EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0855

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/855 (2020. gada 7. maijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 papildina attiecībā uz Bahamu Salu, Barbadosas, Botsvānas, Kambodžas, Ganas, Jamaikas, Maurīcijas, Mongolijas, Mjanmas/Birmas, Nikaragvas, Panamas un Zimbabves iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā un Bosnijas un Hercegovinas, Etiopijas, Gajānas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Šrilankas un Tunisijas svītrošanu no šīs tabulas (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2020/2801

OJ L 195, 19.6.2020, p. 1–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/855/oj

19.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/855

(2020. gada 7. maijs),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 papildina attiecībā uz Bahamu Salu, Barbadosas, Botsvānas, Kambodžas, Ganas, Jamaikas, Maurīcijas, Mongolijas, Mjanmas/Birmas, Nikaragvas, Panamas un Zimbabves iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā un Bosnijas un Hercegovinas, Etiopijas, Gajānas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Šrilankas un Tunisijas svītrošanu no šīs tabulas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Savienībai ir jānodrošina tās finanšu sistēmas integritātes iedarbīga aizsardzība un pienācīga darbība un jāaizsargā iekšējais tirgus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tāpēc Direktīvā (ES) 2015/849 paredzēts, ka Komisijai būtu jāapzina valstis, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(2)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1675 (2) apzinātas augsta riska trešās valstis, kurām ir stratēģiskas nepilnības. Minētā regula piemērotā laikā būtu jāpārskata, ņemot vērā šo augsta riska trešo valstu progresu, kas panākts, novēršot stratēģiskās nepilnības savos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos. Komisijai savos novērtējumos būtu jāņem vērā jauna informācija no starptautiskām organizācijām un standartu noteikšanas iestādēm, piemēram, Finanšu darbību darba grupas (FATF) sniegtā informācija. Ņemot vērā minēto informāciju, Komisijai būtu arī jāapzina papildu valstis, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(3)

Ņemot vērā starptautiskās finanšu sistēmas augsto integrācijas līmeni, ciešās saiknes starp tirgus dalībniekiem, Savienībā ienākošo un izejošo pārrobežu darījumu lielo skaitu, kā arī tirgus atvērtības pakāpi, tādējādi tiek uzskatīts, ka apdraudējums, ko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma nepilnības rada starptautiskajai finanšu sistēmai, attiecas arī uz Savienības finanšu sistēmu.

(4)

Tādēļ ir būtiski ņemt vērā attiecīgo darbu, kas jau veikts starptautiskā līmenī valstu apzināšanai, jo īpaši FATF darbu. Lai nodrošinātu globālās finanšu sistēmas integritāti, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība pienācīgi ņemtu vērā valstis, kurām FATF Savienības līmenī ir noteiktas stratēģiskas nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā. Saskaņā ar Direktīvā (ES) 2015/849 izklāstītajiem kritērijiem Komisija ņēma vērā jaunāko pieejamo informāciju, jo īpaši jaunākos FATF publiskos paziņojumus, FATF dokumentus “Centieni uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpildi pasaules mērogā: paziņojums par nepārtrauktu procesu” un FATF starptautiskās sadarbības pārskata grupas ziņojumus attiecībā uz riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis, atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 4. punktam.

(5)

Tiek pieņemts, ka jebkura trešā valsts, kas rada risku starptautiskajai finanšu sistēmai, kā to konstatējusi FATF, rada risku iekšējam tirgum. Minētais pieņēmums attiecas uz jebkuru valsti, kas ir publiski apzināta FATF dokumentos “Publisks paziņojums” un FATF dokumentos “Centieni uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpildi pasaules mērogā: paziņojums par nepārtrauktu procesu”.

(6)

Lai veiktu autonomu novērtējumu, Komisija novērtēja no FATF pieejamo informāciju un attiecīgā gadījumā citus informācijas avotus, lai izdarītu secinājumu. Pēc minētā novērtējuma Komisijas analīze apstiprināja attiecīgās stratēģiskās nepilnības, kas aprakstītas 8.–19. apsvērumā.

