1.   Valdē ir Komisijas pārstāvis un katras dalībvalsts pārstāvis. Komisija un dalībvalstis valdē ieceļ pārstāvi un pārstāvja vietnieku. Tiek veicināta dzimumu ziņā līdzsvarota līdzdalība.

2.   Valdes locekļus, kas pārstāv dalībvalstis, uzskata par “D tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

1.   Valdes uzdevumi ir jo īpaši šādi:

2.   Komisija nodrošina, ka valdes darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar komiteju, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā, kā arī ar Komisijas ekspertu grupām civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas jomā, kas ir reģistrētas Komisijas Ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā.

1.   Valdi vada Komisijas pārstāvis, un tās līdzpriekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura sanāksmes laikā ir bijusi Eiropas Savienības Padomes iepriekšējā rotējošā prezidentvalsts. Komisijas pārstāvis, apspriežoties ar līdzpriekšsēdētāju, vismaz reizi gadā sasauc sanāksmi. Valdes sanāksmes notiek klātienē vai attālināti.

2.   Priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs ar sekretariāta palīdzību izstrādā darba kārtību un nosūta to valdes locekļiem. Ne vēlāk kā sanāksmes sākumā valdes locekļi pēc savas iniciatīvas var ierosināt darba kārtībā iekļaut jautājumu. Katras sanāksmes sākumā valde pieņem darba kārtību.

3.   Valde pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas pieņemto ekspertu grupu darba standarta reglamentu (3).

4.   Valde vienprātīgi pieņem nesaistošus ieteikumus un ziņojumus. Ja vienprātība netiek panākta, par nesaistošiem ieteikumiem vai ziņojumiem tiek balsots, un lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākums.

Valdes pieņemtie nesaistošie ieteikumi un ziņojumi ir sagatavojoša rakstura, un to mērķis ir palīdzēt darbā komitejai, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā.

1.   Valdes locekļiem par sniegtajiem pakalpojumiem netiek maksāta atlīdzība.

2.   Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas valdes locekļiem radušies saistībā ar dalību valdes sanāksmēs, Komisija atmaksā saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem (4).

3.   Šā panta 2. punktā minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

1.   Zināšanu tīkla pīlāri ir forumi, kuros tiek uzsāktas, plānotas, izstrādātas un īstenotas darbības, kuru vispārējais mērķis ir veicināt zināšanu tīkla mērķu sasniegšanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punktu.

2.   Pīlārs “spēju veidošana” ir vērsts uz to, lai apvienotu, veicinātu un stiprinātu spēju veidošanas iniciatīvas, kas ir būtiskas ieinteresētajām personām civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot Savienības mehānismam.

3.   Pīlārs “zinātne” ir vērsts uz to, lai apvienotu akadēmiskās aprindas, praktiķus un lēmumu pieņēmējus daudznozaru, starpnozaru un pārrobežu sadarbības nolūkā, lai zinātniskās atziņas efektīvāk piemērotu katastrofu riska pārvaldībai un jo īpaši novēršanas un sagatavotības darbībām.

1.   Pīlāru darba grupu sastāvā ir Komisijas pārstāvis, katras dalībvalsts pārstāvis un katras Savienības mehānismā iesaistītās valsts pārstāvis.

2.   Dalībvalstis pārstāvošo pīlāru darba grupu locekļus uzskata par “D tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

Savienības mehānismā iesaistītās valstis pārstāvošo pīlāru darba grupu locekļus uzskata par “E tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

3.   Darba grupas vada Komisijas pārstāvis.

4.   Pīlāru darba grupu darbību nosaka zināšanu tīkla reglaments, ko valde pieņem saskaņā ar 7. pantu.

5.   Pīlāru darba grupas nepieņem ieteikumus vai ziņojumus.

1.   Pīlāra “spēju veidošana” un pīlāra “zinātne” darba grupas atbalsta zināšanu tīkla darbu.

2.   Pīlāra darba grupu uzdevumi ir jo īpaši šādi:

3.   Darba grupas pēc savas iniciatīvas par konkrētiem tematiem var izveidot apakšgrupas, pamatojoties uz darba grupu locekļu vajadzībām un/vai prioritātēm, kas balstītas uz konkrētiem riskiem vai scenārijiem.

4.   Darba grupas nodrošina atbilstošu informācijas plūsmu un koordināciju starp abiem pīlāriem un to attiecīgajām darbībām.

1.   Savienības mehānismā iesaistītajām valstīm valdē ir novērotājas statuss. Katra iesaistītā valsts valdē ieceļ pārstāvi un pārstāvja vietnieku, kam ir novērotāja statuss. Tiek veicināta dzimumu ziņā līdzsvarota līdzdalība.

2.   Novērotāji piedalās apspriedēs un sniedz speciālās zināšanas. Tomēr viņiem nav balsstiesību.

3.   Novērotājus uzskata par “E tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

1.   Sekretariāts atbalsta zināšanu tīkla struktūru darbu, lai nodrošinātu to koordināciju, saskaņotību un informācijas apmaiņu.

2.   Sekretariāta funkcijas nodrošina Komisijas dienesti.

3.   Sekretariāta funkcijas ir šādas:

4.   Sekretariāts vajadzības gadījumā palīdz zināšanu tīkla padomdevēju struktūru sanāksmēs.

1.   Attiecībā uz zināšanu tīkla sastāvu Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā un tiešsaistes platformā, kas atbalsta un veicina Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto dažādo uzdevumu izpildi, publicē šādus datus:

2.   Visus zināšanu tīkla struktūru sanāksmju dokumentus, tostarp darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegumus, dara pieejamus Komisijas Ekspertu grupu reģistrā un publicē tajā pašā tiešsaistes platformā, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Pirms sanāksmes laikus publicē tās darba kārtību un citus informatīvus dokumentus, un pēc tās laikus publicē sanāksmes protokolu. Izņēmumi no prasības par publicēšanu tiek atļauti tikai tad, ja dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (6) 4. pantā.