EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0888

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/30/2021/INIT

OJ L 202, 8.6.2021, p. 32–54 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/888/oj

8.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/32


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/888

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu, 166. panta 4. punktu un 214. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Minētā universālā un kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, kas nepieciešama, lai risinātu pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt savu ieguldījumu, praksē apliecinādami solidaritāti. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā solidaritāte ir izcelta kā viens no Eiropas Savienības galvenajiem principiem. Minētais princips minēts arī LES 21. panta 1. punktā kā viens no Savienības ārējās darbības pamatprincipiem.

(2)

Ņemot vērā, ka pasaulē ievērojami pieaug humanitārās vajadzības, un lai Savienības iedzīvotāju vidū sekmīgāk veicinātu solidaritāti un humānās palīdzības pamanāmību, ir jāattīsta solidaritāte gan starp dalībvalstīm, gan ar trešām valstīm, kuras saskārušās ar cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām.

(3)

Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jāveicina vajadzībām atbilstoši humānās palīdzības pasākumi, un šo darbību pamatā vajadzētu būt Eiropas konsensam par humāno palīdzību, kas izklāstīts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Eiropas konsenss par humāno palīdzību” (4). Būtu jāveicina starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības.

(4)

Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā, ka nolūkā veicināt saskaņotu starptautisko reakciju uz humanitārām krīzēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Humānās palīdzības koordinācijas birojam ir uzticēta centrālā un vispārējā koordinētāja loma.

(5)

Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jāatbalsta adekvāti humānās palīdzības pasākumi, kas nostiprina dzimumperspektīvu Savienības humānās palīdzības politikā un veicina tādus humānās palīdzības pasākumus, kuri atbilst visu vecumu sieviešu un vīriešu konkrētajām vajadzībām. Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jāņem vērā visneaizsargātāko cilvēku – tostarp sieviešu, bērnu un visapdraudētāko personu – vajadzības un spējas.

(6)

Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jācenšas uzlabot Savienības humānās palīdzības efektivitāti un lietderīgumu saskaņā ar humānās palīdzības sniegšanas principiem.

(7)

2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, izrādīt solidaritāti un pilnveidot prasmes, tādējādi iegūstot ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.

(8)

Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss” uzsvēra, ka ir jāstiprina pamati darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, jauniešiem jānodrošina plašākas un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes aktivitātēs dažādās jomās, un jāatbalsta valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centieni pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar minēto paziņojumu tika aizsākts programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” pirmais posms, kurā dažādu Savienības programmu līdzekļi tika izmantoti, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.

(9)

Šīs regulas kontekstā “solidaritāte” tiek saprasta kā individuālā un kolektīvā atbildība darboties kopēja labuma vārdā, kas izpaužas konkrētā rīcībā.

(10)

Nozīmīga solidaritātes izpausme ir piedalīšanās palīdzības sniegšanā tiem cilvēkiem un kopienām, kas dzīvo ārpus Savienības un kuriem ir nepieciešama humānā palīdzība, kas balstās uz cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības pamatprincipiem.

(11)

Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, un jāuzlabo gan Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu kā aktivitāti visa mūža garumā, gan arī humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība.

(12)

Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās gan iekšēji, gan ar ārējām darbībām īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(13)

Padome 2017. gada 19. maija secinājumos “Likt lietā humanitāro un attīstības pasākumu saikni” atzina, ka ir jāstiprina noturība, labāk sasaistot humāno palīdzību un attīstības sadarbību, un vēl vairāk jānostiprina operatīvās saiknes starp humāno palīdzību papildinošām pieejām, attīstības sadarbību un konfliktu novēršanu.

(14)

Jauniešiem vajadzētu būt nodrošinātām viegli pieejamām un iekļaujošām iespējām iesaistīties solidaritātes aktivitātēs, kas tiem varētu dot iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetences personīgajai, ar izglītību saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai un tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Minētajām solidaritātes aktivitātēm būtu arī jāsekmē brīvprātīgajā darbā iesaistītu jauniešu mobilitāte, starpkultūru izpratne un starpkultūru dialogs.

(15)

Solidaritātes aktivitātēm, kas tiek piedāvātas jauniešiem, būtu viņiem jārada iespēja sniegt konkrētu un vērtīgu ieguldījumu. Solidaritātes aktivitātēm būtu jāreaģē uz vēl neapmierinātām sabiedrības vajadzībām un jāsekmē kopienu stiprināšana un pilsoniskā līdzdalība. Solidaritātes aktivitātēm būtu jauniešiem jāsniedz iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetences. Solidaritātes aktivitātēm vajadzētu būt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.

(16)

Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” (“Programma”) visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes aktivitātēm. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansējuma efektivitāti un Programmas ietekmi, Komisijai būtu jācenšas saskaņoti izveidot sinerģijas visās attiecīgajās programmās, tomēr nepieļaujot, ka šādu sinerģiju rezultātā finansējums tiktu izmantots tādu mērķu īstenošanai, kas nav izklāstīti šajā regulā. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām attiecīgām Savienības rīcībpolitikām, piemēram, Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (5), un programmām, jo īpaši programmu Erasmus+, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (6). Programmas pamatā ir priekšrocības un sinerģijas, ko izveidojušas iepriekšējās un esošās programmas, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienests, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (7), un iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 375/2014 (8). Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Programmas ietvaros veiktajām aktivitātēm, piemēram, ar Eurodesk tīklu. Turklāt būtu arī jānodrošina, ka attiecīgās esošās shēmas – jo īpaši valsts solidaritātes shēmas, piemēram, brīvprātīgais darbs, pilsoniskais dienests un jauniešiem paredzētas mobilitātes shēmas – un Programma cits citu papildina, lai savstarpēji uzlabotu un bagātinātu šādu shēmu ietekmi un priekšrocības, un attiecīgā gadījumā, pamatotos uz labu praksi. Ar Programmu nevajadzētu aizstāt līdzīgas valsts shēmas. Būtu jānodrošina visiem jauniešiem vienlīdzīga piekļuve valsts solidaritātes aktivitātēm.

(17)

Lai Programmas ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim –, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (9) (“2021.–2027. gada DFS”), tā būtu jāizveido uz septiņiem gadiem.

(18)

Attiecībā uz saistīto Savienības tiesību aktu interpretāciju, ir lietderīgi uzskatīt, ka gan pārrobežu brīvprātīgais darbs, gan brīvprātīgais darbs, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ir līdzvērtīgs Eiropas Brīvprātīgo dienesta brīvprātīgajam darbam.

(19)

Programma ir veidota, lai sniegtu jauniešiem jaunas iespējas strādāt brīvprātīgo darbu ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī pēc savas iniciatīvas izstrādāt un attīstīt solidaritātes projektus. Minētās iespējas jauniešiem palīdz pilnveidot personīgo, ar izglītību saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību. Programmai būtu arī jāatbalsta dalībnieku un organizāciju tīklošanu un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbalstīto aktivitāšu kvalitāti un veicina dalībnieku gūto mācīšanās rezultātu apstiprināšanu. Tādējādi Programma arī cenšas veicināt jauniešiem būtisku Eiropas sadarbību un uzlabo informētību par tās pozitīvo ietekmi. Ir lietderīgi panākt, lai piedāvāto solidaritātes aktivitāšu dalībniekiem un dalīborganizācijām tiek nodrošināta skaidra un detalizēta procedūra, kurā ir noteikti visi solidaritātes aktivitāšu posmi.

