1.   Programmai ir šādi komponenti:

2.   Programma ietver papildu pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un autonomu piekļuvi kosmosam Programmas vajadzībām un veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas kosmosa nozari, tās augšupējās un lejupējās darbības, un stiprinātu Savienības kosmosa ekosistēmu un Savienību kā globālu rīcībspēku.

1.   Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

2.   Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

1.   Programma atbalsta nesējraķešu pakalpojumu iepirkumu un apkopošanu Programmas vajadzībām un – pēc dalībvalstu un starptautisku organizāciju pieprasījuma – apkopošanu to vajadzībām.

2.   Sinerģijā ar citām Savienības programmām un finansēšanas shēmām un neskarot EKA darbības piekļuves kosmosam jomā, Programma var atbalstīt:

1.   Programma veicina spēju veidošanu visā Savienībā, atbalstot:

2.   Īstenojot 1. punktā minētās darbības, atbalsta nepieciešamību attīstīt jaudu dalībvalstīs, kurās ir jaunizveidota kosmosa nozare, lai visām dalībvalstīm nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties Programmā.

1.   Dalība Galileo, EGNOS un Copernicus, kā arī SWE un NEO apakškomponentos, izņemot SST apakškomponentu, ir atvērta Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) loceklēm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu.

Dalība Copernicus un SWE un NEO apakškomponentos, izņemot SST apakškomponentu, ir atvērta šādām trešām valstīm:

2.   Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā, kurš noslēgts saskaņā ar LESD 218. pantu un kurš attiecas uz trešās valsts vai starptautiskas organizācijas dalību jebkurā Savienības programmā:

Šā punkta pirmajā daļā minētais konkrētais nolīgums:

Šā punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētās iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

3.   Dalība Programmas komponentos vai apakškomponentos, izņemot SST apakškomponentu, saskaņā ar šo pantu trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ir atvērta tikai ar noteikumu, ka tiek aizsargātas Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses, tostarp attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar 43. pantu.

1.   Trešās valstis un starptautiskas organizācijas GOVSATCOM pakalpojumiem var piekļūt ar noteikumu, ka:

2.   Trešās valstis un starptautiskas organizācijas, kuru galvenā mītne neatrodas Savienībā, var piekļūt 55. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem SST pakalpojumiem ar noteikumu, ka:

3.   Lai piekļūtu publiski pieejamiem SST pakalpojumiem, kā minēts 54. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, nav vajadzīgs nolīgums, kas noslēgts saskaņā ar LESD 218. pantu. Lai piekļūtu minētajiem pakalpojumiem, ir vajadzīgs potenciālo lietotāju pieprasījums saskaņā ar 56. pantu.

4.   Trešo valstu un starptautisko organizāciju piekļuvi Galileo sniegtajam publiskajam regulētajam pakalpojumam (PRS) reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (39) 3. panta 5. punkts.

1.   Izņemot 2. punktā paredzētos gadījumos, visu saistībā ar Programmas komponentiem radīto vai izstrādāto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašnieks ir Savienība. Tālab Komisija nodrošina, ka attiecīgie līgumi, nolīgumi un citas vienošanās, kas saistītas ar darbībām, kuru rezultātā var tikt radīti vai izstrādāti šādi aktīvi, ietver noteikumus, kas minētajiem aktīviem nodrošina Savienības īpašumtiesības.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem, kas radīti vai izstrādāti saistībā ar Programmas komponentiem, ja darbības, kuru rezultātā var tikt radīti vai izstrādāti šādi aktīvi:

3.   Komisija nodrošina, ka līgumi, nolīgumi un citas vienošanās, kas saistītas ar šā panta 2. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz šā panta 2. punkta c) apakšpunktu – ka tie nodrošina, ka Savienība var izmantot PRS uztvērējus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

4.   Komisija tiecas ar trešām personām noslēgt līgumus, nolīgumus vai citas vienošanās par:

5.   Komisija ar atbilstošu satvaru nodrošina 1. un 2. punktā minēto Savienības īpašumā esošo materiālo un nemateriālo aktīvu optimālu izmantošanu.

6.   Ja 1. un 2. punktā minētie aktīvi ir intelektuālā īpašuma tiesības, Komisija pārvalda minētās tiesības pēc iespējas efektīvi, ņemot vērā:

Komisija nodrošina, ka attiecīgie līgumi, nolīgumi un citas vienošanās ietver iespēju nodot minētās intelektuālā īpašuma tiesības trešām personām vai piešķirt trešām personām licences attiecībā uz minētajām tiesībām, tostarp intelektuālā īpašuma radītājam, un ka Aģentūra var brīvi izmantot minētās tiesības, ja tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

FPPN, kas paredzēts 28. panta 4. punktā, vai ieguldījumu nolīgumos, kas minēti 32. panta 1. punktā, iekļauj attiecīgus noteikumus, kuri ļauj EKA un citiem pilnvarotajiem subjektiem izmantot šā punkta pirmajā daļā minētās intelektuālā īpašuma tiesības, ja tas nepieciešams šo subjektu uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu, un minētās izmantošanas nosacījumus.

1.   Neskarot pienākumus, kas noteikti juridiski saistošos noteikumos, pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim.

2.   Komisija nodrošina, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par 1. punktu.

1.   Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim un saistīto risku segšanai ir 14,880 miljardi EUR faktiskajās cenās.

Šā punkta pirmajā daļā minētā summa tiek sadalīta šādās izdevumu kategorijās:

2.   Komisija var pārdalīt līdzekļus starp šā panta 1. punktā minētajām izdevumu kategorijām tādā maksimālajā apjomā, kas atbilst 7,5 % no izdevumu kategorijas, kas saņem līdzekļus, vai no kategorijas, no kuras līdzekļi tiek nodrošināti. Komisija ar īstenošanas aktiem līdzekļus starp šā panta 1. punktā minētajām izdevumu kategorijām var pārdalīt, ja minētā pārdalīšana pārsniedz kumulatīvu summu, kura ir lielāka par 7,5 % no summas, kas piešķirta tai izdevumu kategorijai, kas līdzekļus saņemt, vai tai kategorijai, no kuras līdzekļi tiek sniegti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 107. panta 3. punktā.

3.   Papildu pasākumus, kā paredzēts 3. panta 2. punktā, proti, 5. un 6. pantā minētās darbības, finansē no Programmas komponentiem.

4.   Programmai piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas aptver visas darbības, kas vajadzīgas 4. pantā minēto mērķu izpildei. Šādi izdevumi var ietvert:

5.   Darbībām, kas saņem kumulatīvu finansējumu no dažādām Savienības programmām, revīziju veic tikai vienreiz, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

6.   Budžeta saistības, kas attiecas uz Programmu un aptver darbības, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos.

7.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma resursus, kas tai ir piešķirti saskaņā ar dalītu pārvaldību, var pārnest uz Programmu, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Kopīgo noteikumu regulas 26. pantā. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētās daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

1.   Programmas komponentu radītos ieņēmumus iemaksā Savienības budžetā un izmanto, lai finansētu komponentu, kas radījis ieņēmumus.

2.   Dalībvalstis var piešķirt Programmas komponentam papildu finansiālo ieguldījumu papildu elementu segšanai ar nosacījumu, ka šādi papildu elementi attiecīgajam komponentam nerada finansiālu vai tehnisku slogu vai kavējumus. Komisija ar īstenošanas aktiem lemj, vai minētie nosacījumi ir izpildīti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Šajā pantā minēto papildu finansiālo ieguldījumu uzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punktu.

1.   Programmu īsteno atbilstīgi tiešai pārvaldībai saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstīgi netiešai pārvaldībai kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.   Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu. Tā var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās.

3.   Ja Copernicus budžetu izpilda atbilstīgi netiešai pārvaldībai, var piemērot to subjektu iepirkuma noteikumus, kuriem ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, ciktāl tas atļauts saskaņā ar Finanšu regulas 62. un 154. pantu. Īpašus pielāgojumus, kas vajadzīgi minētajiem iepirkuma noteikumiem, nosaka attiecīgajos iemaksu nolīgumos.

1.   Īstenojot iepirkuma procedūras Programmas vajadzībām, līgumslēdzēja iestāde rīkojas saskaņā ar šādiem principiem:

2.   Iepirkumu padome Komisijā rūpīgi izskata iepirkuma procesu attiecībā uz visiem Programmas komponentiem un uzrauga pilnvarotajiem subjektiem piešķirtā Savienības budžeta līgumisko izpildi. Attiecīgā gadījumā uzaicina visu pilnvaroto subjektu pārstāvjus.

