EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R2223

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2223 (2020. gada 23. decembris), ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti

OJ L 437, 28.12.2020, p. 49–73 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2223/oj

28.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 437/49


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2020/2223

(2020. gada 23. decembris),

ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (3) un Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (4) pieņemšana ir ievērojami pastiprinājusi līdzekļus, kas Savienībai pieejami tās finanšu interešu aizsardzībai, izmantojot krimināltiesības. Eiropas Prokuratūras izveidei (EPPO) ir izšķiroša loma Savienības krimināltiesību un krāpšanas apkarošanas politikas jomā, ņemot vērā tās pilnvaras iesaistītajās dalībvalstīs veikt kriminālizmeklēšanu un izvirzīt apsūdzības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses Direktīvas (ES) 2017/1371 nozīmē.

(2)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) veic administratīvu pārkāpumu, kā arī noziedzīgas rīcības administratīvu izmeklēšanu. Izmeklēšanai noslēdzoties, tas var sniegt valstu kriminālvajāšanas iestādēm ar tiesvedību saistītus ieteikumus, lai tās varētu izvirzīt apsūdzības un veikt kriminālvajāšanu dalībvalstīs. Dalībvalstīs, kas piedalās EPPO, tas ziņos EPPO par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un sadarbosies ar EPPO saistībā ar EPPO veikto izmeklēšanu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (5) būtu jāgroza un jāpielāgo, ņemot vērā Regulas (ES) 2017/1939 pieņemšanu. Regulas (ES) 2017/1939 noteikumi, kas reglamentē attiecības starp Biroju un EPPO, būtu jāatspoguļo Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumos un jāpapildina ar tiem, lai, izmantojot sinerģiju starp šīm struktūrām, vienlaikus nodrošinot ciešu sadarbību, informācijas apmaiņu, papildināmību un nepieļaujot darbību dubultošanos, nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzības visaugstāko līmeni.

(4)

Ņemot vērā kopīgo mērķi saglabāt Savienības budžeta integritāti, Birojam un EPPO būtu jāizveido un jāuztur ciešas attiecības, kuru pamatā ir patiesas sadarbības princips un kuru mērķis ir nodrošināt to attiecīgo pilnvaru papildināmību un darbības koordinēšanu, jo īpaši attiecībā uz ciešākas sadarbības jomu EPPO izveidei. Attiecībām starp Biroju un EPPO būtu jāpalīdz nodrošināt, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi līdzekļi.

(5)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka Birojam, kā arī Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās ir jāziņo EPPO par aizdomām par noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru EPPO var īstenot savu kompetenci. Tā kā Birojs ir pilnvarots veikt administratīvo izmeklēšanu par krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, tam ir vislabākās iespējas un viss vajadzīgais, lai darbotos kā EPPO partneris un privileģēts informācijas avots.

(6)

Elementi, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu rīcību, kura ir EPPO kompetencē, var būt sākotnējos apgalvojumos, ko saņem Birojs, vai arī atklāties tikai administratīvajā izmeklēšanā, ko Birojs sācis, pamatojoties uz aizdomām par administratīvu pārkāpumu. Lai izpildītu pienākumu ziņot EPPO, Birojam tāpēc būtu jāziņo par aizdomīgu noziedzīgu rīcību jebkurā posmā pirms izmeklēšanas vai tās gaitā.

(7)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts elementu minimālais kopums, kas jāietver ziņojumos. Lai pārliecinātos par minētajiem elementiem un savāktu nepieciešamo informāciju, Birojam var nākties veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtējumu. Birojam šāda izvērtēšana būtu jāveic ātri un izmantojot līdzekļus, kas nerada apdraudējumu iespējamai turpmākai kriminālizmeklēšanai. Ja rodas aizdomas par nodarījumu, kas ir EPPO kompetencē, Birojam izvērtēšanas beigās par to būtu jāziņo EPPO.

(8)

Ņemot vērā Biroja īpašās zināšanas, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem (“iestādes, struktūras, biroji un aģentūras”), vajadzētu būt iespējai izmantot Biroju šādas sākotnējas izvērtēšanas veikšanai par tām ziņotajiem apgalvojumiem.

(9)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Birojam principā nevajadzētu sākt paralēlu administratīvu izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, par kuriem izmeklēšanu veic EPPO. Tomēr dažos gadījumos Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā pirms EPPO sāktā kriminālprocesa pabeigšanas Birojam var būt nepieciešams veikt papildu administratīvu izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai ir vajadzīgi piesardzības pasākumi vai arī būtu jāsauc pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības. Šāda papildu izmeklēšana cita starpā var būt lietderīga, lai atgūtu Savienības budžetā maksājamās summas, uz kurām attiecas īpaši noteikumi par noilgumu, ja riskam pakļautās summas ir ļoti lielas vai riska situācijās ir jāizvairās no papildu izdevumiem, veicot administratīvus pasākumus.

(10)

Lai piemērotu prasību par izmeklēšanas nedublēšanos, būtu jāapsver jēdziens “tie paši fakti”, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru saistībā ar ne bis in idem principu, kas nozīmē, ka būtiski fakti, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir identiski vai pēc būtības vienādi un saprotami kā tādu konkrētu apstākļu kopuma esamība, kas ir nesaraujami saistīti laikā un telpā.

(11)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka EPPO var lūgt Biroju veikt papildu administratīvo izmeklēšanu. Ja nav šāda lūguma, konkrētos apstākļos pēc konsultēšanās ar EPPO šādai papildu izmeklēšanai vajadzētu būt iespējamai arī pēc Biroja iniciatīvas. Konkrēti, EPPO vajadzētu būt iespējai iebilst pret to, ka Birojs sāk vai turpina izmeklēšanu vai veic konkrētas darbības attiecībā uz kādu tās veikto izmeklēšanu, jo īpaši, lai saglabātu izmeklēšanas un pilnvaru efektivitāti. Birojam būtu jāatturas veikt darbību, pret kuru ir iebildusi EPPO. Ja Birojs uzsāk izmeklēšanu, kad nav šāda iebilduma, tam būtu jāveic minētā izmeklēšana pastāvīgi apspriežoties ar EPPO.

(12)

Birojam būtu aktīvi jāatbalsta EPPO veiktā izmeklēšana. Šajā saistībā EPPO vajadzētu būt iespējai lūgt Biroju atbalstīt vai papildināt tās kriminālizmeklēšanu, īstenojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteiktās pilnvaras. Birojam būtu jānodrošina šāda palīdzība saskaņā ar savām pilnvarām un minētajā regulā noteikto regulējumu.

(13)

Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, sadarbību un pārredzamību Birojam un EPPO būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju. Informācijas apmaiņa pirms Birojs vai EPPO sāk izmeklēšanu, ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu attiecīgo darbību pienācīgu koordināciju, garantētu papildināmību un izvairītos no dublēšanās. Šai nolūkā Birojam un EPPO būtu jāizmanto savu attiecīgo lietu pārvaldības sistēmu “informācija ir/nav atrasta” funkcijas. Birojam un EPPO savā darba vienošanās dokumentā būtu jāprecizē minētās informācijas apmaiņas procedūra un nosacījumi. Lai nodrošinātu tādu noteikumu pareizu piemērošanu, kuru mērķis ir novērst dublēšanos un nodrošinātu papildināmību, Birojam un EPPO būtu jāvienojas par konkrētiem termiņiem informācijas apmaiņai.

(14)

Komisijas 2017. gada 2. oktobra ziņojumā “Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013” (“Komisijas novērtējuma ziņojums”), secināts, ka 2013. gadā izdarītās izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir nodrošinājušas acīmredzamus uzlabojumus attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, sadarbību ar partneriem un attiecīgo personu tiesībām. Vienlaikus Komisijas novērtējuma ziņojumā norādītas dažas nepilnības, kas ir ietekmējušas izmeklēšanas lietderību un efektivitāti.

(15)

Grozot Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, ir jāpievēršas skaidrākajiem konstatējumiem, kas ietverti Komisijas novērtējuma ziņojumā. Minētie grozījumi ir nepieciešami īstermiņā, lai stiprinātu Biroja izmeklēšanas satvaru nolūkā saglabāt spēcīgu un pilnībā darbspējīgu Biroju, kurš papildina EPPO krimināltiesisko pieeju ar administratīvu izmeklēšanu, nemainot Biroja uzdevumus un pilnvaras. Grozījumi galvenokārt attiecas uz jomām, kurās skaidrības trūkums Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 varētu kavēt Biroju efektīvi veikt izmeklēšanu, piemēram, pārbaužu un inspekciju uz vietas veikšana, iespēja piekļūt bankas kontu informācijai vai lietās sagatavoto Biroja ziņojumu kā pierādījumu administratīvā procedūrā vai tiesvedībā pieņemamība.

(16)

Grozījumi Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 neietekmē procesuālās garantijas, ko piemēro izmeklēšanas ietvaros. Birojam ir pienākums piemērot procesuālās garantijas, kas paredzētas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (6) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Minētajā regulējumā ir noteikts, ka Birojs izmeklēšanu veic objektīvi, neitrāli un konfidenciāli, vācot pierādījumus gan pret attiecīgajām personām, gan tām par labu, un veic izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz rakstisku pilnvaru un pēc likumības pārbaudes. Birojam ir jānodrošina, ka tiek ievērotas to personu tiesības, uz kurām attiecas tā veiktā izmeklēšana, tostarp nevainīguma prezumpcija un tiesības neliecināt pret sevi. Iztaujāšanā attiecīgajām personām cita starpā ir tiesības saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas, apstiprināt iztaujāšanas protokolu un lietot jebkuru no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Attiecīgajām personām arī ir tiesības komentēt lietas faktus, pirms tiek sagatavoti secinājumi.

