1.   Instrumenta vispārīgie mērķi ir:

2.   Instrumenta konkrētie mērķi ir:

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto mērķu sasniegšanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, kā minēts 41. pantā.

4.   Vismaz 93 % no izdevumiem saskaņā ar šo Instrumentu atbilst OAP kritērijiem, kurus noteikusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja, tādējādi veicinot OAP kolektīvo saistību izpildi, tostarp attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm. Ņem vērā to izdevumu specifiku, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm un teritorijām.

1.   Instrumentā noteikto Savienības finansējumu apgūst, izmantojot:

2.   Ģeogrāfiskās programmas aptver valstu un daudzvalstu sadarbību šādos apgabalos:

Ģeogrāfiskās programmas var attiekties uz visām trešām valstīm, izņemot kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, kā tās definētas IPA III regulā, un aizjūras zemēm un teritorijām.

Var izveidot arī kontinentāla vai pārreģionāla mēroga ģeogrāfiskās programmas, jo īpaši Āfrikas programmu, kas attiecas uz Āfrikas valstīm saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, un programmu, kas attiecas uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm saskaņā ar pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktu.

Ģeogrāfiskās programmas kaimiņreģiona apgabalā var ietvert jebkuru valsti vai teritoriju, kas minēta I pielikumā.

Lai sasniegtu Instrumentā noteiktos mērķus, ģeogrāfisko programmu pamatā ir II pielikumā noteiktās sadarbības jomas.

3.   Tematiskās programmas aptver darbības, kas saistītas ar IAM īstenošanu globālā līmenī, šādās jomās:

Tematiskās programmas var attiekties uz visām trešām valstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām.

Lai sasniegtu Instrumentā noteiktos mērķus, tematisko programmu pamatā ir III pielikumā noteiktās intervences jomas.

4.   Ātrās reaģēšanas darbības dod iespēju rīkoties agrīnā posmā, lai:

Ātrās reaģēšanas darbības var attiekties uz visām trešām valstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām.

Lai sasniegtu Instrumentā noteiktos mērķus, ātrās reaģēšanas darbību pamatā ir IV pielikumā noteiktās intervences jomas.

5.   Darbības saskaņā ar Instrumentu īsteno, izmantojot galvenokārt ģeogrāfiskās programmas.

Ar darbībām, ko īsteno, izmantojot tematiskās programmas, papildina darbības, kuras finansē īstenojot ģeogrāfiskās programmas, un atbalsta globālas un pārreģionālas iniciatīvas, kuru mērķis ir starptautiski saskaņotu mērķu – jo īpaši IAM un Parīzes nolīguma mērķu – sasniegšana, kā arī globālu sabiedrisko labumu aizsargāšana vai globālu problēmu risināšana. Darbības, ko īsteno, izmantojot tematiskās programmas, var veikt arī tad, ja:

Ātrās reaģēšanas darbības papildina ģeogrāfiskās un tematiskās programmas. Ātrās reaģēšanas darbības izstrādā un īsteno tā, lai attiecīgā gadījumā būtu iespējams nodrošināt to turpināmību, īstenojot ģeogrāfiskās vai tematiskās programmas.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu II, III un IV pielikumu.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 44. pantu līdz 2021. gada 31. decembrim, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem, kuros paredz:

Deleģēto aktu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, pārskata 42. panta 2. punktā minētajā vidusposma izvērtēšanā.

1.   Īstenojot Instrumentu, nodrošina konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību ar visām Savienības ārējās darbības jomām, tostarp citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī politikas saskaņotību attīstībai.

Šajā nolūkā Savienība ņem vērā visu iekšpolitikas un ārpolitikas jomu ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un cenšas veicināt lielāku sinerģiju un papildināmību, jo īpaši ar tirdzniecības politiku, ekonomisko sadarbību un citu nozaru sadarbību.

2.   Darbības, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/96 darbības joma, netiek finansētas saskaņā ar Instrumentu.

3.   Attiecīgā gadījumā darbība, kura saskaņā ar Instrumentu ir saņēmusi finansējumu, var saņemt finansējumu arī no citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Instruments var arī palīdzēt īstenot saskaņā ar citām Savienības programmām ieviestos pasākumus, ar noteikumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Attiecīgajam darbības finansējumam piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

1.   Finansējums Instrumenta īstenošanai laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 79 462 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Šā panta 1. punktā minēto finansējumu veido:

3.   Jaunām problēmām un prioritātēm paredzētā rezerve 9 534 000 000 EUR apmērā palielina šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās summas saskaņā ar 17. pantu.

4.   Finansējums, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, atbilst vismaz 75 % no 1. punktā minētā finansējuma.

5.   Darbībām, ko veic saskaņā ar 9. pantu, piešķir finansējumu, kas nepārsniedz 270 000 000 EUR. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu minēto summu.

1.   Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma, cilvēktiesību, tostarp to universāluma un nedalāmības, un pamatbrīvību un cilvēka cieņas ievērošanas, kā arī vienlīdzības un solidaritātes principus, kas ir tās pamatā, izmantojot dialogu un sadarbību ar partnervalstīm, reģioniem un pilsonisko sabiedrību, tostarp, izmantojot darbību daudzpusējos forumos.

2.   Instruments piemēro uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības – pilsoniskās un politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības –, lai integrētu cilvēktiesību principus, atbalstītu tiesību subjektus savu tiesību īstenošanā, liekot uzsvaru uz nabadzīgākām, marginalizētām un neaizsargātām personām un grupām, tostarp personām ar invaliditāti, un lai palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Minētās pieejas pamatā ir principi “nevienu neatstāt novārtā”, līdztiesība un visu veidu diskriminācijas aizliegums.

3.   Ar Instrumentu, īstenojot mērķorientētas un integrētas darbības, veicina dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu un visu veidu diskriminācijas aizliegumu. Tas īpašu uzmanību velta arī bērna tiesībām un iespēju nodrošināšanai jauniešiem.

4.   Instrumentu īsteno, pilnībā ievērojot Savienības apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot visas cilvēktiesības, kā arī pilnībā un efektīvi īstenot Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas un to pārskatīšanas konferenču iznākumus, šajā kontekstā saglabājot apņemšanos veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības. Ņemot vērā minēto, ar Instrumentu atbalsta Savienības apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot ikvienas personas tiesības bez jebkādas diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības pilnībā pārvaldīt jautājumus, kas saistīti ar seksualitāti un seksuālo un reproduktīvo veselību un brīvi un atbildīgi lemt par tiem. Ar to arī atbalsta nepieciešamību nodrošināt, ka seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir vispārēji pieejama kvalitatīva un izmaksu ziņā pieejama visaptveroša informācija, izglītība, tostarp visaptveroša izglītība par seksualitāti, un veselības aprūpes pakalpojumi.

5.   Savienība vajadzības gadījumā atbalsta to, ka tiek īstenota divpusēja, reģionāla un daudzpusēja sadarbība un dialogs, asociācijas un tirdzniecības nolīgumi, partnerības nolīgumi un trīspusēja sadarbība.

Savienība sekmē daudzpusēju un noteikumos un vērtībās balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam un problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

Savienība sekmē efektīvu multilaterālismu, veicinot sadarbību ar starptautiskām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

Savienība tās regulārajā politiskajā dialogā ar partnervalstīm ņem vērā to gūtos rezultātus pienākumu un saistību izpildē, tostarp, īstenojot programmu 2030. gadam, starptautiskās cilvēktiesību konvencijas un citas konvencijas, tostarp tās, kas attiecas uz kodoldrošības standartiem, starptautiskus nolīgumus, jo īpaši Parīzes nolīgumu, un līgumattiecības ar Savienību, jo īpaši asociācijas nolīgumus, partnerības un sadarbības nolīgumus un tirdzniecības nolīgumus.

6.   Sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras, ir balstīta uz efektīvas attīstības principiem un attiecīgos gadījumos sekmē tos visās izpausmēs, proti: partnervalstu pašatbildība par attīstības prioritātēm, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība. Savienība veicina efektīvu un lietderīgu resursu mobilizāciju un izmantojumu.

Saskaņā ar iekļaujošas partnerības un pārredzamības principu Komisija vajadzības gadījumā nodrošina, lai ar attiecīgajām partnervalstu ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, notiktu pienācīga apspriešanās un tām laikus būtu nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām pienācīgi iesaistīties un ieņemt nozīmīgu vietu programmu izstrādē, īstenošanā un ar to saistītos uzraudzības procesos. Komisija attiecīgā gadījumā arī nodrošina, lai tiktu turpināts pastiprināts dialogs ar privāto sektoru.

Saskaņā ar pašatbildības principu Komisija attiecīgā gadījumā dod priekšroku partnervalstu institūciju un sistēmu izmantošanai programmu īstenošanā.

7.   Lai sekmētu to darbības un iniciatīvu savstarpējo papildināmību un lietderību, Savienība un dalībvalstis nodrošina to politikas koordinēšanu un regulāri savstarpēji apspriež palīdzības programmas, tostarp starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.

Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas, lai palielinātu to efektivitāti un lietderīgumu.

Savienība šā Instrumenta īstenošanā sekmē iekļautību un sadarbību ar dalībvalstīm, tiecoties maksimāli palielināt pievienoto vērtību un ņemot vērā pieredzi un spējas, lai tādējādi stiprinātu kopīgās intereses, vērtības un kopīgos mērķus. Savienība mudina uz paraugprakses un zināšanu apmaiņu starp dalībvalstu struktūrām un ekspertiem.

