EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32020R0689
Commission Delegated Regulation (EU) 2020/689 of 17 December 2019 supplementing Regulation (EU) 2016/429 of the European Parliament and of the Council as regards rules for surveillance, eradication programmes, and disease-free status for certain listed and emerging diseases (Text with EEA relevance) (Text with EEA relevance)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OJ L 174, 3.6.2020, p. 211–340
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 20/08/2023
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/211 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/689
(2019. gada 17. decembris),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), jo īpaši tās 29. pantu, 31. panta 5. punktu, 32. panta 2. punktu, 37. panta 5. punktu, 39. pantu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 6. punktu un 280. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Šajā regulā noteiktie noteikumi ir vajadzīgi, lai papildinātu Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļas 2., 3. un 4. nodaļas noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”, kā arī IX daļas noteikumus par pārejas režīmu attiecībā uz esošām uzraudzības vai izskaušanas programmām un esošu statusu “brīvs no slimības”. |
(2) |
Šie noteikumi ir cieši saistīti, un daudzus no tiem ir paredzēts piemērot kopā. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām savstarpējām atsaucēm un dublēšanās risku. |
(3) |
Uzraudzība ir jebkuras izskaušanas programmas neatņemama daļa, un statuss “brīvs no slimības” lielākajā daļā gadījumu ir sekmīgas uzraudzības un izskaušanas iznākums. Turklāt uzraudzība līdzās citiem pasākumiem ir svarīgs rīks statusa “brīvs no slimības” saglabāšanā pēc tā panākšanas. Noteikumiem par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”, arī pārejas noteikumiem, bieži vien ir kopīgs mērķis, un tie attiecas uz komplementārām operatoru, veterinārārstu un kompetento iestāžu darbībām. Tāpēc ir lietderīgi šos noteikumus apvienot vienā vienīgā deleģētajā regulā. |
(4) |
Uzraudzība ir viens no efektīvas un iedarbīgas slimību profilakses un kontroles rīcībpolitikas stūrakmeņiem. Tā operatoriem un kompetentajai iestādei būtu jāīsteno kopīgi. Tā turklāt būtu jāveido tā, lai sasniegtu mērķi agrīni konstatēt katras sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības uzliesmojumu un pierādīt atbilstību statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, saglabāšanai, apturēšanai vai atsaukšanai. |
(5) |
Kompetentajai iestādei būtu jāievieš elementāra vispārīga uzraudzības sistēma sauszemes dzīvnieku sarakstā norādīto un jaunradušos slimību uzraudzībai, kam pamatā būtu paziņošana par slimības notikumiem dzīvnieku mērķpopulācijā un to izmeklēšana. |
(6) |
Sauszemes dzīvniekiem piemērojamās vispārīgās uzraudzības prasības atkarībā no iecerētā uzraudzības rezultāta būtu jāpapildina ar konkrētākām prasībām. Tām vajadzētu būt izstrādātām tā, lai tās noteiktu objektu un dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas apstiprināšanas kontekstā derētu dažādiem konkrētiem mērķiem, piem., Savienības līmeņa uzraudzības programmām, obligātajām un fakultatīvajām izskaušanas programmām, statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai, slimību kontroles pasākumiem. |
(7) |
Pieeja vispārīgo uzraudzības prasību izstrādei ūdensdzīvniekiem ir līdzīga kā sauszemes dzīvniekiem, lai gan ne identiska. Visiem akvakultūras objektiem jāīsteno elementāra uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu paziņošana par slimības notikumiem dzīvnieku mērķpopulācijā un to izmeklēšana. Turklāt, veicot uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, jāveic arī noteikti slimību kontroles pasākumi, ja veikt šādus pasākumus akvakultūras objektos ir nepieciešams. |
(8) |
Līdzās vispārīgajām uzraudzības prasībām, kas piemērojamas visiem akvakultūras objektiem, noteiktiem apstiprinātiem akvakultūras objektiem piemērojamas īpašas uzraudzības prasības. Šie īpašie pasākumi ietver tādas riska izvērtēšanā balstītas uzraudzības shēmas ieviešanu, kurā novērtē, kāds ir risks, ka objektā tiks ievazāta un izplatīsies kāda ūdensdzīvnieku slimība (neatkarīgi no tā, vai tā ir sarakstā). |
(9) |
Īpašās uzraudzības prasības ir saistītas arī ar izskaušanas programmu īstenošanu attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām nolūkā saņemt statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrēto slimību un šo statusu pēc panākšanas saglabāt. |
(10) |
Turklāt dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju ūdensdzīvnieku C kategorijas slimību uzraudzības programmu formā veikt uzraudzību objekta līmenī, nesākot slimības izskaušanas programmu. Uzraudzības programmas no izskaušanas programmām atšķiras ar to, ka to pamatā ir selektīvas uzraudzības sistēma, kas gan ir visaptveroša, bet tomēr neaptver visus izskaušanas programmas elementus. Atšķirībā no izskaušanas programmām uzraudzības programmas nedod iespēju saņemt oficiālu statusu “brīvs no slimības”. |
(11) |
Šajā regulā norādītās konkrētās izskaušanas un uzraudzības programmas ir pamatojums, ka ir izpildītas veselības prasības noteiktai dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā un dažos gadījumos dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā. |
(12) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ka vajadzīgi noteikumi, kas attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām piemērojami sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem. Uzraudzība var nebūt relevanta attiecībā uz visu sarakstā norādīto sugu kategoriju dzīvniekiem, it sevišķi savvaļas dzīvniekiem vai noteiktu kategoriju turētiem dzīvniekiem. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kas precizētu relevanto dzīvnieku mērķpopulāciju uzraudzības vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu jaunradušos slimību agrīnu konstatēšanu, vajadzētu būt iespējai dzīvnieku mērķpopulāciju paplašināt, tajā iekļaujot arī turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus. |
(13) |
Ar atkāpēm turklāt vajadzētu būt iespējamam sauszemes dzīvnieku mērķpopulācijas vēl ierobežot konkrētiem uzraudzības mērķiem, proti, i) Savienības līmeņa uzraudzības programmām, ii) obligātajām un fakultatīvajām izskaušanas programmām un iii) uzraudzībā balstītām dzīvnieku veselības prasībām pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā. |
(14) |
Diagnostikas metodes, tāpat kā tālākā paraugu ievākšana to izpildei, paņēmieni, validācija un interpretēšana, ir ļoti tehniskas, tāpēc var bieži mainīties sakarā ar zinātnisko standartu attīstību. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka tās ir aktuālas, noteikumos par diagnostikas metodēm tas, kādas metodes izmantot un kā, būtu jānosaka elastīgi. Dzīvnieku slimību jomā diagnostikas metodes var ņemt no dažādiem zinātniskajiem standartiem. Tāpēc ir svarīgi norādīt, kādā hierarhiskajā kārtībā metodes būtu jāizvēlas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (2) norādītos vispārīgos paraugošanas, analīžu, testu un diagnostikas principus. |
(15) |
Lai nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti optimāli, un izvairītos operatoriem un kompetentajām iestādēm radīt lieku administratīvo slogu un izmaksas, sarakstā norādīto un jaunradušos slimību atklāšanā būtu jāizmanto informācija, kas iegūta oficiālajās kontrolēs un citās oficiālajās darbībās, kuru pamatmērķis nav minēto slimību uzraudzība. |
(16) |
Slimību apstiprināt saskaņā ar tās gadījuma definīciju ir kompetentās iestādes pienākums; to darot, būtu jāveic attiecīgi izmeklējumi, lai apstiprinātu vai izslēgtu domājamas slimības klātbūtni. Šādi izmeklējumi ir relevanti tad, ja slimības apstiprinājums nozīmētu, ka jāveic slimību kontroles pasākumi, kā arī dažos citos gadījumos atkarībā no tā, kas izriet no slimības apstiprināšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai šī regula noteiktu, kādos vēl gadījumos slimība ir jāapstiprina. |
(17) |
Ļoti svarīgi ir definēt domājamus un apstiprinātus sarakstā norādītu slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību gadījumus. Tas operatoriem, veterinārārstiem un citām uzraudzībā iesaistītām personām dos iespēju noteikt, kādos gadījumos ir jāinformē kompetentā iestāde un kompetentajai iestādei jāveic slimību kontroles pasākumi. Tāpēc ir svarīgi noteikt vispārīgus kritērijus domājama gadījuma un apstiprināta gadījuma definīcijām un vajadzības gadījumā noteikt slimībspecifiskas definīcijas atkarībā no konkrēto slimību specifikas. |
(18) |
Savienības līmeņa uzraudzības programma ir visai Savienībai relevanta uzraudzības programma. Tāda ir vajadzīga, lai sakarā ar konkrētajām bažām par sabiedrības vai dzīvnieku veselību saskaņotu konkrētas slimības uzraudzību visā Savienībā. Tāpēc ir jānosaka kritēriji, uz kādām slimībām būtu attiecināma Savienības līmeņa uzraudzības programma. |
(19) |
Komisijas Lēmums 2010/367/ES (3) nosaka prasību minimumu putnu gripas uzraudzības programmām, ko piemēro mājputniem un savvaļas putniem, un tā pielikumos ir noteikti tehniskie norādījumi. Šīs regulas pielikumā būtu jāiekļauj līdzīgi tehniskie norādījumi. Tomēr šajā regulā detalizācijas līmenis ir zemāks, lai attiecībā uz putnu gripas uzraudzību būtu iespējams pienācīgi pielāgoties situācijai. Tāpēc putnu gripas Savienības līmeņa uzraudzības programmas tehnisko prasību fokusā ir tikai mērķi, tvērums un metodiskie principi, kas jāievēro. |
(20) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ar kādiem noteikumiem B kategorijas un C kategorijas slimībām dalībvalstīs piemēro obligātās un fakultatīvās izskaušanas programmas. Šīm slimībām vai to grupām ir sava specifika. To izskaušanā vajadzētu balstīties uz konkrētajai slimībai specifisku slimību kontroles stratēģiju. Tajā būtu jāiekļauj vismaz šādi elementi: i) uzraudzība, kas jāveic, lai sasniegtu virsmērķi – slimībbrīvumu, ii) grafiks, iii) tās dzīvnieku populācijas definīcija, kam piemēro izskaušanas programmu, iv) teritorija, kurā izskaušanas programma piemērojama, un v) konkrētie slimību profilakses un kontroles pasākumi, kas slimībai piemērojami izskaušanas posmā. |
(21) |
Ja teritorija, kurā izskaušanas programmu īsteno, ietver dalībvalsts ārējo robežu, kompetentajai iestādei būtu jāpieliek pūles, lai mazinātu risku, ka slimība varētu ievazāties no ārvalstīm. |
(22) |
Izskaušanas programmas mērķis ir programmas aptvertajā teritorijā panākt statusu “brīvs no slimības”. Ideāli sauszemes dzīvnieku gadījumā tai vajadzētu aptvert visu tās dalībvalsts teritoriju, kurā slimība sastopama. Būtu jānosaka minimālā pieņemamā platība gadījumiem, kad tas nav iespējams. Nosakot minimālo platību, būtu jāņem vērā arī pieredze, kas iegūta citās izskaušanas programmās, un jāparedz elastība pielāgoties slimības specifikai. |
(23) |
Programmas kvalitatīvie vai kvantitatīvie mērķrādītāji būtu jānosaka kompetentajai iestādei. Galīgo mērķrādītāju pamatā vajadzētu būt statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritērijiem, savukārt starpposma mērķrādītājos var ietvert arī citas darbības vai pasākumus, kas svarīgi statusa “brīvs no slimības” panākšanā un atspoguļo programmas virzību. |
(24) |
Kompetentajai iestādei būtu jānosaka izskaušanas programmu piemērošanas periods. Fakultatīvu C kategorijas slimību izskaušanas programmu gadījumā, lai nepieļautu nesamērīgus un ilgstošus pārvietošanas traucējumus Savienībā, nosaka maksimālo programmas piemērošanas periodu. Tomēr kompetentā iestāde izskaušanas programmu var sākt, pirms Komisija to apstiprinājusi, lai gan šajā posmā tai nevajadzētu ierobežot pārvietojumus Savienībā. Dalībvalstīm turklāt būtu jādod iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos Komisiju lūgt šo periodu pagarināt. |
(25) |
Noteiktu slimību izskaušanas stratēģijas pamatā var būt statusa “brīvs no slimības” piešķiršana objektu līmenī. Šādām slimībām specifiskie pasākumi būtu jāgrupē, un būtu jānorāda, kādi ir operatoru un kompetento iestāžu pienākumi. |
(26) |
Slimību izskaušanas programmas dzīvnieku mērķpopulācija būtu jānosaka katrai slimībai atsevišķi. Par katru slimību atsevišķi būtu jānosaka arī tas, vai kompetentā iestāde programmā var iekļaut noteiktas dzīvnieku papildpopulācijas. |
(27) |
Galvenā atbildība par statusa “brīvs no slimības” iegūšanu un saglabāšanu gulstas uz operatoru, jo labumu no statusa “brīvs no slimības” galvenokārt gūst tieši operators. Tāpēc operatoram, lai saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, būtu jāpilda noteikti pienākumi. |
(28) |
Kad operators ir panācis atbilstību gan vispārīgajiem, gan slimībspecifiskajiem statusa “brīvs no slimības” kritērijiem, šo statusu piešķir kompetentā iestāde. Kad šie specifiskie kritēriji vairs netiek ievēroti, kompetentās iestādes pienākums ir šo statusu vai nu apturēt, vai atsaukt. |
(29) |
Turklāt, ņemot vērā konkrētās slimības profilu, vajadzības gadījumā būtu sīki jāizklāsta operatoru un kompetento iestāžu pienākumi izskaušanas programmu kontekstā. Slimībspecifiskās prasības ir tehniskas un attiecībā uz katru slimību noteiktas šīs regulas pielikumos. |
(30) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (4) norāda, ka obligātās izskaušanas programmas piemērojamas Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijai un Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijai, bet fakultatīvās izskaušanas programmas – govju enzootiskajai leikozei, Aujeski slimības vīrusa infekcijai, govju infekciozajam rinotraheītam/infekciozajam pustulozajam vulvovaginītam un govju virusālajai diarejai. Šo slimību izskaušanas programmām vajadzētu būt balstītām uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektam. |
(31) |
Izskaušanas programmām, kas ir balstītas uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, būtu jāaptver visi objekti, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai gadījumos, kad ir veikti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, no izskaušanas programmas izslēgt konkrētu paveidu objektus un kautuves. |
(32) |
Ja izskaušanas programma ir balstīta uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai dažādām epidemioloģiskajām vienībām piešķirt dažādus veselības statusus. |
(33) |
Sauszemes dzīvnieku gadījumā prasības pierādīt statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī balstās uz infekcijas neesību, ko apliecina testēšanas un uzraudzības režīms, nosacījumi dzīvnieku un reproduktīvo produktu ievešanai objektos un vajadzības gadījumā vakcinācijas ierobežojumi. Ja statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs nav izpildīti, ir piemērojamas īpašas prasības šā statusa apturēšanai, atsaukšanai un atjaunošanai. Sava tehniskā rakstura dēļ slimībspecifiskās detalizētās prasības un to diagnostikas metožu saraksts, kas izmantojamas statusa piešķiršanai un saglabāšanai, ir noteiktas pielikumos. |
(34) |
