1.   Ja dalībvalstis nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, tās var nolemt, ka izdot viedgatavības indikatora sertifikātus ir kompetenti arī eksperti, kas ir akreditēti vai kvalificēti ēku energoefektivitātes sertifikātu izdošanai vai apsildes, gaisa kondicionēšanas un kombinētās apsildes vai gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšanai saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES, vai eksperti, kas akreditēti energoauditu veikšanai saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES. Tādā gadījumā dalībvalstis var nolemt šiem ekspertiem izvirzīt papildu prasības, jo īpaši par apmācību, lai viņi būtu kvalificēti izdot viedgatavības indikatora sertifikātus.

2.   Dalībvalstis publisko informāciju par to ekspertu kvalifikāciju, kuri ir atbildīgi par viedgatavības novērtēšanu.

3.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var publiskot vai nu regulāri atjauninātus kvalificētu vai akreditētu ekspertu sarakstus, vai regulāri atjauninātus tādu akreditētu uzņēmumu sarakstus, kuri piedāvā šādu ekspertu pakalpojumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot tos pašus līdzekļus, ko izmanto informācijas publiskošanai par energoefektivitātes sertificēšanas un inspicēšanas ekspertiem saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 17. pantu.

1.   Ikviens ekonomikas dalībnieks var 3. pantā minētajiem ekspertiem prasīt izdot attiecīgās ēkas vai ēkas daļas viedgatavības indikatora novērtējumu un sertifikātu.

2.   Eksperts pārliecinās, cik ticama ir informācija, kas ievākta ēkas daļas viedgatavības novērtēšanas un viedgatavības indikatora sertifikāta izdošanas vajadzībām.

3.   Attiecīgā gadījumā eksperts, novērtēdams ēkas vai ēkas daļas viedgatavību, drīkst ņemt vērā citus reģionālus vai nacionālus indikatorus un saistītās novērtēšanas metodes.

4.   Viedgatavības indikatora sertifikātu izdod tikai tad, ja tā pamatā ir kvalificēta vai akreditēta eksperta veikts novērtējums.

5.   Viedgatavības indikatora sertifikātā iekļauj Deleģētās regulas (ES) 2020/2155 IX pielikumā norādīto informāciju.

6.   Viedgatavības indikatora sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā 10 gadus. Tomēr, ja ēkā vai ēkas daļā notiek būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt viedgatavības sākotnējo novērtējumu, ieteicams izdot jaunu sertifikātu.

1.   Dalībvalstis, kas nolēmušas īstenot viedgatavības indikatora shēmu, var viedgatavības indikatora sertifikātu izdošanu sasaistīt ar energoefektivitātes sertifikācijas shēmu vai apsildes, gaisa kondicionēšanas un kombinētās apsildes vai gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšanas shēmu, ko paredz Direktīva 2010/31/ES, vai energoauditu shēmu, ko paredz Direktīva 2012/27/ES.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka šo shēmu sasaistīšana ir vai nu obligāta, kas nozīmē, ka ikreiz, kad ir jāizdod energoefektivitātes sertifikāts vai jāveic inspekcija vai audits, ir jāizdod arī viedgatavības indikatora sertifikāts, vai brīvprātīga, kas nozīmē, ka viedgatavības sertifikātu izdod tikai pēc ekonomikas dalībnieka pieprasījuma.

3.   Ja dalībvalstis izvēlas viedgatavības indikatora shēmu sasaistīt ar energoefektivitātes sertifikācijas vai inspicēšanas vai energoaudita shēmu, tās var izmantot neatkarīgu kontroles sistēmu, kas jau izveidota minētās shēmas vajadzībām.

1.   Līdz 2021. gada 1. aprīlim Komisija savā tīmekļa vietnē dara pieejamu sistēmu, kas ēku īpašniekiem, lietotājiem un citām ieinteresētajām personām dod iespēju novērtēt ēkas vai ēkas daļas viedgatavību. Dalībvalstis šo sistēmu var pielāgot vai papildināt, lai tā būtu piemērota valsts apstākļiem.

2.   Ja ēkas vai ēkas daļas viedgatavību novērtē ēkas īpašnieki, lietotāji vai citas ieinteresētās personas bez eksperta līdzdalības, viedgatavības indikatora sertifikātu neizdod.

1.   Ja dalībvalstis nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, eksperti, kas darbojas attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu teritorijā, datus par to izdotajiem viedgatavības indikatora sertifikātiem paziņo attiecīgās dalībvalsts nacionālajām vai attiecīgā gadījumā reģionālajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2.   Dalībvalstis, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, ik gadus paziņo Komisijai to teritorijā izdoto viedgatavības indikatora sertifikātu skaitu un saistīto statistiku, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

3.   Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, ekspertiem un ieinteresētajām personām un pamatojoties uz ekspertu sniegtajiem datiem, seko līdzi tam, kā viedgatavības indikatora shēma ieviešas tirgū.

4.   Dalībvalstis, kas nolemj īstenot viedgatavības indikatora shēmu, var noteikt papildu pasākumus shēmas ieviešanās atbalstam. Šādus pasākumus var noteikt un par tiem var ziņot Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā minēto ilgtermiņa atjaunošanas stratēģiju kontekstā.

1.   Dalībvalstis var valsts līmenī viedgatavības indikatora shēmu izmēģināt izmēģinājuma posmā, un šāda izmēģināšana neuzliek nekādas saistības.

2.   Valsts līmeņa izmēģinājuma posms var sākties no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Dalībvalstis, kas shēmu izmēģina valsts līmeņa izmēģinājuma posmā, sešu mēnešu laikā pēc izmēģinājuma posma noslēgšanās iesniedz Komisijai ziņojumu par saņemtajām atsauksmēm.

4.   Kārtību, kādā valsts līmenī noris izmēģinājuma posms, nosaka dalībvalstis. Te var minēt (bet ne tikai) šādus elementus: ilgums, etapi, aptvertie ēku tipi un ģeogrāfiskās zonas, testējamie viedgatavības indikatora sistēmas aspekti, atsauksmju ievākšana, kritēriji, pēc kuriem izvēlas viedgatavību novērtējošos ekspertus, lēmums par to, vai izmēģinājuma periodā tiek izveidota neatkarīga kontroles sistēma, lēmums, vai izmēģinājuma periodā izdod un ekonomikas dalībniekiem dara pieejamus sertifikātus, un – attiecīgā gadījumā – par izmēģinājuma posma organizēšanu atbildīgās trešās personas iecelšana.

5.   Valsts līmeņa izmēģinājuma posma beigās dalībvalstis novērtē rezultātus un nolemj, vai īstenot viedgatavības indikatora shēmu.

6.   Dalībvalsts, kas ieplānojušas valsts līmeņa izmēģinājuma posmu, pirms tam par to paziņo Komisijai, norādot arī piemērojamo kārtību.

7.   Komisija dalībvalstīm, kas valsts līmenī īsteno viedgatavības indikatora izmēģinājuma posmu, palīdz, proti, sagatavo šīs regulas 6. pantā minēto satvaru un atbalsta informācijas un labas prakses apmaiņu.

8.   Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, seko līdzi tam, kā norit viedgatavības indikatora shēmas izmēģinājuma posmi.

9.   Dalībvalstis, kas izvēlējušās izmēģinājuma posmu, ziņojumā Komisijai var iekļaut savu nacionālo ekspertu sagatavotu ievākto datu analīzi vai novērtējumu. Šādas nacionālo ekspertu analīzes vai novērtējumus Komisija ņem vērā viedgatavības indikatora un saistītās metodikas pilnveidošanā.