uz kompensāciju par zaudējumiem, kurus radījis kopuzņēmuma personāls, pildot savus pienākumus;

c)

strīdos starp kopuzņēmumu un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un CEOS.

2.   Jautājumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro kopuzņēmuma mītnes valsts tiesību aktus.

44. pants

Sūdzības Ombudam

Par lēmumiem, ko kopuzņēmums pieņēmis, īstenojot šo regulu, saskaņā ar LESD 228. pantu var iesniegt sūdzību Ombudam.

7. NODAĻA

Likvidācija

45. pants

Likvidācija

1.   Kopuzņēmumus likvidē 3. pantā noteiktā laikposma beigās.

2.   Papildus 1. punktam, ja Savienība vai visi dalībnieki, kas nav Savienība, izstājas no kopuzņēmuma, automātiski sāk kopuzņēmuma likvidācijas procedūru.

3.   Lai veiktu kopuzņēmuma likvidācijas procedūru, valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas pilda valdes lēmumus.

4.   Likvidācijas procedūrā kopuzņēmuma aktīvus izmanto, lai segtu tā saistības un izdevumus, kas saistīti ar tā likvidāciju. Pārpalikumu sadala starp kopuzņēmuma dalībniekiem, kas tādi ir likvidācijas laikā, proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā. Jebkuru Savienībai iedalītu pārpalikumu ieskaita atpakaļ Savienības budžetā.

5.   Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīti visi likvidējamā kopuzņēmuma noslēgtie nolīgumi un pieņemtie lēmumi, kā arī visi iepirkuma līgumi, kuru darbības laiks pārsniedz kopuzņēmuma darbības laiku, izveido ad hoc procedūru.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR ATSEVIŠĶIEM KOPUZŅĒMUMIEM

I SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “APRITĪGA BIOBĀZĒTA EIROPA”

46. pants

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

paātrināt inovācijas procesu un biobāzētu inovatīvu risinājumu izstrādi;

b)

paātrināt esošo nobriedušo un inovatīvo biobāzēto risinājumu izvēršanu tirgū;

c)

nodrošināt biobāzētu rūpniecisko sistēmu augsta līmeņa vidisko sniegumu.

2.   Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

palielināt starpdisciplināru pētniecības un inovācijas pasākumu intensitāti, lai izmantotu dzīvības zinātņu un citu zinātnes disciplīnu progresa sniegtos ieguvumus ilgtspējīgu biobāzētu risinājumu izstrādē un demonstrēšanā;

b)

palielināt un integrēt ieinteresēto personu pētniecības un inovācijas spēju visā Savienībā, arī reģionos ar nepietiekami attīstītām spējām, lai izmantotu vietējo bioekonomikas potenciālu;

c)

palielināt pētniecības un inovācijas spējas vides problēmu risināšanai un ilgtspējīgāku biobāzētu inovāciju attīstīšanai, nodrošinot, ka ilgtspējas jautājumi un vidiskais sniegums ir integrēts visā inovācijas ķēdē un jaunos inovatīvos risinājumos;

d)

pastiprināt biobāzētas pētniecības un inovācijas integrāciju Savienības biobāzētajā nozarē un palielināt pētniecības un inovācijas dalībnieku, tostarp izejvielu piegādātāju, iesaistīšanos biobāzētās vērtību ķēdēs;

e)

mazināt risku, kas saistīts ar pētniecībai un inovācijai paredzētiem ieguldījumiem biobāzētos uzņēmumos un projektos;

f)

nodrošināt, ka biobāzētu pētniecības un inovācijas projektu izstrādē un īstenošanā tiek ņemti vērā apritīguma un vides apsvērumi, tostarp ieguldījums klimatneitralitātes un nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanā, un veicināt sabiedrības atbalstu.

47. pants

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” veic šādus uzdevumus:

a)

nodrošina, ka tā mērķi tiek sasniegti, plānojot publiskā un privātā sektora partneru pētniecības un inovācijas pasākumus;

b)

piesaista publiskā un privātā sektora finansējumu saviem pētniecības un inovācijas pasākumiem;

c)

atbalsta lielas ietekmes daudzdisciplīnu pētniecības un inovācijas projektus, kas veicina rūpniecisko biobāzēto inovāciju, lai sasniegtu savus mērķus;

d)

intensificē savus pētniecības un inovācijas pasākumus visā inovācijas ķēdē no zema līdz augstam TGL;

e)

mobilizē un iesaista pētniecības un inovācijas dalībniekus, tostarp izejvielu piegādātājus, no lauku, piekrastes, pilsētu teritorijām un reģioniem, kam ir neizmantots potenciāls biobāzētas vērtības ķēdes attīstīšanai, lai sadarbotos projektu pasākumos;

f)

nodrošina, ka tā pētniecības un inovācijas pasākumi ir vērsti uz sabiedrības interešu jautājumiem, jo īpaši uz biobāzētās rūpniecības sniegumu vides un klimata jomā, – gan uz attiecīgo problēmu izprašanu, gan to risinājumu izstrādi;

g)

veicina saziņu un sadarbību starp pētniecības un inovācijas dalībniekiem un rūpniecības jomas ieinteresētajām personām tā ietvaros, lai uzlabotu informētību par strauji mainīgajām zināšanām un tehnoloģijām, veicinātu starpdisciplināru un starpnozaru sadarbību un sekmētu inovatīvu biobāzētu risinājumu pārņemšanu tirgū;

h)

mobilizē valsts un reģionālas iestādes, kas spēj radīt labvēlīgākus apstākļus biobāzētu inovāciju pārņemšanai tirgū;

i)

atbalsta pārdomu procesu, kas vērsts uz standartu izstrādi, lai veicinātu biobāzētu inovāciju pārņemšanu tirgū;

j)

nosaka zinātniski pamatotus ilgtspējas kritērijus un snieguma etalonus, tos piemēro un uzrauga visos savos pētniecības un inovācijas pasākumos un popularizē tos biobāzētajā rūpniecībā ārpus šīs iniciatīvas;

k)

paziņo un popularizē inovatīvus biobāzētus risinājumus politikas veidotājiem, rūpniecībai, NVO, pilsoniskajai sabiedrībai un patērētājiem kopumā.

48. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

Bio-based Industries Consortium” – bezpeļņas organizācija, kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, – pēc tam, kad ar saistību vēstuli, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētus tās pievienošanās nosacījumus, ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa”;

c)

asociētie dalībnieki, kas izraudzīti saskaņā ar 7. pantu un par ko valde ir pieņēmusi lēmumu.

49. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 000 000 000 EUR, kas ietver līdz 23 500 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

50. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 23 500 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

51. pants

Papildu pasākumu darbības joma

1.   Neskarot valdes pilnvaras lemt par papildu pasākumu plānu atbilstoši 17. panta 2. punkta n) apakšpunktam, “Bio-based Industries Consortium” vai tā sastāvā esošie vai saistītie subjekti katru gadu 2. panta 9. un 10. punkta darbības jomas ietvaros iesniedz priekšlikumu par papildu pasākumiem. Papildu pasākumi ir pasākumi, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projektiem un pasākumiem, tostarp jo īpaši:

a)

ieguldījumi jaunās iekārtās, kas demonstrē jaunu vērtības ķēdi, tostarp ieguldījumi ilglietojuma aprīkojumā, instrumentos un saistītajā infrastruktūrā, jo īpaši saistībā ar reģionālo izvēršanu un tās ilgtspējas verifikāciju;

b)

ieguldījumi jaunā inovatīvā un ilgtspējīgā ražotnē vai paraugprojektā;

c)

ieguldījumi jaunā pētniecībā un inovācijā un pamatotā infrastruktūrā, tostarp iekārtās, instrumentos, ilglietojuma aprīkojumā vai eksperimentālās ražotnēs (pētniecības centros);

d)

standartizācijas pasākumi;

e)

komunikācijas, informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas pasākumi.

2.   Ar projektiem tieši saistīti ieguldījumi jo īpaši ir šādi:

a)

neattiecināmi ieguldījumi, kas vajadzīgi kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projekta īstenošanai visā projekta laikā;

b)

ieguldījumi, ko sniedz paralēli kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projektam, papildinot projekta rezultātus un pārnesot to augstākā TGL;

c)

ieguldījumi, kas vajadzīgi kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projekta rezultātu izvēršanai pēc projekta slēgšanas līdz kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” likvidēšanai. Pamatotos gadījumos var ņemt vērā ieguldījumus, kas saistīti ar priekšteces iniciatīvas (kopuzņēmuma BBI) projektu rezultātu izvēršanu.

52. pants

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” struktūras

Kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa;

d)

Zinātniskā komiteja;

e)

izvēršanas grupas.

53. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

pieci Komisijas pārstāvji Savienības vārdā; un

b)

pieci dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji, no kuriem vismaz vienam būtu jāpārstāv MVU.

54. pants

Valdes darbība

1.   Dalībniekiem, kas nav Savienība, visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

2.   Atkāpjoties no 16. panta 4. punkta, valde ievēlē savu priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

3.   Valde rīko kārtējās sanāksmes četras reizes gadā.

4.   Papildus 2. punktā minētajām sanāksmēm valde vismaz vienu reizi gadā sasauc arī stratēģisku sanāksmi, kuras galvenie mērķi ir apzināt ilgtspējīgas biobāzētas rūpniecības problēmas un iespējas un nodrošināt papildu stratēģisku ievirzi kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa”.

5.   Uz stratēģisko sanāksmi uzaicina papildu izpilddirektorus vai amatpersonas ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām no vadošajiem Eiropas biobāzētajiem uzņēmumiem un Komisijas.

55. pants

Zinātniskā komiteja

1.   Zinātniskā komiteja ir kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” zinātniskā padomdevēja struktūra, kas minēta 21. panta 1. punktā.

2.   Zinātnisko komiteju veido ne vairāk kā 15 pastāvīgie locekļi.

3.   Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju ievēlē uz divu gadu laikposmu.

4.   Zinātniskā komiteja izveido darba grupu, kuras sastāvā ir atbilstoša profila eksperti, kas palīdz nodrošināt, ka tiek pietiekami ņemti vērā visi darba programmas ilgtspējas aspekti. Kad vien iespējams, Zinātniskās komitejas konsultācijās par darba programmu iekļauj aspektus, kas saistīti ar apritīgumu, vides ilgtspēju, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī biobāzēto sistēmu un saistīto vērtības ķēžu plašākus ilgtspējas aspektus.

56. pants

Izvēršanas grupas

1.   Ievērojot 22. pantu, izveido vienu vai vairākas izvēršanas grupas. Izvēršanas grupu uzdevums ir konsultēt valdi par jautājumiem, kas ir kritiski svarīgi biobāzētas inovācijas pārņemšanai tirgū, un veicināt ilgtspējīgu apritīgu biobāzētu risinājumu izvēršanu.

2.   Izvēršanas grupu sastāvs nodrošina atbilstošu tematisko orientāciju un pārstāvību plašam biobāzētas inovācijas jomā ieinteresēto personu lokam. Jebkura ieinteresētā persona, kas nav “Bio-based Industries Consortium” loceklis vai to sastāvā esošs vai saistīts subjekts, var izteikt ieinteresētību kļūt par izvēršanas grupas locekli. Valde nosaka izvēršanas grupu paredzamo lielumu un sastāvu, pilnvaru termiņu un iespēju atjaunot tās locekļu dalību un izraugās tās locekļus.

3.   Izvēršanas grupas tiekas vismaz reizi gadā. Pirmajā sanāksmē izvēršanas grupas pieņem savu reglamentu. Minēto reglamentu apstiprina valde. Izvēršanas grupu ārkārtas sanāksmes sasauc pēc valdes, attiecīgās izvēršanas grupas priekšsēdētāja vai tās vairākuma pieprasījuma.

4.   Izvēršanas grupas ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku katram tematiskajam virzienam uz diviem gadiem. Priekšsēdētājs koordinē izvēršanas grupas pasākumus un pārstāv izvēršanas grupu. Priekšsēdētāju var uzaicināt uz Zinātniskās komitejas un valstu pārstāvju grupas sanāksmēm par novērotāju.

5.   Izvēršanas grupas pēc valdes pieprasījuma sniedz ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar biobāzētas inovācijas izvēršanu. Izvēršanas grupas var arī sniegt ieteikumus valdei jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas.

II SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “TĪRA AVIĀCIJA”

57. pants

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Tīra aviācija” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi pēc iespējas drīzākai to izvēršanai un tādējādi sniedzot ievērojamu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa vispārējo mērķu sasniegšanā, jo īpaši saistībā ar mērķrādītāju, kas paredz visā Savienībā neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, un virzībā uz klimatneitralitātes sasniegšanu, vēlākais, līdz 2050. gadam;

b)

nodrošināt, ka ar aeronautiku saistītie pētniecības un inovācijas pasākumi – īpašu uzmanību pievēršot radikālu tehnoloģiju iniciatīvām – palīdz uzlabot ilgtspējīgu Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē, un nodrošināt, ka klimatneitrālas aviācijas tehnoloģijas atbilst attiecīgajām aviācijas drošuma un drošības prasībām un ka aviācija arī turpmāk ir drošs, uzticams, rentabls un iedarbīgs līdzeklis pasažieru un kravu pārvadāšanai;

c)

uzlabot Eiropas aviācijas pētniecības un inovācijas spēju.

2.   Kopuzņēmumam “Tīra aviācija” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

integrēt un demonstrēt revolucionāras gaisa kuģu tehnoloģiskās inovācijas, kas spēj samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas ne mazāk kā par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2020. gada modernajām tehnoloģijām, vienlaikus bruģējot ceļu uz klimatneitrālu aviāciju līdz 2050. gadam;

b)

nodrošināt, ka inovāciju tehnoloģiskā un potenciālā rūpnieciskā gatavība ir pietiekama, lai līdz 2035. gadam varētu izlaist revolucionārus jaunus produktus un pakalpojumus ar mērķi aizstāt 75 % aktīvās gaisa kuģu flotes līdz 2050. gadam un attīstīt inovatīvu, uzticamu, drošu un rentablu Eiropas aviācijas sistēmu, kas spēj sasniegt klimatneitralitātes mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam;

c)

paplašināt un sekmēt klimatneitrālas aviācijas pētniecības un inovācijas vērtības ķēžu integrāciju, iesaistot akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas, rūpniecības nozari un MVU un arī izmantojot priekšrocības, ko sniedz sinerģija ar citām saistītām valstu un Eiropas programmām, un atbalstot ar rūpniecību saistītu prasmju apguvi visā vērtību ķēdē.

58. pants

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Tīra aviācija” veic šādus uzdevumus:

a)

savā tīmekļa vietnē un attiecīgajās Komisijas tīmekļa vietnēs publicē visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu un iesniegtu kopuzņēmuma “Tīra aviācija” priekšlikumus atklātiem uzaicinājumiem;

b)

uzrauga un novērtē tehnoloģiju progresu virzībā uz 57. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu;

c)

veicina pilnīgu piekļuvi datiem un informācijai, lai varētu neatkarīgi uzraudzīt Komisijas pārraudzībā īstenotās aviācijas pētniecības un inovācijas ietekmi;

d)

pēc Komisijas pieprasījuma palīdz tai noteikt noteikumus un standartus, lai atbalstītu tīras aviācijas risinājumu pārņemšanu tirgū, un koordinēt to izstrādi, jo īpaši, veicot pētījumus, simulācijas un sniedzot tehniskas konsultācijas, vienlaikus ņemot vērā vajadzību likvidēt šķēršļus ienākšanai tirgū.

59. pants

Dalībnieki

1.   Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

dibinātāji, kas uzskaitīti I pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Tīra aviācija”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos to pievienošanās nosacījumus;

c)

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu un par ko valdei jāpieņem lēmums.

2.   Papildus 7. panta 1. punktam valde pirmo sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma “Tīra aviācija” izveides var izraudzīties asociētos dalībniekus no saraksta, kas sagatavots pēc atklāta uzaicinājuma paust ieinteresētību, kuru izsludinājusi Komisija pirms kopuzņēmuma izveides. Mutatis mutandis piemēro šīs regulas 7. panta 2. punkta nosacījumus.

60. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Tīra aviācija”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 700 000 000 EUR, kas ietver līdz 39 223 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

61. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 2 400 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 39 223 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

62. pants

Papildu pasākumu darbības joma

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert:

a)

pasākumus, uz kuriem attiecas kopuzņēmuma “Tīra aviācija” netiešās darbības, bet kuri netiek finansēti šādu netiešo darbību ietvaros;

b)

pasākumus, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu;

c)

pētniecības un inovācijas pasākumus, kuru pamatā ir pasākumi, ko finansē kopuzņēmums “Tīra aviācija” vai tā priekštece iniciatīva;

d)

pētniecības un inovācijas pasākumus, ko veic projektos, kuriem ir skaidra saikne ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, un ko līdzfinansē atbilstīgi valstu vai reģionālajām programmām Savienībā;

e)

privātus pētniecības un inovācijas projektus, kas papildina stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektus, kā arī pasākumus, kas visā vērtību ķēdē veicina rūpniecībai specifisku prasmju apguvi;

f)

pasākumus, kuru rezultātā tiek izvērsti vai pārņemti kopuzņēmuma “Tīra aviācija” vai tā priekšteču iniciatīvu, vai abu projektu rezultāti un par kuriem nav saņemts Savienības finansējums;

g)

Eiropas standartizācijas un sertifikācijas pasākumus, kas saistīti ar tīras aviācijas risinājumiem no kopuzņēmuma “Tīra aviācija” projektiem vai tā priekštecēm iniciatīvām.