Nosacījumi statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, saglabāšanai, apturēšanai un atsaukšanai objekta līmenī ir noteikti šādos Savienības noteikumos, kas ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas: Padomes Direktīva 64/432/EEK (5) attiecībā uz liellopu brucelozi un govju tuberkulozi un Padomes Direktīva 91/68/EEK (6) attiecībā uz aitu un kazu brucelozi. Šie noteikumi ar Dzīvnieku veselības tiesību aktu ir atcelti. Turklāt ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 (7) brucelozes un govju tuberkulozes izraisīšanā iesaistīto slimības ierosinātāju kopums ir pielāgots Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam (8). Tagad tam atbilst Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija un Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcija. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt ar šo slimību statusu saistītās tehniskās prasības, tās tiecoties saskaņot ar Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu un vienlaikus ņemot vērā pieredzi, kas gūta līdzšinējās šo slimību izskaušanas programmās. |
(35) |
Ja sauszemes dzīvnieku slimības izskaušanas programma balstās uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, tad, ja rodas aizdomas par slimību vai tā tiek apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāīsteno pasākumi, kas ierobežotu tās izplatīšanos. Šie pasākumi īstenojami galvenokārt objektā, kurā tiek turēts domājamā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki, bet kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai tad, ja ir slimības izplatīšanās risks, pasākumu piemērošanu paplašināt, tos attiecinot arī uz citiem dzīvniekiem un objektiem. |
(36) |
Ja kompetentā iestāde, reaģējot uz domājamu vai apstiprinātu gadījumu, piemēro slimību kontroles pasākumus, tai būtu jānosaka noteikti dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt arī iespējai atļaut noteiktu dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tiek turēts domājama vai apstiprināta gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki, lai ņemtu vērā dzīvnieku labturību un veicinātu slimību kontroles pasākumu ilgtspēju. |
(37) |
Pēc gadījuma apstiprināšanas vismaz tie dzīvnieki, kas atzīti par apstiprinātu gadījumu dzīvniekiem, būtu jāaizvāc. Ja šie dzīvnieki tiek nogalēti, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai izlemt, vai to dara kaujot (šādā gadījumā paredzēts, ka gaļa nonāks pārtikas apritē), vai nonāvējot (šādā gadījumā gaļu pārtikā neizmanto). |
(38) |
Attiecībā uz dažām slimībām, kuras var izplatīties ar inficētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai fomītiem vai kuras potenciāli var ietekmēt sabiedrības veselību, kompetentajai iestādei būtu inficētajos objektos jāveic pasākumi, kas nepieļautu šo slimību izplatīšanos ar šiem produktiem vai fomītiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka šādu risku mazināšanas pasākumi. |
(39) |
Sauszemes dzīvnieku gadījumā, kad objektu līmenī ir panākts statuss “brīvs no slimības”, programmas efektivitātes labad vajadzētu būt iespējai pēc tam, kad objektam noteiktu laiku pastāvīgi bijis statuss “brīvs no slimības”, uzraudzības darbību līmeni pamazām samazināt. |
(40) |
Saskaņā ar Savienības noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, uz govju enzootisko leikozi (EBL) attiecās obligāta izskaušana. Tagad šī slimība saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 ir kategorizēta kā izskaužama fakultatīvi. |
(41) |
Savienības noteikumi, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ietvēra vispāratzītus un iedarbīgus principus un kritērijus attiecībā uz oficiāla statusa “brīvs no EBL” atzīšanu, saglabāšanu, apturēšanu un atjaunošanu. Daudzas dalībvalstis šos noteikumus veiksmīgi piemērojušas, īstenojot līdzšinējās EBL izskaušanas programmas. Ir pārbaudīta šo noteikumu atbilstība Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam, un tie ir iekļauti šajā regulā. |
(42) |
Dalībvalstīm vai zonām, kas bijušas brīvas no EBL vairākus gadus, proti, ir noturīgi brīvas no EBL, būtu jāturpina pierādīt infekcijas neesība. Riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība ir piemērots līdzeklis, kā agrīni konstatēt slimības atkalparādīšanos un pamatot brīvumu no EBL. Tāpēc dalībvalstīm no šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāizveido piemērota uzraudzības sistēma. |
(43) |
Savienības noteikumi, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ietvēra papildu garantijas attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju Savienības iekšējai tirdzniecībai ar cūkām. Vairākas dalībvalstis šos noteikumus veiksmīgi piemērojušas un savā teritorijā turēto cūku populācijā ADV infekciju izskaudušas. Šajā regulā iekļautajā ADV infekcijas izskaušanas stratēģijā ņemts vērā Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss un kritēriji, kas izrādījušies lietderīgi ADV infekcijas izskaušanā. |
(44) |
Šajā regulā iekļautajiem noteikumiem par govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) pamatā ir Komisijas Lēmums 2004/558/EK (9) ar noteikumiem par papildu garantijām Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar liellopiem. Tie ietver prasības objektu līmenī iegūt, uzturēt un atgūt statusu “brīvs no 1. tipa liellopu herpesvīrusa (BoHV-1)”. Noteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa standartus un EFSA zinātnisko atzinumu (10). |
(45) |
Savienības noteikumos, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, nebija noteikumu par govju virusālo diareju (BVD), izņemot noteikumus, kas saistīti ar reproduktīvo produktu tirdzniecību. Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 BVD tagad ir norādīta sarakstā pie C kategorijas slimībām, kas izskaužamas fakultatīvi. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti noteikumi par izskaušanas programmām un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu un saglabāšanu attiecībā uz BVD. |
(46) |
Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā nav nodaļas par BVD un kritēriju brīvumam no BVD un saistītiem dzīvnieku pārvietojumiem. Tomēr nodaļa par BVD ir iekļauta OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā. Šie diagnostiskie standarti ir ņemti vērā, izstrādājot šīs regulas noteikumus par BVD. |
(47) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 trakumsērgas vīrusa infekcija ir norādīta sarakstā pie B kategorijas slimībām. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti noteikumi par obligātajām izskaušanas programmām un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu un saglabāšanu attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju. |
(48) |
Galvenais trakumsērgas vīrusa infekcijas rezervuārs ES ir savvaļas lapsas. Tāpēc ir lietderīgi izskaušanas programmu pasākumus orientēt galvenokārt uz savvaļas lapsu populāciju. Tomēr pret šo slimību uzņēmīgi ir arī visu pārējo sugu zīdītāji un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 attiecībā uz šo slimību sarakstā ir norādītas arī daudzas citas dzīvnieku sugas. Kompetentajām iestādēm izskaušanas programmās būtu jāietver arī citas dzīvnieku populācijas, ja ir risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai. |
(49) |
Trakumsērgas infekcijas izskaušanas programmu gadījumā slimību kontroles stratēģijas pamatā galvenokārt ir relevanto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana, ko papildina tādas citas svarīgas darbības kā uzraudzība, slimību kontroles pasākumu veikšana, lolojumdzīvnieku pārvietošanas kontrole un vakcinācijas rezultativitātes monitorings. Tā kā noteikumi par vakcināciju ir ļoti tehniski, tie ir noteikti pielikumā. |
(50) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcija (BTV infekcija) ir norādīta sarakstā kā C kategorijas slimība, kam piemērojamas fakultatīvas izskaušanas programmas. Tas nozīmē, ka šīs slimības gadījumā rīcībpolitika ir mainījusies, jo Padomes Direktīva 2000/75/EK (11), kas bija piemērojama pirms šīs regulas, paredzēja tās tūlītēju izskaušanu. Šajā regulā ir iekļauti jauni noteikumi atbilstoši šīs slimības jaunajam statusam. |
(51) |
BTV infekcijas gadījumā slimību kontroles stratēģijas pamatā galvenokārt ir relevanto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana, ko papildina tādas citas darbības kā uzraudzība, slimību kontroles pasākumu veikšana, dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanas kontrole un minimalizēta eksponētība vektoriem. |
(52) |
Savā atzinumā (12) par kontroli, uzraudzību un dzīvnieku pārvietošanu BTV infekcijas gadījumā EFSA norāda, ka, lai izskaušana būtu sekmīga, vakcinētiem vismaz 5 gadus vajadzētu būt vismaz 95 % uzņēmīgo liellopu un aitu. Tāpēc ir paredzams, ka BTV infekcijas izskaušanas programmās tiktu iekļauta vakcinācijas kampaņa, tomēr šajā regulā būtu jāparedz elastība, lai varētu ņemt vērā katra gadījuma specifiku. |
(53) |
Dalībvalsts vai tās zona, kura ir brīva no BTV infekcijas vai kurā tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma, būtu jāaizsargā no jebkādu BTV serotipu ievazāšanās ar turētu dzīvnieku vai reproduktīvo produktu pārvietošanu. Tāpēc izskaušanas programmu noteikumos būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz turētu dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ievešanu dalībvalstīs vai to zonās, kuras ir brīvas no BTV infekcijas vai kurās tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma. Tas būtu jāatspoguļo arī statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijos. Tie paši principi būtu jāattiecina uz dzīvnieku pārvietošanu cauri dalībvalstīm vai to zonām, kuras ir brīvas no BTV infekcijas vai kurās tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma. |
(54) |
Līdztekus, tā kā svarīga ir atšķirīgo vietējo situāciju specifika, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai atļaut dzīvniekus vai reproduktīvos produktus ievest, ievērojot īpašus noteikumus, ja vien šāda ievešana neapdraud galamērķa veselības statusu. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā paredzēt prasības un nosacījumus šādas ievešanas atļaušanai. Šādu prasību pamatā neatkarīgi no izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusa vajadzētu būt dzīvnieku vai reproduktīvo produktu statusam. |
(55) |
Ūdensdzīvnieku B kategorijas vai C kategorijas slimības izskaušanas programmā būtu jāņem vērā statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai ievērojamo uzraudzības prasību veids, teritorijas specifika un programmas aptveramā dzīvnieku populācija, kā arī programmas starpposma mērķrādītāji un galīgie mērķrādītāji. Izskaušanas programmā būtu jāiekļauj kontroles pasākumi, kas īstenojami inficētos ūdensdzīvnieku objektos. |
(56) |
Ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmā būtu jāiekļauj starpposma mērķrādītāji un galīgie mērķrādītāji, kas tiks izmantoti, lai novērtētu virzību uz statusa “brīvs no slimības” panākšanu. Attiecīgā gadījumā šajos mērķrādītājos būtu jāņem vērā tas, vai izskaušanas programmas sekmīgumu neapdraud savvaļas dzīvnieki. Izstrādājot programmas starpposma mērķrādītājus un galīgos mērķrādītājus, it sevišķi būtu jāņem iespēja novirzīties no ierosinātā piemērošanas perioda, kas ir 6 gadi. |
(57) |
Ūdensdzīvnieku gadījumā populācijā, kas ietverama izskaušanas programmā, iekļauj to sugu dzīvniekus, kas norādītas sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai no programmas izslēgt to sugu dzīvniekus, kas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādītas kā vektorsugas, ja tā ir veikusi riska novērtējumu, kurā konstatēts, ka šo dzīvnieku radītais risks ir niecīgs. |
(58) |
Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai programmā iekļaut ūdensdzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki būtiski apdraud veselības statusu. Tai turklāt vajadzētu būt iespējai no izskaušanas programmas izslēgt noteiktus zema riska objektus, ja to izslēgšana neapdraud sekmīgu programmas pabeigšanu. |
(59) |
Ja dalībvalsts ir nolēmusi piedalīties C kategorijas slimības izskaušanas programmā, operatoriem ir pienākums izpildīt nosacījumus attiecībā uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu, paziņot par aizdomām par sarakstā norādītām slimībām, tad, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, veikt slimību kontroles pasākumus, kā arī veikt visus citus pasākumus, ko prasītu kompetentā iestāde, arī vakcināciju. |
(60) |
Ja slimībbrīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā vai dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma, radušās aizdomas par sarakstā norādītas ūdensdzīvnieku slimības klātbūtni vai tā apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāveic pienācīgi slimības kontroles pasākumi. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka attiecīgi noteikumi. Tie ietver ierobežojumu zonas ieviešanu, ja objektā, kas iesaistīts izskaušanas programmā vai deklarēts par slimībbrīvu, ir apstiprināta sarakstā norādītas slimības klātbūtne. Tas turklāt ietver prasību minimumu attiecībā uz ierobežojumu zonas ģeogrāfisko demarkāciju un faktoriem, kas to ietekmē. |
(61) |
Kad slimībbrīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā vai dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma, ir apstiprināta sarakstā norādīta ūdensdzīvnieku slimība, kompetentā iestāde inficētajos objektos un citos objektos, kas atrodas ierobežojumu zonā, veic stingras kontroles. Šajā regulā ir noteikts, kādas ir šīs kontroles un kāda elastība ir kompetentajai iestādei attiecībā uz pārvietošanu. Elastības iespēju var izmantot tikai gadījumos, kad netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to. |
(62) |
Ja objektā noticis ūdensdzīvnieku slimības uzliesmojums un šis objekts turpina vai sāk izskaušanas programmu, ir svarīgi periodā, ko nosaka kompetentā iestāde un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (13), aizvākt ūdensdzīvniekus, kas ir miruši, mirstoši vai uzrāda klīniskas pazīmes. Tā slimību var sekmīgi apkarot. |
(63) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ka Komisijai jāizstrādā sīki noteikumi, ar kādiem dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piešķirt statusu “brīvs no slimības”. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj slimībspecifiski kritēriji, kas apliecina slimības neesību dzīvnieku mērķpopulācijā, un vispārīgi kritēriji sekmīgai šīs dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusa kontrolei. |
(64) |
Vispārīgie kritēriji ietver teritoriālo tvērumu, uzraudzību, biodrošību, slimību kontroles pasākumus un citu Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteikto operacionālo noteikumu konsekventu īstenošanu attiecībā uz objektu reģistrēšanu un apstiprināšanu, dzīvnieku izsekojamību un pārvietošanas prasībām. |
(65) |
Šī regula nosaka slimībspecifiskus kritērijus, kuru pamatā ir sarakstā norādīto sugu neesība vai slimības ierosinātāja vai vektora izdzīvotnespēja. Šie kritēriji būtu jāizstrādā elastīgi, lai kompetentā iestāde varētu norādīt pamatu saņemt statusu “brīvs no slimības” atbilstoši konkrētajai situācijai. Tāpēc, lai norādītu, uz kāda pamata dalībvalstis var lūgt visai to teritorijai vai tās zonai, vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem piešķirt statusu “brīvs no slimības”, šajā regulā ir noteiktas attiecīgas vispārīgās prasības. |
(66) |
Šī regula nosaka slimībspecifiskus kritērijus, kuru pamatā ir izskaušanas programmas iznākums un vēsturiskie un uzraudzības dati. Šo kritēriju pamatā ir uzraudzības rezultāti, slimības ievazāšanās novēršanas pasākumu īstenošana un vakcīnu izmantošanas nosacījumi. |
(67) |
