(1)

Klimata pārmaiņas rada eksistenciālu apdraudējumu, tāpēc gan Savienībai, gan dalībvalstīm klimata politikas jomā ir jārīkojas vairāk un ar stingrāku vērienu. Savienība ir apņēmusies enerģiskāk cīnīties pret klimata pārmaiņām un panākt, ka tiek īstenots Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) (4), vadoties pēc minētās konvencijas principiem un uz labāko pieejamo zinātnes atziņu pamata, un šī apņemšanās ir saistīta ar Parīzes nolīgumā nosprausto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūras kāpuma iegrožošanu.

(2)

Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur 2050. gadā būtu sasniegts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Turklāt Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Vienlaikus arī jāpanāk, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.

(3)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un par attiecīgajiem globāla mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas saistīti ar spēcīgāku pasaules reakciju uz klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, ar ilgtspējīgu attīstību un ar centieniem izskaust nabadzību, ir sniegts spēcīgs zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un ir uzskatāmi norādīts, ka strauji jāizvērš enerģiskāka rīcība klimata jomā un ka ir jāturpina pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, un tas ir jo īpaši vajadzīgs, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību un kritisko punktu sasniegšanas varbūtību. Globālajā novērtējuma ziņojumā par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), ir norādīts, ka visā pasaulē mazinās bioloģiskā daudzveidība un ka klimata pārmaiņas ir trešais nozīmīgākais faktors, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

(4)

Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, kas palīdzētu pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, veicinātu ļoti kvalitatīvu nodarbinātību, ilgtspējīgu izaugsmi un palīdzētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī taisnīgi, sociāli līdzsvaroti, godīgi un izmaksu ziņā lietderīgi sasniegt Parīzes nolīgumā nosprausto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūras kāpuma iegrožošanu.

(5)

Ir jāpievēršas ar klimatu saistītiem riska faktoriem, kas kļūst aizvien nopietnāki, tostarp tādiem kā biežāki un intensīvāki karstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki un plūdi, faktoriem, kuri apdraud pārtikas un ūdens nekaitīgumu un drošību, kā arī infekcijas slimību rašanās un izplatīšanās procesiem. Kā norādīts 2021. gada 24. februāra paziņojumā “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, Komisija Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platformas (Climate-ADAPT) struktūrā ir izveidojusi Klimata un veselības novērošanas centru, lai varētu labāk izprast, prognozēt un līdz minimumam samazināt klimata pārmaiņu radīto veselības apdraudējumu.

(6)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 37. pantā, ar kuru iecerēts panākt, ka Savienības politikas nostādnēs raitāk tiek integrēta augsta līmeņa vides aizsardzība un tiek uzlabota vides kvalitāte saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.

(7)

Rīcība klimata politikas jomā visām ekonomikas nozarēm Savienībā būtu jāizmanto kā iespēja, kas palīdz nodrošināt industrijai vadošās pozīcijas pasaulē inovācijas jomā. Savienības tiesiskā regulējuma ietekmē un pateicoties rūpniecības nozares centieniem, ekonomisko izaugsmi var nošķirt no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Piemēram, laikā no 1990. līdz 2019. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms Eiropas Savienībā samazinājās par 24 %, savukārt ekonomikas pieaugums šajā laikā sasniedza 60 %. Neskarot saistošus tiesību aktus un citas Savienības līmenī pieņemtas iniciatīvas, visām ekonomikas nozarēm, tostarp tādām kā enerģētika, rūpniecība, transports, siltumapgāde, aukstumapgāde un ēkas, lauksaimniecība, atkritumi un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība – neatkarīgi no tā, vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (“ES ETS”) attiecas uz minētajām nozarēm, – būtu jādod savs ieguldījums, lai līdz 2050. gadam panāktu Savienībā klimatneitralitāti. Tiecoties pēc plašākas visu ekonomikas dalībnieku iesaistes, Komisijai būtu jāveicina nozares specifikai atbilstoši dialogi un partnerības klimata jomā un tādēļ jāpanāk, ka iekļaujoši un reprezentatīvi veidojas vienots galveno ieinteresēto personu forums, tā mudinot nozares pašas izstrādāt indikatīvus brīvprātīgus ceļvežus un plānot savu pārkārtošanos, lai līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Šādi ceļveži varētu dot vērtīgu ieguldījumu, palīdzot nozarēm plānot investīcijas, kas nepieciešamas, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku, un ar tiem arī varētu panākt, ka nozares ciešāk iesaistās centienos rast klimatneitrālus risinājumus. Turklāt šādi ceļveži varētu papildināt iniciatīvas, kas jau tiek īstenotas, tostarp tādas kā Eiropas Akumulatoru alianse un Eiropas Tīrā ūdeņraža alianse, kuras sekmē rūpniecisko sadarbību pārkārtošanās procesā uz klimatneitralitāti.

