EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0909

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/909 (2020. gada 30. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ferosilīcija importam

C/2020/4266

OJ L 208, 1.7.2020, p. 2–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/909/oj

1.7.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 208/2


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/909

(2020. gada 30. jūnijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ferosilīcija importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregulas”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir galīgais antidempinga maksājums, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) (“attiecīgās valstis”) izcelsmes ferosilīcija importam un kas pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšana”), ir noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 360/2014 (2).

(2)

Spēkā esošie pasākumi ir procentuāli maksājumi, kas importam no ĶTR ir noteikti 31,2 % apmērā, izņemot uzņēmumus Erdos Xijin Kuangye Co. (15,6 %) un Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co. (29,0 %), bet importam no Krievijas –22,7 % apmērā, izņemot Bratsk Ferroalloy Plant (17,8 %).

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Euroalliages (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2019. gada 3. janvārī iesniedza pieprasījumu veikt pārskatīšanu to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 90 % no ferosilīcija kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

1.3.   Procedūras sākšana

(6)

Komisija, apspriedusies ar komiteju, kas izveidota, ievērojot pamatregulas 15. panta 1. punktu, un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importu Savienībā. Komisija 2019. gada 2. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskata izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2015. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5.   Ieinteresētās personas

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un Krievijā, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.5.1.   Atlase

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.2.   Savienības ražotāju atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija atlasīja četrus Savienības ražotājus, balstoties uz lielāko pārskatāmā izstrādājuma ražošanas un pārdošanas apjomu, un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(12)

Galīgajā izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 90 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma. Komisija secināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

1.5.3.   Importētāju atlase

(13)

Ņemot vērā, ka procesā varētu tikt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, Komisija izmeklēšanas sākumposmā apsvēra izmeklējamo nesaistīto importētāju skaita ierobežošanu līdz pienācīgam skaitam, veicot atlasi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 17. pantu.

(14)

Tā kā neviens nesaistītais importētājs neatbildēja uz paziņojumam par procedūras sākšanu pievienoto atlases anketu, Komisija nolēma neveikt nesaistīto importētāju atlasi.

1.5.4.   Ražotāju atlase Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā

(15)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos pārskatāmā izstrādājuma ražotājus Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Krievijas Federācijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus (ja tādi būtu), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Viens Ķīnas uzņēmums iesniedza aizpildītu atlases veidlapu un norādīja, ka tas ražo un ir pārdevis ferosilīciju uz Savienību.

(18)

Viena Krievijas ieinteresētā persona iesniedza aizpildītas atlases veidlapas, bet norādīja, ka tā neražoja ferosilīciju, kas definēts paziņojumā par procedūras sākšanu. Divi zināmi Krievijas ražotāji eksportētāji atsaucās, taču neiesniedza aizpildītas atlases veidlapas.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(19)

Kad tika sākta izmeklēšana, Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tika darītas pieejamas anketas.

(20)

Komisija nosūtīja vēstules četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Komisija nosūtīja anketas arī 17. apsvērumā minētajam Ķīnas uzņēmumam un diviem 18. apsvērumā minētajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, aicinot tos aizpildīt tiem paredzēto anketu.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem Savienības ražotājiem un viena lietotāja.

(22)

Pēc anketas saņemšanas 17. apsvērumā minētais Ķīnas uzņēmums informēja Komisiju, ka tas patiesībā ir tirgotājs, nevis ražotājs. Tādēļ tas tika informēts, ka tam nebūtu jāatbild uz anketas jautājumiem. Abi 18. apsvērumā minētie Krievijas ražotāji eksportētāji atbildēja, ka tirgus apstākļu dēļ tie ir nolēmuši negatavot un nesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr tie arī norādīja, ka vēlas sadarboties “visos pārējos izmeklēšanas aspektos (..)”. Šiem diviem ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts ieinteresētās personas statuss, tomēr tie tika uzskatīti par tādiem, kas nesadarbojās, jo tie neatbildēja uz atlases veidlapu un necentās sniegt atbildi uz ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas konstatējumu, ka tās jāuzskata par tādām, kas nesadarbojās, un norādīja, ka Komisijai būtu bijis ne tikai pienācīgi jāizvērtē, bet arī jāpārbauda ierobežotais daļējās informācijas apjoms, ko tās bija iesniegušas rakstiski. Kā paskaidrots 189. apsvērumā, šis apgalvojums tika noraidīts.

(23)

Tāpēc ražotāji nesadarbojās ne ĶTR, ne Krievijā.

1.7.   Pārbaude

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos.

Ražotāji Savienībā:

Ferroatlantica S.L. un Ferropem, Madride, Spānija,

OFZ, a.s., Istebne, Slovākija,

Re Alloys Sp. Z.o.o., Laziska Gurne, Polija.

1.8.   Procedūra normālās vērtības noteikšanai ĶTR izcelsmes ferosilīcija importam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu

(25)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus attiecībā uz ĶTR par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(26)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja attiecīgos ĶTR ražotājus sniegt informāciju, kas prasīta III pielikumā paziņojumam par procedūras sākšanu, attiecībā uz izejvielām (izejresursiem), ko izmanto pārskatāmā izstrādājuma ražošanā. Neviens ražotājs eksportētājs/ražotājs neiesniedza III pielikumā prasīto informāciju.

(27)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, anketu par iespējamiem nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē Komisija nosūtīja arī Ķīnas valdībai (“ĶV”). ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā ziņā netika iesniegti ne materiāli, ne papildu pierādījumi.

(29)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(30)

Komisija 2019. gada 24. jūnijā publicēja pirmo paziņojumu par izmeklēšanas materiāliem (“pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem”), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro ievilkumu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija ir uzskaitījusi visus ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā izstrādājuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica trīs iespējamās reprezentatīvās valstis: Brazīliju, Krieviju un Turciju.

(31)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes tikai no pieprasījuma iesniedzēja.

(32)

Šīs piezīmes Komisija ir aplūkojusi 2019. gada 15. oktobrī sniegtajā otrajā paziņojumā (“otrais paziņojums par ražošanas faktoriem”). Komisija izveidoja arī ražošanas faktoru sarakstu un secināja, ka šajā posmā visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Brazīlija. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija piezīmes nesaņēma.

2.   PĀRSKATĀMAIS IZSTRĀDĀJUMS UN LĪDZĪGAIS IZSTRĀDĀJUMS

2.1.   Pārskatāmais izstrādājums

(33)

Pārskatāmais izstrādājums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, ĶTR un Krievijas izcelsmes ferosilīcijs, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90 (“pārskatāmais izstrādājums”).

2.2.   Līdzīgais izstrādājums

(34)

Kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka ferosilīcijam, ko ražo un pārdod Krievijas, ĶTR un reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū, un ferosilīcijam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi.

(35)

Tādēļ šie izstrādājumi uzskatāmi par līdzīgiem izstrādājumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1.   Ievadpiezīmes

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR vai Krievijas varētu turpināties vai atkārtoties.

3.1.1.   ĶTR

(37)

Kā minēts 23. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi ražotāji eksportētāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, arī datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem u. c. ne. Līdzīgā veidā ĶV un ražotāji eksportētāji nepievērsās pierādījumiem lietas materiālos, tādiem kā Komisijas dienestu darba dokumentam Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defense Investigations (5) (“ziņojums”), un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem papildu pierādījumiem, kas liecina, ka šādas cenas un izmaksas ietekmējusi būtiska valdības iejaukšanās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(38)

Komisija paziņoja Ķīnas iestādēm par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tām iespēju sniegt piezīmes. Komisija piezīmes nesaņēma.

(39)

Tādējādi tālāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, ieinteresēto personu sniegto informāciju, kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, importa un eksporta tirdzniecības statistiku (Eurostat un Global Trade Atlas (“GTA”)) un statistikas datiem, ko snieguši neatkarīgi dzelzs un tērauda nozares cenu informācijas, ziņu, datu, analīzes un konferenču pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Metal Expert (6) un AlloyConsult (7).

3.1.2.   Krievija

(40)

Kā minēts 23. apsvērumā, neviens no Krievijas ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi ražotāji eksportētāji neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija saņēma piezīmes no Krievijas valdības (“KV”) un abiem ražotājiem eksportētājiem.

(41)

Ņemot vērā Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija informēja KV un abus 18. apsvērumā minētos ražotājus eksportētājus par savu nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu un deva tiem iespēju izteikt piezīmes. Krievijas ražotāji eksportētāji atbildēja, ka ir sapratuši iespējamās sekas, un no KV piezīmes netika saņemtas.

(42)

Tādējādi tālāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, ieinteresēto personu sniegto informāciju kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, importa un eksporta tirdzniecības statistiku (Eurostat un Global Trade Atlas (“GTA”)) un statistikas datiem no specializētām tīmekļa vietnēm, piemēram, Metal Expert, un neatkarīgu ekspertu ziņojumiem, piemēram, AlloyConsult.

3.2.   Importa par dempinga cenām turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.2.1.   ĶTR

(43)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no ĶTR tika importētas 3 587 tonnas ferosilīcija jeb aptuveni 0,5 % no kopējā patēriņa Savienībā. Komisija secināja, ka šāds importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.2.1.1.   Normālā vērtība

(44)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(45)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

a)   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(46)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

izkropļotas algu izmaksas,

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, cita starpā ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā izstrādājuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Vispārējā novērtējumā par kropļojumu esību var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi uztic valdībai būtiskas pilnvaras iejaukties tirgus spēkos, tādējādi norādot, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(48)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē.”

(49)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija ir izdevusi ziņojumu. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Šajā sakarā un ņemot vērā nesadarbošanos šajā lietā, Komisija izmantoja ziņojumu, kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, alumīnija, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(50)

Pieprasījumā tika arī sniegti papildu pierādījumi, ka pastāv iepriekš minētie nozīmīgie kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, šādi papildinot ziņojumu.

(51)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza tā pasūtītu pētījumu par Ķīnas ferosakausējumu tirgu (ieskaitot ferosilīciju). Šajā pētījumā ir dokumentēts, ka Ķīnas ferosakausējumu nozarē tiek īstenoti stingri valdības norādījumi un patvaļīga iejaukšanās, kā arī secināts, ka šīs nozares Ķīnas uzņēmumi “darbojas izkropļotā tirgus vidē, kurā konkurences spēkiem netiek ļauts strukturēt iekšzemes tirgu un to saskaņot ar pasaules tirgiem”. Izmeklēšanas sākumposmā šis pētījums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos (8). Par šo pētījumu neviena ieinteresētā persona, tostarp ĶV un ražotāji eksportētāji, neiesniedza piezīmes.

(52)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir pieejami izmeklēšanas materiālos, ieskaitot ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem, proti, uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem un atzītu akadēmisko pētnieku pētījumiem/rakstiem, kas konkrēti norādīti ziņojumā. Minētā analīze ietvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo izstrādājumu.

(53)

Kā norādīts 37. apsvērumā, ĶV neatbildēja uz jautājumiem, kas iekļauti anketā, ko tā saņēma. Kā minēts 23. apsvērumā, ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kā arī ražotāji eksportētāji, kam tika piešķirts ieinteresētās personas statuss, nesniedza pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

i)    Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā: vispārīgs ekonomikas konteksts

(54)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (9). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Lielisks piemērs ir Ķīnas īpašuma tiesības: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij uzturēt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (10).

(55)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Aiz tā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (11) Tas ilustrē ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(56)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (12). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(57)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk iv) iedaļu) (13).

(58)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk vii) iedaļu) (14). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (15).

(59)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot tirgus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (16). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai vietējās rūpniecības stiprināšanai (17).

(60)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (18).

ii)    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(61)

Situācijā, kad Ķīnas ekonomikas modelī raksturīga valsts iejaukšanās un dominē valsts īpašums, valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”) ir būtiska Ķīnas ekonomikas daļa. Valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi valsts uzņēmumos. Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī iii) iedaļu), kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru (19). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, tostarp finansējumam (20).

(62)

ĶV īsteno valsts īpašuma tiesības attiecībā uz zināmu daļu no ferosilīcija ražošanas nozares uzņēmumiem. Lai arī ferosilīcija nozare ĶTR ir ļoti sadrumstalota un pastāv liels skaits mazu ražotāju, galvenie ferosilīcija ražotāji ir uzņēmumi Erdos Metallurgy Group un Erdos Xijin Kuangye Co., Ltd, kas veido vairāk nekā 10 % no Ķīnas ferosilīcija ražošanas jaudas (21) un ražo aptuveni divkāršu Savienības patēriņa apjomu, ir VU.

(63)

Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār silīcija un ferosilīcija nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti tālāk iii) iedaļā.

(64)

Analīze par stratēģisko uzraudzību un valsts sniegtajām norādēm nozarē ir izklāstīta tālāk iii) un iv) iedaļā. Tālāk aprakstītā plaša mēroga valdības kontrole un iejaukšanās ferosilīcija nozarē pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem liedz darboties tirgus apstākļos.

(65)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ferosilīcija tirgu ĶTR lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri pieder, kurus kontrolē, stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes ĶV.

iii)    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(66)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valsts var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt amatā un atlaist no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (22), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP locekļiem, kā paredzēts ĶKP konstitūcijā (23)) un uzņēmumam ir jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (24). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (25). Šie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā, tostarp ferosakausējumu nozarē. Tādējādi ir noteikts, ka šie noteikumi attiecas arī uz ferosilīcija ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(67)

Konkrēti ferosilīcija nozarē lēmumu pieņemšanas procesos pastāv ciešas saites starp nozares uzņēmumiem un valsti, jo īpaši ĶKP. Partijas struktūras personāliju līmenī sakrīt ar vairāku Ķīnas ferosilīcija ražotāju vadības struktūrām. Valsts klātbūtni uzņēmumos, jo īpaši ĶKP organizāciju lomu, apliecina vairāki piemēri (26):

Inner Mongolia Junzheng Energy and Chemical Group Co., Ltd. priekšsēdētājs ir bijis arī Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona 10. Tautas politiskās konsultatīvās konferences komitejas delegāts un 12. Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences delegāts (2012. gada pārskats, 42. lpp., 2013. gada pārskats, 39. lpp., 2014. gada pārskats, 43. lpp.).

Inner Mongolia Junzheng Energy and Chemical Group Co., Ltd. neatkarīgais direktors ir secīgi ieņēmis Zangjiaku rajona partijas komitejas sekretāra vietnieka, Čangdžau pilsētas mēra, Hebei provinces būvniecības komitejas vadītāja un Hebei provinces gubernatora vietnieka amatu (2012. gada pārskats, 42. lpp., 2013. gada pārskats, 39. lpp., 2014. gada pārskats, 43. lpp.).

Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. direktors strādāja Ķīnas Celtniecības bankas Žužou pilsētas centrālajā filiālē, ieņēma Ķīnas Celtniecības bankas Ārvalstu valūtas klīringa nodaļas direktora vietnieka, bankas Ārvalstu valūtas un grāmatvedības nodaļas direktora vietnieka un pētniecības un attīstības nodaļas direktora amatu (2017. gada pārskats, 44. lpp.).

Inner Mongolia Junzheng Energy and Chemical Group Co., Ltd. neatkarīgais direktors ir Ķīnas Nacionālā tautas kongresa finanšu un ekonomikas komitejas loceklis (2017. gada pārskats, 63. lpp.).

Inner Mongolia Junzheng Energy and Chemical Group Co., Ltd. direktors iepriekš ieņēma Uhajas pilsētas pašvaldības ekonomikas un tirdzniecības komisijas uzņēmumu nodaļas vadītāja, kā arī pašvaldības partijas komitejas galvenā biroja sekretāra amatu (2012. gada pārskats, 42. lpp., 2013. gada pārskats, 39. lpp., 2014. gada pārskats, 43. lpp., 2015. gada pārskats, 46. lpp., 2016. gada pārskats, 57. lpp., 2017. gada pārskats, 63. lpp.).

(68)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī vii) iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (27).

(69)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts klātbūtne uzņēmumos ferosilīcija nozarē, kā arī finanšu nozarē un citās izejresursu nozarēs apvienojumā ar sistēmu, kas aprakstīta ii) un nākamajās iedaļās, ļauj Ķīnas valdībai iejaukties attiecībā uz cenām un izmaksām.

iv)    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(70)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (28).

(71)

Valsts attīstības un reformu komisija (VARK) publicēja trīs gadu rīcības plānu ražošanas nozares pamatkompetences uzlabošanai (2018.–2020. gads), kurā tiek mudināts paātrināt progresīvu metāla un nemetāla būtisko materiālu nozaru industrializāciju. Tajā ir noteikts, ka .., ir nepieciešams turpināt īstenot Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Nacionālā kongresa garu, kā arī centrālās valdības pieņemtos lēmumus un virzību attiecībā uz ražošanas jaudas izveidi, paātrināt ražošanas nozares intelektizāciju, nekaitīgumu videi un apkalpošanu, patiesi uzlabot ražošanas nozares svarīgāko konkurētspēju, kā arī veicināt Ķīnas ražošanas nozares kā augstvērtīgas globālās vērtības veidošanas ķēdes daļas ātrāku attīstību.”

(72)

MIIT publicēja vairākas prasības nozarei, kas cita starpā jāievēro, atklājot, pielāgojot vai attīstot ferosilīcija nozari (29). Konkrētāk, tā min prasības attiecībā uz uzstādāmajām iekārtām, enerģijas patēriņu un ūdens cikla izmantošanas koeficientu. MIIT arī paredz, ka jauniem (pārveidošanas vai paplašināšanas) projektiem ferosakausējumu nozarē ir jāatbilst valsts un provinces (rajona, pašvaldības) funkcionālā zonējuma plāniem, reģionālajiem plāniem, rūpniecības attīstības plāniem, pilsētvides attīstības plāniem, pilsētvides visaptverošajiem plāniem, zemes izmantošanas plāniem, energotaupības un emisiju samazināšanas plāniem, vides aizsardzības un piesārņojuma novēršanas plāniem utt.

(73)

Komisija konstatēja arī, ka pastāv ievērojama valdības iejaukšanās attiecībā uz ferosilīcija ražošanā izmantotajām izejvielām. Lielākā daļa ferosilīcija ražošanā izmantoto komponentu ir izgatavoti no izejvielām, attiecībā uz kurām Ķīnas tirgū notiek būtiska ĶV iejaukšanās (30), tostarp oglēm, kvarca, koksa un kaļķakmens.

(74)

Trīspadsmitajā minerālresursu piecgades plānā ir minētas ogles, kvarcs un kaļķakmens, tā uzsverot kalnrūpniecības nozares svarīgumu un ražošanas nozares minerālu piegādes drošību. Saskaņā ar plānu ĶTR kopš 2008. gada ir veikusi apjomīgus ieguldījumus ģeoloģiskās izpētes veikšanā (800 miljardi RMB), ieguldījums kalnrūpniecības nozares ilgtermiņa aktīvos ir bijis vairāk nekā 9 triljoni RMB, bet rūdas ieguves apjoms ir bijis vairāk nekā 70 miljardi tonnu (31).

(75)

ĶV 2017. gada janvārī ieviesa jaunu sistēmu, kā valdība iejaucas ogļu cenās. Ar VARK, Ķīnas Ogļu nozares asociācijas, Ķīnas Elektroenerģijas padomes un Ķīnas Dzelzs un tērauda nozares asociācijas kopīgo paziņojumu par memoranda izdošanu, lai novērstu pārmērīgas cenu svārstības ogļu tirgū, ir paredzēts mehānisms ogļu cenas svārstību ierobežošanai (32).

(76)

ĶV ir ieviesusi noteiktu ferosilīcija ražošanā izmantoto izejvielu eksporta ierobežojumus, kam ir kropļojoša ietekme uz tirgu. Ierobežojumi izpaužas kā neautomātiska koksa eksporta licencēšana un koksa ogļu, čuguna, metāla atkritumu un lūžņu eksporta nodevas (33).

(77)

Elektroenerģija ir svarīgs ferosilīcija ražošanas izmaksu virzītājs. Daži ferosakausējumu nozares uzņēmumi gūst ienākumus no saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdošanas rūpnieciskajiem un privātajiem patērētājiem (34). Neraugoties uz to, tā kā pašpietiekamība elektroapgādes ziņā ievērojami atšķiras un ārējās elektroenerģijas pārdošanas rentabilitāte ir neskaidra, nav iespējams precīzi noteikt, vai elektroenerģijas cenu subsīdijas tiek sniegtas, lai mazinātu elektroenerģijas kā ražošanas izejvielas cenas vai lai kompensētu relatīvi zemo pārdošanas cenu un augsto ražošanas izmaksu starpību. To pašu var teikt par apsildes subsīdijām. Metalurģijas uzņēmumi, piemēram, tērauda un ferosakausējumu ražotāji, plaši izmanto atstrādātā siltuma reģenerāciju, un ĶV tiem gan uzdod paplašināt sinerģiskas resursu izmantošanas jaudu šajā jomā, gan subsidē to.

(78)

Uzraugošās vietējās valdības organizācijas ir atzinušas dažādus ferosilīcija ražotājus par “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, kas tādējādi ir guvuši labumu no pazeminātas uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes 15 % apmērā, piemēram: Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. ar meitasuzņēmuma Qinghai Baitong High Purity Material Development Co. un Inner Mongolia Junzheng Energy & Chemical Group Co., Ltd. starpniecību guva labumu no šī pasākuma attiecīgi 2013.–2015. gadā un 2012.–2017. gadā (35).

(79)

Finanšu ministrija (“FM”) un Valsts nodokļu administrācija 2015. gadā ir publicējušas Sinerģiskas resursu izmantošanas izstrādājumu un pakalpojumu katalogu PVN priekšrocību iegūšanai. Par ieņēmumiem no katalogā ietverto izstrādājumu pārdošanas pienākas UIN atlaides. Ja provinces iestādes apstiprina izstrādājuma atbilstību katalogam, ražotājuzņēmumam jāmaksā UIN tikai par 70 % no attiecīgajiem ieņēmumiem no pārdošanas. Vairāki lieli ferosilīcija ražotāji izmanto šo nodokļu priekšrocības shēmu. 2016. un 2017. gadā no šīs programmas labumu guva visi Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. meitasuzņēmumi (36). Inner Mongolia Junzheng Energy & Chemical Group Co., Ltd. izmantoja šo politikas pasākumu no 2009. gada 1. janvāra, un tā ietvaros uzņēmumam tika atmaksāti 50 % no PVN, ko tas bija samaksājis par elektroenerģijas pārdošanu (37).

(80)

Tāpēc tiek konstatēts, ka ĶV ir ieviesusi vairākus valsts politikas virzienus, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus ferosilīcija un šajā nozarē izmantoto izejvielu ražošanā. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

v)    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(81)

Saskaņā ar lietā pieejamo informāciju Ķīnas bankrota sistēma šķiet nepiemērota, lai sasniegtu savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu skaits joprojām ir zemā līmenī attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (38).

(82)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (39). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (40). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (41).

(83)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas, un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi ĶTR, rodas kropļojumi. Šie tiesību akti ir piemērojami arī ferosilīcija nozarē, tostarp pārskatāmā izstrādājuma ražotājiem eksportētājiem.

(84)

ASV Starptautiskās tirdzniecības administrācija ir noteikusi, ka, “tā kā pastāv valdības nomācoša klātbūtne zemes izmantošanas tiesību tirgū, kā arī plaši izplatīta un dokumentēta atkāpšanās no atļautajām zemes cenu noteikšanas un piešķiršanas metodēm, zemes izmantošanas tiesību iegāde Ķīnā nenotiek saskaņā ar tirgus principiem” (ASV STA, 2008. gads, 16. lpp.).

(85)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumam pievienotajā Think!Desk ziņojumā ir skaidri aprakstīts, ka Ķīnas tiesību aktos un noteikumos zemes izmantošanas tiesības kalpo kā politikas instruments, jo ĶTR centrālā valdība zemes piešķiršanu ar labvēlīgiem nosacījumiem ir noteikusi par leģitīmu stimulu uzņēmumiem iesaistīties apvienošanās un pārņemšanas darījumos (“M&A”) (42). Labvēlīga attieksme pret zemes izmantošanas tiesībām ir apstiprināta ar Vairākiem viedokļiem par tālāku energotaupības un emisiju samazināšanas stiprināšanu un tērauda nozares strukturālas pielāgošanas paātrināšanu (GOSC, 2010. gads). Zemes izmantošanas joma ar vietējās valdības politikas pasākumiem var tikt izmantota apvienošanās un pārņemšanas veicināšanai ferosakausējumu nozarē. 2013. gadā ar Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas vadošajiem viedokļiem par galveno nozaru uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas paātrināšanu tika noteikts, ka vietējos apvienošanās un pārņemšanas veicināšanas pasākumos ir jāiekļauj zemes apsaimniekošanas noteikumi. Visbeidzot, laikā no 2012. līdz 2017. gadam vairāki ferosakausējumu ražotāji ar zemes izmantošanu saistītās subsīdijās saņēma pavisam 98,7 miljonus RMB.

(86)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ferosilīcija nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo izstrādājumu.

vi)    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(87)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (43). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (44). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (45). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir kropļotas.

(88)

Nekas šīs izmeklēšanas materiālos neliecina, ka uz ferosilīcija nozari neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Faktiski izrādās, ka ferosilīcija nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē tāpat gan tieši (saistībā ar pārskatāmā izstrādājuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

(89)

Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtais Think!Desk ziņojums liecināja, ka pašvaldības ļoti lielu uzmanību velta cilvēkkapitāla uzlabošanai un darbvietu zuduma novēršanai. Uzņēmumi, kas vairākus gadus ir veikuši obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem un atbilst vairākiem citiem kritērijiem, var saņemt finansiālu atbalstu attiecībā uz to saistībām pret sociālā nodrošinājuma fondu. Ziņojumā norādīts, ka vietējās iestādes ir regulāri veikušas maksājumus, lai tieši subsidētu esošās darbvietas, tostarp pat sedzot nolīgtu migrējošo darba ņēmēju un studentu praktikantu uzturēšanās izdevumus. Ir notikuši arī vairāki darījumi attiecībā uz atbalstu darbinieku apmācībai un talantu attīstības veicināšanu. Dažas vietējās valdības ir arī daļēji kompensējušas sociālās apdrošināšanas prēmijas, ko uzņēmumi maksā par darbiniekiem (46).

(90)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka ferosilīcija nozarē ir izkropļotas algu izmaksas, arī attiecībā uz pārskatāmo izstrādājumu.

vii)    Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(91)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(92)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (47), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (48), un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (49). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (50).

(93)

Lai gan tiek atzīts, ka varētu būt dažādi tiesību instrumenti, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālus noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, nozīmīgi pierādījumi liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā (51). Arī iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtie konstatējumi ir likuši secināt to pašu (52).

(94)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses stingri liecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (53).

(95)

Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs; tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(96)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To parāda nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(97)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(98)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(99)

Būtībā, kaut arī nesen ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(100)

Nekas šīs izmeklēšanas materiālos neliecina, ka ferosilīcija ražotāji un/vai izejvielu un citu izejresursu piegādātāji negūtu labumu no šīs finanšu sistēmas. Gluži pretēji – pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajā Think!Desk ziņojumā ir norādīts, ka uzņēmums Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. ir guvis labumu no tirgum neatbilstošām finanšu darbībām, ko veikusi Ķīnas Eksporta un importa banka (pilnībā pieder valstij) un Ķīnas Attīstības banka (pilnībā pieder valstij).

(101)

Ķīnas ferosilīcija ražotāji guva labumu no aizdevumu procentu likmju subsīdijām, ar kurām daļa kredītriska tika attiecināta uz finanšu iestādēm, uzticot tām sekot korporatīvajiem (finanšu) darbības rezultātiem. Tā kā valdības iesaiste un starpniecības darbības nepārprotami liecina par valsts atbalstu, uzņemtais samazināšanas kredītrisks stiprināja parādnieku pozīciju sarunās par noteikumiem. Kā norādīts Think!Desk ziņojumā, no šī pasākuma labumu guva Ningxia Shengyan Group un Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. (54).

(102)

Ziņojums liecina, ka eksporta veicināšanas politika ir cieši integrēta vispārējās rūpniecības politikas satvarā. ĶV selektīvi stimulē konkrētu augsto tehnoloģiju, preču ar augstu pievienoto vērtību, kā arī pakalpojumu eksportu. Pēdējo gadu laikā būtisku atbalstu ir saņēmis arī rūpniecības pakalpojumu un tehnoloģiju eksports. Piemēram, Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. saņēma līdzekļus ārējās tirdzniecības vienotās apkalpošanas platformu izveidei.

(103)

Finansiālais atbalsts eksportētājiem izpaudās arī kā ārējās tirdzniecības subsīdijas. Šo pārvedumu mērķis bija mudināt, atvieglot vai atalgot eksporta darbību. Šajā sakarā Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. saņēma līdzekļus ārējās tirdzniecības vienotās apkalpošanas platformu izveidei, novatoriskai attīstībai un ārējās tirdzniecības pārveidošanai un uzlabošanai, kā arī ārējās tirdzniecības attīstībai (55).