(20)

Solidaritātes aktivitātēm būtu jārada iespējama Eiropas pievienotā vērtība, tām būtu jāsniedz ieguvums kopienām un jāveicina dalībnieku personīgā, ar izglītību saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība. Solidaritātes aktivitātēm vajadzētu būt saistītām ar dažādām jomām, piemēram, izglītības un mācību pasākumiem, darbu ar jaunatni, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, un jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, starpkultūru izpratni un starpkultūru dialogu, sociālo iekļaušanu, personu ar invaliditāti iekļaušanu, vides un dabas aizsardzību, klimatrīcību, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, kultūru, tostarp kultūras mantojumu, radošumu, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu –ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras migrantu izcelsmes personas –, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Solidaritātes aktivitātēs būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, izmantojot attiecīgas aktivitātes, ko dalībniekiem piedāvā pirms solidaritātes aktivitātes, tās laikā un pēc tās.

(21)

Brīvprātīgais darbs, gan Savienībā, gan ārpus tās, sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un veicina jauniešu personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo attīstību, kā arī aktīvu pilsoniskumu, pilsonisko līdzdalību un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgo darbu jaunatnes jomā.

(22)

Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Programma minēto iniciatīvas garu sekmē, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus solidaritātes projektus, kuru mērķis ir konkrētu problēmu risināšana un kas dod labumu viņu vietējām kopienām. Solidaritātes projekti ir iespēja, izmantojot augšupēju pieeju, izmēģināt idejas un inovatīvus risinājumus kopējām problēmām, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību iniciatoriem. Turklāt solidaritātes projekti ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes aktivitātēs un pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem un turpināt būt aktīviem pilsoņiem kā brīvprātīgajiem, stažieriem vai darbiniekiem apvienībās, nevalstiskās organizācijās vai citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un jaunatnes jomās.

(23)

Brīvprātīgā darba dalībnieki (“brīvprātīgie”) var palīdzēt stiprināt Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstošu un principos balstītu humāno palīdzību un var palīdzēt paaugstināt humānās palīdzības jomas efektivitāti, ja, veicot pienācīgu atlasi, apmācību un sagatavošanu uzdevumu veikšanai, ir nodrošināts, ka viņiem ir vajadzīgās prasmes un kompetences, lai maksimāli efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņi var paļauties uz pietiekamu atbalstu un uzraudzību. Tālab nozīmīga loma lokāli īstenotu humānās palīdzības pasākumu efektivitātes uzlabošanā, kā arī brīvprātīgā darba veicēju atbalstīšanā ir prasmīgu, labi apmācītu un pieredzējušu darbaudzinātāju, mentoru un ekspertu darbam. Šādus darbaudzinātājus, mentorus un ekspertus var iesaistīt brīvprātīgajā darbā, lai viņi vadītu un atbalstītu brīvprātīgos un brīvprātīgā darba attīstības un spēju veidošanas komponentus, tādējādi stiprinot vietējos tīklus un kopienas. Īpaša uzmanība būtu jāveltī uzņēmējorganizāciju spējām trešās valstīs un nepieciešamībai brīvprātīgo darbu integrēt vietējā kontekstā un veicināt brīvprātīgo mijiedarbību ar vietējiem humānās palīdzības sniegšanā iesaistītajiem dalībniekiem, uzņēmējkopienu un pilsonisko sabiedrību.

(24)

Ir svarīgi, lai Programmas dalībnieki un dalīborganizācijas jūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Vienlaikus dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvas solidaritātes aktivitātes arvien lielākam skaitam dalībnieku. Ar programmu būtu jāatbalsta tīklošanu, kuras mērķis ir stiprināt dalībnieku un dalīborganizāciju iesaistīšanos šādā kopienā, veicināt Programmas garu un sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Tīklošanai būtu jāuzlabo publiskā un privātā sektora dalībnieku informētība par Programmu un jāpalīdz labāk apkopot Programmas īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmes.

(25)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Programmas ietvaros piedāvāto solidaritātes aktivitāšu un sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši, dalībniekiem piedāvājot apmācību tiešsaistē vai bezsaistē, atbalstu valodas jautājumos un administratīvo atbalstu pirms attiecīgās solidaritātes aktivitātes, tās laikā un pēc tās, kā arī apdrošināšanu, tostarp nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būtu jānodrošina, ka tiek apstiprinātas dalībnieku Programmas pieredzes laikā gūtās zināšanas, prasmes un kompetences. Ārkārtīgi liela nozīme joprojām ir dalībnieku, dalīborganizāciju un paredzēto atbalsta labuma guvēju drošībai un aizsardzībai. Šādai drošībai un aizsardzībai vajadzētu nozīmēt, ka dalībniekiem, kas strādā ar neaizsargātām grupām, tiek noteiktas pienācīgas pielaides prasības, kas atbilst piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Visām solidaritātes aktivitātēm būtu jāatbilst principam “nekaitēt” un tās būtu jāīsteno, pienācīgi ņemot vērā ietekmi, ko var izraisīt neparedzami apstākļi, piemēram, vides krīzes, konflikti vai pandēmijas. Brīvprātīgajiem nevajadzētu tikt nodarbinātiem nedz operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās, nedz arī objektos, kuros tiek pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību standarti.

(26)

Programmai būtu jāievēro principi, kas noteikti 2017. gada ES pamatnostādnēs par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantā.

(27)

Lai nodrošinātu Programmas aktivitāšu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītību saistīto, sociālo, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē aktivitātes mācību rezultāti – zināšanas, prasmes un kompetences. Šādā nolūkā būtu jāmudina attiecīgos gadījumos lietot Savienības un valsts līmenī pastāvošos neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai paredzētos faktiskos instrumentus, piemēram, Youthpass un Europass, saskaņā ar valsts apstākļiem un īpatnībām, kā tas ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā (10).

(28)

Tāpat Komisijai un valstu aģentūrām būtu jāmudina bijušos dalībniekus dalīties pieredzē jaunatnes tīklos, izglītības iestādēs un darbsemināros, piemēram, kā vēstniekiem vai tīkla dalībniekiem. Bijušie dalībnieki varētu sniegt ieguldījumu arī dalībnieku apmācīšanā.

(29)

Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Programmā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes darba posmos.

(30)

Ikvienai organizācijai, kas vēlas piedalīties Programmā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, ar noteikumu, ka tā atbilst attiecīgajiem nosacījumiem. Programmu īstenojošām struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Programmu īstenojošām struktūrām būtu periodiski jāveic atkārtota novērtēšana par to, vai organizācijas vēl joprojām atbilst nosacījumiem, kas nodrošināja tām kvalitātes zīmes piešķiršanu. Kvalitātes zīme būtu jāanulē, ja tiek konstatēts, ka Programmu īstenojošu struktūru veikto pārbaužu kontekstā attiecīgā organizācija vairs neatbilst minētajiem nosacījumiem. Lai no piedalīšanās neatturētu mazākas organizācijas, kvalitātes zīmes piešķiršanas administratīvais process būtu jāsamazina līdz minimumam.

(31)

Organizācijai, kas vēlas pieteikties finansējumam, lai piedāvātu Programmas solidaritātes aktivitātes, vispirms būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Šādam priekšnosacījumam nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu saviem solidaritātes projektiem. Kvalitātes zīmes iegūšanai nebūtu automātiski jānodrošina programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” finansējuma piešķiršana.

(32)

Dotāciju pieteikumi parasti būtu jāiesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas dalīborganizācija. Vajadzības gadījumā dotāciju pieteikumus par aktivitātēm, kam piemīt Savienības mēroga vai starptautiska dimensija, tostarp par brīvprātīgā darba grupu aktivitātēm Savienības līmenī noteiktajās prioritārajās jomās, un par solidaritātes aktivitātēm, ar kurām sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, var pārvaldīt centralizēti.