2.   Papildu pasākumiem ir skaidri definēti sasniedzamie mērķi.

63. pants

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” struktūras

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa;

d)

Tehniskā komiteja;

e)

Eiropas Tīras aviācijas zinātniskā padomdevēja struktūra.

64. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

piecpadsmit dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji, kurus izvēlas dibinātāji un asociētie dalībnieki no sava vidus, nodrošinot līdzsvarotu aeronautikas vērtības ķēdes pārstāvību, piemēram, gaisa kuģu sistēmu integrētāju, dzinēju ražotāju un aprīkojuma ražotāju pārstāvību. Valde savā reglamentā nosaka rotācijas mehānismu dalībnieku, kas nav Savienība, amata vietu sadalei, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru. Izraudzīto pārstāvju vidū ir vismaz viens Eiropas MVU pārstāvis, vismaz divi pētniecības organizāciju pārstāvji un vismaz viens augstākās izglītības iestāžu pārstāvis.

65. pants

Valdes darbība

1.   Dalībniekiem, kas nav Savienība, visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

2.   Atkāpjoties no 16. panta 4. punkta, valdi vada Komisija Savienības vārdā kopā ar dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvi.

3.   Valdes sanāksmēs kā novērotāji piedalās Eiropas Tīras aviācijas zinātniskās padomdevējas struktūras, Tehniskās komitejas un valstu pārstāvju grupas vadītāji un viens pārstāvis no EASA.

4.   Valde nodrošina tiešu saikni un koordināciju starp valstu pārstāvju grupas vai citu padomdevēju struktūru pasākumiem. Šajā nolūkā valde var arī deleģēt locekli, kurš seko līdzi minēto struktūru pasākumiem.

66. pants

Valdes papildu uzdevumi

1.   Papildus 17. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Tīra aviācija” valde veic šādus uzdevumus:

a)

pārrauga dalībnieku, kas nav Savienība, papildu pasākumu stratēģiju atbilstību tīrai aviācijai;

b)

veicina tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanu tirgū, lai sniegtu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, un nodrošina 57. pantā izklāstīto kopuzņēmuma konkrēto mērķu sasniegšanu;

c)

tiecas izmantot sinerģijas starp pētniecības un demonstrējumu pasākumiem reģionālā, valstu vai Savienības līmenī, kas saistītas ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu;

d)

uzrauga programmas pārraudzību un progresa novērtēšanu salīdzinājumā ar ietekmes rādītājiem un kopuzņēmuma “Tīra aviācija” konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 57. panta 2. punktā;

e)

nodrošina, ka līdz to pabeigšanai tiek turpināta kopuzņēmuma “Clean Sky 2” programmas tehnisko prioritāšu un pētniecības un inovācijas pasākumu pārejas vadība un pārvaldība atbilstoši kopuzņēmuma “Tīra aviācija” mērķiem, un attiecīgā gadījumā nodrošina rezultātu pārnešanu uz kopuzņēmuma “Tīra aviācija” programmu.

2.   Valde novērtē un lemj par programmas īstenošanu un par kopuzņēmuma “Tīra aviācija” mērķu sasniegšanu, tostarp par:

a)

kopuzņēmuma “Tīra aviācija” uzaicinājumu stratēģisko daudzgadu plānošanu un to saskaņošanu ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un saistītajām darba programmām, kā arī tehniskajām prioritātēm un pētniecības darbībām;

b)

programmas tehniskās darbības jomas pārskatīšanu vai optimizēšanu, lai kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu un mērķus saskaņotu ar vispārējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ar Eiropas partnerībām saistītām darba programmām;

c)

padomdevēju struktūru ieteikumiem un īpašām darbībām, kas izklāstītas 58. pantā, lai palielinātu tīras aviācijas risinājumu ienākšanu tirgū un ietekmi atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un saistītajām politikas darbībām tā uzlabošanai.

67. pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 19. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Tīra aviācija” izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

a)

veic atbilstošus pasākumus, lai pārvaldītu mijiedarbību starp kopuzņēmuma atbalstītajiem projektiem, izvairotie no nepamatotas pārklāšanās starp tiem un veicinot sinerģiju visā programmā;

b)

nodrošina, ka tiek ievēroti termiņi nepieciešamās informācijas nosūtīšanai kopuzņēmuma “Tīra aviācija” dažādajām struktūrām;

c)

veicina koordināciju, ko veic Komisija saskaņā ar padomdevēju struktūru ieteikumiem, starp kopuzņēmuma “Tīra aviācija” pasākumiem un attiecīgajiem pētniecības un inovācijas pasākumiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, lai izvairītos no pārklāšanās un sekmētu sinerģiju;

d)

nodrošina, ka kopuzņēmums veicina pilnīgu piekļuvi datiem un informācijai to aviācijas pētniecības un inovācijas darbību neatkarīgai ietekmes uzraudzībai, kuras veic Komisijas tiešā pārraudzībā, un veic visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā procesa neatkarību no kopuzņēmuma “Tīra aviācija”, piemēram, izmantojot publisku iepirkumu, neatkarīgus izvērtējumus, pārskatīšanu un ad hoc analīzi. Programmas uzraudzības un novērtēšanas ziņojumu iesniedz valdei reizi gadā;

e)

palīdz valdei pielāgot darba programmas tehnisko saturu un budžeta piešķīrumus stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas īstenošanas laikā, lai maksimāli palielinātu kopuzņēmuma “Tīra aviācija” panākumus.

68. pants

Valstu pārstāvju grupa

1.   Valstu pārstāvju grupa vismaz divas reizes gadā rīko koordinācijas sanāksmes ar citu attiecīgo kopuzņēmumu, piemēram, kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, valstu pārstāvju grupām, lai nodrošinātu saskari starp valstu un reģionālām iestādēm un kopuzņēmumu “Tīra aviācija” un uz šā pamata sniegtu konsultācijas kopuzņēmumam “Tīra aviācija”.

2.   Papildus 20. pantam valstu pārstāvju grupai ir šādi papildu uzdevumi:

a)

ierosināt pasākumus, lai uzlabotu papildināmību starp kopuzņēmuma “Tīra aviācija” pētniecības un inovācijas darbībām un valstu pētniecības programmām, kas sniedz ieguldījumu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas mērķu sasniegšanā, kā arī papildināmību ar starptautiskām un citām valstu iniciatīvām un projektiem;

b)

veicināt īpašus pasākumus valsts vai reģionālā līmenī, kuru mērķis ir palielināt MVU iesaisti kopuzņēmuma “Tīra aviācija” pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp rīkot informācijas izplatīšanas pasākumus, speciālus tehniskus darbseminārus un nodrošināt komunikāciju, un jebkādas citas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību un aeronautikas tehnoloģiju izvēršanu;

c)

veicināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā no kohēzijas politikas fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Next Generation EU fonda, kopuzņēmuma “Tīra aviācija” kontekstā.

69. pants

Tehniskā komiteja

1.   Tehniskās komitejas sastāvā ir:

a)

ne vairāk kā četri Komisijas pārstāvji un Savienības struktūras, kā to izlemj Savienības pārstāvji valdē;

b)

viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis;

c)

viens EASA pārstāvis.

2.   Tehnisko komiteju kopīgi vada dibinātāju pārstāvis, ko ieceļ rotācijas kārtībā uz diviem gadiem, un Komisija. Tā ziņo valdei, un tās sekretariātu nodrošina kopuzņēmums “Tīra aviācija”.

3.   Izpilddirektors ir pastāvīgs novērotājs Tehniskajā komitejā. Valstu pārstāvju grupas un Eiropas Tīras aviācijas zinātniskās padomdevējas struktūras pārstāvji var piedalīties kā novērotāji pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma vai pēc sava lūguma – tādā gadījumā to dalībai ir vajadzīga priekšsēdētāja un kopuzņēmuma pārstāvju piekrišana.

4.   Tehniskā komiteja ierosina savu reglamentu un iesniedz to valdei apstiprināšanai.

5.   Tehniskā komiteja izstrādā un uztur programmas tehnoloģisko ceļvedi un stratēģiju. Tā attiecīgi ierosina un pieņemšanai valdē sagatavo kopuzņēmuma “Tīra aviācija” pētniecības darbību, tehniskās stratēģijas un vispārējā pētniecības ceļveža darbības jomu un plānu. Valdes locekli var deleģēt, lai tas sekotu līdzi tajā notiekošajiem pasākumiem.

6.   Tehniskā komiteja veic šādus uzdevumus:

a)

pēc vajadzības sagatavo stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas grozījumu priekšlikumus to apspriešanai un galīgā lēmuma pieņemšanai valdē;

b)

sagatavo priekšlikumus tehniskajām prioritātēm un pētniecības darbībām, kas jāiekļauj darba programmā, un pētniecības tematus atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

c)

sniedz informāciju par pētniecības darbībām, kas ir plānotas vai norisinās valsts, reģionālā vai citā ne Savienības līmenī, un sniedz ieteikumus par darbībām, kas nepieciešamas, lai pēc iespējas palielinātu kopuzņēmuma “Tīra aviācija” programmas iespējamo sinerģiju;

d)

ierosina apspriešanai un galīgā lēmuma pieņemšanai valdē programmas tehniskās darbības jomas pārskatīšanu vai optimizēšanu, lai kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu un mērķus saskaņotu ar vispārējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ar Eiropas partnerībām saistītām darba programmām, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā;

e)

sniedz ieteikumus par to, kā pēc iespējas palielināt ietekmi atbilstoši Eiropas zaļā kursa mērķiem un programmas rezultātu iespējamo pārņemšanu tirgū no netiešajām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums.

70. pants

Eiropas Tīras aviācijas zinātniskā padomdevēja struktūra

1.   Eiropas Tīras aviācijas zinātniskā padomdevēja struktūra ir kopuzņēmuma “Tīra aviācija” zinātniskā padomdevēja struktūra, ko izveido saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.

2.   Eiropas Tīras aviācijas zinātniskajai padomdevējai struktūrai ir ne vairāk kā 15 pastāvīgo locekļu, un minētie locekļi nav locekļi nevienā citā šā kopuzņēmuma struktūrā.

3.   Eiropas Tīras aviācijas zinātniskās padomdevējas struktūras priekšsēdētāju ievēlē uz diviem gadiem.

4.   EASA pārstāvis ir Eiropas Tīras aviācijas zinātniskās padomdevējas struktūras pastāvīgais loceklis.

5.   Veicot savus uzdevumus, Eiropas Tīras aviācijas zinātniskā padomdevēja struktūra sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas aviācijas ieinteresēto personu forumiem, piemēram, Eiropas Aeronautikas pētniecības konsultatīvo padomi (ACARE).

6.   Eiropas Tīras aviācijas zinātniskā padomdevēja struktūra atbilstoši 21. panta 7. punkta f) apakšpunktam rīko koordinācijas sanāksmes ar citu attiecīgo kopuzņēmumu, piemēram, kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, padomdevējām struktūrām, lai veicinātu sinerģiju un sadarbību starp attiecīgajām Savienības pētniecības un inovācijas iniciatīvām aviācijas jomā un uz šā pamata par to sniegtu konsultācijas kopuzņēmumam “Tīra aviācija”.

7.   Eiropas Tīras aviācijas zinātniskā padomdevēja struktūra arī konsultē un atbalsta Komisiju un kopuzņēmumu “Tīra aviācija” iniciatīvās, kas popularizē aviācijas pētniecību Eiropas izglītības sistēmās, un sniedz ieteikumus par aeronautikas prasmju un kompetenču attīstīšanu un atjauninātām aeroinženierijas mācību programmām.

71. pants

Jaunu tehnoloģiju sertifikācija

1.   Pieteikuma iesniedzēji, finansējuma saņēmēji vai izpilddirektors var aicināt EASA konsultēt par individuāliem projektiem un demonstrējumu pasākumiem jautājumos, kas saistīti ar atbilstību aviācijas drošuma, sadarbspējas un vides standartiem, lai nodrošinātu, ka to rezultātā tiek savlaicīgi izstrādāti attiecīgi standarti, testēšanas jauda un regulatīvās prasības produktu izstrādei un jaunu tehnoloģiju izvēršanai.

2.   Uz sertifikācijas pasākumiem un sniegtajiem pakalpojumiem attiecas noteikumi par nodevām un maksājumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/1139.

72. pants

Atkāpe no dalības noteikumiem

Ja tas ir pienācīgi pamatots attiecīgo tematu aprakstā darba programmā, atsevišķs tiesību subjekts, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī, vai konsorciji, kas neatbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 2. punktā paredzētajam nosacījumam, ir tiesīgi piedalīties netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums “Tīra aviācija”.

III SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “TĪRS ŪDEŅRADIS”

73. pants

Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

sniegt ieguldījumu Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojuma “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”, Eiropas zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanā, kāpinot 2030. gada Savienības vērienīgo mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un palīdzot panākt klimatneitralitāti, vēlākais, līdz 2050. gadam;

b)

sniegt ieguldījumu Komisijas 2020. gada Ūdeņraža stratēģijas klimatneitrālai Eiropai īstenošanā;

c)

stiprināt Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes konkurētspēju, lai atbalstītu un paātrinātu inovatīvu, konkurētspējīgu tīru risinājumu ienākšanu tirgū, jo īpaši attiecībā uz MVU;

d)

stimulēt pētniecību un inovāciju tīra ūdeņraža ražošanas, sadales, uzglabāšanas un tiešo lietojumu jomā.

2.   Kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

ar pētniecību un inovāciju, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar zemākiem TGL, uzlabot Savienībā izstrādāto tīra ūdeņraža risinājumu rentabilitāti, iedarbīgumu, uzticamību, daudzumu un kvalitāti, tostarp ražošanu, sadali, uzglabāšanu un tiešos lietojumus;

b)

stiprināt zinātnes un rūpniecības dalībnieku zināšanas un spēju visā Savienības ūdeņraža vērtības ķēdē, vienlaikus atbalstot ar rūpniecību saistītu prasmju apguvi;

c)

veikt tīra ūdeņraža risinājumu demonstrējumus to izvēršanai vietējā, reģionālā un Savienības mērogā ar mērķi iesaistīt ieinteresētās personas visās dalībvalstīs un pievērsties atjaunīgās enerģijas ražošanai, sadalei, uzglabāšanai un izmantošanai transportietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs, kā arī citos lietojumos;

d)

palielināt publiskā un privātā sektora informētību par tīra ūdeņraža risinājumiem un to atzīšanu un pārņemšanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši, sadarbojoties ar citām Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

74. pants

Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” veic šādus uzdevumus:

a)

novērtē un uzrauga tehnikas progresu un tehnoloģiskos, ekonomiskos un sociālos šķēršļus ienākšanai tirgū, tostarp jaunos ūdeņraža tirgos;

b)

neskarot Komisijas politikas prerogatīvas un saskaņā ar Komisijas politikas nostādnēm un uzraudzību sniedz ieguldījumu noteikumu un standartu izstrādē, lai likvidētu šķēršļus ienākšanai tirgū un atbalstītu aizstājamību, sadarbspēju un tirdzniecību iekšējā tirgū un visā pasaulē;

c)

atbalsta Komisiju – tostarp, izmantojot tehnisko zinātību – tās starptautiskajās iniciatīvās, kas saistītas ar Ūdeņraža stratēģiju, piemēram, Starptautiskajā Ūdeņraža ekonomikas partnerībā (IPHE), iniciatīvā “Misija – inovācija” un Ūdeņraža iniciatīvā, ko rosinājis tīrai enerģijai veltītais ministru forums (Clean Energy Ministerial).

75. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

Hydrogen Europe AISBL” – bezpeļņas organizācija, kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (“nozares grupa”) –, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tās pievienošanos;

c)

Hydrogen Europe Research AISBL” – bezpeļņas organizācija, kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (“pētniecības grupa”) –, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tās pievienošanos.

76. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Tīrs ūdeņradis”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 000 000 000 EUR, kas ietver līdz 30 193 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

77. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 30 193 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

78. pants

Papildu pasākumu darbības joma

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert pasākumus, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” pasākumiem un veicina tā mērķu sasniegšanu, tostarp šādus:

a)

pirmskomerciāli izmēģinājumi un laukizmēģinājumi;

b)

koncepcijas apliecinājums;

c)

pastāvošo ražošanas līniju uzlabošana to jaudas palielināšanai;

d)

liela mēroga gadījumpētījumi;

e)

informētības veicināšanas pasākumi attiecībā uz ūdeņraža tehnoloģijām un drošības pasākumiem;

f)

projektu rezultātu pārņemšana produktos, plašāka izmantošana un pasākumi pētniecības ķēdē vai nu augstākos TGL, vai paralēlos darbības virzienos;

g)

pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic projektos, kuriem ir skaidra saikne ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, un ko finansē atbilstīgi valstu vai reģionālajām programmām Savienībā.

2.   Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” papildu pasākumu mērķis ir nodrošināt sinerģiju ar Tīrā ūdeņraža aliansi, iniciatīvas “Misija – inovācija” izaicinājumu “Atjaunīgs un tīrs ūdeņradis”, Eiropas Savienības Inovācijas fondu, H2 reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3) platformu un EPT izmēģinājuma projektu zaļā ūdeņraža jomā.

79. pants

Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” struktūras

Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa; un

d)

ieinteresēto personu grupa.

80. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

seši nozares grupas pārstāvji, pievēršot uzmanību ģeogrāfiskajai, dzimumu, uzņēmuma lieluma un nozaru pārstāvībai;

c)

viens pētniecības grupas pārstāvis.