(8)

Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir nosprausts ilgtermiņa mērķis attiecībā uz temperatūras kāpuma iegrožošanu, un ar nolīgumu ir iecerēts panākt spēcīgāku pasaules reakciju uz klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, tādēļ vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei, kā izklāstīts minētā nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un finanšu plūsmas saskaņojot ar noteikto kursu uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību, kā izklāstīts minētā nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šī ir vispārēja pamatregula, kas reglamentē Savienības ieguldījumu Parīzes nolīguma īstenošanā, tāpēc ar to būtu jāpanāk, ka gan Savienība, gan dalībvalstis palīdz pasaulei spēcīgāk reaģēt uz klimata pārmaiņām, kā minēts Parīzes nolīgumā.

(9)

Klimata jomā Savienība un dalībvalstis rīkojas ar mērķi aizsargāt cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, ekonomiku, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un bioloģisko daudzveidību no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Apvienoto Nāciju Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, un tās arī rīkojas ar mērķi vairot pārticību planētas iespēju robežās, palielināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, vadoties pēc piesardzības principa un principa “piesārņotājs maksā”, kas iedibināti Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un tām būtu arī jāņem vērā enerģētikas savienības princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un Eiropas zaļā kursa princips “nenodari kaitējumu”.

(10)

Lai panāktu klimatneitralitāti, būtu vajadzīgs visu to ekonomikas nozaru ieguldījums, kurās Savienības tiesību akti reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisiju vai piesaisti.

(11)

Ņemot vērā to, ka enerģijas ražošana un patēriņš būtiski ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, ir būtiski panākt pārkārtošanos uz drošu, ilgtspējīgu, cenas ziņā pieejamu un ar apgādi nodrošinātu energosistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamo energoresursu izmantošana, labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus un lielāka energoefektivitāte, vienlaikus mazinot enerģētisko nabadzību. Arī digitalizācija, tehnoloģiju inovācija, pētniecība un izstrāde ir svarīgi faktori, kas veicina klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

(12)

Savienība ir ieviesusi tiesisko regulējumu, lai sasniegtu 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju, par ko vienošanās panākta 2014. gadā, pirms stājās spēkā Parīzes nolīgums. Tiesību akti, ar kuriem šis mērķrādītājs tiek īstenots, cita starpā ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (5), ar ko izveidota ES ETS, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (6), ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (7), kas nosaka dalībvalstīm pienākumu ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu līdzsvarot ar to piesaistes apjomu.

(13)

ES ETS ir Savienības klimata politikas stūrakmens un ir galvenais šīs politikas instruments, ar ko izmaksu ziņā lietderīgi panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos.

(14)

Komisija 2018. gada 28. novembra paziņojumā “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” izklāstīja savu redzējumu attiecībā uz to, kā Savienībā sociāli taisnīgas un izmaksu ziņā lietderīgas pārkārtošanās procesā līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ir nulles līmenī.

(15)

Vērienīgu dekarbonizācijas politiku Savienība sāka īstenot jau ar 2016. gada 30. novembra paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, jo īpaši veidojot stabilu enerģētikas savienību – un tas cita starpā ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES (8) un (ES) 2018/2001 (9) attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu 2030. gadam nospraustos mērķus, – un stingrākus padarot attiecīgos tiesību aktus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (10).

(16)

Pārkārtošanās procesā uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere un ir apņēmusies ar visiem instrumentiem, kas tai pieejami, tostarp ar klimata diplomātiju, palīdzēt panākt plašāku vērienu pasaules mērogā un spēcīgāku pasaules reakciju uz klimata pārmaiņām.