1.   Attiecībā uz operacionālām un infrastruktūrai specifiskām darbībām līgumslēdzēja iestāde var piešķirt tiesības slēgt līgumu kā līgumu ar nosacījumiem maksājumu stadijām saskaņā ar šo pantu.

2.   Iepirkuma procedūras dokumentos, kas attiecas uz līgumu ar nosacījumiem maksājumu stadijām, norāda uz konkrētiem līguma ar nosacījumiem maksājumu stadijām elementiem. Konkrēti, šajos dokumentos norāda līguma priekšmetu, cenu vai cenas noteikšanas kārtību un darbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas kārtību katrā stadijā.

3.   Līgums ar nosacījumiem maksājumu stadijām ietver:

4.   Saistības, kas paredzētas līguma nemainīgajā stadijā, un saistības, kas paredzētas katrā stadijā ar nosacījumiem, ir daļa no vienota veseluma, ņemot vērā iepriekšējās vai nākamajās stadijās paredzētās saistības.

5.   Par katras stadijas ar nosacījumiem izpildi tiek pieņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums, kuru darbuzņēmējam paziņo atbilstīgi līguma noteikumiem.

1.   Ievērojot 3. punktā paredzētos nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu.

2.   Maksājamā cena ir summa, kas maksājama saskaņā ar izmaksu atlīdzināšanas līgumu, lai atlīdzinātu:

3.   Līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu gadījumos, kad ir sarežģīti vai nelietderīgi noteikt precīzu fiksēto cenu sakarā ar līguma izpildei piemītošo nenoteiktību, jo:

4.   Izmaksu atlīdzināšanas līgumos nosaka maksimālo cenu. Pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma maksimālā cena ir maksimālā maksājamā cena. Cenu var mainīt saskaņā ar Finanšu regulas 172. pantu.

1.   Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, MVU un jaunuzņēmumus un to pārrobežu dalību, un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības autonomiju, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumus ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.

2.   Pretendents pamato jebkuru atkāpi no prasības, kas veikta saskaņā ar 1. punktu.

3.   Attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz 10 miljonus EUR, līgumslēdzēja iestāde tiecas nodrošināt, ka par vismaz 30 % no līguma vērtības konkursa kārtībā tiek slēgti dažāda līmeņa apakšuzņēmuma līgumi ar uzņēmumiem ārpus galvenā pretendenta grupas, jo īpaši, lai nodrošinātu MVU pārrobežu dalību. Komisija informē 107. panta 1. punktā minēto Programmas komiteju par minētā mērķa sasniegšanu attiecībā uz līgumiem, kas parakstīti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

1.   Savienība var segt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

2.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 181. panta 6. punkta, kad tiek piemērotas vienotas likmes, atbildīgais kredītrīkotājs var atļaut vai noteikt saņēmēja netiešo izmaksu finansējumu, nepārsniedzot 25 % no darbības kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

3.   Neatkarīgi no šā panta 2. punkta – netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētu summu vai vienības izmaksas, ja tas ir paredzēts 100. pantā minētajā darba programmā.

4.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 204. panta, finansiālā atbalsta maksimālā summa, ko var maksāt trešai personai, nepārsniedz 200 000 EUR.

1.   Komisija vai pilnvarotais subjekts Programmas kontekstā var izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kopīgi ar subjektiem, struktūrām vai personām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.   Šā panta 1. punkta minētā kopīga uzaicinājuma gadījumā:

3.   Dotācijas nolīgumā nosaka kārtību, kas piemērojama intelektuālā īpašuma tiesībām.

1.   Darbības var ietvert vai par galveno mērķi izvirzīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā vai inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (40), 2014/25/ES (41) un 2009/81/EK (42).

2.   Iepirkuma procedūras inovatīviem risinājumiem:

3.   Darbuzņēmējam, kas rada rezultātus iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, pieder vismaz rezultātiem piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai darbuzņēmējs piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai līgumslēdzējas iestādes vajadzībām ar taisnīgiem un racionāliem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja darbuzņēmējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktajā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai tas nodod līgumslēdzējām iestādēm visas īpašumtiesības uz rezultātiem.

1.   Darbība, kas saskaņā ar programmu saņēmusi finansējumu, var saņemt finansējumu arī no citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Attiecīgajam darbības finansējumam piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.   Darbības, kurām piešķirta izcilības zīmoga zīme saskaņā ar Programmu, var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Eiropas Sociālā fonda Plus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 73. panta 4. punktu, ja tās atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

1.   Papildus Finanšu regulas 165. panta noteikumiem Komisija vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar EKA vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.

2.   Iepirkuma noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar Finanšu regulas 165. pantu, piemēro pēc analoģijas ar noteikumu, ka jebkurā gadījumā tiek piemēroti Savienības iestādēm piemērojamie procedūras noteikumi.

1.   Komisija 2. punktā izklāstītos attiecināmības un dalības nosacījumus piemēro iepirkumam, dotācijām vai godalgām saskaņā ar šo sadaļu, ja tā uzskata, ka tas ir nepieciešams un lietderīgi, lai saglabātu Savienības operacionālo sistēmu drošību, integritāti un noturību, ņemot vērā mērķi – visās svarīgākajās tehnoloģijās un vērtības ķēdēs veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku.

Pirms piemērot attiecināmības un dalības nosacījumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu Komisija informē 107. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto Programmas komiteju un iespēju robežās ņem vērā dalībvalstu viedokļus par minēto attiecināmības un dalības nosacījumu piemērošanas jomu un pamatojumu.

2.   Attiecināmības un dalības nosacījumi ir šādi:

Šā panta nolūkā “kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību.

Šā panta nolūkā “vadības izpildstruktūrvienība” ir kāda tiesību subjekta struktūrvienība, kas iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram vai jebkurai citai personai, kurai ir līdzvērtīgas lemšanas pilnvaras, un kas ir pilnvarota noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, un kas pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

3.   Komisija 2. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus kādam konkrētam tiesību subjektam var nepiemērot, balstoties uz izvērtējumu, kura pamatā ir šādi kumulatīvi kritēriji:

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, Komisija var atkāpties no 2. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunkta nosacījumu piemērošanas tādam tiesību subjektam, kas iedibināts kādā trešā valstī, kura nav EEZ dalībvalsts vai EBTA locekle, ja valstīs, kas ir EEZ vai EBTA dalībvalstis, nav viegli pieejamu aizstājēju un ir izpildīti pirmās daļas a) un c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

4.   Komisija var atkāpties no 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzētā nosacījuma piemērošanas, ja dalībvalstī iedibinātais tiesību subjekts sniedz šādas garantijas:

5.   To, vai tiesību subjekts izpilda 3. punkta c) apakšpunktā izklāstītos kritērijus un 4. punktā minētās garantijas, novērtē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiesību subjekts ir iedibināts. Komisija minēto novērtējumu ievēro.

6.   Komisija 107. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai Programmas komitejai sniedz šādu informāciju:

7.   Nosacījumus, kas izklāstīti 2. punktā, kritērijus, kas izklāstīti 3. punktā un garantijas, kas izklāstītas 4. punktā, attiecīgi ietver dokumentos, kas saistīti ar iepirkumu, dotāciju vai godalgu, un iepirkuma gadījumā tie piemērojami izrietošā līguma pilnu dzīves ciklu.

8.   Šis pants neskar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES un 2015. gada 15. septembra Komisijas Deleģēto lēmumu (43), Regulu (ES) 2019/452, Lēmumu 2013/488/ES un Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444, un drošības pārbaudi, ko dalībvalstis veic attiecībā uz tiesību subjektiem, kuri ir iesaistīti darbībās, kam vajadzīga piekļuve ESKI, attiecībā uz kuru ir jāievēro piemērojamie valsts normatīvie akti.

Ja līgumi, kas izriet no šā panta piemērošanas, ir klasificēti, attiecināmības un dalības nosacījumi, ko Komisija piemēro saskaņā ar 1. punktu, neskar valsts drošības iestāžu kompetenci.

Šis pants neietekmē, negroza un nav pretrunā nevienai no esošajām iestādes drošības pielaides un personāla drošības pielaides procedūrām dalībvalstī.

