(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 30. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (“SSCR” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Pēc tam kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 17. augustā bija iesniegusi sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no plakano nerūsējošā tērauda auksto velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Komisija sāka izmeklēšanu.

(3)

Komisija 2021. gada 17. februārī sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz šāda paša Indijas un Indonēzijas izcelsmes ražojuma importu (“antisubsidēšanas izmeklēšana”) (3).

(4)

Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas bija pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/370 (4) (“Reģistrācijas regula”) noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(5)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2021. gada 30. aprīlī ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem pagaidu maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Kā skaidrots pagaidu regulas 210. apsvērumā, Komisija ņēma vērā piezīmes, kas bija saistītas ar pārrakstīšanās kļūdām, un pēc vajadzības attiecīgi laboja minētās starpības.

(6)

Komisija 2021. gada 28. maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/854 (5) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu.

(7)

Pēc tam kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“izpaustā pagaidu informācija”), sūdzības iesniedzējs, importētāju un izplatītāju konsorcijs (Euranimi (6)), viens nesaistīts importētājs, viens lietotājs, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Indijas valdība un Indonēzijas valdība iesniedza rakstisku dokumentāciju, kurā pauda savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem.

(8)

Personas, kas to lūdza, saņēma iespēju tikt uzklausītas. Uzklausīšana notika ar sūdzības iesniedzēju, importētāju un izplatītāju konsorciju, vienu nesaistītu importētāju, vienu lietotāju un diviem izlasē iekļautiem ražotājiem eksportētājiem.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakano nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Piezīmes par izpausto galīgo informāciju tika saņemtas no Eurofer, Savienības ražotāja un lietotāja Arinox, importētāju un izplatītāju konsorcija Euranimi, nesaistīta importētāja LSI un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Turklāt IRNC (ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās) iesniedza piezīmes par Eurofer piezīmēm, kas attiecās uz Komisijas pieeju tā pirkumiem (sk. 71. līdz 74. apsvērumu).

(11)

Personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana notika ar sūdzības iesniedzēju, Euranimi, vienu nesaistītu importētāju, vienu lietotāju, kas izrādījās arī Savienības ražotājs, un vienu ražotāju eksportētāju. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja IRNC piezīmes par izpausto galīgo informāciju, tika izpausta galīgā papildinformācija, kura attiecās tikai uz dažu tā eksporta pārdošanas cenu korekcijām. Komisija deva IRNC iespēju sniegt piezīmes par šo izpausto galīgo papildinformāciju, bet IRNC neatbildēja.

(12)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā šajā regulā.

(13)

Par atlasi nav saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 6. līdz 14. apsvērums.

(14)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs prasīja rūpīgi izmeklēt Covid-19 pandēmijas ietekmi, jo izmeklēšanas periods (“IP”) ietvēra ārkārtas pandēmijas periodu.

(15)

Komisija ņēma vērā to, ka dažos IP mēnešos bija Covid-19 pandēmija. Komisija rūpīgi apzināja un analizēja Covid-19 pandēmijas ietekmi un secināja, ka Savienības tirgū pastāv dempings, kas rada kaitējumu un nav saistīts ar pandēmijas ietekmi.

(16)

Par IP un attiecīgo periodu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 21. apsvērums.

(17)

Pagaidu posmā viens Savienības lietotājs Arinox pieprasīja izslēgt no ražojuma tvēruma tērauda kategoriju “200” un “201” nerūsējošā tērauda aukstos velmējumus. Kā skaidrots pagaidu regulas 25. līdz 27. apsvērumā, Komisija pieprasījumu provizoriski noraidīja.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas šī persona sašaurināja savu izslēgšanas pieprasījumu, attiecinot to tikai uz tērauda kategorijas “200” ražojumiem, kas ir līdzvērtīgi Jindal“J4” vai JSLU“DD” (kategorija ar 1 % niķeļa), ar biezumu 0,90 + 0/–0,060 mm un paredzēti izmantošanai nerūsējošā tērauda augstas precizitātes slokšņu ražošanā. Tā norādīja, ka ražojumu ir viegli identificēt, tāpēc nepastāv apiešanas risks, nepastāv savstarpēja aizstājamība ar citiem ražojuma veidiem un to neražo Savienības ražošanas nozare. Turklāt uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka galalietojums ir viegli pārbaudāms.

(19)

Atjaunināto pieprasījumu izslēgt no ražojuma tvēruma apstrīdēja sūdzības iesniedzējs. Eurofer apgalvoja, ka Savienības lietotāja norādītās kategorijas ir komercnosaukums un nav definētas nevienā starptautiskā standartā. Tāpēc muitas dienestiem nav iespējams noteikt atsauces un veikt izslēgtā ražojuma ķīmiskā sastāva kontroli. Turklāt galalietojuma kontrole radītu nesamērīgu slogu muitas dienestiem. Bez tam, izslēdzot ražojumus, kurus ražo tikai Jindal, rastos šķērskompensācijas risks, kas ietekmētu pasākumu korektīvo ietekmi.

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādi ražojumi ir savstarpēji aizstājami īpašību ziņā. Komisija arī secināja, ka šā izslēgšanas pieprasījuma apmierināšana patiešām radītu pārmērīgu slogu muitas dienestiem, kuriem būtu jāveic laboratorijas tests un jāpārbauda katra sūtījuma galalietojums. Turklāt, tā kā ražojums ir saistīts ar vienu konkrētu ražotāju eksportētāju, nevar izslēgt šķērskompensācijas risku.

(21)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Arinox atkārtoja savu sākotnējo ražojuma izslēgšanas pieprasījumu, t. i., pieprasījumu no ražojuma tvēruma izslēgt tērauda kategorijas “200” ražojumus ar zemu niķeļa saturu un tērauda kategorijas “201” ražojumus. Arinox apgalvoja, ka tērauda kategorijas “200” ražojumi ar zemu niķeļa saturu un tērauda kategorijas “201” ražojumi Savienības tirgū būtībā nav pieejami un Savienības ražotāji nav ieinteresēti šo ražojumu ražošanā. Tas skaidroja, ka pēc pagaidu informācijas izpaušanas tērauda kategorijas “201” ražojumu iegāde no Savienības ražošanas nozares kļuvusi ekonomiski neizdevīga un ka tikai viens ražotājs Savienībā spējis ražot nerūsējošā tērauda kategorijas “200” augstas precizitātes sloksnes ar zemu niķeļa saturu. Turklāt tas apgalvoja, ka, attiecinot uz šiem ražojumiem pašreizējo izmeklēšanu, tam jau ir nodarīts ekonomisks kaitējums, jo ražojuma cenu jutīguma dēļ tas nevarēja pārnest antidempinga maksājumu uz saviem klientiem, un ka nesenā lietā Komisija līdzīgā situācijā ražojumu izslēdza.

(22)

Turklāt uzņēmums atkārtoja, ka pastāv būtiskas fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirības starp tērauda kategoriju “200” un “201” ražojumiem un citiem tērauda veidiem, kuri ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā, jo īpaši tērauda kategorijas “300” ražojumiem, un ka tērauda kategorijas “200” un “201” ražojumu ķīmisko sastāvu muitas dienesti var vienkārši pārbaudīt, izmantojot viegli pieejamus instrumentus un velmētavas testa apliecības. Uzņēmums apgalvoja arī, ka izslēgšanas pieprasījums ir saistīts ar vienu galalietojumu un ka uzņēmums, visticamāk, ir vienīgais izslēgšanas pieprasījuma izmantotājs.

(23)

Uzņēmums apgalvoja, ka šķērskompensācijas risks ir ierobežots, jo tas galvenokārt pērk kategoriju “200” un “201” tēraudu no attiecīgajām valstīm un veic piegādes no dažādiem ražotājiem šajās valstīs.

(24)

Arinox nesniedza papildu pierādījumus par to, ka tērauda kategoriju “200” un “201” ražojumus nav iespējams aizstāt ar citu veidu tēraudu, izņemot apgalvojumu, ka to darīt neesot ekonomiski racionāli. Kā jau izklāstīts 20. apsvērumā, lai muitas dienesti varētu pārbaudīt ķīmisko sastāvu, ir jāveic laboratorijas tests, kas radītu smagu slogu muitas dienestiem, jo īpaši tāpēc, ka tas būtu nepieciešams katram tāda ražojuma sūtījumam, uz kuru attiecas izslēgšanas pieprasījums. Šķērskompensācijas risks ir objektīvi novērtēts, un dati, ko uzņēmums iesniedza attiecībā uz tērauda kategoriju “200” un “201” ražojumiem un citiem ražojumiem, kurus tas pircis no attiecīgajām valstīm, liecina, ka tas no šīm valstīm pircis citus ražojumus, kas ietilpst šajā izmeklēšanā izmeklējamā ražojuma tvērumā, un šāda situācija pēc būtības ir saistīta ar šķērskompensācijas risku. Turklāt, lai gan uzņēmums apgalvo, ka šīm tērauda kategorijām ir tikai viens galalietojums, nevar izslēgt, ka tām varētu būt citi lietojumi.

(25)

Tāpēc Komisija secināja, ka apmierināt šo ražojuma izslēgšanas pieprasījumu nebūtu piemēroti, un tādējādi tas tika noraidīts.