(104)

Konkrēti ferosilīcija ražotāji ir saņēmuši būtisku finansējumu transportēšanas izmaksu samazināšanai (56). Tas jo īpaši svarīgi ir tādēļ, ka ražotnes lielākoties atrodas reģionos, kuriem ir tikai sauszemes robežas un kuri ir tālu no piekrastes ekonomiskajiem centriem. Šajā ziņā ĶV finansiālais atbalsts izpaužas kā transportēšanas cenu subsīdijas, ar kurām uzņēmumiem daļēji tiek kompensētas radušās izmaksas. Tas izpaužas arī kā infrastruktūras būvniecības subsīdijas, galvenokārt attiecībā uz atsevišķu dzelzceļa līniju izveidi, kas ļauj rūpnīcu teritorijas tieši savienot ar valsts dzelzceļu tīklu. Uzņēmums Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. ir saņēmis līdzekļus īpašu dzelzceļa līniju būvniecībai, kas ļaus uzņēmumam ietaupīt laiku un izmaksas attiecībā uz tā preču piegādi starptautiskajiem tirgiem (57).

(105)

Ķīnas rūpniecības politiku tehnoloģiju inovācijas jomā nosaka valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa zinātnes un tehnoloģiju attīstības plāns (2006.–2020. gads) (Valsts padome 2005b). Šajā sakarā ferosilīcija ražotājs Ningxia Shengyan Group ir saņēmis subsīdijas nacionālajā zinātnes un tehnoloģiju atbalsta plānā paredzēto pētniecības un izstrādes uzdevumu veikšanai (58).

(106)

Lai izņemtu no tirgus novecojušo ražošanas jaudu, atsevišķi ferosilīcija ražotāji saņēma finansiālu atbalstu ražošanas jaudas likvidēšanai. No šī pasākuma labumu guva Inner Mongolia Junzheng Energy & Chemical Group Co. un Ningxia Shengyan Group (59).

(107)

ĶV ir centusies ģeogrāfiski ietekmēt nozares izvietojumu. Ar to tiek domāts, ka smagajai rūpniecībai ir jāpamet pilsētu teritorijas un jāpārvācas uz īpašiem industriālajiem parkiem. Šāda pārcelšanās ne tikai atbilst pilsētu mērķiem vides aizsardzības jomā un mazina piesārņojumu blīvi apdzīvotās vietās, bet arī palīdz uzņēmumiem dažādos veidos, tostarp nodrošinot tiem dāsnus ieguldījumu stimulus, nodokļu atlaides, atbalstu skaidrā naudā un subsidētus aizdevumus. Inner Mongolia Eerduosi Resources Co., Ltd. grupa, kas ražo ferosilīciju, saņēma subsīdijas ražotnes pārcelšanai (60).

(108)

Ferosilīcija ražotājs Ningxia Shengyan Group saņēma ar zemes izmantošanu saistītas subsīdijas (61).

(109)

Tāpēc minētais atbalsts un iepriekš aprakstītā vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ferosilīcija ražotājiem bija pieejams finansējums, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus, vai to darbība kā citādi nav neatkarīga no valsts.

viii)    Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(111)

Komisija norāda, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz kādu konkrētu ražošanas nozares sektoru. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka i)–iv) iedaļā (54.–80. apsvērums) un ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par v)–vii) iedaļā un ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(112)

Lai ražotu ferosilīciju, ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Ja ferosilīcija ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(113)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot ferosilīcija iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz resursu resursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne jebkura cita ieinteresētā persona šajā izmeklēšanā nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo.

ix)    Secinājums

(114)

Analīze i)–viii) iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī ferosilīcija nozarē (ieskaitot pārskatāmo izstrādājumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi – un ņemot vērā, ka ĶV un ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(115)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā punktā, normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka netika iesniegti apgalvojumi, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

b)   Reprezentatīvā valsts

i)    Vispārīgas piezīmes

(116)

Reprezentatīvās valsts izvēle tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs kā ĶTR (62),

pārskatāmā izstrādājuma ražošana minētajā valstī (63),

attiecīgo datu publiska pieejamība minētajā valstī,

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(117)

Kā paskaidrots 30.–32. apsvērumā, Komisija par lietu publicēja divus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanas avotiem (2019. gada 24. jūnija pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem un 2019. gada 15. oktobra otro paziņojumu par ražošanas faktoriem, kurā tika atbildēts uz piezīmēm, kas tika saņemtas par pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem). Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par tās secinājumu, ka šajā lietā atbilstoša reprezentatīvā valsts ir Brazīlija.

ii)    Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(118)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija identificēja Argentīnu, Brazīliju, Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Krieviju, Dienvidāfriku un Turciju kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis, pēc Pasaules Bankas datiem, ir līdzīgs kā ĶTR, proti, Pasaules Banka tās visas pēc nacionālā kopienākuma klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(119)

Pēc šī paziņojuma netika saņemtas piezīmes par ekonomiskās attīstības līmeni.

iii)    Pārskatāmā izstrādājuma ražošana reprezentatīvajā valstī

(120)

Komisija pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem ir norādījusi, ka ir zināms, ka pārskatāmais izstrādājums tiek ražots Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Malaizijā, Meksikā, Krievijā, Dienvidāfrikā un Turcijā. Piezīmēs par šo paziņojumu pieprasījuma iesniedzējs brīdināja, ka Turcijā ferosilīciju neražo.

(121)

Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un konstatēja, ka identificētais Turcijas ražotājs izmeklēšanas periodā patiešām neražoja ferosilīciju. Tādēļ Komisija Turciju vairs neuzskatīju par iespējamu reprezentatīvo valsti.

iv)    Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(122)

Turklāt Komisija pārbaudīja publisko datu pieejamību visās apsvērtajās un minētajās valstīs (jo īpaši pieejamus publiskus finanšu datus no pārskatāmā izstrādājuma ražotājiem).

(123)

Komisija meklēja ferosilīcija ražotājus ar publiski pieejamiem finanšu datiem, kurus varētu izmantot, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu. Kā minēts pirmajā un otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, Komisija kā datu avotus izmantoja Orbis datubāzi (64) un internetu. Turklāt Komisija meklēja tikai tādus uzņēmumus, kuriem būtu publiski pieejami peļņas un zaudējumu pārskati par pēdējo periodu (2018. gadu) un kas ir pelnoši uzņēmumi. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem meklēšana šādi tika sašaurināta līdz pieciem uzņēmumiem Brazīlijā un pieciem – Krievijā.

(124)

Visbeidzot Komisija norādīja, ka tikai viens uzņēmums Brazīlijā savos finanšu pārskatos ir veicis sadalīšanu pa segmentiem, kas ļauj atsevišķi noteikt ieņēmumus un izdevumus konkrēti ferosilīcija segmentā. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka Brazīlija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts.

(125)

Tādējādi otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija visām ieinteresētajām personām paziņoja savu nodomu par atbilstošu reprezentatīvo valsti izmantot Brazīliju, ja secinātu, ka ir izpildīti visi nosacījumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas piemērošanai. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus un pušu piezīmes, Komisija nolēma, ka galīgi izvēlas Brazīliju par atbilstošo reprezentatīvo valsti, un atlasīja šādus sešus uzņēmumus, kam bija publiski pieejami finanšu dati, kurus varētu izmantot, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējo daļu: Cia de Ferro Ligas da Bahia S.A.

v)    Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(126)

Tā kā, pamatojoties uz šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

vi)    Secinājums

(127)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Brazīlija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Brazīlijai ir ievērojams pārskatāmā izstrādājuma ražošanas apjoms un pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA un peļņas datu kopums.

c)   Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(128)

Komisija otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem ir norādījusi, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī izmantos Global Trade Atlas (“GTA”), bet neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistikas datus un valstu statistikas datus. Komisija arī norādīja, ka elektroenerģijas izmaksu noteikšanai izmantotu viena no lielākajiem Brazīlijas piegādātājiem, uzņēmuma EDP Brazil, noteiktās cenas, un ka PVA un peļņas noteikšanai tiktu izmantoti izvēlētā Brazīlijas uzņēmuma, proti, Cia de Ferro Ligas da Bahia S.A., finanšu dati.

(129)

Komisija arī paskaidroja, ka GTA sniegtā informācija par viena no ferosilīcija ražošanas faktoriem Brazīlijā, proti, koksnes šķeldas, importu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav reprezentatīva un tādējādi nav izmantojama. Tā kā nebija pieejami starptautiski etaloni vai starptautiskas publikācijas un koksnes šķelda bija nebūtiska, Komisija nolēma izmantot alternatīvu: GTA ziņotās koksnes šķeldas importa cenas Turcijā, kas ir valsts ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni kā ĶTR un kuru Komisija pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem bija identificējusi kā vienu no trim iespējamajām reprezentatīvajām valstīm (skatīt 30. apsvērumu). Krievijā, kas ir otra paziņojumā identificētā valsts, koksnes šķeldas importa apjoms nebija reprezentatīvs, turpretī Turcijā šis izstrādājums tiek importēts reprezentatīvā apjomā. Tika uzskatīts, ka šī atsauces vērtība nav izkropļota tāpēc, ka, pamatojoties uz “GTA” identificēta reprezentatīva darījumu skaita vērtību aritmētisko vidējo, tika uzskatīts, ka tā atspoguļo tāda tirgus apstākļus šajā teritorijā, kurā valda konkurence (65).

(130)

Komisija ietvēra arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai segtu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, tika izmantoti izlasē iekļautā Savienības ražotāja, kas sadarbojās dempinga izmeklēšanā un šim mērķim sniedza konkrētu informāciju, kā arī atļāva to pārbaudīt uz vietas, proti, FerroAtlántica S.A.U., Spānija (“FASAU”), finanšu dati. Metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.2.1.1. sadaļas e) punktā.

d)   Ražošanas faktori

i)    Ievads

(131)

Pirmajā un otrajā paziņojumā Komisija centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotājs ĶTR izmanto pārskatāmā izstrādājuma ražošanā. Komisija par šajos paziņojumos ieinteresētajām personām izsniegto ražošanas faktoru sarakstu piezīmes nesaņēma.

(132)

Pēc pārbaudes apmeklējuma FASAU Komisija izveidoja galīgo ferosilīcija ražošanas faktoru sarakstu.

(133)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un to, ka pie abiem paziņojumiem par ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanas avotiem netika saņemtas piezīmes, ir identificēti šādi ražošanas faktori un (attiecīgā gadījumā) kodi:

Tabula

Ražošanas faktors

Brazīlijas tarifa kodi

Vienības neizkropļotā vērtība

Materiāls

 

 

kvarcs

2506 10 00

241,3 EUR/kg

Ogles

2701 12

129,8 EUR/kg

Kokss

2704 00 12

291,9 EUR/kg

Koksnes šķelda

4401 21 00

82,9 EUR/kg  (66)

Dzelzs lūžņi (plāva)

2619 00 90

Vērā neņemtās izmaksas  (67)

Kaļķakmens

2515 11 00

Vērā neņemtās izmaksas  (68)

Oglekli saturoša pasta Soderberg elektrodiem

3801 30 10

575,5 EUR/kg

Darbs

Darbaspēka algas ražošanas sektorā

[Neattiecas]

4,34 EUR/h

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

0,11 EUR/kWh

Blakusprodukti/atlikumi

 

 

Mikrokristāliskais silīcija dioksīds/silīcija dioksīda tvaiki

2811 22 10

1 169,8 EUR/kg

Ferosilīcija sārņi

2621 90 00

Ietilpst pieskaitāmajās izmaksās

(134)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotās cenas materiāliem ar piegādi līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī katram materiālam, ko ferosilīcija ražošanā izmantoja FASAU, jo neviens ĶTR ražotājs nesadarbojās.

(135)

Lai noteiktu normālo vērtību, saskaņā ar Komisijas metodiku pie šīm importa cenām būtu jāpieskaita ievedmuita par Brazīlijā importētajiem ražošanas faktoriem un materiāliem (un par Turcijā importēto koksnes šķeldu), sk. 133. apsvērumu, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Šo korekciju rezultātā tiktu iegūta augstāka normālā vērtība, jo ievedmuita vēl vairāk palielinātu materiālu importa cenas, tādējādi dempinga līmeni koriģējot uz augšu. Ņemot vērā konstatējumu 155. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenā uzmanība pievērsta konstatējumam, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies, nevis tā precīza lieluma noteikšanai, Komisija nolēma, ka šajos apstākļos nav vajadzīgas korekcijas attiecībā uz ievedmuitu un iekšzemes transportu.

ii)    Izejvielas un blakusprodukti/atlikumi

(136)

Veicot pārbaudes apmeklējumu FASAU, Komisija pārbaudīja ziņotās pārskatāmā izstrādājuma ražošanā izmantotās izejvielas, radītos metāllūžņus un attiecīgos patēriņa rādītājus.

(137)

Attiecībā uz visu izejvielu, izņemot trīs, pirkuma cenām Komisija izmantoja reprezentatīvās valsts Brazīlijas importa cenas, jo nebija pieejama nekāda informācija par reprezentatīvās valsts tirgu. Attiecībā uz koksnes šķeldu tika izmantotas importa cenas Turcijā (sk. 129. apsvērumu). Importa cenas tika noteikta kā vidējās svērtās vienības cenas importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR.

(138)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī (vai attiecībā uz koksnes šķeldu – Turcijā) no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 121. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos izstrādājumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas. Līdzīgi arī netika iekļauti importa dati par importu, ko reprezentatīvajā valstī (vai attiecībā uz koksnes šķeldu – Turcijā) veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (69) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un jebkurā gadījumā šādi importa dati bija nenozīmīgi. Pēc ĶTR izslēgšanas imports no citām trešām valstīm saglabājās reprezentatīvs, proti, 30–93 % no Brazīlijā importētā kopējā apjoma (vai attiecībā uz koksnes šķeldu – Turcijā). Turklāt galvenā ferosilīcija ražošanā izmantotā izejviela, proti, ogles, netiek eksportēta no ĶTR uz Brazīliju.

(139)

Komisija izpētīja eksporta ierobežojumu pastāvēšanu Brazīlijā un 2019. gada 15. oktobra paziņojumā apstiprināja, ka kaļķakmens un plāvas eksportam ir vajadzīga eksporta licence (70). Turklāt Komisija apstiprināja, ka kaļķakmens importa apjoms Brazīlijā bija nenozīmīgs un ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā plāvas imports nenotika. Nebija iespējams identificēt alternatīvu reprezentatīvu etalonu. FASAU veiktā pārbaude apliecināja, ka šīs izejvielas relatīvi maz ietekmē kopējās pārskatāmā izstrādājuma ražošanas izmaksas. Ņemot vērā konstatējumu 155. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenā uzmanība pievērsta konstatējumam, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis tā precīza lieluma noteikšanai, Komisija tādēļ nolēma neņemt vērā šo divu ražošanas faktoru izmaksas, kam nebija iespējams identificēt reprezentatīvu etalonu.