Sava tehniskā rakstura dēļ šie kritēriji ir noteikti pielikumos un sagrupēti pa slimībām kopā ar kritērijiem statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai. |
(68) |
Ir lietderīgi šajā regulā noteikt modernizētas statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas un saglabāšanas prasības, ņemot vērā Savienības noteikumus, kas bija spēkā pirms šī regulas piemērošanas dienas, OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu, Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu un – ja esošu noteikumu nav – labākos pieejamos zinātniskos pierādījumus. |
(69) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 Varroa spp. invāzija tagad ir norādīta sarakstā pie C kategorijas slimībām, kas izskaužamas fakultatīvi. Regula nosaka noteikumus statusa “brīvs no Varroa spp. invāzijas” panākšanai un saglabāšanai. |
(70) |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādīta sarakstā pie A kategorijas slimībām, kurām piemērojami tūlītēji izskaušanas pasākumi. Tāpēc noteikumi par Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas izskaušanas programmu šajā regulā nav iekļauti. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai piešķirt statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem. |
(71) |
Ūdensdzīvnieku gadījumā ir iespējami divu dažādu veidu nodalījumi. Neatkarīgi nodalījumi darbojas ar stingri noteiktiem nosacījumiem, kas garantē, ka to darbība norit neatkarīgi no apkārtējo ūdeņu veselības statusa. Savukārt atkarīgus nodalījumus ietekmē apkārtējo ūdeņu veselības statuss, tāpēc to darbības nosacījumi ir elastīgāki. Tomēr atkarīgi nodalījumi tiek izveidoti tikai tad, kad kompetentā iestāde ir novērtējusi dažādos epidemioloģiskos faktorus un ieviesusi visus riska mazināšanas pasākumus, kas tai šķiet nepieciešami, lai nepieļautu slimības ievazāšanos nodalījumā. |
(72) |
Ūdensdzīvnieku gadījumā, ņemot vērā to, ka ar atsevišķiem objektiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējiem ūdeņiem, ir saistīts mazāks risks, šajā regulā ir noteikti īpaši noteikumi, kas piemērojami neatkarīgiem nodalījumiem, kuri akvakultūras darbības sāk pirmoreiz vai tās atsāk pēc ražošanas pārtraukuma. Šādos gadījumos, ja vien ir izpildīti noteikti nosacījumi, statuss “brīvs no slimības” būtu jādeklarē nekavējoties. Ir noteikti arī noteikumi, kas neatkarīgu nodalījumu gadījumā jāievēro, ja noticis slimības uzliesmojums. Lai nodrošinātu, ka šādi uzliesmojumi ir veiksmīgi novērsti, pēc depopulācijas veicot tīrīšanu, dezinfekciju un nodalījumu atstājot neizmantotu, pirms statusa “brīvs no slimības” deklarēšanas izlases kārtībā jātestē dzīvnieki, ar ko nodalījumu atkalapdzīvina. |
(73) |
Ja tāpēc, ka ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs nav izpildīti, kompetentajai iestādei būtu jāpiemēro slimības kontroles pasākumi. Šie pasākumi būtu jāpiemēro dažādajos slimības kontroles posmos no brīža, kad rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu, līdz brīdim, kad tas ir novērsts un statuss “brīvs no slimības” tiek atjaunots. |
(74) |
Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nosacījumi statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai dalībvalstij, zonai vai nodalījumam ir pārkāpti, būtu jāveic pasākumi, lai situāciju labotu. Ja pārkāpumu ir iespējams apmierinoši novērst un līdz ar to panākt, ka Komisijai statuss “brīvs no slimības” nav jāatsauc, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai statusu “brīvs no slimības” apturēt. |
(75) |
Ja dalībvalsts statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītu ūdensdzīvnieku slimību vēlas saņemt visai savai teritorijai vai tās zonai, kas veido vairāk nekā 75 % tās teritorijas vai kas tai kopīga ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, tā Komisijai lūdz apstiprinājumu. Visos citos gadījumos tiek ievērota pašdeklarācijas sistēma. |
(76) |
Brīvumu no ūdensdzīvnieku slimībām pašdeklarējot attiecībā uz zonām un nodalījumiem, kurus nav apstiprinājusi Komisija, ievēro sistēmu, kura veidota tā, lai process būtu pārredzams un dalībvalstīm deklarēt statusu “brīvs no slimības” būtu vieglāk un, iespējams, arī ātrāk. Ja vien cita dalībvalsts vai Komisija nepauž bažas, ko nevar apmierinoši kliedēt, viss process norit elektroniski. Ja radušās bažas, ko nav izdevies apmierinoši kliedēt, deklarācija tiek iesniegta Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai. |
(77) |
Šī regula ietver noteikumus par statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu attiecībā uz dalībvalstīm vai to zonām. Šie noteikumi var atšķirties no noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Lai pāreja no pašreizējas kārtības, kādā apstiprina statusu “brīvs no slimības”, uz jaunajām prasībām noritētu gludi, ir vajadzīgi atbilstoši pārejas noteikumi. |
(78) |
Lai Savienības tiesību akti par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” tiktu piemēroti vienveidīgi un nodrošinātu, ka tie ir skaidri un caurredzami, Komisijas Lēmums 2000/428/EK (14), Komisijas Lēmums 2002/106/EK (15), Komisijas Lēmums 2003/422/EK (16), Komisijas Lēmums 2006/437/EK (17), Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007 (18), Komisijas Lēmums 2008/896/EK (19) un Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554 (20) ar šo regulu būtu jāatceļ. |
(79) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts ir piemērojams no 2021. gada 21. aprīļa. Tāpēc no minētās dienas būtu jāpiemēro arī šīs regulas noteikumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula papildina Regulā (ES) 2016/429 paredzētos noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētām sarakstā norādītām un no jauna radušamies sauszemes dzīvnieku, ūdensdzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām.
2. Šīs regulas II daļas 1. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minēto slimību uzraudzību un par minētās regulas 6. panta 2. punktā definēto no jauna radušos slimību jeb jaunradušos slimību uzraudzību, konkrētāk,
a) |
uzraudzības plānu, arī dzīvnieku mērķpopulāciju un diagnostikas metodēm; |
b) |
slimību apstiprināšanu un gadījumu definīcijām; |
c) |
Savienības līmeņa uzraudzības programmām. |
3. Šīs regulas II daļas 2. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto sauszemes dzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,
a) |
slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu; |
b) |
operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem; |
c) |
slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā. |
4. Šīs regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,
a) |
slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu; |
b) |
operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem; |
c) |
slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā. |
5. Šīs regulas II daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz noteiktām Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētajām sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku slimībām, konkrētāk,
a) |
dalībvalstīm un zonām piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem; |
b) |
tādiem nodalījumiem piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus; |
c) |
statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijiem; |
d) |
statusa “brīvs no slimības” apturēšanu, atsaukšanu un atjaunošanu. |
6. Šīs regulas III daļā ir noteikti pārejas un nobeiguma noteikumi attiecībā uz
a) |
statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kas atzīti par slimībbrīviem saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas; |
b) |
izskaušanas programmu apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kam ir apstiprināta izskaušanas vai uzraudzības programma saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“E kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, attiecībā uz kuru Savienībā ir jāveic uzraudzība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā; |
2) |
“dzīvnieku mērķpopulācija” ir ar sugām un attiecīgā gadījumā ar kategorijām definēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieku populācija, kura ir relevanta uzraudzības darbībām, izskaušanas programmām vai statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētu slimību; |
3) |
“dzīvnieku papildpopulācija” ir pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turēto dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku populācija, uz kuru attiecas fakultatīvi profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumi, kas vajadzīgi, lai dzīvnieku mērķpopulācijai panāktu vai saglabātu statusu “brīva no slimības”; |
4) |
“A kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas Savienībā parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā; |
5) |
“B kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai visā Savienībā šo slimību izskaustu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā; |
6) |
“C kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kura ir relevanta dažām dalībvalstīm un attiecībā uz kuru ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos tajās Savienības daļās, kas ir oficiāli slimībbrīvas vai kam ir attiecīgās sarakstā norādītās slimības izskaušanas programmas, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā; |
7) |
“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison ģints, Bos ģints (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
8) |
“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
9) |
“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
10) |
“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi un kuram paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm; |
11) |
“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa; |
12) |
“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Suidae dzimtas sugas, kura norādīta sarakstā Regulas (ES) 2016/429 III pielikumā; |
13) |
“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis; |
14) |
“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus; |
15) |
“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris; |
16) |
“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo; |
17) |
“sezonāli no BTV brīvs apgabals” ir visa dalībvalsts teritorija vai tās zona, kurai kompetentā iestāde saskaņā ar 40. panta 3. punktu, pamatojoties uz vektorbrīvu periodu un pierādījumu, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki ar šo slimību neslimo, noteikusi pagaidu statusu, kas apliecina, ka tā ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcijas (“BTV infekcijas”); |
18) |
“pret vektoriem aizsargāts objekts” ir tāda objekta daļa vai viss tā komplekss, kas ar piemērotiem fiziskiem un pārvaldības līdzekļiem aizsargāts pret Culicoides uzbrukumiem un kam ir pret vektoriem aizsargāta objekta statuss, ko saskaņā ar 44. pantu piešķir kompetentā iestāde; |
19) |
“dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis” ir akvakultūrā izmantots kuģis, kam ir baseins vai tvertne dzīvu zivju turēšanai un pārvadāšanai ūdenī; |
20) |
“neizmantošana” slimību pārvaldībā ir operācija, kurā objektu atbrīvo no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un, ja iespējams, arī no ūdens; |
21) |
“attiecināmības periods” ir laika periods līdz tam, kad kompetentā iestāde iesniedz pieteikumu uz statusu “brīvs no slimības”, vai (attiecīgā gadījumā) līdz tam, kad tiek elektroniski publicēta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā provizoriskā deklarācija; |
22) |
“sarakstā nenorādīta suga” ir dzīvnieku suga vai dzīvnieku sugu grupa, kas attiecībā uz konkrētu slimību nav norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā; |
23) |
“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu putnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa; |
24) |
“DIVA (inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršanas) vakcinācija” ir vakcinācija ar vakcīnām, kas dod iespēju kombinācijā ar piemērotām seroloģiskām diagnostikas metodēm atklāt inficētus dzīvniekus vakcinētu dzīvnieku populācijā; |
25) |
“DIVA satvarā vakcinēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas vakcinēti DIVA vakcinācijas satvarā; |
26) |
“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. panta 1. punktu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs; |
27) |
“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts; |
28) |
“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas; |
29) |
“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti; |
30) |
“vektorbrīvs periods” ir periods, kura laikā Culicoides konkrētā apgabalā nav aktīvas un kuru nosaka saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļu; |
31) |
“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera; |
32) |
“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai; |
33) |
“nejaušināta ikgadējā uzraudzība” ir uzraudzība, kas ietver vismaz vienu gada laikā organizētu dzīvnieku mērķpopulācijas apsekojumu, kurā pārbaudāmo vienību atlasei izmanto varbūtībā balstītas izlases metodes. |
II DAĻA
UZRAUDZĪBA, IZSKAUŠANAS PROGRAMMAS, STATUSS “BRĪVS NO SLIMĪBAS”
1. NODAĻA
Uzraudzība
3. pants
Uzraudzības plāns
1. Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:
a) |
vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:
|
b) |
konkrētas uzraudzības prasības
|
2. Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:
a) |
vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:
|
b) |
konkrētas uzraudzības prasības:
|
4. pants
Dzīvnieku mērķpopulācija
1. Kompetentā iestāde precizē, kāda attiecībā uz katru sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību ir 3. pantā minētajai uzraudzībai relevantā dzīvnieku mērķpopulācija, un ietver
a) |
turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; |
b) |
sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus, ja:
|
2. Lai panāktu, ka tiek agrīni konstatētas jaunradušās slimības tādu sugu dzīvniekiem, kuras nav minētas 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde dzīvnieku mērķpopulācijā ietver turētus tādu sugu dzīvniekus, kas nav norādītas sarakstā relevantās sarakstā norādītās slimības konstatēšanai, ja ir spēkā šādi kritēriji:
a) |
tie ir pārvietoti uz objektiem citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā; un |
b) |
sakarā ar dzīvnieku skaitu vai pārvietošanas biežumu kompetentā iestāde uzskata, ka šie dzīvnieki rada risku, kas, ja šīs sugas dzīvnieku vidū izplatītos slimība, varētu apdraudēt citu turētu dzīvnieku veselības statusu citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā. |
5. pants
Noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku izslēgšana no dzīvnieku mērķpopulācijas
1. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, veidojot dzīvnieku mērķpopulāciju tādas slimības uzraudzībai, kas nav A kategorijas slimība, var ņemt tikai tādu kategoriju turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, uz kurām attiecīgās slimības sakarā attiecas:
a) |
Savienības līmeņa uzraudzības programmas; |
b) |
obligātas vai fakultatīvas izskaušanas programmas vai uzraudzība, kas jāveic, lai saņemtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības”; vai |
c) |
uzraudzībā balstītas dzīvnieku veselības prasības pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā. |
2. Šā panta 1. punktā minēto turēto dzīvnieku kategoriju pamatā var būt dzīvnieku vecums, dzimums, atrašanās vieta un ražošanas veids.