8.   Programmās un darbībās saskaņā ar Instrumentu integrē klimata pārmaiņu novēršanu, vides aizsardzību, cilvēktiesības, demokrātiju, dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā katastrofu riska mazināšanu, un pievēršas savstarpējām saiknēm starp IAM, lai veicinātu integrētas darbības, kas saskaņotā veidā var radīt papildu ieguvumus un panākt vairāku mērķu sasniegšanu. Minētās programmas un darbības ir balstītas uz visaptverošu un daudzdisciplināru konteksta, spēju, risku un neaizsargātības analīzi, integrē noturības pieeju un ir balstītas uz kontekstuālu konflikta izpratni, ņemot vērā konfliktu novēršanu un miera veidošanu. Šo programmu pamatā ir principi “nekaitēt” un “nevienu neatstāt novārtā”.

9.   Instruments veicina digitalizācijas izmantošanu kā iedarbīgu ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes veicinātāju.

10.   Kopā ar partneriem cenšas īstenot koordinētāku, holistiskāku un strukturētāku pieeju migrācijai, ņemot vērā to, cik svarīgi ir pievērsties neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņiem. Ar to maksimāli palielina sinerģijas un veido visaptverošas partnerības, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot izcelsmes un tranzīta valstīm. Minētā pieeja, izmantojot elastīgu rosinošu pieeju, apvieno visus attiecīgos instrumentus un nepieciešamo sviras efektu ar šajā kontekstā atbilstīgām iespējamām izmaiņām finansējuma, kas saistīts ar migrāciju, piešķiršanā saskaņā ar šī Instrumenta plānošanas principiem. Tajā ņem vērā efektīvu sadarbību un Savienības nolīgumu un dialogu migrācijas jomā īstenošanu. Minētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās cilvēktiesības un bēgļu tiesības, Savienības un valstu kompetences jomas. Minētās pieejas efektivitāti novērtē katru gadu vai pēc vajadzības. No Instrumenta izrietošās ar migrāciju saistītās darbības īsteno Savienības migrācijas politikas mērķu atbalstam, izmantojot elastīgu finansēšanas mehānismu.

11.   Komisija nodrošina, lai darbības, kas pieņemtas saskaņā ar šo Instrumentu attiecībā uz terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, kiberdrošību un kibernoziedzības apkarošanu, un militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tiktu īstenotas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām. Minētajā nolūkā Komisija izveido piemērotu riska novērtēšanas un uzraudzības sistēmu. Komisija minētajā sistēmā izstrādā rīcības pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka minēto darbību izstrādē un īstenošanā tiek ņemtas vērā cilvēktiesības.

Šādu darbību pamatā ir regulāra un rūpīga konfliktu analīze, lai nodrošinātu kontekstuālu konflikta izpratni un īstenotu drošības sektora reformas pieeju, kas veicina demokrātisku pārvaldību, pārskatatbildību un cilvēka drošību, tostarp ieguvumus vietējiem iedzīvotājiem. Minētos pasākumus attiecīgā gadījumā iekļauj ilgtermiņa palīdzībā drošības sektora reformēšanai.

12.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi un pēc jebkuras no minēto trīs iestāžu iniciatīvas rīko viedokļu apmaiņu ar tām, tostarp par 20. pantā minēto stimulos balstīto pieeju, ar ko reaģē uz sniegumu svarīgākajās jomās. Eiropas Parlaments var rīkot regulāru viedokļu apmaiņu ar Komisiju par savām palīdzības programmām, pievēršoties tādiem jautājumiem kā spēju veidošana, tostarp ar to saistītā mediācija un dialogs, un vēlēšanu novērošana.

13.   Komisija regulāri veic informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību.

14.   Attiecīgā gadījumā Komisija izstrādā un ievēro riska pārvaldības sistēmas, tostarp novērtēšanas un mazināšanas pasākumus.

15.   Instrumentā paredzēto Savienības finansējumu neizmanto, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kas rada sekas militārajā vai aizsardzības jomā.

1.   Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības izveide, Instrumentā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot plašākas drošības sektora reformas kontekstā vai partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai 3. punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā.

2.   Palīdzība, ko sniedz, ievērojot šo pantu, var attiekties jo īpaši uz spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp uz apmācību, mentorēšanu un konsultācijām, kā arī uz nodrošināšanu ar ekipējumu, infrastruktūras uzlabojumiem un uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kas ir tieši saistīti ar minēto palīdzību.

3.   Palīdzību, ievērojot šo pantu, sniedz tikai tad, ja:

4.   Savienības palīdzību, ievērojot šo pantu, neizmanto, lai finansētu militāro dalībnieku spēju veidošanu tādiem mērķiem, kas nav attīstības darbības vai darbības drošībai attīstības nolūkā. Jo īpaši to neizmanto, lai finansētu:

5.   Komisija, izstrādājot un īstenojot pasākumus saskaņā ar šo pantu, veicina partnervalsts pašatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, lai nodrošinātu ilgtspēju un pārskatatbildību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

1.   Lai sasniegtu Instrumenta mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā, pamatojoties uz šādām sadarbības jomām:

2.   Sīkāka informācija par katru no 1. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta II pielikumā.

1.   Lai sasniegtu Instrumenta mērķus, tematiskās programmas ietver šādas intervences jomas:

2.   Sīkāka informācija par katru no 1. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta III pielikumā.

1.   Sadarbību un intervences saskaņā ar Instrumentu plāno, izņemot 4. panta 4. punktā minētās ātrās reaģēšanas darbības.

2.   Pamatojoties uz 7. pantu, plānošana saskaņā ar Instrumentu ir balstīta uz turpmāk minēto:

Eiropas Parlamentu un Padomi informē par pirmās daļas c) un d) apakšpunktā paredzētās apspriešanās iznākumu.

3.   Plānošanas dokumenti ir balstīti uz rezultātiem, un tajos pēc iespējas ir ietverti precīzi mērķi un rādītāji. Lai novērtētu, kāds ir Savienības ieguldījums rezultātos izlaides, iznākumu un ietekmes līmenī, un informētu par to, rādītāji attiecīgā gadījumā ir balstīti uz mērķiem un rādītājiem, par kuriem ir vienošanās starptautiskā līmenī, jo īpaši tiem, kas ir noteikti attiecībā uz IAM, kā arī valsts līmeņa rezultātu sistēmām.

1.   Ģeogrāfisko programmu plānošanas pamatā ir šādi principi:

2.   Ģeogrāfisko programmu plānošana nodrošina konkrētu, pielāgotu sadarbības sistēmu, kas pamatota uz:

3.   Līdzekļu piešķiršanas procesā prioritāti piešķir valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem, valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, tostarp mazām salu jaunattīstības valstīm un sauszemes ieskautām jaunattīstības valstīm.

4.   Turklāt Savienība risina konkrētas problēmas, ar kurām saskaras valstis ar vidējiem ienākumiem un jo īpaši valstis ar zemiem ienākumiem, kuras kļūst par valstīm ar vidējiem ienākumiem.

5.   Sadarbība ar industrializētām valstīm ir vērsta uz Savienības un savstarpējo interešu un vērtību veicināšanu, kā arī kopīgi saskaņotiem mērķiem un multilaterālismu.

6.   Instruments sekmē darbības, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/817. Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ietverot līdzekļus no IPA III regulas. Minētajiem līdzekļiem piemēro Regulu (ES) 2021/817.

1.   Attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām Instrumentu īsteno, izmantojot daudzgadu valsts programmas un daudzvalstu indikatīvās programmas.

2.   Daudzgadu indikatīvajās programmās izklāsta prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējuma piešķiršanai, konkrētos mērķus, gaidāmos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus un indikatīvos finanšu piešķīrumus – gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai – un vajadzības gadījumā – īstenošanas metodes.

3.   Daudzgadu indikatīvo programmu pamatā ir:

4.   Lai palielinātu Savienības kolektīvās sadarbības ietekmi, Savienības un dalībvalstu plānošanas dokumentus – ja tas ir iespējams un lietderīgi – aizstāj kopīgs plānošanas dokuments. Tomēr šāds kopīgs plānošanas dokuments aizstāj Savienības daudzgadu indikatīvo programmu tikai, ja tas apstiprināts īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar 16. pantu, tas atbilst 12. un 13. pantam, tas ietver šā panta 2. punktā izklāstītos elementus un nosaka darba sadali Savienības un dalībvalstu starpā.

1.   Attiecībā uz tematiskajām programmām Instrumentu īsteno, izmantojot daudzgadu indikatīvās programmas.

2.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās izklāsta Savienības stratēģiju, prioritātes, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētos mērķus, gaidāmos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru aktivitātes saistībā ar attiecīgo tematu.

Attiecīgā gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes dalībai globālās iniciatīvās.

3.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka indikatīvo finanšu piešķīrumu kopumā, katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei. Indikatīvo finanšu piešķīrumu var norādīt kā diapazonu.

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 14. un 15. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minēto procedūru piemēro arī šā panta 3. un 4. punktā minētajai pārskatīšanai, ja tās rezultātā tiek būtiski grozīts daudzgadu indikatīvās programmas saturs.

2.   Pieņemot 14. pantā minētos kopīgos daudzgadu plānošanas dokumentus, Komisijas lēmums attiecas tikai uz Savienības ieguldījumu kopīgajā daudzgadu plānošanas dokumentā.