1.   Dalībvalstis var piedalīties Programmā. Dalībvalstis, kas piedalās Programmā, iegulda savu tehnisko kompetenci, zinātību un palīdzību, jo īpaši drošuma un drošības jomā, vai – attiecīgā gadījumā un ja iespējams – darot Savienībai pieejamus datus, informāciju, pakalpojumus un infrastruktūru, kas ir to rīcībā vai atrodas to teritorijā, tostarp, nodrošinot efektīvu un netraucētu piekļuvi Copernicus in situ datiem un to izmantošanu un sadarbojoties ar Komisiju, lai uzlabotu Programmai vajadzīgo Copernicus in situ datu pieejamību, ņemot vērā piemērojamās licences un pienākumus.

2.   Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstu organizācijām, ja attiecīgās dalībvalstis šādas organizācijas ir izraudzījušās. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem iemaksu lēmumus attiecībā uz iemaksu nolīgumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā konsultēšanās procedūru, kas minēta ar 107. panta 2. punktā.

3.   Dažos pienācīgi pamatotos gadījumos 29. pantā minēto uzdevumu veikšanai Aģentūra, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalsts organizācijām, ja attiecīgā dalībvalsts šādas organizācijas ir izraudzījusies.

4.   Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību, tostarp, atbilstīgā līmenī palīdzot aizsargāt šai programmai nepieciešamo radiofrekvenču spektru.

5.   Dalībvalstis un Komisija var sadarboties, lai paplašinātu Programmas komponentu nodrošināto datu, informācijas un pakalpojumu izmantošanu.

6.   Kad vien iespējams, dalībvalstu ieguldījums 107. panta 6. punktā minētajā lietotāju forumā ir balstīts uz sistemātisku un koordinētu apspriešanos ar galalietotāju kopienām valsts līmenī, jo īpaši attiecībā uz Galileo, EGNOS un Copernicus.

7.   Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu Copernicus in situ komponentu un kalibrēšanas pakalpojumus uz zemes, kas vajadzīgi kosmosa sistēmu ieviešanai, un veicinātu Copernicus in situ datus un atsauces datu kopu pilnīga potenciāla izmantošanu, pamatojoties uz esošajām spējām.

8.   Drošības jomā dalībvalstis veic 34. panta 6. punktā minētos uzdevumus.

1.   Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, tostarp drošības jomā, neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā. Komisija saskaņā ar šo regulu un atbilstoši lietotāju prasībām nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, neskarot citas Savienības politikas.

2.   Komisija pārvalda jebkuru Programmas komponentu vai apakškomponentu, kas nav uzticēts citam subjektam, jo īpaši GOVSATCOM, NEO apakškomponentu, SWE apakškomponentu un 55. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās darbības.

3.   Komisija nodrošina skaidru uzdevumu un pienākumu sadalījumu starp dažādiem Programmā iesaistītajiem subjektiem un koordinē minēto subjektu darbības. Komisija arī nodrošina, ka visi pilnvarotie subjekti, kas iesaistīti Programmas īstenošanā, aizsargā Savienības intereses, garantē Savienības līdzekļu pareizu pārvaldību un ievēro Finanšu regulu un šo regulu.

4.   Komisija ar Aģentūru un, ņemot vērā 2004. gada pamatnolīgumu, ar EKA noslēdz FPPN, kā paredzēts Finanšu regulas 130. pantā.

5.   Ja tas vajadzīgs Programmas raitai darbībai un to pakalpojumu netraucētai sniegšanai, ko nodrošina Programmas komponenti, Komisija – pēc apspriešanās ar lietotājiem, tostarp ar 107. panta 6. punktā minētā lietotāju foruma starpniecību, un visām citām ieinteresētajām personām –, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās tehniskās un operacionālās prasības, tā cenšas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un noteikti izpilda atgriezeniskās saderības prasības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Neskarot Aģentūras vai citu pilnvaroto subjektu uzdevumus, Komisija nodrošina, ka tiek veicināta un maksimalizēta Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana publiskajā un privātajā sektorā, tostarp, atbalstot minēto pakalpojumu un lietotājdraudzīgu saskarņu atbilstīgu izstrādi un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā izstrādā attiecīgas sinerģijas starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģijas un saiknes starp tām.

7.   Attiecīgā gadījumā Komisija nodrošina Programmas kontekstā veikto darbību saskaņotību ar darbībām, kuras kosmosa jomā tiek veiktas Savienības, valstu vai starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un, ja tas attiecas uz Programmu, veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un norišu kosmosa jomā konverģenci. Minētajā nolūkā Komisija – attiecīgā gadījumā un to attiecīgajā kompetences jomā – sadarbojas ar Aģentūru un EKA.

8.   Komisija informē 107. pantā minēto Programmas komiteju par starpposma rezultātiem un galarezultātiem, kas iegūti, izvērtējot iepirkuma procedūras un līgumus, tostarp apakšuzņēmuma līgumus, ar publiskā un privātā sektora subjektiem.

1.   Aģentūrai ir šādi savi uzdevumi:

2.   Komisija uztic Aģentūrai šādus uzdevumus:

3.   Komisija, pamatojoties uz 102. panta 5. punktā minētajiem novērtējumiem, var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus ar noteikumu, ka tie nedublē darbības, ko Programmas kontekstā veic citi pilnvarotie subjekti, un ar noteikumu, ka to mērķis ir uzlabot Programmas pasākumu īstenošanas efektivitāti.

4.   Ja Aģentūrai tiek uzticētas darbības, to īstenošanai tiek nodrošināti atbilstīgi finanšu resursi, cilvēkresursi un administratīvie resursi.

5.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 62. panta 1. punkta un ņemot vērā Komisijas veikto Savienības interešu aizsardzības novērtējumu, Aģentūra, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt konkrētas darbības citiem subjektiem to attiecīgās kompetences jomās, ievērojot Komisijai piemērotos netiešas pārvaldības nosacījumus.

1.   Ar noteikumu, ka tiek aizsargātas Savienības intereses, EKA uztic šādus uzdevumus:

2.   Pamatojoties uz Komisijas veiktu novērtējumu, EKA var uzticēt citus uzdevumus, kas pamatojas uz Programmas vajadzībām, ar noteikumu, ka minētie uzdevumi nedublē darbības, ko Programmas kontekstā veic cits pilnvarotais subjekts, un ka tie cenšas uzlabot Programmas pasākumu īstenošanas efektivitāti.

3.   Neskarot 31. pantā minēto FPPN, Komisija vai Aģentūra var lūgt EKA nodrošināt tehnisko lietpratību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu tām ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ievērojot nosacījumus, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.

1.   FPPN, kas minēts 28. panta 4. punktā:

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par FPPN. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Par FPPN un par tā īstenošanu krietnu laiku pirms tā noslēgšanas pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto FPPN uzdevumus, kas minēti 29. panta 2. un 3. punktā, uztic Aģentūrai un uzdevumus, kas minēti 30. panta 1. punktā, uztic EKA, izmantojot iemaksu nolīgumus. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem iemaksu lēmumu attiecībā uz iemaksu nolīgumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Par iemaksu nolīgumiem un par to īstenošanu krietnu laiku pirms to noslēgšanas pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

1.   Subjektiem, kas nav 29. un 30. pantā minētie subjekti, Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt šādu uzdevumu pilnīgu vai daļēju īstenošanu:

2.   Šādu pilnvaroto subjektu atlases kritēriji jo īpaši atspoguļo to spēju nodrošināt nepārtrauktību un – attiecīgā gadījumā – ekspluatācijas drošību, neradot traucējumus Programmas darbībām.

3.   Kad vien iespējams, šā panta 1. punktā minēto iemaksu nolīgumu nosacījumi ir saskaņā ar 31. panta 1. punktā minētā FPPN nosacījumiem.

4.   Par šā panta 1. punktā minēto iemaksu lēmumu attiecībā uz iemaksu nolīgumu notiek apspriešanās ar Programmas komiteju saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Programmas komiteju iepriekš informē par iemaksu nolīgumiem, ko Savienība – kuru pārstāv Komisija – gatavojas slēgt ar šā panta 1. punktā minētajiem subjektiem.

1.   Komisija savā kompetences jomā un ar Aģentūras atbalstu nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija nodrošina, ka katram Programmas komponentam tiek veikta riska un apdraudējuma analīze. Pamatojoties uz minēto analīzi, Komisija ar īstenošanas aktiem līdz 2023. gada beigām katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis un ka netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība, un ņem vērā kiberdrošības riskus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija paziņo indikatīvu sarakstu ar īstenošanas aktiem, kas jāiesniedz un jāapspriež Programmas komitejai, tiekoties drošības sastāvā. Minētajam sarakstam pievieno minēto īstenošanas aktu indikatīvu iesniegšanas grafiku.