(17)

Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai būtu jāturpina rīkoties klimata jomā un savas starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada, tā tiecoties īstenot Parīzes nolīgumā nosprausto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūras kāpuma iegrožošanu un ievērojot IPCC, IPBES un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos sagatavotus zinātniskos novērtējumus, kā arī citu starptautisku struktūru sagatavotus novērtējumus.

(18)

Oglekļa emisiju pārvirzes risks ir nemainīgi aktuāls attiecībās ar tiem starptautiskajiem partneriem, kam nav tādu pašu klimata aizsardzības standartu, kādi tie ir Savienībai. Tāpēc Komisija plāno atsevišķām nozarēm piedāvāt oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem atbilstošā veidā šādus riska faktorus mazinātu. Turklāt ir svarīgi uzturēt spēkā iedarbīgus politiskos stimulus tehnoloģisku risinājumu un inovāciju atbalstam, kas ļauj pārkārtoties uz konkurētspējīgu un klimatneitrālu Savienības ekonomiku, garantējot arī noteiktību par investīcijām.

(19)

Eiropas Parlaments savā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu ir prasījis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam īstenot nepieciešamo pārkārtošanos uz klimatneitrālu sabiedrību un panākt, ka tas kļūst par Eiropas veiksmes stāstu, un savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā ir paziņojis par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā. Turklāt Parlaments ir atkārtoti aicinājis Savienību noteikt vērienīgāku klimata mērķrādītāju 2030. gadam un šo vērienīgāko mērķrādītāju iestrādāt šajā regulā. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un arī atzina, ka ir jāievieš veicinošs satvars, kas izdevīgs visām dalībvalstīm un apvieno atbilstošus instrumentus, stimulus, atbalstu un investīcijas, lai tādējādi nodrošinātu izmaksu ziņā lietderīgu, taisnīgu, kā arī sociāli līdzsvarotu un godīgu pārkārtošanos, ņemot vērā to, ka starta pozīciju ziņā apstākļi dalībvalstīs ir atšķirīgi. Turklāt Eiropadome atzīmēja, ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Savienība 2020. gada 6. martā iesniedza Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas sekretariātā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) savu ilgtermiņa stratēģiju attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un 2020. gada 17. decembrī iesniedza tai nacionāli noteiktos devumus pēc tam, kad tos bija apstiprinājusi Padome.

(20)

Savienībai būtu jācenšas panākt, ka līdz 2050. gadam Savienībā antropogēno emisiju apjoms no emisiju avotiem visas ekonomikas mērogā ir līdzsvarots ar siltumnīcefekta gāzu emisijas piesaistes apjomu piesaistītājos, un pēc tam attiecīgi jāpanāk negatīva emisijas bilance. Šim mērķim būtu jāattiecas uz visas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjomu, ko reglamentē Savienības tiesību akti. Pārstrādājot attiecīgos klimata un enerģētikas tiesību aktus, vajadzētu būt iespējai pārskatīt šādu emisijas un piesaistes apjomu. Piesaistītāji cita starpā ir dabiski un tehnoloģiski risinājumi, par kuriem ziņots Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā UNFCCC. Risinājumi, kuru pamatā ir oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) un oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU) tehnoloģijas, var būt svarīgi dekarbonizācijai un jo īpaši rūpniecības procesa emisiju mazināšanai tajās dalībvalstīs, kuras šādu tehnoloģiju ir izvēlējušās. Visām dalībvalstīm būtu kopīgi jācenšas līdz 2050. gadam visā Savienībā panākt klimatneitralitāti, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai minēto mērķi būtu iespējams sasniegt. Savienības līmenī īstenojami pasākumi būs svarīgs mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu elements.

(21)

Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju 2020. gadam un klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam Eiropadome apstiprināja – attiecīgi – savos 2007. gada 8. un 9. marta un 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos. Šīs regulas noteikumi par Savienības klimata mērķrādītāja noteikšanu 2040. gadam neskar Eiropadomei Līgumos noteikto uzdevumu, ko tā pilda, nosakot Savienības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes attiecībā uz Savienības klimata politikas veidošanu.