3.   Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas pārskata pēc 42. panta 2. punktā minētā vidusposma izvērtējuma, kā arī uz ad hoc pamata, ja tas vajadzīgs efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja ir būtiskas izmaiņas 7. pantā minētajā politikas satvarā vai ja ir notikusi krīze, vai pēckrīzes situācijā.

4.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas pārskata pēc 42. panta 2. punktā minētā vidusposma izvērtējuma, kā arī uz ad hoc pamata, ja tas vajadzīgs efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja ir būtiskas izmaiņas 7. pantā minētajā politikas satvarā.

5.   Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai miera, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā, Komisija ar īstenošanas aktiem var grozīt 14. un 15. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

1.   Regulas 6. panta 3. punktā minēto summu izmanto tur, kur tas visvairāk vajadzīgs un pienācīgi pamatots, cita starpā:

2.   Par minēto līdzekļu izmantojumu lemj saskaņā ar 16. un 25. pantā noteiktajām procedūrām.

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm un teritorijām prioritārās jomas Savienības finansējuma piešķiršanai atlasa galvenokārt no jomām, kas iekļautas asociācijas, partnerības un sadarbības nolīgumos, kopīgi apstiprinātajās asociācijas programmās un partnerības prioritātēs vai citos attiecīgos esošos un turpmākos 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos dokumentos, par ko Savienība un partnervalstis kopīgi vienojušās divpusējos un daudzpusējos formātos, tostarp attiecīgā gadījumā Austrumu partnerības un Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas ietvaros, saskaņā ar 18. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un II pielikumā izklāstītajām ģeogrāfisko programmu sadarbības jomām.

2.   Atkāpjoties no 13. panta 2. un 3. punkta, ģeogrāfiskajās programmās paredzēto Savienības atbalstu kaimiņreģionā diferencē pēc veida un summām, ņemot vērā partnervalsts:

3.   Šā panta 2. punktā minēto Savienības atbalstu atspoguļo 14. pantā minētajos ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumentos.

1.   Kā stimulu reformu īstenošanai I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm un teritorijām piešķir indikatīvi 10 % no finansējuma, kas norādīts 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai papildinātu 14. pantā minētos valsts indikatīvus finansējuma piešķīrumus. Par šādiem piešķīrumiem lemj, pamatojoties uz partnervalstu sniegumu un progresu virzībā uz demokrātiju, labu pārvaldību un tiesiskumu, tostarp sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesībām, to skaitā dzimumu līdztiesību, sadarbību migrācijas jomā, ekonomikas pārvaldību un reformām, jo īpaši tām reformām, par kurām kopīgi panākta vienošanās. Partnervalstu progresu regulāri novērtē, jo īpaši, izmantojot progresa ziņojumus, kuros ietver tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro atbalstam pilsoniskajai sabiedrībai, konfliktu novēršanai un miera veidošanai, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā vai paaugstināta konfliktu riska gadījumā atbalstu minētajām darbībām palielina, ja tas ir iespējams un lietderīgi.

1.   Pārrobežu sadarbība, kā tā definēta 2. panta pirmās daļas 5) apakšpunktā, aptver sadarbību uz ārējām kaimiņu zemes un jūras robežām, transnacionālo sadarbību plašākās transnacionālās teritorijās vai ap jūras baseiniem, kā arī starpreģionālo sadarbību.

2.   Kaimiņreģions sniedz ieguldījumu pārrobežu sadarbības programmās, kā minēts 1. punktā, ko Interreg regulas ietvaros līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Minēto programmu atbalstam indikatīvi piešķir līdz 5 % no kaimiņreģionam paredzētā finansējuma.

3.   Iemaksas pārrobežu sadarbības programmās nosaka un izmanto, ievērojot Interreg regulas 10. panta 3. punktu.

4.   Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no pārrobežu sadarbības programmas attiecināmajiem izdevumiem.

5.   Priekšfinansējums pārrobežu sadarbības programmām var pārsniegt Interreg regulas 51. pantā minēto procentuālo daļu. Pēc vadošās iestādes pieprasījuma priekšfinansējuma likme katrā finanšu gadā var būt līdz 80 % no programmas gada saistībām.

6.   Daudzgadu stratēģijas dokumentu pārrobežu sadarbībai, kurā izklāstīti šīs regulas 14. panta 2. punktā minētie elementi, pieņem saskaņā ar Interreg regulas 10. panta 1. punktu.

7.   Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar Interreg regulas 12. pantu, atbalstu no kaimiņreģionam paredzētā finansējuma pārtrauktajai programmai, kas joprojām ir pieejams, var izmantot galvenokārt, lai attiecīgi finansētu citas pārrobežu sadarbības programmas vai jebkuru citu aktivitāti, kas ir saskaņā ar minēto finansējumu.

1.   Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus un pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķi pasākumi, īpaši pasākumi, atbalsta pasākumi vai ārkārtas palīdzības pasākumi. Rīcības plānos un pasākumos ņem vērā konkrēto kontekstu un katrai darbībai precizē sasniedzamos mērķus, gaidāmos rezultātus un galvenās aktivitātes, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas metodes, kā arī budžetu un visus saistītos atbalsta izdevumus.

2.   Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumus, kas minēti 5. un 6. punktā. Rīcības plānus sagatavo iekļaujoši, pārredzami un savlaicīgi. Attiecīgā gadījumā rīcības plānus apspriež kopā ar dalībvalstīm labākas sadarbības kontekstā.

3.   Vajadzības gadījumā rīcību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Atsevišķu pasākumu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumus, kas minēti 5. punktā, un citus pienācīgi pamatotus gadījumus.

4.   Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumā un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti plānošanas dokumentos.

5.   Šīs regulas 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto ātrās reaģēšanas darbību īstenošanai var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un atsevišķus pasākumus.

6.   Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus ātrās reaģēšanas darbībām, kā minēts 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

Ārkārtas palīdzības pasākuma ilgums var būt līdz 18 mēnešiem, un to var pagarināt divas reizes uz papildu laiku līdz sešiem mēnešiem līdz maksimālam kopējam ilgumam – 30 mēnešiem, ja tā īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzētā finanšu summa.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

1.   Savienības finansējums var segt atbalsta izdevumus, kuri paredzēti Instrumenta īstenošanai un tā mērķu sasniegšanai, to skaitā administratīvo atbalstu, kas saistīts ar šādai īstenošanai vajadzīgajām sagatavošanas, izpildes, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, kā arī izdevumus, kuri galvenajiem birojiem un Savienības delegācijām rodas, tiem nodrošinot Instrumentam nepieciešamo administratīvo un koordinācijas atbalstu un lai pārvaldītu saskaņā ar šo Instrumentu finansētās operācijas, tostarp informācijas un komunikācijas darbības, un korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.

2.   Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti 23. pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Atbalsta pasākumiem piešķirtais Savienības finansējums var aptvert:

1.   Rīcības plānus un pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

Daudzgadu rīcības plānu un pasākumu gadījumā 2. punkta pirmās daļas a), b), c) apakšpunktā un d) apakšpunkta iv) punktā minētās robežvērtības ir piemērojamas ik gadu.

Ja rīcības plānus un pasākumus pieņem saskaņā ar šo punktu, par tiem, izņemot ārkārtas palīdzības pasākumus, kā arī par tehniskajiem grozījumiem viena mēneša laikā pēc pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās 45. pantā minētās komitejas starpniecību.

3.   Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri nepārsniedz 20 000 000 EUR, tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šo pasākumu būtību un mērķiem un par plānoto finansējuma apjomu. Pirms Komisija veic nozīmīgus būtiskus grozījumus jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos, tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Lai Savienības ārējā darbība būtu konsekventa, Komisija šādu pasākumu plānošanā un pēc tam to īstenošanā ņem vērā attiecīgo politikas pieeju.

4.   Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes – tostarp dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu –, gadījumā, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 45. panta 4. punktā, var pieņemt rīcības plānus un pasākumus vai grozījumus esošos rīcības plānos un pasākumos, izmantojot īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Darbību līmenī veic atbilstīgu vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (42) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK (43), attiecīgā gadījumā ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu, arī novērtējumu par ietekmi uz klimata pārmaiņām, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, ko veic attiecībā uz vidiski jutīgām darbībām, jo īpaši nozīmīgiem jauniem infrastruktūras objektiem.

Citus atbilstošus ex ante novērtējumus, kas ir samērīgi ar paredzēto darbību un pasākumu mērķiem un summām, veic, lai noteiktu minēto darbību un pasākumu iespējamo ietekmi un riskus attiecībā uz cilvēktiesībām, piekļuvi dabas resursiem, piemēram, zemei, un sociālajiem standartiem, tostarp tos sagatavo kā ietekmes novērtējumus nozīmīgām darbībām un pasākumiem, kuriem tiek paredzēta būtiska ietekme uz minētajām jomām.

Attiecīgā gadījumā nozaru programmu īstenošanā izmanto stratēģiskos vides novērtējumus, tostarp novērtējumu par ietekmi uz klimata pārmaiņām. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos vides novērtējumos un publisku piekļuvi šādu novērtējumu rezultātiem.

1.   Kā noteikts Finanšu regulā, Komisija īsteno Instrumentā paredzēto finansējumu vai nu tieši – ar Komisijas, Savienības delegāciju vai izpildaģentūru starpniecību, vai arī netieši, uzticot izpildi minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem tiesību subjektiem.