3.   Par Programmas komponenta pārvaldību atbildīgais subjekts ir atbildīgs par attiecīgā komponenta operacionālo drošību un šajā nolūkā veic riska un apdraudējuma analīzi un visas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu un uzraudzītu attiecīgā komponenta drošību, jo īpaši nosakot tehniskās specifikācijas un operacionālās procedūras, un pārrauga mqinēto darbību atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas šā panta 2. punktā. Ievērojot 29. pantu, attiecībā uz Galileo un EGNOS minētais subjekts ir Aģentūra.

4.   Pamatojoties uz riska un apdraudējuma analīzi, Komisija attiecīgā gadījumā nosaka struktūru, kas pārrauga drošību un ievēro norādījumus, kuri izstrādāti Lēmuma (KĀDP) 2021/698 darbības jomā. Šī struktūra darbojas saskaņā ar 2. punktā minētajām drošības prasībām. Attiecībā uz Galileo programmu minētā struktūra ir Galileo drošības uzraudzības centrs.

5.   Aģentūra:

6.   Lai nodrošinātu tādas zemes infrastruktūras aizsardzību, kas ir Programmas neatņemama sastāvdaļa un kas atrodas to teritorijā, dalībvalstis:

7.   Programmā iesaistītie subjekti veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp ņemot vērā riska analīzē aktualizētos jautājumus, lai nodrošinātu Programmas drošību.

1.   Drošības akreditācijas padome savus uzdevumus pilda, neskarot Komisijas pienākumus vai citām Aģentūras struktūrām uzticētos pienākumus, jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un neskarot dalībvalstu kompetences saistībā ar drošības akreditāciju.

2.   Drošības akreditācijas padomei ir šādi uzdevumi:

3.   Neskarot dalībvalstu pilnvaras un pienākumus, Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā izveido īpašu pakārtotu struktūru, kurā pārstāvētas dalībvalstis, lai tā pildītu jo īpaši šādus uzdevumus:

1.   Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, viens Komisijas pārstāvis un viens Augstā pārstāvja pārstāvis. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un šo termiņu var pagarināt.

2.   Dalība Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs balstās principu “nepieciešamība zināt”. Attiecīgā gadījumā EKA pārstāvjus un Aģentūras pārstāvjus, kas nav iesaistīti drošības akreditācijā, var tikt aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatīti jautājumi, kas tieši skar attiecīgās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalības kārtību un šādas dalības nosacījumus izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

1.   Drošības akreditācijas padomes lēmumi tiek adresēti Komisijai.

2.   Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmē Programmas komponentu pienācīgu darbību, un par atlikušā riska novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā visu šādu informāciju, kas saņemta no Komisijas.

3.   Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par lēmumu par drošības akreditāciju pieņemšanas ietekmi uz Programmas komponentu pienācīgu darbību. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes pieņemts lēmums varētu būtiski ietekmēt minēto komponentu pienācīgu darbību, piemēram, izmaksu, grafika vai snieguma ziņā, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.   Administratīvo padomi periodiski informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

5.   Drošības akreditācijas padomes darba grafiks nedrīkst kavēt 100. pantā minētajā darba programmā paredzēto darbību grafiku.

1.   Dalībvalstis nosūta Drošības akreditācijas padomei visu informāciju, ko tās uzskata par relevantu drošības akreditācijas vajadzībām.

2.   Ar drošības jautājumos kompetento valsts subjektu piekrišanu un to uzraudzībā dalībvalstis ļauj Drošības akreditācijas padomes ieceltām pienācīgi autorizētām personām piekļūt visai informācijai un visām vietām un objektiem, kas saistīti ar to jurisdikcijā esošo sistēmu drošību, saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, tostarp drošības pārbaužu, revīzijas un testu vajadzībām saskaņā ar Drošības akreditācijas padomes lēmumu un 37. panta h) punktā minētā drošības riska uzraudzības procesa vajadzībām. Minētā piekļuve notiek, nediskriminējot pēc dalībvalstu valstspiederīgo valstspiederības.

3.   Šā panta 2. punktā minētās revīzijas un testus veic saskaņā ar šādiem principiem:

4.   Katra dalībvalsts atbild par piekļuves kontroles modeļa izveidi, kurā iekļauts pārskats par vai saraksts ar vietām vai objektiem, kas jāakreditē. Par piekļuves kontroles modeli iepriekš vienojas dalībvalstis un Drošības akreditācijas padome, tādējādi panākot to, ka visas dalībvalstis nodrošina vienādu piekļuves kontroles līmeni.

5.   Dalībvalstis vietējā līmenī atbild par to objektu drošības akreditāciju, kas atrodas to teritorijā un ir daļa no Programmas komponentu drošības akreditācijas apgabala, un šajā nolūkā sniedz ziņojumu Drošības akreditācijas padomei.

1.   ar Programmu saistītas klasificētas informācijas apmaiņas aizsardzība notiek saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Savienību un trešo valsti vai starptautisku organizāciju par klasificētas informācijas apmaiņu vai – attiecīgā gadījumā – ar vienošanos, ko noslēgusi kompetentā Savienības iestāde vai struktūra un trešās valsts vai starptautiskas organizācijas attiecīgās iestādes, par klasificētas informācijas apmaiņu un tajā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Fiziskās personas, kuru dzīvesvieta ir trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras ir iedibinātas trešās valstīs, var strādāt ar ESKI, kura attiecas uz Programmu, vienīgi tad, ja tām minētajās trešās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina aizsardzību līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina Komisijas noteikumi par drošību, kuri izklāstīti Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, un Padomes drošības noteikumi, kuri izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos. Trešās valsts vai starptautiskas organizācijas piemēroto drošības noteikumu līdzvērtīgumu nosaka informācijas drošības nolīgumā, kurā – attiecīgā gadījumā – ir ietverti industriālās drošības jautājumi un kuru Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu.

3.   Neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē industriālās drošības jomu, kā noteikts Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, fiziskai personai vai juridiskai personai, trešai valstij vai starptautiskai organizācijai var piešķirt piekļuvi ESKI, ja tas – izskatot katru gadījumu atsevišķi – tiek uzskatīts par vajadzīgu atbilstīgi šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja vajadzībai pēc informācijas un Savienības gūtās priekšrocības pakāpei.

1.   Galileo sniegtie pakalpojumi ietver:

2.   Galileo arī palīdz nodrošināt:

1.   EGNOS sniegtie pakalpojumi ietver:

2.   Līdz 2026. gada beigām šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus prioritārā kārtā sniedz visu to dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, tostarp minētajā nolūkā aptverot Kipru, Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru.

3.   EGNOS ģeogrāfisko pārklājumu var paplašināt, aptverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu teritorijas, to trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā asociēto valstu teritorijas, ja tas ir tehniski iespējams un atbilstoši 34. panta 2. punktā minētajām drošības prasībām, un – dzīvības aizsardzības (SoL) pakalpojuma gadījumā – balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem.

4.   EGNOS ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanas saskaņā ar šā panta 3. punktu izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, no 11. pantā minētā budžeta nesedz. Šādu darbību finansēšanai Komisija apsver citas programmas vai instrumentu. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt šā panta 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā to dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

1.   Galileo un EGNOS, un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi un sadarbspējīgi no tehniskā viedokļa, tostarp lietotāja līmenī.

2.   Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar tradicionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.

1.   Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšējām investīcijām, tostarp no tādām ieinteresētajām personām kā EKA un EUMETSAT, un attiecīgā gadījumā un rentabli piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību, vienlaikus maksimāli palielinot iespējas Eiropas lietotājiem.

2.   Copernicus sniedz datus un informāciju, pamatojoties uz Copernicus lietotāju vajadzībām un balstoties uz datu politiku, kas paredz, ka dati ir bezmaksas, pilnīgi un atvērti.

3.   Copernicus atbalsta Savienības un tās dalībvalstu politiku izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, jo īpaši tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, jūra, jūrlietas, atmosfēra, lauksaimniecība un lauku attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, civilā aizsardzība, infrastruktūras monitorings, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu.

4.   Copernicus veido šādi elementi:

5.   Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un papildināmību, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.

1.   Attiecināmās darbības saskaņā ar Copernicus pakalpojumiem ietver:

2.   Komisija – attiecīgā gadījumā ar ārējas neatkarīgas lietpratības atbalstu – nodrošina Copernicus pakalpojumu piemērotību:

1.   Copernicus ietver darbības, kuru mērķis ir nodrošināt uzlabotu piekļuvi visiem Copernicus datiem un visai Copernicus informācijai un – attiecīgā gadījumā – nodrošināt papildu infrastruktūru un pakalpojumus, ar ko veicina minēto datu un informācijas izplatīšanu, izmantošanu un piekļuvi tiem.