81. pants

Valdes darbība

1.   Papildus balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti 16. panta 3. punktā, nozares grupai valdē ir 43 % balsstiesību un pētniecības grupai ir 7 % balsstiesību.

2.   Valdes priekšsēdētājs ir privāto dalībnieku pārstāvis, un viņu ieceļ valde.

82. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 17. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” valde veic šādus uzdevumus:

a)

veicina sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem un programmām Savienības, valstu vai reģionālā līmenī, jo īpaši ar pasākumiem un programmām, kurās atbalsta pētniecības un inovācijas risinājumu izvēršanu, infrastruktūru, izglītību un reģionālo attīstību tīra ūdeņraža izmantošanā;

b)

atbilstoši 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 17. panta n) punktam nodrošina stratēģisko virzību sadarbībai ar citām Eiropas partnerībām, tostarp partnerībām, kas tiecas uz nulles emisiju autotransportu, nulles emisiju ūdens transportu, Eiropas dzelzceļu, tīru aviāciju, planētai draudzīgu pārstrādes rūpniecību un tīru tēraudu, saskaņā ar to attiecīgajām stratēģiskajām pētniecības un inovācijas programmām vai citu līdzvērtīgu dokumentu;

c)

sekmē tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanu tirgū Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai;

d)

nodrošina, ka, izmantojot neatkarīgu zinātniski konsultatīvo darbsemināru, kas ir daļa no Eiropas Tīrā ūdeņraža partnerības foruma, tiek apkopoti plašākas zinātniskās kopienas neatkarīgie atzinumi un konsultācijas par stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, darba programmām un norisēm saistītās nozarēs.

83. pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 19. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

a)

ierosina un īsteno pasākumus, kas veicina sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem un programmām Savienības, valstu vai reģionālā līmenī;

b)

ar valdes apstiprinājumu sniedz atbalstu un ieguldījumu citās Savienības iniciatīvās, kas saistītas ar ūdeņradi;

c)

ar valdes apstiprinājumu sasauc ikgadēju Eiropas Tīra ūdeņraža partnerības forumu, tostarp 82. panta d) apakšpunktā minēto neatkarīgo zinātniski konsultatīvo darbsemināru; partnerības forumu, ja iespējams, rīko kopā un vienlaikus ar Tīrā ūdeņraža alianses Eiropas Ūdeņraža forumu.

84. pants

Ieinteresēto personu grupa

1.   Ieinteresēto personu grupa sastāv no to nozaru pārstāvjiem, kuras ražo, sadala, uzglabā vai izmanto tīru ūdeņradi visā Savienībā vai kurām tas ir vajadzīgs, tostarp citu attiecīgu Eiropas partnerību pārstāvjiem, kā arī starpreģionu partnerības “European Hydrogen Valleys” un zinātnisko aprindu pārstāvjiem.

2.   Papildus 22. pantā izklāstītajiem uzdevumiem ieinteresēto personu grupai ir šādi uzdevumi:

a)

sniegt informāciju par stratēģiskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kurām jāpievēršas kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis”, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā un saistītos sīki izstrādātos tehnoloģiju ceļvežos, pienācīgi ņemot vērā progresu un vajadzības saistītās nozarēs;

b)

sniegt ierosinājumus, lai nodrošinātu konkrētu sinerģiju starp kopuzņēmumu “Tīrs ūdeņradis” un saistītām nozarēm vai jebkuru nozari, ar kuru sinerģija tiek uzskatīta par tādu, kas rada pievienoto vērtību;

c)

sniegt ieguldījumu Eiropas Tīra ūdeņraža partnerības forumā un Tīra ūdeņraža alianses Eiropas Ūdeņraža forumā.

IV SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “EIROPAS DZELZCEĻŠ”

85. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

sniegt ieguldījumu vienotās Eiropas dzelzceļa telpas sasniegšanā;

b)

nodrošināt ātru pāreju uz pievilcīgāku, lietotājiem draudzīgu, konkurētspējīgu, cenas ziņā pieejamu, viegli uzturamu, efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas dzelzceļa sistēmu, kas integrēta plašākā mobilitātes sistēmā;

c)

atbalstīt spēcīgas un pasaulē konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstību.

2.   Papildus 1. punktā izklāstītajiem mērķiem kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” ir šādi konkrētie mērķi:

a)

sekmēt pētniecības un inovācijas pasākumus, lai nodrošinātu jau pēc ieceres integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, likvidējot šķēršļus sadarbspējai un nodrošinot risinājumus pilnīgai integrācijai, kas aptver satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru, tostarp valstu sliežu platumu – piemēram, 1 520, 1 000 un 1 668 mm platu dzelzceļa sliežu – integrāciju, un pakalpojumus, un nodrošinot vislabāko reaģēšanu uz pasažieru un uzņēmumu vajadzībām, paātrinot inovatīvu risinājumu pārņemšanu, lai atbalstītu vienoto Eiropas dzelzceļu telpu, un vienlaikus palielinot dzelzceļa transporta jaudu un uzticamību un samazinot izmaksas;

b)

nodrošināt ilgtspējīgu un noturīgu dzelzceļa sistēmu, attīstot klusa, nulles emisiju dzelzceļa sistēmu un klimatnoturīgu infrastruktūru, piemērojot aprites ekonomiku dzelzceļa nozarei, eksperimentāli izmantojot inovatīvus procesus, tehnoloģijas, dizainus un materiālus visā dzelzceļa sistēmu dzīves ciklā un izstrādājot citus inovatīvus risinājumus vadāmajam sauszemes transportam;

c)

sava sistēmu pīlāra ietvaros izstrādāt vienotu darbības koncepciju un funkcionālu un drošu sistēmu arhitektūru – pienācīgi ņemot vērā kiberdrošības aspektus, galveno uzmanību pievēršot Eiropas dzelzceļa tīklam, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (39) – integrētām Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības, vadības, kontroles un signalizācijas sistēmām – ieskaitot automatizētu vilcienu ekspluatāciju –, kas nodrošina, ka pētniecība un inovācija tiek vērsta uz vispāratzītām un kopīgām klientu prasībām un darbības vajadzībām un ir atvērta attīstībai;

d)

sekmēt pētniecības un inovācijas pasākumus saistībā ar dzelzceļa kravas pārvadājumu un intermodālo pārvadājumu pakalpojumiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgus, videi draudzīgus dzelzceļa kravas pārvadājumus, kas ir pilnīgi integrēti loģistikas vērtības ķēdē, par galveno izvirzot dzelzceļa kravu transporta automatizāciju un digitalizāciju;

e)

attīstīt demonstrējumu projektus dalībvalstīs;

f)

sniegt ieguldījumu spēcīgas un pasaulē konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstīšanā;

g)

nodrošināt, veicināt un izmantot sinerģiju ar citām Savienības rīcībpolitikām, programmām, iniciatīvām, instrumentiem vai fondiem, lai maksimāli palielinātu tā ietekmi un pievienoto vērtību.

3.   Veicot savus pasākumus, kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” cenšas panākt, ka dalībnieku un partneru iesaistīšanās tā pasākumos ir ģeogrāfiski līdzsvarota. Tas arī izveido nepieciešamās starptautiskās saiknes dzelzceļa pētniecības un inovācijas jomā atbilstoši Komisijas prioritātēm.

86. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” papildu uzdevumi

1.   Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” kopā ar Komisiju sagatavo un – pēc valstu pārstāvju grupas apspriešanās – iesniedz valdei pieņemšanai ģenerālplānu, kas izstrādāts, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām dzelzceļa sistēmu un dzelzceļa apgādes nozarē.

2.   Komisija var sākt ģenerālplāna sagatavošanu pirms kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izveides, apspriežoties ar dalībvalstu pārstāvjiem un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.   Ģenerālplāns ir vienots, uz nākotni vērsts ceļvedis, kas balstīts uz sistēmu perspektīvu. Tajā nosaka intervences jomas kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” darbības jomā. Ģenerālplānā noteiktie mērķi ir vērsti uz veiktspējas rādītājiem un strukturēti, pamatojoties uz 85. pantā izklāstītajiem mērķiem.

4.   Ģenerālplānu pieņem valde un apstiprina Komisija saskaņā ar 16. pantu, izņemot ģenerālplāna iedaļu, kas attiecas uz sistēmu pīlāru, – to pieņem saskaņā ar 93. panta 4. punktu. Pirms apstiprināšanas Komisija iesniedz ģenerālplānu Padomei un Eiropas Parlamentam. Pēc tam Padomei un Eiropas Parlamentam paziņo visus turpmākos grozījumus.

5.   Ģenerālplāns ir kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” stratēģiskā pētniecības un inovācijas programma 2. panta 12. punkta nozīmē. Tajā ir norādīts virziens kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” konkrētākajiem uzdevumiem, kas ir šādi:

a)

attīstīt tā sistēmu pīlārā sistēmu perspektīvu, kas atspoguļo dzelzceļa ražošanas nozares vajadzības, dzelzceļu ekspluatācijas kopienu, dalībvalstis un citas privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas dzelzceļa jomā, tostarp struktūras, kas pārstāv klientus, piemēram, pasažierus, kravu pārvadājumu klientus un personālu, kā arī attiecīgos rīcībspēkus ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares. “Sistēmu perspektīva” ietver:

i)

darbības koncepcijas un sistēmu arhitektūras izstrādi, ietverot tādu pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu noteikšanu, kas veido dzelzceļa sistēmas darbību pamatu;

ii)

saistīto specifikāciju izstrādi, ietverot saskarnes, funkcionālo prasību specifikācijas un sistēmu prasību specifikācijas, ko iekļaut savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS), kuras izstrādā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797, vai standartizācijas procesos, lai sasniegtu augstāku digitalizācijas un automatizācijas līmeni;

iii)

pasākumus, ar ko nodrošina, ka sistēma tiek uzturēta, ka tajā tiek izlabotas kļūdas, ka tā spēj pielāgoties laika gaitā un ka tiek ņemti vērā apsvērumi par migrāciju no pašreizējām arhitektūrām;

iv)

pasākumus, ar ko nodrošina, ka tiek novērtētas un demonstrētas nepieciešamās saskarnes ar citiem transporta veidiem, kā arī ar metro un tramvajiem vai vieglā dzelzceļa sistēmām, jo īpaši attiecībā uz kravu un pasažieru plūsmām;

b)

veicināt pētniecības un inovācijas pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķus, tostarp pētniecības un inovācijas pasākumus, kas vērsti uz zema TGL dzelzceļu. Šajā saistībā kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”:

i)

nosaka un organizē pētniecības, inovācijas, demonstrējumu, validēšanas un pētījumu pasākumus, kas jāveic tā pakļautībā, un nepieļauj šādu pasākumu sadrumstalotību;

ii)

izmanto standartizācijas un modularitātes iespējas un veicina saskarnes ar citiem transporta veidiem un sistēmām;

iii)

izstrādā demonstrējumu projektus;

iv)

nodibina ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar saistītiem Eiropas, valstu un starptautiskiem pētniecības un inovācijas pasākumiem dzelzceļa nozarē un vajadzības gadījumā ārpus tās, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tādējādi ļaujot kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” uzņemties vadošu lomu ar dzelzceļu saistītā pētniecībā un inovācijā, vienlaikus arī izmantojot zinātnes un tehnoloģiju progresu, kas tiek sasniegts citās nozarēs;

v)

īstenojot sadarbību, kas minēta iv) apakšpunktā, nodrošina pētniecības pārvēršanu efektīvos izstrādes centienos un progresīvu inovāciju izstrādē un galu galā uz tirgu vērstā inovācijā, īstenojot demonstrējumus un izvēršanu;

c)

veic jebkurus uzdevumus, kas nepieciešami 4. un 85. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

87. pants

Dalībnieki

1.   Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

dibinātāji, kas uzskaitīti II pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz to pievienošanos;

c)

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu. Asociēto dalībnieku sarakstu apstiprina Komisija.

2.   Papildus 7. panta 1. punktam valde pirmo sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izveides var izraudzīties asociētos dalībniekus no saraksta, kas sagatavots pēc atklāta uzaicinājuma paust ieinteresētību, kuru izsludinājusi Komisija pirms kopuzņēmuma izveides. Mutatis mutandis piemēro šīs regulas 7. panta 2. punkta nosacījumus.

88. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Eiropas dzelzceļš”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 600 000 000 EUR, kas ietver līdz 50 000 000 EUR sistēmu pīlāram un līdz 24 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

89. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 600 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 24 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

90. pants

Papildu pasākumu darbības joma

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert:

a)

pasākumus, uz kuriem attiecas kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” netiešās darbības, bet kuras netiek finansētas šādu netiešo darbību ietvaros;

b)

pasākumus, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” darba programmu;

c)

pētniecības un inovācijas pasākumus, kuru pamatā ir pasākumi, ko finansē kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” vai kopuzņēmums Shift2Rail;

d)

papildinošus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus finansē dalībnieki, kas nav Savienība, kuriem ir acīmredzama Savienības pievienotā vērtība un kuri veicina kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķu sasniegšanu;

e)

pasākumus, kurus finansē dalībnieki, kas nav Savienība, projektos, ko finansē no valstu programmām vai reģionālām programmām, un kurus papildina kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” finansētie pasākumi;

f)

kopuzņēmuma Shift2Rail ietvaros finansēto pasākumu rezultātu pārņemšanu, turpmāku izmantošanu, demonstrējumu pasākumus, standartizāciju un ieteikumu izstrādi netraucētas pārkārtošanās stratēģijām, migrācijas ceļiem un SITS atjauninājumiem, kā arī ar plašāku izvēršanu nesaistītus Eiropas licencēšanas un sertificēšanas pasākumus.

2.   To pasākumu vērtību, kurus finansē dalībnieki, kas nav Savienība, projektos, ko finansē citas Eiropas partnerības vai citas Savienības programmas, vai citi tādu pētniecības un inovācijas centieni un ieguldījumi, kam ir ievērojama Savienības pievienotā vērtība un kas sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķu sasniegšanā un papildina tā finansētos pasākumus, paziņo, norādot Savienības finansējuma veidu, līmeni un avotu, lai izvairītos no divkāršas uzskaites.

91. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” struktūras

1.   Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa;

d)

sistēmu pīlāra vadības grupa;

e)

izvēršanas grupa.

2.   Kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” var izveidot zinātnisko vadības grupu vai lūgt zinātniskas konsultācijas neatkarīgiem akadēmiskajiem ekspertiem vai kopējām zinātniskajām padomdevējām struktūrām.

92. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis.

93. pants

Valdes darbība

1.   Atkāpjoties no 16. panta 4. punkta, valdi vada Komisija Savienības vārdā.

2.   Dalībniekiem, kas nav Savienība, visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

3.   Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un Eiropas Dzelzceļa pētniecības konsultatīvās padomes (ERRAC) pārstāvjus uzaicina apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājus un piedalīties valdē notiekošajās apspriedēs, bet viņiem nav balsstiesību.

4.   Atkāpjoties no 16. panta 1. punkta attiecībā uz pasākumiem, kas veicami sistēmu pīlāra ietvaros, lēmumu uzskata par pieņemtu ar vismaz 55 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo pārstāvju balsis.

5.   Papildus 16. panta 5. punktam valde reizi gadā tiekas ģenerālasamblejā, uz kuru uzaicina ierasties visus dalībniekus, kas piedalās kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pētniecības un inovācijas pasākumos. Asambleja dod stimulu pārrunāt kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pasākumu vispārējo virzienu atklātās un pārredzamās apspriedēs par ģenerālplāna īstenošanas norisi.

94. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 17. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” valde veic šādus uzdevumus:

a)

pieņem ģenerālplānu un visus priekšlikumus tā grozīšanai;

b)

pieņem sistēmu pīlāra darba programmas, tostarp budžetu un īstenošanas plānu, un to grozījumus, pamatojoties uz sistēmu pīlāra vadības grupas sniegtajiem ieteikumiem un izpilddirektora priekšlikumiem.

95. pants

Valstu pārstāvju grupa

Papildus 20. pantam dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgie pārstāvji pauž saskaņotu nostāju, kas atspoguļo to pārstāvētās dalībvalsts viedokļus, kurus pauž:

a)

komitejā, kas izveidota ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. pantu;

b)

pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Programmas komitejā – sastāvā “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

c)

Vienotās Eiropas dzelzceļa telpas komitejā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (40) 62. pantu.

96. pants

Sistēmu pīlāra vadības grupa

1.   Sistēmu pīlāra vadības grupa ir kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” padomdevēja struktūra, kas sniedz padomus saistībā ar sistēmu pīlāra jautājumiem.

2.   Sistēmu pīlāra vadības grupas sastāvā ir Komisijas pārstāvji, dzelzceļa un mobilitātes nozares un attiecīgo organizāciju pārstāvji, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izpilddirektors, valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un ERRAC pārstāvji. Komisija pieņem galīgo lēmumu par grupas sastāvu. Pamatotos gadījumos Komisija var uzaicināt atbilstošus papildu ekspertus un ieinteresētās personas piedalīties sistēmu pīlāra vadības grupas sanāksmēs kā novērotājus. Sistēmu pīlāra vadības grupa regulāri ziņo valstu pārstāvju grupai par saviem pasākumiem.

3.   Sistēmu pīlāra vadības grupu vada Komisija.

4.   Sistēmu pīlāra vadības grupas ieteikumus pieņem vienprātīgi. Ja vienprātība netiek panākta, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” izpilddirektors, apspriežoties ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un Komisiju, sagatavo valdei ziņojumu, kurā izklāsta galvenos kopīgos uzskatus un atšķirīgos viedokļus. Šādā gadījumā valstu pārstāvju grupa sagatavo arī atzinumu valdei.