2.   Finansējumu saskaņā ar šo Instrumentu var nodrošināt arī, izmantojot iemaksas starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, kurus izveidojusi vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni, starptautiskas organizācijas vai citi līdzekļu devēji.

3.   Tiesību subjekti, kas uzskaitīti Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un atbalsttiesīgie partneri, kas minēti šīs regulas 35. panta 4. punktā, katru gadu izpilda savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Ziņošanas prasības jebkuram no minētajiem tiesību subjektiem ir noteiktas finanšu partnerības pamatnolīgumā, iemaksu nolīgumā, nolīgumā par budžeta garantijām vai finansēšanas nolīgumā.

4.   Saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlo vai kopīgo līdzfinansējumu.

5.   Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nosakāmās daļās, no kurām katru finansē cits partneris, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr varētu noteikt finansējuma lietojuma galamērķi un lai tiktu novērsta finansējuma dublēšanās.

6.   Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un līdzekļus apvieno tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katrai atsevišķai aktivitātei, kuru veic kā darbības daļu.

7.   Savienības un tās partneru sadarbību var īstenot, piemēram, kā:

1.   Savienības finansējumu var sniegt, izmantojot Finanšu regulā paredzētus finansēšanas veidus, jo īpaši:

2.   Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, piemēram, ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp to vajadzības un attiecīgo kontekstu, lai sasniegtu visplašāko iespējamo šādu ieinteresēto personu loku un pēc iespējas labāk reaģētu uz to. Tiek mudināts izmantot konkrētus finansēšanas kārtības veidus saskaņā ar Finanšu regulu, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz attiecināmības kritērijiem, vai fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

3.   Papildus Finanšu regulas 195. pantā minētajiem gadījumiem tiešās piešķiršanas procedūru var izmantot:

Budžeta atbalsts, tostarp tāds, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valsts pašatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un partnervalstu apņēmību, ņemot vērā to iepriekšējo rīcību un progresu attiecībā uz universālām vērtībām, demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, un tā mērķis ir stiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politisko dialogu, spēju veidošanu un uzlabotu pārvaldību, papildinot partneru centienus savākt vairāk līdzekļu un tos tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu izaugsmi un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, tostarp jauniešiem, nabadzības izskaušanu, nevienlīdzības mazināšanu un lai veidotu un konsolidētu demokrātijas un miermīlīgas sabiedrības. Ar budžeta atbalstu arī veicina dzimumu līdztiesību.

Jebkuru lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko ir panākta vienošanās Savienībā, skaidriem attiecināmības kritērijiem, un risku un ieguvumu rūpīgu izvērtējumu.

4.   Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un vides apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu.

5.   Budžeta atbalsta izmaksāšanas pamatā ir rādītāji, kuri apliecina, ka ir panākts pietiekams progress ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.

6.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti finansēšanas lēmumā, saskaņā ar Instrumentu atbalstītās aktivitātes un ar tām saistītās izmaksas, kas radušās 2021. gadā, var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās aktivitātes īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

7.   Finanšu instrumentus, budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar Instrumentu īsteno saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 1. punktā noteiktajiem principiem un pēc iespējas EIB, daudzpusēju Eiropas finanšu iestāžu, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vai divpusēju Eiropas finanšu iestāžu, piemēram, attīstības banku, vadībā, ja iespējams, apvienojumā ar citiem papildu finansiālā atbalsta veidiem gan no dalībvalstīm, gan trešām personām.

Dalībvalstis, kā arī jebkurš Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais tiesību subjekts var veikt iemaksas finanšu instrumentos saskaņā ar Instrumentu.

8.   Finanšu instrumentus, kas minēti 7. punktā, īstenošanas un ziņošanas nolūkos var sagrupēt daļās.

9.   Savienības finansējums nerada specifiskus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

10.   Nodokļi, nodevas un maksājumi, ko piemēro partnervalstis, var būt tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Instrumentu.

1.   Dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām un tematiskajām programmām “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas” un “Globālas problēmas”, ir atvērta starptautiskām organizācijām un visiem citiem tiesību subjektiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir valstspiederīgie un – juridisko personu gadījumā – arī faktiski iedibināti šādās valstīs:

2.   Neskarot ierobežojumus, kas raksturīgi attiecīgās darbības būtībai un mērķiem, dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē no tematiskajām programmām “Cilvēktiesības un demokrātija” un “Miers, stabilitāte un konfliktu novēršana”, kā arī attiecībā uz ātrās reaģēšanas darbībām ir atvērta bez ierobežojumiem.

3.   Visu saskaņā ar Instrumentu finansēto piegāžu un materiālu izcelsme var būt jebkurā valstī.

4.   Šajā pantā paredzētos attiecināmības noteikumus nepiemēro attiecībā uz atbalsttiesīga darbuzņēmēja vai – attiecīgos gadījumos – apakšuzņēmēja nodarbinātām fiziskām personām vai fiziskām personām, ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.

5.   Attiecībā uz darbībām, kuras kopīgi līdzfinansē tiesību subjekts vai kuras īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii)–viii) punktā minētajiem tiesību subjektiem, piemēro arī noteikumus par minēto tiesību subjektu attiecināmību.

6.   Ja līdzekļu devēji nodrošina finansējumu Komisijas izveidotam trasta fondam vai to dara, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro attiecināmības noteikumus, kas paredzēti trasta fonda dibināšanas aktā vai – ārējo piešķirto ieņēmumu gadījumā – nolīgumā ar līdzekļu devēju.

7.   Tādu darbību gadījumā, kuras finansē saskaņā ar Instrumentu un no citas Savienības programmas, tiesību subjektus, kuri ir atbalsttiesīgi saskaņā ar jebkuru no minētajām Savienības programmām, uzskata par atbalsttiesīgiem.

8.   Daudzvalstu darbību gadījumā tiesību subjektus, kas ir valstspiederīgie un – juridisko personu gadījumā – arī faktiski iedibināti valstīs un teritorijās, uz kurām attiecas darbība, var uzskatīt par atbalsttiesīgiem.

9.   Šajā pantā paredzētos attiecināmības noteikumus var ierobežot attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai būtību, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības īpašo iezīmju un mērķu dēļ un ja tie ir nepieciešami tās efektīvai īstenošanai.

10.   Pretendentus, pieteikuma iesniedzējus un kandidātus no valstīm, kas nav atbalsttiesīgas, var pieņemt kā atbalsttiesīgus steidzamības gadījumā vai ja pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecināmības noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

11.   Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, priekšroku dod vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu. Visos pārējos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju dalību veicina saskaņā ar attiecīgajiem minētās regulas noteikumiem. Veicina ilgtspējas un pienācīgas pārbaudes kritērijus.

12.   Saskaņā ar tematisko programmu “Cilvēktiesības un demokrātija” atbalsttiesīgs ir jebkurš tiesību subjekts, ko neaptver 2. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktā tiesību subjekta definīcija, ja tas nepieciešams darbībai šīs programmas intervences jomās.

1.   Papildus Finanšu regulas 12. panta 4. punktā noteiktajam, neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar Instrumentu automātiski pārnes un tās var attiecīgi piešķirt un izmantot līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārnestām saistību apropriācijām saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 6. punktu.

2.   Papildus Finanšu regulas 15. pantā paredzētajiem noteikumiem par apropriācijām, kas darītas pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst atcelto saistību summai, jo darbība saskaņā ar Instrumentu pilnībā vai daļēji nav īstenota, tiek darītas pieejamas atkārtoti izcelsmes budžeta pozīcijā.

3.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Finanšu regulas 112. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minētajām daudzgadu darbībām nepiemēro Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.

Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.

4.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta, atmaksājamās summas un ieņēmumus, ko rada finanšu instrumenti un budžeta garantijas, piešķir izcelsmes budžeta pozīcijai kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas. Reizi piecos gados Komisija izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti.

1.   Finansējumu, kas minēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izmanto, lai finansētu Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantiju.

2.   EFIA+ kā integrēta finanšu pakete, kas nodrošina finansiālu spēju ar dotācijām, tehnisko palīdzību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansējuma apvienošanas darbībām, kā minēts šīs regulas 27. panta 1. punktā, ir paredzēta, lai atbalstītu investīcijas un palielinātu piekļuvi finansējumam, kas ir viens no līdzekļiem, ar kuru palīdz sasniegt šīs regulas 3. un 8. pantā noteiktos mērķus un vispārējos principus un attiecīgā gadījumā IPA III regulas mērķus, vienlaikus maksimāli palielinot papildināmību un ietekmi uz attīstību un nodrošinot inovatīvus produktus, tostarp attiecībā uz MVU.

EFIA+ jo īpaši sekmē ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas, vides un sociālo attīstību, pāreju uz ilgtspējīgu pievienotās vērtības ekonomiku un stabilu investīciju vidi. Turklāt tas veicina sociālekonomisko un vides noturību partnervalstīs, īpašu uzsvaru liekot uz nabadzības izskaušanu. Tādējādi EFIA+ sniedz ieguldījumu sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanā, vides aizsardzībā un pārvaldībā, pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanā, kas pamatojas SDO darba pamatstandartos, ekonomiskās iespējās, prasmēs un uzņēmējdarbībā, sociālekonomiskās nozarēs, tostarp sociālajos uzņēmumos un kooperatīvos, MVU, ilgtspējīgā savienojamībā, atbalstā neaizsargātām grupām, cilvēktiesību veicināšanā, dzimumu līdztiesībā un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm un jauniešiem, kā arī risina ar neatbilstīgas migrācijas konkrētiem sociālekonomiskajiem pamatcēloņiem un ar piespiedu pārvietošanas pamatcēloņiem saistītus jautājumus, saskaņā ar V pielikumā izklāstītajām prioritārajām jomām un attiecīgajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem.