(17)

Personām, kuras ziņo par krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, būtu jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1937 (7) paredzētā aizsardzība.

(18)

Ja Birojs savu pilnvaru ietvaros pēc EPPO lūguma veic atbalsta pasākumus ar mērķi aizsargāt pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas, vienlaikus izvairoties no izmeklēšanas dublēšanās un nodrošinot efektīvu un papildinošu sadarbību, Birojam un EPPO, cieši sadarbojoties, būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas Regulas (ES) 2017/1939 VI nodaļā paredzētās piemērojamās procesuālās garantijas.

(19)

Birojam ir tiesības veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras izmeklēšanā saistībā ar aizdomām par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ļauj tam piekļūt uzņēmēju telpām un dokumentiem. Šādas pārbaudes un inspekcijas uz vietas veic saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kurās dažos gadījumos ir noteikts, ka uz šo pilnvaru piemērošanu attiecas valsts tiesību aktu nosacījumi. Komisijas novērtējumā tika konstatēts, ka nav līdz galam skaidrs, ciktāl ir piemērojami valsts tiesību akti, un tas mazina Biroja izmeklēšanas darbību efektivitāti.

(20)

Tāpēc ir lietderīgi precizēt gadījumus, kad Biroja veiktās izmeklēšanas gaitā ir piemērojami valsts tiesību akti, negrozot Biroja pilnvaras vai to, kā Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 darbojas attiecībā uz dalībvalstīm, atspoguļojot Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedumu lietā T-48/16, Sigma Orionis SA / Eiropas Komisija (8).

(21)

Pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko Birojs veic situācijās, kad attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, būtu jāpiemēro vienīgi Savienības tiesību akti. Tādējādi Birojam būtu iespēja efektīvi un saskaņoti īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras visās dalībvalstīs, lai sekmētu Savienības finanšu interešu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu.

(22)

Situācijās, kad Birojam ir jāpaļaujas uz dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību, jo īpaši, kad uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, dalībvalstīm būtu jānodrošina Biroja darbības efektivitāte un būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība saskaņā ar valsts procesuālo tiesību attiecīgajiem noteikumiem. Nolūkā aizsargāt Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāņem vērā ikkatrs gadījums, kad dalībvalsts neizpilda pienākumu sadarboties ar Biroju, apsverot, vai atgūt attiecīgās summas, piemērojot dalībvalstīm finanšu korekcijas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

(23)

Birojs saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 var slēgt administratīvas vienošanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem un iestādēm un struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai precizētu to sadarbības vienošanās saskaņā ar minēto regulu, jo īpaši attiecībā uz informācijas nodošanu, izmeklēšanas veikšanu un jebkādiem pēcpasākumiem.

(24)

Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāgroza, lai tajā ieviestu pienākumu uzņēmējiem sadarboties ar Biroju saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 tiem noteikto pienākumu pārbaužu uz vietas un inspekciju veikšanas vajadzībām nodrošināt piekļuvi telpām, zemei, transportlīdzekļiem vai citām teritorijām, ko izmanto darba nolūkā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 129. pantā noteikto pienākumu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp saistībā ar izmeklēšanu, ko veic Birojs.

(25)

Saistībā ar minēto sadarbības pienākumu Birojam vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai uzņēmēji sniegtu attiecīgu informāciju, ja viņi varētu būt bijuši iesaistīti izmeklējamajā lietā vai ja viņu rīcībā varētu būt šāda informācija. Pildot šādus pieprasījumus, uzņēmējiem nevajadzētu būt pienākumam sniegt sevi apsūdzošas liecības, bet tiem vajadzētu būt pienākumam atbildēt uz jautājumiem par faktiem un iesniegt dokumentus, pat ja minēto informāciju var izmantot, lai konstatētu, ka tie vai kāds cits uzņēmējs ir veicis nelikumīgu darbību. Lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti saistībā ar pašreizējo darba praksi, Birojam vajadzētu būt iespējai pieprasīt piekļuvi informācijai privātās ierīcēs, ko izmanto darba nolūkos. Birojam piekļuve būtu jāpiešķir saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā, kā valsts kontroles iestādēm, un tikai tad, ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka šādu ierīču saturs varētu būt būtisks izmeklēšanas veikšanai, saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un būtu jāattiecas tikai uz informāciju, kas ir būtiska izmeklēšanā.

(26)

Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai lietot jebkuru no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā notiek pārbaude, un vajadzētu būt tiesībām pārbaužu uz vietas un inspekciju gaitā saņemt palīdzību no pašu izvēlētas personas, tostarp ārēja juridiskā konsultanta. Juridiskā konsultanta klātbūtnei tomēr nevajadzētu būt pārbaužu uz vietas un inspekciju spēkā esības juridiskam nosacījumam. Lai nodrošinātu pārbaužu uz vietas un inspekciju efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu pazušanas risku, Birojam vajadzētu būt iespējai piekļūt telpām, zemei, transportlīdzekļiem vai citām darba nolūkā izmantotām teritorijām, negaidot, kamēr uzņēmējs apspriedīsies ar juridisko konsultantu. Pirms sāk pārbaudi uz vietas un inspekciju, tam būtu jāpieņem vienīgi īsa, pamatota kavēšanās, kamēr notiek apspriešanās ar juridisko konsultantu. Jebkura šāda kavēšanās būtu jāsamazina līdz minimumam.

(27)

Lai nodrošinātu pārredzamību, Birojam, veicot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, būtu jāsniedz uzņēmējiem attiecīga informācija par viņu pienākumu sadarboties un sekām, ko izraisa atteikšanās to darīt, un par procedūru, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām.

(28)

Iekšējā izmeklēšanā un vajadzības gadījumā ārējā izmeklēšanā Birojam ir piekļuve jebkādai būtiskai informācijai, ko glabā iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Kā ierosināts Komisijas novērtējuma ziņojumā, lai atspoguļotu nepārtraukto tehnikas progresu, ir jāprecizē, ka šādai piekļuvei vajadzētu būt iespējamai neatkarīgi no nesēja veida, kurā šī informācija vai dati tiek glabāti. Iekšējās izmeklēšanas gaitā Birojam vajadzētu būt iespējai pieprasīt piekļuvi informācijai, kas tiek turēta privātās ierīcēs, ko izmanto darba nolūkos, ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs varētu būt būtisks izmeklēšanas veikšanai. Attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai vajadzētu būt iespējai Biroja piekļuvei noteikt konkrētus nosacījumus. Šādai piekļuvei būtu jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un tai būtu jāattiecas tikai uz informāciju, kas ir būtiska izmeklēšanā. Lai Birojam garantētu efektīvu un konsekventu piekļuves līmeni, kā arī attiecīgo personu pamattiesību augsta līmeņa aizsardzību, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jānodrošina to noteikumu par piekļuvi privātām ierīcēm saskaņotība, kurus pieņēmušas dažādas iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus saskaņā ar 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(10).

(29)

Lai Biroja veiktajai izmeklēšanai nodrošinātu saskaņotāku satvaru un novērstu dažas Komisijas novērtējuma ziņojumā konstatētās neatbilstības, ja atšķirīgu noteikumu piemērošana nav pamatota, būtu vēl vairāk jāsaskaņo noteikumi, kas piemērojami iekšējai un ārējai izmeklēšanai. Piemēram, ziņojumus un ieteikumus, kas sagatavoti pēc ārējas izmeklēšanas, vajadzības gadījumā būtu jānosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā veiktu atbilstīgus pasākumus, kā tas notiek iekšējā izmeklēšanā. Ja tas ir iespējams saskaņā ar Biroja pilnvarām, tam būtu jāatbalsta attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra Biroja ieteikumu īstenošanā. Ja Birojs nesāk izmeklēšanu, tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt attiecīgo informāciju dalībvalstu iestādēm vai iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, lai tās varētu pienācīgi rīkoties. Birojam būtu jānosūta šāda informācija, ja tas nolemj nesākt izmeklēšanu, neraugoties uz pietiekamām aizdomām par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Pirms šādas rīcības Birojam būtu pienācīgi jāapsver iespējama iejaukšanās notiekošā EPPO izmeklēšanā.

(30)

Ņemot vērā ļoti dažādos valstu institucionālos satvarus, dalībvalstīm, balstoties uz lojālas sadarbības principu, vajadzētu būt iespējai paziņot Birojam tās iestādes, kuras ir kompetentas rīkoties pēc Biroja ieteikumiem, kā arī tās iestādes, kuras ir jāinformē, piemēram, finanšu, statistikas vai uzraudzības nolūkos, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus. Šādas iestādes var cita starpā būt valsts krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti. Saskaņā ar EST iedibināto judikatūru Biroja ziņojumos iekļautajiem ieteikumiem nav saistošu juridisku seku attiecībā uz šādām dalībvalstu iestādēm vai uz iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(31)

Biroja rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem, kas nepieciešami, lai izsekotu naudas plūsmai nolūkā atklāt modus operandi, kas raksturīgs daudzām krāpnieciskām darbībām. Sadarbojoties ar valsts iestādēm un saņemot to palīdzību, Birojs var iegūt vairāku dalībvalstu kredītiestāžu rīcībā esošo bankas kontu informāciju, kas ir būtiska tā izmeklēšanas darbībai. Lai visā Savienībā nodrošinātu efektīvu pieeju, Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāprecizē valstu kompetento iestāžu pienākums sniegt Birojam bankas kontu informāciju kā daļa no to vispārīgā pienākuma palīdzēt Birojam. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai kompetentās iestādes, ar kuru starpniecību šādai sadarbībai jānotiek. Sniedzot Birojam šādu palīdzību, valsts iestādēm būtu jārīkojas saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecīgās dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm.