(7)

FATF 2018. gada oktobrī konstatēja, ka Bahamu Salas ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Bahamu Salas sadarbībā ar FATF sagatavojušas rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Bahamu Salas ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu, un 2020. gada februārī FATF ir sākotnēji konstatējusi, ka Bahamu Salas ir būtiski pabeigušas savu rīcības plānu un ir pamats veikt novērtējumu uz vietas, lai pārbaudītu, ka Bahamu Salu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas reformu īstenošana ir sākusies un tiek turpināta un ka joprojām pastāv vajadzīgā politiskā apņemšanās, lai turpinātu īstenošanu nākotnē. FATF vēl nav veikusi šādu novērtējumu, lai apstiprinātu savu sākotnējo konstatējumu. Tāpēc Komisijas rīcībā nav informācijas, kas tai ļautu šajā posmā apstiprināt, ka stratēģiskās nepilnības ir efektīvi novērstas. Turpmākajā novērtējumā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādām jomām: 1) visaptverošas elektroniskas lietu pārvaldības sistēmas izveide starptautiskai sadarbībai; 2) pierādījumi par nebanku finanšu iestāžu uz risku balstītu uzraudzību; 3) savlaicīgas piekļuves nodrošināšana adekvātai, precīzai un aktuālai pamatinformācijai un informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām; 4) finanšu ziņu vākšanas vienības produktu kvalitātes uzlabošana, lai palīdzētu tiesībaizsardzības iestādēm veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas izmeklēšanu, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas sarežģītu izmeklēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atsevišķu izmeklēšanu; 5) pierādījumi par to, ka iestādes veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tajā skaitā sarežģītām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietām, atsevišķu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un lietām, kas saistītas ar ārvalstu nodarījumu līdzekļiem; 6) pierādījumi par to, ka konfiskācijas process tiek sākts un pabeigts attiecībā uz visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietām; un 7) trūkumu novēršana teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas finansēšanas mērķorientētu finanšu sankciju sistēmās un pierādījumi par īstenošanu. Pamatojoties uz to, Bahamu Salas būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(8)

FATF 2020. gada februārī konstatēja, ka Barbadosa ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Barbadosa sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) efektīvas, uz risku balstītas uzraudzības trūkums pār finanšu iestādēm un izraudzītajiem nefinanšu uzņēmumiem un profesijām (“DNFBP”); 2) nepilnības saistībā ar pasākumiem, lai novērstu juridisku personu un veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, un nepilnības, lai nodrošinātu, ka laikus ir pieejama precīza un atjaunināta pamatinformācija un informācija par faktiskajām īpašumtiesībām; 3) nepilnības saistībā ar finanšu ziņu vākšanas vienības (“FIU”) spēju sniegt finanšu informāciju, lai vēl vairāk palīdzētu tiesībaizsardzības iestādēm izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu; 4) nepilnības saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas neatbilst valsts riska profilam un neizskatīto lietu skaitam; 5) nepilnības konfiskācijas veikšanā saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem, tajā skaitā ierobežota palīdzība, kas pieprasīta no ārvalstu partneriem. Pamatojoties uz to, Barbadosa būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(9)

FATF 2018. gada oktobrī konstatēja, ka Botsvāna ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Botsvāna sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) trūkumi tādu risku novērtēšanā, kas saistīti ar juridiskām personām, juridiskiem veidojumiem un bezpeļņas organizācijām; 2) uz risku balstītas uzraudzības rokasgrāmatu neīstenošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā; 3) finanšu ziņu vākšanas analīzes un izplatīšanas līmenis, ko veic FIU; 4) trūkumi teroristu finansēšanas novēršanas stratēģijas īstenošanā un tiesībaizsardzības iestāžu nepietiekamas spējas saistībā ar teroristu finansēšanas izmeklēšanu; 5) nespēja nodrošināt, ka nekavējoties tiek īstenoti mērķorientētu finanšu sankciju pasākumi, kas saistīti ar teroristu finansēšanu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, un 6) trūkumi uz risku balstītas pieejas piemērošanā bezpeļņas organizāciju uzraudzībai. Pamatojoties uz to, Botsvāna būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(10)

FATF 2019. gada februārī konstatēja, ka Kambodža ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Kambodža sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) plaša juridiskā pamata trūkums savstarpējai tiesiskai palīdzībai un attiecīgas apmācības trūkums tiesībaizsardzības iestādēm; 2) uz risku balstītas uzraudzības neīstenošana nekustamā īpašuma sektorā un kazino; 3) uz risku balstītas uzraudzības neīstenošana attiecībā uz bankām, tajā skaitā attiecīgā gadījumā izmantojot ātras, samērīgas un atturošas izpildes darbības; 4) tehniskās atbilstības nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas likumā; 5) līmenis, kādā tiek analizēti ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un ar tiem saistītā izplatīšana tiesībaizsardzības iestādēm; 6) nepietiekami rezultāti attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; 7) nepietiekami rezultāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un līdzvērtīga īpašuma iesaldēšanas un konfiskācijas ziņā; 8) tiesiskā regulējuma trūkums un Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķorientētu finanšu sankciju neīstenošana saistībā ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, kā arī nepietiekama izpratne par izvairīšanos no sankcijām. Pamatojoties uz to, Kambodža būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(11)