2.   Ja Copernicus dati vai Copernicus informācija tiek uzskatīta par drošības ziņā sensitīvu Deleģētās regulas (ES) Nr. 1159/2013 12.–16. panta nozīmē, Komisija minēto datu un informācijas iepirkumu, iegūšanas uzraudzību, piekļuvi tiem un to izplatīšanu var uzticēt vienam vai vairākiem fiduciāriem subjektiem. Šādi subjekti izveido un uztur akreditēto lietotāju reģistru un piekļuvi ierobežotas pieejamības datiem piešķir, izmantojot nošķirtu darbplūsmu.

1.   Copernicus datus un Copernicus informāciju Copernicus lietotājiem nodrošina, izmantojot turpmāk izklāstīto datu politiku, kas paredz, ka dati ir bezmaksas, pilnīgi un atvērti:

2.   Komisija saskaņā ar 105. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šā panta 1. punktā izklāstītos īpašos noteikumus papildina attiecībā uz Copernicus datu un Copernicus informācijas specifikācijām un piekļuves un izmantošanas nosacījumiem un procedūrām.

3.   Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 106. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

4.   Komisija izdod licences un paziņojumus attiecībā uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai un to izmantošanu, tostarp atribūcijas klauzulas, saskaņā ar Copernicus datu politiku, kas izklāstīta šajā regulā un piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot 2. punktu.

1.   SST apakškomponents atbalsta šādas darbības:

2.   SST apakškomponents nodrošina arī tehnisko un administratīvo atbalstu nolūkā nodrošināt pāreju starp Programmu un SST atbalsta sistēmu, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 541/2014/ES.

1.   SST pakalpojumi ietver:

2.   SST pakalpojumi ir pieejami bez maksas un jebkurā laikā bez pārtraukuma un ir pielāgoti 56. pantā minēto SST lietotāju vajadzībām.

3.   Dalībvalstis, kas piedalās SST apakškomponentā, Komisija un – attiecīgos gadījumos – 59. panta 1. punktā minētais SST atbalsta dienests nav atbildīgi par:

1.   Savienības SST lietotāji ietver šādus lietotājus:

SST pamatlietotājiem ir piekļuve visiem 55. panta 1. punktā minētajiem SST pakalpojumiem.

SST lietotājiem, kas nav pamatlietotāji, var būt piekļuve 55. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem SST pakalpojumiem.

2.   Starptautiski SST lietotāji ir trešās valstis, starptautiskas organizācijas, kuru mītnes neatrodas Savienībā, un privāti subjekti, kas nav iedibināti Savienībā. Tiem ir piekļuve 55. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem SST pakalpojumiem ar šādiem nosacījumiem:

Lai piekļūtu publiski pieejamiem SST pakalpojumiem, kuri minēti 55. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nav vajadzīgs starptautisks nolīgums.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt detalizētus noteikumus par piekļuvi SST pakalpojumiem un attiecīgajām procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 55. panta 1. punktā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, aptverot visas orbītas, iesniedz Komisijai vienu kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:

Attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem – katra dalībvalsts, kas vēlas piedalīties SST pakalpojumu sniegšanā, atsevišķi pierāda atbilstību minētajiem kritērijiem.

Attiecībā uz pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem – visas dalībvalstis, kas vēlas piedalīties SST pakalpojumu sniegšanā, kolektīvi pierāda atbilstību minētajiem kritērijiem.

2.   Tiek uzskatīts, ka dalībvalstis, kuras piedalās SST apakškomponentā un kuru izraudzītie valsts subjekti, ir dalībnieki konsorcijā, kas izveidots saskaņā ar Lēmuma Nr. 541/2014/ES 7. panta 3. punktu, ir izpildījušas šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos kritērijus no 2021. gada 12. maija.

3.   Ja nav iesniegts kopīgs priekšlikums saskaņā ar 1. punktu vai ja Komisija uzskata, ka tādējādi iesniegts kopīgs priekšlikums neatbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, vismaz piecas dalībvalstis var kopīgi iesniegt Komisijai jaunu piedāvājumu, pierādot atbilstību 1. punktā minētajiem kritērijiem.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt detalizētus noteikumus par procedūrām un elementiem, kas minēti šā panta 1.–3. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Katra dalībvalsts, kura iesniegusi kopīgu priekšlikumu, ko Komisija atzinusi par atbilstīgu saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai kuru Komisija ir izvēlējusies saskaņā ar 57. panta 3. punktā minēto procedūru, izraugās savā teritorijā izveidotu nacionālo konstituējošo subjektu, kurš to pārstāv. Izraudzītais nacionālais konstituējošais subjekts ir dalībvalsts publiska iestāde vai struktūra, kurai uzticēta šādas valsts varas īstenošana.

2.   Nacionālie konstituējošie subjekti, kas izraudzīti, ievērojot šā panta 1. punktu, noslēdz nolīgumu, ar ko izveido SST partnerību (“SST partnerības nolīgums”) un nosaka to sadarbības noteikumus un mehānismus 54. pantā minēto darbību īstenošanai. SST partnerības nolīgumā jo īpaši ietver elementus, kas minēti 57. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā, un riska pārvaldības struktūras izveidi nolūkā nodrošināt SST datu un SST informācijas izmantošanas un drošas apmaiņas noteikumu īstenošanu.

3.   Nacionālie konstituējošie subjekti saskaņā ar daudzgadu plānu, attiecīgajiem galvenajiem snieguma rādītājiem un lietotāju prasībām, pamatojoties uz šā panta 6. punktā minēto ekspertu grupu darbību, izstrādā augstas kvalitātes Savienības SST pakalpojumus. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt daudzgadu plānu un galvenos snieguma rādītājus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Nacionālie konstituējošie subjekti izveido esošo un iespējamo turpmāko sensoru tīklu, lai tos ekspluatētu koordinēti un optimizēti nolūkā izveidot un pastāvīgi atjaunināt kopīgu Eiropas katalogu, neietekmējot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā.

5.   Dalībvalstis, kas piedalās SST apakškomponentā, veic drošības akreditāciju, pamatojoties uz 34. panta 2. punktā minētajām vispārējām drošības prasībām.

6.   Dalībvalstis, kas piedalās SST apakškomponentā, izraugās ekspertu grupas, kuras atbild par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar dažādām SST darbībām. Ekspertu grupas ir pastāvīgas, tās pārvalda un apgādā ar personālu to dalībvalstu nacionālie konstituējošie subjekti, kas tās izraudzījušās, un tajās var būt eksperti no visiem nacionālajiem konstituējošajiem subjektiem.

7.   Nacionālie konstituējošie subjekti un ekspertu grupas nodrošina SST datu, SST informācijas un SST pakalpojumu aizsardzību.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu dalībai SST apakškomponentā. Minētie noteikumi aptver arī iespēju, ka dalībvalsts SST partnerībā tiek iekļauta vēlākā posmā, kļūstot par šā panta 2. punktā minētā SST partnerības nolīguma pusi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisija, ņemot vērā nacionālo konstituējošo subjektu ieteikumu, izraugās SST atbalsta dienestu, pamatojoties uz vislabāko lietpratību drošības jautājumos un pakalpojumu sniegšanā. SST atbalsta dienests:

2.   Nacionālie konstituējošie subjekti noslēdz ar SST atbalsta dienestu nepieciešamās vienošanās par īstenošanu.

1.   SWE apakškomponents var atbalstīt šādas darbības:

2.   SWE pakalpojumi ir pieejami nepārtraukti jebkurā laikā. Komisija ar īstenošanas aktiem izvēlas minētos pakalpojumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Publiskie un privātie subjekti, kuri sniedz SWE pakalpojumus, tiek izraudzīti, izmantojot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

1.   NEO apakškomponents var atbalstīt šādas darbības:

2.   Komisija savas kompetences jomā var ieviest procedūras, lai gadījumā, ja ir konstatēts, ka Zemei tuvojas Zemei tuvs objekts, koordinētu – iesaistoties attiecīgajām ANO struktūrām – Savienības un to valstu publiskā sektora iestāžu rīcību, kuras ir atbildīgas par civilo aizsardzību.

1.   GOVSATCOM jaudas un pakalpojumus nodrošina, kā noteikts šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī un saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajām operacionālajām prasībām, 34. panta 2. punktā minētajām GOVSATCOM konkrētajām drošības prasībām, un ievērojot 66. pantā minētajos koplietošanas un prioritizācijas noteikumos paredzētos limitus.