(32)

Lai aizsargātu un ievērotu procesuālās garantijas un pamattiesības, Komisijai būtu jāizveido iekšēja struktūrvienība – procesuālo garantiju kontrolieris (“Kontrolieris”) – kam, ņemot vērā resursu efektīvu izmantošanu, vajadzētu būt administratīvi piesaistītai Uzraudzības komitejai un nodrošinātai ar pietiekamiem resursiem. Kontrolierim sūdzības būtu jāizskata pilnīgi neatkarīgi, tostarp neatkarīgi no Uzraudzības komitejas un Biroja, un viņam vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

(33)

Attiecīgajai personai vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzību Kontrolierim par to, kā Birojs ievēro procesuālās garantijas, kā arī pamatojoties uz to, ka Birojs pārkāpj izmeklēšanai piemērojamos noteikumus, jo īpaši par procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido sūdzību izskatīšanas mehānisms. Kontrolierim vajadzētu būt atbildīgam par ieteikumu sniegšanu, reaģējot uz šādām sūdzībām, vajadzības gadījumā ierosinot risinājumus sūdzībā skartajiem jautājumiem. Kontrolierim sūdzība būtu jāizskata ātri, uzklausot abas puses, vienlaikus ļaujot Birojam turpināt notiekošo izmeklēšanu. Kontrolierim būtu jādod sūdzības iesniedzējam un Birojam iespēja sniegt komentārus par sūdzībā skartajiem jautājumiem vai tos atrisināt. Ģenerāldirektoram būtu jāveic attiecīgi pasākumi, kas ir pamatoti ar Kontroliera ieteikumu. Ģenerāldirektoram vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos novirzīties no Kontroliera ieteikumiem. Šādas rīcības pamatojums. Minētais pamatojums būtu jāpievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.

(34)

Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, Kontrolierim gada ziņojumā būtu jāziņo par sūdzību mehānismu. Gada ziņojumā būtu jo īpaši jānorāda saņemto sūdzību skaits, iesaistīto procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumu veidi, attiecīgās darbības un, ja iespējams, arī Biroja veiktie pēcpasākumi.

(35)

Informācijas agrīna nosūtīšana, ko Birojs veic piesardzības pasākumu pieņemšanas nolūkā, ir būtisks instruments Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Lai šajā saistībā nodrošinātu ciešu sadarbību starp Biroju un iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, ir lietderīgi tām sniegt iespēju jebkurā laikā apspriesties ar Biroju, lai lemtu par piemērotiem piesardzības pasākumiem, tostarp pierādījumu aizsardzības pasākumiem.

(36)

Biroja sagatavotie ziņojumi ir atzīstami par pierādījumu administratīvā procesā vai tiesvedībā tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Saskaņā ar Komisijas novērtējuma ziņojumu dažās dalībvalstīs šis noteikums pietiekami nenodrošina Biroja darbības efektivitāti. Lai uzlabotu Biroja ziņojumu efektivitāti un konsekventu izmantošanu, Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāparedz šādu ziņojumu pieņemamība valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, kā arī administratīvajā procesā dalībvalstīs. Krimināltiesvedības gadījumā valstu tiesās būtu jāturpina piemērot noteikumu par līdzvērtību ar valsts administratīvo inspektoru ziņojumiem. Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 arī būtu jāparedz Biroja sagatavoto ziņojumu pieņemamība administratīvajā procesā un tiesvedībā, kas norisinās Savienības līmenī.

(37)

Dalībvalstu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti tika ieviesti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai veicinātu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīvas informācijas, apmaiņu starp Biroju un dalībvalstīm. Komisijas novērtēšanas ziņojumā secināts, ka tie ir devuši pozitīvu ieguldījumu Biroja darbā. Komisijas novērtēšanas ziņojumā arī konstatēts, ka ir sīkāk jāprecizē minēto krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu loma, lai sniegtu Birojam nepieciešamo palīdzību tā izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanai, atstājot krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu organizāciju un pilnvaras katras dalībvalsts kompetencē. Šajā saistībā krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem būtu jāspēj sniegt vai koordinēt palīdzību, kas Birojam ir vajadzīga, lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, pirms ārējas vai iekšējas izmeklēšanas, tās gaitā vai pēc tās.

(38)

Pienākums sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai koordinētu to darbību Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, ir svarīgs Biroja uzdevuma atbalstīt pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm elements. Būtu jāparedz sīkāk izstrādāti noteikumi, kas veicinātu Biroja īstenotos koordinēšanas pasākumus un ar tiem saistīto Biroja sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Šiem noteikumiem nevajadzētu skart to pilnvaru īstenošanu, kuras īsteno Birojs un kuras uzticētas Komisijai konkrētos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju, jo īpaši tiem nevajadzētu skart Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013 (12), kā arī koordinācijas pasākumus saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

(39)

Būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti, rīkojas sadarbībā ar Biroju vai citām kompetentām iestādēm nolūkā aizsargāt Savienības finanšu intereses, tām joprojām ir saistoši valsts tiesību akti.

(40)

Vajadzētu pastāvēt iespējai, ka krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti sniedz Birojam palīdzību saistībā ar koordinēšanas pasākumiem, un ka krāpšanas apkarošanas dienesti sadarbojas savā starpā, lai vēl vairāk pastiprinātu pieejamos sadarbības mehānismus cīņā pret krāpšanu.

(41)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jāveic darbības, kas pamatotas ar Biroja ieteikumu. Lai Birojs varētu sekot līdzi to lietu attīstībai, par kurām tas sniedz ar tiesvedību saistītus ieteikumus dalībvalsts kriminālvajāšanas iestādēm, dalībvalstīm pēc Biroja pieprasījuma būtu jānosūta Birojam valsts tiesas galīgais lēmums. Lai pilnībā saglabātu tiesu iestāžu neatkarību, šādai nosūtīšanai būtu jānotiek tikai pēc tam, kad attiecīgā tiesvedība ir pabeigta un galīgais tiesas nolēmums ir publiski pieejams.

(42)

Lai papildinātu Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 izklāstītos procesuālos izmeklēšanas noteikumus, Birojam būtu jānosaka izmeklēšanas procedūru vadlīnijas, kas jāievēro Biroja darbiniekiem.

(43)

Būtu jāprecizē, ka Birojs var piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka tas ir tiesīgs apmainīties ar operatīvo informāciju, kas iegūta šajā sakarā. Uz šādas informācijas izmantošanu attiecas nosacījumi un aizsardzības pasākumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, uz kuru pamata ir izveidotas kopējās izmeklēšanas grupas. Ja Birojs piedalās šādās kopējās izmeklēšanas grupās, tam ir atbalsta kompetence un tas uzņemas partnera lomu, uz kuru attiecas juridiski ierobežojumi, kas var pastāvēt Savienības vai valsts tiesību aktos.

(44)

Ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no dienas, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisijai būtu jānovērtē Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 piemērošana un jo īpaši Biroja un EPPO sadarbības efektivitāte, lai apsvērtu, vai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar minēto sadarbību, ir nepieciešami grozījumi. Attiecīgā gadījumā Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc minētās novērtēšanas būtu jāiesniedz jauns, visaptverošs leģislatīvs priekšlikums.

(45)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, stiprināt Savienības finanšu interešu aizsardzību, pielāgojot Biroja darbību EPPO izveidei un uzlabojot Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, pieņemot noteikumus, kas reglamentē attiecības starp Biroju un EPPO, lai palielinātu to veiktās izmeklēšanas efektivitāti, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(46)

Šī regula nemaina dalībvalstu pilnvaras un pienākumus veikt pasākumus ar mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(47)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza oficiālus komentārus 2018. gada 23. jūlijā.

(48)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 groza šādi:

1)

Regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 3. panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (**).

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

b)

iekļauj šādu punktu:

“4.a   Birojs izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (*) ciešākas sadarbības rezultātā. Šo attiecību pamatā ir savstarpēja sadarbība, informācijas apmaiņa, papildināmība un izvairīšanās no dublēšanās. Šo attiecību mērķis, jo īpaši ir nodrošināt, ka, izmantojot to attiecīgo pilnvaru papildināmību un atbalstu, ko Birojs sniedz EPPO, Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi.