(33)

Programmas dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā dalīborganizācijām būtu jāīsteno ar dalībnieku uzņemšanu saistītas aktivitātes, tostarp jāorganizē aktivitātes un jāsniedz norādes un atbalsts dalībniekiem solidaritātes aktivitātes veikšanas laikā, ja vajadzīgs. Atbalsta organizācijas lomā tām būtu jāīsteno dalībnieku nosūtīšanas aktivitātes, kā arī jāsagatavo dalībnieki pirms solidaritātes aktivitātes veikšanas, jāsniedz norādījumi tās veikšanas laikā un pēc tās, tostarp jāapmāca dalībnieki un, lai veicinātu, ka to solidaritātes pieredze tiek turpināta, jāsniedz ievirze par vietējām organizācijām pēc tam, kad dalībnieki pabeidz solidaritātes aktivitātes. Kvalitātes zīmei būtu jāatspoguļo minētās dažādās specifiskās prasības, kas ir atkarīgas no sniegtās solidaritātes aktivitātes veida, un jāapliecina, ka organizācija spēj visos solidaritātes darba posmos nodrošināt solidaritātes aktivitātes kvalitāti saskaņā ar Programmas principiem un mērķiem. Ikvienai organizācijai, kas būtiski maina savas aktivitātes, par to būtu jāinformē kompetentā Programmu īstenojošā struktūra, kura var veikt atkārtotu novērtēšanu par to, vai organizācija atbilst nosacījumiem, kas nodrošināja tām kvalitātes zīmes piešķiršanu.

(34)

Lai atbalstītu jauniešu dalību solidaritātes aktivitātēs, dalīborganizācijas varētu būt publiskas vai privātas organizācijas vai starptautiskas organizācijas – bezpeļņas vai peļņu gūstošas –, un tās varētu iekļaut jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas, labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, nevalstiskās organizācijas vai citus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus.

(35)

Būtu jāveicina Programmas projektu paplašināšana. Vajadzētu ieviest konkrētus pasākumus, lai Programmas projektu virzītājiem palīdzētu pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Savienības programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.

(36)

Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centriem vajadzētu palīdzēt Programmu īstenojošām struktūrām, dalīborganizācijām un dalībniekiem uzlabot Programmas aktivitāšu īstenošanas kvalitāti un sekmēt šajās aktivitātēs iegūto kompetenču apzināšanu un apstiprināšanu, tostarp, ar Youthpass.

(37)

Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai nodrošinātu vieglu piekļuvi Programmai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 (11) noteiktos standartus, un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām, un kurā cita starp varētu reģistrēt, identificēt un meklēt atbilstošus profilus un iespējas, tīklot un virtuāli sazināties, mācīties tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, un piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu parādīties nākotnē.

(38)

Eiropas Solidaritātes korpusa portāla turpmākajā izstrādē būtu jāņem vērā Eiropas sadarbspējas satvars, kas noteikts Komisijas 2017. gada 23. marta paziņojumā “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija”, kurš sniedz konkrētas norādes, kā izveidot sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus, un kuru Savienības dalībvalstīs un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs īsteno, izmantojot valstu sadarbspējas satvarus. Eiropas sadarbspējas satvars publiskajām pārvaldes iestādēm piedāvā 47 konkrētus norādījumus par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, un nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem.

(39)

Uz Programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā paredzēti noteikumi par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(40)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13), Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp, pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un veikt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai struktūrai, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve, un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(41)

Programmas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Lai varētu piedalīties Programmas piedāvātajās darbībās, šādiem jauniešiem vispirms būtu jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

(42)

Ņemot vērā, ka humānās palīdzības sniegšana ir saistīta ar specifiskiem izaicinājumiem, dalībniekiem, kuri veic brīvprātīgo darbu, lai atbalstītu humānās palīdzības sniegšanas operācijas, vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem un ne vecākiem par 35 gadiem.

(43)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai solidaritātes aktivitātes būtu pieejamas visiem jauniešiem, un jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu piedalīšanos, kas ietvertu noteikumus par saprātīgiem pielāgojumiem, kuru mērķis būtu saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 27. pantu un Padomes Direktīvu 2000/78/EK (18) ļaut solidaritātes aktivitātēs uz līdzvērtīgiem pamatiem faktiski piedalīties personām ar invaliditāti. Šādiem īpašiem pasākumiem būtu jāņem vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju un tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība, un dažu piepilsētu teritoriju nabadzība. Tāpat dalībvalstīm, aizjūras zemēm un teritorijām un Programmas asociētajām trešām valstīm būtu jācenšas pieņemt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus Programmas pienācīgai darbībai. Ar minētajiem pasākumiem, ja iespējams un neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu aktivitāšu gadījumā Eiropas Savienībā.

(44)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma ir paredzēta, lai palīdzētu integrēt klimatrīcību un sasniegtu vispārēju mērķrādītāju – panākt, lai 30 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu kā ilgtspējīgas izaugsmes plānu šajā regulā paredzētajās darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”, nemainot Programmas pamatbūtību. Programmas īstenošanas laikā būtu jāapzina un jāievieš attiecīgās darbības un tās atkārtoti jānovērtē attiecīgās izvērtēšanas un pārskatīšanas kontekstā. Ir arī lietderīgi novērtēt attiecīgas darbības, kas veicina mērķu sasniegšanu klimata jomā, tostarp darbības, kuras paredzētas, lai mazinātu Programmas ietekmi uz vidi.

(45)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, kas veido Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu Nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (19) 18. punkta nozīmē.

(46)

Finansēšanas veidus un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un nodrošināt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Veicot minēto izvēli attiecībā uz dotācijām, būtu jāapsver fiksētas summu, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas standarta likmes.

(47)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (20) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. Lai trešās valstis varētu piedalīties Programmā tās pilnā apjomā, tām būtu jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti konkrētos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Dalība pilnā apjomā turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un dažas Programmas darbības pārvaldīt netiešā pārvaldībā. Tiesību subjektiem no Programmas neasociētām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās Programmas darbībās, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot Programmu, varētu ņemt vērā specifisku kārtību attiecībā uz Andoras, Lihtenšteinas, Monako, Sanmarīno un Svētā Krēsla tiesību subjektu dalību.

(48)

Nolūkā pēc iespējas palielināt Programmas ietekmi būtu jāparedz nosacījumi, lai dalībvalstis un Programmas asociētās trešās valstis, un citas Savienības programmas varētu darīt pieejamu papildu finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem.

(49)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (21) aizjūras zemēs un teritorijās iedibinājušās personas un tiesību subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(50)

Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar Savienības tālākajiem reģioniem”, Programmā būtu jāņem vērā tālāko reģionu, kas uzskaitīti minētajā pantā, situācijas īpatnības. Būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu dalību visās darbībās, tostarp, attiecīgā gadījumā sniedzot finansiālu atbalstu mobilitātes darbībām. Būtu jāveicina apmaiņa un sadarbība mobilitātes jomā starp cilvēkiem un organizācijām no minētajiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādi pasākumi būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

(51)

Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmās būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, atlases un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz dotācijām, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un jebkādi to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(52)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (22) 22. un 23. punktu, Programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izpildot konkrētas pārraudzības prasības, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētās prasībās attiecīgos gadījumos būtu jāietver izmērāmi rādītāji, kuri būtu pamatā novērtējumam, kurā izvērtē Programmas lokālo ietekmi, tostarp tās ietekmi uz sociāliem un humanitāra rakstura izaicinājumiem.

(53)

Vietējā, valsts un Eiropas līmenī būtu jāvēršas pie pietiekami plašas auditorijas un jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana par Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, mudinot tos atbalstīt Programmas aktivitātes. Visām Programmu īstenojošām struktūrām un attiecīgos gadījumos arī pārējām galvenajām ieinteresētajām personām būtu jāatbalsta vēršanās pie plašas auditorijas, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības. Turklāt Komisijai visā Programmas darbības ciklā būtu regulāri jāuztur sakari ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp dalīborganizācijām, lai veicinātu labas prakses un projektu rezultātu apmaiņu un apkopotu atsauksmes par Programmu. Minētajā procesā būtu jāaicina piedalīties valstu aģentūras.

