(1)

Koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19) krīze no dramatiskas medicīniskas ārkārtas situācijas strauji attīstījusies par smagam ekonomisko šoku, kam ir potenciāls kļūt par sistēmisku finanšu krīzi. Nav skaidrs, cik ilgi šī krīze turpināsies, un cik smaga tā var būt. Ir skaidrs, ka finanšu iestādēm jāsaglabā pietiekami liels kapitāla apjoms, lai mazinātu sistēmisko risku un veicinātu ekonomikas atjaunošanos.

(2)

Vairākas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) dalībiestādes, proti, Eiropas Banku iestāde (EBI) (3), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) (4), Eiropas Centrālā banka (ECB) (5) un daudzas nacionālās iestādes mudinājušas Eiropas Savienības bankas, apdrošinātājus un pārapdrošinātājus atturēties no brīvprātīgu izmaksu veikšanas (piemēram, dividendēm, prēmijām un akciju atpirkšanas, kuras mērķis ir atlīdzība akcionāriem). Šie pasākumi var uzlabot finanšu sektora elastību, stiprinot tā spēju kreditēt reālo tautsaimniecību saspringtos apstākļos un samazinot finanšu iestāžu nonākšanas grūtībās risku ar Covid-19 saistīto risku dēļ.

(3)

ESRK atbild par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību, un tai jāveicina iekšējā tirgus raita darbība, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ilgtspējīgu ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē. Lai gan ESRK atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta tās dalībiestāžu iniciatīvas, tā arī uzskata, ka nepieciešams sniegt ieteikumu, lai nodrošinātu, ka finanšu iestādes visā finanšu sektorā, kas var radīt risku finanšu stabilitātei, saglabā augstu kapitāla līmeni.

(4)

Šajā ieteikumā ņemta vērā banku procikliskā uzvedība, kā arī tas, ka tām ir izšķiroša nozīme tautsaimniecībā. Tā mērķis ir ierobežot banku peļņas un kapitāla sadali, lai palielinātu to noturību krīzes laikā un veicinātu nepieciešamo kreditēšanu reālajai tautsaimniecībai. Tā mērķis ir arī samazināt risku, ka gadījumos, kuros valdības krīzes laikā atbalsta bankas, akcionāri un augstākā vadība novirza kapitāla sadalījumu savā labā. Turklāt, ja bankas izmanto dividenžu izmaksu, lai signalizētu tirgum par savu spēku, šādas darbības var apdraudēt piesardzīgāku finanšu iestāžu relatīvo pozīciju, radot par tām negatīvu iespaidu. Pēdējais minētais arguments pamato plašu, koordinētu un obligātu pasākumu veikšanu. Ieguldījumu sabiedrības iekļautas šajā ieteikumā ietvertajā finanšu iestāžu sarakstā, jo tām ir svarīga loma tirgus darbībā un tās var radīt bankām līdzīgus riskus.

(5)

Šajā ieteikumā ņemts vērā risks, ko krīze rada apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējai. Iespējams, ka samazināsies jaunu darījumu naudas plūsma apvienojumā ar lielākām saistībām ilgstoša ļoti zemu procentu likmju perioda un mazākas aktīvu atdeves nākotnē rezultātā. Ņemot vērā, ka apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem ir būtiska nozīme finanšu sektorā, pastāv arī kopīgas riska mazināšanas stratēģijas risks, piemēram, augstāka ienesīguma korporatīvo obligāciju pārdošana, ko pastiprinātu plaša mēroga reitingu pazemināšana. Turklāt jau attiecībā uz bankām izvirzītais arguments par to, ka dividenžu izmaksa ir spēcīgs signāls tirgum, un ar to saistītā ierobežojumu negatīvā ietekme attiecas arī uz apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem.