(*)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).”;"

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ar Biroju var noslēgt administratīvas vienošanās. Minētās administratīvās vienošanās var jo īpaši attiekties uz informācijas nodošanu, izmeklēšanas veikšanu un jebkādiem pēcpasākumiem.”;

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3)

“krāpšana, korupcija un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” ir lietots tādā nozīmē, kāda tam piešķirta attiecīgajos Savienības tiesību aktos un “jebkuras citas nelikumīgas darbības” jēdziens ietver pārkāpumus, kā definēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4)

“administratīvā izmeklēšana” (“izmeklēšana”) ir jebkura inspekcija, pārbaude vai cits pasākums, ko Birojs veic saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un lai vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību; minētā izmeklēšana neietekmē EPPO vai dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras ierosināt kriminālprocesu;”;

c)

pantam pievieno šādu punktu:

“8)

“iestādes loceklis” ir Eiropas Parlamenta loceklis, Eiropadomes loceklis, dalībvalsts ministra līmeņa pārstāvis Padomē, Komisijas loceklis, Eiropas Savienības Tiesas (EST) loceklis, Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis vai Revīzijas palātas loceklis, ņemot vērā pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos saistībā ar uzdevumiem, ko viņi pilda šajā statusā;”;

3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ārēja izmeklēšana

1.   Regulas 1. pantā minētajās jomās Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

2.   Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar šo regulu un – ciktāl tas nav ietverts šīs regulas darbības jomā – saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Izmeklēšanas gaitā uzņēmēji sadarbojas ar Biroju. Birojs var pieprasīt sniegt rakstisku vai mutisku informāciju, tostarp veicot intervijas.

4.   Ja saskaņā ar šā panta 3. punktu attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, kas ir atļauta, ievērojot šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 2. panta 4. punktu, Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 6. panta 1. punkta trešo daļu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 7. panta 1. punktu nepiemēro, ciktāl minētajos noteikumos ir prasīts ievērot valsts tiesību aktus un ciktāl tie var ierobežot Biroja piekļuvi informācijai un dokumentācijai, attiecinot uz to tos pašus nosacījumus, ko piemēro valsts administratīvajiem inspektoriem.

5.   Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, kuri norādīti 7. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā pilnvarā.

Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 nodrošina, ka Biroja darbinieki var piekļūt visai informācijai, dokumentiem un datiem, kas saistīti ar izmeklējamo lietu un kas izrādās nepieciešami, lai pārbaudes uz vietas un inspekcijas varētu veikt efektīvi un lietderīgi, un ka darbinieki var uzņemties dokumentu vai datu glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju. Ja privātas ierīces izmanto darba vajadzībām, Birojs var pakļaut minētās ierīces inspekcijai. Birojs pakļauj minētās ierīces inspekcijai tikai saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā, kādā valsts kontroles iestādēm ir atļauts izmeklēt privātas ierīces, un tad, ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs varētu būt būtisks izmeklēšanai.

6.   Ja Biroja darbinieki konstatē, ka uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, kas ir atļauta, ievērojot šo regulu, proti, ja uzņēmējs atsakās piešķirt Birojam nepieciešamo piekļuvi tā telpām vai jebkurām citām darījumdarbības vajadzībām izmantotām telpām, slēpj informāciju vai kavē veikt jebkādu darbību, kas Birojam jāveic pārbaudes uz vietas un inspekcijas gaitā, kompetentās iestādes, tostarp, vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas nepieciešama, lai Birojs varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt pārbaudi uz vietas un inspekciju.

Sniedzot palīdzību saskaņā ar šo punktu vai 5. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem, kas ir piemērojami attiecīgajai kompetentajai iestādei. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem šādas palīdzības sniegšanai nepieciešams tiesu iestādes pilnvarojums, to lūdz izsniegt.

7.   Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas, uzrādot rakstisku pilnvaru, kā noteikts 7. panta 2. punktā. Vēlākais, uzsākot pārbaudi uz vietas un inspekciju, tas informē attiecīgo uzņēmēju par procedūru, ko piemēro pārbaudei uz vietas un inspekcijai, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām, un uzņēmēja pienākumu sadarboties.

8.   Īstenojot tam piešķirtās pilnvaras, Birojs ievēro procesuālās garantijas, kas paredzētas šajā regulā un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96. Pārbaudē uz vietas un inspekcijā attiecīgajam uzņēmējam ir tiesības nesniegt sevi apsūdzošas liecības un saņemt palīdzību no uzņēmēja izvēlētas personas. Uzņēmējam nodrošina iespēju pārbaudes uz vietas un inspekcijas gaitā sniegt liecību jebkurā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā minētais uzņēmējs atrodas. Tiesības saņemt palīdzību no izvēlētās personas neliedz Birojam piekļuvi uzņēmēja telpām un lieki nekavē pārbaudes uz vietas un inspekcijas sākšanu.

9.   Ja dalībvalsts nesadarbojas ar Biroju saskaņā ar 5. un 6. punktu, Komisija var piemērot attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus, lai atgūtu līdzekļus, kas saistīti ar attiecīgo pārbaudi uz vietas un inspekciju.

10.   Kā daļu no izmeklēšanas funkcijas Birojs veic pārbaudes un inspekcijas dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un nozaru noteikumos, kas minēti tās pašas regulas 9. panta 2. punktā, kā arī – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

11.   Veicot ārēju izmeklēšanu, Birojs var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai un datiem, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā un ir saistīti ar izmeklējamo lietu, neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā piemēro 4. panta 2. un 4. punktu.

12.   Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums sākt vai nesākt ārēju izmeklēšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, attiecīgās iestādes, struktūras, birojus un aģentūras.

Neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un atzinumiem, kas pamatoti ar informāciju, kura minēta šā punkta pirmajā daļā.”;

4)

Regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās 1. pantā minētajās jomās veic saskaņā ar šo regulu un ar lēmumiem, kurus pieņem katra attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra (“iekšējā izmeklēšana”).

2.   Iekšējās izmeklēšanas gaitā:

a)

Birojam ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai būtiskai ar izmeklējamo lietu saistītai informācijai un datiem – neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti –, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā, un to telpām. Ja privātas ierīces izmanto darba vajadzībām, Birojs var veikt pakļaut minētās ierīces inspekcijai. Birojs pakļauj minētās ierīces inspekcijai tikai ciktāl attiecīgās ierīces izmanto darba nolūkos un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieņemtajos lēmumos, un ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs varētu būt būtisks izmeklēšanai.

Birojam ir tiesības pārbaudīt iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru grāmatvedības pārskatus. Birojs var saņemt visu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā esošo dokumentu vai datu nesēju satura kopijas un izrakstus un vajadzības gadījumā uzņemties šādu dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju;

b)

Birojs ierēdņiem, citiem darbiniekiem, iestāžu vai struktūru locekļiem, biroju vai aģentūru vadītājiem vai personāla locekļiem var pieprasīt mutisku informāciju, tostarp veicot intervijas, un rakstisku informāciju, kas tiek rūpīgi dokumentēta saskaņā ar piemērojamiem Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumiem.

3.   Saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti 3. pantā, Birojs var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēju telpās, lai iegūtu piekļuvi informācijai, kas attiecas uz izmeklējamo lietu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

4.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras tiks informētas par katru gadījumu, kad Biroja darbinieki veic iekšēju izmeklēšanu to telpās, izskata dokumentus vai datus, vai pieprasa informāciju, kas ir to rīcībā. Neskarot 10. un 11. pantu, Birojs var jebkurā laikā nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai iekšējās izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.”;

b)

panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“8.   Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums par iekšējās izmeklēšanas uzsākšanu vai neuzsākšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru. Pēc pieprasījuma attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra informē Biroju par jebkādu veikto rīcību un gūtajiem atzinumiem, kas balstīti uz šādu informāciju.”;

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1., 2. un 3. punktus aizstāj ar šādiem:

“1.   Neskarot 12.d pantu, ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Lēmumā sākt izmeklēšanu var ņemt vērā arī vajadzību nodrošināt, ka Biroja resursi tiek izlietoti lietderīgi un ka izmantotie līdzekļi ir samērīgi. Saistībā ar iekšēju izmeklēšanu īpaši ņem vērā to, kura iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra izmeklēšanu var veikt vislabāk, jo īpaši ievērojot faktu būtību, lietas faktisko vai potenciālo finansiālo ietekmi un to, vai ir iespējami kādi turpmāki pasākumi tiesā.

2.   Lēmumu sākt izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vai arī no dalībvalsts.

3.   Kamēr ģenerāldirektors apsver iespēju sākt vai nesākt iekšēju izmeklēšanu, ja ir saņemts 2. punktā minētais pieprasījums, vai kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu, attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nesāk vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus, ja vien tās ar Biroju nav vienojušās citādi.

Šo punktu nepiemēro izmeklēšanai, ko veic EPPO, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939.”;

b)

panta 5. un 6. punktus aizstāj ar šādiem:

“5.   Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt izmeklēšanu, viņš vajadzības gadījumā var nekavējoties nosūtīt jebkādu būtisku informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, vai attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar šai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai piemērojamajiem noteikumiem. Attiecīgā gadījumā Birojs ar minēto iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru vienojas par piemērotiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt minētās informācijas avota konfidencialitāti, un vajadzības gadījumā prasa, lai to informē par veikto rīcību.

6.   Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt izmeklēšanu, lai gan ir pietiekamas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, viņš nekavējoties nosūta 5. punktā minēto informāciju.”;

6)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ģenerāldirektors vada izmeklēšanas gaitu, attiecīgos gadījumos sagatavojot rakstiskus norādījumus. Izmeklēšanu ģenerāldirektora vadībā veic viņa norīkoti Biroja darbinieki. Ģenerāldirektors pats neveic konkrētas izmeklēšanas darbības.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki saskaņā ar šo regulu varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt savus uzdevumus. Sniedzot šādu palīdzību, dalībvalstu kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar tām piemērojamajiem valsts procesuālajiem noteikumiem.