5.   Sistēmu pīlāra vadības grupa pieņem savu reglamentu.

6.   Sistēmu pīlāra vadības grupa ir atbildīga par konsultāciju sniegšanu izpilddirektoram un valdei par jebkuru no šādiem jautājumiem:

a)

par pieeju darbības saskaņošanai un sistēmu arhitektūras attīstīšanu, tostarp par attiecīgo ģenerālplāna daļu;

b)

par 85. panta 2. punkta c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķu īstenošanu;

c)

par 86. panta 5. punkta a) apakšpunktā izklāstītā uzdevuma veikšanu;

d)

par sīki izstrādāto gada īstenošanas plānu sistēmu pīlāram atbilstoši darba programmām, ko valde pieņem saskaņā ar 94. panta b) punktu;

e)

par sistēmu pīlāra īstenošanas progresa uzraudzību.

97. pants

Izvēršanas grupa

1.   Izvēršanas grupu izveido atbilstoši 22. pantam. Izvēršanas grupas uzdevums ir konsultēt valdi par kopuzņēmumā “Eiropas dzelzceļš” attīstītās dzelzceļa inovācijas pārņemšanu tirgū un atbalstīt inovatīvu risinājumu izvēršanu.

2.   Izvēršanas grupā var iesaistīties visas ieinteresētās personas. Izvēršanas grupas sastāvs nodrošina atbilstošu tematisko orientāciju un pārstāvību. Komisija pieņem galīgo lēmumu par grupas sastāvu. Locekļu sarakstu publicē kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” tīmekļa vietnē.

3.   Izvēršanas grupa pēc valdes pieprasījuma sniedz ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar inovatīvu dzelzceļa risinājumu izvēršanu. Izvēršanas grupa var arī sniegt ieteikumus pēc savas iniciatīvas.

98. pants

Sadarbība ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru

Kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” nodrošina ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, jo īpaši attiecībā uz ģenerālplāna īstenošanu. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 (41) 40. pantam minētā sadarbība sastāv no šādiem konsultatīviem uzdevumiem:

a)

informācija par pētniecības vajadzībām, kas saistītas ar vienotās Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu un kas kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” jāņem vērā tā ģenerālplānā un tā grozījumos, kā arī darba programmās;

b)

atgriezeniskā saite un konsultācijas par sadarbspēju un drošumu, kas jāņem vērā pētniecības un inovācijas pasākumos, un jo īpaši saistībā ar projektu pasākumiem un rezultātiem, kuri attiecas uz 86. panta 5. punkta a) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

c)

atbalsts kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” ar mērķi palīdzēt tam apzināt vajadzību pēc jebkādas tā veicamas konkrētas papildu validācijas vai pētījumiem, arī iesaistot valstu drošības iestādes;

d)

konsultāciju sniegšana par sistēmu pīlāru;

e)

pasākumi, ar ko nodrošina, ka specifikāciju, tostarp saskarņu, funkcionālo prasību specifikāciju un sistēmu prasību specifikāciju, izstrādē tiek ņemta vērā ar SITS vai standartiem saistītā pieredze un atgriezeniskā saite.

V SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “GLOBAL HEALTH EDCTP3

99. pants

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

sniegt ieguldījumu infekcijas slimību radītā sociālekonomiskā sloga mazināšanā Subsahāras Āfrikā, veicinot jaunu vai uzlabotu veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādi un pārņemšanu;

b)

sniegt ieguldījumu veselības drošības palielināšanā Subsahāras Āfrikā un pasaulē kopumā, stiprinot uz pētniecību un inovāciju balstītās spējas būt gataviem infekcijas slimībām un reaģēt, lai tās kontrolētu.

2.   Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

veicināt jaunu vai uzlabotu veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu infekcijas slimību apkarošanai, atbalstot klīnisko pārbaužu veikšanu Subsahāras Āfrikā;

b)

nostiprināt pētniecības un inovācijas spēju un valstu veselības pētniecības sistēmas Subsahāras Āfrikā infekcijas slimību apkarošanai;

c)

veicināt dalībvalstu, asociēto valstu un Subsahāras valstu darbību labāku saskaņošanu ar kopēju stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu pasaules veselības jomā, lai palielinātu Eiropas publisko ieguldījumu izmaksu lietderību;

d)

nostiprināt epidēmijgatavības spēju Subsahāras Āfrikā, kas izpaužas kā spēja iedarbīgi un ātri reaģēt ar pētījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt diagnostiku, vakcīnas un terapiju, kas ir būtiskas tādu jaunu slimību agrīnai atklāšanai un kontrolei, kuras var izvērsties epidēmijā;

e)

veicināt produktīvu un ilgtspējīgu tīklošanos un partnerības pasaules veselības pētniecības jomā, veidojot ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām.

100. pants

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” veic šādus uzdevumus:

a)

veicina produktīvas attiecības starp Eiropas un Āfrikas personām, grupām un iestādēm;

b)

palielina informētību par kopīgām interesēm un kopīgiem mērķiem starp iestādēm un pētniecības grupām, lai sekmētu un nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm;

c)

sniedz ieguldījumu Eiropas un Āfrikas finansētāju, institūciju un iestāžu globālo veselības stratēģiju saskaņošanas veicināšanā;

d)

piesaista papildu ieguldījumus, iesaistot partnerus no privātā, publiskā un labdarības sektora;

e)

veicina sinerģiju, sadarbību un kopīgas darbības ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (42), jo īpaši attiecībā uz spēju veidošanu un iekārtu un infrastruktūru koplietošanu.

101. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

EDCTP Association” – bezpeļņas organizācija, kas reģistrēta saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem –, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tās pievienošanos.

102. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Global Health EDCTP3”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 800 000 000 EUR, kas ietver līdz 59 756 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, un tas sastāv no šādām summām:

a)

līdz 400 000 000 EUR ar nosacījumu, ka dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījums ir vismaz vienāds ar šo summu;

b)

līdz 400 000 000 EUR ar nosacījumu, ka ieguldījuma partneru vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumi ir vismaz vienādi ar šo summu.

Ja b) apakšpunktā minētais nosacījums nav izpildīts, a) apakšpunktā minēto summu palielina par summu, kas nepārsniedz 400 000 000 EUR, ar noteikumu, ka kopējā summa, par kādu ieguldījums ir palielināts, vismaz atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam, kā noteikts 103. panta 1. punktā.

103. pants

Ieguldījumi, kurus sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.   Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 439 878 000 EUR apmērā vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

2.   Šā panta 1. punktā minētie ieguldījumi sastāv no ieguldījumiem, ko kopuzņēmumā “Global Health EDCTP3” sniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu. Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, minētie ieguldījumi var būt finansiāli ieguldījumi.

104. pants

Papildu pasākumu darbības joma

1.   Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” papildu pasākumus izstrādā un īsteno saskaņotā, integrētā un konsekventā veidā EDCTP apvienība un tās sastāvā esošie vai saistītie subjekti, ievērojot kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu.

2.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert pasākumus, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” pasākumiem un veicina tā mērķu sasniegšanu, tostarp šādus:

a)

EDCTP apvienības sastāvā esošo vai saistīto subjektu pasākumus, kas saskaņoti ar līdzīgiem citu EDCTP apvienības sastāvā esošu vai saistītu subjektu pasākumiem un tiek neatkarīgi pārvaldīti saskaņā ar valsts finansēšanas noteikumiem;

b)

pasākumus, ko īsteno Subsahāras Āfrikas valdību pētniecības organizācijas;

c)

pasākumus, kas veicina tīklošanos un partnerības, kur tiek veidotas attiecības ar vairākām privātā un publiskā sektora organizācijām;

d)

atbalstu pētniecības infrastruktūru attīstībai, piemēram, klīnisko pārbaužu tīkliem vai kohortām, kas saistītas ar kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darbības jomu, un atbalstu veselības aprūpes sistēmu sagatavotības stiprināšanai nolūkā veikt pētnieciskus pasākumus kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darbības jomā.

105. pants

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” struktūras

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

Zinātniskā komiteja;

d)

ieinteresēto personu grupa.

106. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

seši Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

seši EDCTP apvienības pārstāvji.

107. pants

Valdes darbība

EDCTP apvienībai ir 50 % balsstiesību.

108. pants

Zinātniskā komiteja

1.   Atbilstoši 21. panta 1. punkta a) apakšpunktam Zinātniskā komiteja ir kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” zinātniskā padomdevēja struktūra.

2.   Papildus 21. panta 2. punktam Zinātniskā komiteja nodrošina Āfrikas valstu zinātniskās kompetences iekļaušanu.

3.   Papildus 21. pantā izklāstītajiem uzdevumiem Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:

a)

palīdz kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” pasākumu stratēģiskajā un zinātniskajā plānošanā;

b)

konsultē par stratēģijām, kā veicināt sinerģiju un partnerības ar visām ieinteresētajām personām;

c)

pēc vajadzības sniedz ieguldījumu kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtisku stratēģisku un zinātnisku dokumentu sagatavošanā;

d)

sniedz stratēģiskas un zinātniskas konsultācijas kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” un nodrošina notiekošo projektu sekmīgu pabeigšanu;

e)

nosaka stratēģiskās vajadzības un prioritātes jaunu vai uzlabotu klīnisko intervenču izstrādes paātrināšanai, tostarp vajadzīgo apmācību, tīklošanos un spēju veidošanu, kas jāveic, lai sasniegtu minētos mērķus;

f)

izvērtē situāciju ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu slimību jomā, lai noteiktu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” lomu partnerībā ar citām ieinteresētajām personām nolūkā paātrināt pret šādām slimībām vērstu intervenču izstrādi vai uzlabošanu;

g)

novērtē stāvokli saistībā ar globāliem produktu izstrādes ceļiem un kritiski svarīgā posma iespējas turpmākai produktu izstrādei;

h)

sniedz konsultācijas par jebkuru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un citu programmu pārskatīšanu;

i)

sniedz atbalstu un ieguldījumu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” uzraudzības un izvērtēšanas satvarā, kā arī kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” finansēto dotāciju zinātnisko iznākumu un stratēģiskās ietekmes uzraudzībā;

j)

sniedz konsultācijas, palīdzību un piedalās kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darba grupās, ieinteresēto personu sanāksmēs, EDCTP forumā un citos attiecīgos pasākumos.

4.   Priekšsēdētājs sagatavo gada pārskatu par Zinātniskās komitejas pasākumiem un sasniegumiem iepriekšējā gadā un iesniedz to valdei apstiprināšanai.

109. pants

Ieinteresēto personu grupa

1.   Ieinteresēto personu grupai ir līdzsvarota ieinteresēto personu pārstāvība no ģeogrāfiskā un tematiskā viedokļa, kā arī no dzimumu līdztiesības viedokļa, īpaši iekļaujot Āfrikas valstu kompetenci.

2.   Papildus 22. pantā izklāstītajiem uzdevumiem ieinteresēto personu grupa veic arī šādus uzdevumus:

a)

sniedz informāciju par zinātniskajām, stratēģiskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kurām jāpievēršas kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3”, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā, ņemot vērā pasaules veselības nozares un ar to saistīto nozaru progresu un vajadzības;

b)

sniedz ieteikumus, kā nodrošināt konkrētu sinerģiju starp kopuzņēmumu “Global Health EDCTP3” un saistītām nozarēm vai jebkuru nozari, ar kuru sinerģija tiek uzskatīta par tādu, kas rada pievienoto vērtību;

c)

sniedz ieguldījumu EDCTP forumā.

110. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1.   Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 17. panta 2. punktu un atkāpjoties no minētās regulas 23. panta 1. punkta, finansējumu no kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” piešķir tikai tiem tiesību subjektiem, kas ir iedibināti dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, vai EDCTP apvienības sastāvā esošās valstīs. Izņēmuma gadījumā un ja tas ir paredzēts darba programmā, subjekti, kas iedibināti citās valstīs, var būt tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tāda uzaicinājuma gadījumā, kas saistīts ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā.

2.   Savienība tiecas noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kuri ļauj aizsargāt Savienības finanšu intereses. Pirms to noslēgšanas un lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, netiešās darbības finanšu koordinators ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī, priekšfinansējuma summu pienācīgi pielāgo un dotācijas nolīguma noteikumos par atbildību pienācīgi ņem vērā finanšu riskus.

111. pants

Identificētie dalībnieki

Kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” identificēto subjektu dalība var būt atbilstības kritērijs uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. To pienācīgi pamato darba programmā, kurā var arī paredzēt, ka šādi identificēti dalībnieki nav tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” izraudzītajās netiešajās darbībās.

112. pants

Ētikas principi

Klīniskās pārbaudes un īstenošanas izpēti kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” ietvaros īsteno saskaņā ar ētikas pamatprincipiem, atzītiem starptautiskiem regulatīviem standartiem un labu dalības praksi.

113. pants

Sadarbība ar Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru

Kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” nodrošina ciešu sadarbību ar Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, kā arī ar attiecīgām Āfrikas aģentūrām un organizācijām.

114. pants

Cenas ziņā pieņemama piekļuve

Dalībnieki netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3”, nodrošina, ka produkti un pakalpojumi, ko tie izstrādā, pamatojoties vai daļēji pamatojoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem, kas veikti kā daļa no netiešas darbības, ir cenas ziņā pieņemami, pieejami un piekļūstami sabiedrībai ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā darba programmā norāda ar izmantošanu saistītus papildu pienākumus, kas piemērojami konkrētām netiešajām darbībām.

VI SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “INOVATĪVAS VESELĪBAS APRŪPES INICIATĪVA”

115. pants

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” sasniedz šādus vispārīgos mērķus līdz 2030. gadam:

a)

sniedz ieguldījumu tādas Savienības mēroga veselības pētniecības un inovācijas ekosistēmas radīšanā, kas veicina zinātnes atziņu pārvēršanu inovācijās, jo īpaši sāk vismaz 30 plaša mēroga starpnozaru projektus, kas vērsti uz veselības inovācijām;

b)

sekmē tādu drošu, iedarbīgu, uz cilvēkiem vērstu un rentablu inovāciju izstrādi, kuras apmierina stratēģiskas vēl neapmierinātas sabiedrības veselības vajadzības, apliecinot, vismaz 5 piemēros, veselības aprūpes produktu vai pakalpojumu integrēšanas iespējamību un pierādot šādu inovāciju piemērotību pārņemšanai veselības aprūpes sistēmās. Saistītajos projektos būtu jāpievēršas to slimību profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai vai pārvaldībai, kuras skar Savienības iedzīvotājus, tostarp ieguldījumam Eiropas Vēža uzveikšanas plāna īstenošanā;

c)

virza starpnozaru inovāciju veselības aprūpes jomā, lai Eiropas veselības aprūpes nozare spētu konkurēt pasaules mērogā, un sniedz ieguldījumu jaunās Eiropas industriālās stratēģijas un Eiropas Zāļu stratēģijas mērķu sasniegšanā.

2.   Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

veicināt izpratnes uzlabošanos par noteicošajiem faktoriem veselības un prioritāro slimību jomā;

b)

integrēt sadrumstalotus veselības pētniecības un inovācijas centienus, apvienojot veselības nozares sektorus un citas ieinteresētās personas un koncentrējoties uz neapmierinātām sabiedrības veselības vajadzībām, lai varētu izstrādāt rīkus, datus, platformas, tehnoloģijas un procesus uzlabotai slimību paredzēšanai, profilaksei, novēršanai pirms to izpaušanās, diagnosticēšanai, ārstēšanai un pārvaldībai, apmierinot tiešo lietotāju vajadzības;

c)

demonstrēt uz cilvēkiem vērstu, integrētu veselības aprūpes risinājumu īstenojamību;

d)

izmantot visu digitalizācijas un datu apmaiņas potenciālu veselības aprūpē;

e)

nodrošināt jaunu un uzlabotu metodiku un modeļu izstrādi inovatīvu un integrētu veselības aprūpes risinājumu pievienotās vērtības visaptverošai novērtēšanai.

116. pants

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” veic šādus uzdevumus:

a)

veicina ciešu un ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, citiem dalībniekiem, ieguldījuma partneriem un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas veselības aprūpē, piemēram, citām būtiskām nozarēm, veselības aprūpes iestādēm (piemēram, regulatīvām struktūrām, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un maksātājiem), pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem un nodrošinātājiem, kā arī akadēmiskajām aprindām;

b)

efektīvi atbalsta pirmskonkurences veselības pētniecību un inovāciju, jo īpaši darbības, kurās apvienojas vairāku veselības aprūpes nozares sektoru subjekti, lai strādātu kopā jomās, kurās ir neapmierinātas sabiedrības veselības vajadzības;

c)

nodrošina, ka visām ieinteresētajām personām ir iespēja ierosināt jomas turpmākiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

d)

regulāri pārskata kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un veic tajā nepieciešamos pielāgojumus, ņemot vērā zinātniskās norises tās īstenošanas laikā vai jaunas sabiedrības veselības vajadzības;

e)

publicē informāciju par projektiem, tostarp subjektiem, kas piedalās, kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansiālā ieguldījuma summu un katra dalībnieka sniegto ieguldījumu natūrā;

f)

organizē regulāru saziņu – arī vismaz vienu gada sanāksmi – ar interešu grupām un ar tā ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” pētniecības un inovācijas pasākumu atklātību un pārredzamību;

g)

veic jebkuru citu uzdevumu, kas nepieciešams, lai īstenotu 115. pantā minētos mērķus.

117. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

Eiropas Radioloģijas, elektromedicīnas un veselības aprūpes IT nozares koordinācijas komiteja (European Coordination Committee of the Radiological, Electromedical and healthcare IT Industry, COCIR), kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations), kas reģistrēta saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, “EuropaBio”, kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, un “MedTech Europe”, kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņoti to attiecīgie lēmumi par pievienošanos kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz to pievienošanos;

c)

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu.

118. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums no pamatprogrammas kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 200 000 000 EUR, kas ietver līdz 30 212 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, un tas sastāv no šādām summām:

a)

līdz 1 000 000 000 EUR ar nosacījumu, ka šī summa atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam;

b)

līdz 200 000 000 EUR ar nosacījumu, ka šī summa atbilst ieguldījuma partneru vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu papildu ieguldījumiem.

119. pants

Ieguldījums, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība

1.   Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 30 212 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

2.   Ieguldījumi natūrā papildu pasākumos nepārsniedz 40 % no dalībnieku, kas nav Savienība, ieguldījumiem natūrā kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī.

3.   Ieguldījumi, kurus dalībnieki sniedz kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansētajās netiešajās darbībās, ir vismaz 45 % no netiešās darbības attiecināmajām izmaksām un ar to saistīto papildu pasākumu izmaksām. Pamatotos gadījumos darba programmā izņēmuma kārtā var atļaut zemāku ieguldījumu īpatsvaru individuālas netiešas darbības un ar to saistīto papildu pasākumu līmenī.

4.   Izmaksas, kas rodas netiešajās darbībās trešās valstīs, kuras nav pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valstis, ir pamatotas un saistītas ar 115. pantā izklāstītajiem mērķiem. Tās nepārsniedz 20 % no ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai, kurus sniedz dalībnieki, kas nav Savienība, un ieguldījuma partneri kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī. Izmaksas, kas pārsniedz 20 % no ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī, neuzskata par ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai.

5.   Pienācīgi pamatotos gadījumos kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” darba programmās var noteikt konkrētus ierobežojumus ieguldījumiem natūrā tādu darbības izmaksu segšanai, kuras netiešas darbības līmenī radušās trešās valstīs, kas nav pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valstis. Lēmumos par šādiem konkrētiem ierobežojumiem ņem vērā jo īpaši mērķus un ietekmi, kas jāpanāk ar attiecīgajām darbībām, un to rezultātā netiek pārsniegts maksimālais ierobežojums, kas noteikts 4. punktā, kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” līmenī.

120. pants

Nosacījumi saistībā ar papildu pasākumiem

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumus veic Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs, un tie var ietvert:

a)

pasākumus, kas sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto netiešo darbību mērķu sasniegšanā;

b)

pasākumus, kas veicina kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto netiešo darbību rezultātu izplatīšanu, ilgtspēju vai izmantošanu.

2.   Attiecīgos gadījumos projektu priekšlikumos iekļauj ar tiem saistīto papildu pasākumu plānu. Izmaksām, kas saistītas ar šādiem konkrētu projektu papildu pasākumiem, jārodas laikā no priekšlikuma iesniegšanas dienas līdz diviem gadiem pēc netiešās darbības beigu dienas.

3.   Lai izmaksas varētu ieskaitīt kā ieguldījumus natūrā, kas minēti 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pamatā esošos papildu pasākumus veic Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs.

121. pants

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” struktūras

Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa;

d)

Zinātnes un inovācijas komisija.

122. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

četri Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis.

123. pants

Valdes darbība

Dalībniekiem, kas nav Savienība, visiem kopā ir 50 % balsstiesību.

124. pants

Zinātnes un inovācijas komisija

1.   Zinātnes un inovācijas komisija konsultē valdi par jautājumiem, kas saistīti ar kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” pētniecības un inovācijas pasākumiem, saskaņā ar 21. pantu.

2.   Zinātnes un inovācijas komisijas sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi:

a)

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

četri dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji;

c)

divi valstu pārstāvju grupas pārstāvji;

d)

četri zinātniskās kopienas pārstāvji, kurus ieceļ valde atklātā atlases procesā saskaņā ar 21. panta 4. punktu;

e)

līdz sešiem citiem pastāvīgajiem locekļiem, ko ieceļ valde atklātā atlases procesā saskaņā ar 21. panta 4. punktu, jo īpaši nodrošinot veselības aprūpē iesaistīto ieinteresēto personu pienācīgu pārstāvību, aptverot jo īpaši publisko sektoru, tostarp regulatīvās iestādes, pacientus un tiešos lietotājus kopumā.

3.   Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie pastāvīgie locekļi attiecīgā gadījumā var uzaicināt ad hoc locekļus konkrētu tematu apspriešanai. Viņi kopīgi var uzaicināt līdz sešiem ad hoc locekļiem katrai sanāksmei.

Šādus ad hoc locekļus uzaicina, pamatojoties uz viņu zinātnisko vai tehnisko zinātību jautājumos, kas jāapspriež konkrētās sanāksmēs, vai ņemot vērā vajadzību radīt sinerģiju ar citām pētniecības programmām.

Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie pastāvīgie locekļi ad hoc locekļus uzaicina vienprātīgi. Viņi paziņo savus lēmumus valdei, valstu pārstāvju grupai un pārējiem pastāvīgajiem locekļiem.

4.   Papildus 21. panta 7. punktam Zinātnes un inovācijas komisija konsultē valdi pēc tās pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas par zinātniskiem un tehnoloģiskiem jautājumiem, kas saistīti ar kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķiem, jo īpaši par:

a)

zinātniskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas atjaunināšanu;

b)

darba programmas projektu, arī par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu;

c)

dalībnieku, kas nav Savienība, 120. pantā minēto papildu pasākumu plānošanu;

d)

uz konkrētām zinātniskām prioritātēm vērstu padomdevēju grupu izveidi saskaņā ar 17. panta 2. punkta x) apakšpunktu un pēc atklāta to locekļu atlases procesa veikšanas saskaņā ar 21. panta 4. punktu;

e)

sinerģijas radīšanu ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pasākumiem, tostarp citām Eiropas partnerībām, kā arī citām Savienības finansēšanas programmām un valstu finansēšanas programmām.

5.   Papildus 21. panta 5. punktam Zinātnes un inovācijas komisija ievēlē priekšsēdētāju no šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto pārstāvju vidus.

125. pants

Nosacījumi, kas piemērojami netiešajām darbībām

1.   Šīs regulas nolūkā neapmierinātu sabiedrības veselības vajadzību definē kā vajadzību, ko veselības aprūpes sistēmas vēl nav atrisinājušas pieejamības vai piekļūstamības apsvērumu dēļ, piemēram, ja nav apmierinošas diagnostikas, profilakses vai ārstēšanas metodes konkrētam veselības stāvoklim vai ja cilvēku piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota izmaksu, attāluma līdz veselības aprūpes iestādēm vai gaidīšanas laika dēļ. Uz cilvēkiem vērsta aprūpe nozīmē aprūpes pieeju, kurā apzināti ņem vērā indivīdu, aprūpētāju, ģimeņu un kopienu perspektīvu un uzskata tos gan par dalībniekiem, gan labuma guvējiem veselības aprūpes sistēmās, kas vērstas uz viņu vajadzībām un vēlmēm, nevis atsevišķām slimībām.

2.   Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansētās netiešās darbības var ietvert klīniskos pētījumus, kuros mērķa joma vai paredzētais lietojums ir neapmierināta sabiedrības veselības vajadzība, kas būtiski ietekmē vai apdraud Savienības iedzīvotājus.

3.   Dalībniekiem netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”, jānodrošina, ka produkti un pakalpojumi, ko tie izstrādā, pamatojoties vai daļēji pamatojoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem, kas veikti kā daļa no netiešas darbības, ir cenas ziņā pieņemami, pieejami un piekļūstami sabiedrībai ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā darba programmā norāda ar izmantošanu saistītus papildu pienākumus, kas piemērojami konkrētām netiešajām darbībām.

4.   Ja tā ir paredzēts darba programmā un papildus 5. panta 2. punkta a) apakšpunktam, kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” identificētiem tiesību subjektiem var būt jāpiedalās konkrētās netiešās darbībās. Minētie subjekti nav tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”.

5.   Tiesību subjekti, kas piedalās konkrētās netiešās darbībās ar identificētajiem tiesību subjektiem, kuri minēti 4. punktā, nav tiesīgi saņemt finansējumu, ja:

a)

tie ir peļņu gūstoši tiesību subjekti, kuru gada apgrozījums ir 500 miljoni EUR vai vairāk;

b)

tie ir a) apakšpunktā aprakstītā tiesību subjekta tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā a) apakšpunktā aprakstītais tiesību subjekts;

c)

tie tieši vai netieši kontrolē a) apakšpunktā aprakstīto tiesību subjektu.

VII SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “SVARĪGAS DIGITĀLĀS TEHNOLOĢIJAS”

126. pants

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju attiecībā uz elektroniskajiem komponentiem un sistēmām nolūkā atbalstīt vertikālo nozaru un kopējās ekonomikas nākotnes vajadzības. Kopējais mērķis ir sekmēt elektronisko komponentu un sistēmu izstrādes un ražošanas vērtības dubultošanos Eiropā līdz 2030. gadam atbilstīgi Savienības svērumam produktu un pakalpojumu jomā;

b)

nostiprināt Savienības zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā, tostarp pasākumos, kas saistīti ar zemākiem TGL; un veicināt aktīvu MVU iesaisti, kas veido vismaz vienu trešdaļu no kopējā netiešo darbību dalībnieku skaita un tiem būtu jāsaņem vismaz 20 % no publiskā finansējuma;

c)

nodrošināt, ka komponentu un sistēmu tehnoloģijas risina Eiropas sabiedrības un vides problēmas. Mērķis ir saskaņot darbību ar Savienības energoefektivitātes politiku un sekmēt enerģijas patēriņa samazināšanos par 32,5 % līdz 2030. gadam.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ir šādi konkrētie mērķi:

a)

atbalstīt pētniecību un izstrādi, lai Eiropā nostiprinātu izstrādes un ražošanas spējas stratēģiskās izmantošanas jomās;

b)

izveidot līdzsvarotu liela un maza mēroga projektu portfeli, kas atbalsta tehnoloģiju ātru pārnesi no pētniecības uz rūpniecības vidi;

c)

veicināt dinamisku Savienības mēroga ekosistēmu, kas ir balstīta uz digitālajām vērtības ķēdēm un vienkārši pieejama jaunpienācējiem;

d)

atbalstīt pētniecību un izstrādi, lai uzlabotu komponentu tehnoloģijas, kas garantē drošību, uzticamību un energoefektivitāti kritiskajām infrastruktūrām un nozarēm Eiropā;

e)

veicināt valstu resursu mobilizāciju un nodrošināt Savienības un valstu pētniecības un inovācijas programmu koordināciju elektronisko komponentu un sistēmu jomā;

f)

veidot sasaisti starp kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu un Savienības rīcībpolitikām tā, lai elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas dotu efektīvu ieguldījumu.

127. pants

Dalībnieki

1.   Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībnieki ir šādi:

a)

šādas publiskās iestādes:

i)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

ii)

šādas iesaistītās valstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija;

b)

privātie dalībnieki – šādas rūpniecības asociācijas: asociācija “AENEAS”, kura reģistrēta saskaņā ar Francijas tiesību aktiem; asociācija “Inside Industry Association” (INSIDE), kura reģistrēta saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem; asociācija “EPoSS e.V.”, kura reģistrēta saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem.

2.   Katra iesaistītā valsts ieceļ savus pārstāvjus kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūrās un izraugās valsts iestādi vai iestādes, kuras ir atbildīgas par tās saistību izpildi attiecībā uz kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” pasākumiem.

128. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 1 800 000 000 EUR, kas ietver līdz 26 331 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

129. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība

1.   Šīs regulas 3. pantā noteiktajā laikposmā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” iesaistītās valstis sniedz kopējo ieguldījumu, kas ir samērīgs ar 128. pantā minēto Savienības ieguldījumu darbības izmaksu segšanai. Iesaistītās valstis savā starpā vienojas par saviem kolektīvajiem ieguldījumiem un to, kā tās tos veiks. Tas neietekmē katras iesaistītās valsts spēju noteikt savu valsts finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 12. pantu. Atkāpjoties no 28. panta 4. punkta a) apakšpunkta, iesaistītās dalībvalstis neveic ieguldījumu administratīvo izdevumu segšanai.

2.   Šīs regulas 3. pantā noteiktajā laikposmā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” privātie dalībnieki sniedz ieguldījumu kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” vismaz 2 511 164 000 EUR apmērā vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

3.   Saskaņā ar 28. panta 4. punktu privātie dalībnieki sniedz finansiālu ieguldījumu līdz 26 331 000 EUR apmērā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” administratīvo izmaksu segšanai vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie un saistītie subjekti.

4.   Šā panta 1. punktā minētos ieguldījumus veido 11. panta 3. punktā noteiktie ieguldījumi. Šā panta 2. punktā minētos ieguldījumus veido 11. panta 1. punktā noteiktie ieguldījumi, ieskaitot vismaz 90 % 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto ieguldījumu veidā.

130. pants

Papildu pasākumu darbības joma

1.   Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” valde nepieciešamības gadījumā pēc Privāto dalībnieku padomes priekšlikuma var apstiprināt 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu pasākumu plānu, ņemot vērā Publisko iestāžu padomes atzinumu.

2.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert:

a)

ieguldījumus ar mērķi industrializēt kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”, ECSEL, ARTEMIS un ENIAC projektu rezultātus;

b)

izmēģinājumus, demonstrējumus, piemērošanu, izvēršanu, industrializēšanu, ieskaitot attiecīgos kapitālizdevumus, kā arī svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI) mikroelektronikas jomā;

c)

saistītus pētniecības un izstrādes pasākumus, kas nav publiski finansēti;

d)

pasākumus, kas finansēti no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, nevis Savienības dotācijas ietvaros;

e)

pasākumus ar nolūku izstrādāt ekosistēmu tehnoloģiju lietotāju un piegādātāju sadarbības atbalstīšanai.

131. pants

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūras

Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

Publisko iestāžu padome;

d)

Privāto dalībnieku padome.

132. pants

Valdes sastāvs

Katrs kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībnieks ieceļ savus pārstāvjus un galveno pārstāvi, kuram ir dalībnieka balsstiesības valdē.

133. pants

Valdes darbība

1.   Balsstiesības valdē ir sadalītas šādi:

a)

viena trešdaļa Komisijai;

b)

viena trešdaļa visiem privātajiem dalībniekiem kopā; un

c)

viena trešdaļa visām iesaistītajām valstīm kopā.

2.   Pirmos divus finanšu gadus pēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” izveidošanas iesaistīto valstu balsstiesības ir sadalītas šādi:

a)

1 % katrai iesaistītajai valstij;

b)

atlikušo procentuālo daļu katru gadu sadala starp iesaistītajām valstīm proporcionāli to faktiskajam finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” vai tā priekštecē iniciatīvā pēdējo divu gadu laikā.

3.   Turpmākajos finanšu gados iesaistīto valstu balsstiesības nosaka katru gadu proporcionāli līdzekļiem, kurus šīs valstis ir piešķīrušas netiešajām darbībām iepriekšējos divos finanšu gados.

4.   Privāto dalībnieku balsstiesības vienādi sadala starp rūpniecības asociācijām, ja vien Privāto dalībnieku padome nelemj citādi.

5.   Ikviena jauna kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībnieka, kas nav dalībvalsts vai asociētā valsts, balsstiesības nosaka valde pirms šā dalībnieka pievienošanās kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”.

134.pants

Ierobežojums dalībai konkrētās darbībās

Atkāpjoties no 17. panta 2. punkta l) apakšpunkta, ja Komisija to pieprasa un pēc Publisko iestāžu padomes apstiprinājuma, dalību konkrētās darbībās ierobežo saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punktu.

135. pants

Publisko iestāžu padomes sastāvs

Publisko iestāžu padomi veido kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” publisko iestāžu pārstāvji.

Katra publiskā iestāde ieceļ savus pārstāvjus un galveno pārstāvi, kuram ir balsstiesības Publisko iestāžu padomē.

136. pants

Publisko iestāžu padomes darbība

1.   Balsstiesības Publisko iestāžu padomē saskaņā ar 12. pantu katru gadu piešķir publiskajām iestādēm proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” pasākumos attiecīgajā gadā; katram loceklim piešķir ne vairāk kā 50 % no kopējā balsu skaita Publisko iestāžu padomē.

2.   Šīs regulas 134. panta nolūkā Publisko iestāžu padome ietver tikai tādas publiskās iestādes, kas ir dalībvalstis. Mutatis mutandis piemēro šā panta 1. punktu.

3.   Ja mazāk nekā trīs iesaistītās valstis ir paziņojušas izpilddirektoram par savu finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 12. panta 3. punktu, Komisijai ir 50 % balsstiesību un atlikušos 50 % vienlīdzīgi sadala iesaistīto valstu starpā līdz laikam, kad vairāk nekā trīs kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” iesaistītās valstis ir paziņojušas par savu ieguldījumu.

4.   Publiskās iestādes dara visu iespējamo, lai pieņemtu lēmumus vienprātīgi. Ja vienprātība netiek panākta, notiek balsošana. Lēmumu pieņem ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo iesaistīto valstu balsis, bet izņemot atturēšanos.