Īpašu uzmanību velta valstīm, kuras identificētas kā tādas, ko skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, tostarp, nodrošinot atbalstu institucionālās spējas veidošanai, ekonomikas pārvaldībai un tehniskajai palīdzībai.

3.   Ar Ārējās darbības garantiju atbalsta EFIA+ darbības, uz kurām attiecas budžeta garantijas saskaņā ar šīs regulas 32.–39. pantu. Ar Ārējās darbības garantiju atbalsta arī makrofinansiālu palīdzību un aizdevumus trešām valstīm, kas minētas Regulas (Euratom)2021/948 10. panta 2. punktā.

4.   Ar Ārējās darbības garantiju Savienība var garantēt operācijas saskaņā ar garantijas nolīgumiem, kas parakstīti laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kopsummā līdz 53 449 000 000 EUR.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 44. pantu, lai Ārējās darbības garantijas maksimālo summu grozītu tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 %.

5.   Uzkrājumu likmes diapazons ir no 9 % līdz 50 % atkarībā no operāciju veida.

Ārējās darbības garantijas nodrošināšanai var izmantot ne vairāk kā 10 000 000 000 EUR no Savienības budžeta. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu šo maksimālo summu nolūkā nodrošināt, ka minētā uzkrājuma summa atspoguļo Ārējās darbības garantijas summu un uzkrājumu likmes, ņemot vērā garantēto operāciju veidu.

Ārējās darbības garantijas uzkrājumu likme ir 9 % Savienības makrofinansiālajai palīdzībai un budžeta garantijām, kas sedz valsts parāda riskus, kas saistīti ar aizdevumu operācijām.

Uzkrājumu likmes pārskata vismaz ik pēc trim gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas, kas noteikta 51. pantā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu uzkrājumu likmes.

6.   Ārējās darbības garantiju uzskata par vienu garantiju kopējā uzkrājumu fondā, kas izveidots ar Finanšu regulas 212. pantu.

7.   EFIA+ un Ārējās darbības garantija var atbalstīt finansēšanas un investīciju operācijas partnervalstīs 4. panta 2. punktā minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus finansē no to attiecīgo ģeogrāfisko programmu budžeta, kuras izveidotas ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un pārceļ kopējā uzkrājuma fondā. No EFIA+ un Ārējās darbības garantijas var arī atbalstīt operācijas IPA III regulas attiecīgajā pielikumā uzskaitītajās saņēmējās valstīs. Finansējumu minētajām operācijām saskaņā ar EFIA+ un Ārējās darbības garantijas uzkrājumiem finansē saskaņā ar IPA III regulu. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus aizdevumiem Regulas (Euratom) 2021/948 10. panta 2. punktā minētajām trešām valstīm finansē saskaņā ar minēto regulu.

8.   Finanšu regulas 211. panta 2. punktā minētos uzkrājumus veido, balstoties uz Savienības kopējām saistībām, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu. Ikgadējo uzkrājumu summu var veidot laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus. Nodrošinot garantijas, kas ir atļautas ar Regulu (ES) 2017/1601, un garantijas, finansiālo palīdzību un Euratom aizdevumus trešām valstīm, kuri ir atļauti ar pamataktiem un kuru nodrošināšanu reglamentē Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009, turpina ievērot minēto regulu noteikumus.

9.   Neto aktīvus EFIA Garantiju fondā un Garantiju fondā ārējām darbībām, kuri izveidoti attiecīgi ar Regulu (ES) 2017/1601 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, kādi tie ir 2021. gada 31. jūlijā, pārvieto kopējā uzkrājumu fondā, lai nodrošinātu budžeta garantijas, kuras atļautas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1601, un garantijas, finansiālo palīdzību un Euratom aizdevumus trešām valstīm, kuri ir atļauti ar pamataktiem un kuru nodrošināšanu reglamentē Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009.

1.   EFIA+ sastāv no reģionālajām investīciju platformām šīs regulas 4. panta 2. punktā un IPA III regulā noteiktajos reģionālajos apgabalos, kuras izveidotas, balstoties uz esošo Savienības ārējo apvienošanas mehānismu darbības metodēm, procedūrām un struktūrām, un kuras var savas finansējuma apvienošanas darbības apvienot ar Ārējās darbības garantijas operācijām EFIA+ ietvaros.

2.   Komisija nodrošina EFIA+ pārvaldību.

1.   EFIA+ pārvaldīšanas nodrošināšanā Komisiju konsultē stratēģiskā padome (“EFIA+ stratēģiskā padome”), izņemot attiecībā uz operācijām, kas aptver Rietumbalkānu saņēmējus, kuri uzskaitīti IPA III regulas attiecīgajā pielikumā, un kam ir sava īpaša stratēģiskā padome.

2.   EFIA+ stratēģiskā padome konsultē Komisiju par to, kāda stratēģiskā ievirze un prioritātes ir Ārējās darbības garantijas investīcijām EFIA+ ietvaros, tostarp par 36. pantā minētajiem investīciju logiem, un sekmē to saskaņošanu ar Savienības ārējās darbības, attīstības politikas, Eiropas kaimiņattiecību politikas vadošajiem principiem un mērķiem, kā arī ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un 31. pantā noteikto EFIA+ nolūku. Turklāt EFIA+ stratēģiskā padome palīdz Komisijai noteikt vispārējos investīciju mērķus attiecībā uz Ārējās darbības garantijas izmantošanu, lai atbalstītu EFIA+ operācijas un uzraudzītu piemērotu un diversificētu ģeogrāfisko un tematisko segumu investīciju logiem.

3.   EFIA+ stratēģiskā padome atbalsta arī vispārējo koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp reģionālajām investīciju platformām, starp Ārējo investīciju plāna trim pīlāriem, starp Ārējo investīciju plānu un citiem Savienības centieniem migrācijas jomā un 2030. gada programmas īstenošanā, tostarp klimata pārmaiņu novēršanā, kā arī ar citām Savienības ārējām programmām un finanšu instrumentiem.

4.   EFIA+ stratēģisko padomi veido Komisijas, Augstā pārstāvja, visu dalībvalstu un EIB pārstāvji. Eiropas Parlamentam ir novērotāja statuss. Iemaksu veicējiem, atbalsttiesīgajiem partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu. Pirms jebkādu jaunu novērotāju iekļaušanas apspriežas ar EFIA+ stratēģisko padomi. EFIA+ stratēģisko padomi kopīgi vada Komisija un Augstais pārstāvis.

5.   EFIA+ stratēģiskā padome rīko sanāksmi vismaz divas reizes gadā un, ja iespējams, vienprātīgi pieņem atzinumus. Priekšsēdētājs jebkurā laikā vai pēc vienas trešdaļas EFIA+ stratēģiskās padomes locekļu pieprasījuma var rīkot papildu sanāksmes. Ja vienprātību panākt nav iespējams, piemēro balsošanas tiesības, par ko panākta vienošanās EFIA+ stratēģiskās padomes pirmajā sanāksmē un kas ir noteiktas tās reglamentā. Reglamentā nosaka regulējumu attiecībā uz novērotāju lomu. EFIA+ stratēģiskās padomes sanāksmju protokolus un darba kārtības pēc to apstiprināšanas publisko.

6.   Komisija katru gadu ziņo EFIA+ stratēģiskajai padomei par EFIA+ īstenošanā panākto progresu. Lai papildinātu minētos ziņojumus, stratēģiskā padome, kas aptver Rietumbalkānus, ziņo par progresu, kas panākts, īstenojot garantiju instrumentu minētajam reģionam. Stratēģiskās padomes izskata 42. panta 5. punktā minētos izvērtējuma ziņojumus un ņem tos vērā.

EFIA+ stratēģiskā padome regulāri rīko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par EFIA+ stratēģisko ievirzi un īstenošanu.

7.   Tas, ka pastāv gan EFIA+ stratēģiskā padome, gan stratēģiskā padome, kas aptver Rietumbalkānus, neietekmē nepieciešamību izveidot vienotu EFIA+ riska pārvaldības sistēmu.

8.   Riska pārvaldības funkcijā attiecībā uz EFIA+ garantijām ņem vērā Instrumenta mērķus un principus. Riska novērtēšanas un atlīdzības metodikas saskaņā ar EFIA+ konsekventi piemēro visiem investīciju logiem, tostarp tiem, kas minēti 36. pantā. Komisija izveido tehnisko grupu riska novērtēšanai. Komisija nodrošina neatkarīgu, objektīvu, iekļaujošu un kvalitatīvu tehniskās grupas riska novērtēšanai darbību. Turklāt Komisija nodrošina to, lai informācija un analīze tiktu pārredzamā un iekļaujošā veidā laikus paziņota visām dalībvalstīm, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitāti. Tehniskās grupas riska novērtēšanai sastāvs, reglaments un darba metodes ir iekļaujošas, atvērtas EIB ekspertiem, citiem atbalsttiesīgiem partneriem un ieinteresētajām dalībvalstīm, un ar tām iepazīstina EFIA+ stratēģisko padomi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tehniskās grupas riska novērtēšanai sastāvu, pilnvarām un reglamentu un nodrošina tās locekļu objektivitāti un interešu konflikta neesamību.