(140)

No izmaksām tika atskaitīti ieņēmumi no mikrokristāliskā silīcija dioksīda blakusproduktu pārdošanas, reizinot pieprasījumā norādītos izmantojuma koeficientus ar reprezentatīvajā valstī Brazīlijā novērotajām neizkropļotajām vienības izmaksām.

(141)

Attiecībā uz ieņēmumiem no ferosilīcija sārņu blakusproduktiem Komisija konstatēja, ka to importa apjoms Brazīlijā ir tuvs nullei un ka šādi iegūtās cenas par importu Brazīlijā šī iemesla dēļ nevarētu uzskatīt par reprezentatīvām. Tā kā faktiskie FASAU ieņēmumi no ferosilīcija sārņiem veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām, tiem nav būtiskas ietekmes uz dempinga starpības aprēķināšanu neatkarīgi no tā, ar kādu avotu tie tiktu aizstāti. Tādēļ Komisija nolēma ņemt vērā šos ieņēmumus, nosakot izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas (sk. 3.2.1.1. sadaļas e) punktu).

(142)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisijai pie importa cenas jāpieskaita starptautiskās transporta un apdrošināšanas izmaksas (71), jāpiemēro reprezentatīvās valsts ievedmuita un jāpieskaita iekšzemes transporta izmaksas. Ņemot vērā vidējo svērto dempinga starpību, kas iegūta bez šīm izmaksām (sk. 155. apsvērumu), Komisija nolēma neņemt vērā šīs izmaksas.

iii)    Darbaspēks

(143)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu etalonu, Komisija izmantoja SDO statistiku kopā ar publiski pieejamo informāciju par vidējām papildu darbaspēka izmaksām, kas radušās Brazīlijas darba devējiem (72), piemēram, tādas sociālā nodrošinājuma iemaksas kā FGTS (bezdarbs, smaga slimība, būvniecība vai īpašuma iegāde).

(144)

SDO statistika (73) ietvēra datus par vidējo stundu skaitu nedēļā, ko faktiski nostrādā viens nodarbinātais, un par darba ņēmēju mēneša ienākumiem ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā. Izmantojot šos datus, Komisija aprēķināja stundas algu ražošanā, kurai pieskaitīja ar darbaspēku saistītas papildu izmaksas (74) (sociālās un bezdarba apdrošināšanas iemaksas, ko veic darba devējs).

iv)    Elektroenerģija

(145)

Elektroenerģijas cena, ko piemēro viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Brazīlijā, proti, EDP Brasil, bija viegli pieejama (75). Šī informācija bija pietiekami detalizēta, lai noteiktu elektroenerģijas cenu un sadales sistēmas (modalidade tarifaria azul) izmantošanas cenu, ko maksā rūpnieciskie lietotāji.

(146)

Jāņem vērā, ka Brazīlijā regulatīvā iestāde Agência Nacional de Energia Elétrica (76) (“ANEEL”) ir noteikusi elektroenerģijas piegādātājiem pienākumu palielināt tarifus par konkrētu procentu, lai regulētu elektroenerģijas patēriņu valstī. ANEEL izmanto karodziņu sistēmu (77) (zaļš, dzeltens, sarkans 1, sarkans 2), lai parādītu, vai elektroenerģijas cenai būtu jāpaliek tādai, kādu ierosinājis piegādātājs (zaļš), vai tā jāpaaugstina par 0,010 BRL/kWh (dzeltens), 0,030 BRL/kWh (sarkans 1) vai 0,050 BRL/kWh (sarkans 2). ANEEL reizi mēnesī publicē šos karodziņus, un par izmeklēšanas periodu šī informācija bija viegli pieejama EDP Brazil tīmekļa vietnē (78). Nosakot neizkropļotas izmaksas elektroenerģijai, Komisija neņēma vērā izmeklēšanas periodā piemērotos karodziņus un attiecīgi nekoriģēja cenu. Pamatojoties uz konstatējumu 155. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenā uzmanība pievērsta konstatējumam, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis tā precīza lieluma konstatēšanai, Komisija nolēma, ka nav vajadzīgas korekcijas attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām.

e)   Pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņa

(147)

Ņemot vērā 133. apsvērumā apkopotos ražošanas faktorus, tika identificētas pieskaitāmās izmaksas. Šo pieskaitāmo izmaksu aprēķins bija balstīts uz ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret FASAU paziņotajām un pārbaudītajām ražošanas izmaksām (kas ietver krāsnīs nenonākušo izejvielu patēriņu, ārējos pakalpojumus, iekšējo transportu un strukturālās izmaksas, piemēram, amortizāciju un uzturēšanu). Šo procentuālo lielumu piemēroja neizkropļotām ražošanas izmaksām.

(148)

Attiecībā uz PVA un peļņu, kā paskaidrots 128. apsvērumā, Komisija izmantoja Cia de Ferro Ligas da Bahia S.A. finanšu datus. Lai tie sakristu ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, Komisija izmantoja uzņēmuma 2018. gada konsolidēto finanšu pārskatu, pievienoja tam 2019. gada pirmā trimestra konsolidēto finanšu pārskatu un svītroja 2018. gada pirmā trimestra konsolidēto finanšu pārskatu (79). Tā kā uzņēmums ražoja ne tikai ferosilīciju, Komisija ņēma vērā uzņēmuma iesniegto dalījumu segmentos, lai aprēķinātu rādītājus tikai attiecībā uz ferosilīcija segmentu.

(149)

PVA aprēķinā Komisija neņēma vērā posteni “ieguldījumu peļņas (zaudējumu) daļa”, jo šādas izmaksas (vai ieņēmumi) nebija saistītas ar attiecīgo izstrādājumu. Korekcijas rezultātā palielinājās PVA procentuālais lielums, bet proporcionāli tikpat samazinājās peļņas procentuālais lielums. Tādēļ tam kopumā nebija ietekmes uz normālās vērtības aprēķinu.

f)   Normālās vērtības aprēķins

(150)

Salikto normālo vērtību Komisija noteica turpmāk izklāstītajos posmos.

(151)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija sareizināja pārbaudītos FASAU materiālu, darbaspēka un elektroenerģijas izmantojuma koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas tika noteiktas atbilstīgi skaidrojumam 3.2.1.1. sadaļas d) punktā.

(152)

Otrkārt, Komisija šīm ražošanas izmaksām piemēroja ražošanas pieskaitāmās izmaksas un pievienoja noteiktās PVA un peļņu, kā paskaidrots 3.2.1.1. sadaļas e) punktā. Šādi noteiktās ražošanas pieskaitāmās izmaksas veidoja 37,11 %. PVA (80), izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas ražošanas izmaksu un attiecināmo izmaksu summai, sasniedza 15,12 %. Peļņa (81), izteikta procentos no PPI un piemērota ražošanas izmaksu, attiecināmo izmaksu un PVA summai, sasniedza 51,1 %.

(153)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica (aprēķināja) normālo vērtību ražotāja cenas līmenī. Tā kā neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tad normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā.

3.2.1.2.   Eksporta cena

(154)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti līdz ražotāja cenas līmenim.

3.2.1.3.   Salīdzinājums un dempinga starpība

(155)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kā noteikts iepriekš. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 157,8 %.

3.2.1.4.   Secinājums

(156)

Komisija tāpēc secināja, ka dempings no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.2.2.   Krievija

(157)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no Krievijas tika importētas 2735 tonnas ferosilīcija jeb aptuveni 0,4 % no kopējā patēriņa Savienībā. KV norādīja, ka šāds importa apjoms bija nenozīmīgs. Tomēr Komisija secināja, ka šāds importa līmenis ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.2.2.1.   Normālā vērtība

(158)

Krievijas ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija, lai noteiktu normālo vērtību Krievijā, izmantoja pieejamos faktus. Šajā nolūkā tika izmantota pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija (82). Šo ar autortiesībām aizsargāto informāciju sniedza Metal Expert (83).

(159)

Tādējādi normālā vērtība tika balstīta uz pieprasījumā norādītajām iekšzemes cenām, kas tika aktualizētas (84) attiecībā uz izmeklēšanas periodu. Aktualizētās iekšzemes cenas tika publiskotas lietā. Neviena ieinteresētā persona nekādas piezīmes nesniedza.

3.2.2.2.   Eksporta cena

(160)

Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti līdz ražotāja cenas līmenim.

3.2.2.3.   Salīdzinājums un dempinga starpība

(161)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, eksporta cena saistībā ar pārvadājumu izmaksām tika koriģēta uz leju par 100 EUR tonnā.

(162)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 17,6 %.

3.2.2.4.   Secinājums

(163)

Komisija tāpēc secināja, ka dempings no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.3.   Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

3.3.1.   ĶTR

(164)

Kā jau minēts 3.2.1. iedaļā, tika konstatēts, ka ferosilīcija imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir noticis par dempinga cenām. Pilnības labad Komisija arī izmeklēja to, vai dempings turpinātos vai atkārtotos, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, citu tirgu pieejamība Ķīnas ražotājiem, ĶTR ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse iekšzemes tirgū un citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.3.1.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(165)

Ņemot vērā nesadarbošanos, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(166)

Ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā ievērojami pārsniedza pašreizējos ražošanas apjomus. Saskaņā ar pieprasījumā norādītajiem datiem (85), kas izmeklēšanas laikā tika aktualizēti (86), ferosilīcija ražošanas jauda 2019. gadā bija 10 571 000 tonnu, savukārt ražošanas apjoms tā paša gada laikā bija 4 040 000 tonnas. Tādēļ jaudas izmantojums sasniedza tikai aptuveni 38,2 %. Tiek lēsts, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda būtu 6 531 000 tonnu, savukārt Savienības tirgus patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 740 144 tonnas (sk. 1. tabulu). Neviena no personām neatspēkoja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto ĶTR ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu.

(167)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu ferosilīciju eksportēšanai uz Savienības tirgu tad, ja pasākumi tiktu atcelti.

3.3.1.2.   Citu tirgu pieejamība

(168)

Ķīnas iekšzemes tirgus ir pasaulē nepārprotami nozīmīgākais tirgus, jo 2017. gadā tas atbilda 58 % no pasaules redzamā patēriņa (87). Tomēr laikā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš šajā tirgū samazinājās par 18 % jeb 887 000 tonnām (88).

(169)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Japāna no ĶTR importēja 167 000 tonnu ferosilīcija un bija ĶTR ražošanas nozares lielākais eksporta tirgus, kas veidoja 27,7 % no kopējā Ķīnas ferosilīcija eksporta apjoma. Tomēr, kā norādīts preses publikācijās, Japānas ferosakausējumu ražotāji plāno dažādot piegādi un izbeigt atkarību no Indijas un ĶTR. Šim nolūkam tie 2017. gadā ir izveidojuši vairākus kopuzņēmumus Malaizijā (89). Tādēļ ir gaidāms, ka Ķīnas eksportam nākotnē būs grūtāk piekļūt Japānas tirgum.

(170)

Tādēļ Komisija secināja, ka, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, pastāv liels risks, ka Ķīnas ražotāji centīsies kompensēt būtiskos zaudējumus nozīmīgajā iekšzemes un, domājams, arī Japānas tirgū attiecībā uz pārdošanas apjomu, novirzot ievērojamas pārdošanas plūsmas uz Savienības tirgu.

3.3.1.3.   Eiropas Savienības tirgus pievilcība

(171)

Ķīnas ferosilīcija eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 608 000 tonnu, tajā skaitā uz Savienību –3 587 tonnas (90). Ķīnas ražotāji eksportēja uz 63 valstīm, un vidējās ferosilīcija pārdošanas cenas šajās valstīs bija zemākas nekā pārdošanas cenas Savienībā. Tikai 14 no šīm valstīm pārdošanas cenas bija augstākas par pārdošanas cenām Savienībā. Vidējā Ķīnas pārdošanas cena Savienībā bija augstāka (+6,1 %) par vidējo Ķīnas eksporta pārdošanas cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (91). Tādēļ eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem ir daudz pievilcīgāks nekā eksports uz gandrīz jebkuru citu valsti.

(172)

Savienības tirgu pievilcīgu Ķīnas ražotājiem dara arī tā lielums: ferosilīcija globālā patēriņa ziņā Savienība pēc ĶTR ir otrs lielākais vienotais tirgus. Tas ir 1,7 reizes lielāks par Ziemeļamerikas un 1,5 reizes lielāks par Japānas tirgu (92). Tādēļ tā lielums ir svarīgs faktors, kas vairo tā pievilcīgumu.

3.3.1.4.   Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(173)

Ņemot vērā dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, eksportētāju veikto cenu noteikšanu trešo valstu tirgos, lielo ĶTR neizmantoto jaudu, Savienības tirgus lielumu un šajā tirgū valdošās cenas, kā arī būtisko patēriņa samazinājumu iekšzemes tirgū un paredzamo cita svarīga eksporta tirgus pieejamības samazināšanos, pastāv liela iespējamība, ka dempings no ĶTR turpināties vai atkārtotos, ja pasākumi vairs netiktu piemēroti.

3.3.2.   Krievija

(174)

Kā jau minēts 3.2.2. iedaļā, tika konstatēts, ka ferosilīcija imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir noticis par dempinga cenām. Komisija arī izmeklēja, vai dempings turpinātos vai atkārtotos, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā, citu tirgu pieejamība Krievijas ražotājiem, Krievijas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse iekšzemes tirgū un citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.3.2.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā

(175)

Ņemot vērā nesadarbošanos, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto un aktualizēto informāciju (93).

(176)

Ražošanas jauda Krievijā ievērojami pārsniedza pašreizējos ražošanas apjomus. Kā norādīts pieprasījumā, ferosilīcija ražošanas jauda 2019. gadā bija 826 000 tonnu, savukārt ražošanas apjoms tā paša gada laikā bija 561 000 tonnu. Tādēļ jaudas izmantojums sasniedza tikai aptuveni 67,9 %. Ja pasākumi tiktu atcelti, Krievijas ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, kas tiek lēsta 265 000 tonnu apmērā, lai par dempinga cenām veiktu ferosilīcija pārmērīgu piegādi Savienības tirgum, kura patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 740 144 tonnas.

(177)

Divi Krievijas eksportētāji, kas nesadarbojās, un KV apgalvoja, ka Komisija ir pārāk zemu novērtējusi izmantojuma līmeni Krievijā. KV norādīja uz divu Krievijas ražotāju eksportētāju iesniegtajiem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem Krievijā ražošanas jauda ir daudz zemāka, jo īpaši abiem ražotājiem eksportētājiem pašiem, bet Krievijas ražošanas apjoms – augstāks. Tādēļ jaudas izmantojums Krievijā būtu no 90 % līdz 100 %. KV arī norādīja uz apsvērumiem, ko tā šajā sakarā bija iesniegusi.