3.a   Pēc rakstiski pamatota Biroja pieprasījuma saistībā ar izmeklējamajām lietām, dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz valsts kompetentajām iestādēm, sniedz Birojam:

a)

informāciju, kas pieejama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*) 32.a panta 3. punktā minētajos centralizētajos automatizētajos mehānismos;

b)

darījumu reģistru, ja tas ir absolūti nepieciešams izmeklēšanas mērķiem.

Biroja pieprasījumā iekļauj pamatojumu par pasākuma piemērotību un samērīgumu, ņemot vērā izmeklējamo lietu būtību un nopietnību. Šāds pieprasījums attiecas tikai uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto informāciju.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgās kompetentās iestādes.

3.b   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka to ierēdņi, citi darbinieki, locekļi, vadītāji un personāla locekļi sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt savus uzdevumus.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

c)

panta 6. punktu groza šādi:

i)

pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

jebkādu informāciju, kas varētu palīdzēt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai pieņemt lēmumu par piemērotiem administratīviem piesardzības pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;”;

ii)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var jebkurā laikā apspriesties ar Biroju, lai nolemtu ciešā sadarbībā ar Biroju veikt jebkādus piemērotus piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus. Attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra nekavējoties informē Biroju par visiem veiktajiem piesardzības pasākumiem.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Uzraudzības komitejai, minot iemeslus un attiecīgā gadījumā plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.”;

7)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Pienākums informēt Biroju

1.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras 1. pantā minētajās jomās nekavējoties nodod Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas darbības gadījumiem, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Ja iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ziņo EPPO saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. pantu, tās šā punkta pirmajā daļā izklāstīto pienākumu var izpildīt, nododot Birojam EPPO nosūtītā ziņojuma kopiju.

2.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un – ja to neliedz valsts tiesību akti – dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz Biroja veikto izmeklēšanu.

Pirms izmeklēšanas sākšanas tās pēc rakstiski pamatota Biroja pieprasījuma nosūta ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu apgalvojumus vai piemērotu izmeklēšanas sākšanai noteiktos kritērijus, kā tas noteikts 5. panta 1. punktā.

3.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un – ja vien to neliedz valsts tiesību akti – dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma vai savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam jebkādu citu to rīcībā esošu informāciju, dokumentus vai datus, ko tās uzskata par noderīgiem cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Šo pantu nepiemēro EPPO attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt tās kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 IV nodaļu.

Tas neskar EPPO iespēju sniegt Birojam būtisku informāciju par lietām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 34. panta 8. punktu, 36. panta 6. punktu, 39. panta 4. punktu un 101. panta 3. un 4 punktu.

5.   Noteikumi par informācijas nosūtīšanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 (*) paliek neskarti.

(*)  Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).”;"

8)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētās prasības neattiecas uz liecību uzklausīšanu, ko veic saistībā ar pārbaudēm uz vietas un inspekcijām. Procesuālās garantijas, kas minētas 3. panta 7. un 8. punktā, attiecas uz attiecīgo personu, jo īpaši uz tiesībām saņemt palīdzību no kādas tās izvēlētas personas.”;

b)

panta 4. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Šajā nolūkā Birojs attiecīgajai personai nosūta uzaicinājumu sniegt savus komentārus vai nu rakstiski, vai arī iztaujāšanā, kuru veic Biroja norīkoti darbinieki. Minētajā uzaicinājumā iekļauj to faktu kopsavilkumu, kas skar attiecīgo personu, un informāciju, kas jānorāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 15. un 16. pantu, kā arī dara zināmu komentāru iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām, skaitot no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums sniegt komentārus. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Atsauci uz jebkādiem šādiem komentāriem iekļauj izmeklēšanas galīgajā ziņojumā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti vai EPPO vai valsts tiesu iestādes veiktas notiekošas vai turpmākas kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti, ģenerāldirektors vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar EPPO vai attiecīgo valsts tiesu iestādi var nolemt pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk.”;

9)

regulā iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Procesuālo garantiju kontrolieris

1.   Saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru Komisija ieceļ procesuālo garantiju kontrolieri (“Kontrolieris”) uz piecu gadu pilnvaru termiņu, kas nav pagarināms. Beidzoties minētajam pilnvaru termiņam, Kontrolieris turpina pildīt savus amata pienākumus, līdz tiek iecelts pēcnācējs.

2.   Kontrolieris ir administratīvi piesaistīts Uzraudzības komitejai. Uzraudzības komitejas sekretariāts sniedz Kontrolierim visu vajadzīgo administratīvo un juridisko atbalstu.

3.   Komisija no sava apstiprinātā budžeta piešķir Uzraudzības komitejai personālu un finanšu līdzekļus Kontroliera vajadzībām.

4.   Pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija sagatavo atbilstoši kvalificēto Kontroliera amata kandidātu sarakstu. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi Kontrolieri ieceļ Komisija.

5.   Kontrolierim ir vajadzīgā kvalifikācija un pieredze procesuālo garantiju jomā.

6.   Kontrolieris pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, tostarp neatkarīgi no Biroja un Uzraudzības komitejas, un savu pienākumu izpildē nevienam nelūdz un ne no viena nepieņem nekādus norādījumus.

7.   Ja Kontrolieris vairs neatbilst savu pienākumu veikšanai nepieciešamajiem nosacījumiem vai Kontrolieris ir atzīts par vainīgu smagā pārkāpumā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties, var Kontrolieri atcelt no amata.

8.   Ievērojot 9.b pantā minēto mehānismu, Kontrolieris uzrauga Biroja atbilstību 9. pantā minētajām procesuālajām garantijām, kā arī noteikumiem, kas piemērojami Biroja veiktai izmeklēšanai. Kontrolieris ir atbildīgs par 9.b pantā minēto sūdzību izskatīšanu.

9.   Kontrolieris ik gadu ziņo par savu darbību Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Uzraudzības komitejai un Birojam. Viņš neatsaucas uz atsevišķiem gadījumiem, kas tiek izmeklēti, un nodrošina izmeklēšanas konfidencialitāti pat pēc tās pabeigšanas. Kontrolieris ziņo Uzraudzības komitejai par jebkādiem sistēmiskiem jautājumiem, kas izriet no viņa ieteikumiem.

9.b pants

Sūdzību mehānisms

1.   Attiecīgā persona ir tiesīga iesniegt sūdzību Kontrolierim attiecībā uz to, kā Birojs ievēro 9. pantā minētās procesuālās garantijas, kā arī, pamatojoties uz Biroja veiktai izmeklēšanai piemērojamo noteikumu pārkāpumu, jo īpaši par procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumiem. Sūdzības iesniegšana neaptur izmeklēšanu, par kuru iesniegta sūdzība.

2.   Sūdzību iesniedz mēneša laikā pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam ir kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, kas ir viņa procesuālo garantiju vai šā panta 1. punktā minēto noteikumu iespējamā pārkāpuma pamatā. Jebkurā gadījumā tās iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Tomēr sūdzības, kas saistītas ar 9. panta 2. punktā un 4. punktā minēto paziņošanas laikposmu, iesniedz pirms minētajos noteikumos minētā desmit dienu paziņošanas laikposma beigām.

3.   Kontrolieris pēc sūdzības saņemšanas nekavējoties informē ģenerāldirektoru.

Kontrolieris desmit darba dienu laikā no reģistrācijas dienas pārliecinās, vai ir izpildīts 1. un 2. punkts.

Ja 1. un 2. punkts ir izpildīts, Kontrolieris aicina Biroju rīkoties, lai atrisinātu sūdzību, un attiecīgi informē Kontrolieri 15 darba dienu laikā.

Ja 1. un 2. punkts nav izpildīts, Kontrolieris lietu slēdz un nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju.

4.   Neskarot 10. pantu, Birojs nosūta Kontrolierim visu informāciju, kas nepieciešama, lai Kontrolieris novērtētu, vai sūdzība ir pamatota, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai varētu atrisināt sūdzību un ļautu Kontrolierim sniegt ieteikumu.

5.   Kontrolieris bez kavēšanās sniedz ieteikumu par to, kā atrisināt sūdzību, un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Birojs ir informējis Kontrolieri par pasākumiem, ko tas veicis, lai atrisinātu sūdzību. Ja pēc 3. punkta trešajā daļā minētā 15 dienu laikposma beigām informācija nav saņemta, Kontrolieris sniedz ieteikumu divu mēnešu laikā pēc minētā laikposma beigām.

Izņēmuma gadījumos Kontrolieris var izlemt pagarināt ieteikuma sniegšanas laikposmu vēl par 15 kalendārām dienām. Kontrolieris rakstiski informē ģenerāldirektoru par šāda pagarinājuma iemesliem.

Kontrolieris var ieteikt Birojam grozīt vai atcelt tā ieteikumus vai ziņojumus, pamatojoties uz 9. pantā minēto procesuālo garantiju vai Biroja izmeklēšanai piemērojamo noteikumu pārkāpumu, jo īpaši procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumiem.

Pirms ieteikuma sniegšanas Kontrolieris apspriežas ar Uzraudzības komiteju, lai ņemtu vērā tās atzinumu.

