EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R1256

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1256 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/35 groza attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldībā (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2021/2628

OJ L 277, 2.8.2021, p. 14–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2021/1256/oj

2.8.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 277/14


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1256

(2021. gada 21. aprīlis),

ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/35 groza attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 50. panta 1. punktu un 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Pārejai uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku, resursu ziņā efektīvāku un aprites ekonomiku, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Savienība 2016. gadā noslēdza Parīzes nolīgumu (2). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts mērķis stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā pieskaņojot finanšu plūsmas izvirzītajam kursam uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

(2)

Atzīstot šo problēmu, Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu (3). Minētais zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un labklājīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tas arī nozīmē, ka ir jāsniedz skaidri ilgtermiņa signāli, lai sniegtu norādes ieguldītājiem, novērstu aktīvu kļūšanu par balastu un piesaistītu ilgtspējīgu finansējumu.

(3)

Komisija 2018. gada martā publicēja savu rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (4), ar ko izveido vērienīgu un visaptverošu stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Viens no minētajā rīcības plānā izklāstītajiem mērķiem ir pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ietekmes novērtējums, kas bija pamatā turpmākajām likumdošanas iniciatīvām, kuras tika publicētas 2018. gada maijā (5), liecināja par nepieciešamību precizēt, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, pildot savus pienākumus pret apdrošinājuma ņēmējiem, būtu jāņem vērā ilgtspējas faktori. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu pastāvīgi jānovērtē ne tikai visi attiecīgie finanšu riski, bet arī visi attiecīgie ilgtspējas riski, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (6), kuri, ja tādi rodas, varētu radīt faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījuma vai saistību vērtību. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 (7) nav skaidras atsauces uz ilgtspējas riskiem. Šā iemesla dēļ un lai nodrošinātu, ka pārvaldības sistēma tiek pienācīgi īstenota un ievērota, ir jāprecizē, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldības sistēmā un šo sabiedrību vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumā būtu jāatspoguļo ilgtspējas riski.

(4)

Apdrošināšanas sabiedrībām, kas atklāj informāciju par svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, būtu arī jāpielāgo savi procesi, sistēmas un iekšējā kontrole attiecībā uz minēto informācijas atklāšanu.

(5)

Ņemot vērā Komisijas centienus parūpēties par to, ka klimata un vides riski tiek pārvaldīti un integrēti finanšu sistēmā, un par atlīdzības politikas nozīmi, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbinieki efektīvi pārvalda riskus, kas identificēti riska pārvaldības sistēmā, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atalgojuma politikā būtu jāiekļauj informācija par to, kā šajās politikās ir ņemta vērā ilgtspējas risku integrācija riska pārvaldības sistēmā.

(6)

Piesardzības princips, kas noteikts Direktīvas 2009/138/EK 132. pantā, paredz, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda tikai tajos aktīvos, kuru riskus tās var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, vadīt, kontrolēt un par tiem ziņot. Lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības efektīvi pārvalda klimata un vides riskus, piesardzības principa īstenošanā būtu jāņem vērā ilgtspējas riski un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām savā ieguldījumu procesā būtu jāatspoguļo klientu vēlmes ilgtspējas jomā, kas ņemtas vērā produkta apstiprināšanas procesā.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/35.

(8)

Uzraudzības iestādēm un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jādod pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām, kas ietvertas šajā regulā. Tāpēc tās piemērošana būtu jāatliek,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2015/35

Deleģēto regulu (ES) 2015/35 groza šādi:

1)

regulas 1. pantā iekļauj šādu 55.c līdz 55.e punktu:

“55.c

“ilgtspējas risks” ir vides, sociālais vai pārvaldības notikums vai nosacījums, kurš, ja tas notiek, varētu radīt faktisku vai iespējamu negatīvu ietekmi uz ieguldījumu vērtību vai saistību vērtību;

55.d

“ilgtspējas faktori” ir ilgtspējas faktori, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (*1) 2. panta 24. punktā;