(178)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka KV/Krievijas Federācijas Ekonomiskās attīstības ministrija 2019. gada 24. aprīļa iesniegumā norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēju norādīto un Komisijas izmantoto pārskatāmā izstrādājuma ražošanas jaudu Krievijā “apstiprina arī Krievijas oficiālā statistika”.

(179)

Otrkārt, saskaņā ar izmeklēšanu Krievijas ražošanas jauda 2019. gadā tika lēsta 826 000 tonnu apmērā, turpretī, balstoties uz Krievijas oficiālo statistiku, 2018. gadā šis skaitlis būtu bijis vēl lielāks, proti, 932 000 tonnu. Rādītāji, kurus par 2017. gadu ir iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, nesaskan ne ar Krievijas oficiālo statistiku, ne ar pieprasījuma iesniedzēju aplēsēm par šo gadu. Kā norāda KV, faktiski 2017. gadā Krievijas ražošanas jauda bija par [20 %–30 %] lielāka nekā abu ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, iesniegtais tās rādītājs. Tādēļ, balstoties gan uz pieprasījuma iesniedzēju aplēsēm, gan Krievijas oficiālo statistiku (kā arī KV paziņojumu), ir skaidri redzams, ka ražotāja eksportētāja norādītā ražošanas jauda bija novērtēta par zemu.

(180)

Treškārt, ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, iesniegtā informācija attiecās uz 2017. gadu, nevis izmeklēšanas periodu. Pat ja šo nepārbaudīto informāciju pieņemtu, apgalvojums, ka jaudas izmantojums Krievijā sasniedz gandrīz 100 %, tik un tā ir nepatiess. Ja jaudas izmantojumu aprēķinātu, izmantojot Krievijas oficiālo statistiku attiecībā uz ražošanas jaudu (840 700 tonnas) un faktisko ražotāja eksportētāja, kas nesadarbojās, iesniegto ražošanas apjomu [600 000 tonnas – 700 000 tonnas] 2017. gadā, jaudas izmantojums būtu [71 %–83 %], kas tik un tā ir tālu no “gandrīz 100”.

(181)

Jebkurā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati par ražošanas jaudu un apjomu ir nesenāki un tādējādi piemērotāki uz nākotni vērstiem aprēķiniem, piemēram, varbūtības analīzei, jo tie attiecās uz 2019. gadu.

(182)

Visu šo iemeslu dēļ apgalvojumi, ka Komisija būtu pārāk augstu novērtējusi neizmantoto jaudu Krievijā, tiek noraidīti. Šis lēmums tika izpausts personām, kurām tika dota iespēja iesniegt piezīmes pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

(183)

Atbildē abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz visiem neatrisinātajiem jautājumiem kopumā, uz kuriem visā pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā norādījuši šie ražotāji eksportētāji un KV, un jo īpaši uz Komisijas konstatējumiem par Krievijas ražotāju neizmantoto jaudu. Ražotāji eksportētāji arī norādīja, ka, izņemot dempinga jautājumus, tie bija pilnībā sadarbojušies izmeklēšanā kā ieinteresētās personas. Tie arī apgalvoja, ka, ņemot vērā būtiskās nesakritības dažādu ieinteresēto personu sniegtajos datos par jaudu, ražošanu un jaudas izmantojumu Krievijā, Komisijai bija pienākums pārbaudīt datus, tostarp veicot pārbaudes apmeklējumus to telpās. Pamatojoties uz alternatīviem aprēķiniem, izmantojot uzņēmumu un pieprasījuma iesniedzēju sniegtos datus, ražotāji eksportētāji apstrīdēja to, ka ir ticis noraidīts to arguments, ka jaudas izmantojuma līmenis bija tuvu 100 %. Šajā sakarā tie apgalvoja, ka Komisija ir selektīvi izmantojusi datus par ražošanas jaudu un apjomiem. Visbeidzot, uzņēmumi atsaucās uz PTO judikatūru saistībā ar pieejamajiem faktiem, pamatojot savu apgalvojumu, ka Komisijas izmantotā informācija šajā lietā nebija vispiemērotākā un ka tie ir iesnieguši vislabāko pieejamo informāciju.

(184)

Pirmkārt, Komisija nepiekrita, ka būtu bijis kāds pamats vai arguments, kas nebūtu ticis izvērtēts un uz ko nebūtu sniegta atbilde. Komisija patiesībā nosūtīja uzņēmumiem papildu izpaužamo informāciju, lai nodrošinātu, ka uz to piezīmēm par neizmantoto jaudu ir pilnībā atbildēts un ka tām ir bijusi dota iespēja izteikt piezīmes, pirms konstatējumi ir kļuvuši galīgi. Tas, ka uzņēmumi nepiekrita Komisijas secinājumiem, nebūtu jājauc ar pamatojuma trūkumu. Uzņēmumi nenorādīja, kurus jautājumus, izņemot neizmantoto jaudu, Komisija nav aplūkojusi galīgās informācijas izpaušanas dokumentā. Lieki teikt, ka papildu informācijas izpaušana aprobežojās vienīgi ar neizmantotās jaudas izvērtējumu un ka atbilde uz piezīmēm pie galīgās informācijas izpaušanas dokumenta ir atrodama šajā regulā saskaņā ar Komisijas parasto praksi.

(185)

Otrkārt, minētie divi ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika uzskatīti par personām, kas nesadarbojās. Kā norādījuši paši uzņēmumi, tie izvēlējās nesniegt atbildes uz anketas jautājumiem, kurās tika pieprasīta svarīga informācija, kas tiktu izmantota ne vien dempinga, bet arī kaitējuma novērtēšanai (piemēram, attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu un tās izmantojumu). Lai gan nepastāv juridisks pienākums veikt pārbaudes uz vietas, Komisija praksē pārbauda visu ieinteresēto personu sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem un papildu datus, tomēr tas netika veikts attiecībā uz šiem diviem ražotājiem eksportētājiem. Komisija arī norāda, ka konkrēti šajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka šīs personas nesadarbojās un tādēļ to telpās netika veikta pārbaude, to iesniegtie dati tika izvērtēti pēc būtības, pat ja tos nepārbaudīja, kā minēts atsevišķi izpaustajā informācijā. Pēc salīdzināšanas ar KV un pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju šī informācija vēlāk tika noraidīta arī pēc būtības. Pretēji uzņēmumu apgalvotajam, “būtiskas nesakritības dažādu ieinteresēto personu iesniegtajos datos” nepastāvēja. Tikai to iesniegtā informācija būtiski atšķīrās no pārējās lietā pieejamās informācijas, un, kas vēl svarīgāk, šī informācija attiecās uz 2017. gadu laikposmā pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, kā arī uz nesenāko 2018. gada periodu, par kuru informāciju bija iesniegusi KV. Vienlaikus pieprasījuma iesniedzēju un KV sniegtie dati, uz kuriem Komisija paļāvās, veicot novērtējumu, bija savstarpēji saskanīgi, lai arī ne identiski. 2019. gada 24. aprīļa iesniegumā KV/Krievijas Federācijas Ekonomiskās attīstības ministrija pati apstiprināja, ka pieprasījuma iesniedzēju sniegtie dati ir pareizi. Pamatojoties uz minēto, Komisija pēc būtības un neatkarīgi no informācijas pārbaudes secināja, ka ražotāju eksportētāju sniegtie dati ir novecojuši un tādējādi nebūtiski, kā arī neuzticami, tādēļ tie nav izmantojami, lai aprēķinātu neizmantoto jaudu Krievijā.

(186)

Treškārt, pretēji uzņēmumu apgalvotajam, Komisijas veiktajos aprēķinos tika izmantoti pašu uzņēmumu dati un KV iesniegtā oficiālā statistika par jaudu Krievijā (nevis pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija). Komisija arī nevar piekrist, ka atšķirīgas metodikas izmantošana varētu dot tik atšķirīgus rezultātus, kādi ir novērojami saistībā ar uzņēmumu sniegtajiem ražošanas jaudas rādītājiem. Šī iemesla dēļ Komisija noraida apgalvojumu, ka tā būtu selektīvi izvēlējusies tai pieejamos datus. Uzņēmumu sniegto informāciju, salīdzinot to ar oficiālo statistiku, neizdevās apstiprināt, tādēļ tā tika noraidīta.

(187)

Ceturtkārt, Komisija nepiekrita, ka šajā lietā vispiemērotākā informācija bija uzņēmumu sniegtā informācija. Salīdzinot ar oficiālajiem datiem, tika konstatēts, ka sniegtie ražošanas jaudas rādītāji nebija pareizi, tādēļ šī informācija tika uzskatīta par neuzticamu un netika izmantota Komisijas konstatējumos. Komisija nolēma izmantot pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju, kas atbilda Krievijas oficiālajai statistikai. Saistībā ar pamatregulu un PTO jēdzienu, uz kuru atsaucas uzņēmumi, šī informācija lietā tika atzīta par “vispiemērotāko”. Tāpēc uzņēmumu apgalvojums tika noraidīts.

(188)

Komisija atgādināja, ka neizmantotās jaudas novērtējums jebkurā gadījumā bija tikai viens no vairākiem elementiem un rādītājiem, ar kuriem tai termiņbeigu pārskatīšanā juridiski ir pienākums pamatot savus konstatējumus attiecībā uz kaitējuma atkārtošanos.

(189)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu ferosilīciju eksportēšanai uz Savienības tirgu tad, ja pasākumi tiktu atcelti.

3.3.2.2.   Citu tirgu pieejamība

(190)

Kā aprakstīts 168. apsvērumā, nesenā notikumu attīstība Japānas tirgū vedina domāt, ka imports no Malaizijas pakāpeniski aizstās pārējā importa tirgus daļu. Japāna ir arī lielākais Krievijas ferosilīcija eksporta tirgus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Japānas tirgus veidoja 30 % no kopējā Krievijas ferosilīcija eksporta apjoma (jeb 127 000 tonnas). Ja pašreizējie pasākumi tiktu atcelti, Krievijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vismaz daļu no šī eksporta novirzītu uz Savienību par dempinga cenām.

3.3.2.3.   Eiropas Savienības tirgus pievilcība

(191)

Sadarbības trūkuma dēļ, lai salīdzinātu Krievijas eksporta cenas uz Savienību ar Krievijas eksporta cenām citos eksporta tirgos, tika izmantots Global Trade Atlas (“GTA”) un Krievijas muitas ārējās tirdzniecības statistika, un abi avoti, šķiet, sniedz gandrīz vienus un to pašus rezultātus. Balstoties uz tiem, vidējā Ķīnas pārdošanas cena Savienībā bija 1 149 EUR par tonnu (vai 8,1 %) augstāka par vidējo Krievijas eksporta pārdošanas cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Krievijas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas tikai 2 no 36 valstīm bija vidēji augstākas nekā Savienībā. Šie pārdošanas apjomi veidoja mazāk nekā 1 % kopējā apjoma. Tādēļ Komisija konstatēja, ka eksports uz Savienību Krievijas eksportētājiem ir daudz pievilcīgāks nekā eksports uz gandrīz jebkuru citu valsti.

(192)

Pēc informācijas izpaušanas abi 191. apsvērumā minētie Krievijas ražotāji eksportētāji nepiekrita Komisijas konstatējumiem attiecībā uz Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijas ferosilīcija nozarei. Tie apšaubīja Krievijas muitas ārējās tirdzniecības statistikā norādītās cenas, jo tās esot neuzticamas. Tomēr šis apgalvojums netika sīkāk pamatots, kā arī netika piedāvāts alternatīvs veids, kā salīdzināt Krievijas eksporta cenas dažādos tirgos. Ir jāatgādina, ka abas attiecīgās personas ir divi no lielākajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem un, ja tās būtu nolēmušas sadarboties izmeklēšanā, kas tomēr nenotika, Komisija būtu varējusi rūpīgi izvērtēt Krievijas salīdzināmu izstrādājumu eksporta cenas dažādos pasaules tirgos, balstoties uz to eksporta pārdošanas apjomiem. Abi ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Krievijas eksporta apjoms uz Savienību būtu maznozīmīgs, kas liedz izdarīt secinājumus no šī importa cenām. Kā norādīts 157. apsvērumā, imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 0,4 % no kopējā patēriņa Savienībā un Komisija uzskatīja šādu importa līmeni par pietiekami reprezentatīvu. Visbeidzot, šīs personas apgalvoja, ka ferosilīcija cenas nosaka ĶTR, bet pārējie tirgus dalībnieki kopumā seko šīm cenām un pieļauj tikai sīkas atkāpes no tām. Neatkarīgi no tā, vai tā arī ir, Komisija uzskatīja, ka tam nav nozīmes ar cenām saistītā Savienības tirgus pievilcīguma novērtēšanā, salīdzinot ar citiem tirgiem. Līdz ar to šie apgalvojumi tika noraidīti.

(193)

Kā minēts 172. apsvērumā, papildus Savienības tirgus cenām otrs svarīgs faktors, kas veicina tā pievilcīgumu, ir Savienības tirgus lielums.

3.3.3.   Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(194)

Ņemot vērā dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, eksportētāju veikto cenu noteikšanu trešo valstu tirgos, esošo Krievijas neizmantoto jaudu, Savienības tirgus lielumu un šajā tirgū valdošās cenas, kā arī paredzamo cita svarīga eksporta tirgus pieejamības samazināšanos, pastāv liela iespējamība, ka dempings no Krievijas turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumi vairs netiktu piemēroti.

3.4.   Vispārēji secinājumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(195)

Izmeklēšana liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājies imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas.

(196)

Komisija arī konstatēja pierādījumus, ka abās attiecīgajās valstīs pastāv ievērojama neizmantotā jauda, ka Savienības tirgus tā cenu un lieluma dēļ ir pievilcīgs un ka pārējais eksports varētu tikt novirzīts.

(197)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās vai atkārtošanās.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšana

(198)

Attiecīgajā periodā līdzīgo izstrādājumu Savienībā ražoja pieci ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(199)

Pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza Savienības ražošanas nozare, tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir aptuveni 241 000 tonnu. Kā norādīts 11. apsvērumā, izlasē tika iekļauti 4 Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 90 % no kopējā līdzīgā izstrādājuma ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(200)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, summējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu Savienībā no Comext datubāzes (Eurostat).