Kontrolieris iesniedz ieteikumu Birojam un attiecīgi paziņo sūdzības iesniedzējam.

Ja Kontrolieris nav sniedzis ieteikumu šajā punktā noteiktajos laikposmos, uzskata, ka Kontrolieris sūdzību ir noraidījis bez ieteikuma.

6.   Netraucējot notiekošās izmeklēšanas gaitu, Kontrolieris izskata sūdzību, uzklausīdams abas puses.

Kontrolieris var arī lūgt lieciniekiem sniegt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus, kurus Kontrolieris uzskata par būtiskiem, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Liecinieki var atteikties sniegt šādus paskaidrojumus.

7.   Ģenerāldirektors veic atbilstīgus pasākumus, kas ir pamatoti ar ieteikumu. Ja ģenerāldirektors nolemj neievērot Kontroliera ieteikumu, ģenerāldirektors paziņo sūdzības iesniedzējam un Kontrolierim minētā lēmuma galvenos iemeslus, izņemot, ja šāds paziņojums ietekmētu notiekošo izmeklēšanu. Iemeslus Kontroliera ieteikuma neievērošanai ģenerāldirektors paziņo paskaidrojumā, kas pievienots galīgajam izmeklēšanas ziņojumam.

8.   Šajā pantā noteiktais sūdzību mehānisms neskar tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Līgumiem, tostarp darbības saistībā ar kaitējuma atlīdzināšanu.

9.   Ģenerāldirektors var lūgt Kontroliera atzinumu par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Kontroliera kompetencē ietilpstošām procesuālām garantijām vai pamattiesībām, tostarp par lēmumu atlikt attiecīgās personas informēšanu saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Ģenerāldirektors katrā šādā lūgumā norāda termiņu, kādā Kontrolierim jāsniedz atbilde.

10.   Neskarot termiņus, kas noteikti Civildienesta noteikumu 90. pantā, ja Savienības ierēdnis vai cits darbinieks iesniedz sūdzību ģenerāldirektoram saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90.a pantu un ja ierēdnis vai cits darbinieks ir iesniedzis sūdzību Kontrolierim par to pašu jautājumu, ģenerāldirektors pirms atbildes sniegšanas sūdzības iesniedzējam sagaida Kontroliera ieteikumu.

11.   Kontrolieris pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju pieņem īstenošanas noteikumus sūdzību izskatīšanai.

Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši ietver sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

sūdzības iesniegšanu;

b)

informācijas apmaiņu starp Uzraudzības komiteju, Kontrolieri un ģenerāldirektoru;

c)

procesu sūdzībā izvirzīto jautājumu risināšanu, ko veic Birojs;

d)

sūdzības izskatīšanu, uzklausot abas puses, saskaņā ar 6. punkta pirmo daļu;

e)

Kontroliera ieteikuma izdošanu un paziņošanu;

f)

pienācīgi pamatotiem gadījumiem, kad ģenerāldirektors var atkāpties no Kontroliera ieteikuma, un par procedūru, kas jāievēro šādos gadījumos.”;

10)

regulas 10. pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (*) piemēro ziņošanai par krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem.

3.b   Kad Birojs iesaka uzsākt turpmākus pasākumus tiesā, neskarot trauksmes cēlēju un informācijas sniedzēju tiesības uz konfidencialitāti un saskaņā ar piemērojamajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumiem, attiecīgā persona var lūgt Birojam sniegt ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 11. pantu, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo personu. Birojs minēto lūgumu nekavējoties dara zināmu visiem minētā ziņojuma saņēmējiem un piešķir piekļuvi tikai ar saņēmēju nepārprotamu piekrišanu. Saņēmēji atbild 12 mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja minētajā laikposmā iebildumi nav saņemti, Birojs piešķir piekļuvi.

Kompetentā iestāde var arī atļaut Birojam piešķirt piekļuvi pirms šā termiņa beigām.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).”;"

b)

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 43. pantu Birojs ieceļ datu aizsardzības inspektoru.”;

11)

regulas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno ģenerāldirektora ieteikumus attiecībā uz veicamajām darbībām. Piemērotos gadījumos minētajos ieteikumos norāda jebkādus disciplinārus, administratīvus, finanšu vai tiesvedības pasākumus, kas būtu jāveic iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši dara zināmas aptuvenās atgūstamās summas, kā arī konstatēto faktu provizorisku juridisko klasifikāciju.”;

b)

panta 2. un 3. punktus aizstāj ar šādiem:

“2.   Sagatavojot 1. punktā minētos ziņojumus un ieteikumus, ņem vērā attiecīgos Savienības tiesību aktu un – ciktāl tie ir piemērojami – attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumus.

Pamatojoties uz pirmo daļu sagatavotie ziņojumi kopā ar visiem pierādījumiem, kas tos pamato un kas tiem pievienoti, ir uzskatāmi par pieņemamiem pierādījumiem:

a)

valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs;

b)

kriminālprocesā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori, un ziņojumu vērtēšanā izmanto tos pašus noteikumus, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāds pats pierādījuma spēks;

c)

tiesvedībā EST un administratīvajā procesā iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās.

Dalībvalstis paziņo Birojam par visiem valstu tiesību aktu noteikumiem, kas ir būtiski otrās daļas b) apakšpunkta mērķiem.

Attiecībā uz otrās daļas b) apakšpunktu dalībvalstis pēc Biroja pieprasījuma nosūta Birojam valsts tiesu galīgo lēmumu pēc tam, kad attiecīgā tiesvedība ir pabeigta un kad galīgais tiesas nolēmums ir publiski pieejams.

Šī regula neietekmē EST un valsts tiesu un kompetento struktūru pilnvaras administratīvā procesā un kriminālprocesā brīvi novērtēt Biroja sagatavoto ziņojumu pierādījuma spēku.

2.a   Birojs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minēto ziņojumu un ieteikumu konsekventu kvalitāti.

3.   Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā arī attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, kas izriet no ārējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo Birojam, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu, un turklāt pēc Biroja pieprasījuma. Dalībvalstis var paziņot Birojam attiecīgās valsts iestādes, kuru kompetencē ir šādu ziņojumu, ieteikumu un dokumentu apstrāde.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotā ziņojumā ir atklāts, ka pastāv fakti, kas varētu būt pamats kriminālprocesa ierosināšanai, minēto informāciju kopā ar ieteikumiem nekavējoties nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, neskarot 12.c un 12.d pantu.

Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ieteikumos noteiktajā termiņā nosūta Birojam informāciju par veiktajiem pasākumiem, ja tādi ir veikti, un attiecīgā gadījumā iemeslus, kāpēc ieteikumi netiek īstenoti, pēc tam, kad Birojs ir nosūtījis visu informāciju saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.”;

d)

panta 6. punktu svītro;

e)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja informācijas sniedzējs Birojam ir sniedzis informāciju, pamatojoties uz kuru ir sākta izmeklēšana, Birojs paziņo šim informācijas sniedzējam, ka izmeklēšana ir pabeigta, ja vien viņš neuzskata, ka šī informācija var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām interesēm un izmeklēšanas un turpmāk veicamās darbības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.”;

12)

regulas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot šīs regulas 10. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs ārējas izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju var savlaicīgi nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tas arī var nodot šādu informāciju attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja to neliedz valsts tiesību akti, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties, un jebkurā gadījumā 12 mēnešu laikā no informācijas, kas tām nosūtīta saskaņā ar šo pantu, saņemšanas informē Biroju par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz minēto informāciju.”;

c)

pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Birojs var sniegt attiecīgu informāciju Eurofisc tīklam, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 904/2010. Eurofisc darbības jomas koordinatori var nosūtīt Birojam attiecīgu informāciju no Eurofisc tīkla saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 904/2010.”;

13)

regulā iekļauj šādus pantus:

“12.a pants

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti

1.   Katra dalībvalsts šīs regulas vajadzībām norīko dienestu (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”), lai atvieglotu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Biroju (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”). Ja nepieciešams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu šīs regulas vajadzībām var uzskatīt par kompetentu iestādi.

2.   Pirms tiek pieņemts lēmums par izmeklēšanas sākšanu vai nesākšanu, kā arī izmeklēšanas gaitā vai pēc tās pēc Biroja pieprasījuma krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti sniedz vai koordinē palīdzību, kas ir vajadzīga, lai Birojs varētu efektīvi veikt savus uzdevumus. Šāda palīdzība, jo īpaši ietver palīdzību, ko dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 3. panta 5. un 6. punktu, 7. panta 3. punktu un 8. panta 2. un 3. punktu.

3.   Pēc Biroja lūguma Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti var sniegt tam palīdzību, lai tas varētu veikt koordinēšanas pasākumus saskaņā ar 12.b pantu, tostarp vajadzības gadījumā horizontālu sadarbību un informācijas apmaiņu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu starpā.

12.b pants

Koordinēšanas pasākumi

1.   Saskaņā ar 1. panta 2. punktu Birojs var organizēt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējas palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, iesaistītās iestādes un Birojs var vākt un analizēt informāciju, tostarp operatīvu informāciju, un apmainīties ar to. Pēc to kompetento iestāžu lūguma, kuras veic izmeklēšanas darbības, Biroja darbinieki var piedalīties minēto iestāžu veiktajās darbībās. Piemēro 6. pantu, 7. panta 6. un 7. punktu, 8. panta 3. punktu un 10. pantu.