(26)

Par ražojuma tvērumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 22. līdz 27. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(27)

Pagaidu regulas 29. līdz 57. apsvērumā Indijas uzņēmuma Jindal subjekti, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un pārdošanā, šeit tālāk tiek saukti par “Jindal Group”. Šajā regulā šie subjekti tiks saukti par “Jindal India”, savukārt “Jindal Group” attiecas uz Jindal India, Jindal Indonesia un attiecīgajiem Jindal subjektiem trešās valstīs.

(28)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 32. līdz 35. apsvērumā, Komisija nolēma pagaidu posmā piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus attiecībā uz neizpausto informāciju par Jindal Group saistītā uzņēmuma nozīmi.

(29)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Group apstrīdēja 18. panta piemērošanu. Tas uzskatīja, ka nav nedz liedzis piekļuvi attiecīgajai informācijai, nedz to nesniedzis un ka ir rīkojies, cik labi vien spējis. Tāpēc Komisijai būtu jāizmanto uzņēmuma sniegtā informācija. Komisija pienācīgi novērtēja šīs piezīmes. Kā minēts pagaidu regulas 33. apsvērumā, Jindal Group par šo jautājumu jau 2021. gada 16. aprīlī tika uzklausīta pie uzklausīšanas amatpersonas. Saskaņā ar ieteikumiem, ko uzklausīšanas amatpersona sniedza pēc minētās uzklausīšanas, Komisija 2021. gada 29. martā, atbildot uz vēstuli par 18. pantu, arī pilnībā novērtēja no Jindal Group saņemto informāciju.

(30)

Rezultātā Komisija izmantoja šā ražotāja eksportētāja sniegto informāciju un daļēji pieņēma šo apgalvojumu. Turklāt, ņemot vērā 2021. gada 29. martā sniegtās informācijas turpmāko analīzi, tika uzskatīts par lietderīgu izdarīt papildu korekciju. Tā kā tika norādīts, ka Jindal Group piezīmes ir sensitīvas, tad detalizētais apgalvojuma novērtējums tika izpausts tikai attiecīgajai personai.

(31)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 36. līdz 47. apsvērumā.

(32)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal India un Jindal Indonesia atkārtoja savus apgalvojumus, kuros atsaucās uz pamatregulas 2. panta 5. punkta trešo un ceturto daļu un 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, ka Komisijai būtu jākoriģē normālā vērtība izmaksām, kas saistītas ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem, kuri tika piemēroti Indijā un Indonēzijā daļā no izmeklēšanas perioda.

(33)

Apgalvojumus vajadzēja noraidīt.

(34)

Attiecībā uz apgalvojumiem, kas pausti, atsaucoties uz 2. panta 5. punkta trešo daļu, Komisija norāda, ka, pirmkārt, trešajā daļā ir aplūkota pienācīga izmaksu sadale un šādas sadales izmantošana vēsturiskā aspektā, priekšroku dodot izmaksu sadalei, kuras pamatā ir apgrozījums. Bez tam tur teikts: “Izmaksas attiecīgi koriģē, ņemot vērā tos vienreizējos izmaksu posteņus, kas attiecas uz ražošanu nākotnē un/vai konkrētajā brīdī, ja vien tas jau nav atspoguļots izmaksu sadalē saskaņā ar šo daļu.” Konkrētajā gadījumā apgalvotās “Covid-19 izmaksas” tomēr nevar uzskatīt par atsevišķu izmaksu posteni, ko varētu koriģēt attiecībā uz izmeklēšanas periodu. Apgalvotās izmaksas ir parastās pastāvīgās izmaksas, kas uzņēmumam Jindal regulāri rodas un atkārtojas. Tikai Covid-19 dēļ tās attiecas uz mazāku saražoto daudzumu. Taču citētais trešās daļas pēdējais teikums uz šādu scenāriju neattiecas. Tādējādi korekciju saskaņā ar 2. panta 5. punkta trešo daļu veikt nevar.

(35)

Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumiem, kas pausti, atsaucoties uz 2. panta 5. punkta ceturto daļu, Komisija norāda, ka atbilstoši 2. panta 5. punkta ceturtajā daļā paredzētajam atkāpi no vienības izmaksām, kas parasti rodas uzņēmumam, var piešķirt tikai tad, ja jaunas materiāli tehniskās bāzes dēļ ir vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi un ja pēc tam ir zemi jaudas izmantošanas līmeņi, kam par iemeslu ir uzņēmuma darbības uzsākšana, kura notiek izmeklēšanas periodā vai tā daļā. Konkrētajā gadījumā zemos jaudas izmantošanas līmeņus, ja tādi bija, izraisīja ražošanas pagaidu apturēšana Covid-19 dēļ. Tāpēc 2. panta 5. punkta ceturtā daļa nav piemērojama.

(36)

Treškārt, attiecībā uz apgalvojumiem, kas pausti, atsaucoties uz 2. panta 10. panta k) apakšpunktu, Komisija norāda, ka saskaņā ar 2. panta 10. punktu korekciju var izdarīt “saistībā ar atšķirībām citos faktoros (..), ja ir redzams, ka tie skar cenu salīdzināmību atbilstīgi šim punktam, jo īpaši ja [klienti] šo faktoru [atšķirību] dēļ [iekšzemes] tirgū maksā dažādas cenas”. Jindal India un Jindal Indonesia apgalvoja, ka Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu dēļ būtu jāizdara korekcijas ražošanās izmaksās, taču neparādīja nekādu ietekmi uz cenu salīdzināmību. Tāpēc apgalvojumu par 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu nevar pieņemt.

(37)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group atkārtoja apgalvojumus par korekciju attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar Covid-19. Attiecībā uz korekciju, kas varētu būt iespējama saskaņā ar 2. panta 5. punkta 3. un 4. apakšpunktu, Jindal Group norādīja uz “neparasti augstām” (7) izmaksām, kuras nevajadzētu attiecināt tikai uz izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu izmeklēšanas periodā, bet ka tā vietā Komisijai būtu jāaprēķina reprezentatīvas ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā.

(38)

Apgalvojumu vajadzēja noraidīt. Attiecīgās izmaksas ir radušās izmeklēšanas periodā un attiecas uz izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Ņemot vērā Jindal Group minēto Salmon lietas ekspertu grupas ziņojumu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta trešo daļu izmaksas attiecīgi koriģē, ņemot vērā vienreizējos izmaksu posteņus, kuri attiecas uz ražošanu nākotnē un/vai konkrētajā brīdī. Komisija atzina, ka apgalvotās izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem, ir vienreizējas. Tomēr konkrētās izmaksas, kas radušās Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu piemērošanas laikā, ir tikai pastāvīgās izmaksas, un tās vienkārši izriet no pieejamās un citādi izmantotās jaudas nepilnīgas izmantošanas. Pēc definīcijas tie nevar attiekties uz ražošanu nākotnē, kādu, piemēram, varētu dot ieguldījumu izmaksas. Tās arī nevar attiekties uz ražošanu konkrētajā brīdī, jo tās drīzāk tieši izriet no vienreizējiem force majeure apstākļiem, proti, Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem.

(39)

Attiecībā uz apgalvojumu, kas pausts, atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, Jindal Group atsaucās uz Komisijas apgalvojumu 36. apsvērumā un piebilda, ka no 2. panta 10. punkta ievaddaļas skaidri izriet, ka atsauce uz cenu salīdzināmību ietver normālās vērtības (neatkarīgi no tā, kā tā noteikta) un eksporta cenas salīdzināmību.

(40)

Komisija atzina, ka 2. panta 10. punkta ievaddaļa attiecas uz cenu salīdzināmību. Tāpat ir taisnība, ka dažas korekcijas, kas uzskaitītas 2. panta 10. punkta a) līdz k) apakšpunktā, var vienlīdz piemērot normālajai vērtībai, kuras pamatā ir iekšzemes cenas, un saliktajai normālajai vērtībai. Tomēr 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā ir ietverts skaidrs nosacījums par iekšzemes tirgū maksāto cenu starpībām, un pirms korekcijas veikšanas tas ir jāizpilda. Jindal Group nevarēja pamatot šādas atšķirības, bet varēja tikai parādīt ietekmi uz izmaksām. Jebkurā gadījumā jebkāds izmaksu pieaugums vienādi ietekmētu gan iekšzemes, gan eksporta cenas. Tāpēc jauno apgalvojumu, kas pausts, atsaucoties uz 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, vajadzēja noraidīt.

(41)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Chromeni apstrīdēja Komisijas veiktās izejvielu izmaksu korekcijas. Izdarot pagaidu konstatējumus, Komisija tabulā par atsevišķiem nerūsējošā tērauda karsti velmētu ruļļu (“SSHR”) pirkšanas darījumiem konstatēja, ka SSHR pirkšanas cenas no saistītām personām bija ievērojami zemākas nekā to pašu materiālu cenas, ko prasīja nesaistītas personas. Tāpēc tos nevarēja uzskatīt par atbilstošiem nesaistītu pušu darījuma principam, un Komisija veica šo cenu korekciju. Piezīmēs par pagaidu informācijas izpaušanu Chromeni apgalvoja, ka salīdzinājumam izmantoto ruļļu kvalitāte ne vienmēr bijusi vienāda un ka tas būtu jāņem vērā, veicot salīdzinājumu. Apgalvojums tika pamatots ar pirkuma līgumiem, kvalitātes atlaižu līgumu, kredītnotām, kvalitātes pārbaudes ziņojumu, kā arī ar grāmatvedības ierakstiem attiecībā uz apgalvojumu par kvalitāti. Komisija pienācīgi novērtēja apgalvojumu un uzskatīja to par pamatotu. Rezultātā Komisija uzņēmuma uzskaitē fiksēto vidējo SSHR pirkšanas cenu no saistītajām personām aizstāja ar vidējo svērto pirkšanas cenu no nesaistītiem piegādātājiem, reizinātu ar izmantotajiem daudzumiem.

