(1)

Padomes Direktīva 2006/88/EK (2) cita starpā nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū, importam un tranzītam, minimālos profilaktiskos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt izpratni par akvakultūras dzīvnieku slimībām, un minimālos kontroles pasākumus, kas jāpiemēro, ja ir aizdomas par ūdensdzīvnieku saslimšanu ar konkrētām slimībām, vai šādu slimību uzliesmojumu gadījumā. Minētā direktīva no 2021. gada 21. aprīļa ir atcelta ar Regulu (ES) 2016/429.

(2)

Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecas uz kontroles noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz tādām sarakstā norādītām slimībām, saistībā ar kurām ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu to izplatīšanos līdz ar ievešanu Savienībā vai pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(3)

Savienības akvakultūra ir audzēto sugu un dalībvalstīs izmantoto ražošanas sistēmu ziņā ārkārtīgi daudzveidīga, un laika gaitā šī daudzveidība, iespējams, palielināsies. Tādējādi dažas slimības, kas nav uzskaitītas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā, tomēr var būt relevantas dažām dalībvalstīm vai nu tāpēc, ka minētajās dalībvalstīs ir sastopamas attiecīgās sugas, vai minētajās dalībvalstīs izmantoto akvakultūras ražošanas metožu dēļ. Ja slimība, kas nav Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēta sarakstā norādīta slimība, minētajās dalībvalstīs būtiski apdraud ūdensdzīvnieku veselību, dalībvalstis var saskaņā ar minētās regulas 226. panta 1. punktu pieņemt valsts pasākumus, lai kontrolētu attiecīgās slimības izplatību, ar noteikumu, ka šie pasākumi ir piemēroti un vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(4)

Par visiem pasākumiem, kas var ietekmēt ūdensdzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm, ir iepriekš jāpaziņo Komisijai, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts ierosinātie valsts pasākumi ir piemēroti un vajadzīgi, un tos varētu apstiprināt vai vajadzības gadījumā grozīt.

(5)

Dažas dalībvalstis ir saņēmušas apstiprinājumu tādu valsts pasākumu pieņemšanai, kuru nolūks ir ierobežot dažu slimību ietekmi uz akvakultūras dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu. Komisijas Lēmumā 2010/221/ES (3) ir sīki izklāstīta informācija par minētajām dalībvalstīm un slimībām, saistībā ar kurām šajās dalībvalstīs ir ieviesti valsts pasākumi.

(6)

Dažas dalībvalstis ir ieguvušas statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz koiju herpesvīrusa slimību vai īsteno apstiprinātu minētās slimības izskaušanas vai uzraudzības programmu saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK. Tomēr atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2018/1882 (4) koiju herpesvīrusa slimība tagad ir norādīta sarakstā kā E kategorijas slimība, proti, tā ir sarakstā norādīta slimība, saistībā ar kuru Savienībā ir jāveic uzraudzība. Tāpēc attiecībā uz šo slimību var apsvērt iespēju īstenot valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. pantu.

(7)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno režīmu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, attiecīgajām dalībvalstīm jālūdz no 2021. gada 21. aprīļa apstiprināt valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 2. punktu.

(8)

Komisija ir novērtējusi attiecīgo dalībvalstu ierosinātos pasākumus, ņemot vērā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) standartus (5) un attiecīgo slimību un ierosināto pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienību. Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalstis ir pierādījušas šo pasākumu piemērotību un vajadzību tos apstiprināt, lai novērstu attiecīgo slimību ievazāšanos minēto valstu teritorijā vai kontrolētu to izplatību starp dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis būtu attiecīgi jānorāda šā lēmuma pielikumos.

(9)

Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, pēc Izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām Regula (ES) 2016/429, kā arī uz tās pamata pieņemtie Komisijas akti ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju. Tāpēc Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) būtu attiecīgi jānorāda šā lēmuma pielikumos.

(10)

Lai aizsargātu to dalībvalstu veselības statusu, kuru valsts pasākumi attiecībā uz konkrētu slimību ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu, tādu sugu ūdensdzīvnieku sūtījumiem, kas ir uzņēmīgas pret attiecīgajām slimībām, ir jābūt no tādas dalībvalsts vai tās daļas, kura ir brīva no tās pašas slimības. Šādiem sūtījumiem jāpievieno oficiāls sertifikāts, kas apliecina statusu “brīvs no slimības”.

(11)

Veterinārie sertifikāti, kas apliecina tā sūtījuma izcelsmes vietu, kuru paredzēts nosūtīt uz tādu dalībvalsti vai tās daļu, kam ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu apstiprināti valsts pasākumi, ir iekļauti attiecīgajos to oficiālo sertifikātu paraugos, kuri vajadzīgi ūdensdzīvnieku pārvietošanai starp dalībvalstīm un noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2236 (6). Šos veterināros sertifikātus izmanto tad, ja sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekus paredzēts nosūtīt uz tādu dalībvalsti vai tās daļu, attiecībā uz kuru Komisija ir apstiprinājusi valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu.

(12)

Ar šo lēmumu apstiprinātie valsts pasākumi būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr tie joprojām ir piemēroti un vajadzīgi, lai novērstu slimību ievazāšanos attiecīgajās dalībvalstīs vai kontrolētu to izplatību starp dalībvalstīm. Lai Komisija varētu regulāri novērtēt šādu pasākumu piemērotību un vajadzību un lai dotu iespēju vajadzības gadījumā grozīt pasākumus, dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai gada ziņojums, kurā sīki izklāstīta pasākumu darbība iepriekšējā gadā. Šādos gada ziņojumos un citos attiecīgos ziņojumos būtu jāiekļauj konkrēta informācija, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2002 (7).

(13)

Izskaušanas programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu, saprātīgā laikposmā būtu jāuzlabo slimības situācija. Saskaņotības labad šim laikposmam nevajadzētu būt ilgākam par termiņu, kurā jāpabeidz C kategorijas slimības izskaušanas programma. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu apstiprinātas izskaušanas programmas piemērošanas periodam nevajadzētu pārsniegt sešus gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu. Komisijai vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem. Šis maksimālais piemērošanas periods ir noteikts, lai dotu pietiekamu laiku izskaušanas programmas pabeigšanai, vienlaikus novēršot nesamērīgus un ilgstošus traucējumus ūdensdzīvnieku pārvietošanai Savienībā.

(14)

Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2010/221/ES būtu jāatceļ.

(15)

Tā kā Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas sākumdiena ir 2021. gada 21. aprīlis, arī šis lēmums būtu jāpiemēro no minētā datuma.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

minēto pasākumu sākotnējās un turpmākās apstiprināšanas nosacījumus;

b)

ierobežojumus ūdensdzīvnieku pārvietošanai starp dalībvalstīm;

c)

dalībvalstu ziņošanas pienākumus.

a)

to izcelsme ir tādā dalībvalstī vai tās daļā, kas I pielikuma tabulas otrajā un ceturtajā slejā norādīta kā brīva no attiecīgās slimības; un

b)

tiem līdzi dots izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots oficiāls sertifikāts, kurš sagatavots saskaņā ar attiecīgo veterinārā sertifikāta paraugu, kas dots Īstenošanas regulas (ES) 2020/2236 I pielikuma 1., 2., 3. vai 5. nodaļā, un kurā sniegtas garantijas, kas ir relevantas konkrētajiem valsts pasākumiem.