9.   EFIA+ piemērošanas laikposmā EFIA+ stratēģiskā padome cik vien iespējams drīz pieņem un publicē pamatnostādnes, kurās nosaka to, kā nodrošināt EFIA+ operāciju atbilstību 31. un 35. pantā izklāstītajiem nolūkiem, mērķiem un attiecināmības kritērijiem.

1.   Finansēšanas un investīciju operācijas, kas ir tiesīgas saņemt Ārējās darbības garantijas atbalstu, ir konsekventas un saskaņotas ar Savienības politiku, attiecīgajiem plānošanas dokumentiem, kā arī ar partnervalstu stratēģijām un politiku. Ar tām jo īpaši tiek atbalstīti Instrumenta un attiecīgā gadījumā IPA III regulas mērķi, vispārējie principi un politikas satvars, pienācīgi ņemot vērā šīs regulas V pielikumā noteiktās prioritārās jomas.

2.   Ar Ārējās darbības garantiju atbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kuras atbilst Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību panākt papildināmību, tostarp, novēršot tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas, panākt atbalsttiesīgo partneru interešu saskaņotību, nepieļaut konkurences traucējumus un attiecīgos gadījumos maksimāli palielināt privātās investīcijas, un kuras:

3.   Ārējās darbības garantiju izmanto, lai segtu riskus šādiem instrumentiem:

4.   Attiecībā uz Ārējās darbības garantiju atbalsttiesīgie partneri ir tie, kas norādīti Finanšu regulas 208. panta 4. punktā, tostarp no partnervalstīm un trešām valstīm, kuras Ārējās darbības garantijā veic iemaksas, ko apstiprina Komisija saskaņā ar šīs regulas 37. pantu. Turklāt un, atkāpjoties no Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Ārējās darbības garantijas nolūkā atbalsttiesīgas ir struktūras, ko reglamentē tās dalībvalsts, partnervalsts vai trešās valsts privāttiesības, kas ir veikusi iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar šīs regulas 37. pantu, un kuras nodrošina pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām spējām.

5.   Atbalsttiesīgi partneri atbilst noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Attiecībā uz struktūrām, ko reglamentē tās dalībvalsts, partnervalsts vai trešās valsts privāttiesības, kas ir veikusi iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar šīs regulas 37. pantu, priekšroku dod tām struktūrām, kuras sniedz informāciju saistībā ar vides, sociālās, nodokļu un korporatīvās pārvaldības kritērijiem.

Komisija nodrošina, ka atbalsttiesīgi partneri, tostarp maza un vidēja mēroga partneri, izmanto pieejamos resursus efektīvi, lietderīgi un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību un pienācīgi ņemot vērā to spējas, pievienoto vērtību un pieredzi.

Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem atbalsttiesīgajiem partneriem saskaņā ar 27. panta 7. punktu un nodrošina, ka visā EFIA+ īstenošanas laikposmā netiek pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt atbalsttiesīgajiem partneriem visu attiecīgo informāciju par to operācijām, kas nav saistītas ar EFIA+.

6.   Finanšu regulas 219. panta 4. punktā paredzēto nosacījumu par pašu resursu iemaksām piemēro katram atbalsttiesīgam partnerim, kam saskaņā ar Instrumentu ir piešķirta budžeta garantija, pamatojoties uz darījumu portfeli.

7.   Komisija izraugās atbalsttiesīgos partnerus saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu, pienācīgi ņemot vērā:

8.   Pamatojoties uz daudzgadu indikatīvajām programmām un EFIA+ stratēģiskās padomes un stratēģiskās padomes, kas aptver Rietumbalkānus, sniegto ieteikumu, Komisija pēc apspriešanās ar reģionālajām darbības padomēm un pēc tam, kad tā informējusi Eiropas Parlamentu un Padomi, nosaka investīciju logus reģioniem vai konkrētām partnervalstīm, vai abiem minētajiem, konkrētām nozarēm, konkrētiem projektiem vai konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām, vai abiem minētajiem, kurus jāfinansē saskaņā ar Instrumentu un uz kuriem līdz noteiktai summai attiecas Ārējās darbības garantija. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst šim pantam, un par detalizēti izklāstītām to finansēšanas prioritātēm. Visus finansiālā atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu investīciju situāciju analīzi un novērtējumu par to saskaņotību ar šīs regulas un attiecīgā gadījumā IPA III regulas prioritātēm. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbalsttiesīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

Atbalsttiesīgi partneri var nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbalsttiesīgs partneris. Minētos instrumentus var nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un pēckonfliktu atjaunošanas problēmām, minēto partnervalstu institūciju labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora juridisko personu, tostarp MVU, labā. Minētos instrumentus neizmanto uzņēmumi, kurus kontrolē militārais vai valsts drošības sektors, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

9.   Darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērtē pēc attiecināmības kritērijiem, kas izklāstīti 1., 2. un 3. punktā, pēc iespējas izmantojot esošās Savienības un atbalsttiesīgo partneru rezultātu mērīšanas sistēmas. Komisija izveido 31. pantā un 35. panta 1. un 2. punktā izklāstīto attiecināmības kritēriju kontrolsarakstu un, pamatojoties uz atbalsttiesīgo partneru sniegto informāciju, saskaņā ar šo kontrolsarakstu novērtē un atlasa visus priekšlikumus, kas jāatbalsta ar Ārējās darbības garantiju. Vajadzības gadījumā Komisija atbalsttiesīgajiem partneriem prasa precizēt vai grozīt sniegto informāciju. Komisija katru gadu publicē kontrolsarakstus un tās veiktās novērtēšanas rezultātus par katru investīciju logu sadalījumā pa valstīm un nozarēm.

10.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu V pielikumā noteiktās prioritārās jomas.

1.   EIB īsteno ekskluzīvu īpašu investīciju logu, kas ietver visaptverošu riska segumu operācijām ar valsts partneriem un nekomerciāliem reģionālajiem partneriem ar indikatīvu minimālo summu 11 000 000 000 EUR apmērā, ko plāno saskaņā ar šīs sadaļas I un III nodaļā noteiktajām procedūrām.

EIB ir ekskluzivitāte attiecībā uz operācijām ar valsts partneriem un nekomerciāliem reģionālajiem partneriem ekskluzīvā īpašā investīciju loga ietvaros. Ekskluzīvā īpašā investīciju loga ietvaros pašu resursu ieguldījumu saprot kā atlikušā riska uzņemšanos un ar ES garantiju sedz 65 % no kopējās summas, kas izmaksāta un garantēta EIB finansēšanas operācijās, atskaitot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja EIB nevar veikt vai nolemj neveikt operācijas ekskluzīvā īpašā investīciju loga ietvaros, šo operāciju īstenošana ir atvērta citiem atbalsttiesīgiem partneriem saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz attiecīgajos Ārējās darbības garantijas nolīgumos, kuros ņem vērā nosacījumus, kas EIB piedāvāti tā paša veida operācijām, un tā atbalsttiesīgā partnera konkrētās vajadzības, apstākļus un būtību, kurš šīs operācijas īsteno.

2.   EIB ir tiesīga īstenot operācijas ar reģionālajiem partneriem, kurus neaptver 1. punktā minētais ekskluzīvais īpašais investīciju logs, un operācijas ar privāto sektoru. Procedūru, kas noteikta 35. pantā, izmanto, lai attiecīgā gadījumā EIB uzticētu divus papildu īpašos investīciju logus, kas ietver:

3.   Indikatīvā summa 1. un 2 punktā minētajiem īpašajiem investīciju logiem ir 26 725 000 000 EUR.

Šā panta 1. un 2. punktā minēto īpašo investīciju logu īstenošanā EIB ievēro šo regulu, tostarp tās vispārējos mērķus un EFIA+ un attiecīgā gadījumā IPA III regulas mērķus, kā arī attiecīgos plānošanas dokumentus un ziņošanas pienākumus.

4.   Saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 2. punkta f) apakšpunkta noteikumiem, ņemot vērā 1. punktā minētā ekskluzīvā īpašā investīciju loga būtību un politikas mērķi, attiecīgajā Ārējās darbības garantijas nolīgumā var paredzēt, ka Savienība nesaņem atlīdzību par minētā investīciju loga ietvaros veiktajām operācijām.

5.   Šā panta nolūkā reģionālās operācijas uzskata par komerciālām, ja vien EIB nav pienācīgi pamatojusi citādi un Komisija to nav apstiprinājusi.

Operācijas, ko veic 2. punkta b) apakšpunktā minētā īpašā investīciju loga ietvaros, ir saskaņotas ar operācijām, kuras veic dalībvalstu eksporta kredīta aģentūras.

6.   Uz EIB attiecas attiecīgi 33. un 34. pantā noteikto padomju atzinums.

Attiecībā uz EIB operācijām, ko veic šajā pantā minēto investīciju logu ietvaros, 35. panta 9. punktā paredzēto attiecināmības novērtēšanu veic saskaņā ar LESD pievienotā 5. protokola par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 19. pantā paredzēto procedūru. EIB savlaicīgi sniedz visu informāciju, ko Komisija minētajā nolūkā pieprasa. Uz EIB finansēšanas operācijām, ko veic minēto investīciju logu ietvaros, ES garantija neattiecas, ja Komisija saskaņā ar LESD pievienotā Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 19. pantā paredzēto procedūru sniedz nelabvēlīgu atzinumu. Visus turpmākos noteikumus, ko piemēro Eiropas Investīciju bankai, nosaka attiecīgajos Ārējās darbības garantijas nolīgumos.

