(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Turklāt LES 3. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību, un ka tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”).

(2)

Ir kritiski svarīgi, ka šīs tiesības un vērtības tiek aktīvi koptas, aizsargātas, veicinātas, īstenotas un izplatītas starp pilsoņiem un tautām arī turpmāk, un ka tās ir Savienības projekta pamatā, jo šo tiesību un vērtību aizsardzības vājināšanās kādā no dalībvalstīm var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā. Tādēļ Savienības vispārējā budžetā būtu jāiekļauj noteikums attiecībā uz jaunu tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kas ietver programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/693 (4). Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikālismu un šķelšanos un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai mazinās iespējas, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un Savienības vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz Savienības politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda programma “Tiesiskums” saskaņā ar 2014.-2020. gada programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (5), turpinās palīdzēt tālāk attīstīt Savienības tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir tiesiskums, tiesu varas neatkarība un objektivitāte, savstarpēja atzīšana un savstarpēja uzticēšanās, tiesu iestāžu pieejamība un pārrobežu sadarbība.

Programmā “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (“programma”) tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (6), un programma “Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (7) (“iepriekšējās programmas”).

(3)

Programma būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (8).

(4)

Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un divas tā pamatā esošās finansēšanas programmas būs vērstas uz personām un subjektiem, kas palīdz padarīt dzīvākas un dinamiskākas mūsu kopīgās vērtības un bagātīgo daudzveidību, kā arī tiesības un vienlīdzību. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, atklātu, plurālistisku, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku un spējīgu pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības kopšanu, kuras pamatā ir mūsu kopīgās vērtības, vēsture un atmiņa. LES 11. pantā ir prasīts, lai Savienības iestādes uzturētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dotu pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

(5)

Izveidojot pilsoniskā dialoga grupu, būtu jāiedibina atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogs ar programmas atbalsta saņēmējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Pilsoniskā dialoga grupai vajadzētu kļūt par atklātu un neformālu diskusiju forumu un būtu jādod ieguldījums pieredzes un labas prakses apmaiņā un diskusijās par politikas norisēm programmas jomās un mērķos, ka arī ar to saistītās jomās. Pilsoniskā dialoga grupai nevajadzētu būt nekādi atbildīgai par programmas pārvaldību.

(6)

Pamatojoties uz iepriekšējās programmās gūto pozitīvo pieredzi un to pilnveidojot, programmai būtu jādod iespēja attīstīt sinerģiju to problēmu risināšanai, kuras ir kopīgas Savienības vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un kritiskās dimensijas sasniegšanai, kas nepieciešama, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģijas potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu saistītu politikas jomu iespējas sasniegt personas un pilsonisko sabiedrību ar mērķi panākt ģeogrāfisko līdzsvaru. Lai programma būtu efektīva, tai, izmantojot pielāgotas un mērķorientētas pieejas, būtu jāņem vērā dažādo politikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un to īpašās vajadzības.

(7)

Lai palielinātu pilsoņu uzticēšanos Savienībai un nodrošinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, būtiski ir pilnībā ievērot un veicināt tiesiskumu un demokrātiju. Veicinot tiesības un vērtības, programma palīdzēs veidot demokrātiskāku Savienību, ievērot tiesiskumu un demokrātisko dialogu, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp gadījumos, kad samazinās pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas.

(8)

Lai tuvinātu Savienību tās pilsoņiem un sekmētu demokrātisko līdzdalību, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Būtu jāattīsta un jāsekmē Eiropas pilsoniskums un Eiropas identitāte, veicinot pilsoņu izpratni par politikas veidošanas procesu un pilsonisko līdzdalību Savienības darbībās. Turklāt pilsoņu iesaistīšana pašvaldību sadraudzības projektos un pašvaldību tīklos un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī programmas aptvertajās jomās veicinās pilsoņu līdzdalību sabiedrībā un galu galā aktīvu iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, kultūru dialogu, kultūru un valodu daudzveidību, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina apziņu par piederību pie Savienības un kopēju Eiropas identitātē balstītu pilsonību, kuras pamatā ir vienota mūsu kopīgo Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām tās tālāko reģionu pilsoņu vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

(9)

Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai pilsoņi, jo īpaši jaunieši, apzinātos kopējo vēsturi un vērtības, kas ir pamats kopējai nākotnei. Atceres pasākumos būtu jārosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē – īpaši par nacisma, kas noveda pie holokausta, un fašisma, staļinisma un totalitāro komunistisko režīmu cēloņiem – un būtu jāpiemin šo režīmu noziegumu upuri. Starp tiem vajadzētu būt arī pasākumiem, kas attiecas uz citiem izšķirošiem notikumiem un atsauces punktiem nesenākajā Eiropas vēsturē. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, sociālo, kultūras un starpkultūru faktoru nozīme, lai radītu Eiropas identitāti, kuras pamatā ir kopējas vērtības un piederības apziņa.