2.   Birojs attiecīgā gadījumā sagatavo ziņojumu par veiktajiem koordinēšanas pasākumiem un nodod to attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm un iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot to pilnvaru īstenošanu, kuras īsteno Birojs un kuras piešķirtas Komisijai konkrētos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju.

4.   Birojs var piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, un šajā kontekstā apmainīties ar operatīvu informāciju, kas iegūta, ievērojot šo regulu.

12.c pants

Ziņošana EPPO par noziedzīgu rīcību

1.   Birojs bez liekas kavēšanās iesniedz EPPO ziņojumu par ikvienu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 IV nodaļu. Ziņojumu nosūta bez liekas kavēšanās pirms Biroja veiktās izmeklēšanas vai tās gaitā.

2.   1. punktā minētajā ziņojumā ietver vismaz faktu aprakstu, tostarp izvērtējumu par kaitējumu, kas ir vai varētu tikt radīts, iespējamo juridisko kvalifikāciju un jebkādu pieejamu informāciju par varbūtējiem cietušajiem, aizdomās turētajiem vai citām iesaistītām personām.

3.   Birojam nav pienākuma ziņot EPPO par acīmredzami nepamatotiem apgalvojumiem.

4.   Kad Biroja saņemtā informācija neietver šā panta 2. punktā norādītos elementus un Birojs neveic izmeklēšanu, Birojs var veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtēšanu. Izvērtēšanu veic bez kavēšanās un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc tam, kad saņemta informācija. Minētās izvērtēšanas gaitā piemēro 6. pantu un 8. panta 2. punktu. Pēc šīs sākotnējās izvērtēšanas, Birojs ziņo EPPO par ikvienu noziedzīgu rīcību, kā minēts šā panta 1. punktā.

5.   Ja Biroja veiktas izmeklēšanas gaitā atklājas šā panta 1. punktā minētā noziedzīgā rīcība un pēc minētajā punktā noteiktā ziņojuma saņemšanas EPPO sāk izmeklēšanu, Birojs neturpina izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, izņemot, ja izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 12.e vai 12.f pantu.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO atbild uz šādu lūgumu termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 12.g pantu.

6.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var lūgt Biroju veikt sākotnēju izvērtēšanu par tām ziņotajiem apgalvojumiem. Saistībā ar minētajiem lūgumiem 1.–4. punktu piemēro mutatis mutandis. Birojs informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par sākotnējās novērtēšanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana var apdraudēt Biroja vai EPPO veikto izmeklēšanu.

7.   Ja Birojs beidz izmeklēšanu pēc tam, kad EPPO ir iesniegts ziņojums saskaņā ar šo pantu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro.

12.d pants

Izmeklēšanas nedublēšanās

1.   Neskarot 12.e un 12.f pantu ģenerāldirektors izbeidz sāktu izmeklēšanu un nesāk jaunu izmeklēšanu saskaņā ar 5. pantu, ja EPPO veic izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem. Ģenerāldirektors informē EPPO par visiem lēmumiem neturpināt izmeklēšanu, kas pieņemti šādu iemeslu dēļ.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO atbild uz šādu lūgumu termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 12.g pantu.

Ja Birojs izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro.

2.   Lai Birojs varētu apsvērt piemērotu administratīvu rīcību saskaņā ar tā pilnvarām, EPPO var sniegt Birojam attiecīgu informāciju par gadījumiem, kad EPPO ir pieņēmusi lēmumu izmeklēšanu neveikt vai ir izbeigusi lietu. Ja Birojam kļūst zināmi jauni fakti, kas EPPO nebija zināmi brīdī, kad tika pieņemts lēmums par izbeigšanu, kā minēts Regulas (ES) 2017/1939 39. panta 1. punktā, ģenerāldirektors var lūgt EPPO atsākt izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 39. panta 2. punktu.

12.e pants

Atbalsts, ko Birojs sniedz EPPO

1.   EPPO veiktas izmeklēšanas gaitā un pēc EPPO lūguma saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 101. panta 3. punktu Birojs saskaņā ar savām pilnvarām atbalsta vai papildina EPPO darbību, jo īpaši:

a)

sniedzot informāciju, analīzi (tostarp tiesu ekspertīzes analīzes), speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu;

b)

atvieglojot valsts kompetento administratīvo iestāžu un Savienības struktūru konkrētu darbību koordinēšanu;

c)

veicot administratīvu izmeklēšanu.

Sniedzot atbalstu EPPO, Birojs atturas no konkrētas rīcības vai pasākumiem, kas varētu apdraudēt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.

2.   Lūgumu, kas minēts 1. punktā, nodod rakstiski, un tajā norāda vismaz:

a)

informāciju attiecībā uz EPPO izmeklēšanu, ciktāl tā ir svarīga lūguma mērķiem;

b)

pasākumus, kurus EPPO lūdz veikt Birojam;

c)

attiecīgā gadījumā lūguma izpildei paredzēto termiņu.

Vajadzības gadījumā Birojs var pieprasīt papildu informāciju.

3.   Lai aizsargātu pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas, – gadījumos, kad Birojs savu pilnvaru ietvaros veic atbalsta pasākumus, ko lūdz EPPO saskaņā ar šo pantu, – EPPO un Birojs, rīkojoties ciešā sadarbībā, nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas (ES) 2017/1939 VI nodaļā paredzētās piemērojamās procesuālās garantijas.

12.f pants

Papildu izmeklēšana

1.   Gadījumos, kad EPPO veic izmeklēšanu un ģenerāldirektors pienācīgi pamatotos gadījumos uzskata, ka nolūkā atvieglot piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības Birojam arī būtu jāsāk izmeklēšana saskaņā ar Biroja pilnvarām, Birojs rakstiski informē EPPO, norādot izmeklēšanas būtību un mērķi.

Pēc šādas informācijas saņemšanas un termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 12.g pantu, EPPO var iebilst pret izmeklēšanas sākšanu vai konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu. Ja EPPO iebilst pret izmeklēšanas sākšanu vai konkrētu izmeklēšanu darbību veikšanu, tā bez liekas kavēšanās paziņo Birojam, kad iebilduma pamatojums vairs nav spēkā.

Ja EPPO neiebilst termiņā, kas tiks noteikts saskaņā ar 12.g pantu, Birojs var sākt izmeklēšanu, kuru tas veic, pastāvīgi apspriežoties ar EPPO. Ja EPPO vēlāk iebilst, Birojs aptur vai izbeidz izmeklēšanu vai atturas no noteiktu izmeklēšanas darbību veikšanas.

2.   Ja, atbildot uz informācijas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 12.d pantu, EPPO informē Biroju, ka tā neveic izmeklēšanu, bet vēlāk sāk izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, tā nekavējoties informē Biroju. Ja pēc šādas informācijas saņemšanas ģenerāldirektors uzskata, ka izmeklēšana, ko sācis Birojs, būtu jāturpina, lai atvieglotu piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības, piemēro šā panta 1. punktu.

12.g pants

Darba vienošanās un informācijas apmaiņa ar EPPO

1.   Birojs noslēdz par darba vienošanos ar EPPO. Šādās darba vienošanās nosaka inter alia praktisku kārtību informācijas apmaiņai, tostarp personas datu, operatīvas, stratēģiskas vai tehniskas informācijas un klasificētas informācijas apmaiņai, un papildu izmeklēšanai.

Darba vienošanās sīki apraksta kārtību, kādā notiek pastāvīga informācijas apmaiņa apgalvojumu saņemšanas un pārbaudes laikā ar mērķi noteikt kompetenci attiecībā uz izmeklēšanu. Tajās ietver arī kārtību, kādā notiek informācijas nodošana starp Biroju un EPPO, gadījumos, kad Birojs atbalsta vai papildina EPPO. Tajās paredz termiņus, kādos jāatbild uz savstarpējiem pieprasījumiem.

Birojs un EPPO vienojas par termiņiem un sīki aprakstīto kārtību attiecībā uz 12.c panta 5. punktu, 12.d panta 1. punktu un 12.f panta 1. punktu. Līdz tiek panākta šāda vienošanās EPPO uz Biroja pieprasījumiem atbild nekavējoties un jebkurā gadījumā desmit darbdienu laikā pēc 12.c panta 5. punktā un 12.d panta 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas un 20 darbdienu laikā pēc 12.f panta 1. punkta pirmajā daļā minētā informācijas pieprasījuma saņemšanas.

Pirms darba vienošanās ar EPPO pieņemšanas ģenerāldirektors nosūta tās projektu Uzraudzības komitejai un Eiropas Parlamentam un Padomei informācijai. Uzraudzības komiteja nekavējoties sniedz atzinumu.

2.   Birojam ir netieša piekļuve informācijai, kas atrodas EPPO lietu pārvaldības sistēmā, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”.

Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko lietu pārvaldības sistēmā ievadījis Birojs, un datiem, kas ir EPPO rīcībā, par sakritības faktu tiek paziņots gan Birojam, gan EPPO. Birojs veic attiecīgus pasākumus, lai EPPO, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”, varētu piekļūt informācijai, kas atrodas tā lietu pārvaldības sistēmā.