(22)

Oglekļa piesaistītājiem ir būtiska nozīme, lai Savienībā īstenotu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un šajā kontekstā svarīgs ir tieši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas nozaru ieguldījums. Kā Komisija norādījusi savā 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, tā popularizēs jaunu zaļās uzņēmējdarbības modeli, kas ļaus zemes apsaimniekotājiem saņemt atlīdzību par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un par oglekļa piesaisti. Turklāt savā 2020. gada 11. marta paziņojumā “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” Komisija ir apņēmusies izstrādāt tiesisko regulējumu oglekļa piesaistītāju sertifikācijai, kas balstītos uz noturīgu un pārredzamu oglekļa uzskaiti, lai tādējādi īstenotu oglekļa piesaistes monitoringu un pārliecinātos par šādas piesaistes autentiskumu, un turklāt nepieļautu nekādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, jo īpaši uz bioloģisko daudzveidību, kā arī uz sabiedrības veselību un uz sociāliem vai ekonomikas mērķiem.

(23)

Ekosistēmu atjaunošana palīdzētu uzturēt, apsaimniekot un palielināt dabiskos oglekļa piesaistītājus un veicināt bioloģisko daudzveidību, vienlaikus cīnoties pret klimata pārmaiņām. Turklāt mežu “trīskāršā funkcija”, proti, oglekļa piesaistīšana, uzglabāšana un aizstāšana, palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu apjomu atmosfērā, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus.

(24)

Obligāti ir vajadzīga zinātniskā kompetence, kā arī labākie un jaunākie pieejamie fakti līdz ar objektīvu un pārredzamu informāciju par klimata pārmaiņām, un uz visu šo elementu pamata Savienībai ir jārīkojas klimata jomā un jācenšas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Būtu jāizveido Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (“Konsultatīvā padome”), kas pildītu ar klimata pārmaiņām saistītu zinātnes atziņu atsauces punkta funkciju kā neatkarīga profesionālas zinātniskās un tehniskās kompetences struktūra. Konsultatīvās padomes darbam būtu jāpapildina Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbs, lai gan savi uzdevumi padomei ir jāpilda neatkarīgi. Minētās padomes pamatuzdevums būtu jānosaka tā, lai tas nepārklātos ar IPCC pamatuzdevumu, ko tā pilda starptautiskā līmenī. Tāpēc būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (11), lai Konsultatīvo padomi izveidotu. Dalībvalstīs, kurās ir izveidotas nacionālās klimata padomdevējas struktūras, to darbam var būt svarīga nozīme, cita starpā sniedzot attiecīgajām valstu iestādēm zinātniskas konsultācijas par klimata politiku, ko attiecīgā dalībvalsts šādai struktūrai ir noteikusi. Tāpēc dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ir aicinātas izveidot nacionālās klimata padomdevējas struktūras.

(25)

Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, ir nepieciešamas pārmaiņas visā politikas spektrā, un kopīgiem spēkiem ir jāstrādā visām ekonomikas nozarēm un sabiedrības grupām, kā uzsvērts Eiropas zaļajā kursā. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka ir jāpanāk, lai visi attiecīgie Savienības tiesību akti un politikas nostādnes būtu saskaņā ar klimatneitralitātes mērķa īstenošanu un lai tie šo mērķi palīdzētu sasniegt, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievēroti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.

(26)

Komisija savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” ir norādījusi, ka izvērtējusi Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam, kā izklāstīts Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”. Komisija to ir darījusi, pamatojoties uz vispusīgu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, ko ir izanalizējusi un kas tai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (12). Ņemot vērā mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030. gadam būtu jāsamazina un emisijas piesaiste būtu jāpalielina tā, lai siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms (proti, emisijas apjoms pēc piesaistes apjoma atskaitīšanas) visas ekonomikas mērogā līdz 2030. gadam būtu sarucis vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni. Eiropadome savos 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos minēto mērķrādītāju apstiprināja. Turklāt Eiropadome sniedza sākotnējus norādījumus par šī mērķrādītāja īstenošanu. Minētais jaunais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam ir “cits šāds mērķrādītājs” Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punkta izpratnē, un tāpēc tas aizstāj 2030. gadam noteikto Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķrādītāju, kas izklāstīts minētajā punktā. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāizvērtē, kā Savienības tiesību akti, ar ko tiek īstenots Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam, būtu jāgroza, lai šādu neto emisijas samazināšanos panāktu. Ņemot to vērā, Komisija ir paziņojusi, ka tiek pārskatīti attiecīgie klimata un enerģētikas tiesību akti un ka tiks pieņemta šādu tiesību aktu pakete, kur cita starpā būs arī tiesību akti par atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti, zemes izmantošanu, enerģijas nodokļiem, CO2 emisijas standartu noteikšanu vieglajiem transportlīdzekļiem, kopīgajiem centieniem un ES ETS.