(54)

Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras cieši sadarbojas un vajadzības gadījumā veido partnerību ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, jauniešu organizācijām, organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.

(55)

Lai komunikācija ar plašu sabiedrību būtu efektīvāka un veidotos spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas aktivitātēm, kas īstenotas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie finanšu līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar Programmas vispārīgo mērķi.

(56)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, Programmai pēc iespējas būtu jāizmanto jau esošās pārvaldības procedūras. Tādēļ vispārējā Programmas īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, proti, Komisijai un valstu aģentūrām, kas norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) 2021/817 nodaļā, kas attiecas uz jaunatni, minētās darbības. Tomēr darbības, kas minētas “jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs, kas saistītas ar humāno palīdzību” darbības virzienā, būtu galvenokārt jāpārvalda tieši. Komisijai ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot dalīborganizācijas, regulāri būtu jāapspriežas par Programmas īstenošanu.

(57)

Lai dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, katrai valsts iestādei būtu jānorīko neatkarīga revīzijas struktūra. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgajai revīzijas struktūrai būtu jābūt tai pašai, kas norīkota saistībā ar Regulas (ES) 2021/817 nodaļā, kas attiecas uz jaunatni, minētajām darbībām.

(58)

Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas traucē pareizai Programmas darbībai. Ja iespējams, šādi pasākumi, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver arī tādu problēmu novēršanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu.

(59)

Darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka Programmas īstenošanas pārraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šie dati būtu jāpaziņo Komisijai tādā veidā, kas atbilst attiecīgiem datu aizsardzības noteikumiem.

(60)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23).

(61)

Lai vienkāršotu atbalsta labuma guvējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas – fiksētas summas, vienotas likmes finansējums un vienības izmaksas. Kā noteikusi Komisija, vienkāršotajās dotācijās, ar mērķi atbalstīt mācību mobilitāti saskaņā ar Programmu, būtu jāņem vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņemošajā valstī. Dalībvalstis būtu arī jāmudina saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās dotācijas atbrīvot no nodokļiem un sociālajām iemaksām; būtu jāpiemēro tādi paši atbrīvojumi dotācijām, ko personām piešķir publiskie vai privātie tiesību subjekti.

(62)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt pielikumu attiecībā uz Programmas darbības rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(63)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Jo īpaši šī regula tiecas pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, sociālekonomiskās izcelsmes dēļ, un veicināt Hartas 21. un 23. panta piemērošanu.

(64)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(65)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, palielināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes aktivitātēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētā mērķa mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(66)

Saskaņā ar Finanšu regulu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību bija nepieciešams uzsākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās uz Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta sniegšanas traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku 2021.–2027. gada DFS darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja minētie pasākumi īstenoti un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(67)

Darba programmās nevar iekļaut tādas darbības vai iniciatīvas, kurām nav paredzēts atbalsts saskaņā ar šo regulu.

(68)

Lai optimizētu tādu ieguldījumu pievienoto vērtību, kurus pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Programmu un citām Savienības programmām, tostarp fondiem, kas īstenoti dalītā pārvaldībā. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais finansējums darbībai, ko īsteno Programma un kāda cita Savienības programma, ciktāl šāds kumulatīvais finansējums nepārsniedz attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju proporcionāli deklarēt tādas pašas izmaksas vai izdevumus Programmai un citai Savienības programmai.

(69)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1475 (24) būtu jāatceļ no 2021. gada 1. janvāra.

(70)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai Programmu varētu sākt īstenot no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu uz 2021.–2027. gada DFS laikposmu izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” (“Programma”).

2.   Programma izveido divus šādus darbības virzienus:

a)

“jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs”; un

b)

“jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs, kas saistītas ar humāno palīdzību” (“Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss”).

3.   Ar šo regulu nosaka Programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“solidaritātes aktivitāte” ir kvalitatīva iekļaujoša aktivitāte, kura risina nozīmīgas sabiedrības problēmas, kura veicina Programmas mērķu sasniegšanu, kura tiek īstenota kā brīvprātīgais darbs, solidaritātes projekts vai tīklošana dažādās jomās, tostarp humānās palīdzības jomā, kura nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un kuru veicot tiek ievēroti arodveselības un darba aizsardzības noteikumi un attiecīgie drošības noteikumi;

2)

“reģistrēts kandidāts” ir persona vecumā no 17 līdz 30 gadiem vai – brīvprātīgā darba Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā gadījumā – no 17 līdz 35 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, valstī, kura saskaņā ar šo regulu ir Programmas asociētā trešā valsts vai cita valsts, kura piedalās Programmā, un kas ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, lai paustu savu interesi par iesaistīšanos solidaritātes aktivitātē, bet šādā aktivitātē vēl nepiedalās;

3)

“dalībnieks” ir persona vecumā no 18 līdz 30 gadiem vai – brīvprātīgā darba Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā gadījumā – no 18 līdz 35 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, valstī, kura saskaņā ar šo regulu ir Programmas asociētā trešā valsts vai cita valsts, kura piedalās Programmā, kas ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un kas piedalās kādā solidaritātes aktivitātē;

4)

“ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši” ir jaunieši, kas saskaras ar šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot Programmā paredzētās iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ, savas migrantu izcelsmes dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte vai mācīšanās grūtības, vai jebkāda cita iemesla dēļ, tostarp tāda iemesla, kas varētu būt par cēloni diskriminācijai saskaņā ar Hartas 21. pantu;

5)

“dalīborganizācija” ir vietēja, reģionāla, valsts mēroga vai starptautiska publiska vai privāta – bezpeļņas vai peļņu gūstoša – organizācija, kurai piešķirta kvalitātes zīme;

6)

“brīvprātīgais darbs” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga solidaritātes aktivitāte, kas ir neapmaksāta brīvprātīga aktivitāte kopēja labuma vārdā;

7)

“solidaritātes projekts” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga neapmaksāta solidaritātes aktivitāte, kuru īsteno grupas, ko veido vismaz pieci dalībnieki, un kuras mērķis ir risināt svarīgas dalībnieku kopienas problēmas, un kurai vienlaikus ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība;

8)

“kvalitātes zīme” ir sertifikāts, ko, pamatojoties uz dažādām konkrētām prasībām, kuras atkarīgas no sniegtās solidaritātes aktivitātes veida, piešķir dalīborganizācijai, kura vēlas nodrošināt Programmā paredzētās solidaritātes aktivitātes uzņēmējorganizācijas lomā, atbalsta organizācijas lomā vai abās;

9)

“Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centri” ir papildu funkcijas, kuras veic norīkotas valstu aģentūras, lai atbalstītu Programmas solidaritātes aktivitāšu izstrādi, īstenošanu un kvalitāti, kā arī to kompetenču apzināšanu, ko dalībnieki ieguvuši, veicot solidaritātes aktivitātes;

10)

“Eiropas Solidaritātes korpusa portāls” ir interaktīvs tīmekļa rīks visās Savienības oficiālajās valodās, par kura pārvaldību ir atbildīga Komisija un kurš, lai palīdzētu kvalitatīvi īstenot Programmu, nodrošina attiecīgus tiešsaistes pakalpojumus, kurš papildina dalīborganizāciju aktivitātes, tostarp sniedzot informāciju par Programmu, kurš reģistrē dalībniekus, kurš meklē dalībniekus, kurš reklamē un meklē solidaritātes aktivitātes, kurš meklē iespējamus projekta partnerus, kurš atbalsta kontaktu veidošanu un ar solidaritātes aktivitātēm saistītus piedāvājumus, apmācības un komunikācijas aktivitātes un tīklošanu, kurš informē un paziņo lietotājiem par iespējām, kurš nodrošina atgriezeniskās saites mehānismu attiecībā uz solidaritātes aktivitāšu kvalitāti un kurš, reaģējot uz attiecīgām ar Programmu saistītām norisēm, ļauj pievienot citas funkcijas;