(10)

Pilsoņiem būtu vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem būtu jājūtas ērti, dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī. Viņiem būtu jājūtas spējīgiem izmantot visas pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka ir pilnībā panākama to izpilde un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām un palīdzētu faktiski izmantot tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(11)

Dzimumu līdztiesība ir viena no Savienības pamatvērtībām un viens no tās mērķiem. Tomēr vispārējais progress dzimumu līdztiesības jomā stagnē. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm un meitenēm, kā arī dažādu veidu vardarbība pret viņām pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt politisko, strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas veicināšana visās Savienības darbībās ir viens no Savienības pamatuzdevumiem un ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības virzītājspēkiem, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu. Īpaši svarīgi ir cīnīties pret stereotipiem un slēpto un intersekcionālo diskrimināciju. Dzimumu līdztiesības pīlāri ir vienlīdzīga piekļuve nodarbinātībai, vienlīdzīga dalība darba tirgū un karjeras izaugsmes šķēršļu likvidēšana visās nozarēs, piemēram, tiesu sistēmā un ar zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātni un matemātiku saistītās nozarēs. Uzmanība būtu jāvelta arī darba un privātās dzīves līdzsvaram un tam, lai neapmaksāts mājsaimniecības darbs un bērnu, vecu cilvēku un citu apgādājamu personu aprūpes darbs vienlīdzīgi tiktu sadalīts starp vīriešiem un sievietēm, jo šie jautājumi ir nesaraujami saistīti ar vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības un līdzdalības panākšanu un ar sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanu.

(12)

Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret riska grupām (bērniem, jauniešiem un citām riska grupām, piemēram, LGBTIK personām un personām ar invaliditāti) ir smags pamattiesību pārkāpums un tas ir izplatīts visā Savienībā visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos un rada nopietnas sekas cietušo fiziskajai, garīgajai un psiholoģiskajai veselībai un sabiedrībā kopumā. Ar dzimumu saistīta vardarbība un aizskaroša izturēšanās gan mājās, gan publiskajā sfērā visvairāk skar sievietes. Tāpēc cīņai pret šādu vardarbību un aizskarošu izturēšanos ir izšķiroša nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā. Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) vardarbība pret sievietēm ir definēta kā visi ar dzimumu saistīti vardarbības akti, kas izraisa vai, ļoti iespējams, var izraisīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas sievietēm, tostarp draudi izdarīt šādas darbības, spaidi vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē. Ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kas aptver juridiskos, ekonomiskos, izglītības un veselības aspektus. Ir aktīvi jācīnās arī pret dzimumu stereotipiem jau no agrīna vecuma, kā arī pret visu veidu naida runu un vardarbību tiešsaistē. Šajā kontekstā joprojām ir svarīgi atbalstīt sieviešu tiesību organizācijas un citus šīs jomas dalībniekus. Bērni, jaunieši un citas apdraudētas grupas, piemēram, LGBTIK personas un personas ar invaliditāti, ir arī īpaši pakļautas vardarbības riskam, sevišķi ģimenē un tuvās attiecībās.

Būtu jārīkojas, lai veicinātu apdraudētu personu tiesības — jo īpaši bērnu, tostarp bāreņu, kas par tādiem kļuvuši dēļ vardarbības ģimenē vai citu iemeslu dēļ, un citu īpaši neaizsargātu bērnu grupu, tiesības — un pastiprinātu viņu aizsardzību un nodrošinātu viņu tiesības uz attīstību un cieņu. Visu veidu vardarbības, jo īpaši ar dzimumu saistītas vardarbības, apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz personām īstenot savas pamattiesības un veicina dzimumu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību. Tiek uzsvērts tas, cik svarīgi saskaņā ar programmu ir piešķirt finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina dzimumu līdztiesību, apkaro ar dzimumu saistītu vardarbību un sekmē sieviešu tiesības, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, un LGBTIK personu tiesības, visās dalībvalstīs. Ar visām minētajām darbībām tiecas veicināt Savienības pamatvērtības, un tāpēc tās būtu bez izņēmuma jāatbalsta visā Savienībā.