Komisija plāno izvērtēt, kāda ietekme būs tam, ka tiek ieviesti vēl citi Savienības pasākumi, kas varētu papildināt jau ieviestos pasākumus, piemēram, tirgus instrumentus, kuri ietver spēcīgu solidaritātes mehānismu.

(27)

Komisija lēš, ka, pildot saistības, kas patlaban ir īstenojamas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 4. pantu, 2030. gadā būs panākts neto oglekļa piesaistes apjoms 225 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā. Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam ir pietiekami darīts seku mazināšanai, ir vērts šo lielumu noteikt kā robežu, līdz kurai Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanas vajadzībām tiek ņemti vērā neto piesaistes apjomi. Šis nosacījums neskar attiecīgo Savienības tiesību aktu pārskatīšanu, ko veic, lai attiecīgo mērķrādītāju varētu sasniegt.

(28)

Klimata mērķu sasniegšanu veicina izdevumi no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (13) – vismaz 30 % no attiecīgo izdevumu kopsummas ir atvēlēti klimata mērķu atbalstam, pamatojoties uz efektīvu metodiku un saskaņā ar nozaru tiesību aktiem.

(29)

Ir noteikts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un ir jāņem vērā arī starptautiskās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, tāpēc ir neatlaidīgi jāstrādā, lai pakāpeniski izskaustu ar minēto mērķi nesavienojamas subsīdijas energoresursiem – un tas jo īpaši attiecas uz fosilo kurināmo –, tomēr nepieļaujot, ka tas ietekmē centienus mazināt enerģētisko nabadzību.

(30)

Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem, dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību un lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisija laika gaitā pakāpeniski samazinās un ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska, Komisijai – ja tas attiecīgā gadījumā ir nepieciešams, – ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmās globālās izsvēršanas, kas īstenota saskaņā ar Parīzes nolīgumu, būtu jāpiedāvā Savienības starpposma klimata mērķrādītājs 2040. gadam. Komisija var sagatavot priekšlikumus starpposma mērķrādītāju pārskatīt, ņemot vērā secinājumus, kas gūti, izvērtējot Savienības panākto progresu un pasākumus un arī valstu pasākumus, kā arī ņemot vērā globālās izsvēršanas un starptautisko norišu rezultātus, un tas cita starpā attiecas arī uz nacionāli noteikto devumu kopīgiem termiņiem. Komisijai līdz ar leģislatīvā akta priekšlikumu par Savienības klimata mērķrādītāju 2040. gadam būtu jāpiedāvā arī instruments, ar ko panākt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības klimata politikas nostādnēm, proti, jāpublicē indikatīvs Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets laikposmam no 2030.–2050. gadam, kas definēts, kā indikatīvs kopējais siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms, kuru minētajā laikposmā ir paredzams emitēt, nemazinot Savienības spēju pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī jāpublicē metodika, kas ir minētā indikatīvā budžeta pamatā.

(31)

Pielāgošanās ir viens no galvenajiem elementiem, lai pasaule ilgtermiņā spētu reaģēt uz klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme potenciāli var pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāveicina pielāgošanās spējas, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas politikas nostādnes un tiesību akti. Komisijai būtu jāpieņem Savienības stratēģija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām atbilstoši Parīzes nolīgumam. Dalībvalstīm būtu jāpieņem vispusīgas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, kam pamatā ir noturīga klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīze, progresa novērtējumi un rādītāji un kas tapuši, ņemot vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos pierādījumus. Savienībai būtu jācenšas radīt labvēlīgu normatīvo vidi valstu politikas nostādnēm un pasākumiem, ko dalībvalstis ievieš, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Lai panāktu, ka lielāka kļūst noturība pret klimata pārmaiņām un labākas ir spējas tām pielāgoties, kopīgiem spēkiem ir jāstrādā visām ekonomikas nozarēm un sabiedrības grupām, turklāt politikai visos attiecīgajos tiesību aktos un politikas nostādnēs ir jābūt konsekventai un saskaņotai.