(201)

Visā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā saglabājās stabils, izņemot 2016. gadu, kad tas strauji samazinājās. 2015. gada ceturtajā ceturksnī sākās straujš cenu kritums, kas 2016. gada laikā negatīvi ietekmēja visu tirgu. Tērauda nozare ir galvenā ferosilīcija gala patēriņa nozare, un tērauda ražošanas apjoms Eiropas Savienībā samazinājās no 165,9 miljoniem tonnu 2015. gadā līdz 162,1 miljonam tonnu 2016. gadā (–2,3 %) (94). Turklāt 2015. gada otrajā pusē būtiski samazinājās krājumi, kas izraisīja cenu kritumu. Zemās cenas samazināja ražošanas apjomu, un turpmāko divu gadu laikā – 2016. un 2017. gadā – krājumi pakāpeniski saruka.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš

752 111

578 894

700 509

776 354

740 144

Indekss (2015. gads = 100)

100

77

93

103

98

Avots: Eurostat, Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

4.3.   Imports no attiecīgajām valstīm

4.3.1.   Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvais novērtējums

(202)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes ferosilīcija imports būtu jāvērtē kumulatīvi.

(203)

Dempinga starpība, kas ir konstatēta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni, kā arī importa apjoms no katras attiecīgās valsts bija pietiekami reprezentatīvs, kā noteikts 43. un 157. apsvērumā.

(204)

Ņemot vērā salīdzināmos konkurences apstākļus starp abu minēto valstu izcelsmes importu un līdzīgo Savienības izstrādājumu, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi veikt vērtēšanu kumulatīvi. Komisija konstatēja līdzīgus konkurences apstākļus, jo no ĶTR un Krievijas importētais pārskatāmais izstrādājums, kā arī Savienības ražošanas nozares ražotais un Savienības tirgū pārdotais līdzīgais izstrādājums bija līdzīgi un tika atzīti par izplatītiem vienos un tajos pašos tirdzniecības kanālos.

(205)

Pamatojoties uz minēto, tika uzskatīts, ka ir izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji. Tādēļ imports no ĶTR un Krievijas tika vērtēts kumulatīvi.

4.3.2.   Attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(206)

Komisija noteica importa no:KTR un Krievijas apjomu Savienībā, pamatojoties uz datiem no Comext datubāzes (Eurostat), un importa tirgus daļu, salīdzinot šos importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kas norādīts 1. tabulā.

(207)

Pārskatāmā izstrādājuma importa apjoms no attiecīgajām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā ir samazinājies par 17 %. Tomēr importa apjoms no ĶTR 2018. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās vairāk nekā četrkārt, turpretī imports no Krievijas attiecīgajā periodā samazinājās vairāk nekā par pusi, lai gan laikā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ir vērojams pieaugums.

2. tabula

Savienības importa apjoms (tonnas)

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no ĶTR

614

305

235

2 719

2 804

Indekss (2015. gads = 100)

100

50

38

443

457

Importa apjoms no Krievijas

6 006

318

1 409

2 653

2 722

Indekss (2015. gads = 100)

100

5

23

44

45

Attiecīgās valstis

6 620

623

1 644

5 372

5 526

Indekss (2015. gads = 100)

100

9

25

81

83

Avots: Eurostat, ar korekciju atbilstīgi 75 % silīcija saturam ().

(208)

Tirgus daļai importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm bija tendence samazināties, un tā visā attiecīgajā periodā saglabājās zemāka par 1 %. Tādēļ attiecīgajā periodā imports no ĶTR un Krievijas turpināja ienākt Savienības tirgū, lai arī ierobežotā apjomā.

3. tabula

Savienības tirgus daļa (%)

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

ĶTR

0,1 %

0,1 %

0,0 %

0,4 %

0,4 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

65

41

429

464

Krievija

0,8 %

0,1 %

0,2 %

0,3 %

0,4 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

7

25

43

46

Attiecīgās valstis

0,9 %

0,1 %

0,2 %

0,7 %

0,7 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

12

27

79

85

Avots: Eurostat, Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

4.3.3.   Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu starpība

(209)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz datiem no Comext datubāzes (Eurostat).

(210)

Vidējās pārskatāmā izstrādājuma importa no ĶTR cenas 2017. gadā strauji pieauga, savukārt 2018. gadā samazinājās par 74 procentpunktiem. Kopumā Ķīnas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Attiecībā uz Krieviju tendence bija pretēja un tika novērots zemāks cenu līmenis 2016. un 2017. gadā, savukārt attiecīgajā periodā tās palielinājās par 9 %.

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa cena (ĶTR)

1 319

1 317

2 086

1 109

1 234

Indekss (2015. gads = 100)

100

100

158

84

94

Importa cena (Krievija)

1 113

764

770

1 175

1 211

Indekss (2015. gads = 100)

100

69

69

106

109

Avots: Eurostat, ar korekciju atbilstīgi 75 % silīcija saturam ().

(211)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(212)

pārskatāmā izstrādājuma vidējo svērtos pārdošanas cenu, ko atlasītajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas ražotāja cenu līmenī), un

(213)

importa cenu datus no Eurostat par pārskatāmo izstrādājumu no ĶTR un Krievijas CIF līmenī (koriģētus izkrautu preču līmenī, ietverot parasto muitas nodokli un pēcimportēšanas izmaksas).

(214)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(215)

Salīdzinājums parādīja, ka Krievijas izcelsmes importa vidējais cenu samazinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū bija 1,0 %.

(216)

Imports no ĶTR nesamazināja Savienības tirgus cenas, jo tā cena bija par 0,4 % augstāka. Tomēr, kas attiecas uz Ķīnas eksporta cenām uz citām trešām valstīm (95), šīs cenas samazina Savienības tirgus cenas par 1,7 %.

(217)

Ja pasākumus vairs nepiemērotu, Savienības tirgus kļūtu pievilcīgs kā Krievijas, tā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jo cenu līmenis Savienībā ir augstāks nekā citās valstīs, uz kurām tie eksportē. Šis pievilcīgums mudinātu Krievijas un Ķīnas uzņēmējus turpināt dempinga praksi Savienības tirgū un (vismaz daļēji) izmantot neizmantoto jaudu piegādēm uz Savienības tirgu. Šāda importa pieaugums jau pats par sevi liktu Savienības cenām pazemināties. Turklāt, kā liecina Krievijas eksporta uz Savienību un Ķīnas eksporta uz citām trešām valstīm cenas, šāds imports varētu pazemināt Savienības ražošanas nozares cenas.

(218)

Imports no Krievijas un Ķīnas sava apjoma dēļ radītu būtisku spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Visticamāk, lai konkrētu ar lielāku attiecīgo valstu lētāka importa apjomu, Savienības ražošanas nozarei būtu jāsamierinās ar tirgus daļas zaudēšanu un/vai tai nāktos pazemināt cenas, lai censtos saglabāt savu tirgus daļu.

(219)

Tādēļ Komisija secināja, ka, ja pasākumus vairs nepiemērotu, imports no Krievijas un ĶTR, visticamāk, pazeminātu Savienības ražošanas nozares cenas vai sava apjoma un dempinga cenu dēļ izraisītu cenas nospiešanu Savienības tirgū.

4.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Krieviju

(220)

Viens no eksportētājiem apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm ir ticis aizstāts ar importu no Norvēģijas, Malaizijas, Ēģiptes un Brazīlijas.

(221)

Ferosilīcija imports no trešām valstīm, kas nav ĶTR un Krievija, galvenokārt tika veikts no Norvēģijas, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 39 % no importa no pārējām valstīm, izņemot attiecīgās valstis. Malaizijas, Ēģiptes un Brazīlijas importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 11 %, 5 % un 7 % no kopējā importa. Tomēr eksportētājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, ka šis imports Savienības tirgū būtu noticis par dempinga cenām.

(222)

Tā kā importa no trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila un tikai nedaudz īslaicīgi samazinājās 2016. un 2017. gadā, eksportētāja apgalvojums attiecībā uz periodu nav pamatots.

5. tabula

Imports no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no Norvēģijas (t)

204 913

144 649

127 832

208 628

205 858

Indekss (2015. gads = 100)

100

71

62

102

100

Tirgus daļa (Norvēģija)

27,2 %

25,0 %

18,2 %

26,9 %

27,8 %

Importa apjoms no Malaizijas (tonnas)

21 393

12 311

44 252

53 037

57 413

Indekss (2015. gads = 100)

100

58

207

248

268

Tirgus daļa (Malaizija)

2,8 %

2,1 %

6,3 %

6,8 %

7,8 %

Importa apjoms no Ēģiptes (t)

26 398

25 127

39 836

28 269

24 277

Indekss (2015. gads = 100)

100

95

151

107

92

Tirgus daļa (Ēģipte)

3,5 %

4,3 %

5,7 %

3,6 %

3,3 %

Importa apjoms no Brazīlijas (tonnas)

6 772

13 813

15 129

35 731

34 974

Indekss (2015. gads = 100)

100

204

223

528

516

Brazīlijas tirgus daļa

0,9 %

2,4 %

2,2 %

4,6 %

4,7 %

Importa apjoms no citām trešām valstīm (t)

278 791

180 972

265 243

233 305

207 218

Indekss (2015. gads = 100)

100

65

95

84

74

Tirgus daļa (citas valstis)

37,1 %

31,3 %

37,9 %

30,1 %

28,0 %

Kopējā trešo valstu tirgus daļa Savienībā (izņemot ĶTR un Krieviju)

71,6 %

65,1 %

70,3 %

72,0 %

71,6 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

91

98

101

100

Avots: Eurostat, ar korekciju atbilstīgi 75 % silīcija saturam.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(223)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(224)

Kā minēts 10. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(225)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem datiem un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(226)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(227)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(228)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(229)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(230)

Lai gan 2016. gadā ražošanas apjoms samazinājās, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga par 3 %.

6. tabula

Ražošana Savienībā

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnas)

234 694

212 803

231 614

234 691

241 609

Indekss (2015. gads = 100)

100

91

99

100

103

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(231)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

7. tabula

Savienības ražošanas jauda

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Jauda (tonnās)

300 050

286 050

296 508

301 918

303 329

Indekss (2015. gads = 100)

100

95

99

101

101

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(232)

Jaudas izmantojumam bija tāda pati tendence kā ražošanai – tas attiecīgajā periodā palielinājās par 2 % (līdz 80 %).

8. tabula

Savienības jaudas izmantojums

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Jaudas izmantojums (%)

78 %

74 %

78 %

78 %

80 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

95

100

99

102

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

4.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(233)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā saglabājās stabilas, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz pazeminājās par 1 %.

9. tabula

Pārdošanas apjomi Savienībā

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjomi Savienībā

207 224

201 399

206 574

212 012

204 878

Indekss (2015. gads = 100)

100

97

100

102

99

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(234)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2016. gadā strauji pieauga, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās stabila, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu –27,7 %.

10. tabula

Savienības tirgus daļa

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Eiropas Savienības ražošanas nozares tirgus daļa (%)

27,6 %

34,8 %

29,5 %

27,3 %

27,7 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

126

107

99

100

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

4.5.2.3.   Izaugsme

(235)

Laikā no 2015. gadam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienības patēriņš nedaudz samazinājās par 2 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 1 %. Tādēļ tās tirgus daļa saglabājās nemainīga.

4.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(236)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2015. līdz 2018. gadam samazinājās par 12 %, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 6 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares nodarbinātība samazinājās par 6 %. Pēkšņais nodarbinātības līmeņa pieaugums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izskaidrojams tādējādi, ka viens no Eiropas ražotājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pilnībā atvēlēja vienu ražotni pārskatāmajam izstrādājumam, līdz ar to tam novirzot visu darbaspēku.

11. tabula

Nodarbinātība

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nodarbinātība (PSE)

842

760

743

738

795

Indekss (2015. gads = 100)

100

90

88

88

94

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(237)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka darba ražīgums, ko mēra kā izlaidi (tonnās) uz pilnslodzes ekvivalentu (PSE) gadā, attiecīgajā periodā palielinājās par 9 % no sākotnējā līmeņa – 279 tonnas uz PSE.

12. tabula

Ražīgums Savienībā

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražīgums (t/PSE)

279

280

312

318

304

Indekss (2015. gads = 100)

100

100

112

114

109

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

4.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(238)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka gan ĶTR, gan Krievijas dempings turpinājās, un ka dempinga starpība, kā pamatots 155. un 162. apsvērumā, pārsniedz de minimis līmeni.

(239)

Tomēr pārskatāmā izstrādājuma imports no attiecīgajām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās ierobežots –0,7 %.

4.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1.   Cenas un tās ietekmējoši faktori

(240)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas par vienību nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā paaugstinājās par 15 %, sasniedzot 1 338 EUR par tonnu. Ražošanas izmaksas palielinājās par 20 % un sasniedza 1 250 EUR par tonnu, kas izskaidroja pārdošanas cenas pieaugumu.

13. tabula

Vienības cena un vienības izmaksas Savienības tirgū

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vienības cena Savienībā nesaistītiem klientiem (EUR/tonna)

1 163

905

1 197

1 414

1 338

Indekss (2015. gads = 100)

100

78

103

122

115

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/tonna)

1 042

928

1 056

1 215

1 250

Indekss (2015. gads = 100)

100

89

101

117

120

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

4.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(241)

No 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 41 %, ņemot vērā kopējo darbaspēka izmaksu pieaugumu un zemāku nodarbinātību (PSE) tajā pašā periodā.

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Darbaspēka izmaksas (EUR/PSE)

30 078

28 043

35 183

40 753

42 269

Indekss (2015. gads = 100)

100

93

117

135

141

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

PSE ir pilnslodzes ekvivalents.

4.5.3.3.   Krājumi

(242)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās ir samazinājušies. Tie 2016. gadā strauji samazinājās par 59 %, bet pārējā attiecīgajā periodā palielinājās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājoties par 31 % zemāki nekā attiecīgā perioda sākumā.

15. tabula

Krājumi

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Noslēguma krājumi (tonnas)

36 846

14 975

15 968

22 625

25 495

Indekss (2015. gads = 100)

100

41

43

61

69

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

4.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(243)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas rentabilitāte, to izsakot procentos no neto pārdošanas apjoma, samazinājās no 10,7 % peļņas 2015. gadā līdz 7,4 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(244)

Ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilda rentabilitātes tendencei. Tā samazinājās no 93,2 % 2015. gadā līdz 54,9 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā, tādējādi attiecīgajā periodā samazinoties par 41 %.

(245)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma no pamatdarbības atbilda rentabilitātes tendencei. Tā 2015. gadā bija aptuveni 25 miljoni EUR, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz aptuveni 23 miljoniem EUR (proti, samazinoties par 8 %).