5.   Publisko iestāžu padome kādu no saviem locekļiem ievēlē par padomes priekšsēdētāju vismaz uz diviem gadiem.

6.   Priekšsēdētājs var aicināt citas personas piedalīties padomes sanāksmēs kā novērotājas, jo īpaši Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjus, MVU apvienību pārstāvjus un citu kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” struktūru pārstāvjus.

7.   Publisko iestāžu padome rīko kārtējās sanāksmes vismaz divreiz gadā. Tā var rīkot ārkārtas sanāksmes pēc Komisijas, iesaistīto valstu pārstāvju vairākuma vai priekšsēdētāja pieprasījuma. Publisko iestāžu padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” mītnē.

8.   Publisko iestāžu padomes kvorumu veido Komisija un vismaz triju iesaistīto valstu galvenie pārstāvji.

9.   Izpilddirektors piedalās Publisko iestāžu padomes sanāksmēs, ja vien Publisko iestāžu padome nelemj citādi, bet viņam nav balsstiesību.

10.   Pēc Publisko iestāžu padomes aicinājuma jebkura dalībvalsts vai asociētā valsts, kas nav kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniece, var piedalīties Publisko iestāžu padomes sanāksmēs kā novērotāja. Novērotāji saņem visus attiecīgos dokumentus un var sniegt ieteikumus par ikvienu Publisko iestāžu padomes pieņemto lēmumu. Uz visiem šādiem novērotājiem attiecas Publisko iestāžu padomes locekļiem piemērojamie noteikumi par konfidencialitāti.

11.   Publisko iestāžu padome vajadzības gadījumā var izveidot darba grupas, kuru vispārējo koordināciju nodrošina viena vai vairākas publiskās iestādes.

12.   Publisko iestāžu padome pieņem savu reglamentu.

13.   Mutatis mutandis Publisko iestāžu padomei arī piemēro šīs regulas 11. panta 8. punktu un 28. panta 6. punktu.

137. pants

Publisko iestāžu padomes uzdevumi

Publisko iestāžu padome:

a)

sniedz ieguldījumu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas izstrādē;

b)

sniedz ieguldījumu darba programmas projekta izstrādē, jo īpaši attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tostarp netiešo darbību izvērtēšanas, atlases un uzraudzības noteikumiem;

c)

apstiprina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanu saskaņā ar darba programmu;

d)

atlasa priekšlikumus saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 17. panta 2. punkta s) apakšpunktu;

e)

sniedz atzinumu par 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā papildu pasākumu plāna projektu.

138. pants

Privāto dalībnieku padomes sastāvs

1.   Privāto dalībnieku padomi veido kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” privāto dalībnieku pārstāvji.

2.   Katrs privātais dalībnieks ieceļ savus pārstāvjus un galveno pārstāvi, kuram ir balsstiesības Privāto dalībnieku padomē.

139. pants

Privāto dalībnieku padomes darbība

1.   Privāto dalībnieku padome sanāk vismaz divas reizes gadā.

2.   Privāto dalībnieku padome vajadzības gadījumā var izveidot darba grupas, kuru vispārējo koordināciju nodrošina viens vai vairāki dalībnieki.

3.   Privāto dalībnieku padome kādu no padomes locekļiem ievēlē par priekšsēdētāju.

4.   Privāto dalībnieku padome pieņem savu reglamentu.

140. pants

Privāto dalībnieku padomes uzdevumi

Privāto dalībnieku padome:

a)

izstrādā un regulāri atjaunina stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu 4. un 126. pantā izklāstīto kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” mērķu sasniegšanai, ņemot vērā Publisko iestāžu padomes sniegto informāciju;

b)

valdes noteiktajos termiņos iesniedz izpilddirektoram stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu;

c)

organizē ieinteresēto personu konsultatīvo forumu, kas ir atvērts visām publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām, kuras ir ieinteresētas svarīgu digitālo tehnoloģiju jomā, ar nolūku tās informēt un apkopot to atgriezenisko saiti par attiecīgā gada stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu;

d)

attiecīgā gadījumā, ņemot vērā 130. pantu, izstrādā un iesniedz valdei apstiprināšanai 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu pasākumu plāna projektu, ņemot vērā Publisko iestāžu padomes atzinumu.

141. pants

Finansējuma likmes

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 17. panta 2. punktu un atkāpjoties no minētās regulas 34. panta, kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” var piemērot dažādas Savienības finansējuma likmes vienas darbības ietvaros atkarībā no dalībnieka veida, jo īpaši MVU un bezpeļņas tiesību subjekta gadījumā, un darbības veida. Finansējuma likmes norāda darba programmā.

VIII SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “EIROPAS VIENOTĀS GAISA TELPAS ATM PĒTNIECĪBA 3”

142. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

stiprināt un integrēt Savienības pētniecības un inovācijas spēju gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) nozarē, padarot to noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām, vienlaikus nodrošinot visu gaisa kuģu bezproblēmu darbību;

b)

ar inovāciju stiprināt pilotējama un bezpilota gaisa transporta konkurētspēju Savienībā un ATM pakalpojumu tirgu konkurētspēju, lai veicinātu Savienības ekonomisko izaugsmi;

c)

izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

2.   Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

attīstīt pētniecības un inovācijas ekosistēmu, kura aptver visas ATM un U-space gaisa telpas vērtības ķēdes un ļauj veidot Eiropas ATM ģenerālplānā paredzēto Eiropas digitālo gaisa telpu, dodot iespēju īstenot nepieciešamo sadarbību un koordināciju starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem ar nolūku nodrošināt vienotu, saskaņotu Savienības ATM sistēmu gan pilotējamu, gan bezpilota lidaparātu darbībām;

b)

izstrādāt un validēt ATM risinājumus, kuri atbalsta augstu automatizācijas pakāpi;

c)

izstrādāt un validēt Eiropas digitālās gaisa telpas tehnisko arhitektūru;

d)

atbalstīt inovatīvu risinājumu paātrinātu izvēršanu tirgū ar demonstrējumu palīdzību;

e)

koordinēt Savienības ATM modernizācijas centienu plānošanu un prioritāšu noteikšanu tādā procesā, kas balstās uz vienprātību starp ATM ieinteresētajām personām;

f)

veicināt standartu izstrādi SESAR risinājumu industrializēšanai.

3.   Attiecībā uz kopuzņēmumu “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” piemēro šādas definīcijas:

a)

U-space gaisa telpa” ir dalībvalstu noteikts bezpilota aviācijas sistēmu (UAS) ģeogrāfiskais apgabals, kurā UAS darbības ir atļautas tikai ar U-space pakalpojumu sniedzēja sniegto U-space pakalpojumu atbalstu;

b)

“Eiropas digitālā gaisa telpa” ir atsauce uz Eiropas ATM ģenerālplānā pausto redzējumu par Eiropas aviācijas infrastruktūras pārveidošanu, kuras mērķis ir padarīt to spējīgu nākotnē droši un efektīvi tikt galā ar gaisa satiksmes pieaugumu un daudzveidību, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi;

c)

“Eiropas digitālās gaisa telpas arhitektūra” ir atsauce uz Eiropas ATM ģenerālplānā pausto redzējumu par centieniem novērst pašreizējās gaisa telpas arhitektūras neefektivitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, kombinējot gaisa telpas konfigurāciju un plānojumu ar tehnoloģijām, lai pakalpojumu sniegšanu atsaistītu no vietējās infrastruktūras un palielinātu sadarbības līmeni un atbalstu automatizācijai;

d)

SESAR definēšanas posms” ir posms, kas ietver SESAR projekta ilgtermiņa redzējuma, ar to saistītās darbības koncepcijas, kas ļauj veikt uzlabojumus katrā lidojuma posmā, nepieciešamo būtisko Eiropas ATM tīkla darbības izmaiņu un nepieciešamo izstrādes un izvēršanas prioritāšu noteikšanu un atjaunināšanu;

e)

SESAR izvēršanas posms” ir secīgi industrializācijas un īstenošanas posmi, kuru laikā tiek veikti šādi pasākumi: SESAR risinājumu īstenošanai nepieciešamo zemes un gaisa kuģu iekārtu un procesu standartizācija, ražošana un sertifikācija (industrializācija); un uz SESAR risinājumiem pamatotu iekārtu un sistēmu iepirkšana, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā, tostarp saistītās darbības procedūras (īstenošana).

143. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā noteiktajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” veic šādus uzdevumus:

a)

koordinē Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības programmas definēšanas posma uzdevumus, uzrauga SESAR projekta īstenošanu un nepieciešamības gadījumā groza Eiropas ATM ģenerālplānu;

b)

īsteno Eiropas ATM ģenerālplāna pētniecības un izstrādes aspektus, jo īpaši:

i)

organizējot, koordinējot un uzraugot darbu SESAR izstrādes posmā saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānu, ieskaitot zemu TGL (0–2) pētniecības un inovācijas pasākumus;

ii)

nodrošinot SESAR risinājumus, kuri ir izvēršanai gatavi SESAR izstrādes posma rezultāti, ar ko ievieš jaunas vai uzlabotas standartizētas un savietojamas darbības procedūras vai tehnoloģijas;

iii)

nodrošinot aviācijas nozares civilo un militāro ieinteresēto personu, jo īpaši aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, profesionālo personāla apvienību, lidostu, apstrādes rūpniecības un attiecīgo zinātnisko iestāžu un zinātnisko aprindu, iesaisti;

c)

veicina SESAR risinājumu paātrinātu pārņemšanu tirgū:

i)

organizējot un koordinējot plaša mēroga demonstrējumu pasākumus;

ii)

nodrošinot ciešu koordināciju ar EASA, lai EASA varētu savlaicīgi izstrādāt reglamentējošos pasākumus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/1139, un attiecīgos īstenošanas noteikumus;

iii)

atbalstot saistītos standartizācijas pasākumus ciešā sadarbībā ar standartizācijas iestādēm un EASA, kā arī struktūru, kas izveidota SESAR izvēršanas posma uzdevumu koordinēšanai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013 (43).

144. pants

Dalībnieki

1.   Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole), kuru pārstāv tās aģentūra, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tās pievienošanos;

c)

dibinātāji, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz to pievienošanos;

d)

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu.

2.   Papildus 7. panta 1. punktam valde pirmo sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” izveides var izraudzīties asociētos dalībniekus no saraksta, kas sagatavots pēc atklāta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, kuru izsludinājusi Komisija pirms kopuzņēmuma izveides. Mutatis mutandis piemēro šīs regulas 7. panta 2. punkta nosacījumus.

3.   Izraugoties asociētos dalībniekus, valde cenšas nodrošināt visas ATM vērtību ķēdes pienācīgu pārstāvību un nepieciešamības gadījumā izraugās attiecīgas personas ārpus nozares. Jebkuru publisku vai privātu iestādi vai struktūru, tostarp publiskas vai privātas iestādes vai struktūras no trešām valstīm, kuras ir noslēgušas vismaz vienu nolīgumu ar Savienību gaisa transporta jomā, var izraudzīties par kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” asociēto dalībnieku.

145. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 600 000 000 EUR, kas ietver līdz 30 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

146. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība

1.   Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” privātie dalībnieki 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 500 000 000 EUR apmērā, kas ietver līdz 25 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai, vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

2.   Eirokontrole 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu līdz 500 000 000 EUR, kas ietver līdz 25 000 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai. Papildus 11. panta 4. punktam ieguldījumu veido arī ieguldījumi natūrā papildu pasākumos.

147. pants

Papildu pasākumu darbības joma

Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert:

a)

pasākumus, kas aptver visu to Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības projektu daļu, kurai nav piešķirts Savienības finansējums, un kas palīdz īstenot apstiprināto kopuzņēmuma darba programmu;

b)

industrializācijas pasākumus, ieskaitot standartizāciju, sertifikāciju un ražošanu, kas saistīti ar SESAR risinājumiem, kuri radīti kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai priekšteces iniciatīvas – kopuzņēmuma SESAR – ietvaros;

c)

komunikācijas un informēšanas pasākumus, kas saistīti ar SESAR risinājumiem, kuri radīti kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai priekšteces iniciatīvas – kopuzņēmuma SESAR – ietvaros;

d)

pasākumus, ar kuriem nodrošina globālo ATM saskaņošanu, pamatojoties uz SESAR risinājumiem, kas radīti kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai priekšteces iniciatīvas – kopuzņēmuma SESAR – ietvaros;

e)

to kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” vai priekšteces iniciatīvas – kopuzņēmuma SESAR – ietvaros īstenoto projektu rezultātu izvēršanu vai pārņemšanu, kas nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu.

148. pants

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” struktūras

Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa;

d)

zinātniskā padomdevēja struktūra.

149. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvā ir:

a)

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis.

150. pants

Valdes darbība

1.   Atkāpjoties no 16. panta 4. punkta, valdi vada Komisija Savienības vārdā.

2.   Valdē ir šādi pastāvīgie novērotāji:

a)

Eiropas Aizsardzības aģentūras pārstāvis;

b)

civilo gaisa telpas izmantotāju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

c)

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

d)

iekārtu ražotāju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

e)

lidostu pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tās pārstāv Eiropas mērogā;

f)

ATM nozares personāla pārstāvības struktūru pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tās pārstāv Eiropas mērogā;

g)

atbilstīgo zinātnisko iestāžu vai attiecīgo zinātnieku aprindu pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā:

h)

EASA pārstāvis;

i)

Eiropas aviācijas jomas standartizācijas organizācijas pārstāvis;

j)

bezpilota gaisa kuģu nozares pārstāvis, ko norīko organizācija, kura to pārstāv Eiropas mērogā.

3.   Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” dalībnieku balsu skaits ir proporcionāls to ieguldījumam kopuzņēmuma budžetā. Tomēr Savienībai un Eirokontrolei katrai ir vismaz 25 % no kopējā balsu skaita, un 2. punkta b) apakšpunktā minētajam civilo gaisa telpas izmantotāju pārstāvim ir vismaz 10 % no kopējā balsu skaita.

4.   Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu sadalījums ir vienāds, izšķirīga ir Savienības balss.

5.   Lēmumiem par Eiropas ATM ģenerālplāna pārskatīšanu ir vajadzīgs pozitīvs Savienības un Eirokontroles balsojums. Šādos lēmumos ņem vērā visu 2. punktā minēto pastāvīgo novērotāju un valstu pārstāvju grupas viedokļus.

151. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 17. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” valde uzrauga Eiropas ATM ģenerālplānā noteikto pētniecības un izstrādes komponentu īstenošanu.

152. pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 19. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

a)

vada SESAR projekta definēšanas un izstrādes posmu izpildi saskaņā ar valdes noteiktajām pamatnostādnēm;

b)

iesniedz valdei priekšlikumus, kas ietver izmaiņas SESAR projekta izstrādes posma struktūrā.

153. pants

Valstu pārstāvju grupa

Papildus 20. pantam dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgie pārstāvji pauž saskaņotu nostāju, kas atspoguļo to pārstāvētās dalībvalsts viedokļus, kurus pauž:

a)

Vienotās gaisa telpas komitejā, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantu;

b)

Programmu komitejā saskaņā ar īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 14. pantu.

154. pants

Zinātniskā komiteja

1.   Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” zinātniskā padomdevēja struktūra, kas minēta 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir Zinātniskā komiteja.

2.   Zinātniskajā komitejā ir ne vairāk kā 15 pastāvīgo locekļu.

3.   Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju ievēlē uz diviem gadiem.

4.   Zinātniskā komiteja pēc valdes un citu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” struktūru pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus, jo īpaši par pasākumiem, kas saistīti ar zemiem TGL (0–2).

5.   Zinātniskā komiteja sadarbojas ar attiecīgajām padomdevējām struktūrām, kas izveidotas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

155. pants

Īstenošanas akti Savienības nostājas noteikšanai attiecībā uz Eiropas ATM ģenerālplāna grozīšanu

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus Savienības nostājas noteikšanai attiecībā uz Eiropas ATM ģenerālplāna grozīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (44) 5. pantā.

2.   Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 549/2004. Vienotās gaisa telpas komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

156. pants

Jaunu tehnoloģiju sertifikācija

1.   Pieteikuma iesniedzēji, dalībnieki vai izpilddirektors var aicināt EASA konsultēt par individuāliem projektiem un demonstrējumu pasākumiem jautājumos, kas saistīti ar atbilstību aviācijas drošuma, sadarbspējas un vides standartiem, lai nodrošinātu, ka to rezultātā tiek savlaicīgi izstrādāti attiecīgi standarti, testēšanas jauda un regulatīvās prasības produktu izstrādei un jaunu tehnoloģiju izvēršanai.

2.   Uz sertifikācijas darbībām un sniegtajiem pakalpojumiem attiecas noteikumi par nodevām un maksājumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/1139.

157. pants

Nolīgums ar Eirokontroli

Eirokontroles kā kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” dibinātāja lomu un ieguldījumu nosaka administratīvajā nolīgumā starp abām pusēm – kopuzņēmumu “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” un Eirokontroli. Minētajā nolīgumā apraksta Eirokontroles uzdevumus, pienākumus un ieguldījumu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” pasākumos attiecībā uz:

a)

Eirokontroles pētniecības, izstrādes un validācijas pasākumu organizēšanu saskaņā ar kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” darba programmu;

b)

speciālistu atbalsta un konsultāciju sniegšanu kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” pēc tā pieprasījuma;

c)

atbalstu un konsultēšanu attiecībā uz turpmāko Eiropas ATM sistēmu vienotu izstrādi, jo īpaši tādu, kas saistīta ar nākotnes gaisa telpas arhitektūru;

d)

atbalstu SESAR risinājumu īstenošanas uzraudzībā saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānu;

e)

sadarbību ar Eirokontroles dalībvalstīm ar mērķi nodrošināt Eiropas mēroga tīkla partneru plašu atbalstu Savienības politikas mērķiem un pētniecības, validācijas un demonstrējumu pasākumu rezultātiem;

f)

atbalsta sniegšanu programmas pārvaldībā;

g)

ieguldījuma sniegšanu kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” administratīvo izmaksu segšanai un informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un loģistikas atbalsta sniegšanu kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”.