6. pants
Diagnostikas metodes
1. Kompetentā iestāde gādā, lai paraugu ievākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana uzraudzības vajadzībām atbilstu:
a) |
konkrētajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un relevantajai informācijai un norādījumiem, kas darīti pieejami Eiropas Savienības references laboratoriju (ESRL) un Komisijas vietnēs; |
b) |
gadījumos, kad uz tiem neattiecas a) apakšpunktā minētie tiesību akti, informācija un norādījumi, tam, kā paraugu vākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana aprakstīta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā (“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”) (21) ar grozījumiem vai OIE Ūdensdzīvnieku diagnostisko testu rokasgrāmatā (“Ūdensdzīvnieku rokasgrāmata”) (22) ar grozījumiem; |
c) |
gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta a) un b) apakšpunkts, metodēm, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 34. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 34. panta 3. punktā. |
2. Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai un saglabāšanai izmantojamās diagnostikas metodes ir noteiktas:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – III pielikuma 1. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (Mycobacterium bovis, M. caprae un M. tuberculosis) (MTBC) – III pielikuma 2. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz govju enzootisko leikozi (EBL) – III pielikuma 3. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) – III pielikuma 4. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju – III pielikuma 5. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz govju virusālo diareju (BVD) – III pielikuma 6. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz virusālo hemorāģisko septicēmiju (VHS) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
h) |
attiecībā uz infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
i) |
attiecībā uz infekciju ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju izteikti polimorfiskajā reģionā (ISAV ar delēciju HPR) – VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
j) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
k) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
l) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
m) |
attiecībā uz balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekciju – VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā. |
7. pants
Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma dzīvnieku veselības uzraudzībā
1. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā šīs regulas 3. pantā minētās uzraudzības plānā ietver Regulas (ES) 2017/625 2. pantā definēto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību iznākumu. Šīs oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības ietver
a) |
pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterināro ekspertīzi; |
b) |
inspekcijas robežkontroles punktos; |
c) |
oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības tirgos un savākšanas operācijās; |
d) |
oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības dzīvu dzīvnieku transportēšanas laikā; |
e) |
ar sabiedrības veselību saistītas inspekcijas un paraugošanu objektos; |
f) |
jebkādas citas oficiālās kontroles, kuru laikā inspicē vai apskata objektus, dzīvniekus vai paraugus. |
2. Ja kompetentajai iestādei 1. punktā minēto oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību kontekstā radušās aizdomas par sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību, tā nodrošina, ka tiek informētas visas relevantās iestādes. To dara:
a) |
ja slimība ir A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība – nekavējoties; |
b) |
citu slimību gadījumā – bez kavēšanās. |
8. pants
Kritēriji sarakstā norādīto slimību (izņemot A kategorijas slimības) un noteiktu jaunradušos slimību oficiālai apstiprināšanai un vēlākai uzliesmojumu apstiprināšanai
1. Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par kādu sarakstā norādītu slimību (izņemot A kategorijas slimības) vai jaunradušos slimību, izmeklēšanu, kas ļauj apstiprināt vai izslēgt slimības klātbūtni, veic šādos gadījumos:
a) |
ir jānosaka dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma veselības statuss; vai |
b) |
ir jāsavāc vajadzīgā informācija par slimības sastopamību kādā no šiem nolūkiem:
|
2. Kompetentā iestāde apstiprina, ka radies kādas 1. punktā minētās slimības uzliesmojums, ja tā kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu ir klasificējusi par apstiprinātu šīs slimības gadījumu saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
9. pants
Gadījumu definīcijas
1. Kompetentā iestāde kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par domājamu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:
a) |
klīniskajā izmeklējumā, pēcnāves apskatē vai laboratoriskā izmeklējumā tiek konstatēts, ka klīniskās pazīmes, pēcnāves apskatē konstatēti bojājumi vai histoloģiskie konstatējumi liecina par attiecīgo slimību; |
b) |
kādas diagnostikas metodes rezultāti liecina par ticamu slimības klātbūtni paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas; vai |
c) |
ir konstatēta epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu. |
2. Kompetentā iestāde dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par apstiprinātu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:
a) |
paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas, ir izolēts slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus; |
b) |
paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, identificēts slimības ierosinātājam raksturīgs antigēns vai nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas, vai |
c) |
paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas. |
3. Slimībspecifiskas domājamu un apstiprinātu sarakstā norādīto slimību gadījumu definīcijas attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem ir noteiktas I pielikumā un attiecībā uz ūdensdzīvniekiem VI pielikuma II daļas 1. līdz 6. nodaļas 5. iedaļas 3. punktā.
4. Ja 3. punktā paredzēto slimībspecifisko definīciju nav, domājamu un apstiprinātu sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību gadījumu definīcijām piemēro 1. un 2. punktā norādītos kritērijus.
10. pants
Savienības līmeņa uzraudzības programmu kritēriji un saturs
1. Attiecībā uz E kategorijas slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 28. pantu, ja šī slimība atbilst visiem šiem kritērijiem:
a) |
tā rada sevišķu risku dzīvnieku un, iespējams, cilvēka veselībai visā Savienības teritorijā, turklāt tam varētu būt nopietnas ekonomiskas sekas lauksaimnieku vidū un tautsaimniecībā kopumā; |
b) |
slimības profils varētu attīstīties, īpaši attiecībā uz risku cilvēka veselībai un dzīvnieku veselībai; |
c) |
inficēti savvaļas dzīvnieki rada sevišķu risku, ka slimība varētu tikt ievazāta kādā Savienības teritorijas daļā vai visā tās teritorijā; |
d) |
lai minētos riskus novērtētu un pienācīgi pielāgotu riska mazināšanas pasākumus, ir svarīgi ar uzraudzību iegūt regulāri atjauninātu informāciju par slimības dinamiku un slimības ierosinātāja raksturojumu. |
2. Kompetentā iestāde attiecībā uz relevanto slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu ar II pielikumā norādīto saturu.
11. pants
Informācija, kas norādāma, iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu un ziņojot par to
1. Iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde iesniegumā norāda vismaz šo informāciju:
a) |
apraksts par slimības epidemioloģisko situāciju pirms programmas īstenošanas sākšanas datuma un dati par slimības epidemioloģisko attīstību; |
b) |
dzīvnieku mērķpopulācija, epidemioloģiskās vienības un programmas zonas; |
c) |
kompetentās iestādes struktūra, programmas īstenošanas uzraudzība, oficiālās kontroles, kas piemērojamas programmas īstenošanas laikā, un visu relevanto operatoru, dzīvnieku veselības speciālistu, veterinārārstu, dzīvnieku veselības laboratoriju un citu iesaistīto fizisko un juridisko personu loma; |
d) |
to ģeogrāfisko un administratīvo apgabalu apraksts un demarkācija, kuros programmu paredzēts īstenot: |
e) |
programmas īstenošanas progresa indikatori; |
f) |
izmantotās diagnostikas metodes, testējamo paraugu skaits, testēšanas biežums un paraugošanas modeļi; |
g) |
riska faktori, kas jāņem vērā, plānojot riska izvērtēšanā balstītu selektīvu uzraudzību. |
2. Ziņojot par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde ziņojumā norāda vismaz šo informāciju:
a) |
apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, un rezultātiem, kas iegūti, balstoties uz informāciju, kura minēta 1. punkta b) apakšpunktā un d) līdz f) apakšpunktā, un |
b) |
sakarā ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu veiktu slimības epidemioloģiskās attīstības sekojumpasākumu rezultāti. |
2. NODAĻA
Sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas
12. pants
Slimību kontroles stratēģija sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai
1. Veidojot obligātu sauszemes dzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu sauszemes dzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:
a) |
izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 13. panta 1. punktu; |
b) |
izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 15. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 14. pantu; un |
c) |
slimībspecifiskās prasības, kas:
|
2. Lai nodrošinātu, ka tiek ilgtspējīgi sasniegti programmas mērķi, kompetentā iestāde var izskaušanas programmā iekļaut koordinētus pasākumus pie kopīgās sauszemes vai jūras robežas ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.
Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.
13. pants
Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācijas
1. Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:
a) |
aptverto teritoriju; un |
b) |
dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas. |
2. Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir:
a) |
visa dalībvalsts teritorija; vai |
b) |
viena vai vairākas zonas, ja katra zona atbilst administratīvajai vienībai vai vienībām ar platību vismaz 2 000 km2 un ietver vismaz vienu no reģioniem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 21. pantu. |
3. Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde var noteikt zonas, kas ir mazākas par 2 000 km2, ievērojot šādus apsvērumus:
a) |
minimālā platība nav būtiski mazāka par 2 000 km2; vai |
b) |
pastāv slimības profilam relevanti dabiski šķēršļi. |
14. pants
Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji
1. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kas aptver visas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai.
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:
a) |
visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības; un |
b) |
ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas kritērijos, pēc kuriem piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu. |
15. pants
Piemērošanas periods
1. Kompetentā iestāde, ņemot vērā sākotnējo situāciju un starpposma mērķrādītājus, kas minēti 14. panta 2. punktā, izskaušanas programmā iekļauj piemērošanas periodu.
2. Attiecībā uz C kategorijas slimībām izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz 6 gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc dalībvalstu lūguma var izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem.
16. pants
Slimību kontroles stratēģija, kas balstīta uz statusu “brīvs no slimības” objektu līmenī
1. Kompetentā iestāde attiecībā uz objektos turēto dzīvnieku mērķpopulāciju sagatavo izskaušanas programmas slimību kontroles stratēģiju šādām sauszemes dzīvnieku slimībām:
a) |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija; |
b) |
MTBC infekcija; |
c) |
EBL; |
d) |
IBR/IPV; |
e) |
ADV infekcija; |
f) |
BVD. |
2. Šā panta 1. punktā minēto izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģiju pamatā ir:
a) |
18. līdz 31. pantā noteikto slimībspecifisko pasākumu īstenošana līdz brīdim, kad visi relevantie objekti sasniedz statusu “brīvs no slimības”; |
b) |
statusa “brīvs no slimības” piešķiršana, apturēšana un atsaukšana visiem relevantajiem objektiem, kuru veic kompetentā iestāde; |
c) |
biodrošības un citu risku mazināšanas pasākumu īstenošana; |
d) |
vakcinācijas programmu fakultatīva īstenošana. |
17. pants
Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro noteiktu slimību izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde obligātu izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – turētiem liellopiem, turētām aitām un turētām kazām; |
b) |
attiecībā uz MTBC infekciju – turētiem liellopiem. |
2. Kompetentā iestāde fakultatīvo izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:
a) |
attiecībā uz EBL – turētiem liellopiem; |
b) |
attiecībā uz IBR/IPV – turētiem liellopiem; |
c) |
attiecībā uz ADV infekciju – turētām cūkām; |
d) |
attiecībā uz BVD – turētiem liellopiem. |
3. Kompetentā iestāde programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja tā uzskata, ka šādi dzīvnieki rada būtisku risku 1. vai 2. punktā minēto dzīvnieku veselības statusam.
18. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz noteiktu slimību izskaušanas programmām
1. Lai objektiem saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, tādu objektu operatori, kuros tiek turēti dzīvnieki no 17. pantā minētajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot kautuves), izpilda šādas vispārīgās un slimībspecifiskās prasības:
a) |
vispārīgās prasības:
|
b) |
slimībspecifiskās prasības, kas:
|
2. Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 17. pantā minēto mērķpopulāciju dzīvnieki, izpilda 1. punkta a) apakšpunkta i), iv) un v) punktā norādītās vispārīgās prasības.
19. pants
Atkāpe attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektiem
Atkāpjoties no 18. panta un ar nosacījumu, ka relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas atbilst 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vispārīgajām prasībām, kompetentā iestāde var nolemt, ka 18. panta 1. punktā noteiktie operatoru pienākumi, kas ir priekšnoteikums statusa “brīvs no slimības” saņemšanai un saglabāšanai, neattiecas uz šādu objektu operatoriem:
a) |
norobežoti objekti; |
b) |
objekti, kuros dzīvniekus tur tikai savākšanas operācijām; |
c) |
objekti, kuros dzīvniekus tur tikai dzīvnieku priekšnesumiem; |
d) |
ceļojoši cirki. |
20. pants
Kompetentās iestādes pienākums piešķirt, apturēt un atsaukt statusu “brīvs no slimības”
1. Kompetentā iestāde atkarībā no tā, kā objektu operatori izpilda 18. pantā noteiktās prasības, piešķir statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī.