(6)

Šis ieteikums izstrādāts tā, lai aptvertu centrālos darījumu partnerus (CDP), ņemot vērā to sistēmisko nozīmi finanšu tirgus darījumu klīringā. Saglabājot papildu pašu līdzekļus, CDP varētu segt zaudējumus, kas nav saistību neizpildes zaudējumi, tam esot īpaši svarīgi attiecībā uz operacionālo risku, kuru CDP sedz no pašu līdzekļiem, nevis no klīringa sistēmas dalībnieku iemaksām. Šis ieteikums nodrošinās konsekvenci attiecībā uz visām finanšu iestādēm laikā, kad CDP ieņēmumi varētu gūt labumu no lielākiem tirgus darījumu apjomiem, un attiecīgā gadījumā ļaus CDP brīvprātīgi palielināt savas līdzdalības pakāpi saistību neizpildes iestāšanās gadījumos, ņemot vērā kopumā palielinātos riskus lielāka tirgus svārstīguma dēļ. Visbeidzot, paredzēts, ka pašu kapitāla saglabāšana CDP samazinās iespēju, ka laikā, kad fiskālie izdevumi jau tā ir īpaši pieprasīti, zaudējumu gadījumā (saistību neizpildes gadījumā vai bez tās) tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda. Kopumā CDP ir svarīgi papildus sākotnējām rezervēm un saistību neizpildes fondiem uzturēt pietiekami priekšfinansētus pašu līdzekļus.

(7)

Šī ieteikuma mērķis ir aptvert tās finanšu iestāžu darbības, kuru rezultātā samazinās to pašu kapitāla apjoms un kvalitāte, vai to zaudējumu absorbcijas spēja ar Covid-19 saistītās krīzes laikā. Tas ietver dividenžu izmaksu, parasto akciju atpirkšanu un mainīgā atalgojuma izmaksu. Ja finanšu iestāde vēlētos aizstāt parastās akcijas, tas atbilstu šim ieteikumam.

(8)

Šajā ieteikumā ņemti vērā principi, kas reglamentē vienoto tirgu, kā arī kapitāla brīvas aprites un riska dalīšanas nozīme, kas veicina izaugsmi Eiropas Savienībā. Tā mērķis ir ņemt vērā iespējamos negatīvos ārējos riskus, ko, saskaroties ar grūtībām, rada pārrobežu finanšu iestāžu lēmumi. Drošāku investīciju izvēle vai priekšroka investīcijām savā valstī, ko bieži īsteno finansiālu grūtību laikā, var negatīvi ietekmēt vietējās ekonomikas. Šajā ieteikumā ieteikts attiecīgajām iestādēm iesaistīties dialogā, kad tās apsver iespēju noteikt izmaksas ierobežojumus Eiropas Savienības finanšu iestāžu meitasuzņēmumiem.

(9)

Regulatīvie režīmi dažādos sektoros ir atšķirīgi, un dalībvalstīm un attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver iespēja izmantot jebkādus uzraudzības instrumentus, kas tām pieejami gan saskaņā ar Eiropas Savienības, gan nacionālajiem tiesību aktiem, piemēram, ieteikumus vai vadlīnijas, lai sasniegtu šā ieteikuma mērķus, ciktāl to atļauj tiesību akti.

(10)

Šajā ieteikumā iekļauts to finanšu iestāžu saraksts, uz kurām obligāti jāattiecina ierobežojumi. Iestādes var brīvi noteikt ierobežojumus citām finanšu iestādēm, kas kreditē reālo tautsaimniecību, piemēram, finanšu līzinga sabiedrībām.

(11)

Šis ieteikums izstrādāts tā, lai atbalstītu ECB, EBI, EAAPI un nacionālo iestāžu agrākās iniciatīvas un stiprinātu vienotu pieeju visā Eiropas Savienībā un dažādos finanšu sektora segmentos, vienlaikus ņemot vērā šo segmentu izšķirošo nozīmi reālajai tautsaimniecībai krīzes laikā. Tā galīgais mērķis ir saglabāt finanšu iestādēs pietiekamu kapitālu un zaudējumu absorbcijas spēju, lai mazinātu pašreizējās krīzes ietekmi un tādējādi veicinātu raitāku visas Eiropas tautsaimniecības atveseļošanos.

(12)

Šis ieteikums neietekmē Eiropas Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(13)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad informēti adresāti, un pēc tam, kad Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt,

a)

veikt dividenžu sadali vai uzņemties neatsaucamas saistības veikt dividenžu sadali;

b)

veikt parasto akciju atpirkšanu;

c)

radīt pienākumu izmaksāt mainīgo atalgojumu personām, kas uzņemas būtisku risku,

1.

1.

2.

1.

2.