Piekļuve GOVSATCOM jaudām un pakalpojumiem ir bez maksas GOVSATCOM institucionālajiem un valdības lietotājiem, ja vien Komisija nenosaka cenu politiku saskaņā ar 66. panta 2. punktu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem operacionālās prasības GOVSATCOM pakalpojumiem kā tehniskās specifikācijas GOVSATCOM izmantošanas gadījumiem, kas jo īpaši saistīti ar krīzes pārvaldību, uzraudzību un svarīgas infrastruktūras pārvaldību, tostarp diplomātisko sakaru tīkliem. Minēto operacionālo prasību pamatā ir detalizēta GOVSATCOM lietotāju prasību analīze, un tajās ņem vērā prasības, kas izriet no esošajiem lietotāju aprīkojumiem un esošajiem tīkliem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz GOVSATCOM pakalpojumiem kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju aprīkojumu un drošības elementus. Pakalpojumu portfelī ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Minētos īstenošanas aktus regulāri atjaunina, to pamatā ir šā panta 1. punktā minētās operacionālās un drošības prasības, un tie piešķir prioritāti pakalpojumiem, kurus lietotājiem sniedz atkarībā no nozīmīguma un kritiskuma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   GOVSATCOM lietotājiem ir piekļuve GOVSATCOM jaudām un pakalpojumiem, kas uzskaitīti šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī. Minēto piekļuvi nodrošina ar 67. panta 1. punktā minēto GOVSATCOM centru starpniecību.

1.   Šādi subjekti var būt GOVSATCOM lietotāji, ar noteikumu, ka tiem ir uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar ārkārtas un drošībai būtisku misiju, operāciju un infrastruktūras uzraudzību un pārvaldību:

2.   Šā panta 1. punktā minētie GOVSATCOM lietotāji no GOVSATCOM dalībnieka, kas minēts 68. pantā, ir saņēmuši pienācīgu autorizāciju izmantot GOVSATCOM jaudas un pakalpojumus, un atbilst 34. panta 2. punktā minētajām vispārējām drošības prasībām, kuras noteiktas GOVSATCOM.

1.   Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju aprīkojumu 68. pantā minētie GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp tiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošuma un drošības risku analīzi. Šādā analīzē ņem vērā pašreizējo sakaru infrastruktūru un esošo spēju pieejamību, tostarp arī to ģeogrāfisko pārklājumu, Savienības un valstu līmenī. Minētajā koplietošanā un prioritizācijā piešķir prioritāti GOVSATCOM lietotājiem atkarībā no to relevances un kritiskuma.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritizāciju, ņemot vērā paredzamo pieprasījumu pēc dažādiem GOVSATCOM izmantošanas gadījumiem, drošības risku analīzi attiecībā uz šiem izmantošanas gadījumiem un – attiecīgā gadījumā – izmaksu efektivitāti.

Minētajos noteikumos definējot cenu politiku, Komisija nodrošina, ka GOVSATCOM jaudu un pakalpojumu sniegšana nekropļo tirgu, un GOVSATCOM jaudu pietiekamību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Satelītsakaru jaudu un pakalpojumu koplietošanu un prioritizāciju starp GOVSATCOM lietotājiem, kuriem autorizāciju piešķīris viens un tas pats GOVSATCOM dalībnieks, nosaka un īsteno minētais GOVSATCOM dalībnieks.

1.   Zemes segments ietver infrastruktūru, kas nepieciešama, lai būtu iespējams sniegt pakalpojumus GOVSATCOM lietotājiem saskaņā ar 66. pantu, jo īpaši GOVSATCOM centrus, kas iepērkami saskaņā ar šo komponentu, lai GOVSATCOM lietotājus savienotu ar satelītsakaru jaudu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Zemes segments un tā ekspluatācija atbilst 34. panta 2. punktā minētajām vispārējās drošības prasībām, kas definētas GOVSATCOM.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka zemes segmenta infrastruktūras atrašanās vietu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, un tie neskar dalībvalsts tiesības pieņemt lēmumu nekādu šādu infrastruktūru neizmitināt.

1.   Dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD ir GOVSATCOM dalībnieki, ciktāl tie piešķir autorizāciju GOVSATCOM lietotājiem vai nodrošina satelītsakaru jaudas vai zemes segmenta objektus, vai daļu no zemes segmenta iekārtām.

Ja Padome, Komisija vai EĀDD piešķir autorizāciju GOVSATCOM lietotājiem vai nodrošina satelītsakaru jaudas vai zemes segmenta objektus, zemes segmenta iekārtu daļu kādas dalībvalsts teritorijā, šāda autorizācija vai nodrošināšana nav pretrunā neitralitātes vai nepieskaņošanās noteikumiem, kas paredzēti minētās dalībvalsts konstitucionālajās tiesībās.

2.   Savienības aģentūras drīkst kļūt par GOVSATCOM dalībniecēm tikai tad, ja tas ir nepieciešams to uzdevumu pildīšanai un saskaņā ar detalizētiem noteikumiem, kuri paredzēti administratīvā nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo aģentūru un Savienības iestādi, kas to uzrauga.

3.   Trešās valstis un starptautiskās organizācijas drīkst kļūt par GOVSATCOM dalībniecēm saskaņā ar 7. pantu.

4.   Katrs GOVSATCOM dalībnieks izraugās vienu kompetento GOVSATCOM iestādi.

5.   Kompetentā GOVSATCOM iestāde nodrošina, ka:

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tai ir juridiskas personas statuss.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tā var jo īpaši iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

3.   Aģentūru pārstāv izpilddirektors.

1.   Aģentūras mītne atrodas Prāgā, Čehijā.

2.   Aģentūras personāls var atrasties kādā no Galileo vai EGNOS zemes centriem, kas minēti Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/413 vai (ES) 2017/1406, lai veiktu Programmas pasākumus, kuri ir paredzēti attiecīgajā nolīgumā.

3.   Atkarībā no Programmas vajadzībām dalībvalstīs var izveidot vietējos birojus saskaņā ar 79. panta 2. punktā noteikto procedūru.

1.   Aģentūras administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

2.   Administratīvā padome, izpilddirektors un Drošības akreditācijas padome sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību un koordināciju saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Aģentūras iekšējos noteikumos, piemēram, Administratīvās padomes reglamentā, Drošības akreditācijas padomes reglamentā, Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumos, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas noteikumos un noteikumos, kas reglamentē piekļuvi dokumentiem.

1.   Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un trīs Komisijas pārstāvji, un tiem visiem ir balsstiesības. Administratīvajā padomē ir arī viens Eiropas Parlamenta izraudzīts pārstāvis bez balsstiesībām.

2.   Saskaņā ar Administratīvās padomes reglamentā paredzētajiem nosacījumiem Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāja statusā jautājumos, kas ir tieši ar tiem saistīti, var tikt aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, Padomes pārstāvis, Augstā pārstāvja pārstāvis un EKA pārstāvis.

3.   Katram Administratīvās padomes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.

4.   Katra dalībvalsts izvirza vienu Administratīvās padomes locekli un viņa aizstājēju, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras uzdevumu jomā un attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta pārvaldības prasmes. Lai nodrošinātu Administratīvās padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.

5.   Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt.

6.   Attiecīgā gadījumā trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalību un šādas dalības nosacījumus paredz 98. pantā minētajos nolīgumos, un tie atbilst Administratīvās padomes reglamentam. Minētajiem pārstāvjiem balsstiesību nav.

1.   Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi, un to var vienreiz pagarināt. Katrs amata termiņš beidzas, kad minētā persona vairs nav Administratīvās padomes loceklis.

3.   Administratīvā padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, vai abus.

1.   Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās Administratīvās padomes apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu. Izpilddirektoram nav balsstiesību.

3.   Administratīvā padome regulāri – vismaz divreiz gadā – sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

4.   Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem, ievērojot tās reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

5.   Ja diskusija attiecas uz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvji var apmeklēt Administratīvās padomes sanāksmes un piedalīties apspriedēs, pamatojoties uz principu “nepieciešamība zināt”. Tomēr balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvji. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvji no dalībvalstīm, kurām šāda infrastruktūra pieder. Administratīvās padomes reglamentā izklāsta situācijas, kurās var piemērot šo procedūru.

6.   Aģentūra nodrošina Administratīvajai padomei sekretariātu.

1.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Lai ievēlētu un atlaistu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un lai pieņemtu budžetu un darba programmas, apstiprinātu 98. panta 2. punktā minētās vienošanās un Aģentūras drošības noteikumus, pieņemtu reglamentu, izveidotu vietējos birojus un apstiprinātu 92. pantā minētos izmitināšanas nolīgumus, ir nepieciešams divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.

