EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R1530

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1530 (2020. gada 21. oktobris), ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/798 attiecībā uz dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajā savienojumā

OJ L 352, 22.10.2020, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/1530/oj

22.10.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/1530

(2020. gada 21. oktobris),

ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/798 attiecībā uz dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajā savienojumā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/798 (3) ir noteikts, ka katra dalībvalsts izveido valsts drošības iestādi, kurai uztic ar dzelzceļa drošību saistītus uzdevumus. Saskaņā ar minēto direktīvu valsts drošības iestāde var būt struktūra, ko vienpusēji izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, vai arī struktūra, kurai vairākas dalībvalstis uzticējušas minētos uzdevumus, lai nodrošinātu vienotu drošības režīmu.

(2)

Ar 1986. gada 12. februārī Kenterberijā parakstīto Līgumu starp Franciju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju, ko veic privāti koncesionāri (“Kenterberijas līgums”), tika izveidota starpvaldību komisija, kuras uzdevums ir pārraudzīt visus jautājumus, kas saistīti ar Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju (“starpvaldību komisija”).

(3)

Līdz beigsies pārejas periods, kas paredzēts Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (4) (“pārejas periods”), starpvaldību komisija ir valsts drošības iestāde Direktīvas (ES) 2016/798 nozīmē, kas ir atbildīga par Lamanša pastāvīgo savienojumu.

(4)

Pārejas perioda beigās starpvaldību komisija kļūs par struktūru, kas izveidota ar starptautisku nolīgumu starp dalībvalsti, proti, Franciju, un trešo valsti, proti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (“Apvienotā Karaliste”). Ja vien Apvienotajai Karalistei saistošā starptautiskā nolīgumā nav noteikts citādi, tā vairs nebūs valsts drošības iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Lamanša pastāvīgā savienojuma daļai, kas ir Apvienotās Karalistes jurisdikcijā.

(5)

Lai nodrošinātu Lamanša pastāvīgā savienojuma drošu un efektīvu ekspluatāciju, ir lietderīgi saglabāt starpvaldību komisiju kā vienotu drošības iestādi, kas ir atbildīga par visu minēto infrastruktūru.

(6)

Šādā nolūkā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/1531 (5) Francija ar konkrētiem nosacījumiem ir pilnvarota risināt sarunas, parakstīt un noslēgt starptautisku nolīgumu, ar ko papildina Kenterberijas līgumu, saskaņā ar kuru starpvaldību komisija tiek saglabāta kā vienota drošības iestāde, kuras kompetencē ir Savienības tiesību aktu piemērošana Lamanša pastāvīgajā savienojumā.

(7)

Tālab būtu jāparedz īpaši noteikumi par īpašām drošības iestādēm, kā arī par attiecīgās dalībvalsts pienākumiem veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka īpašā drošības iestāde vai, ja tas nav iespējams, tās valsts drošības iestāde vienmēr piemēro Savienības tiesību aktus.

(8)

Strīdu izšķiršana starp attiecīgo dalībvalsti un trešo valsti dzelzceļa drošības jomā var radīt jautājumus par Savienības tiesību aktu interpretāciju. Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesas kompetencē vajadzētu ietvert prejudiciālu nolēmumu pieņemšanu par šādiem jautājumiem.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva (ES) 2016/798.

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt Lamanša pastāvīgā savienojuma drošu un efektīvu ekspluatāciju pēc pārejas perioda beigām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(11)

Steidzamības kārtā šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2016/798

Direktīvu (ES) 2016/798 groza šādi:

1)

direktīvas 3. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7)

“valsts drošības iestāde” ir:

a)

valsts struktūra, kurai uzticēti uzdevumi saistībā ar dzelzceļa drošību saskaņā ar šo direktīvu;

b)

jebkura struktūra, kurai vairākas dalībvalstis uzticējušas a) apakšpunktā minētos uzdevumus, lai nodrošinātu vienotu drošības režīmu;

c)

jebkura struktūra, kurai dalībvalsts un trešā valsts uzticējušas a) apakšpunktā minētos uzdevumus, lai nodrošinātu vienotu drošības režīmu, ar noteikumu, ka Savienība šajā nolūkā ir noslēgusi nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti vai ka minētā dalībvalsts ir noslēgusi šādu nolīgumu saskaņā ar pilnvarojumu, ko Savienība piešķīrusi šajā nolūkā.”;

2)

direktīvas 16. pantam pievieno šādus punktus:

“4.

Ja viena inženiertehniskā struktūra atrodas daļēji trešā valstī un daļēji dalībvalstī, minētā dalībvalsts papildus valsts drošības iestādei, kas citādi ir kompetenta tās teritorijā, un saskaņā ar 3. panta 7. punkta c) apakšpunktu un Savienības noslēgtu starptautisku nolīgumu vai tādu starptautisku nolīgumu, kura noslēgšanu Savienība ir atļāvusi, var izraudzīties drošības iestādi, kam ir īpaša kompetence attiecībā uz minēto inženiertehnisko struktūru un visiem citiem ar to saistītās dzelzceļa infrastruktūras elementiem (“īpašā drošības iestāde”). Saskaņā ar minēto starptautisko nolīgumu valsts drošības iestāde var uz laiku pārņemt kompetenci attiecībā uz to inženiertehniskās struktūras daļu, kas atrodas minētajā dalībvalstī.

Saistībā ar jebkuru pirmajā daļā minēto starptautisko nolīgumu attiecīgā dalībvalsts veic visus pasākumus, kas ir tās rīcībā saskaņā ar minēto starptautisko nolīgumu, lai nodrošinātu, ka īpašā drošības iestāde ievēro Savienības tiesību aktus. Šādā nolūkā un vajadzības gadījumā dzelzceļa drošības apsvērumu dēļ attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izmanto tiesības, kas paredzētas minētajā starptautiskajā nolīgumā, saskaņā ar ko valsts drošības iestādei ir tiesības uzņemties ekskluzīvu kompetenci attiecībā uz to dzelzceļa inženiertehniskās struktūras daļu, kura atrodas minētajā dalībvalstī.

5.

Ja strīdā, kas iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar starptautisko nolīgumu, rodas jautājums par Savienības tiesību aktu interpretāciju, Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) jurisdikcijā ir sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo jautājumu pēc tās šķīrējtiesas pieprasījuma, kas izveidota, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar minēto starptautisko nolīgumu.

Savienības tiesību aktu noteikumi, kas reglamentē tiesvedību Tiesā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu, mutatis mutandis piemēro arī lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesā iesniegti saskaņā ar pirmo daļu.

Ja šķīrējtiesa nepilda kādu Tiesas nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar pirmo daļu, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izmanto tiesības, kas paredzētas starptautiskajā nolīgumā, saskaņā ar ko valsts drošības iestādei ir tiesības uzņemties ekskluzīvu kompetenci attiecībā uz to inženiertehniskās struktūras daļu, kura atrodas minētajā dalībvalstī.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 21. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH


(1)  2020. gada 16. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 14. oktobra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).

(4)  OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2020/1531 (2020. gada 21. oktobris), ar ko Francijai piešķir pilnvaras risināt sarunas, parakstīt un noslēgt starptautisku nolīgumu, ar kuru papildina Līgumu starp Franciju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju, ko veic privāti koncesionāri (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4. lpp.).


Top