16. tabula

Ienesīgums un ienākums no ieguldījumiem

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Rentabilitāte Savienībā (% no neto pārdošanas apjoma)

10,7 %

–2,2 %

10,9 %

13,5 %

7,4 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

– 21

102

126

69

INI (peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības)

93,2 %

–16,8 %

59,4 %

83,3 %

54,9 %

Indekss (2015. gads = 100)

100

-18

64

89

59

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

17. tabula

Naudas plūsma

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Naudas plūsma (EUR)

24 809 939

10 679 967

27 923 572

35 928 315

22 945 093

Indekss (2015. gads = 100)

100

43

113

145

92

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(246)

Savienības ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi līdzīgā izstrādājuma ražošanā attiecīgajā periodā svārstījās, taču samazinājās no aptuveni 11 miljoniem EUR 2015. gadā līdz aptuveni 8 miljoniem EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., tie samazinājās par 25 %.

18. tabula

Ieguldījumi

 

2015

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Neto ieguldījumi (EUR)

10 955 734

3 836 877

10 911 592

6 226 775

8 227 422

Indekss (2015. gads = 100)

100

35

100

57

75

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati un pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

4.6.   Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(247)

Izmeklēšana liecināja, ka izstrādājumu imports par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm pēc iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas vēl vairāk samazinājās. Tas ļāva Savienības ražošanas nozarei panākt augstu ražošanas līmeni un noturēt stabilu ražošanas un pārdošanas apjomu un tirgus daļu, kas ļāva panākt relatīvi stabilu kopējo finansiālo situāciju.

(248)

Izvērtētie makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji liecina, ka antidempinga pasākumi ir sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem.

(249)

Tādēļ tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(250)

Komisija 247. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko nodara imports par dempinga cenām no ĶTR un Krievijas. Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām tendencēm, redzams, ka antidempinga pasākumi ir sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem.

(251)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, Savienības tirgus pievilcīgumu un importa no attiecīgajām valstīm ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

5.1.   Neizmantotā ražošanas/pārstrādes jauda

(252)

Kā minēts 166. un 176. apsvērumā, gan Ķīnas, gan Krievijas eksportētājiem ir būtiska neizmantotā jauda, lai strauji palielināt eksportu. Tiek lēsts, ka to aptuvenā neizmantotā jauda ir attiecīgi 6 531 000 tonnu un 265 000 tonnu, kas aptuveni 9 reizes pārsniedz patēriņu Savienībā.

(253)

Pēc informācijas izpaušanas divi Krievijas eksportētāji apgalvoja, ka, apkopojot Krievijas un Ķīnas eksportētāju neizmantoto jaudu, tiek iegūts maldinošs un novirzīts rādītājs.

(254)

Šie apgalvojumi neatbilst faktiem, jo Komisija neapkopoja Krievijas un Ķīnas eksportētāju neizmantoto jaudu. Novērtējums tika veikts atsevišķi ĶTR (166. apsvērums) un Krievijai (176. apsvērums), kā minēts 250. apsvērumā. Attiecībā uz Krieviju Komisija konstatēja, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, Krievijas ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, kas tiek lēsta 265 000 tonnu apmērā, lai par dempinga cenām veiktu ferosilīcija pārmērīgu piegādi Savienības tirgum, kura patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 740 144 tonnas.

(255)

Tādēļ Komisija uztur savu secinājumu, ka Krievijā pastāv ievērojama neizmantotā jauda, kas, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu tikt izmantota, lai veiktu piegādes Savienības tirgum, un noraida minēto apgalvojumu.

5.2.   Eiropas Savienības tirgus pievilcība

(256)

Tā kā Savienības tirgū, kā aprakstīts 171. un 191. apsvērumā, ir izdevīgākas cenas nekā trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumus vairs nepiemērotu, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz minētajām valstīm, tiktu novirzīti uz Savienības tirgu.

(257)

Šī iemesla dēļ, ja pasākumi nepastāvētu, Ķīnas un Krievijas ražotāji, visticamāk, palielinātu savu klātbūtni Savienības tirgū gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, kā arī par dempinga cenām, kas varētu samazināt Savienības ražošanas nozares cenu līmeni vai vismaz izdarīt augstāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kā paskaidrots 213.–216. apsvērumā.

(258)

Viens eksportētājs apgalvoja, kas Savienības tirgus daļu, ko iepriekš aizņēma imports no Ķīnas un Krievijas, ir aizņēmušas citas trešās valstis, tādēļ būtu ļoti maz ticams, ka imports no attiecīgajām valstīm strauji palielinātos, ja pasākumus vairs nepiemērotu. Šis eksportētājs arī apgalvoja, ka Savienības tirgus nav tik pievilcīgs kā citu trešo valstu tirgi, kuros ir izveidotas noturīgas attiecības.

(259)

Tomēr izmeklēšanā ir konstatēts, ka cenas Savienības tirgū bija augstākas nekā attiecīgo valstu pārējos eksporta tirgos. Turklāt, kaut arī Ķīnas un Krievijas eksportētāju tirgus daļa Savienībā bija neliela, tie turpināja veikt dempingu. Šis apstāklis, kā arī ĶTR un Krievijas lielā neizmantotā jauda, dara ticamu iespēju, ka palielināsies to klātbūtne Savienības tirgū par dempinga cenām, tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumus.

5.3.   Importa no attiecīgajām valstīm ietekme uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē gadījumā, ja pasākumus vairs nepiemērotu

(260)

Ja pasākumus vairs nepiemērotu, būtu gaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm pieaugtu Savienības tirgus pievilcīguma dēļ, kā izklāstīts 254.–257. apsvērumā. Šis imports, visticamāk, samazinātu Savienības ražošanas nozares cenas vai vismaz izdarītu spēcīgu spiedienu uz Savienības ražošanas nozarei kaitējumu nenodarošu cenu līmeni, kā izklāstīts 213.–217. apsvērumā.

(261)

Viens eksportētājs apgalvoja, ka patēriņš Savienībā palielināsies, jo pieaugs lejupējās tērauda nozares pieprasījums. Taču pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja pretējo. Jebkurā gadījumā, pat ja Savienības patēriņš nākotnē uzrādītu pozitīvu tendenci, tas nemazinātu kaitējuma ietekmi, ko izraisītu imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, ja pasākumi zaudētu spēku.

(262)

Pēc informācijas izpaušanas divi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāievēro augstāks standarts attiecībā uz Krievijas kaitējuma atkārtošanās iespējamības pierādīšanu, jo secinājums par dempinga turpināšanos tika izdarīts, balstoties uz nenozīmīgu Krievijas importu uz Savienību. Eurostat statistikas dati liecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no Krievijas tika importētas 2 735 tonnas ferosilīcija jeb aptuveni 0,4 % no kopējā patēriņa Savienībā (96).

(263)

Kā izklāstīts 192. apsvērumā, Komisija secināja, ka šāds importa līmenis ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies. Komisija turklāt arī analizēja ar eksporta uz trešām valstīm saistītās tendences un secināja, ka Savienības tirgus cenu un tā lieluma dēļ ir ticams, ka eksports uz trešām valstīm tiktu novirzīts uz Savienību (191.–193. apsvērums). Līdz ar to Komisija nepiekrīt, ka tās secinājumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību bijuši balstīti uz nepietiekamu pierādīšanas standartu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

5.4.   Secinājums par būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamību

(264)

Lielos daudzumos ieplūstot importam no Ķīnas un Krievijas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare būtu spiesta samazināt ražošanu vai savas cenas. Savienības ražošanas nozarei saistībā ar importu no Krievijas būtu jāsamazina cenas, lai konkurētu tajā pašā cenu līmenī. Neizmantotā jauda ĶTR ir tik apjomīga, ka pat neliela pārdošanas apjoma novirzīšana uz Savienību negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo īpaši tādēļ, ka Ķīnas eksports uz citām valstīm ir pierādījis, ka cenas var tikt pazeminātas līdz līmenim, kas samazina Savienības ražošanas nozares cenas. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma vai pārdošanas cenu samazināšanās ļoti ātri novestu pie tās rentabilitātes un citu darbības rādītāju pasliktināšanās.

(265)

Pēc informācijas izpaušanas divi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Eiropas ražošanas nozares stabilie vai pozitīvie darbības rādītāji attiecīgajā periodā būtiski samazina kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Arī KV pauda līdzīgas piezīmes, ka Eiropas ferosilīcija nozares stāvoklis patlaban ir labvēlīgs un stabils.

(266)

Komisija izmeklēšanā patiešām ir apstiprinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr ievērojamā neizmantotā jauda Krievijā apdraud Savienības ražošanas nozares stāvokli tāpēc, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, tai nāktos samazināt ražošanu vai pazemināt cenas. Pievilcīgums Savienības tirgū, kurā tiek piedāvātas izdevīgākas cenas nekā citos eksporta galamērķos, stiprina lielo iespējamību, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Krievijas izcelsmes daudzumi varētu tikt novirzīti uz Savienību. Abi Krievijas ražotāji eksportētāji neizvirzīja argumentus, kas apgāztu šos Komisijas secinājumus. Tādēļ tas, ka Savienības ražošanas nozarei patlaban nav nodarīts būtisks kaitējums, ir nepietiekams arguments, uz kura pamata nevar izdarīt secinājumu, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, kaitējums neatkārtotos.

(267)

KV arī apgalvoja, ka Savienības tirgus Krievijas ražotājiem neesot pievilcīgs, jo tie kopš antidempinga pasākumu noteikšanas jau esot pārorientējušies uz trešo valstu tirgiem. Tādēļ Krievijas izcelsmes ferosilīcija importa Savienībā pieaugums esot ārkārtīgi mazticams un Krievijas ražotāji nespēšot būtiski palielināt piegādes apjomu uz Savienību, ja pasākumi tiktu atcelti.

(268)

Kā izklāstīts 191.–193. apsvērumā, cenas Savienības tirgū ir augstākas un padara Savienības tirgu pievilcīgāku eksportētājiem, arī tirgus lieluma ziņā. Ņemot vērā gan cenu, gan apjomu potenciālu, salīdzinot ar citām trešām valstīm, Krievijas eksportētājiem nav iemesla nepārorientēt piegādes atpakaļ uz Savienības tirgu – pretēji tam, ko apgalvo KV, – lielāku pārdošanas apjomu un augstākas rentabilitātes meklējumos. Tādēļ Komisija paliek pie sava secinājuma, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, Krievijas eksports, visticamāk, tiktu novirzīts uz Savienību.

(269)

KV arī pauda bažas par faktu, ka Komisija Krievijas un ĶTR izcelsmes ferosilīcija importa ietekmi izvērtēja kumulatīvi, lai gan ferosilīcija imports no abām minētajām valstīm uzrādīja pretējas tendences.

(270)

Lai gan importa plūsmas uz Savienību starp abām valstīm attiecīgajā periodā patiešām atšķīrās, KV nav sniegusi argumentus, kas izskaidrotu, kā šīs atšķirības būtu ietekmējušas konstatējumu par kaitējuma atkārtošanos, ja pasākumi tiktu atcelti. Kā jau paskaidrots, kaitējuma atkārtošanās ir uz nākotni vērsts novērtējums un, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu un abu valstu saražotos apjomus, izmeklēšana liecina, ka pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Kā norādīts 252. apsvērumā, Komisija jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu katrai valstij novērtēja atsevišķi. Vienīgi pēc tam, kad bija secinājusi, ka pastāv būtiska neizmantotā jauda un ka Savienības tirgus abu valstu eksportam bija pievilcīgs, tā secināja, ka attiecībā uz abām valstīm pastāv iespējamība, ka kaitējums atkārtosies. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(271)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka tad, ja pašreizējos pasākumus vairs nepiemērotu, būtisks kaitējums varētu atkārtoties.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

(272)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(273)

Kā minēts 262. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumus vairs nepiemērotu. Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo Savienības ražotāji varētu saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un kopumā labo ekonomisko stāvokli. Turpretī pasākumu neturpināšana būtiski apdraudētu Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju, jo imports no Ķīnas un Krievijas visticamāk tiktu pārorientēts uz Savienības tirgu par dempinga cenām un būtiskos apjomos, tādējādi atkārtoti izraisot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(274)

Kāds eksportētājs lūdza Komisiju pasākumus attiecībā uz Krieviju pagarināt par periodu, kas nav ilgāks par diviem gadiem, lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp visu Savienības ražošanas nozares ieinteresēto personu atšķirīgajām interesēm. Tomēr šis eksportētājs sīkāk nepamatoja, kā divu gadu periods nodrošinātu labāku līdzsvaru starp visu Savienības ieinteresēto personu interesēm.

(275)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi Krievijas ražotāji eksportētāji atkārtoja apgalvojumu, ka esot pamatots īsāks pagarinājuma periods.

(276)

Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis un būtiska kaitējuma neesība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija ārkārtas apstākļi. Komisija konstatēja, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, izraisītu kaitējuma atkārtošanos. Tādēļ šajā lietā nav elementu, ar kuriem būtu pamatots īsāks pagarinājums Savienības interešu dēļ.

6.2.   Lietotāju intereses

(277)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika secināts, ka lietotāji netiktu nesamērīgi ietekmēti, pat ja pasākumi tiktu pagarināti.

(278)

Viens lietotājs sadarbojās šajā izmeklēšanā un iebilda pret antidempinga pasākumu atjaunošanu. Tomēr šis lietotājs norādīja, ka pārskatāmo izstrādājumu izmantoja vienīgi kā kurināmo ražošanas procesā. Tā kā pārskatāmajam izstrādājumam šī lietotāja izmaksu struktūrā bija ļoti neliela nozīme, Komisija nekonstatēja nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas secinājumi šajā pārskatīšanas izmeklēšanā būtu jāmaina.

(279)

Turklāt KV apstrīdēja Komisijas paziņojumu, ka ferosilīcija cenu pieaugums Savienības tirgū neradītu kaitējumu patērētājiem, un apgalvoja, ka antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā uz ferosilīciju novedīšot pie sadārdzinātu un konkurētnespējīgu metalurģijas izstrādājumu ražošanas, ņemot vērā arī pārējos pret tēraudi nozari vērstos tirdzniecības aizsardzības pasākumus. KV neiesniedza nekādus pierādījumus šā apgalvojuma pamatošanai.

(280)

Tā kā antidempinga pasākumi jau ir spēkā, Komisija nepiekrita, ka cenas paaugstinātos, ja pasākumi tiktu pagarināti. Turklāt antidempinga maksājumu mērķis ir panākt, lai dempinga importa cena būtu taisnīgā līmenī. Tādēļ iespējamā cenu celšanās šajā tirgū nenovestu pie sadārdzinātiem un konkurētnespējīgiem izstrādājumiem, bet gan godīgas konkurences. Tā kā nebija nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka šie secinājumi ir nepareizi, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(281)

Tādēļ Komisija secināja, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšana tos nepamatoti neietekmētu.

6.3.   Importētāju intereses

(282)

Visi zināmie importētāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Atsaucās četri importētāji, taču neviens no tiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja pārskatāmo izstrādājumu no attiecīgajām valstīm.