2. Kompetentā iestāde statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī aptur vai atsauc, ja ir izpildīti apturēšanas vai atsaukšanas nosacījumi. Šie nosacījumi:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteikti IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz MTBC infekciju noteikti IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz EBL noteikti IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz IBR/IPV noteikti IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz ADV infekciju noteikti IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz BVD noteikti IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā. |
3. Kompetentā iestāde nosaka:
a) |
testēšanas režīma detaļas, pēc vajadzības arī 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās slimībspecifiskās prasības, ja statuss “brīvs no slimības” tiek apturēts vai atsaukts; un |
b) |
maksimālo laikposmu, uz kuru statusu “brīvs no slimības” var apturēt, ja ir pārkāpti 2. punktā minētie nosacījumi. |
4. Kompetentā iestāde var dažādām viena un tā paša objekta epidemioloģiskajām vienībām noteikt atšķirīgu veselības statusu, ja operators:
a) |
informāciju par dažādajām objektā izveidotajām epidemioloģiskām vienībām, kam nosakāms atšķirīgs veselības statuss, kompetentajai iestādei apsvēršanai ir iesniedzis, pirms radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta saskaņā ar 21. un 24. pantu; |
b) |
ir izveidojis sistēmu, kurā var izsekot dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanai uz epidemioloģiskajām vienībām, no tām un no vienas epidemioloģiskās vienības uz citu un kurai pēc pieprasījuma var piekļūt arī kompetentā iestāde; un |
c) |
epidemioloģiskās vienības ir ar fiziskiem un pārvaldības paņēmieniem nošķīris un izpilda visus riska mazināšanas pasākumus, ko šajā nolūkā prasījusi ievērot kompetentā iestāde. |
21. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par relevantās slimības gadījumu, tā veic izmeklējumus, sāk epidemioloģisko izmeklēšanu un līdz izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas beigām objektam, kurā konstatēts domājamais gadījums, statusu “brīvs no slimības” aptur.
2. Līdz 1. punktā minēto izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
aizliedz relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē; |
b) |
ja tā to uzskata par vajadzīgu slimības izplatīšanās riska kontrolei, rīkojas šādi:
|
3. Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā minētos pasākumus tur spēkā līdz brīdim, kad slimības klātbūtne ir izslēgta vai apstiprināta.
22. pants
Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 21. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:
a) |
relevantas objektā turētās dzīvnieku papildpopulācijas; |
b) |
jebkādu tādu objektu, kuram ir epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā konstatēts domājamais gadījums. |
2. Ja radušās aizdomas par slimības klātbūtni savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, 21. pantā noteiktos pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu objektus, kas ir pakļauti infekcijas riskam.
23. pants
Atkāpes no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var nolemt statusu “brīvs no slimības” neapturēt visam objektam, ja tajā ir dažādas epidemioloģiskās vienības, kā minēts 20. panta 4. punktā.
2. Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu; |
b) |
galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar relevantajai slimībai sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem. |
3. Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde C kategorijas slimības gadījumā var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu, ja tie tiek pārvietoti (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma.
4. Izmantojot 2. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
a) |
līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām objektam, kas ir atkāpes aptverto dzīvnieku galamērķa objekts, statusu “brīvs no slimības” aptur; |
b) |
līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām aizliedz dzīvniekus no minētā objekta pārvietot, ja vien nav atļāvusi to tiešu pārvešanu uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai; |
c) |
ja ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju vai par MTBC infekciju, pēc izmeklēšanas beigām b) apakšpunktā noteikto aizliegumu tur spēkā līdz brīdim, kad visi dzīvnieki, kas uz objektu pārvietoti saskaņā ar 2. punktā noteikto atkāpi, ir nokauti. |
5. Kompetentā iestāde 1. līdz 3. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:
a) |
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un |
b) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti. |
24. pants
Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi
1. Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:
a) |
attiecībā uz inficētajiem objektiem statusu “brīvs no slimības” atsauc; |
b) |
attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 25. līdz 31. pantā noteiktos pasākumus. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde statusa “brīvs no slimības” atsaukšanu var attiecināt tikai uz tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās apstiprināts kāds gadījums.
3. Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu un izmeklējumus, kas paredzēti 25. pantā. Ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:
a) |
uzdod objektos, kuros tiek turēti mērķpopulācijas dzīvnieki un papildpopulāciju dzīvnieki, veikt relevantos 21. līdz 25. pantā un 30. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus; |
b) |
attiecībā uz relevanto savvaļas dzīvnieku populāciju vai tās dzīvotnē veic vai uzdod veikt citus samērīgus un nepieciešamus profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus. |
25. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos
1. Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
a) |
veic epidemioloģisku izmeklēšanu; |
b) |
veic izmeklējumus un piemēro 21. pantā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos; un |
c) |
uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus. |
2. Ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklājas epidemioloģiska saikne starp turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde izsver vajadzību veikt izmeklēšanu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem no dzīvnieku papildpopulācijām.
3. Kompetentā iestāde par situāciju iespējami drīz informē:
a) |
operatorus un relevantās iestādes dalībvalstīs, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un |
b) |
kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem. |
26. pants
Dzīvnieku ievešana inficētos objektos un izvešana no tiem
1. Kompetentā iestāde aizliedz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no inficētā objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē.
2. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:
a) |
uzdod domājamo vai apstiprināto gadījumu dzīvniekus objektā, ja tas tehniski iespējams, izolēt; |
b) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu objektā; |
c) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanu objektā; |
d) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku produktu izvešanu no inficētā objekta vai ievešanu tajā. |
3. Kompetentā iestāde, ja tai tas šķiet nepieciešams, 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus var izvērst, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekiem un produktiem.
27. pants
Inficēto objektu dzīvnieku testēšana un aizvākšana
1. Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, inficētajos objektos veikt šādu testēšanu:
a) |
to dzīvnieku testēšana, kuri jātestē epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanai; |
b) |
testēšana nolūkā statusu “brīvs no slimības” atjaunot, kā:
|
c) |
jebkāda papildu testēšana, kas tai šķiet nepieciešama, lai varētu ātri atklāt inficētus dzīvniekus, kuri varētu veicināt slimības izplatīšanos. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, testēšanu veikt neuzdod, ja statuss “brīvs no slimības” ir atjaunots:
i) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – saskaņā ar IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
ii) |
attiecībā uz MTBC infekciju – saskaņā ar IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
iii) |
attiecībā uz EBL – saskaņā ar IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
iv) |
attiecībā uz IBR/IPV – saskaņā ar IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
v) |
attiecībā uz ADV infekciju – saskaņā ar IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
vi) |
attiecībā uz BVD – saskaņā ar IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu. |
3. Kompetentā iestāde uzdod inficētos objektos visus dzīvniekus, kas atzīti par apstiprinātiem gadījumiem, un vajadzības gadījumā arī tos, kas atzīti par domājamiem gadījumiem, nokaut maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde.
4. Šā panta 3. punktā minēto dzīvnieku nokaušanu veic nozīmētā kautuvē oficiālā uzraudzībā.
5. Kompetentā iestāde var prasīt, lai daļa no 3. punktā minētajiem dzīvniekiem vai tie visi tiktu nevis nokauti, bet gan nonāvēti un iznīcināti.
6. Visus šajā pantā noteiktos pasākumus kompetentā iestāde var izvērst, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekiem, ja tas nepieciešams, lai slimību inficētajos objektos izskaustu.
28. pants
Inficētu objektu produktu pārvaldība
1. Kompetentā iestāde uzdod visos objektos, kas inficēti ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis vai ar MTBC,
a) |
apstiprinātu gadījumu dzīvnieku pienu izēdināt vienīgi tā paša objekta dzīvniekiem pēc tam, kad šis piens pārstrādāts, tā nodrošinot slimības ierosinātāja inaktivāciju, vai likvidēt; |
b) |
kūtsmēslus, salmus, dzīvnieku barību vai jebkādu citu materiālu vai vielu, kas bijusi saskarē ar apstiprināta gadījuma dzīvnieku vai ar kontaminētu materiālu, vai nu savākt un iespējami drīz likvidēt, vai pēc pienācīgas riska novērtēšanas glabāt un pārstrādāt tā, lai slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim. |
2. Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumos kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos savākt un likvidēt dzīvniekus augļa stadijā, dzīvniekus, kas dzimuši nedzīvi, dzīvniekus, kas no slimības miruši pēc piedzimšanas, un placentas.
3. C kategorijas slimības infekcijas gadījumos kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod veikt kādus pienācīgus 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus.
4. Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod veikt tādu inficēto objektu produktu pirmavota izsekošanu, šo produktu pārstrādi vai likvidēšanu, kuri rada slimības izplatīšanās risku vai var ietekmēt cilvēka veselību.
29. pants
Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus
1. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut klīniski veselu dzīvnieku (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus) pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
pārvietošana neapdraud to dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi; |
b) |
dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu; un |
c) |
galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar to sugu savvaļas dzīvniekiem, kas attiecībā uz relevanto slimību norādītas sarakstā. |
2. C kategorijas slimības gadījumos, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut pārvietot klīniski veselus dzīvniekus no relevantajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus), ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tie (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) tiek pārvietoti uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma; un |
b) |
pārvietošana neapdraud to mērķpopulāciju vai papildpopulāciju dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi. |
3. Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde atsauc statusu “brīvs no slimības” to dzīvnieku galamērķa objektam, uz kuriem attiecas atkāpe, un:
a) |
uzdod dzīvniekus maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde, ar tiešo pārvadājumu no galamērķa objekta pārvietot uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai; vai |
b) |
C kategorijas slimības gadījumā uzdod veikt 26. līdz 30. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus, līdz objekts atguvis statusu “brīvs no slimības”. |
4. Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:
a) |
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un |
b) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti. |
30. pants
Tīrīšana un dezinfekcija un citi infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi
1. Kompetentā iestāde visu inficēto objektu operatoriem un to objektu operatoriem, kuri saņem dzīvniekus no inficētiem objektiem, uzdod iztīrīt un dezinficēt vai attiecīgā gadījumā drošā veidā likvidēt:
a) |
visas objektu daļas, kas varētu būt kontaminētas, pēc apstiprināto un domājamo gadījumu dzīvnieku aizvākšanas un pirms atkalapdzīvināšanas; |
b) |
jebkādu barību, materiālus, vielas, ar zootehniku, ārstēšanu un ražošanu saistītu aprīkojumu, kas varētu būt kontaminēts; |
c) |
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; |
d) |
pēc dzīvnieku vai produktu transportēšanas no inficētiem objektiem – visus transportlīdzekļus, konteinerus un aprīkojumu; |
e) |
pēc katras izmantošanas reizes – dzīvnieku iekraušanas zonas. |
2. Tīrīšanas un dezinfekcijas protokolu apstiprina kompetentā iestāde.
3. Kompetentā iestāde tīrīšanu un dezinficēšanu vai attiecīgā gadījumā drošo likvidēšanu uzrauga un objektam statusu “brīvs no slimības” neatjauno un atkārtoti nepiešķir līdz brīdim, kad tā uzskata, ka tīrīšana un dezinficēšana vai attiecīgā gadījumā drošā likvidēšana ir pabeigta.
4. Kompetentā iestāde, balstoties uz riska novērtējumu, var par kontaminētām uzskatīt ganības un tās aizliegt izmantot turētiem dzīvniekiem, kuru veselības statuss ir augstāks nekā dzīvnieku mērķpopulācijai vai, ja tas ir epidemioloģiski relevanti, dzīvnieku papildpopulācijām, uz tādu laikposmu, pēc kura slimības ierosinātāja persistences risku var uzskatīt par niecīgu.
31. pants
Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai
Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:
a) |
slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos; un |
b) |
biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai. |
32. pants
RABV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija
1. Veidojot RABV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde to balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz:
a) |
vakcinēt dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus, ko tā uzskata par relevantiem; |
b) |
īstenot pasākumus, kas mazina risku saskarties ar inficētiem dzīvniekiem; |
c) |
kontrolēt risku, ka slimība varētu izplatīties un ievazāties tās dalībvalsts teritorijā. |
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:
a) |
programma ir balstīta uz riska novērtējumu, kurš pēc vajadzības atjaunināts atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai; |
b) |
programma ir atbalstīta ar sabiedrības informēšanas kampaņām, kurās iesaistītas visas relevantās ieinteresētās personas; |
c) |
programma vajadzības gadījumā ir koordinēta ar relevantajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, savvaļas dzīvnieku populācijām vai medībām; |
d) |
programma ir mērogota saskaņā ar teritoriālā riska izvērtēšanā balstītu pieeju. |
3. Lai novērstu risku, ka RABV varētu izplatīties un ievazāties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde var iesaistīties RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanā trešā valstī vai teritorijā.
33. pants
RABV infekcijas izskaušanas programmu dzīvnieku mērķpopulācija
1. Kompetentā iestāde RABV infekcijas izskaušanas programmu piemēro šādai dzīvnieku mērķpopulācijai: turēti dzīvnieki un savvaļas dzīvnieki, kas pieder pie Carnivora, Bovidae, Suidae, Equidae, Cervidae un Camelidae dzimtu sugām.
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmas pasākumus vērš galvenokārt uz savvaļas lapsām, kas ir galvenais RABV rezervuārs.
3. Kompetentā iestāde izskaušanas programmas pasākumus piemēro arī dzīvnieku mērķpopulācijām, kas nav savvaļas lapsu populācijas, ja tā uzskata, ka šie dzīvnieki rada būtisku risku.