2.   Katram dalībvalsts pārstāvim un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs. Lēmumus, kas pamatojas uz 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, izņemot jautājumos, uz kuriem attiecas V sadaļas II nodaļa, vai kas pamatojas uz 77. panta 5. punktu, var pieņemt tikai tad, ja Komisijas pārstāvju balsojums ir labvēlīgs.

3.   Administratīvās padomes reglamentā nosaka detalizētāku balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no padomes locekļiem var rīkoties cita padomes locekļa vārdā, kā arī attiecīgā gadījumā prasības attiecībā uz kvorumu.

1.   Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un minētajā nolūkā pieņem visus vajadzīgos lēmumus. Tas neietekmē pilnvaras, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām saskaņā ar V sadaļas II nodaļu.

2.   Administratīvā padome īsteno arī šādus uzdevumus:

3.   Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar nodarbināšanas kārtību (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ziņo Administratīvajai padomei par minēto deleģēto pilnvaru īstenošanu. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.

Piemērojot šā punkta otro daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un īstenot tās pati vai deleģēt tās vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam pirmajā daļā minētās pilnvaras attiecībā uz tādu darbinieku pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kuri iesaistīti darbībās saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, un disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami šādiem darbiniekiem.

Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Attiecībā uz tādu darbinieku pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kuri iesaistīti šīs regulas V sadaļas II nodaļā norādītajās darbībās, un attiecīgajiem veicamajiem disciplinārajiem pasākumiem Administratīvā padome vispirms konsultējas ar Drošības akreditācijas padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

Administratīvā padome arī pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu darbā uz Aģentūru. Pirms minētā lēmuma pieņemšanas Administratīvā padome konsultējas ar Drošības akreditācijas padomi par to valsts ekspertu norīkošanu, kuri iesaistīti drošības akreditācijas darbībās saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

4.   Administratīvā padome ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai izbeigt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, ievērojot 89. pantu.

5.   Administratīvā padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru saistībā ar viņa darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē, izņemot attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar V sadaļas II nodaļu.

1.   Aģentūru vada izpilddirektors. Izpilddirektors atskaitās Administratīvajai padomei.

Šis punkts neietekmē Drošības akreditācijas padomes un saskaņā ar 82. pantu tās uzraudzībā esošā Aģentūras personāla autonomiju vai neatkarību un pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgi 38. un 81. pantu piešķirtas Drošības akreditācijas padomei un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam.

2.   Neskarot Komisijas un Administratīvās padomes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

1.   Izpilddirektors pilda šādus uzdevumus:

2.   Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai Aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ja iespējams, ietekmi uz personāla sadalījumu un budžetu iekļauj 84. panta 6. punktā minētajā vienotā programmdokumenta projektā.

1.   Drošības akreditācijas padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Ja pēc divām Drošības akreditācijas padomes sanāksmēm neizdodas sasniegt divu trešdaļu balsu vairākumu, vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums.

2.   Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

3.   Drošības akreditācijas padomei ir pilnvaras atlaist priekšsēdētāju un/vai priekšsēdētāja vietnieku. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

4.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi, un to var vienreiz pagarināt. Katrs amata pilnvaru termiņš beidzas, kad minētā persona vairs nav Drošības akreditācijas padomes loceklis.

1.   Drošības akreditācijas padomei ir pieejami visi cilvēkresursi un materiālie resursi, kas tai vajadzīgi, lai neatkarīgi pildītu savus uzdevumus. Tai ir pieejama visa citu Aģentūras struktūru rīcībā esošā informācija, kas ir noderīga tās uzdevumu pildīšanā, neskarot 37. panta i) punktā minētos autonomijas un neatkarības principus.

2.   Drošības akreditācijas padome un tās pārraudzībā esošie Aģentūras darbinieki darbu veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operacionālajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, saskaņā ar dažādu Programmas komponentu mērķiem. Drošības akreditācijas padomes pārraudzībā esošam Aģentūras darbiniekam vienlaikus neuzdod citus uzdevumus Aģentūrā.

Lai to panāktu, Aģentūrā izveido efektīvu organizatorisko nošķīrumu starp darbiniekiem, kuri iesaistīti darbībās saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, un citiem Aģentūras darbiniekiem. Drošības akreditācijas padome nekavējoties informē izpilddirektoru, Administratīvo padomi un Komisiju par apstākļiem, kas varētu ierobežot tās autonomiju vai neatkarību. Ja risinājumu neizdodas atrast Aģentūrā, Komisija izskata šo situāciju, apspriežoties ar attiecīgajām personām. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas iznākumu, Komisija paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, kas jāīsteno Aģentūrai, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Drošības akreditācijas padome izveido īpašas pakārtotās struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes norādījumiem. Vienlaikus nodrošinot nepieciešamo darba nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido komiteju, kuras uzdevums ir pārskatīt drošības analīzi, veikt testus un sagatavot attiecīgus ziņojumus par risku, lai palīdzētu sagatavot Drošības akreditācijas padomes lēmumus. Drošības akreditācijas padome var izveidot un izformēt ekspertu grupas, kas palīdz minētās komitejas darbā.

1.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs nodrošina, ka padome drošības akreditācijas darbības veic neatkarīgi, un pilda šādus uzdevumus:

2.   Attiecībā uz darbībām saskaņā ar V sadaļas II nodaļu Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju ierasties uz viedokļu apmaiņu šajās iestādēs par Aģentūras darbu un perspektīvu, tostarp par daudzgadu un gada darba programmām.

1.   Neskarot citus resursus un maksājumus, Aģentūras ieņēmumi ietver Savienības iemaksu, kas iekļauta Savienības budžetā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem. Aģentūra no Savienības budžeta var saņemt ad hoc dotācijas.

2.   Aģentūras izdevumi ietver personāla, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar Drošības akreditācijas padomes, tostarp 38. panta 3. punktā un 82. panta 3. punktā minēto struktūru, darbību un līgumiem un vienošanām, ko Aģentūra noslēgusi, lai pildītu tai uzticētos uzdevumus.

3.   Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

4.   Izpilddirektors, cieši sadarbojoties ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju attiecībā uz darbībām saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, skaidri nodalot tos tāmes projekta elementus, kas attiecas uz drošības akreditācijas darbībām, no elementiem, kas attiecas uz citām Aģentūras darbībām. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs var rakstīt paziņojumu par minēto projektu, un izpilddirektors gan tāmes projektu, gan minēto paziņojumu nosūta Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei kopā ar štatu saraksta projektu.

5.   Administratīvā padome katru gadu, ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu un cieši sadarbojoties ar Drošības akreditācijas padomi attiecībā uz darbībām saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam.

6.   Administratīvā padome katru gadu līdz 31. janvārim vienotā programmdokumenta projektu, kurā inter alia ietverta tāme, štatu saraksta projektu un provizorisko gada darba programmu nosūta Komisijai un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Aģentūra ir noslēgusi vienošanās saskaņā ar 98. pantu.

7.   Komisija ieņēmumu un izdevumu tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

8.   Ņemot par pamatu tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu. Komisijai vispārējā budžeta projekts jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 314. pantu.

9.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iemaksu apropriācijas Aģentūrai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

10.   Budžetu pieņem Administratīvā padome. Tas kļūst par budžeta galīgo redakciju pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā redakcijā. Vajadzības gadījumā budžetu attiecīgi koriģē.

11.   Administratīvā padome iespējami drīz paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu īstenot projektu, kam varētu būt nozīmīga finansiāla ietekme uz budžeta finansēšanu, jo īpaši par visiem projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā attiecīgi informē Komisiju.

12.   Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paziņojusi par nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā atzinumu nosūta Administratīvajai padomei sešās nedēļās no projekta paziņošanas dienas.

1.   Ar Aģentūras budžeta izpildi nodarbojas tās izpilddirektors.

2.   Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas nepieciešama vērtēšanas pienākumu veikšanai.

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Civildienesta noteikumi, nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Aģentūras personāls sastāv no darbiniekiem, kurus Aģentūra ir pieņēmusi darbā, lai pildītu savus uzdevumus. Viņiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, ar kuru viņi rīkojas.

3.   Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 37. panta i) punktam.

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu izpilddirektora amatam – tiklīdz iespējams – var aicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.

Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

2.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šā amatu pilnvaru termiņa beigās Komisija veic izpilddirektora darbības novērtējumu, ņemot vērā Aģentūras nākotnes uzdevumus un problēmas.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto novērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru termiņa pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu Administratīvā padomes locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, pēc tam nepiedalās atlases procedūrā, kas attiecas uz šo pašu amata vietu.