11)

“Savienības pārredzamības un atzīšanas rīks” ir instruments, kas ieinteresētajām personām palīdz saprast, novērtēt un attiecīgā gadījumā atzīt neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātus visā Savienībā;

12)

“humānās palīdzības aktivitāte” ir aktivitāte, kas atbalsta pēckrīzes un ilgtermiņa humānās palīdzības operācijas trešās valstīs, un kuras mērķis ir nodrošināt vajadzībām atbilstošu palīdzību, lai cilvēka izraisītu krīžu vai dabas katastrofu gadījumos nosargātu dzīvību, novērstu un atvieglotu cilvēku ciešanas un saglabātu cilvēka cieņu, un kura ietver palīdzības, atbalsta un aizsardzības operācijas pastāvošajās humanitārās krīzes situācijās vai pēc tām, atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt piekļūšanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem un veicināt palīdzības brīvu plūsmu, un darbības, kuru mērķis ir uzlabot sagatavotību reaģēt uz katastrofām un samazināt katastrofu risku, sasaistīt atbalstu, rehabilitāciju un attīstību un palielināt neaizsargātu vai katastrofu skartu kopienu noturību un spēju pārvarēt krīzes un likvidēt to sekas;

13)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas mērķi

1.   Programmas vispārīgais mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes aktivitātēs, galvenokārt brīvprātīgajā darbā, tādā veidā stiprinot kohēziju, solidaritāti, demokrātiju, Eiropas identitāti un aktīvu pilsoniskumu Savienībā un ārpus tās, risinot lokālus sociālus un humanitāra rakstura izaicinājumus, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, sociālai iekļaušanai un vienlīdzīgām iespējām.

2.   Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, tostarp ierobežotām iespējām pakļautiem jauniešiem, viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes aktivitātēs, kuras veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā Savienībā un ārpus tās, un vienlaikus uzlabot un pienācīgi atzīt viņu kompetences, kā arī sekmēt viņu kā aktīvu pilsoņu pastāvīgu iesaisti.

3.   Programmas mērķus īsteno saskaņā ar 1. panta 2. punktā noteiktajiem darbības virzieniem.

II NODAĻA

Programmas darbības

4. pants

Programmas darbības

1.   Programma atbalsta šādas darbības:

a)

brīvprātīgais darbs, kā izklāstīts 7. un 10. pantā;

b)

solidaritātes projekti, kā izklāstīts 8. pantā;

c)

tīklošana, kā izklāstīts 5. panta 1. punktā; un

d)

kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kā izklāstīts 5. panta 2. punktā.

2.   Programma atbalsta solidaritātes aktivitātes, kam ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība, piemēram, tāpēc, ka tās:

a)

ir transnacionālas, jo īpaši attiecībā uz mācību mobilitāti un sadarbību;

b)

papildina citas programmas un rīcībpolitikas vietējā, reģionālā, valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;

c)

veic solidaritātes aktivitātes, kuru tematiem un mērķiem, pieejām, paredzamajiem rezultātiem, un citiem aspektiem piemīt Eiropas dimensija;

d)

cenšas iesaistīt dažādas izcelsmes jauniešus;

e)

veicina Savienības pārredzamības un atzīšanas rīku lietderīgu izmantošanu.

3.   Minētās solidaritātes aktivitātes īsteno saskaņā ar konkrētām prasībām, kas noteiktas katram 5., 7., 8. un 10. pantā minētajam Programmas aktivitātes veidam, kā arī saskaņā ar tiesiskajiem regulējumiem, ko piemēro dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs.

4.   Savienības tiesību aktos atsauces uz Eiropas Brīvprātīgo dienestu saprot kā atsauces arī uz tādu brīvprātīgo darbu, ko veic gan saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, gan saskaņā ar šo regulu.

5. pants

Abiem darbības virzieniem kopīgās darbības

1.   Tīklošana ir iekšzemes vai pārrobežu aktivitātes un to mērķis ir:

a)

palielināt dalīborganizāciju spēju arvien lielākam skaitam dalībnieku piedāvāt kvalitatīvus, viegli pieejamus projektus;

b)

piesaistīt jaunus dalībniekus un jaunas dalīborganizācijas;

c)

nodrošināt dalībniekiem un dalīborganizācijām iespējas sniegt atsauksmes par solidaritātes aktivitātēm un popularizēt Programmu; un

d)

veicināt pieredzes apmaiņu un stiprināt dalībnieku un dalīborganizāciju piederības sajūtu, tādējādi veicinot Programmas plašāku pozitīvo ietekmi, tostarp ar tādām aktivitātēm kā paraugprakses apmaiņa un tīklu veidošana.

2.   Kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi ietver:

a)

pienācīgus pasākumus, ar kuriem nodrošina pielaides prasību izpildi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

b)

pirms vai pēc solidaritātes aktivitātēm vai to laikā veiktus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt minēto aktivitāšu kvalitāti un pieejamību, tostarp apmācību tiešsaistē un bezsaistē, un kuri attiecīgā gadījumā ir pielāgoti attiecīgajai solidaritātes aktivitātei un tās kontekstam, atbalstu valodas jautājumos, apdrošināšanu, tostarp nelaimes gadījumu apdrošināšanu un veselības apdrošināšanu, Youthpass, kurā norādītas un dokumentētas kompetences, ko dalībnieki ieguvuši solidaritātes aktivitātēs, turpmāku izmantošanu, spēju veidošanu, un administratīvu atbalstu dalīborganizācijām;

c)

kvalitātes zīmes izstrādi un uzturēšanu;

d)

Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru aktivitātes, kuru mērķis ir atbalstīt un uzlabot Programmas darbību īstenošanas kvalitāti un veicināt to rezultātu apstiprināšanu; un

e)

piekļūstama Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu.

III NODAĻA

Jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs

6. pants

Darbību mērķis un veidi

1.   Ar darbībām, ko īsteno darbības virzienā “jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs”, jo īpaši sekmē kohēzijas, solidaritātes, aktīva pilsoniskuma un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, un vienlaikus arī reaģē uz sabiedrības problēmām, īpašu uzmanību veltot sociālās iekļaušanas un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

2.   Darbības virzienā “jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs” atbalsta šādas darbības:

a)

brīvprātīgais darbs, kā izklāstīts 7. pantā;

b)

solidaritātes projekti, kā izklāstīts 8. pantā;

c)

tīklošana, kas paredzēta šā darbības virziena dalībniekiem – personām un dalīborganizācijām –, kā izklāstīts 5. panta 1. punktā;

d)

kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kā izklāstīts 5. panta 2. punktā.

7. pants

Brīvprātīgais darbs darbības virzienā “jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs”

1.   Brīvprātīgais darbs:

a)

ietver mācību un prasmju apguves komponentu;

b)

neaizstāj stažēšanos vai darbu;

c)

netiek pielīdzināts nodarbinātībai; un

d)

tiek veikts saskaņā ar rakstisku līgumu par brīvprātīgo darbu.