FATF 2018. gada oktobrī konstatēja, ka Gana ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Gana sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) visaptverošas valsts politikas neīstenošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, pamatojoties uz valsts riska novērtējumā apzinātajiem riskiem, tajā skaitā attiecībā uz pasākumiem, lai mazinātu ar juridiskajām personām saistītos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus; 2) trūkumi uz risku balstītā uzraudzībā, tajā skaitā nepietiekama regulatoru spēja un nepietiekama privātā sektora informētība; 3) trūkumi savlaicīgas piekļuves nodrošināšanā adekvātai, precīzai un aktuālai pamatinformācijai un informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām; 4) nepilnības attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt, ka FIU koncentrē savu darbību uz valsts riska novērtējumā apzinātajiem riskiem un ka FIU tiek piešķirti pietiekami resursi, un 5) trūkumi uz risku balstītas pieejas piemērošanā bezpeļņas organizāciju uzraudzībai. Pamatojoties uz to, Gana būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(12)

FATF 2020. gada februārī konstatēja, ka Jamaika ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Jamaika sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) visaptverošas izpratnes trūkums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku; 2) visu finanšu iestāžu un DNFBP neiekļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā un pienācīgas, uz risku balstītas uzraudzības nenodrošināšana visos sektoros; 3) atbilstīgu pasākumu trūkums, lai novērstu juridisku personu un veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem un nodrošinātu, ka laikus ir pieejama precīza un atjaunināta pamatinformācija un informācija par faktiskajām īpašumtiesībām; 4) pienācīgu pasākumu trūkums, lai palielinātu finanšu informācijas izmantošanu un palielinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saskaņā ar valsts riska profilu; 5) nespēja pierādīt mērķorientētu finanšu sankciju tūlītēju īstenošanu par teroristu finansēšanu; un 6) nepilnības uz risku balstītas pieejas īstenošanā bezpeļņas organizāciju sektora uzraudzībai, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas nolūkā. Pamatojoties uz to, Jamaika būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(13)

FATF 2020. gada februārī konstatēja, ka Maurīcija ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Maurīcija sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) nepilnības pierādījumos par to, ka tās globālās uzņēmējdarbības sektora uzraudzības iestādes un DNFBP īsteno uz risku balstītu uzraudzību; 2) nespēja nodrošināt kompetento iestāžu savlaicīgu piekļuvi precīzai pamatinformācijai un informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām; 3) nespēja pierādīt, ka tiesībaizsardzības iestādes spēj veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu, tajā skaitā paralēlu finanšu izmeklēšanu un sarežģītas lietas; 4) nespēja īstenot uz risku balstītu pieeju bezpeļņas organizāciju sektora uzraudzībai, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas nolūkā; un 5) nespēja pierādīt mērķorientētu finanšu sankciju pienācīgu īstenošanu, izmantojot informatīvus pasākumus un uzraudzību. Pamatojoties uz to, Maurīcija būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(14)

FATF 2019. gada oktobrī konstatēja, ka Mongolija ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Mongolija sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Lai gan Mongolija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu, joprojām pastāv šādas nepilnības: 1) trūkumi DNFBP uzraudzības iestāžu izpratnē par sektora nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kā arī uz risku balstītas pieejas piemērošanā uzraudzībai, jo īpaši attiecībā uz dārgmetālu un dārgakmeņu tirgotājiem; 2) nepieciešamība pierādīt pastiprinātu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par dažādiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbību veidiem atbilstīgi apzinātajiem riskiem; un 3) nepietiekama uzraudzība pār to, kā finanšu iestādes un DNFBP pilda savus mērķorientētu finanšu sankciju pienākumus saistībā ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, un samērīgu un atturošu sankciju nepietiekama piemērošana. Pamatojoties uz to, Mongolija būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(15)