(283)

Tomēr viens importētājs iesniedza iebildumus pret antidempinga pasākumu atjaunošanu ĶTR izcelsmes importam. Šis importētājs apgalvoja, ka Ķīnas ferosilīcija cenas esot kļuvušas dārgākas par līdzīgā izstrādājuma cenām Savienībā, Savienības ražošanas nozares struktūra kopš sākotnējās izmeklēšanas esot mainījusies un ka šajā izmeklēšanā neesot jāietver ferosilīcijs ar zemu silīcija saturu, jo tas ticis izslēgts no jaunākajām antidempinga izmeklēšanām attiecībā uz ferosilīciju no trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis.

(284)

Importa no ĶTR cena CIF līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidēji bija 1 234 EUR/tonna, savukārt Savienības cena –1 338 EUR/tonna. Komisija konstatēja, ka importa no ĶTR cena 2017. gada otrajā semestrī pieauga par 75,5 % un augstāko punktu sasniedza 2017. gada decembrī, kad tā bija 2 005 USD/tonna (97), jo dažas Ķīnas ražotnes bija jāslēdz ar vidi saistītu iemeslu dēļ. Valsts iestādes ar vidi saistītu iemeslu dēļ nozīmīgajā Ningxia reģionā 2017. gada beigās apturēja ferosilīcija ražošanu. Pēc ražošanas atsākšanas cenas četrus mēnešus vēlāk bija strauji pazeminājušās par 31 % (2018. gada aprīlī –1 387,5 USD/tonna), un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās – par 40 % (2019. gada martā –1 195 USD/tonna). Tādēļ uzņēmuma apgalvojums, ka Ķīnas ferosilīcija cenas bija augstākas nekā līdzīgajam izstrādājumam Savienībā, tika noraidīts, jo apgalvotais pieaugums bija pēkšņs, pārejošs un īslaicīgs.

(285)

Saistībā ar apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares struktūra kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījusies, izmeklēšanā tika konstatēts, ka, pat ja Savienības ražošanas nozares struktūrā bija notikušas zināmas izmaiņas, Komisijas konstatējumi ir balstīti uz aktuālajiem datiem un attiecas uz vairāk nekā 90 % no ferosilīcija kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Turklāt importētājs pēc būtības nepamatoja, kā un kādēļ Savienības ražošanas nozares struktūra būtu ietekmējusi spēkā esošo pasākumu pastāvēšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(286)

Attiecībā uz ferosilīcija ar zemu silīcija saturu iekļaušanu šajā pārskatīšanā izstrādājumu klāsts ir tāds pats kā sākotnējā pārskatīšanā. Komisija norāda, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ražo šī veida izstrādājumus. Apstāklis, ka citās antidempinga izmeklēšanās netika ietverts tieši tāds pats izstrādājums kā šajā pārskatīšanā, nemaina Komisijas konstatējumus šajā izmeklēšanā attiecībā uz pārskatāmā izstrādājuma dempinga turpināšanos un kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(287)

Iepriekšējā termiņbeigu izmeklēšanā tika atzīts, ka importētāji var viegli iepirkt izstrādājumus no dažādiem avotiem, kas patlaban pieejami tirgū, jo īpaši no Savienības ražošanas nozares un lielākajiem trešo valstu eksportētājiem, kuri izstrādājumus pārdod par cenām, kas nav dempinga cenas. Komisija šajā pārskatīšanā neatrada pierādījumus, kas būtu pretrunā ar šo secinājumu. Tādēļ tika secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūtu nesamērīga.

6.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(288)

Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz pārskatāmā izstrādājuma importu. Pasākumu saglabāšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs un nekaitētu Savienības lietotāju un importētāju stāvoklim.

7.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(289)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR un Krievijas izcelsmes ferosilīciju.

(290)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Tika veikta papildu galīgā informācijas izpaušana abiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtie materiāli un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(291)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (98) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(292)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu. Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, sniedza pozitīvu atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes ferosilīcija importam, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā izstrādājuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Valsts

Uzņēmums

Galīgais maksājums

Taric

papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

Erdos Xijin Kuangye Co., Ltd, Qipanjing Industry Park

15,6 %

A829

Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co., Ltd, Xicha Villa

29,0 %

A830

Visi pārējie uzņēmumi

31,2 %

A999

Krievijas Federācija

Bratsk Ferroalloy Plant, Bratska

17,8 %

A835

Visi pārējie uzņēmumi

22,7 %

A999

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai iekļautu jaunu ražotāju eksportētāju un piešķirtu šim ražotājam atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē, ja jaunais ražotājs eksportētājs ĶTR vai Krievijā sniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

a)

tas no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (sākotnējās izmeklēšanas periods) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstīto izstrādājumu uz Savienību;

b)

tas nav saistīts ne ar vienu ĶTR vai Krievijas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi; un

c)

tas pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām ir faktiski eksportējis uz Savienību pārskatāmo izstrādājumu vai arī ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību to ievērojamā daudzumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 360/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (OV L 107, 10.4.2014., 13. lpp.).

(3)  Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 243, 11.7.2018., 8. lpp.).

(4)  Paziņojums par Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ferosilīcija importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 123, 2.4.2019., 9. lpp.).

(5)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2.

(6)  Metal Expert LLC: https://metalexpert.com/en/index.html.

(7)  AlloyConsult ziņojums: www.alloyconsult.com.

(8)  Analysis of State-induced Market-Distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon Industries – Ferroalloy Focus (termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikums) – 7. nodaļa, 173. lpp.

(9)  Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.

(10)  Turpat, 2. nodaļa, 10. lpp.

(11)  http://en.pkulaw.cn/display.aspx?cgid=311950&lib=law

(12)  Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(13)  Turpat, 3. nodaļa, 41. un 73.–74. lpp.

(14)  Turpat, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.

(15)  Turpat, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(16)  Turpat, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.

(17)  Turpat, 8. nodaļa, 169. un 170. un 200. un 201. lpp.

(18)  Turpat, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; ziņojums, 4. nodaļa, 50. lpp., 84. lpp.; ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(19)  Turpat, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(20)  Turpat, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(21)  Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, 38. lpp., un pieprasījuma iesniedzēja lietā iesniegtie aktualizētie rādītāji.

(22)  Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(23)  Turpat, 2. nodaļa, 26. lpp.

(24)  Turpat, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(25)  https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU

(26)  Analysis of State-induced Market-Distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon Industries – Ferroalloy Focus (termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikums) – 2.5. nodaļa, 43. lpp.

(27)  Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(28)  Turpat, 4. nodaļa, 41. un 42. lpp. un 83. lpp.

(29)  http://www.miit.gov.cn/n1146285/n1146352/n3054355/n3057292/n3057296/c3645437/part/3645438.doc

(30)  Turpat, 14. nodaļa par tēraudu, 15. nodaļa par alumīniju, 16. nodaļa par ķīmijas nozari un 12. nodaļa par izejvielām.

(31)  13. minerālresursu piecgades plāns, I-1. sadaļa.

(32)  Ķīnas Elektroenerģijas padomes tīmekļa vietne: http://www.cec.org.cn/xiangguanhangye/2017-01-13/163701.html

(skatīts 2017. gada 12. oktobrī).

(33)  ESAO dati par eksporta ierobežojumiem 2017. gadā: https://www.compareyourcountry.org/trade-in-raw-materials

(skatīts 2019. gada 8. oktobrī).

(34)  Analysis of State-induced Market-Distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon Industries – Ferroalloy Focus (termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikums) – 5.6. nodaļa, 153. lpp.

(35)  Turpat, 4,5. nodaļa, 136. lpp.

(36)  Turpat, 4,5. nodaļa, 136. lpp.

(37)  Turpat, 4,5. nodaļa, 136. lpp.

(38)  Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(39)  Turpat, 9. nodaļa, 216. lpp.

(40)  Turpat, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(41)  Turpat, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(42)  Analysis of State-induced Market-Distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon Industries – Ferroalloy Focus (termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikums) – 5.4. nodaļa.

(43)  Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(44)  Turpat, 13. nodaļa, 336. lpp.

(45)  Turpat, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(46)  Analysis of State-induced Market-Distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon Industries – Ferroalloy Focus (termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikums) – 5.5. nodaļa, 157. lpp.

(47)  Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(48)  Turpat, 6. nodaļa, 119. lpp.

(49)  Turpat, 6. nodaļa, 120. lpp.

(50)  Turpat, 6. nodaļa, 121.–122. lpp., 126.–128. lpp. un 133.–135. lpp.

(51)  Turpat.

(52)  Ziņojums, 14. nodaļa, 362. un 363. lpp., uzskaitītas ES tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (kuras attiecas uz konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu un uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātiem tērauda izstrādājumiem), kā arī tirdzniecības aizsardzības izmeklēšana, ko veikušas Austrālijas, Kanādas, Indijas un ASV iestādes.

(53)  Turpat, 6. nodaļa, 127. lpp., jo īpaši attiecībā uz SVF aplēsi.

(54)  Analysis of State-induced Market-Distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon Industries – Ferroalloy Focus (termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikums) – 5.3. nodaļa, 148. lpp.

(55)  Turpat, 6.2.2.2. nodaļa, 166. lpp.

(56)  Turpat, 5,7. nodaļa, 158. lpp.

(57)  Turpat, 5,7. nodaļa, 153. lpp.

(58)  Turpat, 3.2.2. nodaļa, 89. lpp.

(59)  Turpat, 3.4.3. nodaļa, 116. lpp.

(60)  Turpat, 3.4.1. nodaļa, 112. lpp.

(61)  Turpat, 5,4. nodaļa, 151. lpp.

(62)  World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(63)  Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo izstrādājumu, tad var aplūkot tāda izstrādājuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai sektorā, kurā ir pārskatāmais izstrādājums.

(64)  Datubāze Orbis, ko uztur Bureau Van Dick (https://orbis.bvdinfo.com/version-2019228/home.serv?product=OrbisNeo).

(65)  Ja tiktu izmantots līdzīgs izstrādājums Brazīlijā (koka paletes), rezultātā tiktu iegūtas aptuveni tādas pašas izmaksas un dempinga starpība.

(66)  Balstoties uz Turcijas importa cenām, sk. 137. apsvērumu).

(67)  Sk. 139. apsvērumu.

(68)  Turpat.

(69)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(70)  Pieejams: https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials

(pēdējo reizi skatīts 2020. gada 22. janvārī).

(71)  Dati par importu Brazīlijā FOB līmenī ir iekļauti GTA.

(72)  https://establishbrazil.com/articles/whats-real-cost-employee

(73)  Pieejama vietnē: https://ilostat.ilo.org/ (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 4. jūlijā).

(74)  Pieejama vietnē: https://establishbrazil.com/articles/whats-real-cost-employee (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 4. jūlijā).

(75)  Pieejama vietnē: http://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/tarifas-aplicadas-a-clientes-atendidos-em-alta-e-media-tensao-(grupo-a) (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 10. aprīlī).

(76)  Pieejama vietnē: http://www.aneel.gov.br/a-aneel (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 10. aprīlī).

(77)  Pieejama vietnē: http://www.aneel.gov.br/bandeiras-tarifarias (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 10. aprīlī).

(78)  Pieejama vietnē: http://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/bandeira-tarifaria (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 10. aprīlī).

(79)  Ferosilīcija segments 67. lappusē attiecībā uz 2018. gadu: http://www.ferbasa.com.br/default_pt.asp?idioma=0&conta=28.

(80)  Minētas 2017. gada pārskata 7. piezīmē “Pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”(Selling, general and administrative expenses), 80. lpp., un ietver 9. piezīmē 81. lpp. minētos “Citus darbības ienākumus (izdevumus)”(Other operating income (expenses)) un 10. piezīmē 81. lpp. minētos “Citus finanšu ienākumus (izdevumus)”(Other financial income (expenses)).

(81)  Minēts “Konsolidētajos ienākumu pārskatos” (Consolidated income statements) 2017. gada pārskatā, 45. lpp.

(82)  Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma G pielikums.

(83)  Metal Expert ir neatkarīgs dzelzs un tērauda nozares cenu informācijas, ziņu, datu, analīzes un konferenču pakalpojumu sniedzējs: https://metalexpert.com/en/index.html.

(84)  Pēc pieprasījuma iesniedzēja pasūtījuma Metal Expert sniegtā informācija.

(85)  11. pielikuma iesniedzējs ir AlloyConsult, kas sniedz ar tirgu saistītus konsultāciju pakalpojumus ferosakausējumu nozarē.

(86)  Nr. t19.005064.

(87)  Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums – 5. nodaļa, 12. un 15. attēls, 40. un 43. lpp.

(88)  Turpat, 5. nodaļa, 12. attēls, 40. lpp., un pieprasījuma iesniedzēja 2019. gada 3. oktobra iesniegums (t19.005064).

(89)  https://asia.nikkei.com/Business/Malaysia-emerging-as-major-production-center-for-ferroalloys

(90)  Eurostat – http://comext.eurostat.ec.europa.eu/Analytical.html un norādījumi lietotājiem:https://ec.europa.eu/eurostat/web/international-trade-in-goods/data/focus-on-comext

(91)  Dati iegūti un aprēķināti no Global Trade Atlas (“GTA”)

(92)  https://www.metalbulletin.com/events/download.ashx/document/speaker/8479/a0ID000000ZP1j5MAD/Presentation

(93)  11. pielikuma iesniedzējs ir AlloyConsult, kas sniedz ar tirgu saistītus konsultāciju pakalpojumus ferosakausējumu nozarē.

(94)  Avots: pieprasījuma iesniedzēja dati.

(*1)  Importa apjoms vispirms tika iegūts no Eurostat importa datubāzes attiecībā uz 3 KN kodiem, uz kuriem attiecās šī pārskatīšana, bet pēc tam KN kodi 7202 29 10 un 7202 29 90 tika koriģēti atbilstīgi KN koda 7202 21 00 silīcija saturam (75 %). Ar šiem KN kodiem klasificētā izstrādājuma importa apjoms tika apkopots un svērts, lai atspoguļotu vienu vidējo.

(*2)  Tāpat kā importa apjoms, arī importa cenas vispirms tika iegūtas no Eurostat importa datubāzes attiecībā uz 3 KN kodiem, uz kuriem attiecās šī pārskatīšana, bet pēc tam KN kodi 7202 29 10 un 7202 29 90 tika koriģēti atbilstīgi KN koda 7202 21 00 silīcija saturam (75 %). Ar šiem trim KN kodiem klasificētās importa cenas tika apkopotas un svērtas, lai atspoguļotu vienu vidējo.

(95)  Eksporta dati iegūti no Global Trade Atlas.

(96)  44. apsvērums

(97)  2017. gada jūlijā cena bija 1 142,5 USD/tonna.

(98)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


Top