Darba vienošanās nosaka tehniskos un drošības aspektus, kas saistīti ar savstarpēju piekļuvi lietu pārvaldības sistēmām, tostarp iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka katra piekļuve ir pienācīgi pamatota to funkciju veikšanai un ir dokumentēta.

3.   ģenerāldirektors un Eiropas galvenais prokurors tiekas vismaz reizi gadā, lai apspriestu jautājumus, kas ir abu iestāžu interesēs.”;

14)

regulas 13. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Ievērojot savas pilnvaras aizsargāt Savienības finanšu intereses, Birojs attiecīgos gadījumos sadarbojas ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols). Ja tas nepieciešams minētās sadarbības veicināšanai, Birojs noslēdz administratīvu vienošanos ar Eurojust un Eiropolu. Šāda darba vienošanās var attiekties uz operatīvas, stratēģiskas vai tehniskas informācijas apmaiņu, tostarp ar personas datiem un klasificētu informāciju, un, pēc pieprasījuma, uz apmaiņu ar progresa ziņojumiem.”;

15)

regulas 15. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uzraudzības komiteja regulāri pārrauga to, kā Birojs veic izmeklēšanas funkciju, ar mērķi palielināt Biroja neatkarību to kompetenču pienācīgā īstenošanā, kuras Birojam ir noteiktas ar šo regulu.

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārrauga norises, kas ir saistītas ar procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu.

Uzraudzības komiteja ģenerāldirektoram sniedz atzinumus, tostarp attiecīgos gadījumos ieteikumus par, inter alia, resursiem, kas nepieciešami Biroja izmeklēšanas funkcijas veikšanai, par Biroja prioritātēm izmeklēšanas jomā un par izmeklēšanas ilgumu. Minētos atzinumus var sniegt pēc komitejas iniciatīvas, pēc ģenerāldirektora pieprasījuma vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu.

Birojs savā tīmekļa vietnē publicē savas atbildes uz Uzraudzības komitejas sniegtajiem atzinumiem.

Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām iesniedz saskaņā ar trešo daļu sniegto atzinumu kopiju.

Uzraudzības komitejai piešķir pieeju visai informācijai un dokumentiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu veikšanai, tostarp ziņojumiem un ieteikumiem, kas attiecas uz lietām, kurās izmeklēšana ir pabeigta, un lietām, kuru izskatīšana tikusi noraidīta, vienlaikus tomēr netraucējot notiekošo izmeklēšanu gaitu un pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības prasības.”;

b)

panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“8.   Uzraudzības komiteja ieceļ priekšsēdētāju. Tā pieņem savu reglamentu, kuru pirms pieņemšanas informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas. Tā rīko vismaz desmit sanāksmes gadā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar kompetento locekļu balsu vairākumu. Tās sekretariātu nodrošina Komisija ciešā sadarbībā ar Uzraudzības komiteju. Pirms ikviena darbinieka iecelšanas amatā sekretariātā notiek apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, un tās viedoklis tiek ņemts vērā. Sekretariāts rīkojas saskaņā ar Uzraudzības komitejas norādījumiem un neatkarīgi no Komisijas. Komisija, neskarot tās kontroli pār Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta budžetu, neiejaucas Uzraudzības komitejas pārraudzības funkcijās.”;

16)

regulas 16. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Reizi gadā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija rīko tikšanos ar ģenerāldirektoru, lai politiska līmeņa viedokļu apmaiņā pārrunātu Biroja politiku attiecībā uz metodēm, ko izmanto, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Viedokļu apmaiņā piedalās Uzraudzības komiteja. Eiropas galvenais prokurors ir aicināts piedalīties viedokļu apmaiņā. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas lūguma viedokļu apmaiņā ad hoc kārtībā var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, EPPO, Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.

2.   Saskaņā ar 1. punkta mērķi viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar jebkuru jautājumu, par kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas. Jo īpaši viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar šādiem jautājumiem:

a)

Biroja izmeklēšanas politikas stratēģiskās prioritātes;

b)

saskaņā ar 15. pantu sagatavotie Uzraudzības komitejas atzinumi un darbības ziņojumi;

c)

saskaņā ar 17. panta 4. punktu sagatavotie ģenerāldirektora ziņojumi un attiecīgā gadījumā jebkādi citi iestāžu sagatavoti ziņojumi, kas ir saistīti ar Biroja pilnvaru jomu;

d)

satvars Biroja attiecībām ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši EPPO, tostarp jebkādi horizontāli un sistēmiski jautājumi, kas radušies, veicot pēcpasākumus saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem;

e)

satvars Biroja attiecībām ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp jebkādi horizontāli un sistēmiski jautājumi, kas radušies, veicot pēcpasākumus saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem;

f)

Biroja attiecības ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām saistībā ar šajā regulā minētajām vienošanām;

g)

Biroja darbības efektivitāte saistībā ar tā pilnvaru izpildi.”;

17)

regulas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 2. līdz 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Lai ieceltu jaunu ģenerāldirektoru, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē aicinājumu pieteikties konkursam. Šādu aicinājumu publicē vismaz sešus mēnešus pirms amatā esošā ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām. Komisija izveido atbilstoši kvalificētu amata kandidātu sarakstu. Pēc tam, kad Uzraudzības komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par Komisijas piemēroto atlases procedūru, Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi vienojas par sarakstu ar trim kandidātiem no Komisijas sastādītā piemēroto amata kandidātu saraksta. Komisija ieceļ ģenerāldirektoru no minētā kandidātu saraksta.

3.   Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus ne attiecībā uz ārējas un iekšējas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumu sākšanu un veikšanu, ne attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu pēc šādas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumiem. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju un izlemj, vai EST celt prasību pret Komisiju.

4.   Ģenerāldirektors regulāri un vismaz reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajām darbībām un konstatētajām problēmām, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu un informācijas sniedzēju likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā valsts tiesību aktus, kas piemērojami tiesvedībai. Minētajos ziņojumos iekļauj arī novērtējumu par pasākumiem, ko veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras, ņemot vērā Biroja sagatavotos ziņojumus un ieteikumus.

4.a   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma saistībā ar savu budžeta kontroles tiesību īstenošanu ģenerāldirektors var sniegt informāciju par Biroja darbību, ievērojot izmeklēšanas un pēc to pabeigšanas veikto procedūru konfidencialitāti. Eiropas Parlaments un Padome nodrošina saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas konfidencialitāti.

5.   Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju par Biroja darbībām, izmeklēšanas funkcijas īstenošanu un par veiktajiem izmeklēšanas pēcpasākumiem.

Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju par:

a)

gadījumiem, kad nav ievēroti ģenerāldirektora ieteikumi;

b)

gadījumiem, kad informācija ir nodota dalībvalstu tiesu iestādēm vai EPPO;

c)

lietām, kurās izmeklēšana netika sākta, un izbeigtajām lietām;

d)

izmeklēšanas ilgumu saskaņā ar 7. panta 8. punktu.”;

b)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ģenerāldirektors izveido iekšēju konsultēšanās un kontroles procedūru, tostarp likumības pārbaudi, kas ir saistīta ar, inter alia, attiecīgo personu procesuālu garantiju un pamattiesību, kā arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā 11. panta 2. punktu. Likumības pārbaudi veic Biroja darbinieki, kas ir eksperti tiesību un izmeklēšanas procedūru jomā. Viņu atzinumu pievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.”;

c)

panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“8.   Ģenerāldirektors pieņem Biroja darbiniekiem paredzētas izmeklēšanas procedūru vadlīnijas. Minētās vadlīnijas atbilst šīs regulas noteikumiem un ietver, inter alia, tādus jautājumus kā:

a)

prakse, kas jāievēro Biroja pilnvaru īstenošanā;

b)

sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē izmeklēšanas procedūras;

c)

procesuālās garantijas;

d)

sīki izstrādāta informācija par iekšējām konsultēšanās un kontroles procedūrām, tostarp likumības pārbaudi;

e)

datu aizsardzība un politika attiecībā uz saziņu un piekļuvi dokumentiem, kā noteikts 10. panta 3.b punktā;

f)

attiecības ar EPPO.”;

d)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Pirms ģenerāldirektoram uzliek disciplinārsodu vai pirms atceļ ģenerāldirektora imunitāti, Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju.”;

18)

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Novērtējuma ziņojums un iespējamā pārskatīšana

1.   Ne vēlāk kā piecus gadu pēc dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz Biroja un EPPO sadarbības efektivitāti un lietderību. Minētajam ziņojumam pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu.

2.   Ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad, ievērojot 1. punktu, ir iesniegts novērtējuma ziņojums, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kas paredz modernizēt Biroja darbības satvaru, tostarp papildu vai sīkāk izstrādātus noteikumus par Biroja izveidi, tā funkcijām vai procedūrām, kas piemērojamas tā darbībām, jo īpaši attiecībā uz tā sadarbību ar EPPO, pārrobežu izmeklēšanu un izmeklēšanu dalībvalstīs, kuras nepiedalās EPPO.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr ar šīs regulas 1. panta 13. punktu iekļauto Regulas (EK, Euratom) Nr. 883/2013 12.c–12.f pantu piemēro no dienas, kas jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 23. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH


(1)  OV C 42, 1.2.2019., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 4. decembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(8)  Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 3. maija spriedums – Sigma Orionis SA/Eiropas Komisija, T-48/16, ECLI:EU:T:2018:245.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(10)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).


Top