7.   EIB ir tiesīga īstenot aktivitātes saskaņā ar citiem investīciju logiem, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 8. punktu.

8.   Ievērojot šo regulu, tostarp tās mērķus un principus, attiecīgos plānošanas dokumentus un attiecīgā gadījumā IPA III regulu, Komisija un EIB slēdz īpašus Ārējās darbības garantijas nolīgumus par 1. un 2. punktā minētajiem īpašajiem investīciju logiem.

1.   Ārējās darbības garantijā iemaksas var veikt dalībvalstis, trešās valstis un citas trešās personas.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 218. panta 2. punkta otrās daļas, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses var nodrošināt iemaksas vai nu garantiju vai skaidras naudas veidā.

Trešās valstis, kas nav Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, un citas trešās personas nodrošina iemaksas skaidras naudas veidā un saskaņā ar EFIA+ stratēģiskās padomes atzinumu un Komisijas apstiprinājumu.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai to veiktās iemaksas tiktu piešķirtas darbību uzsākšanai konkrētos reģionos, valstīs, nozarēs vai esošajos investīciju logos. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajām iemaksām.

2.   Iemaksas garantijas veidā nepārsniedz 50 % no šīs regulas 31. panta 4. punktā minētās summas.

Dalībvalstu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēju pušu iemaksas garantijas veidā var pieprasīt garantijas izmantošanas maksājumiem tikai pēc tam, kad garantijas izmantošanas maksājumiem ir izmantots finansējums no Savienības vispārējā budžeta, kas palielināts ar citām skaidras naudas iemaksām.

Jebkuru iemaksu var izmantot, lai segtu garantijas pieprasījumus neatkarīgi no piešķiršanas.

Iemaksu nolīgumu noslēdz Komisija Savienības vārdā un iemaksu veicējs, un tajā jo īpaši iekļauj noteikumus attiecībā uz maksājuma nosacījumiem.

1.   Komisija Savienības vārdā noslēdz Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbalsttiesīgajiem partneriem, kuri izraudzīti saskaņā ar 35. pantu. Minētos nolīgumus var slēgt ar divu vai vairāku atbalsttiesīgo partneru konsorciju. Saskaņā ar Finanšu regulas 219. panta 1. punktu budžeta garantijas ir neatsaucamas, beznosacījumu un tiek nodrošinātas pēc pieprasījuma attiecībā uz Ārējās darbības garantijas segto operāciju veidiem. Komisija, noslēdzot Ārējās darbības garantijas nolīgumus, pienācīgi ņem vērā padomju un tehniskās grupas riska novērtēšanai ieteikumus un norādījumus.

2.   Starp Komisiju un izraudzīto atbalsttiesīgo partneri vai atbalsttiesīgajiem partneriem par katru investīciju logu noslēdz vienu vai vairākus Ārējās darbības garantijas nolīgumus. Turklāt, lai apmierinātu konkrētas vajadzības, Ārējās darbības garantiju var piešķirt atsevišķām finansēšanas vai investīciju operācijām.

Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par visu Ārējās darbības garantijas nolīgumu parakstīšanu. Pēc to pieprasījuma minētos nolīgumus dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

3.   Ārējās darbības garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj:

4.   Atbalsttiesīgais partneris apstiprina finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām un atbilstīgi Ārējās darbības garantijas nolīguma noteikumiem.

5.   Ar Ārējās darbības garantiju var segt:

6.   Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, uz kuriem attiecas Ārējās darbības garantija, un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 4. punktu atbalsttiesīgie partneri, ar kuriem ir noslēgts Ārējās darbības garantijas nolīgums, katru gadu sniedz Komisijai un Revīzijas palātai finanšu pārskatus par šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošām finansēšanas un investīciju operācijām, kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents, cita starpā ietverot informāciju par:

7.   Atbalsttiesīgie partneri pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu no šīs regulas izrietošās saistības, jo īpaši attiecībā uz 35. pantā izklāstītajiem atlases kritērijiem, tostarp cilvēktiesību un sociālo, darba un vides standartu ievērošanu.

8.   Komisija EFIA+ stratēģiskajai padomei, reģionālajām operatīvās darbības padomēm, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada pārskatu par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, tostarp par tām, ko īstenojusi EIB, un par finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 4. un 5. punktu un 241. un 250. pantu. Minētajā nolūkā atbalsttiesīgie partneri katru gadu sniedz nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt minētos ziņošanas pienākumus.

1.   Ņemot vērā to, ka partnervalstīs trešām personām, tostarp kopienām un indivīdiem, kurus skar EFIA+ garantijas un Ārējās darbības garantijas atbalstītie projekti, var rasties sūdzības, Komisija un Savienības delegācijas savās tīmekļa vietnēs publicē tiešas atsauces uz sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kas ir noteikti attiecīgajiem partneriem, kuri ir noslēguši nolīgumus ar Komisiju. Komisija arī nodrošina iespēju tieši saņemt sūdzības, kas saistītas ar sūdzību izskatīšanu, ko veic atbalsttiesīgi partneri. Minēto informāciju Komisija ņem vērā saistībā ar turpmāku sadarbību ar minētajiem partneriem.

2.   Personas un tiesību subjekti, kas īsteno finanšu instrumentus un budžeta garantijas, ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus un principus un saskaņotos starptautiskos un Savienības standartus, kā noteikts Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā. Komisija novērtē, vai minēto personu un tiesību subjektu sistēmas, noteikumi un procedūras nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību līdzvērtīgi tam, kā paredzēts, Komisijai izpildot Savienības budžetu, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā attiecīgās darbības būtību un nosacījumus, ar kādiem šī darbība tiek īstenota.

1.   Rādītāji, ko izmanto, lai ziņotu par Instrumenta progresu virzībā uz 3. panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ir izklāstīti VI pielikumā. Minētos rādītājus saskaņā ar IAM rādītājiem kopā ar datiem, kas iegūti no izvērtējumiem un citiem pieejamiem ziņojumiem par rezultātiem, izmanto par pamatu tam, lai novērtētu, cik lielā mērā ir sasniegti minētie konkrētie mērķi.

2.   Komisija pastāvīgi uzrauga savas darbības un vismaz reizi gadā pārskata progresu, kas panākts virzībā uz šajā regulā noteikto mērķu, kā arī gaidāmo rezultātu sasniegšanu, aptverot izlaidi un iznākumus.

Progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem uzrauga pārredzami un savlaicīgi, pamatojoties uz attiecīgiem un izmērāmiem kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem, tostarp, bet ne tikai, uz datiem, kuri izklāstīti VI pielikumā. Rādītājus pēc iespējas iedala pēc dzimuma, vecuma un citiem attiecīgajiem faktoriem.

3.   Kopīgas rezultātu sistēmas, kas ir iekļautas un saskaņotas kopīgajos plānošanas dokumentos, kuri atbilst 14. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kur iespējams, nodrošina pamatu Savienības un tās dalībvalstu veiktajai kopīgajai uzraudzībai pār to kolektīvā atbalsta sniegšanu partnervalstij.

Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un Instrumenta rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un laikus. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

4.   Komisija izvērtē Instrumenta īstenošanā panākto progresu. Sākot ar 2022. gadu Komisija laikus, katru gadu līdz 30. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada pārskatu par progresu virzībā uz Instrumenta mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, tostarp, bet ne tikai, tos, kuri izklāstīti VI pielikumā, informējot par notiekošajām aktivitātēm, gūtajiem rezultātiem un regulas efektivitāti. Minēto pārskatu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

5.   Gada pārskatā iekļauj:

Gada pārskatā novērtē Savienības finansējuma rezultātus, pēc iespējas plašākā mērā izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus, lai atspoguļotu progresu virzībā uz Instrumenta mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu, kā arī progresu, kas panākts attiecībā uz 8. panta 8. punktā minēto jautājumu iekļaušanu. Pārskatā arī norāda sadalījumu pa Savienības finansējuma veidiem, kā izklāstīts 27. pantā. Attīstības sadarbības gadījumā, ja tas iespējams un nepieciešams, pārskatā novērtē arī to, kā tiek ievēroti efektīvas attīstības principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem.

6.   Gada pārskatā, ko sagatavo 2021. gadā, iekļauj konsolidētu informāciju, kura iegūta no gada pārskatiem laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz visu finansējumu, kas izriet no regulām, kas minētas šīs regulas 50. panta 2. punktā, tostarp attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, attiecībā uz garantijām un izdevumu sadalījumu pa valstīm, Savienības finansējuma veidiem, kā izklāstīts šīs regulas 27. pantā, subjektu veidiem, kā norādīts Finanšu regulas 62. pantā, attiecībā uz tiešo un netiešo pārvaldību, saistībām un maksājumiem. Minētais gada pārskats atspoguļo galvenās gūtās atziņas un turpmākos pasākumus pēc iepriekšējos gados veikto ārējo izvērtējumu ieteikumiem.

7.   Komisija kā daļu no gada pārskata iesniedz sīki izstrādātu ziņojumu par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, un par EFIA+ darbību, pārvaldību un faktisko ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā. Tajā iekļauj šādus elementus:

8.   Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, pārtuksnešošanos un bioloģisko daudzveidību veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar Instrumentu piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju, uz ESAO metodiku, proti, “vides marķieri” un “Rio marķieri” balstītu izsekošanas sistēmu, neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas, kura ir integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai skaitliski izteiktu izdevumus, kas saistīti ar vides pārvaldību un aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, pārtuksnešošanos un bioloģisko daudzveidību, 23. pantā minēto rīcības plānu un pasākumu līmenī, un tos reģistrētu izvērtējumos un gada pārskatā.