158. pants

Atbalsta biroja mehānisms

Šīs regulas 13. pants neattiecas uz kopuzņēmumu “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”. Atbalsta biroja mehānismu nodrošina Eirokontrole.

IX SADAĻA

KOPUZŅĒMUMS “VIEDIE TĪKLI UN PAKALPOJUMI”

159. pants

Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” papildu mērķi

1.   Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem kopuzņēmumam “Viedie tīkli un pakalpojumi” ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

sekmēt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā nākotnes viedajos tīklos un pakalpojumos, stiprinot pašreizējās stiprās puses industrializācijas jomā un paplašinot tvērumu no 5G savienotības uz plašāku stratēģisko vērtību ķēdi, ieskaitot mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentus un ierīces;

b)

saskaņot dažādu rūpniecisko dalībnieku stratēģiskos ceļvežus, ietverot ne tikai telesakaru nozari, bet arī lietu interneta, mākoņa un komponentu un ierīču nozaru rīcībspēkus;

c)

uzlabot Eiropas tehnoloģisko un zinātnisko izcilību, lai nostiprinātu Eiropas vadošo pozīciju un tā varētu līdz 2030. gadam izveidot un spēt lietpratīgi izmantot 6G sistēmas;

d)

kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” darbības jomas un pārvaldības ietvaros stiprināt digitālo infrastruktūru izvēršanu un digitālo risinājumu pārņemšanu Eiropas tirgos, jo īpaši, nodrošinot stratēģiskās koordinācijas mehānismu programmai “EISI 2 – Digitalizācija”, kā arī sinerģijas programmas “EISI 2” ietvaros un ar programmām “Digitālā Eiropa” un InvestEU;

e)

sagatavot Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu piegādes nozari ilgāka termiņa iespējām, kas izriet no 5G un vēlāk 6G infrastruktūru un pakalpojumu vertikālo tirgu attīstības Eiropā;

f)

veicināt digitālo inovāciju līdz 2030. gadam, apmierinot Eiropas tirgus vajadzības un publiskās politikas prasības, tostarp vertikālo nozaru augstākās prasības, kā arī sabiedrības prasības tādās jomās kā drošība, energoefektivitāte un elektromagnētiskais lauks;

g)

sekmēt nākotnes viedo tīklu un pakalpojumu saskaņošanu ar Savienības politikas mērķiem tādās jomās kā Eiropas zaļais kurss, tīklu un informācijas drošība un ētika, privātums, kā arī uz cilvēkiem vērsts un ilgtspējīgs internets.

2.   Kopuzņēmumam “Viedie tīkli un pakalpojumi” ir arī šādi konkrētie mērķi:

a)

veicināt tādu tehnoloģiju izstrādi, kuras atbilst paaugstinātām komunikācijas prasībām, vienlaikus atbalstot Eiropas izcilību viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģijās un arhitektūrās un to tuvināšanos 6G, tostarp spēcīgas Eiropas pozīcijas attiecībā uz standartiem, būtiskiem patentiem un pamatprasībām, piemēram, prasībām attiecībā uz frekvenču spektra joslām, kas nepieciešamas modernām nākotnes viedo tīklu tehnoloģijām;

b)

paātrināt energoefektīvu tīkla tehnoloģiju izstrādi ar mērķi līdz 2030. gadam ievērojami samazināt visas digitālās infrastruktūras enerģijas un resursu patēriņu un samazināt enerģijas patēriņu galvenajās vertikālajās nozarēs, kurās izmanto viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģijas;

c)

paātrināt 5G izstrādi un plašu izvēršanu līdz 2025. gadam un vēlāk arī 6G infrastruktūras izstrādi un izvēršanu Eiropā, jo īpaši, veicinot koordināciju un stratēģisko atbalstu 5G izvēršanai satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai pārrobežu koridoros, izmantojot programmu “EISI 2 – Digitalizācija” un sekmējot izvēršanu saskaņā ar programmām “EISI 2”, “Digitālā Eiropa” un InvestEU;

d)

sekmēt ilgtspējīgu un daudzveidīgu piegādes un vērtību ķēdi saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu;

e)

stiprināt Savienības rūpniecības nozares pozīciju viedo tīklu un pakalpojumu globālajā vērtības ķēdē, radot publiskā un privātā sektora rīcībspēku kritisko masu, jo īpaši, palielinot programmatūras un lietu interneta nozares rīcībspēku devumu, liekot lietā valstu iniciatīvas un atbalstot jaunu rīcībspēku rašanos;

f)

atbalstīt saskaņošanu ar ētikas un drošības prasībām, ietverot tās stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmās, un pēc vajadzības nodrošinot ieguldījumu Savienības likumdošanas procesā.

160. pants

Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” papildu uzdevumi

Papildus 5. pantā noteiktajiem uzdevumiem kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi” veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz ieguldījumu citu tādu Savienības programmu darba programmās, kuru ietvaros tiek īstenoti pasākumi viedo tīklu un pakalpojumu jomā, piemēram, programmu “EISI 2 – Digitalizācija”, “Digitālā Eiropa” un InvestEU darba programmās;

b)

koordinē Savienības eksperimentālās, izmēģinājumu un izvēršanas iniciatīvas viedo tīklu un pakalpojumu jomā, piemēram, Eiropas mēroga 5G koridorus satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai programmas “EISI 2 – Digitalizācija” ietvaros, sadarbībā ar Komisiju un attiecīgajām kompetentajām finansēšanas struktūrām;

c)

veicina sinerģiju starp attiecīgiem Savienības finansētiem eksperimentiem, izmēģinājumiem un izvēršanas pasākumiem viedo tīklu un pakalpojumu jomā, piemēram, pasākumiem, kas finansēti programmu “EISI 2 – Digitalizācija”, “Digitālā Eiropa” un InvestEU ietvaros, un nodrošina minēto pasākumu ietvaros apkopoto zināšanu un zinātības efektīvu izplatīšanu un izmantošanu;

d)

izstrādā un koordinē Eiropas mēroga 5G koridoru stratēģiskās izvēršanas programmas satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai, iesaistot ieinteresētās personas. Minētajās programmās sniedz stratēģiskus nesaistošus norādījumus, kas aptver programmas “EISI 2 – Digitalizācija” darbības laikposmu, un nosaka kopīgu redzējumu par 5G atbalstītu ekosistēmu izstrādi un to pamatā esošo tīklu un pakalpojumu prasības, kā arī izvēršanas mērķus un ceļvežus un potenciālos sadarbības modeļus.

161. pants

Dalībnieki

Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” dalībnieki ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

6G-IA, kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, pēc tam, kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Viedie tīkli un pakalpojumi”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tās pievienošanos.

162. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Viedie tīkli un pakalpojumi”, ieskaitot EEZ apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz 900 000 000 EUR, kas ietver līdz 18 519 000 EUR administratīvo izmaksu segšanai.

163. pants

Ieguldījumi no dalībniekiem, kas nav Savienība

1.   Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” dalībnieki, kas nav Savienība, 3. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz 900 000 000 EUR apmērā vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti.

2.   Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” dalībnieki, kas nav Savienība, sniedz ikgadēju finansiālo ieguldījumu kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” administratīvo izmaksu segšanai vismaz 20 % apmērā no kopējām administratīvajām izmaksām vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie vai saistītie subjekti. Tie cenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu savu ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā, pienācīgi ņemot vērā tos sastāvā esošos vai saistītos subjektus, kas ir MVU.

164. pants

Papildu pasākumu darbības joma

Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā papildu pasākumi var ietvert:

a)

atvasinātos (spin-off) pētniecības un izstrādes pasākumus;

b)

ieguldījumus standartizācijā;

c)

ieguldījumus konsultācijās Savienības regulatīvo procesu ietvaros;

d)

pasākumus, kas finansēti no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, nevis ar Savienības dotāciju;

e)

ieguldījumus tādos dalībnieku, kas nav Savienība, un jebkādas citas ieinteresēto personu grupas vai apvienības pasākumos kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” darbības jomā, kuri nav finansēti ar Savienības dotāciju;

f)

ekosistēmas izstrādes pasākumus, tostarp sadarbības veidošanu ar vertikālajām nozarēm;

g)

pasākumus, kas paredzēti rezultātu izplatīšanai globālā mērogā ar mērķi panākt vienprātību attiecībā uz atbalstītajām tehnoloģijām, gatavojoties nākotnes standartiem;

h)

eksperimentus, demonstrējumus, izmēģinājumus, ienākšanu tirgū un tehnoloģiju agrīnu ieviešanu;

i)

starptautisko sadarbību, kas nav finansēta ar Savienības dotāciju;

j)

pasākumus, kas saistīti ar gatavošanos pētniecības un inovācijas projektiem, kurus finansē privātas vai publiskas struktūras, kas nav Savienība, un dalību tajos.

165. pants

Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” struktūras

Kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

valstu pārstāvju grupa;

d)

ieinteresēto personu grupa.

166. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdes sastāvā ir:

a)

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

pieci 6G-IA pārstāvji.

2.   Neskarot 42. pantu, privāto dalībnieku pārstāvji valdei nekavējoties sniedz informāciju par to iesaisti profesionālās darbībās subjektos, kas nav iedibināti Savienībā, vai subjektos, kuri nav Savienībā iedibinātu juridisku personu vai subjektu kontrolē. Minētajā gadījumā Savienības pārstāvji var lemt pieprasīt attiecīgajam dalībniekam iecelt citu pārstāvi.

167. pants

Valdes darbība

6G-IA ir 50 % balsstiesību.

168. pants

Valdes papildu uzdevumi

Papildus 17. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” valde veic šādus uzdevumus:

a)

pieņem stratēģiskas izvēršanas programmas kā nesaistošus ieguldījumus programmas “EISI 2 – Digitalizācija” ietvaros attiecībā uz 5G koridoriem un, ja nepieciešams, programmas “EISI 2 – Digitalizācija” darbības laikā tās groza;

b)

nodrošina, ka Savienības kiberdrošības tiesību akti un dalībvalstu pašreizējās un turpmākās saskaņotās pamatnostādnes tiek ņemtas vērā visos kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” pasākumos;

c)

veicina sinerģiju un papildināmību starp programmas “EISI 2 – Digitalizācija” digitālo, transporta un enerģētikas sadaļu, nosakot intervences jomas un sniedzot ieguldījumu darba programmās, kā arī veicina sinerģiju un papildināmību ar pārējām būtiskajām Savienības programmām.

169. pants

Dalībvalstu pārstāvju grupa

Papildus 20. pantam pārstāvji nodrošina, ka tiek pausta saskaņota nostāja, kas atspoguļo to pārstāvētās valsts viedokļus, kuri pausti kādā no šiem veidiem:

a)

pētniecības un inovācijas jautājumi, kas saistīti ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”;

b)

stratēģiskā izvēršanas programma un izvēršanas pasākumi, kas saistīti ar citām Savienības programmām, jo īpaši programmu “EISI 2 – Digitalizācija”, bet arī programmās “Digitālā Eiropa” un InvestEU ietvertie pasākumi, kuri ir kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” darbības jomā.

170. pants

Drošība

1.   Kad to uzskata par vajadzīgu, valde var noteikt, ka kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” finansēta darbība nodrošina, lai attiecībā uz tīkla elementiem, kas ieviesti plaša mēroga eksperimentu vai izmēģinājumu vajadzībām, tiktu ievēroti drošības kontroles novērtējumi. Minētajos novērtējumos atspoguļo Savienības kiberdrošības tiesību aktus un rīcībpolitikas, kā arī dalībvalstu pašreizējās un turpmākās saskaņotās pamatnostādnes.

2.   Saistībā ar savu uzdevumu, kas minēts 160. panta a) punktā, valde iesaka citām finansēšanas struktūrām mutatis mutandis piemērot šā panta 1. punktu un 17. panta 2. punkta l) apakšpunktu to darbībām gadījumos, kad valde to uzskata par piemērotu un ja to atļauj attiecīgās Savienības finansēšanas programmas pamatakts.

TREŠĀ DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

171. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.   Lai nodrošinātu vislielāko ietekmi, zinātnisko izcilību un resursu visefektīvāko un lietderīgāko izmantošanu, kopuzņēmumu pasākumus pastāvīgi uzrauga un periodiski pārskata saskaņā ar to finanšu noteikumiem. Uzraudzības un periodiskās pārskatīšanas rezultātus iekļauj Eiropas partnerību uzraudzībā un kopuzņēmuma izvērtējumos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanas ietvaros, kā noteikts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 50. un 52. pantā.

2.   Kopuzņēmumi organizē savu pasākumu pārvaldības un īstenošanas pastāvīga uzraudzība un ziņojumu sniegšana un īstenoto finansēto netiešo darbību iznākumu, rezultātu un ietekmes periodiska pārskatīšana saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 50. pantu un III pielikumu. Minētā uzraudzība un pārskatīšana ietver:

a)

ar konkrētu laikposmu saistītus rādītājus ikgadējai ziņošanai par to pasākumu panākumiem vispārējo, konkrēto un darbības mērķu, tostarp regulas otrajā daļā izklāstīto kopuzņēmumu papildu mērķu, sasniegšanā, kā arī sadalījumā pa pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas V pielikumā noteiktajiem ietekmes ceļiem;

b)

informāciju par sinerģiju starp kopuzņēmuma darbībām un valsts vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām, pamatojoties uz informāciju, ko saņēmušas iesaistītās valstis vai valstu pārstāvju grupa, kā arī par sinerģiju ar citām Savienības programmām un citām Eiropas partnerībām;

c)

informāciju par sociālo un humanitāro zinātņu iekļautības pakāpi, attiecību starp zemākiem un augstākiem TGL kopdarbīgā pētniecībā, progresu valstu līdzdalības paplašināšanā, konsorciju ģeogrāfisko sastāvu kopdarbības projektos, priekšlikumu iesniegšanas un izvērtēšanas divpakāpju procedūras izmantošanu, pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt sadarbību Eiropas pētniecībā un inovācijā, izvērtējuma pārskatīšanas izmantošanu un sūdzību skaitu un veidiem, klimata jautājumu iekļautības pakāpi un saistītajiem izdevumiem, MVU līdzdalību, privātā sektora līdzdalību, abu dzimumu līdzdalību finansētajās darbībās, izvērtēšanas komisijām, valdēm/padomēm un padomdevējām grupām, līdzfinansējuma likmi, papildfinansējumu un kumulatīvo finansējumu no citiem Savienības fondiem, laiku līdz dotācijas piešķiršanai, starptautiskās sadarbības līmeni, iedzīvotāju iesaisti un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

d)

izdevumu apjomus, kas sadalīti pa projektiem, lai varētu veikt specifisku analīzi – arī pa intervences jomām;

e)

priekšlikumu skaita pārmērīgumu, jo īpaši priekšlikumu skaitu un – katram uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus – vidējo rezultātu, to priekšlikumu īpatsvaru, kuri pārsniedz kvalitātes robežvērtības, un to priekšlikumu īpatsvaru, kuri tās nesasniedz;

f)

informāciju par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem sviras efektiem, kā arī par saistībās apsolītajām un faktiski veiktajām finansiālām iemaksām un iemaksām natūrā, pamanāmību un pozicionēšanu starptautiskā kontekstā, ietekmi uz pētniecību un ar inovāciju saistītiem privātā sektora investīciju riskiem;

g)

informāciju par pasākumiem jaunpienācēju, jo īpaši MVU, augstākās izglītības iestāžu un pētniecības organizāciju, piesaistīšanai un sadarbības tīklu paplašināšanai.

3.   Kopuzņēmumu darbības izvērtē savlaicīgi, lai šos izvērtējumus ņemtu vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 52. pantā minētajā kopējā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtējumā un galīgajā izvērtējumā un ar tiem saistītajā lēmumu pieņemšanas procesā par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tai sekojošo programmu un citām ar pētniecību un inovāciju saistītām iniciatīvām.

4.   Komisija veic katra kopuzņēmuma starpposma izvērtēšanu un galīgo izvērtēšanu, kuras rezultātus ņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumos, kas minēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 52. pantā. Izvērtējumos pārbauda, kā katrs kopuzņēmums īsteno savu uzdevumu un mērķus, tajos ietver visus kopuzņēmuma pasākumus un izvērtē attiecīgā kopuzņēmuma Eiropas pievienoto vērtību, efektivitāti, lietderību, arī tā atvērtību un pārredzamību, īstenoto pasākumu būtiskumu un to saskaņotību un papildināmību ar attiecīgām reģionālām, valsts un Savienības rīcībpolitikām, ieskaitot sinerģiju ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, piemēram, uzdevumiem, kopām vai tematiskajām vai īpašajām programmām. Izvērtējumos ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī un attiecīgā gadījumā arī ietver novērtējumu par 174. panta 3.–9. punktā minēto kopuzņēmumu ilgtermiņa zinātnisko, ekonomisko un tehnoloģisko ietekmi un ietekmi uz sabiedrību. Attiecīgā gadījumā izvērtējumos ietver arī novērtējumu par to, kāds būtu visefektīvākais politikas intervences veids jebkādām turpmākām darbībām, kā arī par katra kopuzņēmuma iespējamās atjaunošanas būtiskumu un saskanību, ņemot vērā vispārējās politikas prioritātes un pētniecības un inovācijas atbalsta situāciju, tostarp kopuzņēmuma pozīciju attiecībā pret citām iniciatīvām, kas tiek atbalstītas pamatprogrammas ietvaros, īpaši pret Eiropas partnerībām vai uzdevumiem. Izvērtējumos pienācīgi ņem vērā arī pakāpeniskas izbeigšanas plānu, kuru valde pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punkta a1) apakšpunktu.