Līgumā, kas minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, nosaka minētā līguma pušu tiesības un pienākumus, veicamo uzdevumu aprakstu un to veikšanas ilgumu un vietu. Šāds līgums atsaucas uz dalībnieku apdrošināšanas seguma noteikumiem un attiecīgā gadījumā – uz attiecīgās pielaides prasībām saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.   Brīvprātīgo darbu var veikt valstī, kas nav dalībnieka pastāvīgās uzturēšanās valsts (“pārrobežu brīvprātīgais darbs”), vai dalībnieka pastāvīgās uzturēšanās valstī (“iekšzemes brīvprātīgais darbs”). Iekšzemes brīvprātīgajā darbā var piedalīties visi jaunieši, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši.

8. pants

Solidaritātes projekti

Solidaritātes projekti neaizstāj stažēšanos vai darbu.

IV NODAĻA

Eiropas brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss

9. pants

Darbību mērķis, principi un veidi

1.   Ar darbībām, ko īsteno darbības virzienā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss”, jo īpaši palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstošu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu, un palielināt neaizsargātu vai katastrofu skartu kopienu spējas un noturību.

2.   Darbības, kas iekļautas Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā:

a)

tiek īstenotas, ievērojot humānās palīdzības principus – cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību –, kā arī principu “nekaitēt”;

b)

reaģē uz vietējo kopienu humanitārajām vajadzībām, kas apzinātas sadarbībā ar humānās palīdzības jomas un citiem attiecīgiem partneriem uzņemošajā valstī vai reģionā;

c)

tiek plānotas, pamatojoties uz riska novērtējumiem, un īstenotas tā, lai brīvprātīgajiem tiek nodrošināta augsta līmeņa drošība un aizsardzība;

d)

attiecīgā gadījumā veicina pāreju no humānās palīdzības pasākumiem uz ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību;

e)

veicina to, lai aktīvi tiek iesaistīti to valstu un kopienu vietējie darbinieki un brīvprātīgie, kurās šīs darbības tiek īstenotas;

f)

kad vien tas ir atbilstoši, ņem vērā sieviešu specifiskās vajadzības un cenšas iesaistīt sievietes un sieviešu grupas un tīklus; un

g)

veicina centienus uzlabot vietējo gatavību humanitārām krīzēm vai reaģēšanu uz tām.

3.   Ar Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu atbalsta šādas darbības:

a)

brīvprātīgais darbs, kā izklāstīts 10. pantā;

b)

tīklošana, kas paredzēta Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa dalībniekiem – personām un dalīborganizācijām –, kā izklāstīts 5. panta 1. punktā;

c)

kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kā izklāstīts 5. panta 2. punktā, īpašu uzmanību pievēršot dalībnieku drošības un aizsardzības nodrošināšanas pasākumiem.

10. pants

Brīvprātīgais darbs Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā

1.   Brīvprātīgais darbs Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā:

a)

ietver mācību un prasmju apguves komponentu, kurā tiek aptverti arī 10. panta 2. punktā izklāstītie principi, un attiecīgā gadījumā ietver attīstības un spēju veidošanas komponentus, iesaistot augsti kvalificētus, labi apmācītus un pieredzējušus darbaudzinātājus, mentorus un ekspertus;

b)

neaizstāj stažēšanos vai darbu;

c)

netiek pielīdzināts nodarbinātībai; un

d)

tiek veikts saskaņā ar rakstisku līgumu par brīvprātīgo darbu.

Līgumā, kas minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, nosaka minētā līguma pušu tiesības un pienākumus, veicamo uzdevumu aprakstu un to veikšanas ilgumu un vietu. Šāds līgums atsaucas uz dalībnieku apdrošināšanas seguma noteikumiem un attiecīgā gadījumā – attiecīgās pielaides prasībām saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.   Brīvprātīgo darbu Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā var veikt vienīgi tajos trešo valstu reģionos, kur:

a)

tiek veiktas humānās palīdzības aktivitātes un operācijas; un

b)

attiecīgajā brīdī nenotiek starptautiski vai iekšēji bruņoti konflikti.

V NODAĻA

Finanšu noteikumi

11. pants

Budžets

1.   Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 1 009 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Piešķirot ne vairāk kā 20 % iekšzemes brīvprātīgajam darbam, indikatīvais 1. punktā noteiktās summas sadalījums 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām ir šāds:

a)

94 % brīvprātīgajam darbam, kā izklāstīts 7. pantā, un solidaritātes projektiem;

b)

6 % brīvprātīgajam darbam, kā izklāstīts 10. pantā.

3.   Šā panta 1. punktā norādīto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.

4.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, var pārvietot uz Programmu, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam”) 26. pantā. Komisija minētos resursus apgūst tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētās daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

12. pants

Savienības finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.   Programmu konsekventi īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu vai netiešā pārvaldībā ar struktūrām, kā noteikts minētās regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.   Programma finansējumu var nodrošināt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu.

3.   Iemaksas savstarpējās apdrošināšanas mehānismā var segt risku, kas saistīts ar finansējuma atgūšanu no saņēmējiem, un uzskatāmas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (25) 37. panta 7. punktu.

4.   Atlasēm gan tiešā, gan netiešā pārvaldībā vērtēšanas komisijas locekļi var būt ārējie eksperti, kā paredzēts Finanšu regulas 150. panta 3. punkta trešajā daļā.

VI NODAĻA

Dalība programmā

13. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.   Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis – saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

c)

Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

d)

citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka nolīgums:

i)

nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, iemaksām un ieguvumiem;

ii)

izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu aprēķinu, un programmu administratīvās izmaksas;

iii)

trešai valstij nepiešķir nekādas pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz Savienības programmu; un

iv)

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

Pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās valstis var piedalīties Programmā vienīgi tās pilnā apjomā un ar noteikumu, ka šīs valstis pilda visus pienākumus, ko šī regula uzliek dalībvalstīm.

14. pants

Citas iesaistītās valstis

1.   Programmā var piedalīties aizjūras zemes un teritorijas.

2.   Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas ir Savienības interesēs, 5. pantā noteiktajās darbībās un 7. pantā noteiktajā brīvprātīgajā darbā var piedalīties Programmas neasociēto trešo valstu tiesību subjekti.

15. pants

Personu piedalīšanās

1.   Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem vai – brīvprātīgā darba Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā gadījumā, kā izklāstīts 10. pantā, – vecumā no 17 līdz 35 gadiem, kuri vēlas piedalīties Programmā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

2.   Dalībnieks ir vismaz 18 gadus vecs un ne vecāks par 30 gadiem brīvprātīgā darba vai solidaritātes projekta darbības virzienā “jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs” uzsākšanas brīdī. Dalībnieks ir vismaz 18 gadus vecs un ne vecāks par 35 gadiem brīvprātīgā darba Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā, kā izklāstīts 10. pantā, uzsākšanas brīdī.

16. pants

Ierobežotām iespējām pakļautu jauniešu iekļaušana

1.   Komisija, dalībvalstis un Programmas asociētās trešās valstis īstenojot šo regulu, tās nodrošina, ka tiek veikti konkrēti un iedarbīgi pasākumi sociālās iekļaušanas un vienlīdzīgu piekļuves nosacījumu veicināšanai, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautu jauniešu dalības veicināšanai.

2.   Komisija līdz 2021. gada 9. decembrim izstrādā iekļaušanas pasākumu satvaru nolūkā palielināt ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku dalības rādītājus un norādījumus šādu pasākumu īstenošanai. Minētos norādījumus Programmas darbības laikā vajadzības gadījumā atjaunina. Pamatojoties uz iekļaušanas pasākumu satvaru un īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem izaicinājumiem, kas saistīti ar piekļuvi Programmai valstu kontekstā, tiek izstrādāti iekļaušanas rīcības plāni, un tie ir būtiska valstu aģentūru darba programmu sastāvdaļa. Komisija regulāri pārrauga iekļaušanas rīcības plānu īstenošanu.