(42)

Pagaidu posmā Komisija bija pārrēķinājusi Chromeni normālās vērtības amortizācijas izmaksas, jo tika konstatēts, ka nav ziņots par konkrētu ražošanas iekārtu amortizāciju, kad tās jau tika izmantotas komerciālai ražošanai. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Chromeni apstrīdēja šo paziņoto amortizācijas izmaksu korekciju, apgalvojot, ka šīs izmaksas ir iegrāmatotas, pilnībā ievērojot Indijas vispārpieņemto grāmatvedības praksi, un tāpēc tās būtu jāpieņem. Komisija apgalvoja, ka ir atbilstīgi un pamatoti noteikt, ka iekārtu amortizācijas perioda sākums sakrīt ar izmeklējamā ražojuma faktiskās ražošanas un pārdošanas sākumu. Šajā ziņā Chromeni dokumentācijā nebija pienācīgi atspoguļotas izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un tāpēc tās bija jākoriģē.

(43)

Visbeidzot, pēc pagaidu informācijas izpaušanas Chromeni apstrīdēja Komisijas attieksmi pret prasītajām darbības uzsākšanas izmaksu korekcijām, kuras attiecās uz amortizācijas izmaksām un pārdošanas, vispārējiem un administratīviem izdevumiem. Komisija ierobežoja laikposmu, kuram varēja veikt amortizācijas izmaksu korekciju, līdz trim mēnešiem un noraidīja PVA izdevumu korekciju sakarā ar darbības uzsākšanu. Norādot galīgās pieņemšanas apliecības izdošanas datumu, Chromeni apgalvoja, ka tērauda ražošanas līnijas darbības uzsākšanas posms ir daudz ilgāks par trim mēnešiem. Tomēr Komisija bija konstatējusi, ka komerciāla ražošana jau bija sākusies labu laiku pirms minētā datuma. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, kurā citustarp ir noteikts, ka darbības uzsākšanas posma ilgums nepārsniedz izmaksu segšanas laikposmam atbilstīgu sākumposmu, Komisija konsekventi ievērotā prakse lietu izskatīšanā ir ierobežot darbības uzsākšanas posma ilgumu līdz trim mēnešiem. Tāpēc, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, Komisija noteica, ka trīs mēneši ir atbilstošs laikposms. Attiecībā uz pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem Chromeni nesniedza pierādījumus, ka šīs izmaksas ir saistītas ar ražošanu, un tāpēc tās neietekmē ne tādu jaunu ražošanas iekārtu izmantošana, kurām nepieciešami ievērojami papildu ieguldījumi, ne zemie jaudas izmantošanas rādītāji, kas ir darbības uzsākšanas rezultāts, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punkta ceturtajā daļā.

(44)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chromeni tikai atkārtoja tos pašus apgalvojumus un argumentus, nesniedzot jaunus pierādījumus vai argumentus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Chromeni apgalvojumi par amortizāciju un darbības uzsākšanas izmaksu korekciju tika noraidīti.

(45)

Pagaidu regulas 175. apsvērumā Komisija apstiprināja sūdzībā iekļautos apgalvojumus par izejvielu tirgus kropļojumiem Indijā un Indonēzijā. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka sakarā ar valdības radītiem kropļojumiem izejvielu tirgos Indijā un Indonēzijā uzņēmumu izmaksas būtu jākoriģē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Eurofer apgalvoja, ka, ņemot vērā kropļojumus, ražotāju eksportētāju dokumentācijā norādītās izmaksas pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un turklāt izejvielu tirgus kropļojumi ir izraisījuši neparastu situāciju.

(46)

Komisija apgalvojumu noraidīja, jo konstatēja, ka Eurofer nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, lai šajā gadījumā pilnībā piemērotu korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer nepiekrita, uzstājot, ka sūdzībā un pirms un pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākkārt iesniegtajā dokumentācijā tā ir sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas pamato sūdzībā minēto apgalvojumu. Komisija neuzskatīja par lietderīgu sīkāk aplūkot iespējamo pamatregulas 2. panta 5. punktā paredzēto korekciju. Neatkarīgi no tā, vai pierādījumi, kas iesniegti šīs procedūras gaitā, ir pietiekami pamatojoši pierādījumi, lai pēc būtības analizētu apgalvojumu, Komisija ievēroja, ka līdzīgs apgalvojums par izejvielu kropļojumu ietekmi preču nodrošināšanā tika izskatīts antisubsidēšanas izmeklēšanas kontekstā.

(47)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērumā.

(48)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā arī pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal India un Jindal Indonesia apstrīdēja pieeju, ko Komisija bija izmantojusi, lai noteiktu eksporta cenu dažiem tā pārdošanas darījumiem ar Spānijā esoša saistīta tirgotāja Iberjindal S.L. (“IBJ”) starpniecību. Šis apgalvojums lielākoties tika noraidīts. Tā kā tika norādīts, ka šīs piezīmes ir sensitīvas, tad iemesli, kas bija pamatā Komisijas konstatējumiem attiecībā uz apgalvojumu, tika izpausti tikai attiecīgajai personai.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group apgalvoja, ka eksporta cenas aprēķinā bija formulas kļūda attiecībā uz vedmaksu, kas ietekmēja cenu konkrētiem pārdošanas darījumiem Savienībā. Komisija pārbaudīja šo jautājumu un konstatēja, ka formulā patiešām ir pārrakstīšanās kļūda, un to izlaboja.

(50)

Nekādi citi apgalvojumi attiecībā uz eksporta cenas aprēķināšanu netika saņemti. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērums.

(51)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērumā.

(52)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal India un Jindal Indonesia apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis atskaitīt PVA izmaksas un peļņu (“nosacīto komisijas maksu”) no tās ES pārdošanas eksporta cenas, kas notikusi ar tā saistītā tirgotāja starpniecību trešā valstī, kā skaidrots pagaidu regulas 52. un 81. apsvērumā. Apgalvojums tika noraidīts. Tā kā tika norādīts, ka šīs piezīmes ir sensitīvas, tad iemesli, kas bija pamatā apgalvojuma noraidīšanai, tika izpausti tikai attiecīgajai personai.

(53)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group iesniedza papildu apgalvojumus par eksporta cenas novērtējumu attiecībā uz minēto saistīto tirgotāju. Atkal tika norādīts, ka šīs piezīmes ir sensitīvas, un par Komisijas nostāju attiecībā uz šiem apgalvojumiem Jindal tika informēts individuāli.

(54)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group apgalvoja, ka eksporta cenu korekcijai ES pārdošanas darījumiem, kas notikuši ar JSL Global Commodities Pte. Ltd. (“JGC”) starpniecību, nevajadzētu pārsniegt tā PVA izmaksas, jo saskaņā ar iestāžu iepriekšējo praksi, ko sankcionējusi Pirmās instances tiesa, būtu pamatoti atskaitīt tikai PVA izmaksas (8). Ja Komisija uzstāj uz peļņas iekļaušanu (kas tai nebūtu jādara), šī peļņa būtu jābalsta uz JGC datiem. Jindal Group uzskata, ka tas atbilstu Komisijas nesenajai praksei un Pirmās instances tiesas apsvērumam, ka ir “samērīgi” izmantot “faktiskus datus” (9).

(55)

Apgalvojumus vajadzēja noraidīt. Pirmkārt, atskaitot tikai PVA izmaksas, netiktu ņemta vērā uzcenojuma pilnā vērtība, ko parasti veido PVA izmaksas plus peļņa. Attiecībā uz šādas peļņas novērtējumu Komisija uzstāj, ka šādai peļņai ir jābūt gūtai atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam un tāpēc tā nevar izmantot peļņu, kas gūta no atlīdzības, par kuru vienojušās saistītas puses. Attiecībā uz Pirmās instances tiesas spriedumu – minētais nolēmums apstiprināja PVA atskaitīšanu, bet acīmredzami neliedza vienlaicīgu peļņas atskaitīšanu, kas minētajā lietā netika apstrīdēta. Turklāt, tāpat kā minētajā lietā, šajā izmeklēšanā PVA tika atskaitītas, pamatojoties uz saistītā tirgotāja faktiskajiem datiem, jo abu subjektu saistībai nebija ietekmes uz paziņotajām PVA izmaksām. Attiecībā uz Komisijas praksi – gadījumā, ja izrādās, ka peļņas procentu ietekmē tirgotāja un ražotāja eksportētāja saistība, tad ir prakse atskaitīt nominālo peļņas procentu, kura pamatā ir dati, ko snieguši nesaistīti importētāji, kuri sadarbojas tajā pašā izmeklēšanā, un kuru izmanto par pamatotu aizstājējvērtību. Nesenajā lietā, uz kuru atsaucas Jindal Group, faktiskais peļņas procents tomēr tika uzskatīts par samērīgu, ņemot vērā šīs lietas faktus un saistītā tirgotāja veiktās funkcijas. Tāpēc tika atskaitīts faktiskais peļņas procents.

(56)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal India atkārtoja savu apgalvojumu, ka normālā vērtība būtu jākoriģē, ņemot vērā nodokļu atmaksas. Proti, tas apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā ir noteikts, ka būtu jāņem vērā visas starpības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, un tādēļ būtu jāņem vērā tā apgalvojums.