55.e

“vēlmes ilgtspējas jomā” ir klienta vai potenciālā klienta izvēle attiecībā uz to, vai viņa vai viņas ieguldījumā būtu jāiekļauj viens vai vairāki no turpmāk minētajiem finanšu instrumentiem, un, ja tā, tad cik lielā mērā:

a)

finanšu instruments, attiecībā uz kuru klients vai potenciālais klients nosaka, ka minimālo daļu iegulda vides ziņā ilgtspējīgos ieguldījumos, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (*2) 2. panta 1. punktā;

b)

finanšu instruments, attiecībā uz kuru klients vai potenciālais klients nosaka, ka minimālo daļu iegulda ilgtspējīgos ieguldījumos, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 17. punktā;

c)

finanšu instruments, kurā ņem vērā svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, klientam vai potenciālajam klientam nosakot kvalitatīvus vai kvantitatīvus elementus, kuri apliecina, ka šī negatīvā ietekme ir ņemta vērā;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;"

2)

regulas 260. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

darbības, kas jāveic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, lai novērtētu un vadītu zaudējumu risku vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību vērtību negatīvu pārmaiņu risku, kas izriet no neatbilstīgiem cenu noteikšanas un rezervju veidošanas pieņēmumiem iekšēju vai ārēju faktoru, tostarp ilgtspējas risku, dēļ;”;

b)

panta 1. punkta c) apakšpunktu papildina ar šādu vi) punktu:

“vi)

darbības, kas jāveic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, lai nodrošinātu, ka ar ieguldījumu portfeli saistītie ilgtspējas riski tiek pienācīgi identificēti, novērtēti un pārvaldīti.”;

c)

pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības integrē ilgtspējas riskus savās politikas nostādnēs, kas minētas 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā politikas nostādnēs citās jomās, kas minētas 1. punktā.”;

3)

regulas 269. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

jaunu risku un ilgtspējas risku apzināšana un novērtēšana.”;

b)

pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Jaunie riski un ilgtspējas riski, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā un kurus identificējusi riska pārvaldības funkcija, ir daļa no riskiem, kas minēti 262. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”;

4)

regulas 272. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ietekme, ko rada inflācija, juridiskais risks, ilgtspējas riski, sabiedrības portfeļa sastāva izmaiņas un sistēmas, kas koriģē apdrošinājuma ņēmēju maksātās prēmijas uz augšu vai uz leju atkarībā no to atlīdzības prasību vēstures (bonus-malus sistēmas) vai līdzīgas sistēmas, ko īsteno konkrētās viendabīga riska grupās;”;

5)

regulas 275. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Atalgojuma politikā iekļauj informāciju par to, kā tajā ņemta vērā ilgtspējas risku integrācija riska pārvaldības sistēmā.”;

6)

I sadaļas IX nodaļā pievieno šādu 6. iedaļu:

6. IEDAĻA

Ieguldījumi

275.a pants

Ilgtspējas risku integrācija piesardzības principā

1.   Identificējot, izmērot, uzraugot, vadot, kontrolējot, ziņojot un novērtējot riskus, kas izriet no ieguldījumiem, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 132. panta 2. punkta pirmajā daļā, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā ilgtspējas riskus.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā savu ieguldījumu stratēģijas un lēmumu iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, un attiecīgā gadījumā minētā apdrošināšanas sabiedrības stratēģija un minētie lēmumi atspoguļo klientu vēlmes ilgtspējas jomā, kas ņemtas vērā produkta apstiprināšanas procesā, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/2358 (*3) 4. pantā.

(*3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2358 (2017. gada 21. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz produktu pārraudzības un pārvaldības prasībām apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem (OV L 341, 20.12.2017., 1. lpp.).”"

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 2. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 21. aprīlī.

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(4)  COM(2018) 97 final.

(5)  SWD(2018) 264 final.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).


Top