Administratīvā padome par savu nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu informē Eiropas Parlamentu. Pirms šādas amata pilnvaru termiņa pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un atbildēt uz to deputātu jautājumiem.

3.   Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteikusi Komisija vai trešdaļa Administratīvās padomes locekļu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

4.   Eiropas Parlaments un Padome var aicināt izpilddirektoru ierasties uz viedokļu apmaiņu šajās iestādēs par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmu. Minētajā viedokļu apmaiņā netiek skatīti jautājumi par drošības akreditācijas darbībām saskaņā ar V sadaļas II nodaļu.

1.   Nepieciešamos aspektus saistībā ar uzņemšanu, kas izmitinātājā dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūras mītne, jānodrošina Aģentūrai, un iekārtām, kuru pieejamība minētajai dalībvalstij jānodrošina, līdztekus konkrētajiem noteikumiem, kas izmitinātājā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā. Mītnes nolīgumu noslēdz starp Aģentūru un attiecīgo dalībvalsti, kurā atrodas Aģentūras mītne, pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.

2.   Ja tas nepieciešams Aģentūras vietējā biroja, kas izveidots saskaņā ar 79. panta 2. punktu, darbībai, – pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma saņemšanas noslēdz izmitināšanas nolīgumu starp Aģentūru un attiecīgo dalībvalsti, kurā atrodas vietējais birojs.

3.   Aģentūras izmitinātājas dalībvalstis nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras netraucētai un efektīvai darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (48).

2.   Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Administratīvā padome pieņem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 izpildei vajadzīgos pasākumus.

3.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 228. un, attiecīgi, 263. pantu.

1.   Lai saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 palīdzētu apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Aģentūra sešu mēnešu laikā no darbības sākšanas pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējām izmeklēšanām, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (49), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā doto lēmuma paraugu, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt gan dokumentu revīzijas, gan revīzijas uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzēti Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē Aģentūra.

4.   Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietilpst noteikumi, kas Eiropas Revīzijas palātu un OLAF skaidri pilnvaro savas attiecīgās kompetences ietvaros veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas. Tas neietekmē 1., 2., un 3. punktu.

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar šķīrējklauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtos līgumos.

3.   Saistībā ar ārpuslīgumisko atbildību Aģentūra saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kompensē jebkādu kaitējumu, ko tās struktūras vai darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi attiecībā uz kompensāciju par 3. punktā minētajiem zaudējumiem.

5.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos vai nodarbināšanas kārtībā.

1.   Aģentūra ir atvērta to trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus starptautiskus nolīgumus.

2.   Saskaņā ar šā panta 1. punktā un 43. pantā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāta kārtība, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešās valstis un starptautiskās organizācijas piedalās Aģentūras darbā, arī noteikumi par šo valstu dalību Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksām un darbiniekiem. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Attiecīgā gadījumā tā ietver arī noteikumus par apmaiņu ar klasificētu informāciju ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un tās aizsardzību. Minētos noteikumus iepriekš apstiprina Komisija.

3.   Administratīvā padome pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Aģentūras kompetencē, 1. punktā minēto starptautisko nolīgumu ietvaros.

4.   Komisija nodrošina, ka savās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, Aģentūra darbojas savu pilnvaru un pastāvošā institucionālā satvara ietvaros, noslēdzot attiecīgu darba vienošanos ar izpilddirektoru.

1.   Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv, vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas:

2.   Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, valstu norīkotie eksperti, novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv, vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un, ja šādas intereses pastāv, atturas no dalības diskusijās un no balsojuma par šādiem punktiem.

3.   Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome savā iekšējā reglamentā paredz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības praktiskos aspektus.

1.   Pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas progresu virzībā uz 4. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.   Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par Programmas progresu virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 105. pantu, lai grozītu pielikumu attiecībā uz rādītājiem, ja to uzskata par nepieciešamu, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.   Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 106. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

4.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi.

Minētajam nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

5.   Šā panta 1. punkta nolūkā Savienības līdzekļu saņēmēji sniedz attiecīgu informāciju. Datus, kas vajadzīgi darbības rezultātu verificēšanai, vāc efektīvā, lietderīgā un savlaicīgā veidā.

1.   Komisija savlaicīgi veic Programmas izvērtējumus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Līdz 2024. gada 30. jūnijam un – pēc šā datuma – ik pēc četriem gadiem Komisija izvērtē Programmas īstenošanu. Izvērtējums aptver visus Programmas komponentus un darbības. Tajā novērtē:

Attiecībā uz katru Programmas komponentu izvērtējumā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, novērtē arī pirmās daļas c) apakšpunktā minēto attīstību ietekmi, tostarp vajadzību mainīt cenu noteikšanas politiku vai vajadzību pēc papildu kosmosa vai zemes infrastruktūras.

Vajadzības gadījumā izvērtējumam pievieno attiecīgu priekšlikumu.

3.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.   Šīs regulas īstenošanā iesaistītie subjekti sniedz Komisijai datus un informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu 1. punktā minēto izvērtēšanu.

5.   Līdz 2024. gada 30. jūnijam un – pēc šā datuma – ik pēc četriem gadiem Komisija novērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Izvērtēšana balstās uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Izvērtēšanā jo īpaši aplūko, vai nav radusies vajadzība grozīt Aģentūras pilnvaras, un izvērtē jebkādu šādu grozījumu finansiālo ietekmi. Izvērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju. Komisija var arī izvērtēt Aģentūras sniegumu, lai novērtētu iespēju tai uzticēt papildu uzdevumus saskaņā ar 29. panta 3. punktu. Vajadzības gadījumā izvērtējumam pievieno attiecīgu priekšlikumu.

Ja Komisija uzskata, ka vairs nav pamata, lai Aģentūra turpinātu veikt savu darbību, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt.

Komisija ziņojumu par Aģentūras izvērtējumu un savus secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanā izdarītos konstatējumus publisko.

1.   Rīcība ar visa veida personas datiem saistībā ar šajā regulā paredzētajiem uzdevumiem un darbībām, tostarp rīcība, ko veic Aģentūra, notiek saskaņā ar personas datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (50) un (ES) 2018/1725 (51).

2.   Administratīvā padome nosaka pasākumus, kā Aģentūra piemēro Regulu (ES) 2018/1725, tostarp pasākumus, kas attiecas uz Aģentūras datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 53. un 101. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 53. un 101. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 53. un 101. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 105. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

1.   Komisijai palīdz Programmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Programmas komiteja tiekas šādās dažādās specifiskās konfigurācijās:

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja par īstenošanas akta projektu, kas minēts šīs regulas 34. panta 2. punktā, Programmas komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkts.

5.   Saskaņā ar Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem Programmas komitejas sanāksmēs kā novērotājus var uzaicināt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvjus, ievērojot Programmas komitejas reglamentā paredzētos nosacījumus un ņemot vērā Savienības drošību.

6.   Programmas komiteja saskaņā ar tās reglamentu kā darba grupu izveido “Lietotāju forumu”, lai tas sniegtu Programmas komitejai padomus par lietotāju prasību aspektiem, pakalpojumu attīstību un lietotāju piesaisti. Lietotāju foruma mērķis ir garantēt pastāvīgu un efektīvu lietotāju iesaisti un tikties specifiskās konfigurācijās attiecībā uz katru Programmas komponentu.

1.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma redzamību – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem.

Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm , ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 4. pantā minētajiem mērķiem.

3.   Aģentūra pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Komunikācijas darbībām piešķirtie resursi netraucē efektīvi pildīt uzdevumus, kas minēti 29. pantā. Šādas komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem Administratīvās padomes pieņemtajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem.

1.   Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.   Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Jo īpaši konsorcijs, kas izveidots saskaņā ar Lēmuma Nr. 541/2014/ES 7. panta 3. punktu, nodrošina SST pakalpojumus trīs mēnešus pēc tam, kad nacionālie konstituējošie subjekti parakstījuši SST partnerības nolīgumu, kas paredzēts šīs regulas 58. pantā.

2.   No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES.

3.   Vajadzības gadījumā Savienības budžetā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada, tostarp izmantojot FPPN un iemaksu nolīgumus, lai segtu izmaksas, kas nepieciešamas 4. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai, lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nav pabeigtas līdz Programmas beigām, kā arī lai segtu izdevumus, kas aptver kritiskas operacionālās darbības un pakalpojumu sniegšanu.