FATF 2020. gada februārī konstatēja, ka Mjanma/Birma ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Mjanma/Birma sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) nespēja pierādīt labāku izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem nozīmīgās jomās; 2) nespēja nodrošināt pietiekamus resursus DNFBP uzraudzības iestādei, uz risku balstītas pārbaudes uz vietas/attālināti un hundi operatoru reģistrāciju un uzraudzību; 3) nespēja pierādīt, ka tiesībaizsardzības iestāžu veiktajā izmeklēšanā ir uzlabota finanšu ziņu izmantošana, un nepietiekama FIU operatīvā analīze un izplatīšana; 4) nepieciešamība nodrošināt, ka notiek izmeklēšana/kriminālvajāšana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atbilstīgi riskiem; 5) nespēja pierādīt starptautisku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu izmeklēšanu ar starptautisku sadarbību; 6) nespēja pierādīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un/vai mantas, kurai ir līdzvērtīga vērtība, pastiprinātu iesaldēšanu/apķīlāšanu; 7) nepilnības apķīlāto aktīvu pārvaldībā, lai saglabātu apķīlāto preču vērtību līdz konfiskācijai, un 8) nepilnības pierādījumos par mērķorientētu finanšu sankciju īstenošanu saistībā ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, tajā skaitā apmācību par izvairīšanos no sankcijām. Pamatojoties uz to, Mjanma/Birma būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(16)

FATF 2020. gada februārī konstatēja, ka Nikaragva ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Nikaragva sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) visaptverošas izpratnes trūkums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku; 2) nespēja proaktīvi meklēt starptautisku sadarbību, lai atbalstītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu, jo īpaši lai apzinātu un meklētu aktīvus konfiskācijas un repatriācijas nolūkā; 3) nepilnības efektīvas, uz risku balstītas uzraudzības veikšanā; 4) atbilstīgu pasākumu trūkums, lai novērstu juridisku personu un veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, un nespēja nodrošināt, ka laikus ir pieejama precīza un atjaunināta pamatinformācija un informācija par faktiskajām īpašumtiesībām. Pamatojoties uz to, Nikaragva būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(17)

FATF 2019. gada jūnijā konstatēja, ka Panama ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Panama sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) ierobežota izpratne par valsts un sektoru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku un no tā izrietošais trūkums attiecīgos konstatējumus iekļaut valsts politikā, lai mazinātu apzinātos riskus; 2) nepilnības attiecībā uz nelicencētu naudas pārvedumu veicēju proaktīvu apzināšanu, uz risku balstītas pieejas piemērošanu DNFBP sektora uzraudzībai un efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju piemērošanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pārkāpumiem; 3) informācijas par faktiskajām īpašumtiesībām pienācīgas pārbaudes un atjaunināšanas trūkums, ko veic atbildīgie subjekti, efektīva mehānisma trūkums, lai uzraudzītu ārzonas subjektu darbības, trūkumi, novērtējot pastāvošos riskus saistībā ar juridisku personu un veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu, lai noteiktu un īstenotu konkrētus pasākumus nolūkā novērst izvirzīto akcionāru un direktoru ļaunprātīgu izmantošanu, un trūkumi, nodrošinot savlaicīgu piekļuvi atbilstīgai un precīzai informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām; un 4) nepilnības attiecībā uz FIU produktu efektīvu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, kā arī attiecībā uz spēju veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas saistīta ar ārvalstu nodokļu noziegumiem, un nodrošināt konstruktīvu un savlaicīgu starptautisko sadarbību saistībā ar šādu nodarījumu, un neapmierinoša koncentrēšanās uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu saistībā ar augsta riska jomām, kas noteiktas valsts riska novērtējuma un savstarpējā novērtējuma ziņojumā. Pamatojoties uz to, Panama būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(18)

FATF 2019. gada oktobrī konstatēja, ka Zimbabve ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām Zimbabve sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) attiecīgo ieinteresēto personu nepietiekama izpratne par galvenajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem un valsts politikas neīstenošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, pamatojoties uz apzinātajiem riskiem; 2) uz risku balstītas uzraudzības neīstenošana pār finanšu iestādēm un DNFBP, tajā skaitā nepietiekama uzraudzības iestādes spēju veidošana; 3) pienācīgu riska mazināšanas pasākumu trūkums starp finanšu iestādēm un DNFBP, kas paredz pārkāpumiem piemērot samērīgas un atturošas sankcijas; 4) trūkumi tiesiskajā regulējumā un mehānismā, ar ko apkopo un uztur precīzu un atjauninātu informāciju par juridisko personu un veidojumu faktiskajām īpašumtiesībām un nodrošina kompetento iestāžu savlaicīgu piekļuvi tai; un 5) trūkumi mērķorientētu finanšu sankciju regulējumā un īstenošanā saistībā ar teroristu finansēšanu un ieroču izplatīšanas finansēšanu. Pamatojoties uz to, Zimbabve būtu jāuzskata par valsti, kurai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(19)