(57)

Apgalvojums tika noraidīts. Jindal India nespēja pierādīt, ka apgalvotā nodokļu atmaksa ir ietekmējusi cenu salīdzināmību. Jo īpaši, Jindal India nevarēja parādīt, ka nodokļu atmaksas rezultātā pastāvīgi palielinājās cenas iekšzemes tirgū.

(58)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal India apgalvoja, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai nodokļu atmaksu nepieskaitītu divreiz, un ka vienas un tās pašas subsīdijas divkārša kompensēšana, kura notiek, vienlaikus nosakot antidempinga un antisubsidēšanas maksājumus (jo īpaši eksporta subsīdiju gadījumā), pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktus (10). Tā kā dažas nodokļu atmaksas Jindal Group subjektiem tiek izmeklētas antisubsidēšanas izmeklēšanā kā potenciālas kompensējamas subsīdijas, Komisijai būtu jānodrošina, lai šīs nodokļu atmaksas tiktu koriģētas šajā lietā vai arī netiktu kompensētas antisubsidēšanas lietā.

(59)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija paskaidroja, ka pagaidu regulas 53. apsvērumā un šīs regulas 57. apsvērumā minēto iemeslu dēļ shēma, ko izmanto Jindal India attiecībā uz saviem eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, neatbilst to korekciju nosacījumiem, kuras paredzētas pamatregulas 2. panta 10. punkta b) vai k) apakšpunktā. Jo īpaši, Jindal India neparādīja, ka, ņemot vērā pamatā esošo shēmu, klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksāja atšķirīgas cenas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka apgalvojumi par korekciju nav pamatoti, un tādējādi tos noraidīja.

(60)

Citi apgalvojumi par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu netika saņemti. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērums.

(61)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group apgalvoja, ka, aprēķinot dempingu, Komisija dažiem pārdošanas apjomiem Savienībā ir izmantojusi nepareizas CIF vērtības. Tomēr Komisija konstatēja, ka apgalvoto pārrakstīšanās kļūdu atbildēs uz anketas jautājumiem ir pieļāvis pats Jindal Group, un Komisija par to netika informēta ne pirms attālinātās salīdzinošās pārbaudes, ne tās laikā. Arī piezīmēs par iepriekš izpausto informāciju un piezīmēs par izpausto pagaidu informāciju Jindal Group šo jautājumu neizvirzīja. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka laikā, kad tika iesniegts apgalvojums, to vairs nevarēja attālināti salīdzinoši pārbaudīt, un tāpēc apgalvojums par iespējamo kļūdu tika noraidīts.

(62)

Kā izklāstīts iepriekš 27. līdz 60. apsvērumā, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu piezīmes, kas tika iesniegtas pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas. Lai labotu ar eksporta cenu saistīto pārrakstīšanās kļūdu (sk. 49. apsvērumu), tika atjaunināts arī aprēķins, kas attiecās uz Jindal India.

(63)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmakas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(64)

Pagaidu regulas 58. līdz 86. apsvērumā Indonēzijas Jindal subjekti, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un pārdošanā, šeit tālāk tiek saukti par “Jindal Indonesia Group” jeb “Jindal Group”. Šajā regulā šie subjekti tiks saukti par “Jindal Indonesia”, savukārt “Jindal Group” attiecas uz Jindal India, Jindal Indonesia un attiecīgajiem Jindal subjektiem trešās valstīs.

(65)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 65. līdz 76. apsvērumā.

(66)

Dokumentācijā, ko 2021. gada 11. jūnija iesniedza Indonēzijas valdība, tā atgādināja, ka izlasē iekļautie Indonēzijas ražotāji eksportētāji pilnībā sadarbojās un ka Komisijai normālās vērtības aprēķināšanā jāizmanto to faktiskie dati.

(67)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Indonesia kopā ar Jindal India atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jākoriģē normālā vērtība attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem. Apgalvojums tika noraidīts. Tas jau ir aplūkots iepriekš 32. līdz 36. apsvērumā.

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas IRNC apstrīdēja Komisijas pieeju aizstāt SSHR balto ruļļu pirkšanas cenu ar salikto tirgus cenu, ja šis svarīgais starpprodukts tika pirkts no saistītiem piegādātājiem. Atbildēs, ko uzņēmums sniedza uz anketas jautājumiem, un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē Komisija konstatēja, ka šie ražojumi ir iegūti no saistītiem piegādātājiem par transfertcenu, kas bija zemāka nekā tā ražošanas izmaksas. Tāpēc provizoriskajā aprēķinā Komisija šīs cenas aizstāja ar salikto tirgus cenu, ko veido ražojumu izgatavošanas izmaksas, PVA un peļņa. Uzņēmums apgalvoja, ka transfertcenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, un kritizēja, ka šajā sakarā nav bijis analīzes.

(69)

Komisija analizēja sniegtos skaidrojumus un apliecinošos dokumentus un secināja, ka ir vajadzīgs pielāgot sākotnējo pieeju attiecībā uz SSHR balto ruļļu pirkšanu no saistītajiem piegādātājiem. Saistīto SSHR balto ruļļu piegādātāju pārdošanas cenas uzņēmumam IRNC patiešām bija salīdzināmas ar to SSHR pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem. Tāpēc tā uzskatīja par lietderīgu pieņemt šo ražojumu IRNC pirkšanas cenu, ja šī cena bija vienāda ar šo piegādātāju ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, un aizstāt to ar viņu ražošanas izmaksām, ja tika konstatēts, ka pirkšanas transfertcena ir zemāka.

(70)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Eurofer apstrīdēja pārskatīto Komisijas pieeju attiecībā uz IRNC SSHR balto ruļļu izmaksām, kā tā skaidrota 69. apsvērumā. Pirmkārt, Eurofer apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis izmantot IRNC SSHR pirkšanas cenas no saistītām personām, jo šīs cenas nebūtu atbildušas nesaistītu pušu darījuma principam. Otrkārt, Eurofer uzskatīja, ka Komisijas pieeja ir pretrunā konstatējumiem, kas izdarīti nesen pabeigtā izmeklēšanā, kura attiecās uz to pašu uzņēmumu grupu (11). Minētajā izmeklēšanā Komisija noraidīja attiecīgā ražojuma ražošanā galvenās sastāvdaļas ražošanas izmaksas. Treškārt, tā apgalvoja, ka tad, ja Komisija neatkāptos no savas pieejas, tai vai nu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, koriģējot saistītu pušu darījuma vērtību, pie SSHR pirkšanas cenas būtu jāpieskaita samērīga peļņa, vai arī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu jāpalielina IRNC no SSCR gūtā peļņa, kas tiek izmantota normālās vērtības aprēķināšanai, lai kompensētu darījumus, kas notikuši par pašizmaksu vai ar neparasti zemu peļņu.

(71)

Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija konstatēja, ka saistīto IRNC SSHR piegādātāju sniegtā informācija bija pilnīga un pietiekama, lai novērtētu, vai IRNC un šo piegādātāju saistībai bija ietekme uz SSHR pirkšanas cenām. Komisija konstatēja, ka saistītie piegādātāji izmeklēšanas periodā pārdeva SSHR ne tikai savam saistītajam klientam IRNC, bet arī vairākiem nesaistītiem iekšzemes klientiem un ka pārdošanas cenas IRNC un nesaistītiem klientiem atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Tāpēc tika uzskatīts, ka IRNC un tā saistītā piegādātāja saistība pamatregulas 2. panta 1. punkta nozīmē neietekmēja šīs cenas un nav pamata tās neņemt vērā nemaz. Otrkārt, neieņemot nekādu nostāju par faktiem un secinājumiem, kas izdarīti Eurofer minētajā SSHR izmeklēšanā, Komisija atgādināja, ka katrs gadījums tiek novērtēts un analizēts atsevišķi un, ja kādā izmeklēšanā konstatētie fakti atšķiras no faktiem, kuri konstatēti iepriekšējā izmeklēšanā, arī tad, ja tā ir nesena izmeklēšana, kas attiecas uz to pašu uzņēmumu grupu, var izdarīt citādu secinājumu.

(72)

Prasība pie SSHR pirkšanas cenas pieskaitīt samērīgu peļņu tika noraidīta, jo 2. panta 5. punkts tiešām ļauj izdarīt šādu korekciju, ja izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās personas dokumentācijā. Tomēr šajā izmeklēšanā Komisija nav konstatējusi, ka tas tā būtu. Attiecībā uz trešā apgalvojuma otro daļu Komisija atgādināja, ka izmeklējamo ražojumu ražo, izmantojot tikai SSHR, kas iegūti no saistītajiem piegādātājiem tajā pašā rūpniecības zonā, un ražošanas noslēguma posmu veic IRNC. Pamatregulas 2. panta 6. punktā ir skaidri noteikts, ka peļņa “balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīga [ražojuma] ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs”. Tāpēc šis noteikums attiecas tikai uz peļņas procenta noteikšanu līdzīgā ražojuma pārdošanā un neattiecas uz nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenas noteikšanu izejvielu pārdošanā.

(73)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eurofer apgalvojumi tika noraidīti.

(74)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka, ņemot vērā Indonēzijā konstatētos izejvielu tirgus kropļojumus, būtu jāveic normālās vērtības korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Šis jautājums jau ir aplūkots iepriekš 45. un 46. apsvērumā.

(75)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 77. līdz 79. apsvērumā.