(32)

Klimata pārmaiņas – ekstremāls karstums, plūdi, sausums, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās, ledāju kušana, meža ugunsgrēki, vētras postījumi un lauksaimniecībai nodarīts zaudējums, – lielā mērā ietekmēs ekosistēmas, cilvēkus un ekonomiku visos Savienības reģionos. Nesenie ekstremālie notikumi jau ir pamatīgi ietekmējuši ekosistēmas, atstājot sekas uz meža un lauksaimniecības zemes spēju sekvestrēt oglekli un to uzglabāt. Ar lielāku pielāgošanās spēju un noturību, kas panākta, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, var sociāli līdzsvarotā veidā līdz minimumam samazināt klimata pārmaiņu sekas, risināt ar nenovēršamu ietekmi saistītus jautājumus, kā arī uzlabot dzīves apstākļus ietekmes skartajās teritorijās. Laicīgi gatavoties šādām sekām ir izmaksu ziņā lietderīgi, un tādā veidā ievērojamus papildu ieguvumus var nodrošināt arī ekosistēmām, veselībai un ekonomikai. Dabā rodami risinājumi var būt īpaši noderīgi, lai mazinātu klimata pārmaiņas, tām pielāgotos un lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību.

(33)

Attiecīgajās programmās, kas izveidotas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, ir paredzēta projektu pārbaude, lai nodrošinātu, ka šādi projekti ir noturīgi pret potenciāli nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, klimata kontekstā novērtējot neaizsargātību un risku un cita starpā veicot arī attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un ka tajos izmaksu un ieguvumu analīzē ir iestrādātas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju saistītās izmaksas un ir ņemta vērā arī klimata jomā īstenojamu pielāgošanās pasākumu labvēlīgā ietekme. Tas veicina ar klimata pārmaiņām saistīto riska faktoru un klimata kontekstā sagatavotu neaizsargātības un pielāgošanas novērtējumu integrēšanu investīciju un plānošanas lēmumos, kas ir saistīti ar Savienības budžetu.

(34)

Savienības un valstu līmenī veicot attiecīgus pasākumus, kas ļauj sasniegt klimatneitralitātes mērķi, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai cita starpā būtu jāņem vērā šādi aspekti: kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti palīdz uzlabot sabiedrības veselību, vides kvalitāti, iedzīvotāju labklājību, sabiedrības pārticību, nodarbinātību un ekonomikas konkurētspēju; enerģētikas pārkārtošana, spēcīgāks energoapgādes nodrošinājums un enerģētiskās nabadzības mazināšana; nodrošinājums ar pārtiku par pieņemamu cenu; ilgtspējīgu viedās mobilitātes un viedo transporta sistēmu attīstība; taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus, piemēram, salu specifiku, un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība ar attiecīgām izglītības un apmācību programmām panākt godīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos; labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši secinājumi, par kuriem ziņojusi IPCC; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riska faktorus integrēt investīciju un plānošanas lēmumos; vai siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanās un piesaiste un vai lielāka noturība tiek panākta izmaksu ziņā lietderīgi un tehnoloģiju ziņā neitrāli; un kā laika gaitā tiek vairota ekoloģiskā integritāte un kāpināts vēriens.

(35)

Kā norādīts Eiropas zaļajā kursā, Komisija 2020. gada 9. decembrī pieņēma paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni”. Minētajā stratēģijā ir izklāstīts ceļvedis ilgtspējīga un vieda Eiropas transporta nākotnei un arī iekļauts rīcības plāns, lai sasniegtu mērķi – panākt, ka transporta nozares emisijas apjoms līdz 2050. gadam ir samazinājies par 90 %.