(13)

Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši Daphne finansējums, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu upurus, kopš tā uzsākšanas 1997. gadā ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar Daphne programmu ir finansēti projekti ar mērķi uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem un atbalstīt tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, tostarp, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, vajāšanu un tādām kaitējošām tradicionālām ieražām kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu un aizskarošu izturēšanos tiešsaistē. Ņemot vērā joprojām satraucoši augsto tādu personu skaitu, kuras cietušas no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, ir svarīgi turpināt visas minētās darbības, paredzot neatkarīgu budžeta piešķīrumu darbībām, ar ko īsteno Daphne programmā noteikto konkrēto mērķi — novērst un apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību —, un programmas īstenošanā pienācīgi ņemt vērā šo darbību rezultātus un no tām gūto pieredzi.

(14)

Diskriminācijas aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. pants paredz attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Diskriminācijas aizlieguma princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Būtu jāņem vērā, kādas īpašas iezīmes ir dažādiem diskriminācijas veidiem, tostarp tiešai, netiešai un strukturālai diskriminācijai, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgi pasākumi, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Ar programmu būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot visu veidu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, afrofobiju, antisemītismu, antičigānismu, naidu pret musulmaņiem un visus neiecietības veidus, tostarp homofobiju, bifobiju, transfobiju, interfobiju un neiecietību, kas balstās uz dzimumidentitāti, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā arī neiecietību pret cilvēkiem, kas pieder pie minoritātēm, ņemot vērā multiplo diskrimināciju. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji pastiprinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tādi paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (9).

(15)

Sociāli un vides šķēršļi, kā arī piekļūstamības trūkums neļauj personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem pilnībā un efektīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Personas ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un medijiem un īstenot politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām līgumslēdzējas puses Savienība un visas dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visas personas ar invaliditāti var pilnīgi un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Minētā konvencija ir kļuvusi par neatņemamu Savienības tiesību sistēmas daļu.

(16)

Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību ir pamattiesības, kas nostiprinātas Hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas LESD 16. pantā un Hartas 8. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskajā regulējumā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (11), ir paredzēti noteikumi, ar ko tiesībām uz personas datu aizsardzību tiek nodrošināta efektīva izpilde. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību straujas tehnoloģiju attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, piemēram, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas cīnās par datu aizsardzību atbilstoši Savienības standartiem, un veikt pētījumus un citas attiecīgas darbības.

(17)

Ar LESD 24. pantu ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes pienākums pieņemt noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai LES 11. panta nozīmē. Tas tika izpildīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019//788 (12). Ar programmu būtu jāatbalsta minētās regulas īstenošanai paredzētā tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, tādējādi palīdzot īstenot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas.

(18)

Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta un diskriminācijas aizlieguma aspekta integrēšana. Programmas starpposma un galīgajā izvērtējumā būtu jānovērtē ietekme uz dzimumu līdztiesību, lai novērtētu, kādā apmērā tā palīdz panākt dzimumu līdztiesību, un novērtētu, vai tai ir neparedzēta nelabvēlīga ietekme uz dzimumu līdztiesību. Saistībā ar minēto un ņemot vērā to, cik atšķirīgas ir darbības dažādās programmas sadaļās un cik dažāds ir to apmērs, būs svarīgi nodrošināt, lai atsevišķie projektu virzītāju vāktie dati, kad vien iespējams, tiktu sadalīti pēc dzimuma. Svarīgi ir arī sniegt pieteikumu iesniedzējiem informāciju, kā ņemt vērā dzimumu līdztiesību, tostarp informāciju, kā vajadzības gadījumā izmantot tādus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas instrumentus kā dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi. Apspriežoties ar ekspertiem un ieinteresētajām personām, būtu jāņem vērā dzimumu līdzsvars.

(19)

LES 3. pantā noteikts, ka Savienībai, inter alia, jāveicina bērna tiesību aizsardzība saskaņā ar Hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.

(20)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi (“līdztiesības iestādes”). Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas minēto Savienības aktu prasības un nodrošinājušas, lai līdztiesības iestādes varētu vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, valodas, vecuma, dzimumpazīmju, dzimumidentitātes un dzimumu dažādības, seksuālās orientācijas, reliģijas un pārliecības un invaliditātes dēļ. Līdztiesības iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu vienlīdzību un nodrošinātu efektīvu vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju viņu attiecīgajās dalībvalstīs. Ir būtiski, lai līdztiesības iestāžu darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī.