(76)

Kā skaidrots pagaidu regulas 79. apsvērumā, ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Kā noteikts pagaidu regulas 64. apsvērumā, Jindal Indonesia veica noteiktus pārdošanas darījumus ar Spānijā esošā IBJ starpniecību.

(77)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Indonesia par šiem pārdošanas darījumiem iesniedza tādas pašas piezīmes kā Jindal India piezīmes, kuras minētas iepriekš 48. apsvērumā. Apgalvojums tika noraidīts. Apgalvojuma noraidīšanas iemesli 48. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tika darīti zināmi tikai attiecīgajai personai.

(78)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 80. līdz 83. apsvērumā.

(79)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Indonesia par korekcijām attiecībā uz nosacīto komisijas maksu iesniedza tādas pašas piezīmes kā Jindal India piezīmes, kuras minētas iepriekš 52. apsvērumā. Apgalvojums tika noraidīts. Apgalvojuma noraidīšanas iemesli 52. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tika darīti zināmi tikai attiecīgajai personai.

(80)

Jindal Indonesia apgalvoja, ka Komisijai, lai aprēķinātu kredīta izmaksas, bija jāizmanto Indonēzijas Bankas publicētās īstermiņa procentu likmes USD un IDR aizdevumiem, nevis CEIC publicētās starpbanku īstermiņa procentu likmes.

(81)

Komisija analizēja sniegtos paskaidrojumus un apliecinošos dokumentus un uzskatīja, ka ir pamatoti mainīt datu avotu atbilstoši Jindal Indonesia prasītajam. Tomēr attiecībā uz atšķirīgu procentu likmju piemērošanu pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un eksportam pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktā ir paredzēta iespēja izdarīt korekciju, ņemot vērā atšķirības konkrētajam pārdošanas apjomam piešķirto kredītu izmaksās, ar noteikumu, ka šo faktoru ņem vērā, nosakot cenu. Attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē Komisija konstatēja, ka uzņēmums finansē gan iekšzemes, gan eksporta operācijas, galvenokārt izmantojot īstermiņa aizdevumus un visaptverošos tirdzniecības mehānismus ASV dolāros. Uzņēmuma dokumentācijā Komisija neatrada pierādījumus, kas pamatotu citādas procentu likmes izmantošanu IDR aizņēmumiem iekšzemes pārdošanā. Tāpēc Komisija noraidīja prasību izmantot procentu likmi IDR aizdevumiem, ar ko finansēja pārdošanu iekšzemes tirgū.

(82)

IRNC Group atkārtoti apgalvoja, ka Komisija ir bijusi nekonsekventa, jo koriģējusi eksporta cenu, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu, attiecībā uz konkrētām transporta izmaksām, savukārt apgalvojumi par pārdošanas cenas iekšzemes tirgū korekciju attiecībā uz konkrētām transporta izmaksām un citām saistītām papildu izmaksām, jo īpaši izmaksām, kas radušās, nogādājot attiecīgo ražojumu no rūpnīcas uz iekšzemes noliktavu, tika noraidīti.

(83)

Komisija ievēroja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunkts ir piemērojams transporta izmaksām, kas radušās pēc pārdošanas, par preču pārvietošanu no eksportētāja telpām pirmajam neatkarīgajam pircējam. IRNC iekšzemes noliktava atrodas tā telpās, un izmaksas, kas radušās par preču pārvietošanu no rūpnīcas uz iekšzemes noliktavu, radās pirms pārdošanas.

(84)

IRNC Group arī apgalvoja, ka Komisija nav izskaidrojusi, kāpēc līdzīgi papildu transporta un ostas maksu izdevumi, kas radušies par precēm, kuras pārkrautas Ķīnas muitas zonā, arī nebūtu jānoraida. Komisija analizēja piezīmes un pierādījumus lietas materiālos, jo īpaši pārdošanas līgumu starp ražotāju un tā saistītajiem tirgotājiem, kas iesaistīti eksporta pārdošanā. Komisija ievēroja, ka pārdošanas līgumā ir skaidri norādīts, ka izkraušanas osta atrodas Savienībā un ka ir atļauta preču pārkraušana. Turklāt attiecībā uz eksporta pārdošanu transporta izdevumi tirgotājam rodas tieši, un tāpēc tie ietekmē cenu salīdzināmību, savukārt iekšzemes pārdošanas noliktavas izdevumos izmaksas par preču pārvietošanu uz noliktavu sedz ražotājs, un tās ir radušās pirms pārdošanas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas IRNC apgalvoja arī, ka Komisija ir izmantojusi nekonsekventu pieeju, jo nav veikusi normālās vērtības korekciju saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tādējādi atspoguļojot korekcijas, ko tā veikusi saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz eksporta pārdošanu ar saistīto tirgotāju starpniecību.

(86)

Komisija atgādināja, ka Tiesas judikatūrā (12) ir skaidri noteikts, ka “(..) pusei, kura pamatregulas 2. panta 10. punkta ietvaros lūdz veikt korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, ir jāiesniedz pierādījums, ka tās lūgums ir pamatots (..)”. Šajā sakarā IRNC iesniegtā dokumentācija ir tikai paziņojums, kurā pieprasīta normālās vērtības korekcija, bet tam nav nedz pamatojuma pēc būtības, nedz detalizēta paskaidrojuma. Bez tam Komisija atgādināja, ka eksporta cenas korekcija automātiski nenozīmē normālās vērtības korekciju un ka šādu normālās vērtības korekciju pusei, kas to pieprasa, ir nepieciešams pienācīgi pamatot, izmantojot faktus un pierādījumus.

(87)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka vienkāršs paziņojums, kurā pieprasīta korekcija, nesniedzot tam pamatojumu, acīmredzami neatbilst Tiesas noteiktajam juridiskajam standartam. Nepamatotības dēļ šis apgalvojums tādējādi tika noraidīts.

(88)

IRNC apgalvoja arī, ka Komisijai ir pienākums ar pierādījumiem pamatot savu lēmumu koriģēt eksporta cenu saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu un ka pagaidu un galīgajā izpaustajā informācijā tā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu.

(89)

Kad pēc galīgās informācijas izpaušanas no uzņēmuma tika saņemtas piezīmes, Komisija 2021. gada 16. septembrī par konkrēto uzņēmumu izpauda papildinformāciju, kurā sīkāk izskaidroti iemesli un pierādījumi, kas pamato šādu eksporta cenas korekciju. Reaģējot uz šo konkrētam uzņēmumam izpausto informāciju, uzņēmums neiesniedza piezīmes.

(90)

Kā izklāstīts iepriekš 65. līdz 89. apsvērumā, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu piezīmes, kas tika iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, un attiecīgi pārrēķināja dempinga starpības.

(91)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmakas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(92)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Arinox, ieinteresētā persona, kas provizoriski tika kvalificēta kā lietotājs, apgalvoja, ka tā būtu jāuzskata par Savienības ražotāju. Būtu jānorāda, ka uzņēmuma dati bija iekļauti Eurofer iesniegtajos makroekonomiskajos rādītājos, kurus salīdzinoši pārbaudīja Komisija, un tādējādi Komisija uzskatīja, ka šis uzņēmums pieder pie Savienības ražošanas nozares, kas aprakstīta pagaidu regulas 87. apsvērumā. Tomēr Komisija ievēroja, ka Arinox sākotnējā pieprasījumā par ražojuma izslēgšanu atzina sevi par galalietotāju un importētāju, turklāt uzņēmuma apgalvojumi pagaidu posmā bija saistīti ar darbībām, ko tas veica kā lietotājs Savienības tirgū.

(93)

Arinox, Euranimi un viens nesaistīts importētājs pieprasīja to 13 Savienības ražotāju identitāti, kuri veidoja Savienības ražošanas nozari IP laikā. Papildus trim izlasē iekļautajiem ražotājiem un uzņēmumiem, kas atbalsta sūdzību (t. i., Acerinox, Outokumpu Nirosta GmbH, Outokumpu Stainless AB), tie ir Marcegaglia, Acroni, Arinox, Otelinox un trīs pārvelmētāji, kas atrodas Vācijā (t. i., SAP Precision Metal, BWS un Waelzholz).

(94)

Par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 87. līdz 89. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(95)

Par patēriņu Savienībā nav saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 90. līdz 92. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(96)

Importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apstrīdēja Indijas un Indonēzijas importa ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli novērtējumu kopumā. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa apjomi no abām valstīm ir nelieli, importa tendence no Indijas (neliels samazinājums) un no Indonēzijas (straujš pieaugums) visā attiecīgajā periodā atšķiras un nav pienācīgi novērtēti konkurences apstākļi starp importētajiem ražojumiem un starp importētajiem ražojumiem un līdzīgiem Savienības ražojumiem, kā prasīts pamatregulas 3. panta 4. punktā.

(97)

Piezīmēs, kas iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, sūdzības iesniedzējs iebilda pret konsorcija un nesaistītā importētāja apgalvojumu, norādot, ka importa tendences nav būtiskas, lai piemērotu pamatregulas 3. panta 4. punktu, ka konkurences apstākļi tika pienācīgi novērtēti un ka novērtējums kopumā nodrošina maksājumu nediskriminējošu piemērošanu.