Komisija dara pieejamu informāciju par attīstības sadarbību saskaņā ar tādiem atzītiem starptautiskiem standartiem kā SDO un ESAO standarti un izmantojot kopīgu standartu sistēmu, kas izstrādāta Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas ietvaros.

9.   Lai nodrošinātu efektīvu novērtēšanu Instrumenta virzībai uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu VI pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

1.   Komisija izvērtē savu darbību ietekmi un efektivitāti katrā intervences jomā un plānošanas efektivitāti, attiecīgā gadījumā izmantojot neatkarīgus ārējus izvērtējumus. Komisija pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšlikumus par neatkarīgiem ārējiem izvērtējumiem. Attiecīgā gadījumā izvērtējumos izmanto ESAO Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, lai pārliecinātos, vai ir sasniegti konkrētie mērķi, un formulētu ieteikumus turpmāko darbību uzlabošanas nolūkā.

Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm izvērtējumu konstatējumus un secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem un turpmākiem pasākumiem. Pēc dalībvalstu lūguma izvērtējumus var apspriest, ievērojot 45. panta 7. punktu. Rezultātus izmanto programmu un darbību izstrādē un resursu piešķiršanā. Minētos izvērtējumus un turpmākos pasākumus dara publiski pieejamus.

Saskaņā ar Instrumentu sniegtā Savienības finansējuma izvērtēšanas procesā Komisija pienācīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp saņēmējus, pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un vietējās iestādes, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus izvērtējumus ar dalībvalstīm un citiem partneriem, cieši iesaistot partnervalstis.

2.   Komisija iesniedz Instrumenta vidusposma izvērtējumu līdz 2024. gada 31. decembrim. Izvērtējumā aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz dienai, kad izvērtēšana sākta. Vidusposma izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem veic vajadzīgos grozījumus šajā regulā.

3.   Komisija veic Instrumenta galīgo izvērtējumu nākamā finanšu perioda vidusposma pārskata ietvaros. Minētajā izvērtējumā analizē un novērtē Savienības ieguldījumu Instrumenta mērķu sasniegšanā, ņemot vērā rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un visus konstatējumus un secinājumus par Instrumenta ietekmi.

4.   Vidusposma izvērtējumā un galīgajā izvērtējumā novērtē Instrumenta lietderību, efektivitāti, ietekmi, ilgtspēju, pievienoto vērtību, vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo saskaņotību, tostarp papildināmību un sinerģijas, kā arī tās mērķu turpmāko nozīmību. Izvērtējumos apzina gūto pieredzi. Izvērtējumos novērtē Ārējās darbības garantijas maksimālo summu, kas noteikta 31. panta 4. punktā, un iekļauj informāciju par pievienoto vērtību, ko sniedz iepriekš atsevišķi pastāvējušo instrumentu iekļaušana vienā racionalizētā instrumentā.

Vidusposma un galīgajos izvērtējumos iekļauj arī konsolidētu informāciju no gada pārskatiem par visu finansējumu, uz ko attiecas šī regula, tostarp ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, Savienības finansējuma veidiem un dalībvalstu un attiecīgo partneru iesaisti, saistībām un maksājumiem, kā arī pa ģeogrāfiskajām programmām, tematiskajām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām, tostarp to līdzekļu izmantošanu, kas mobilizēti no 6. pantā minētās rezerves jaunām problēmām un prioritātēm.

Vidusposma izvērtējumu un galīgo izvērtējumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības finansējumu. Tajos iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par saskaņā ar Instrumenta īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

5.   Saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem konkrētajiem ziņošanas noteikumiem Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz ārēju izvērtējumu, izvērtē Ārējās darbības garantijas izmantošanu un darbību, jo īpaši tās ieguldījumu vispārējo mērķu sasniegšanā, rezultātu gūšanā un papildināmībā. Komisija iesniedz minēto izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam izvērtējuma ziņojumam pievieno Revīzijas palātas atzinumu. Izvērtējuma ziņojumu un Revīzijas palātas atzinumu dara publiski pieejamu.

1.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un ja īstenojamā darbība ir globāla, pārreģionāla vai reģionāla, Komisija, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālu vai pārreģionālu sadarbību, var nolemt attiecīgajās daudzgadu indikatīvajās programmās vai attiecīgajos rīcības plānos vai pasākumos paplašināt darbību tvērumu, iekļaujot arī zemes un teritorijas, uz kurām, ievērojot 4. pantu, šī regula neattiecas.

2.   Komisija var iekļaut konkrētu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem stiprināt sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām. Minētajā nolūkā – attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi, vai Interreg regulu, vai abiem – Instruments var sniegt ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai partnerreģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar Lēmumu par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi, vai Savienības tālākais reģions kopīgu darbības programmu ietvaros vai starpreģionālas sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar Interreg regulu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. un 7. punktā, 6. panta 5. punktā, 31. panta 4. un 5. punktā, 35. panta 10. punktā un 41. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. un 7. punktā, 6. panta 5. punktā, 31. panta 4. un 5. punktā, 35. panta 10. punktā un 41. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 6. un 7. punktu, 6. panta 5. punktu, 31. panta 4. un 5. punktu, 35. panta 10. punktu un 41. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Komiteja var sanākt dažādos formātos, kas atbild par konkrētajām sadarbības un intervenču jomām, piemēram, par ģeogrāfisko programmu, tematisko programmu un ātrās reaģēšanas jomu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

6.   EIB novērotājs piedalās komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar EIB saistīti jautājumi.

7.   Dalībvalstis var lūgt izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz Instrumenta īstenošanu, jo īpaši saistībā ar daudzgadu plānošanas dokumentiem, tostarp vidusposma vai ad hoc pārskatiem un izvērtējumiem.

1.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma redzamību, jo īpaši, kad tie komunikācijas materiālos, kas saistīti ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar Instrumentu, popularizē vai paziņo darbības un to rezultātus, pamanāmā veidā uzsverot no Savienības saņemto atbalstu, un sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, efektīva un samērīga.

Šajā sakarībā nolīgumos, kas noslēgti ar Savienības finansējuma saņēmējiem, iekļauj attiecīgus pienākumus.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Instrumentu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Instrumentu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju un ziņošanu par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar Instrumenta mērķiem.

3.   Instruments atbalsta stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju, tostarp cīņu pret dezinformāciju, nolūkā vēstīt par Savienības vērtībām, kā arī par Savienības darbību pievienoto vērtību un ar tām panāktajiem rezultātiem.

4.   Komisija dara publiski pieejamu informāciju par darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo Instrumentu, kā minēts Finanšu regulas 38. pantā, tostarp, attiecīgā gadījumā – izmantojot visaptverošu vienotu tīmekļa vietni.

5.   Tīmekļa vietnē, kas minēta 4. punktā, ietver arī informāciju par finansēšanas un investīciju operācijām un visu Ārējās darbības garantijas nolīgumu būtiskos elementus, tostarp informāciju par atbalsttiesīgo partneru juridisko identitāti, paredzamajiem attīstības ieguvumiem un sūdzību procedūrām saskaņā ar 38. panta 3. punkta h) apakšpunktu, ņemot vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

6.   Saskaņā ar atbalsttiesīgo EFIA+ partneru pārredzamības politiku un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un par piekļuvi dokumentiem un informācijai atbilstīgie EFIA+ partneri savās tīmekļa vietnēs proaktīvi un sistemātiski dara publiski pieejamu informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, jo īpaši saistībā ar veidu, kādā minētās operācijas sekmē šajā regulā izklāstīto mērķu un prasību izpildi. Ja iespējams, šādu informāciju iedala projektu līmenī. Šādas informācijas sniegšanā vienmēr tiek ņemta vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzība. Atbalsttiesīgie EFIA+ partneri Savienības atbalstu arī publisko visā informācijā, ko tie publicē par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas Ārējās darbības garantija.

1.   Neskarot šīs regulas 31. panta 8. punktu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 un Regulu (ES) 2017/1601 atceļ no 2021. gada 1.augusta, un Lēmumu Nr. 466/2014/ES atceļ no 2022. gada 1. janvāra. Ar Instrumentam paredzēto finansējumu nodrošina arī budžeta garantijas, kas atļautas ar Regulu (ES) 2017/1601, un garantijas un finansiālo palīdzību, kas atļautas ar pamataktiem un kuru nodrošināšanu reglamentē Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009. Saņēmējiem, kas uzskaitīti IPA III regulas attiecīgajā pielikumā, šādu garantiju un finansiālās palīdzības nodrošinājumu finansē no minētās regulas.

2.   No Instrumentam paredzētā finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp šo regulu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 480/2009, (ES) Nr. 230/2014, (ES) Nr. 232/2014, (ES) Nr. 233/2014, (ES) Nr. 234/2014, (ES) Nr. 235/2014, Nr. 236/2014, (Euratom) Nr. 237/2014, (ES) 2017/1601 un Lēmumu Nr. 466/2014/ES.

3.   No Instrumentam paredzētā finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar jebkuras turpmākas saistītas regulas sagatavošanu.

4.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 24. panta 1. punktā paredzēto izdevumu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.