3.   Komisija, attiecīgos gadījumos un garantējot pareizu finanšu pārvaldību, nodrošina, ka tiek ieviesti finansiālā atbalsta pasākumi, tostarp priekšfinansējums, lai atvieglotu ierobežotām iespējām pakļautu jauniešu dalību Programmā. Atbalsta apjoms ir balstīts uz objektīviem kritērijiem.

17. pants

Dalīborganizācijas

1.   Programmā var piedalīties publiskas vai privātas organizācijas – bezpeļņas vai peļņu gūstošas – un starptautiskas organizācijas, ar noteikumu, ka tās ir saņēmušas kvalitātes zīmi.

2.   Kompetentā Programmu īstenojošā struktūra novērtē pieteikumu, ko organizācija iesniedz, lai kļūtu par dalīborganizāciju, pamatojoties uz šādiem principiem:

a)

vienlīdzīga attieksme;

b)

vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija;

c)

nepieļaušana, ka tiek aizstāts darbs;

d)

kaitējuma nepieļaušana;

e)

tādu kvalitatīvu, viegli pieejamu un iekļaujošu aktivitāšu nodrošināšana, kurām piemīt mācību dimensija un kurās uzsvars ir likts uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo izaugsmi;

f)

pienācīgs brīvprātīgā darba režīms;

g)

droša un piemērota vide un apstākļi, kurā pastāv iekšēji konfliktu risināšanas mehānismi dalībnieka aizsardzībai; un

h)

bezpeļņas princips saskaņā ar Finanšu regulu.

Kompetentā Programmu īstenojošā struktūra izmanto pirmajā daļā norādītos principus, lai pārliecinātos, vai organizācijas, kas iesniedz pieteikumu, lai kļūtu par dalīborganizāciju, aktivitātes atbilst Programmas prasībām un mērķiem.

3.   Šā panta 2. punktā minētā novērtējuma rezultātā organizācijai var piešķirt kvalitātes zīmi. Kompetentā Programmu īstenojošā struktūra periodiski veic atkārtotu novērtēšanu par to, vai organizācija vēl atbilst nosacījumiem, kas nodrošināja tai kvalitātes zīmes piešķiršanu. Ja organizācija vairs neatbilst minētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kvalitātes zīme tika piešķirta, kompetentā Programmu īstenojošā struktūra veic korektīvus pasākumus līdz tiek panākta atbilstība nosacījumiem un kvalitātes prasībām. Ja atbilstība minētajiem nosacījumiem un kvalitātes prasībām joprojām netiek panākta, kvalitātes zīmi anulē.

4.   Jebkurai organizācijai, kas saņēmusi kvalitātes zīmi, piešķir piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusa portālam kā uzņēmējorganizācijai vai atbalsta organizācijai, vai abās lomās, un tā spēj piedāvāt solidaritātes aktivitātes reģistrētiem dalībniekiem.

5.   Kvalitātes zīmes piešķiršana nenodrošina automātisku Programmas finansējuma piešķiršanu.

6.   Dalīborganizācijas piedāvātās solidaritātes aktivitātes un saistītajie kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi var saņemt finansējumu no Programmas vai citiem finansējuma avotiem, kas nav atkarīgi no Savienības budžeta.

7.   Dalīborganizāciju, kas piedalās Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā, prioritāte ir brīvprātīgo drošība un aizsardzība, kam pamatā ir riska novērtēšana.

8.   Pēc solidaritātes aktivitātes pabeigšanas un ja dalībnieks ir pieprasījis, dalīborganizācija nodrošina dalībniekam sertifikātu par solidaritātes aktivitātes mācīšanās rezultātiem un tās laikā apgūtajām prasmēm, kā piemēram, Youthpass vai Europass.

18. pants

Piekļuve Programmas finansējumam

Programmas finansējumam var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas iedibināta dalībvalstī, aizjūras zemē vai teritorijā vai Programmas asociētajā trešā valstī, kā arī jebkura starptautiska organizācija. Regulas 7. un 10. pantā izklāstītā brīvprātīgā darba gadījumā dalīborganizācijai jābūt ieguvušai kvalitātes zīmi, kas ir priekšnosacījums Programmas finansējuma saņemšanai. Regulas 8. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā finansējuma saņemšanai var pieteikties arī fiziskas personas, kas darbojas dalībnieku neformālu grupu vārdā. Parasti dotāciju pieteikumu iesniedz tās valsts aģentūrai, kurā struktūra, organizācija vai fiziska persona atrodas.

VII NODAĻA

Plānošana, pārraudzība un izvērtēšana

19. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar darba programmām, kā minēts Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešajām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda valsts aģentūrai. Komisija pieņem darba programmas ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. pantā.

20. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.   Pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas panākumiem virzībā uz 3. pantā noteiktā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.   Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par Programmas panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 30. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu pielikumu attiecībā uz rādītājiem un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka datus Programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vāc efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē.

Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

21. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu izmantot lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par Programmas īstenošanu, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī, Komisija veic Programmas starpposma izvērtējumu. Minētajam starpposma izvērtējumam pievieno arī 2018.–2020. gada programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” galīgo izvērtējumu, ko ņem vērā starpposma izvērtējumā. Programmas starpposma izvērtējumā vērtē Programmas vispārējo efektivitāti un darbības rezultātus, kā arī iekļaušanas pasākumu īstenošanu.

3.   Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas izklāstīti 24. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 31. maijam Komisijai iesniedz ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās.

4.   Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz starpposma izvērtējumu, Komisija nāk klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

5.   Pēc 2027. gada 31. decembra, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2031. gada 31. decembrim, Komisija veic Programmas rezultātu un ietekmes galīgo izvērtēšanu.

6.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai nosūta visus izvērtējumus, ko veic saskaņā ar šo pantu, tostarp starpposma izvērtējumu, kopā ar saviem apsvērumiem.

VIII NODAĻA

Informācija, komunikācija un izplatīšana

22. pants

Informācija, komunikācija un izplatīšana

1.   Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic īstenojot Programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.   Sadarbībā ar Komisiju valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to aktivitāšu rezultātus, kuras atbalstītas ar Programmas ietvaros pārvaldītajām aktivitātēm. Valstu aģentūras palīdz Komisijai veikt tās vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un aktivitātēm, un tās rezultātiem. Valstu aģentūras informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un aktivitātēm, ko veic attiecīgajās valstīs.

4.   Ar Programmu saistītas komunikācijas un informācijas izplatīšanas nolūkos dalīborganizācijas izmanto nosaukumu “Eiropas Solidaritātes korpuss”.

IX NODAĻA

Pārvaldība un revīzijas sistēma

23. pants

Valsts iestāde

Katrā dalībvalstī un Programmas asociētajā trešā valstī atbildīgās valsts iestādes, kuras norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) 2021/817 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valsts iestādes Programmas ietvaros. Regulas (ES) 2021/817 26. panta 1., 2., 6., 7., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu pēc analoģijas piemēro arī Programmai.

24. pants

Valsts aģentūra

1.   Katrā dalībvalstī un Programmas asociētajā trešā valstī valsts aģentūras, kuras attiecīgajā valstī norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) 2021/817 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valsts aģentūras Programmas ietvaros. Regulas (ES) 2021/817 27. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 8. punktu pēc analoģijas piemēro arī Programmas valsts aģentūrām.

2.   Neskarot Regulas (ES) 2021/817 27. panta 2. punktu, valsts aģentūra ir atbildīga arī par projektu darbības ciklu visu posmu pārvaldību attiecībā uz Programmas darbībām, kas izklāstītas šīs regulas 19. pantā minētajos īstenošanas aktos, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu.

3.   Ja kādā šīs regulas 13. panta 1. punktā minētajā trešā valstī netika norīkota attiecīgās valsts aģentūra, to izveido saskaņā ar Regulas (ES) 2021/817 27. pantu.