(98)

Komisija konstatēja, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas importa novērtējumam kopumā. Importa apjoms no katras no abām attiecīgajām valstīm nebija nenozīmīgs, t. i., katrai no tām tas pārsniedza 1 % no tirgus daļas, un novērtējumu kopumā pamatoja konkurences apstākļi, jo importētajiem ražojumiem ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā ražojumiem, ko pārdod Savienības ražotāji, un tiem ir vienāds pamatlietojums. To atspoguļo no Indijas un Indonēzijas importēto ražojuma veidu augstais sakritības līmenis ar Savienības ražotāju pārdotajiem ražojuma veidiem.

(99)

Turklāt tika konstatēts, ka no Indijas un Indonēzijas importētie ražojuma veidi lielā mērā ir līdzīgi cits citam un to attiecīgo cenu līmenis ir salīdzināms.

(100)

Turklāt, kā norādījis sūdzības iesniedzējs, pamatregulas 3. panta 4. punktā nav prasīts salīdzināt importa tendences starp attiecīgajām valstīm.

(101)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas konsorcijs un viens nesaistīts importētājs pieprasīja izpaust teorētiskos modeļus, kas izmantoti, lai novērtētu izmeklējamā ražojuma konkurences apstākļus Savienības tirgū un attiecīgajās valstīs, un apstiprināt, ka par šiem konkurences apstākļiem ir notikusi apspriešanās ar Komisijas konkurences un ekonomiskās analīzes dienestiem.

(102)

Bez tam tie apgalvoja, ka nav sniegta statistiska analīze, kas pamatotu iepriekš 99. un 100. apsvērumā izdarītos konstatējumus, un apgalvoja, ka importa no Indijas un Indonēzijas tirgus daļa ir neliela salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Importa apjomi no Indijas IP laikā bija mazāki nekā 2017. un 2018. gadā un līdzīgi kā import apjomi 2019. gadā. Turklāt attiecīgā ražojuma importa apjomus no Indijas ierobežo valsts kvota, kas noteikta ar tērauda aizsardzības pasākumiem. Tāpēc konsorcijs un nesaistītais importētājs uzskatīja, ka nav atbilstoši piemērot pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(103)

Komisija veica teorētisku analīzi, kurā salīdzināja ražojuma veidus, ko Savienības tirgū pārdeva ražotāji eksportētāji, un Savienības ražotāju pārdoto ražojumu, pamatojoties uz izlasē iekļauto uzņēmumu norādītajiem ražojuma kontroles numuriem (RKN). Šī analīze parādīja augstu sakritības līmeni. Sakritības līmenis starp katra ražotāja eksportētāja un Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem ir norādīts konkrētajiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izpaustajā informācijā. Turklāt Komisija konstatēja arī ievērojamu līdzību starp Indonēzijas ražotāju eksportētāju un Indijas ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem. Tāpēc Komisija secināja, ka no attiecīgajām valstīm importētie ražojumi un Savienības ražojumi nepārprotami savstarpēji konkurē un ka importa ietekmes novērtējums kopumā ir atbilstošs. Konsorcijs un nesaistītais importētājs nesniedza pamatotus pierādījumus, kāpēc Komisijas veiktā analīze būtu nepareiza vai nepietiekama. Ņemot vērā 3. panta 4. punktā uzskaitītos nosacījumus, tas, ka Indijai aizsardzības pasākumu ietvaros noteikta valsts kvota, neietekmē šo analīzi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(104)

Par importa no attiecīgajām valstīm ietekmes novērtējumu kopumā nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina visus pārējos pagaidu regulas 93. līdz 98. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(105)

Importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka imports no Indonēzijas ir palielinājies, jo šī valsts ir jauna izmeklējamā ražojuma eksportētāja uz Savienību, un ka imports no Indijas attiecīgajā periodā nav palielinājies, tāpēc iespējamais attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums nav ietekmējis Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, bet ir aizstājis importu no citām trešām valstīm.

(106)

Kā izklāstīts 97. līdz 105. apsvērumā, Komisija analizēja importu kopumā, un importam no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā bija vērojama tendence palielināties. Tas, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās un Indonēzija sāka eksportu uz Savienību tikai attiecīgā perioda sākumā, nemainīja faktu, ka imports no attiecīgajām valstīm tika veikts par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc apgalvojumu vajadzēja noraidīt.

(107)

Par importa apjomiem no attiecīgajām valstīm un to tirgus daļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina visus pārējos pagaidu regulas 99. līdz 101. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(108)

Pagaidu regulas 105. apsvērumā Komisija norādīja, ka Indijas ražotājiem eksportētājiem tā ir konstatējusi cenas samazinājuma starpības 4,8 % un 13,4 % apmērā.

(109)

Tomēr šajās starpībās bija pārrakstīšanās kļūda, un tā būtu jālabo, nosakot cenas samazinājuma starpības 5,8 % un 13,4 % apmērā.

(110)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Euranimi un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka nevar rekonstruēt to, kā tika noteiktas attiecīgā ražojuma importa cenas un kā tika aprēķināta cenas samazinājuma starpība, tostarp tās korekcijas.

(111)

Importa no attiecīgajām valstīm cenas, kas norādītas pagaidu regulas 3. tabulā, pamatojas uz Eurostat datiem. Šī informācija ir publiski pieejama. Kā paskaidrots pagaidu regulas 104. apsvērumā, cenas samazinājuma starpības pamatā bija salīdzinājums starp izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienības tirgū un attiecīgajām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenām pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, diferencētām katram ražojuma veidam un koriģētām, lai tās atbilstu vienādiem pārdošanas noteikumiem. Tā kā sīkākas katra uzņēmuma pārdošanas cenas pēc definīcijas ir konfidenciāla komercinformācija, tās attiecīgajiem uzņēmumiem tika sniegtas tikai konkrēti tiem izpaustajā informācijā.

(112)

Par importa cenām no attiecīgajām valstīm un cenas samazinājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 102. līdz 105. apsvērumā izklāstītos secinājumus ar iepriekš 71. apsvērumā izklāstītajām korekcijām.

(113)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 106. līdz 110. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(114)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā esot samazinājusies, nevis palielinājusies, kā secināts pagaidu regulas 116. apsvērumā.

(115)

Tomēr šis izteikums būtu pareizs tikai tad, ja Eurofer apsvērumi par, kā tas apgalvo, pārmērīgajiem trešo valstu importa apjomiem būtu faktu ziņā pareizi. Kā paskaidrots tālāk 135. apsvērumā, pagaidu regulā sniegtie importa apjomu skaitliskie rādītāji ir pareizi. Tādējādi arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir pareiza.

(116)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs norādīja, ka pagaidu regulā ir atspoguļota neatbilstība 300 līdz 400 tūkst. tonnu apmērā starp pagaidu regulas 111. apsvērumā norādītajiem Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma skaitliskajiem rādītājiem attiecīgajā periodā un pagaidu regulas 114., 126. un 152. apsvērumā norādītajiem atbilstīgajiem pārdošanas, krājumu un eksporta skaitliskajiem rādītājiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tie apstrīdēja Savienības ražošanas nozares jaudas līmeni un pieprasīja pierādījumus par nominālo, faktisko un reāli izmantoto ražošanas jaudu un katra individuālā ražotāja faktiski saražoto daudzumu, datus par atsevišķu Eiropas ražotāju pārdošanas apjomiem un cenām un katra Savienības ražotāja importa apjomus no attiecīgajām valstīm.

(117)

Tomēr iepriekš minētos skaitliskos rādītājus nevar pilnībā salāgot, jo ražošanas, pārdošanas un eksporta apjomi attiecas uz Savienības ražošanas nozari kopumā, savukārt pagaidu regulas 126. apsvērumā norādītie krājumu skaitliskie rādītāji ir mikroekonomisks rādītājs, kas attiecas tikai uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Komisija salīdzināja visus skaitliskos rādītājus un atzina tos par uzticamiem. Tā kā individuāli skaitliskie rādītāji par katru ražotāju ir konfidenciāla komercinformācija, tad Komisija pagaidu regulā sniedza tikai apkopotu informāciju.

(118)

Turklāt gandrīz puse no apgalvotās neatbilstības ir saistīta ar Savienības ražošanas nozares pārdošanu saistītiem lietotājiem ierobežotā tirgū. Šie apjomi tika iekļauti ražošanas skaitliskajos rādītājos, kas norādīti pagaidu regulas 111. apsvērumā, bet netika iekļauti pagaidu regulas 114. apsvērumā norādītajā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ierobežotā tirgū bija aptuveni 5 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma, un šī attiecība visā attiecīgajā periodā bija stabila.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums liecina, ka kaitējuma nav un ka attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums negatīvi neietekmēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(120)

Kā paskaidrots 107. apsvērumā, nelielais Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā nemainīja faktu, ka imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par 86 % un tika veikts par dempinga cenām, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc apgalvojumu vajadzēja noraidīt.

(121)

Par šo iedaļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 111. līdz 121. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(122)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares negatīvo rentabilitātes tendenci nevar saistīt ar importu no attiecīgajām valstīm, jo tā apjomi ir nelieli un nevar būt tik ievērojami ietekmējuši tirgu. Importētāju un izplatītāju konsorcijs un nesaistītais importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares peļņa kopš IP ir palielinājusies.

(123)

Importa apjomi no minētajām valstīm pārsniedza de minimis līmeni, un, kā izklāstīts pagaidu regulas 141. apsvērumā, to zemās cenas, par kurām tika konstatēts, ka tās ir dempinga cenas, radīja cenu spiedienu Savienības tirgū. Tāpēc Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām pieaugums no attiecīgajām valstīm varētu būt saistīts ar Savienības ražošanas nozares negatīvo rentabilitātes tendenci. Iespējamais Savienības ražotāju rentabilitātes līmeņa pieaugums pēc IP nemaina šo secinājumu, jo izmeklēšana attiecas tikai uz IP.