Kā liecina jaunākā būtiskā informācija, Komisijas novērtējumā secināts, ka Bahamu Salas, Barbadosa, Botsvāna, Kambodža, Gana, Jamaika, Maurīcija, Mongolija, Mjanma/Birma, Nikaragva, Panama un Zimbabve būtu jāuzskata par trešām valstīm, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Tiek atzīmēts, ka šīs valstis rakstveidā paudušas augsta līmeņa politisku apņemšanos novērst konstatētās nepilnības un sadarbībā ar FATF sagatavojušas rīcības plānus.

(20)

Tiek atzīmēts arī, ka FATF konstatēja, ka Uganda ir jurisdikcija, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā ir stratēģiskas nepilnības, attiecībā uz kurām 2020. gada februārī Uganda sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Komisija novērtēja jaunāko informāciju, kas šajā sakarā saņemta no FATF un attiecas uz šīm nepilnībām, un citu būtisku informāciju. Nepilnības ir šādas: 1) valsts stratēģijas trūkums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā; 2) trūkumi starptautiskās sadarbības meklēšanā atbilstoši valsts riska profilam; 3) uz risku balstītas uzraudzības izveides un īstenošanas trūkums attiecībā uz finanšu iestādēm un DNFBP; 4) trūkumi nodrošināšanā, ka kompetentajām iestādēm ir savlaicīga piekļuve precīzai pamatinformācijai un informācijai par juridisko personu faktiskajām īpašumtiesībām; 5) nepilnības pierādījumos par to, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījumu piemēro saskaņā ar apzinātajiem riskiem; 6) nespēja izstrādāt un īstenot politiku un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku identificēšanai, meklēšanai, apķīlāšanai un konfiscēšanai; 7) nespēja pierādīt, ka tiesībaizsardzības iestādes veic teroristu finansēšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu atbilstoši Ugandas teroristu finansēšanas riska profilam; 8) tehniskas nepilnības tiesiskajā regulējumā, lai īstenotu mērķorientētas finanšu sankcijas saistībā ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, un trūkumi uz risku balstītas pieejas īstenošanā bezpeļņas organizāciju sektora uzraudzībai, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas nolūkā. Uganda arī rakstveidā paudusi augsta līmeņa politisku apņemšanos novērst konstatētās nepilnības un sadarbībā ar FATF sagatavojusi rīcības plānu. Uganda jau ir iekļauta Deleģētajā regulā (ES) 2016/1675. Tāpēc attiecībā uz Ugandu piemērotajam statusam un pašreizējiem pasākumiem būtu jāpaliek nemainīgiem.

(21)

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija pastāvīgi uzraudzītu trešās valstis un novērtētu izmaiņas to tiesiskajā regulējumā un iestāžu sistēmā, kompetento iestāžu pilnvaras un procedūras, kā arī to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti nolūkā atjaunināt Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumu.

(22)

Pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2015/849 prasībām, Komisija novērtēja progresu to Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā minēto valstu stratēģisko nepilnību novēršanā, kuras FATF kopš 2016. gada jūlija ir svītrojusi no saraksta. Komisija veica Bosnijas un Hercegovinas, Etiopijas, Gajānas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Šrilankas un Tunisijas progresa novērtējumu.

(23)

FATF atzinīgi novērtēja Bosnijas un Hercegovinas, Etiopijas, Gajānas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Šrilankas un Tunisijas panākto būtisko progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma uzlabošanā un atzīmēja, ka šīs valstis ir izveidojušas tiesisko regulējumu un reglamentējošos noteikumus, lai izpildītu saistības savos rīcības plānos attiecībā uz FATF konstatētajām stratēģiskajām nepilnībām. Tāpēc uz šīm valstīm vairs neattiecas FATF uzraudzības process saskaņā ar pašreizējo globālo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas atbilstības procesu. Šīs valstis turpinās sadarboties ar FATF pielīdzināmām reģionālajām struktūrām, lai vēl vairāk uzlabotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu.

(24)

Komisija novērtēja informāciju par progresu minēto trešo valstu stratēģisko nepilnību novēršanā.