25. pants

Eiropas Komisija

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/817 27. pantu noteikumus, ko piemēro Komisijas un valsts aģentūru attiecībām, nosaka rakstiskā dokumentā, kurā:

a)

izklāsta attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem tā pārvalda dotāciju atbalstam paredzētos Savienības līdzekļus;

b)

iekļauj valsts aģentūras darba programmu, kurā norādīti tie ar pārvaldību saistītie valsts aģentūras uzdevumi, kuru veikšanai piešķirts Savienības atbalsts; un

c)

konkretizē valsts aģentūras ziņošanas prasības.

2.   Komisija katru gadu valsts aģentūrai dara pieejamu šādu finansējumu:

a)

līdzekļus dotāciju piešķiršanai attiecīgajās dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs tām Programmas darbībām, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

b)

finansējumu, kas paredzēts, lai valsts aģentūru atbalstītu pārvaldības uzdevumu izpildē; tā apmēru nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/817 28. panta 3. punkta b) apakšpunktā aprakstītajiem nosacījumiem.

3.   Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija Programmas īstenošanai paredzētos līdzekļus valsts aģentūrai dara pieejamus tikai tad, kad Komisija ir oficiāli apstiprinājusi valsts aģentūras darba programmu.

4.   Pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/817 26. panta 3. punktā minētajām valstu aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šo deklarāciju, pienācīgi ņemot vērā valsts iestādes sniegto informāciju par tās īstenotajiem Programmas pārraudzības un uzraudzības pasākumiem.

5.   Kad Komisija ir novērtējusi ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgās revīzijas struktūras atzinumu par šo deklarāciju, tā savu atzinumu un apsvērumus nosūta valsts aģentūrai un valsts iestādei.

6.   Ja Komisija nevar pieņemt ikgadējo pārvaldības deklarāciju vai neatkarīgās revīzijas atzinumu par to, vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Finanšu regulas 131. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizsargātu Savienības finanšu intereses.

26. pants

Neatkarīgā revīzijas struktūra

1.   Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo pārvaldības deklarāciju, kas minēta Finanšu regulas 155. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tas ir pamats vispārējam ticamības apliecinājumam saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu.

2.   Neatkarīgā revīzijas struktūra:

a)

nodrošina, ka tai ir nepieciešamās profesionālās zināšanas revīzijas veikšanai publiskajā sektorā;

b)

nodrošina, ka tās revīzijās tiek ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti; un

c)

nav interešu konfliktā ar tiesību subjektu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra, un ir funkcionāli neatkarīga no tiesību subjekta, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.

3.   Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju.

X NODAĻA

Kontroles sistēma

27. pants

Kontroles sistēmas principi

1.   Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un aktivitāšu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas struktūras īstenotajām kontrolēm.

2.   Valstu aģentūras ir atbildīgas par Programmas darbību, kuru pārvaldība ir tām uzticēta, īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroli. Minētās kontroles sniedz pamatotu pārliecību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstīgi piemērojamiem Savienības noteikumiem.

3.   Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem Programmas līdzekļiem Komisija nodrošina, ka tās kontroles pasākumi tiek pienācīgi koordinēti ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un veicot riska analīzi. Šis punkts neattiecas uz OLAF veikto izmeklēšanu.

28. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

XI NODAĻA

Papildināmība

29. pants

Savienības rīcības papildināmība

1.   Programmas darbības ir saskanīgas ar attiecīgajām Savienības līmeņa rīcībpolitikām, instrumentiem un programmām, jo īpaši ar programmu Erasmus+, papildina tās, kā arī papildina pastāvošos Savienības līmeņa tīklus, kuriem ir nozīme Programmas darbībās.

2.   Programmas darbības ir saskanīgas arī ar attiecīgajām valsts rīcībpolitikām, programmām un instrumentiem valsts līmenī dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs. Minētajā nolūkā Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras apmainās ar informāciju par jau pastāvošajām valstu shēmām un prioritātēm saistībā ar solidaritāti un jaunatni, no vienas puses, un Programmas darbībām, no otras puses, lai izmantotu atbilstošu labo praksi un nodrošinātu efektivitāti un lietderīgumu.

3.   Brīvprātīgais darbs, kā noteikts 10. pantā, ir jo īpaši saskanīgs ar citām Savienības ārējās darbības jomām, konkrēti, ar humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku, paplašināšanās politiku, kaimiņattiecību politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un tos papildina.

4.   Darbība, kura ir saņēmusi Programmas finansējumu, var saņemt finansējumu arī no citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Attiecīgajam darbības finansējumam piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

5.   Projektu pieteikumi var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai no Eiropas Sociālā fonda Plus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam 73. panta 4. punktu, ja tiem tika piešķirta izcilības zīmoga kvalitātes zīme saskaņā ar šo Programmu, ievērojot visus kumulatīvos nosacījumus:

a)

tie tika novērtēti Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)

tie atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam; un

c)

budžeta ierobežojumu dēļ tos nav iespējams finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

XII NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

30. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz Programmas darbības termiņu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

32. pants

Atcelšana

Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

33. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neietekmē tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) 2018/1475 vai (ES) Nr. 375/2014, kuras turpina piemērot minētajām darbībām līdz to pabeigšanai.

2.   No Programmas finansējuma var segt arī tādus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1475 vai (ES) Nr. 375/2014.

3.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un, atkāpjoties no minētās regulas 193. panta 4. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti finansēšanas lēmumā, saskaņā ar šo regulu atbalstītās aktivitātes un ar tām saistītās izmaksas, kas radušās 2021. gadā, var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās aktivitātes īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

4.   Lai varētu pārvaldīt darbības un aktivitātes, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 11. panta 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.

5.   Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas veiktas saskaņā ar 2018. –2020. gada programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, uz darbībām, kas tiek īstenotas saskaņā ar Programmu.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D.M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A.P. ZACARIAS


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 201. lpp.

(2)  OV C 86, 7.3.2019., 282. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta nostāja (OV C 23, 21.1.2021., 218. lpp.) un Padomes 2021. gada 20. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV C 25, 30.1.2008., 1. lpp.

(5)  OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 375/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(10)  Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(16)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(19)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(20)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(21)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(22)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1475 (2018. gada 2. oktobris), ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, Regulu (ES) Nr. 1293/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Kvantitatīvo rādītāju mērījumus attiecīgā gadījumā sadala pēc valsts, profesionālā profila, iegūtā izglītības līmeņa, dzimuma un darbības un aktivitātes veida.

Pārraugāmās jomas ir šādas:

a)

solidaritātes aktivitātēs iesaistīto dalībnieku skaits;

b)

ierobežotām iespējām pakļautu dalībnieku īpatsvars;

c)

to organizāciju skaits, kurām piešķirta kvalitātes zīme.

d)

to dalībnieku skaits, kas ir ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši,

e)

to dalībnieku īpatsvars, par kuriem reģistrēti pozitīvi mācību rezultāti;

f)

to dalībnieku īpatsvars, kuru mācību rezultāti ir dokumentēti, izmantojot kādu Savienības pārredzamības un atzīšanas rīku, piemēram, Youthpass, Europass vai kādu valsts rīku;

g)

dalībnieku vispārējā apmierinātība ar aktivitāšu kvalitāti;

h)

to aktivitāšu īpatsvars, kuras sekmē klimata mērķu sasniegšanu;

i)

humānās palīdzības jomā iesaistīto brīvprātīgo un dalīborganizāciju apmierinātība ar faktisko humanitāro ieguldījumu lokālajās aktivitātēs;

j)

to aktivitāšu skaits trešās valstīs, ar kurām veicina vietējo dalībnieku un vietējo kopienu nostiprināšanu un brīvprātīgā darba, kas iekļauts Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā, papildināšanu.


Top