Līdztiesības iestāžu Eiropas tīkls (Equinet) tika izveidots 2007. gadā un tā sastāvā ir valsts līdztiesības iestādes, kā noteikts Padomes Direktīvā 2000/43/EK (13) un 2004/113/EK (14), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK (15) un 2010/41/ES (16). Komisija 2018. gada 22. jūnijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2018/951 (17) par līdztiesības iestāžu standartiem, kurā ir izklāstītas to pilnvaras, neatkarība, efektivitāte, kā arī koordinācija un sadarbība. Equinet atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Minētā Equinet koordinēšana ir izšķiroši svarīga, lai efektīvi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un tā būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

(21)

Lai pastiprinātu ērti lietojamu piekļūstamību un nodrošinātu objektīvas norādes, praktisku informāciju un palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem attiecībā uz visiem programmas aspektiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot programmas kontaktpunktus. Programmas kontaktpunktiem būtu jāveic savas funkcijas neatkarīgi un bez publisko iestāžu iejaukšanās lēmumu pieņemšanā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis spētu izvēlēties vispiemērotāko šādu programmas kontaktpunktu pārvaldību, cita starpā tāda, ko veic publiskās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai to konsorciji. Programmas kontaktpunktiem nevajadzētu būt atbildīgiem par programmas vadību.

(22)

Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām un veicinātu efektīvu tiesību izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesībām, tostarp Hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā (18), finansējuma palielinājums un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to lomu un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Savienības finansējumam būtu jāpapildina valsts līmeņa centieni, palīdzot atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar tiesību un vērtību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu, inter alia ar aizstāvības pasākumiem, piemēram, stratēģisko tiesvedību, kampaņām, komunikāciju un citiem uzraudzības pasākumiem, kā arī veicināt un aizsargāt Savienības vērtības un uzlabot informētību par tām vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī. Programma būtu jāīsteno ērti lietojamā veidā, piemēram, izmantojot ērti lietojamu pieteikšanās un ziņošanas procedūru. Īpaši būtu jārūpējas par to, lai programmai varētu piekļūt valsts, reģionāla, vietēja un transnacionāla līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vietējo aktīvistu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī saņēmēju kapacitāti. Attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā arī finanšu atbalsta sniegšana trešām personām.

(23)

Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.

(24)

Ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt pieejamai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas trešās valstis.

(25)

Lai nodrošinātu efektīvu Savienības vispārējā budžeta līdzekļu sadali, ir nepieciešams nodrošināt to, ka visām saskaņā ar programmu veiktām darbībām ir Savienības pievienotā vērtība ka tās papildina dalībvalstu darbības un ka tās ir saskaņā ar citām Savienības darbībām. Būtu jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kuras ir savstarpēji cieši saistītas, jo īpaši ar programmu “Tiesiskums”, kā arī ar programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXXX/XXXX (19) un “Erasmus+”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXXX/XXXX (20), lai īstenotu krustmiju iespējas kultūras, mediju, mākslas, izglītības un jaunrades jomās. Ir jārada sinerģija ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība un cīņa pret sociālo atstumtību, jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu Plus, kā arī iekšējā tirgus, uzņēmējdarbības, jaunatnes, veselības, pilsonības, tiesiskuma, migrācijas, drošības, pētniecības, inovācijas, tehnoloģijas, rūpniecības, kohēzijas, tūrisma, ārējo attiecību, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomās.

(26)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu Nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (21) 18. punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (22) ("Finanšu regula") 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai ierobežotu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā izmaksas, kas radušās no pasākumiem, kurus atbalsta ar šo regulu un kuri jau ir uzsākti, uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(28)

Programmai piemēro Finanšu regulu. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(29)

Finansēšanas veidi un izpildes metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, attiecīgo ieinteresēto personu un izvēlēto labuma guvēju spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver fiksētu summu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(30)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (23) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (24), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (25) un (ES) 2017/1939 (26) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un, – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra ("EPPO") ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (27).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un - attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, - EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(31)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (28) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošana, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savus attiecīgo kompetenci.

(32)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(33)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (29), personas un attiecīgās valsts un/vai privātās iestādes un institūcijas aizjūras zemēs un teritorijās ir tiesīgas saņemt finansējumu atbilstoši programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamai kārtībai, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(34)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, tiek paredzēts, ka programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu un vērienīgo mērķi bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 7,5 % no budžeta izdevumiem 2024. gadā un 10 % 2026. un 2027. gadā , vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Ar programmu būtu jāatbalsta darbības, kas respektē Savienības klimata un vides standartus un prioritātes un Eiropas zaļā kursa principu "nekaitēt". Sagatavojot un īstenojot programmu, būtu jāapzina attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumu un pārskatīšanas procesiem.

(35)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (30) 22. un 23. punktu, šī programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas ietekmi uz vietas.

(36)

Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu programmas panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31).

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs Regulas mērķus, proti aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas Līgumos, Hartā un piemērojamajās starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1381/2013 un (ES) Nr. 390/2014 būtu jāatceļ.

(40)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.