(25)

Komisijas novērtējumā secināts, ka, ņemot vērā pieejamo informāciju, Bosnijai un Hercegovinai un Gajānai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā pašlaik nav stratēģisku nepilnību. Šīs valstis nesen ir veikušas vairākus pasākumus, lai pastiprinātu to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmus, un Komisija turpinās uzraudzīt šādu pasākumu efektīvu īstenošanu. Komisija novērtēs minētās valstis, kad būs pieejami jauni informācijas avoti. Tāpēc nebūtu jāuzskata, ka Bosnijai un Gajānai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(26)

Tāpat Komisijas novērtējumā tika secināts, ka, ņemot vērā pieejamo informāciju, Tunisijai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā vairs nav stratēģisku nepilnību. Tunisija ir stiprinājusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti un novērsusi saistītās tehniskās nepilnības, lai izpildītu saistības, kas noteiktas tās rīcības plānā attiecībā uz FATF konstatētajām stratēģiskajām nepilnībām. Šie pasākumi ir pietiekami visaptveroši un atbilst nepieciešamajām prasībām, lai uzskatītu, ka ir novērstas stratēģiskās nepilnības, kas apzinātas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu.

(27)

Turklāt Komisijas novērtējumā tika secināts, ka Etiopija, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika un Šrilanka ir īstenojušas pasākumus, lai novērstu FATF konstatētās stratēģiskās nepilnības, un ka tām vairs nav šādu stratēģisku nepilnību. Pēc pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu ar FATF saskaņoto rīcības plānu, šīs valstis vairs nerada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas draudus starptautiskajai finanšu sistēmai. Ņemot vērā to nozīmi Savienības finanšu sistēmai, Komisija uzskata, ka šīs valstis vairs nerada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai. Tāpēc šajā posmā nebūtu jāuzskata, ka Etiopijai, Laosas Tautas Demokrātiskajai Republikai un Šrilankai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības.

(28)

Komisija ir apņēmusies attiecīgā gadījumā sniegt tehnisko palīdzību Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā iekļautajām trešām valstīm, lai palīdzētu tām novērst konstatētās stratēģiskās nepilnības.

(29)

Ņemot vērā ļoti ārkārtējo un neparedzamo situāciju, ko izraisa Covid-19 pandēmija, kurai ir globāla mēroga ietekme un kura, visticamāk, radīs traucējumus gan uzņēmēju, gan kompetento iestāžu pareizā darbībā, 2. panta piemērošanas datums attiecībā uz trešo valstu pievienošanu šajos apstākļos būtu jānosaka tādā veidā, kas nodrošina pietiekami daudz laika tā efektīvai īstenošanai. Tāpēc šīs regulas 2. panta piemērošanas datums izņēmuma kārtā būtu jānosaka vēlāk nekā tās spēkā stāšanās datums.

Attiecībā uz trešām valstīm, kas būtu jāsvītro no saraksta, būtiskas īstenošanas problēmas nerodas. Tāpēc ir pamatoti paredzēt svītrošanu no saraksta bez liekas kavēšanās.

(30)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2016/1675,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā tabulā zem punkta “I. Augsta riska trešās valstis, kas rakstveidā paudušas augsta līmeņa politisku apņemšanos novērst konstatētās nepilnības un sadarbībā ar FATF sagatavojušas rīcības plānu” svītro šādas rindas:

“2.

Bosnija un Hercegovina

3.

Gajāna

5.

Laosas TDR

10.

Etiopija

11.

Šrilanka

13.

Tunisija”

2. pants

Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā tabulu zem punkta “I. Augsta riska trešās valstis, kas rakstveidā paudušas augsta līmeņa politisku apņemšanos novērst konstatētās nepilnības un sadarbībā ar FATF sagatavojušas rīcības plānu” aizstāj ar šādu:

“Nr.

Augsta riska trešā valsts

1.

Afganistāna

2.

Bahamu Salas

3.

Barbadosa

4.

Botsvāna

5.

Kambodža

6.

Gana

7.

Irāka

8.

Jamaika

9.

Maurīcija

10.

Mongolija

11.

Mjanma/Birma

12.

Nikaragva

13.

Pakistāna

14.

Panama

15.

Sīrija

16.

Trinidāda un Tobāgo

17.

Uganda

18.

Vanuatu

19.

Jemena

20.

Zimbabve”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 2. pantu piemēro no 2020. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 7. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.).


Top