(36)

Lai nodrošinātu, ka Savienība un dalībvalstis sekmīgi strādā pie klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas un panāk progresu saistībā ar pielāgošanos, Komisijai attiecīgi padarītais būtu regulāri jāizvērtē, pamatojoties uz šajā regulā izklāstīto informāciju, tostarp informāciju, kas ir iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Sākot ar 2023. gadu, attiecīgā novērtējuma secinājumi reizi piecos gados līdz 30. septembrim būtu jāpublicē, lai laikus varētu sagatavoties Parīzes nolīguma 14. pantā minētajam globālās izsvēršanas procesam. Tas nozīmē, ka, iesniedzot Eiropas Parlamentam un Padomei minētā novērtējuma secinājumus, vienlaikus būtu jāiesniedz arī ziņojumi saskaņā ar minētās regulas 29. panta 5. punktu un 35. pantu un – attiecīgos gados – saistītie ziņojumi saskaņā ar minētās regulas 29. panta 1. punktu un 32. pantu. Ja visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress ceļā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja kāds no Savienības pasākumiem nav saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi vai ar attiecīgo pasākumu nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai attiecīgie nacionālie pasākumi būtu regulāri jāizvērtē un jāsniedz ieteikumi gadījumā, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

(37)

Lai novērtējums būtu pamatīgs un objektīvs un lai tas balstītos uz pašiem jaunākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un sociālekonomiskajiem pierādījumiem un atspoguļotu plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šī novērtējuma pamatā būtu jāizmanto attiecīga informācija, cita starpā arī dalībvalstu iesniegtā un paziņotā informācija, EVA, Konsultatīvās padomes un Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi, labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC, IPBES un citu starptautisku struktūru ziņojumi, kā arī Zemes novērošanas dati, kurus nodrošina Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus). Turklāt Komisijai savos novērtējumos būtu jābalstās uz indikatīvu, lineāru trajektoriju, kas Savienības klimata mērķrādītājus 2030. un 2040. gadam – kad tie ir pieņemti, – savieno ar Savienības klimatneitralitātes mērķi un kalpo kā indikatīvs instruments, ar kuru prognozēt un izvērtēt kolektīvo progresu, kas panākts ceļā uz Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu. Indikatīvā, lineārā trajektorija neskar nevienu lēmumu par Savienības klimata mērķrādītāja noteikšanu 2040. gadam. Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, tāpēc novērtējumā būtu jāiekļauj informācija par Savienības vai dalībvalstu vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (14), tiklīdz šāda informācija būs pieejama. Komisijai būtu jāizmanto Eiropas un pasaules statistika un dati, ja tādi ir pieejami, un jāvēršas pie ekspertiem, lai tie īstenotu rūpīgu pārbaudi. EVA attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savu gada darba programmu būtu Komisijai jāpalīdz.

(38)

Iedzīvotāju un kopienu līdzdalība ir spēcīgs faktors, kas veicina pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, tāpēc visos līmeņos – tostarp valsts, reģionālā un vietējā līmenī, – būtu jāmudina uz enerģisku sabiedrības un sociālo iesaisti pasākumos, kas īstenojami klimata jomā, un turklāt jānodrošina iespēja iekļaujošā un pieejamā procesā tajos vieglāk piedalīties. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas – tostarp ieinteresētās personas, kas pārstāv dažādas ekonomikas nozares, – varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot klimatneitrālu un pret klimata pārmaiņām noturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā būtu jāsāk īstenot Eiropas klimata paktu.

(39)

Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēma, pēc kuras tiek vērtēts progress, kas panākts saistībā ar Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, un arī tas, cik konsekventi ir šā mērķa sasniegšanai īstenotie pasākumi, būtu jāveido, pamatojoties uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības sistēmu un nodrošinot sistēmas atbilstību regulā noteiktajai pamatsistēmai, turklāt ir jāņem vērā visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Konkrētāk, sistēma, saskaņā ar kuru regulāri ir jāsniedz ziņojumi un Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāveido atbilstoši Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu sniegt informāciju un iesniegt ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.

(40)

Klimata pārmaiņas pēc būtības ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas efektīvi papildinātu un stiprinātu dalībvalstu politikas nostādnes. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,