5.   Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētā starpposma izvērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 11. panta 6. punktu vai citā atbilstošā veidā.

6.   Lai pārbaudītu kopuzņēmuma progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, noteiktu faktorus, kas veicina pasākumu īstenošanu, un apzinātu paraugpraksi, Komisija ar pārredzamā procesā izraudzītu ārēju neatkarīgu ekspertu palīdzību var veikt stratēģiskas nozīmes tematu vai jautājumu papildu izvērtēšanu. Veicot minēto papildu izvērtēšanu, Komisija pilnībā ņem vērā administratīvo ietekmi uz kopuzņēmumu.

7.   Kopuzņēmumi veic savu pasākumu periodisku pārskatīšanu, kuras rezultātus izmanto par pamatu savam starpposma izvērtējumam un galīgajam izvērtējumam pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanas ietvaros, kas minēta pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 52. pantā.

8.   Periodiskas pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultātus ņem vērā kopuzņēmuma likvidācijā vai tā darbības pakāpeniskā izbeigšanā, kā minēts šīs regulas 45. pantā, saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumu. Sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma likvidācijas, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs regulas 45. pantā minētās likvidācijas procedūras sākšanas Komisija veic attiecīgā kopuzņēmuma galīgo izvērtēšanu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galīgo izvērtēšanu.

9.   Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 52. pantā minētās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanas ietvaros Komisija publicē un paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai kopuzņēmumu izvērtēšanas rezultātus, kas ietver izvērtēšanas secinājumus un Komisijas konstatējumus.

172. pants

Uzņēmējas valsts atbalsts

Kopuzņēmums un dalībvalsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu nolīgumu par privilēģijām un imunitāti un citu atbalstu, kas minētajai dalībvalstij jāsniedz attiecīgajam kopuzņēmumam.

173. pants

Sākotnējās darbības

1.   Komisija ir atbildīga par kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” un kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” izveidi un sākotnējo darbību, līdz tiem ir nepieciešamā darbības spēja sava budžeta izpildei. Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus sadarbībā ar pārējiem dalībniekiem un iesaistot attiecīgo kopuzņēmumu kompetentās struktūras.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos:

a)

līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc iecelšanas amatā, ko saskaņā ar 18. panta 2. punktu veic valde, Komisija izpilddirektora pienākumu pildīšanai par pagaidu izpilddirektoru var izraudzīties kādu Komisijas ierēdni;

b)

atkāpjoties no 17. panta 2. punkta h) apakšpunkta, pagaidu izpilddirektors īsteno attiecīgās amatā iecelšanas pilnvaras attiecībā uz amata vietām, kas jāaizpilda, pirms izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

c)

Komisija var iecelt ierobežotu skaitu savu ierēdņu uz pagaidu laiku.

3.   Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar apropriācijām, kuras iekļautas 1. punktā minētajā kopuzņēmumu gada budžetā, pēc tam kad valde tos ir apstiprinājusi, un pieņemt lēmumus, noslēgt nolīgumus un līgumus, tostarp personāla darba līgumus, pēc attiecīgo kopuzņēmumu štatu saraksta pieņemšanas.

4.   Pagaidu izpilddirektors ar jaunā izpilddirektora piekrišanu un pēc valdes apstiprinājuma nosaka datumu, ar kuru sākot attiecīgo kopuzņēmumu uzskata par spējīgu izpildīt savu budžetu. No minētā datuma Komisija atturas uzņemties saistības un veikt maksājumus saistībā ar attiecīgā kopuzņēmuma pasākumiem.

174. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014 tiek atceltas.

2.   Uz 1. punktā minēto regulu ietvaros sāktajām vai turpinātajām darbībām un ar šādām darbībām saistītām finansiālajām saistībām minētās regulas attieksies līdz minēto darbību pabeigšanai.

3.   Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” ir biorūpniecības kopuzņēmuma, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 560/2014 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

4.   Kopuzņēmums “Tīra aviācija” ir kopuzņēmuma Clean Sky 2, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 558/2014 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

5.   Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” ir kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 559/2014 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

6.   Kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” ir kopuzņēmuma Shift2Rail, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 642/2014 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

7.   Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” ir kopuzņēmuma “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 557/2014 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

8.   Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ir kopuzņēmuma ECSEL, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 561/2014 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

9.   Kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” ir kopuzņēmuma SESAR, kurš izveidots ar Regulu (EK) Nr. 219/2007 un kuru tas aizstāj, un kura pēctecis tas ir, vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, ieskaitot darba līgumus un dotācijas nolīgumus, saistībām un iegādāto īpašumu.

10.   Šī regula neietekmē šā panta 1. punktā minēto regulu ietvaros nodarbinātā personāla tiesības un pienākumus.

11.   Šā panta 1. punktā minēto regulu ietvaros ieceltie izpilddirektori tiem atlikušajā pilnvaru termiņā turpina pildīt izpilddirektora funkcijas, kā noteikts šajā regulā, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās datumu. Pārējie līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

12.   Katra kopuzņēmuma valde savā pirmajā sanāksmē pieņem sarakstu ar šā panta 3.–9. punktā minēto iepriekšējo kopuzņēmumu valdes pieņemtajiem lēmumiem, kuri turpina attiekties uz attiecīgo kopuzņēmumu, kas izveidots ar šo regulu.

13.   Šīs regulas 171. panta 2. punktā minētā starpposma izvērtēšana ietver šā panta 3.–9. punktā minēto iepriekšējo kopuzņēmumu galīgo izvērtēšanu.

14.   Visas šā panta 1. punktā minēto regulu ietvaros neizmantotās apropriācijas pārvieto uz atbilstīgo kopuzņēmumu, kas izveidots ar šo regulu. Visas šādā veidā pārvietotās neizmantotās darbības apropriācijas vispirms izmanto finansiāla atbalsta sniegšanai netiešajām darbībām, kas sāktas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Atlikušās darbības apropriācijas var izmantot netiešajām darbībām, kas sāktas šīs regulas ietvaros. Ja šādas darbības apropriācijas izmanto šīs regulas ietvaros sāktām netiešajām darbībām, tās ieskaita finansiālajā ieguldījumā, kas Savienībai jānodrošina attiecīgajam kopuzņēmumam saskaņā ar šo regulu.

175. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 19. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  2021. gada 21. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 341, 24.8.2021., 29. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES (OV L 167I, 12.5.2021., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(15)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.).

(20)  Padomes Lēmums 2009/320/EK (2009. gada 30. marts), ar ko apstiprina Vienotās Eiropas gaisa telpas satiksmes pārvaldības sistēmas pētniecības (SESAR) projekta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu (OV L 95, 9.4.2009., 41. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(24)  Padomes Regula (ES) Nr. 557/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.).

(25)  Padomes Regula (ES) Nr. 558/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2 (OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.).

(26)  Padomes Regula (ES) Nr. 559/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.).

(27)  Padomes Regula (ES) Nr. 560/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu (OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.).

(28)  Padomes Regula (ES) Nr. 561/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL (OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.).

(29)  Padomes Regula (ES) Nr. 642/2014 (2014. gada 16. jūnijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail (OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.).

(30)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(31)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(32)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(33)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(35)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(36)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.).

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(43)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013 (2013. gada 3. maijs) par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu (OV L 123, 4.5.2013., 1. lpp.).

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” dibinātāji

1)

Aciturri Aeronáutica S.L.U., kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: BU12351) un kura juridiskā adrese ir P.I. Bayas, calle Ayuelas, 22, 09200, Miranda de Ebro (Burgos), Spānija;

2)

Aernnova Aerospace SAU, kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: VI6749) un kura juridiskā adrese ir Parque Tecnológico de Álava, C/Leonardo da Vinci num. 13, Miñano (Álava), Spānija;

3)

Airbus SAS, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 383474814) un kura juridiskā adrese ir 2 Rond-Point Emile Dewoitine, 31707 Blagnac, Francija;

4)

Centro Italiano Ricerche Aerospaziali SCPA (CIRA), kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 128446) un kura juridiskā adrese ir Via Maiorise 1, Capua-Caserta 81043, Itālija;

5)

Dassault Aviation SA, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 712042456) un kura juridiskā adrese ir 9, Rond-Point des Champs-Elysées Marcel-Dassault, 78008 Paris, Francija;

6)

Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt e.V. (DLR), kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: VR2780) un kura juridiskā adrese ir Linder Höhe, 51147 Köln, Vācija;

7)

Fraunhofer-Gesellschaft zur Förderung der Angewandten Forschung e.V., kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: VR4461) un kura juridiskā adrese ir 27C, Hansastrasse, 80686 München, Vācija;

8)

Fokker Technologies Holding BV, kas reģistrēts saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 50010964) un kura juridiskā adrese ir Industrieweg 4, 3351 LB Papendrecht, Nīderlande;

9)

GE Avio S.r.l., kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 1170622CF10898340012) un kura juridiskā adrese ir Rivalta di Torino (TO), Via I Maggio no. 99, Itālija;

10)

GKN Aerospace, Sweden AB, kas reģistrēts saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 5560290347) un kura juridiskā adrese ir Flygmotorvägen 1, SE-461 81 Trollhättan, Zviedrija;

11)

Honeywell International s.r.o., kas reģistrēts saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 27617793) un kura juridiskā adrese ir V Parku 2325/18, 148 00 Praha 4 – Chodov, Prāga, Čehijas Republika;

12)

Industria de Turbo Propulsores S.A.U., kas reģistrēta saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: BI5062) un kura juridiskā adrese ir Parque Tecnológico, Edificio 300, 48170 Zamudio, Spānija;

13)

Leonardo SpA, kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 7031) un kura juridiskā adrese ir Piazza Monte Grappa 4, 00195 Roma, Itālija;

14)

Liebherr-Aerospace & Transportation SAS, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 552016834) un kura juridiskā adrese ir 408 avenue des Etats-Unis, 31016 Toulouse Cedex 2, Francija;

15)

Lufthansa Technik AG, kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: HRB 56865) un kura juridiskā adrese ir Weg beim Jäger 193, 22335 Hamburg, Vācija;

16)

Łukasiewicz Research Network – Institute of Aviation, kas reģistrēts saskaņā ar Polijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 387193275) un kura juridiskā adrese ir Al. Krakowska 110/114, 02-256 Warsaw, Polija;

17)

MTU Aero Engines AG, kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: HRB 157206) un kura juridiskā adrese ir Dachauer Str. 665, 80995 München, Vācija;

18)

Valsts aerokosmiskās pētniecības institūts (INCAS), kas reģistrēts saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: J40649215071991) un kura juridiskā adrese ir B-dul Iuliu Maniu no. 220, sect 6, 061126 Bucharest, Rumānija;

19)

Office National d’Etudes et de Recherches Aérospatiales (ONERA), kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 775722879) un kura juridiskā adrese ir BP 80100 - 91123 Palaiseau, Francija;

20)

Piaggio Aero Industries, kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 903062) un kura juridiskā adrese ir Viale Generale Disegna, 1, 17038 Villanova d’Albenga, Savona, Itālija;

21)

Pipistrel Vertical Solutions d.o.o., kas reģistrēts saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 7254466000) un kura juridiskā adrese ir Vipavska cesta 2, SI-5270 Ajdovščina, Slovēnija;

22)

Rolls-Royce Deutschland Ltd & Co KG, kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesībām (reģistrācijas numurs: HRA 2731P) un kura juridiskā adrese ir Eschenweg 11, Dahlewitz, 15827 Blankenfelde-Mahlow, Vācija;

23)

Safran, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 562082909) un kura juridiskā adrese ir 2, Bvd. du General Martial-Valin, 75015 Paris, Francija;

24)

Stichting Nationaal Lucht- en Ruimtevaartlaboratorium, kas reģistrēts saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 41150373) un kura juridiskā adrese ir Anthony Fokkerweg 2, 1059 CM Amsterdam, Nīderlande;

25)

Thales AVS France SAS, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 612039495) un kura juridiskā adrese ir 75-77 Avenue Marcel Dassault, 33700 Mérignac, Francija;

26)

United Technologies Research Centre Ireland, Ltd, kas reģistrēts saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 472601) un kura juridiskā adrese ir Fourth Floor, Penrose Business Centre, Penrose Wharf, Cork T23 XN53, Īrija;

27)

Patras Universitāte, kas reģistrēta saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: EL998219694 (PVN)) un kuras juridiskā adrese ir University Campus, 26504 Rio Achaia, Grieķija.


II PIELIKUMS

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” dibinātāji

1)

Administrador de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF), Entidad Pública Empresarial, saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem reģistrēta valsts komercsabiedrība (reģistrācijas numurs: Q2801660H), kuras juridiskā adrese ir calle Sor Ángela de la Cruz, 3, 28020 Madrid, Spānija;

2)

Alstom Transport SA, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 389191982) un kura juridiskā adrese ir 48, rue Albert Dhalenne, 93482 Saint-Ouen, Francija;

3)

ANGELRAIL konsorcijs, ko vada MER MEC S.p.A. un kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 05033050963), un kura juridiskā adrese ir Monopoli (BA) 70043 Via Oberdan, 70, Itālija;

4)

AŽD Praha s.r.o., kas reģistrēts saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 48029483) un kura juridiskā adrese ir Žirovnická 3146/2, Záběhlice, 106 00, Praha 10, Čehijas Republika;

5)

Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF), kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 983. sējums, 144. foliants, lapas numurs SS-329, ieraksts 239a) un kura juridiskā adrese ir calle José Miguel Iturrioz n° 26, 20200, Beasain (Gipuzkoa), Spānija;

6)

Asociación Centro Tecnológico CEIT, kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 28/1986 Basku zemes autonomā apgabala valdības Apvienību reģistrā) un kura juridiskā adrese ir Paseo Manuel Lardizabal, n° 15. Donostia-San Sebastián, Spānija;

7)

České dráhy, a.s., kas reģistrēts saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 70994226, ierakstīts Prāgas pilsētas tiesas Komercreģistra B iedaļā, ielīme 8039) un kura juridiskā adrese ir Prague 1, Nábřeží L. Svobody 1222, pasta indekss 110 15, Čehijas Republika;

8)

Deutsche Bahn AG, Vācija;

9)

Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt e.V. (DLR), kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: VR 2780, Amtsgericht Bonn) un kura juridiskā adrese ir Linder Höhe, 51147 Köln, Vācija;

10)

European Smart Green Rail Joint Venture (eSGR JV), ko pārstāv Centro de Estudios de Materiales y Control de Obra S.A (CEMOSA), kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: A-29021334) un kura juridiskā adrese ir Benaque 9, 29004 Málaga, Spānija;

11)

Faiveley Transport SAS, kas reģistrēts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 323288563, RCS Nanterre) un kura juridiskā adrese ir 3, rue du 19 mars 1962, 92230 Gennevilliers, Francija;

12)

Ferrovie dello Stato Italiane S.p.A. (FSI), kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: R.E.A. 962805) un kura juridiskā adrese ir piazza della Croce Rossa 1 - 00161 Roma, Itālija;

13)

Hitachi Rail STS S.p.A., kas reģistrēts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: R.E.A. GE421689) un kura juridiskā adrese ir Dženovā, Itālijā;

14)

INDRA SISTEMAS S.A & PATENTES TALGO S.L.U.

INDRA SISTEMAS S.A., kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: A-28599033) un kura juridiskā adrese ir Avenida de Bruselas n° 35, 28108 Alcobendas, Madrid, Spānija;

PATENTES TALGO S.L.U., kas reģistrēts saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: B-84528553) un kura juridiskā adrese ir Paseo del tren Talgo, n° 2, 28290 Las Rozas de Madrid, Madrid, Spānija;

15)

Jernbanedirektorate (Norvēģijas Dzelzceļa direktorāts), Oslo, Norvēģija;

16)

Knorr-Bremse Systems für Schienenfahrzeuge GmbH, kas reģistrēts saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: HRB91181) un kura juridiskā adrese ir Moosacher Str. 80, 80809 München, Vācija;

17)

Österreichische Bundesbahnen-Holding Aktiengesellschaft (ÖBB-Holding AG), kas reģistrēts saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: FN 247642f) un kura juridiskā adrese ir Am Hauptbahnhof 2, 1100 Vienna, Austrija;

18)

Polskie Koleje Państwowe Spółka Akcyjna (PKP), kas reģistrēts saskaņā ar Polijas tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 0000019193) un kura juridiskā adrese ir Al. Jerozolimskie 142A, 02-305 Warszawa, Polija;

19)

ProRail B.V. & NS Groep N.V.

ProRail B.V., kas reģistrēts saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 30124359) un kura juridiskā adrese ir Utrehtā (PIC-nr.: 998208668), Nīderlande;

NS Groep N.V., kas reģistrēts saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem (reģistrācijas numurs: 30124358) un kura juridiskā adrese ir Utrehtā (PIC-nr.: 892354217), Nīderlande;