(124)

Par šo iedaļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 122. līdz 133. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(125)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju konsorcijs, viens nesaistīts importētājs, kā arī Indonēzijas valdība apgalvoja, ka dažiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija pozitīva dinamika, un uzsvēra Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugumu, nodarbinātības pieaugumu un krājumu samazināšanos.

(126)

Krājumu līmenis procentos no pārdošanas apjomiem ir palicis nemainīgs, tāpēc tas nav skaidrs kaitējuma rādītājs. Pārējiem diviem attiecīgajiem rādītājiem attiecīgajā periodā patiešām bija pozitīva dinamika. Tomēr, kā paskaidrots pagaidu regulas 134. apsvērumā, tirgus daļas pieaugums notika uz Savienības ražotāju rentabilitātes rēķina. Nodarbinātība nedaudz palielinājās, lai gan darbaspēka izmaksas tomēr samazinājās. Tomēr šie konstatējumi neatspēko galvenos konstatējumus par kaitējumu, t. i., rentabilitātes negatīvo dinamiku un visus Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus.

(127)

Importētāju un izplatītāju konsorcijs un nesaistītais importētājs bez tam apgalvoja, ka par 2021. gada pirmo ceturksni pieejamie dati liecina, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālais stāvoklis uzlabojas un tāpēc ražošanas nozarei nav vajadzīga papildu aizsardzība.

(128)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa analīze tika veikta, pamatojoties uz attiecīgo periodu, kas beidzās 2020. gada jūnijā. Kā norādīts pagaidu regulas 128. līdz 133. apsvērumā, visi Savienības ražotāju finanšu rādītāji attiecīgajā periodā pasliktinājās. Secinājumu, kas izdarīts šajā sakarā, nevar atspēkot ar apgalvojumu, ko pamato nerevidēti pārskati par 2021. gada pirmo ceturksni, par Savienības ražotāju stāvokļa īstermiņa uzlabojumu pēc attiecīgā perioda.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija galīgi secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(130)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indonēzijas valdība apgalvoja, ka imports no Indonēzijas nevarēja radīt kaitējumu savas mazās tirgus daļas dēļ un tādēļ, ka tā cenas attiecīgajā periodā palielinājās.

(131)

Komisija vispirms atgādināja, ka imports no Indonēzijas un tā tirgus daļa tika novērtēti kopumā ar importu no Indijas. Turklāt Komisija ievēroja, ka Indonēzijas tirgus daļa attiecīgajā periodā katrā ziņā strauji palielinājās no 0,4 % 2017. gadā līdz 2,8 % izmeklēšanas periodā. Lai gan no Indonēzijas veiktā importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās, tās vienmēr bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(132)

Par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 141. līdz 143. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(133)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer norādīja uz neatbilstību starp pagaidu regulas 11. tabulā sniegtajiem skaitliskajiem rādītājiem, kas attiecas uz importa apjomiem no trešām valstīm, un Eurostat datiem.

(134)

Tomēr Eurofer minētie skaitliskie rādītāji neietver importu, par kuru Eurostat ziņojis ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei muitas režīmu ietvaros un kurš tika ņemts vērā pagaidu regulas 11. tabulā.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer apšaubīja Komisijas izmantoto importa apjomu precizitāti un apgalvoja, ka iepriekš 99. apsvērumā izklāstītā pieeja neatbilst Komisijas parastajai praksei un nav saderīga ar mērķi izmeklēšanā novērtēt kaitējumu un cēloņsakarību. Eurofer apgalvoja, ka importam, kas veikts ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei muitas režīma ietvaros, nepiemēro antidempinga maksājumus un tas nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares precēm.

(136)

Komisija uzskatīja, ka preces, kas importētas ievešanas pārstrādei un izvešana pārstrādei režīma ietvaros, Savienībā ir ne tikai tranzītā, bet tām tiek veiktas tādas apstrādes darbības, kurās tiek pievienota vērtība, kā, piemēram, montāža un pārveidošana. Tādējādi šis imports nepārprotami konkurē ar Savienības ražošanas nozares izgatavotajiem ražojumiem. Piemēram, uzņēmumam, kurš atrodas Savienībā un kura darbība būtu tieši šo pārstrādes darbību veikšana, ir iespēja vai nu pirkt ražojumu no Savienības ražošanas nozares, vai to importēt ievešanas pārstrādei režīma ietvaros. Tāpēc, novērtējot kaitējumu, būtu jāņem vērā imports, kas veikts šo īpašo muitas režīmu ietvaros. Patiešām, par to tiek arī iekasēti nodokļi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (13) 76. pantu.

(137)

Turklāt Eurofer apgalvoja, ka importa apjomi no dažādām valstīm nav konsekventi, jo importa apjomos no konkrētām trešām valstīm nav ietverti apjomi, kuriem piemērots ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei muitas režīms.

(138)

Importa apjomiem tika izmantoti Eurostat oficiālie skaitliskie rādītāji, un tie attiecās gan uz attiecīgajām valstīm, gan uz visām pārējām trešām valstīm, ietverot parasto muitas režīmu un ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei režīmu.

(139)

Turklāt Eurofer atsaucās uz importa apjomiem termiņbeigu pārskatīšanā, kura attiecās uz šā paša ražojuma importu no Ķīnas un Taivānas, kurā bija tas pats izmeklēšanas periods un attiecīgais periods un kurā Komisija novērtēja Savienības patēriņu un tirgus daļas, neņemot vērā importu, kas veikts ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei režīma ietvaros. Tāpēc skaitliskie rādītāji termiņbeigu pārskatīšanā un šajā izmeklēšanā attiecībā uz importu, patēriņu un tirgus daļu atšķiras, tātad vienā no abām izmeklēšanām ir pieļauta acīmredzama kļūda.

(140)

Termiņbeigu pārskatīšanā, kas attiecās uz SSCR importu no Ķīnas un Taivānas, kaitējuma analīzē patiešām ir tāds pats izmeklēšanas periods un attiecīgais periods. Tomēr minētajā izmeklēšanā veiktā analīze ir citāda, t. i., tā aplūko dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, un minētajā izmeklēšanā izdarītie secinājumi nav automātiski derīgi šajā izmeklēšanā. Tādējādi, lai gan importa skaitliskie rādītāji minētajā termiņbeigu pārskatīšanā neietvēra importu, kas veikts ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei režīma ietvaros, minētajā izmeklēšanā izdarītie secinājumi joprojām ir spēkā. Tāpēc šos atšķirīgos datus Komisija neuzskatīja par acīmredzamu kļūdu.

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji pasliktinājušies nevis importa par dempinga cenām dēļ, bet Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ. Piezīmēs, kas iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, sūdzības iesniedzējs iebilda pret šo apgalvojumu, norādot, ka kaitējuma tendence attiecīgajā periodā liecina par pretējo.

(142)

Komisija konstatēja, ka importa cenām no attiecīgajām valstīm bija liela ietekme uz Savienības ražošanas nozares cenām un tās finanšu rādītājiem. Kā konstatēts pagaidu regulas 103. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā vidējās importa cenas no abām attiecīgajām valstīm pirms Covid-19 pandēmijas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas. Pandēmija būtu varējusi potenciāli ietekmēt patēriņu Savienības tirgū, taču šāda ietekme būtu varējusi izpausties tikai izmeklēšanas perioda pēdējā ceturksnī (no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam), savukārt būtisks patēriņa samazinājums tika konstatēts jau 2019. gadā.

(143)

Turklāt Komisija pagaidu regulas 150. un 151. apsvērumā analizēja patēriņa samazinājumu (neatkarīgi no tā, vai tas daļēji saistīts ar Covid-19) kā potenciālu citu faktoru, kas būtu varējis radīt kaitējumu, un provizoriski secināja, ka tas nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Šis secinājums tiek apstiprināts.

(144)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, Komisija secināja, ka neviens no faktoriem, analizētiem atsevišķi vai kopā, nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, ka šāda sakarība vairs nebūtu patiesa un būtiska, un tas apstiprina secinājumu pagaidu regulas 160. līdz 163. apsvērumā.

(145)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sūdzības iesniedzējs attiecībā uz kaitējuma starpības aprēķināšanu izvirzīja divus tehniskus jautājumus, kas vienam no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem skāra neveikto aplēsto ieguldījumu amortizāciju un nākotnes vidisko izmaksu atbilstību. Lai aprēķinātu neveiktos ieguldījumus, Komisija uzskatīja par pamatotu balstīties uz neveikto ieguldījumu amortizāciju izmeklēšanas periodā, kā to norādījuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Sūdzības iesniedzējs nesniedza pamatojošus pierādījumus, kāpēc šāda pieeja būtu nepamatota. Balstoties uz pamatojošiem datiem un sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija pieņēma apgalvojumu par nākotnes vidisko izmaksu atbilstību, un rezultātā tika nedaudz palielināta galīgā kaitējuma starpība.

(146)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka, kaitējuma starpības noteikšanas vajadzībām aprēķinot cenu, kas nerada kaitējumu, nebūtu jāņem vērā izmaksas, kuras Savienības ražošanas nozarei radušās Covid-19 dēļ noteikto pārvietošanās ierobežojumu dēļ, jo šādas izmaksas palielināja Savienības ražošanas nozares vienības izmaksas izņēmuma kārtā un neatspoguļo Savienības ražotāju parastās ražošanas izmaksas.

(147)

Komisija no Savienības ražošanas nozares lūdza visus pieprasītos datus atbildēs uz anketas jautājumiem sadalīt divos IP semestros, lai redzētu Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi uz pārdošanas apjomu un izmaksu datiem. Tomēr salīdzinoši pārbaudītie dati neliecināja, ka Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu dēļ būtu radušās papildu izmaksas, kas pamatotu prasīto korekciju. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(148)

Euranimi un viens nesaistīts importētājs apstrīdēja to, ka Indijas ražotājiem eksportētājiem tiek piemērota lielāka kaitējuma starpība, lai gan Savienības tirgū tiem bija augstākas pārdošanas cenas.

(149)

Kaitējuma starpība tiek aprēķināta, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem. Tā kā ražojuma veidi ražotāju starpā cenas ziņā var atšķirties, nav noteikti jābūt saistībai starp vispārējo importa cenu līmeni un kaitējuma starpības līmeni, kas aprēķināts atsevišķi katram ražotājam eksportētājam.

(150)

Nākamajā tabulā atspoguļots pārrēķinu rezultāts.

(151)

Par pasākumu līmeni nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 165. līdz 173. apsvērumā izklāstītos secinājumus, kā tie laboti iepriekšējā tabulā.

(152)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka Chromeni neizmanto izejvielas, kuras skar kropļojumi. Tā apgalvoja, ka ir “pilnīgi skaidrs”, ka Chromeni izmanto starpposma izejresursus, kurus ietekmē izejvielu kropļojumi Indijā vai Indonēzijā, un ka tāpēc tas būtu jāņem vērā. Tā apgalvoja, ka šim nolūkam Komisijai šajā izmeklēšanā būtu jāizmanto sadarbība ar iespējamu karsti velmēta nerūsējošā tērauda piegādātāju Indonēzijā vai jaunākie konstatējumi par izejvielām attiecībā uz šīm izejvielām (14).

(153)

Eurofer apgalvoja arī, ka tas, kā Komisija interpretē 7. panta 2.a punktu, būtiski ierobežo iespēju novērst izejvielu kropļojumu ietekmi uz lejupējām nozarēm un varētu liegt Komisijai novērtēt ietekmi, ko rada izejvielu kropļojumi uzņēmumu grupā (piemēram, Jindal Group). Tādā pašā veidā tā arī norādīja uz apiešanas risku, kas varētu rasties, ja izmantotu uzņēmumu ar zemāku maksājuma likmi (šajā gadījumā – vai nu Indijā, vai Indonēzijā), un tāpēc apgalvoja, ka piemērojamā maksājuma augstākais līmenis Komisijai būtu jāattiecina uz visiem grupas uzņēmumiem neatkarīgi no attiecīgā ražojuma ražotājvalsts.

(154)

Kā skaidrots pagaidu regulas 176. apsvērumā, Chromeni neizmantoja izejvielas, uz kurām attiecas Indijā konstatētais kropļojums, proti, hroma rūdu un nerūsējošā tērauda lūžņus. Turklāt saistībā ar galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu nav iespējams novērst iespējamo apiešanu nākotnē, vienam saistītam ražotājam konstatēto dempingu attiecinot arī uz saistītiem ražotājiem citā valstī. Šajā sakarā Komisija atsaucas arī uz šīs regulas 175. līdz 177. apsvērumu.

(155)

Tāpēc Eurofer apgalvojumus vajadzēja noraidīt.

(156)

Par šo iedaļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 174. līdz 178. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(157)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secināja, ka ir atbilstoši noteikt galīgo maksājumu apjomu saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punkta un 9. panta 4. punkta otrajā daļā. Tādējādi būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi.

(158)

Neviena persona neapstrīdēja to, ka pasākumi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Tādējādi tika apstiprināti pagaidu regulas 181. līdz 183. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(159)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Euranimi un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka, Savienībai nosakot pasākumus Indijai un Indonēzijai, Savienības tirgū tiktu izraisīts SSCR trūkums, jo Savienības ražošanas apjoms nebūtu pietiekams, lai pilnībā apgādātu tirgu, un galvenokārt importam no Ķīnas un Taivānas noteikto antidempinga pasākumu dēļ citi piegādes avoti ir ierobežoti. Ieinteresēto personu sniegtā informācija liecina, ka šis piegāžu trūkums un kavēšanās Savienības tirgū jau ir vērojami.

(160)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka dažus citus iespējamos importa avotus, proti, Brazīliju, Malaiziju un Dienvidāfriku, kontrolē Savienības ražotāji, kuriem šajās valstīs pieder uzņēmumi, kas ražo SSCR. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka rezultātā tiekot ļaunprātīgi izmantota Savienības ražotāju aizsardzība un tas Savienības tirgū izraisīšot augstas cenas.

(161)

Bez tam ieinteresētās personas apgalvoja, ka tām nav iespējas pārnest cenas uz saviem klientiem un tāpēc tiktu negatīvi ietekmēta to rentabilitāte.

(162)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Euranimi un nesaistītais importētājs atkārtoja šos apgalvojumus.

(163)

Eurofer iebilda pret tiem, apgalvojot, ka minētais izpildes laika paildzinājums ir radies no Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām pieprasījumā un globālo piegādes ķēžu pārrāvuma dēļ, kas nav raksturīgi tikai SSCR piegādes ķēdei. Eurofer norādīja, ka normālos apstākļos Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu gandrīz 150 % no Savienības patēriņa izmeklēšanas periodā. Turklāt Eurofer apgalvoja, ka izejmateriālu cenu pieaugums, kas notika pēc izmeklēšanas perioda, atspoguļoja būtisku izejvielu izmaksu pieaugumu, kurš skāra visu pasauli un ietekmēja cenas ne tikai Savienībā. Turklāt Eurofer apgalvoja, ka SSCR varētu iegūt no trešām valstīm ar ievērojamām SSCR jaudām, kuras neierobežo tērauda aizsardzības pasākumi.

(164)

Kā norādīts pagaidu regulā, patiešām pastāv SSCR piegādes avoti citās trešās valstīs, no kurām lielākās ir Taivāna un Koreja. Joprojām tiek veikts imports no Taivānas Savienībā, un tam ir noteikti samērā zemi antidempinga maksājumi. Attiecīgajā periodā Korejai izdevās palielināt eksportu uz Savienību gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Savienības tirgū joprojām ir arī Dienvidāfrika, kaut arī tiek apgalvots, ka tās SSCR ražošanu kontrolē Eiropas uzņēmumi. Turklāt Indijai un Indonēzijai noteikto antidempinga maksājumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu attiecīgajām valstīm, bet gan paaugstināt cenas līdz taisnīgam līmenim.

(165)

Cenu pieaugumu parasti nosaka izejvielu izmaksu pieaugums, un tas ir novērots arī trešo valstu tirgos. Tāpēc nav tirgus aizsardzības ļaunprātīgas izmantošanas elementa no Savienības ražotāju puses. Turklāt, tā kā Savienībā ir 13 izmeklējamā ražojuma ražotāju, Savienības tirgū pastāv spēcīga iekšējā konkurence.

(166)

Turklāt, ņemot vērā to, ka šajā izmeklēšanā attiecīgās personas pienācīgi nesadarbojās, Komisija nevar pienācīgi novērtēt ieinteresēto personu apgalvojumus par to, ka cenas nav iespējams pārnest uz klientiem un ka nav iespējams aizstāt importētos ražojumus. Atšķirībā no diviem nesaistītajiem importētājiem, kas minēti pagaidu regulas 184. līdz 193. apsvērumā, attiecīgās personas pēc informācijas izpaušanas iesniedza apgalvojumus, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tas liedza Komisijai veikt pamatīgāku novērtējumu, pārbaudot to pirkšanas un pārdošanas kanālus, tirgoto produktu veidus, izmaksas un finansiālo stāvokli.

(167)

Pamatojoties uz minēto, Komisija apstiprināja secinājumu, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz importētājiem un lietotājiem neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(168)

Par nesaistīto importētāju un lietotāju interesēm nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 184. līdz 195. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(169)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 196. apsvērumā.

(170)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šīs regulas 6. iedaļā, jo īpaši 6.2. apakšiedaļā, izklāstīto iemeslu dēļ antidempinga maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām tiks noteikti maksājumi, ir šādas.

(172)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, ieskaitot tiesību subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(173)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (15). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(174)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(175)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(176)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un rezultātā noteikt valsts mēroga maksājumu.

(177)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(178)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(179)

Tā kā galīgā maksājuma likmes ir zemākas nekā pagaidu maksājuma likmes, tad būtu jāatmaksā tā nodrošinājuma summas daļa, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmes.

(180)

Kā minēts 1.2. iedaļā, pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports jāreģistrē.

(181)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(182)

Komisijas analīze neliecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4.d punktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pagaidu pasākumu noteikšanai, un nevarēja konstatēt papildu ievērojamu pieaugumu.

(183)

Tāpēc Komisija secināja, ka galīgo maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku par laikposmu, kurā imports tika reģistrēts, šajā lietā nav pamatota.

(184)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(185)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (17) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (18) aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pārskatāmais ražojums ietilpst vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu pārskatāmajam ražojumam.

(186)

Tas nozīmē, ka tad, ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteikto antidempinga maksājumu augstāko līmeni. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta.

(187)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,