4. Kompetentā iestāde 4. pantā minētajā uzraudzībai relevantajā dzīvnieku mērķpopulācijā var iekļaut savvaļas dzīvniekus, kas pieder Chiroptera kārtas sugām.
34. pants
Kompetentās iestādes pienākumi RABV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
1. Kompetentā iestāde
a) |
veic uzraudzību attiecībā uz RABV infekciju nolūkā:
|
b) |
veic slimību kontroles pasākumus, ja radušās aizdomas par RABV infekciju vai tā apstiprināta, kā noteikts 35. un 36. pantā; |
c) |
vajadzības gadījumā piemēro riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu RABV izplatīšanos ar suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu. |
2. Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod:
a) |
vakcinēt savvaļas lapsas un attiecīgā gadījumā citus 33. panta 3. punktā minētos dzīvniekus, kā arī monitorēt vakcinācijas efektivitāti saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 2. iedaļu; |
b) |
apzināt un reģistrēt suņus, kaķus un mājas seskus; |
c) |
ierobežot tādu relevantu 33. panta 3. punktā minēto sugu turēto dzīvnieku pārvietošanu, kuri nav vakcinēti pret inficēšanos ar RABV saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. iedaļu; |
d) |
veikt 35. pantā paredzētos pasākumus, ja sarakstā norādītās sugas dzīvnieks bez saprotama iemesla un pretrunā savai parastajai uzvedībai ir ievainojis kādu cilvēku vai dzīvnieku vai tā uzvedība ir neizprotami mainījusies, kam 10 dienu laikā sekojusi nāve. |
35. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par RABV infekciju
Ja ir aizdomas par RABV infekciju, kompetentā iestāde:
a) |
veic sīkākus izmeklējumus, lai apstiprinātu vai izslēgtu slimības klātbūtni; |
b) |
uzdod ierobežot domājamu gadījumu dzīvnieku relevantu pārvietošanu vai tos nonāvēt, lai cilvēkus un dzīvniekus pasargātu no inficēšanās riska līdz izmeklējumu rezultātu noskaidrošanai; |
c) |
uzdod veikt jebkādus pamatotus riska mazināšanas pasākumus, kas mazinātu risku, ka RABV tiks tālāk pārnēsāts uz cilvēkiem vai dzīvniekiem. |
36. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad RABV infekcija ir apstiprināta
Ja RABV infekcija ir apstiprināta, kompetentā iestāde veic pasākumus, kas novērstu slimības tālāku pārnēsāšanu uz dzīvniekiem un cilvēkiem, proti:
a) |
veic epidemioloģisku izmeklēšanu, kurā noskaidro infekcijas avotu un epidemioloģiskās saiknes, kā arī attiecīgo RABV celmu; |
b) |
ja vien tā neuzskata, ka vajadzīgi tālāki izmeklējumi, izslēdz RABV infekciju epidemioloģiski saistītajiem dzīvniekiem; kad:
|
c) |
ja to uzskata par vajadzīgu, veic vienu vai vairākus no 34. un 35. pantā noteiktajiem pasākumiem; |
d) |
nodrošina, ka apstiprināto gadījumu inficēto savvaļas dzīvnieku liemeņi tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta noteikumiem. |
37. pants
BTV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija
1. Veidojot fakultatīvu BTV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šo programmu balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz
a) |
veikt BTV infekcijas uzraudzību saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasībām; |
b) |
relevantās mērķpopulācijas dzīvniekus vakcinēt nolūkā slimību izskaust ar regulārām vakcinācijas kampaņām, ko attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju; |
c) |
ierobežot dzīvnieku mērķpopulāciju pārvietošanu saskaņā ar 43. un 45. pantā noteiktajām prasībām; |
d) |
veikt riska mazināšanas pasākumus, kas minimalizētu BTV infekcijas pārnēsāšanu ar vektoriem. |
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:
a) |
tā atklāj un izskauž visus serotipus (1.–24.), kas sastopami izskaušanas programmas aptvertajā teritorijā; |
b) |
izskaušanas programma aptver šādu teritoriju:
|
3. Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde to, kādu zonu vai zonas aptver izskaušanas programma, var pielāgot atkarībā no:
a) |
inficēto objektu ģeogrāfiskā novietojuma un atbilstošo administratīvo vienību robežām; |
b) |
ekoloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem; |
c) |
zonā vai zonās sastopamo vektoru skaitliskuma, aktivitātes un sadalījuma; |
d) |
tā, kāds ir BTV serotips; |
e) |
42. pantā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem; |
f) |
uzraudzības darbību rezultātiem. |
38. pants
Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro BTV infekcijas izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde BTV infekcijas izskaušanas programmu piemēro šādai dzīvnieku mērķpopulācijai: turēti dzīvnieki, kas pieder pie Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae un Traguilidae dzimtu sugām.
2. Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu, izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku papildpopulācijām: savvaļas dzīvnieki, kas pieder pie Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae un Traguilidae dzimtu sugām.
39. pants
Operatoru pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
1. Tādu objektu (izņemot kautuves) operatori, kuros tiek turēti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:
a) |
izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde; |
b) |
izpilda prasības, ko kompetentā iestāde izvirzījusi attiecībā uz entomoloģisko uzraudzību; |
c) |
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus kompetentās iestādes uzdevumā vakcinē; |
d) |
domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus; |
e) |
izpilda kompetentās iestādes izvirzītās pārvietošanas prasības; |
f) |
veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam. |
2. Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:
a) |
izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde; |
b) |
domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus; |
c) |
veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam. |
40. pants
Kompetentās iestādes pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
1. Kompetentā iestāde attiecībā uz teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, veic šādus pasākumus:
a) |
aptverto teritoriju kartē, izmantojot ģeogrāfisko vienību kopumu saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 1. punktu; |
b) |
veic BTV infekcijas uzraudzību katrā ģeogrāfiskajā vienībā atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, ievērojot V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasības; |
c) |
ja ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, piemēro 41. un 42. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus; |
d) |
liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt; un |
e) |
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanai piemēro 43. un 45. pantā noteiktās prasības. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt operatoriem neuzdot dzīvniekus vakcinēt, ja tā, veikusi riska novērtējumu, pienācīgi pamato, ka slimības izskaušanai pietiek ar citu pasākumu veikšanu.
3. Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu un tas ir iespējams, izveidot sezonāli no BTV brīvu apgabalu, kā paredz V pielikuma II daļas 5. nodaļa. Tādā gadījumā kompetentā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara pieejamu
a) |
informāciju, kas apliecina, ka izpildīti īpašie kritēriji, pēc kuriem nosaka sezonāli no BTV brīvo periodu; |
b) |
perioda sākuma un beigu datumu; |
c) |
informāciju, kas apliecina, ka BTV pārnēsāšanās apgabalā beigusies; un |
d) |
apgabala robežas, kas atbilst 13. pantā noteiktajam prasību minimumam. |
41. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par BTV infekciju
1. Ja ir aizdomas par BTV infekciju, kompetentā iestāde veic izmeklēšanu, lai slimību apstiprinātu vai izslēgtu.
2. Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
ierobežo mērķpopulācijas dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai; |
b) |
ja tas vajadzīgs un tehniski iespējams, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt. |
3. Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu, 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus izvērš, tos attiecinot arī uz objektiem, kuros dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki bijuši eksponēti infekcioziem vektoriem līdzīgi kā domājamo gadījumu dzīvnieki.
4. Šajā pantā paredzētos pasākumus var atsaukt, ja kompetentā iestāde uzskata, ka slimības izplatīšanās riska mazināšanai tie vairs nav vajadzīgi.
42. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad BTV infekcija ir apstiprināta
1. Ja BTV infekcija tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
a) |
uzliesmojumu apstiprina un vajadzības gadījumā nosaka vai paplašina izskaušanas programmas aptverto zonu; |
b) |
vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu; |
c) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai; |
d) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti; |
e) |
ja tā to uzskata par vajadzīgu un tehniski iespējamu, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt; |
f) |
visiem objektiem, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gaidījumu, arī objektiem, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki, kas infekcioziem vektoriem eksponēti līdzīgi kā apstiprinātais gadījums, piemēro 41. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus. |
2. Līdztekus 1. punktā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde nolūkā novērstu slimības izplatīšanos vajadzības gadījumā veic šādus pasākumus:
a) |
liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt pret inficēšanos ar relevanto BTV serotipu, kā paredz 40. panta 1. punkta d) apakšpunkts; |
b) |
izmeklē un monitorē tās dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusu, kas atrodas tuvumā objektam, kurā tiek turēts apstiprinātā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki. |
3. Šajā pantā paredzētos pasākumus var atsaukt, ja kompetentā iestāde uzskata, ka slimības izplatīšanās riska mazināšanai tie vairs nav vajadzīgi.
43. pants
Pie dzīvnieku mērķpopulācijas piederošu turētu dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošana uz dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest teritorijā, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 4. punktā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest arī teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:
a) |
tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā; |
b) |
tā aizliedz šos dzīvniekus pārvietot uz citu dalībvalsti:
|
c) |
tā uzraudzību vajadzības gadījumā pielāgo saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 6. punktu; un |
d) |
dzīvnieki atbilst kādai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5. līdz 8. punktā. |
3. Kompetentā iestāde atļauj mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 1. līdz 3. punktā.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:
a) |
tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā; |
b) |
tā aizliedz šos reproduktīvos produktus pārvietot uz citu dalībvalsti; un |
c) |
reproduktīvie produkti atbilst prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. |
5. Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, izmanto 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes, tā:
a) |
par to iespējami drīz informē Komisiju; |
b) |
neatkarīgi no dzīvnieka vai reproduktīvo produktu izcelsmes dalībvalsts vai zonas pieņem mērķpopulācijas dzīvniekus un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus, kas atbilst relevantās atkāpes prasībām. |
6. Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes vairs neizmanto, tā iespējami drīz par to paziņo Komisijai.
44. pants
Pret vektoriem aizsargāts objekts
1. Kompetentā iestāde pēc operatora lūguma var objektiem vai kompleksiem, kas atbilst V pielikuma II daļas 3. nodaļas kritērijiem, piešķirt statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts”.
2. Kompetentā iestāde pienācīgi bieži, bet vismaz prasītā aizsardzības perioda sākumā, tā laikā un tā beigās pārliecinās, ka veiktie pasākumi ir rezultatīvi, objektā ievietojot vektoru slazdu.
3. Ja 1. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, kompetentā iestāde pret vektoriem aizsargātā objekta statusu nekavējoties atsauc.
45. pants
Dzīvnieku pārvietošana caur dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja:
a) |
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 3. punktā; vai |
b) |
transportlīdzekļi, kurā dzīvnieki iekrauti, ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem un brauciena laikā dzīvnieki netiek izkrauti uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, vai dzīvnieki uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, tiek izkrauti pret vektoriem aizsargātā objektā vai vektorbrīvajā periodā. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, arī tad, ja ir izpildītas prasības, kas noteiktas 43. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā.
3. NODAĻA
Ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas
46. pants
Slimību kontroles stratēģija ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai
1. Veidojot obligātu ūdensdzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu ūdensdzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:
a) |
tas, kāda veida uzraudzības prasības ir vajadzīgas, lai izpildītu nosacījumus statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai, ņemot vērā 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu; |
b) |
izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 47. un 51. pantu; |
c) |
izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 49. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 48. pantu; |
d) |
slimībspecifiskie profilakses un kontroles pasākumi, kas noteikti 55. līdz 65. pantā. |
2. Lai nodrošinātu, ka tiek ilgtspējīgi sasniegts programmas mērķis, kompetentā iestāde var izskaušanas programmā iekļaut koordinētus pasākumus pie kopīgās sauszemes vai jūras robežas ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.
Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.
47. pants
Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācija
1. Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:
a) |
aptverto teritoriju; un |
b) |
dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas. |
2. Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, var būt:
a) |
visa dalībvalsts teritorija; |
b) |
viena vai vairākas zonas; vai |
c) |
to objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas veido attiecīgo nodalījumu vai nodalījumus. |
3. Izskaušanas programmā ietver visus objektus, kas atrodas izskaušanas programmas aptvertajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde no izskaušanas programmas var izslēgt akvakultūras objektus, kas būtiski neapdraud šīs programmas sekmīgu īstenošanu un ir atbrīvoti no pienākuma pieteikties uz apstiprinājumu.
48. pants
Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji
1. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kas aptver visas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai.
2. Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde, kas īsteno izskaušanas programmu, šajā programmā ietver arī kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kuru pamatā ir tādu savvaļas dzīvnieku populāciju veselības statuss, kuras apdraud statusa “brīvs no slimības” panākšanu.
3. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:
a) |
visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības un 2. punktā paredzētos mērķrādītājus; un |
b) |
ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas prasībās, pēc kurām piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu. |
49. pants
Piemērošanas periods
1. Sarakstā norādīto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmu piemērošanas periods ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk, šādu nodaļu 2. un 3. iedaļā:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas. |
2. Attiecībā uz C kategorijas slimībām izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz 6 gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc dalībvalstu lūguma var izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem.
50. pants
Izskaušanas programmām piemērojamo prasību minimums
Kompetentā iestāde, izstrādājot izskaušanas programmu konkrētas B vai C kategorijas slimības izskaušanai kādā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, par pamatu ņem šādus elementus:
a) |
dalībvalsts, zonas vai nodalījuma veselības statusa noteikšana, nosakot visu to objektu veselības statusu, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; |
b) |
slimību kontroles pasākumu īstenošana visos objektos, kuros atklāti domājami un apstiprināti gadījumi; |
c) |
biodrošības pasākumu un citu riska mazināšanas pasākumu īstenošana nolūkā mazināt risku, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki objektā varētu inficēties; |
d) |
dažos gadījumos – vakcinācija izskaušanas programmas ietvaros. |
51. pants
Dzīvnieku populācija, kas iekļaujama B un C kategorijas slimību izskaušanas programmās
1. Kompetentā iestāde izskaušanas programmu piemēro sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kas tiek turēti dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var, balstoties uz riska novērtējumu, nolemt no izskaušanas programmas izslēgt objektus, kuros tiek turēti tikai to vektorsugu [“pārnēsātājsugu”] dzīvnieki, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulā.
3. Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki:
a) |
būtiski apdraud 1. punktā minēto dzīvnieku veselības statusu; |
b) |
ir iekļaujami sakarā ar mazo akvakultūras objektu skaitu izskaušanas programmā, ja to iekļaušana ir nepieciešama, lai panāktu apmierinošu dalībvalsts, zonas vai nodalījuma epidemioloģisko aptvērumu. |
52. pants
Izskaušanas programmu aptvertajās dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos veicamie pasākumi
1. Lai sekotu līdzi izskaušanas programmu progresam, kompetentā iestāde klasificē visu to objektu veselības statusu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, pēc šādiem kritērijiem:
a) |
katra objekta veselības statuss, kāds tas zināms laikā, kad izskaušanas programma sākas; |
b) |
tas, kā tiek izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu objektā; |
c) |
tas, kā operators pilda pienākumu kompetentajai iestādei paziņot par jebkādām aizdomām par slimību vai tās atklāšanu; |
d) |
tas, kā tiek veikti piemērojamie slimību kontroles pasākumi, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta; |
e) |
vakcinācijas režīms, kas var būt piemērojams objektā turēto sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem; |
f) |
jebkādi papildu pasākumi, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem. |
2. Kompetentā iestāde:
a) |
atkarībā no tā, vai objekti izpilda vai neizpilda 1. punktā noteiktās prasības, izskaušanas programmu sāk, turpina vai atsauc; |
b) |
relevanto objektu operatorus informē par veselības statusa izmaiņām un pasākumiem, kas jāizpilda, lai būtu iespējams piešķirt statusu “brīvs no slimības”. |
3. Operatori izpilda 1. punkta b) līdz f) apakšpunktā norādītās prasības, lai izskaušanas programmu varētu īstenot līdz tās sekmīgai pabeigšanai vai atsaukšanai.
53. pants
Atkāpe no veselības statusa klasificēšanas norobežotu objektu gadījumā
Atkāpjoties no 52. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var nolemt norobežotu objektu veselības statusu neklasificēt, ja šajos norobežotajos objektos turētajai dzīvnieku populācijai tiek piemēroti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi un slimību kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā nerada slimības izplatīšanās risku.
54. pants
Vakcinācija
Kompetentā iestāde var tās oficiālā uzraudzībā esošās izskaušanas programmās ietvert:
a) |
sarakstā norādīto sugu dzīvnieku vakcināciju; |
b) |
turētu dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju; |
c) |
savvaļas dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju. |
55. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādes ir aizdomas par relevantās slimības gadījumu kādā objektā, tā veic vajadzīgo izmeklēšanu.
2. Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
aizliedz objektā ievest dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus; |
b) |
ja tas ir tehniski iespējams, uzdod izolēt vienības objektā, kurā tiek turēti domājami slimie dzīvnieki; |
c) |
aizliedz no objekta izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus; |
d) |
aizliedz no objekta izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde. |
3. Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā minētos pasākumus tur spēkā līdz brīdim, kad slimības klātbūtne ir izslēgta vai apstiprināta.
56. pants
Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 55. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:
a) |
jebkuru objektu, kurā hidrodinamisko apstākļu dēļ ir lielāks risks saslimt ar slimību, kas sastopama aizdomas izraisījušajā objektā; |
b) |
jebkuru objektu, kuram ir tieša epidemioloģiska saikne ar aizdomas izraisījušo objektu. |
2. Ja radušās aizdomas par slimības klātbūtni savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, 55. pantā noteiktos pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu attiecīgos objektus.
57. pants
Atkāpe no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par slimību
1. Atkāpjoties no 55. panta 2. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu; |
c) |
galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss; un |
d) |
dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde. |
2. Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
a) |
līdz 55. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas beigām attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem; |
b) |
līdz izmeklēšanas beigām aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus. |
3. Kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto atkāpi var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem atkāpe attiecas:
a) |
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; |
b) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti; un |
c) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem ūdensdzīvniekiem tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu. |
58. pants
Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi
1. Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:
a) |
objektus pasludina par inficētiem; |
b) |
maina inficēto objektu veselības statusu; |
c) |
izveido piemērota lieluma ierobežojumu zonu; |
d) |
attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 59. līdz 65. pantā noteiktos pasākumus. |
2. Ierobežojumu zonas objektiem piemērojamo prasību minimums ir izklāstīts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt ierobežojumu zonu neizveidot:
a) |
ja inficētais objekts apkārtējos ūdeņos nenovada neapstrādātu efluentu; un |
b) |
ja objekta biodrošības pasākumi atbilst tādam standartam, kas nodrošina infekcijas pilnīgu lokalizēšanu objektā. |
4. Kompetentā iestāde var veikt riska mazināšanas pasākumus, kas saistīti ar šādām darbībām ierobežojumu zonā:
a) |
dzīvu zivju pārvadāšanas kuģu kustība caur ierobežojumu zonu; |
b) |
zvejas darbības; |
c) |
citas darbības, kas var radīt slimības izplatīšanās risku. |
5. Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas ūdensdzīvnieku vidū, kompetentā iestāde var:
a) |
izstrādāt un īstenot profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos uz turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai dzīvnieku papildpopulācijām; |
b) |
pastiprināti uzraudzīt savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas un objektus, kuriem ir tieša epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gadījumu; |
c) |
veikt pasākumus slimības izskaušanai relevantajā savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja tas iespējams. |
59. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos
1. Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
a) |
veic epidemioloģisku izmeklēšanu; |
b) |
veic izmeklējumus un piemēro 55. panta 2. punktā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos; |
c) |
uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus. |
2. Ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklājas epidemioloģiska saikne starp turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde izsver vajadzību veikt izmeklēšanu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem.
3. Kompetentā iestāde iespējami drīz informē:
a) |
operatorus un relevantās iestādes dalībvalstī, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un |
b) |
kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem. |
60. pants
Pārvietojumi no inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā vai uz tiem
1. Attiecībā uz inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
ja tas tehniski iespējams, uzdod domājamo un apstiprināto gadījumu dzīvniekus izolēt; |
b) |
aizliedz no objektiem izvest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus vai šo sugu dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus; |
c) |
aizliedz objektos ievest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, ja vien to ar pienācīgu pamatojumu nav atļāvusi kompetentā iestāde; |
d) |
aizliedz no objektiem izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde. |
2. Ja slimības izplatīšanās risku rada turēti papildpopulāciju dzīvnieki, kompetentā iestāde 1. punkta a) līdz c) punkta pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu arī šos dzīvniekus.
61. pants
Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus
1. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā, ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu; |
c) |
galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss; |
d) |
dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde. |
2. Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
a) |
attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem; |
b) |
aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus. Katrā ziņā Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu; |
c) |
līdz tīrīšanas, dezinficēšanas un pienācīgas neizmantošanas beigām galamērķa objektu tur oficiālā uzraudzībā. |
3. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz citiem inficētiem objektiem, kuros netiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma, ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu un |
c) |
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. |
4. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot uz kaušanas un pārstrādes kompleksiem, kas nav slimību kontrolei pakļauti no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekti, ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
kaušanas un pārstrādes komplekss neatrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma vai kura ir pasludināta par slimībbrīvu; |
c) |
pārvietošana neapdraud ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz kaušanas un pārstrādes kompleksu vai tā tuvumā; |
d) |
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. |
5. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekus un šādu dzīvnieku izcelsmes produktus no inficētajiem objektiem bez papildu ierobežojumiem pārvietot uz citiem objektiem ar šādiem nosacījumiem:
a) |
ir veikts riska novērtējums; |
b) |
vajadzības gadījumā tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to; un |
c) |
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. |
62. pants
Inficēto dzīvnieku aizvākšana
1. Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, visos inficētajos objektos attiecībā uz ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādītajām sugām, veikt šādus pasākumus:
a) |
aizvākt visus mirušos dzīvniekus; |
b) |
aizvākt un nonāvēt visus mirstošos dzīvniekus; |
c) |
aizvākt un nonāvēt visus dzīvniekus, kam ir slimības simptomi; |
d) |
visus dzīvniekus, kas objektos palikuši pēc a) līdz c) apakšpunktā norādīto pasākumu izpildes, nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens. |
2. Kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var uzdot nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens:
a) |
visos inficētajos objektos esošos attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, tos netestējot; |
b) |
domājami slimos dzīvniekus, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu. |
3. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku nokaušanu lietošanai pārtikā vai aizvākšanu no ūdens veic oficiālā uzraudzībā vai nu inficētajā objektā (ar tālāku pārstrādi slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā), vai attiecīgi slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.
4. Ja tas nepieciešams slimības kontrolei, kompetentā iestāde šajā pantā noteiktos pasākumus izvērš, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju akvakultūras dzīvniekiem.
5. Kompetentā iestāde var prasīt, lai daļa no inficētajos objektos esošajiem 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai tie visi vai daļa no sarakstā nenorādīto sugu dzīvniekiem vai tie visi tiktu nevis nokauti lietošanai pārtikā, bet gan nonāvēti un iznīcināti.
6. Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no dzīvniekiem, kas nokauti vai nonāvēti, izpildot šo pantu, pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. vai 13. pantu.
63. pants
Tīrīšana un dezinfekcija
1. Kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos pirms atkalapdzīvināšanas iztīrīt un dezinficēt šādas konstrukcijas un priekšmetus:
a) |
pēc visu 62. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un visas iespējami kontaminētās dzīvnieku barības aizvākšanas – objektus (ciktāl tas ir tehniski iespējams); |
b) |
jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) aprīkojumu barošanai, šķirošanai pēc lieluma, apstrādei un vakcinācijai, kā arī darba kuterus; |
c) |
jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, steķus, tīkla maisus un virvju jedas; |
d) |
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; |
e) |
jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kuri bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem. |
2. Tīrīšanas un dezinfekcijas protokolu apstiprina kompetentā iestāde.
3. Kompetentā iestāde tīrīšanu un dezinficēšanu uzrauga un objektiem statusu “brīvs no slimības” neatjauno un atkārtoti nepiešķir līdz brīdim, kad tā uzskata, ka tīrīšana un dezinficēšana ir pabeigta.
64. pants
Neizmantošana
1. Kompetentā iestāde uzdod visiem inficētajiem objektiem piemērot neizmantošanu. Neizmantošanu piemēro tad, kad ir pabeigts 63. pantā noteiktais tīrīšanas un dezinfekcijas process.
2. Neizmantošanas ilgums ir atkarīgs no relevantā patogēna un tā, kāda ražošanas sistēma izmantota inficētajos objektos. Daži konkrēti neizmantošanas periodi ir noteikti VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā. |
3. Kompetentā iestāde uzdod inficētajiem objektiem aizsardzības zonā vai, ja aizsardzības zona nav izveidota, ierobežojumu zonā, neizmantošanu piemērot sinhroni. Balstoties uz riska novērtējumu, sinhrono neizmantošanu var arī izvērst, to attiecinot uz vēl citiem objektiem. Sinhronās neizmantošanas ilgums un tā apgabala apmērs, kuram šādu neizmantošanu piemēro, ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā. |
65. pants
Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai
Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:
a) |
slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos; |
b) |
biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai. |
4. NODAĻA
Statuss “brīvs no slimības”
66. pants
Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritēriji
Statusu “brīvs no slimības” dalībvalstīm vai to zonām var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:
a) |
vispārīgie kritēriji:
|
b) |
īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 67. līdz 71. pants. |
67. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; un |
b) |
attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:
a) |
ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne dalībvalsts teritorijā vai tās zonā, un šī varbūtība ir niecīga; un |
b) |
ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu dalībvalsts teritorijā vai tās zonā nokļūt, ir niecīga. |
68. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; |
b) |
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis; |
c) |
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu; |
d) |
slimības ierosinātājs šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
a) |
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus; |
b) |
attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus. |
69. pants
Statuss “brīvs no slimības” sauszemes dzīvniekiem sakarā ar sarakstā norādīto sauszemes dzīvnieku slimību sarakstā norādīto vektoru izdzīvotnespēju
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka sarakstā norādītās slimības sarakstā norādītie vektori tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; |
b) |
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav pārnēsāts; |
c) |
slimības ierosinātāja pārnēsāšana ir pilnīgi atkarīga no sarakstā norādīto vektoru klātbūtnes un nav zināms, ka pārnēsāšana kādreiz dabiski būtu notikusi kādā citā veidā; |
d) |
sarakstā norādītie vektori dalībvalstī vai tās zonās nav dabiski sastopami; |
e) |
diez vai ir notikusi vai varētu notikt sarakstā norādīto vektoru tīša vai netīša introdukcija; |
f) |
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar sarakstā norādīto vektoru izdzīvošanu; |
g) |
sarakstā norādītie vektori šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēti pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināti. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
a) |
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus; |
b) |
attiecībā uz 1. punkta c) līdz g) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus. |
Ja slimība ir konstatēta, dalībvalstis iesniedz dokumentārus pierādījumus, ka uzraudzībā ar 95 % ticamību pierādījies, ka slimības prevalences rādītājs ir mazāks par 1 %.
70. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai tās zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:
a) |
par slimību dalībvalstī vai tās zonā nekad nav ziņots vai tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus; |
b) |
par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta, un ir izpildītas 72. pantā minētās slimībspecifiskās prasības. |
2. Dalībvalsts, kas attiecībā uz visu teritoriju vai tās zonu vēlas saņemt statusa “brīva no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:
a) |
turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem veic slimībuzraudzību; |
b) |
profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei; |
c) |
aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 72. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām; |
d) |
slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība dalībvalstī vai zonā nav ieviesusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, Komisija uz divu gadu periodu no dienas, kad šī regula kļūst piemērojama, var dalībvalstīm vai zonām piešķirt statusu “brīva no slimības” attiecībā uz:
a) |
RABV infekciju, ja par to bijis jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 8. pantu un īstenota vajadzīgā uzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK (23) 4. pantu, un pēdējo divu gadu laikā nav ziņots ne par vienu gadījumu sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem; |
b) |
BTV infekciju, ja visas aizliegtās zonas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 6. pantu atceltas pirms šīs regulas piemērošanas dienas. |
4. Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji statusa “brīvs no slimības” saņemšanai ir piemērojami tikai:
a) |
jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai |
b) |
ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību. |
5. Atkāpjoties no 4. punkta, uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem maksimālo divu gadu periodu neattiecina šādu statusu gadījumā:
a) |
statuss “brīvs no Varroa spp. invāzijas”; |
b) |
statuss “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”. |
6. Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:
a) |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija; |
b) |
MTBC infekcija; |
c) |
EBL; |
d) |
IBR/IPV; |
e) |
ADV infekcija; |
f) |
VHS; |
g) |
IHN; |
h) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR; |
i) |
Bonamia ostreae infekcija; |
j) |
Marteilia refringens infekcija. |
71. pants.
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām, ir šādi:
a) |
kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 12. vai 46. pantā; un |
b) |
kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai ir nosūtījusi tādu pieteikumu uz statusa “brīvs no slimības” atzīšanu, kas apliecina, ka ir izpildītas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ūdensdzīvnieku gadījumā, ja zona aptver mazāk nekā 75 % dalībvalsts teritorijas un nav kopīga ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, statusu “brīvs no slimības” var iegūt saskaņā ar 83. pantu.
72. pants
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīva no slimības” piešķiršanai dalībvalstij vai zonai
a) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 1. iedaļā un attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 1. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
h) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 1. iedaļā; |
i) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 1. iedaļā; |
j) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 1. iedaļā; |
k) |
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
l) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
m) |
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
n) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā; |
o) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
p) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā; |
q) |
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā. |
73. pants
Kritēriji, pēc kuriem nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, piešķir statusu “brīvs no slimības”
1. Statusu “brīvs no slimības” nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:
a) |
vispārīgie kritēriji:
|
b) |
īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 74. līdz 77. panta noteikumi. |
2. Šā panta 1. punktā minēto statusu “brīvs no slimības” var piešķirt:
a) |
nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa; un |
b) |
nodalījumiem, kas ir atkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, bet kuros ir tādi apstākļi, ka nodalījums ir sekmīgi slimībspecifiski nošķirts no citām ūdensdzīvnieku populācijām, kas varētu būt inficētas. |
3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atkarīgo nodalījumu gadījumā kompetentā iestāde:
a) |
novērtē vismaz šādus epidemioloģiskos faktorus:
|
b) |
visus objektus nodalījumā klasificē par augsta riska objektiem saskaņā ar VI pielikuma I daļas 1. nodaļu; |
c) |
nosaka visus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu slimības ievazāšanos. |
4. Ja Komisijai saskaņā 83. pantu tiek iesniegta deklarācija par atkarīga nodalījuma slimībbrīvumu, kompetentā iestāde sniedz 3. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu un ziņas par jebkuriem pasākumiem, kas ieviesti, lai novērstu slimības ievazāšanos nodalījumā.
Kompetentā iestāde Komisijai bez kavēšanās paziņo par jebkādām vēlākām izmaiņām 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajos epidemioloģiskajos faktoros un pasākumos, kas veikti to ietekmes mazināšanai.
74. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta; un |
b) |
attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:
a) |
ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne nodalījumā, un šī varbūtība ir niecīga; un |
b) |
ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu nodalījumā nokļūt, ir niecīga. |
75. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta; |
b) |
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis; |
c) |
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu; |
d) |
slimības ierosinātājs šim kritiskajam parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
a) |
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus; |
b) |
attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus. |
76. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:
a) |
par slimību nodalījumā nekad nav ziņots vai tā nodalījumā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus; |
b) |
par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā nodalījumā ir izskausta un ir izpildītas 78. pantā minētās slimībspecifiskās prasības. |
2. Dalībvalsts, kas attiecībā uz nodalījumu vēlas saņemt statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:
a) |
turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku slimībuzraudzība; |
b) |
profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei; |
c) |
aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām; |
d) |
slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība nodalījumā nav izplatījusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū. |
3. Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir piemērojami tikai:
a) |
jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai |
b) |
ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību. |
4. Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:
a) |
VHS; |
b) |
IHN; |
c) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR; |
d) |
Bonamia ostreae infekcija; |
e) |
Marteilia refringens infekcija. |
77. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā izskaušanas programmām, ir šādi:
a) |
kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 46. pantā; un |
b) |
kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai nosūtījusi galīgo ziņojumu, kas apliecina, ka ir izpildītas 78. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nodalījums aptver mazāk nekā 75 % dalībvalsts teritorijas un ūdensguves baseins, no kura nodalījums saņem ūdeni, tam nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, statusu “brīvs no slimības” var iegūt saskaņā ar 83. pantu.
78. pants
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus:
a) |
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā. |
79. pants
Īpašas prasības nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa
1. Papildus 73. panta 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, nodalījums, kurš sastāv no viena vai vairākiem atsevišķiem objektiem un kura veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību ir neatkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, statusu “brīvs no slimības” var iegūt, ja tas atbilst 2. līdz 6. punkta noteikumiem.
2. Neatkarīgs nodalījums var sastāvēt no:
a) |
atsevišķa objekta, ko uzskata par vienu epidemioloģisko vienību, jo to neietekmē apkārtējo dabisko ūdeņu dzīvniekveselības statuss; vai |
b) |
vairāk nekā viena objekta, ja katrs nodalījuma objekts atbilst šā punkta a) apakšpunktā un 3. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, bet tie tiek uzskatīti par vienu epidemioloģisko vienību sakarā ar plašu dzīvnieku pārvietošanu starp objektiem, ar nosacījumu, ka visiem objektiem ir kopīga biodrošības sistēma. |
3. Neatkarīgu nodalījumu ar ūdeni apgādā:
a) |
caur tādu ūdens attīrīšanas staciju, kas inaktivē relevanto slimības ierosinātāju; vai |
b) |
tieši no akas, dziļurbuma vai avota. |
Ja šāds piegādātais ūdens nāk no vietas ārpus objekta, ūdeni uz objektu padod tieši un uz to novirza ar tādiem paņēmieniem, ka ir iespējama pienācīga aizsardzība pret infekciju.
4. Ir dabiskas vai mākslīgas barjeras, kas neļauj nevienā nodalījuma objektā iekļūt apkārtējo dabisko ūdeņu ūdensdzīvniekiem.
5. Nodalījumu attiecīgā gadījumā aizsargā pret applūšanu un ūdens infiltrāciju no apkārtējiem dabiskajiem ūdeņiem.
6. Nodalījums atbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām.
80. pants
Īpaši noteikumi nodalījumiem, kas sastāv no atsevišķiem objektiem, kuri sāk vai atsāk akvakultūras darbības, ja to veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību nav atkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa
1. Jaunu objektu, kurš gatavojas sākt akvakultūras darbības, uzskata par slimībbrīvu, ja:
a) |
tas atbilst 79. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. līdz 5. punktam; un |
b) |
tas akvakultūras darbības sāk ar akvakultūras dzīvniekiem no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma. |
2. Objektu, kurš akvakultūras darbības atsāk pēc pārtraukuma un atbilst 1. punktam, uzskata par slimībbrīvu bez 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības, ja
a) |
kompetentajai iestādei ir zināma objekta veselības vēsture un objektā nav apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība; |
b) |
objekts pirms atkalapdzīvināšanas ir iztīrīts, dezinficēts un vajadzības gadījumā atstāts neizmantots. |
3. Objektu, kurš darbības atsāk pēc tam, kad tajā apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība, uzskata par brīvu no apstiprinātās slimības ar šādiem nosacījumiem:
a) |
ne ātrāk kā 3 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad tie eksponēti apstākļiem (arī ūdens temperatūrai), kas ir labvēlīgi slimības klīniskajai izpausmei, attiecībā uz relevanto slimību testē to dzīvnieku reprezentatīvu izlasi, kas objektā pēc tā iztīrīšanas, dezinficēšanas un neizmantošanas objekta atkalapdzīvināšanas ietvaros ievesti no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma; |
b) |
izmanto tādu relevantajā VI pielikuma II daļas nodaļā norādīto paraugošanu un diagnostiskos testus un paraugus ņem no tāda skaita dzīvnieku, kas nodrošinās, ka relevantā slimība tiks atklāta ar 95 % ticamību, ievērojot prevalences mērķrādītāju 2 %; |
c) |
šā punkta b) apakšpunktā aprakstītās testēšanas rezultāti ir negatīvi. |
81. pants
Īpaši uzraudzības un biodrošības pasākumu kritēriji statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai
1. Dalībvalstis un to zonas vai nodalījumi statusu “brīvs no slimības” var saglabāt tikai tad, ja līdzās kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 41. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, tās atbilst šādiem kritērijiem:
a) |
veic pietiekamas uzraudzības darbības, lai slimību varētu agrīni konstatēt un pierādīt statusu “brīvs no slimības”; |
b) |
veic biodrošības pasākumus, ko, balstoties uz apzinātajiem riskiem, uzdevusi veikt kompetentā iestāde, lai novērstu slimības ievazāšanos; |
c) |
pilda operacionālos noteikumus, kas minēti 66. panta a) punkta v), vi) un vii) apakšpunktā vai 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā. |
2. Ūdensdzīvnieku gadījumā, ja dalībvalsts ir deklarēta brīva no vienas vai vairākām sarakstā norādītajām slimībām, tā var neturpināt 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību un saglabāt statusu “brīva no slimības”, ja vien ir novērtēts relevantās slimības ievazāšanās risks un apstākļi ir labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei.
Slimībbrīvās zonās vai nodalījumos dalībvalstīs, kas nav deklarētas slimībbrīvas, vai visos gadījumos, kad apstākļi nav labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei, 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību turpina.
3. Slimībspecifiskās uzraudzības un biodrošības prasības:
a) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 2. iedaļā vai attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
h) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
i) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 2. iedaļā; |
j) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 2. iedaļā; |
k) |
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā; |
l) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā; |
m) |
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 4. iedaļā; |
n) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 4. iedaļā; |
o) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 4. iedaļā; |
p) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 4. iedaļā; |
q) |
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 4. iedaļā. |
82. pants
Statusa “brīvs no slimības” apturēšana, atsaukšana un atjaunošana
1. Ja slimība ir apstiprināta un nosacījumi, ar kādiem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, līdz ar to nav izpildīti, kompetentā iestāde:
a) |
bez kavēšanās piemēro relevantos slimību kontroles pasākumus; |
b) |
veic īpašu uzraudzību, kurā novērtē uzliesmojuma apmēru; |
c) |
uzdod veikt jebkādus vajadzīgus riska mazināšanas pasākumus. |
2. Ja slimība nav apstiprināta, bet ir pārkāpts kāds no nosacījumiem, ar kuriem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde veic piemērotus korektīvos pasākumus un novērtē risku, ka veselības situācija varētu būt mainījusies.
3. Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā kā pārejas pasākumu var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” apturēt tā vietā, lai Komisija to atsauktu. Laikā, kad statuss ir apturēts, kompetentā iestāde:
a) |
veic visus vajadzīgos profilakses, uzraudzības un kontroles pasākumus situācijas pārvaldībai; |
b) |
par pieņemtajiem pasākumiem bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis; un |
c) |
Komisiju un pārējās dalībvalstis regulāri informē par situācijas attīstību, par savu nostāju attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” atjaunošanu, par apturēšanas pagarināšanu vai atsaukšanu, ko veikusi Komisija. |
4. Ja ir ievēroti 3. punkta noteikumi, kompetentā iestāde var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” atjaunot, apturējumu atceļot.
83. pants
Atkāpes no Komisijas veiktas apstiprināšanas attiecībā uz noteiktiem statusiem “brīvs no slimības” ūdensdzīvnieku slimību gadījumā
1. Atkāpjoties no prasībām, kuras jāizpilda, lai no Komisijas saņemtu statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu attiecībā uz ūdensdzīvnieku slimībām zonās vai nodalījumos, un kuras noteiktas Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā, šādu apstiprinājumu attiecībā uz zonām vai nodalījumiem, kas aptver mazāk par 75 % dalībvalsts teritorijas, ja ūdensguves baseins, no kura zona vai nodalījums saņem ūdeni, nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, saņem saskaņā ar šādu procedūru:
a) |
dalībvalsts provizoriski deklarē, ka zona vai nodalījums, kas atbilst šajā regulā noteiktajām statusa “brīvs no slimības” prasībām, ir slimībbrīvs; |
b) |
šo provizorisko deklarāciju dalībvalsts publicē elektroniski un Komisijai un dalībvalstīm par publikāciju tiek darīts zināms; |
c) |
60 dienas pēc publicēšanas provizoriskā deklarācija stājas spēkā un šajā punktā minētā zona vai nodalījums iegūst statusu “brīvs no slimības”. |
2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā 60 dienu periodā Komisija vai dalībvalstis var attiecībā uz provizoriskās deklarācijas sniedzējas dalībvalsts nodrošinātajiem pierādījumiem lūgt precizējumus vai papildu informāciju.
3. Ja vismaz viena dalībvalsts vai Komisija 1. punkta c) apakšpunktā minētajā periodā iesniedz rakstiskus komentārus, kuros pauž bažas par pierādījumiem, ar ko deklarācija pamatota, Komisija, deklarētāja dalībvalsts un attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kas lūgusi precizējumus vai papildu informāciju, iesniegtos pierādījumus kopīgi izskata, lai bažas kliedētu.
Šādos gadījumos 1. punkta c) apakšpunktā minētais periods tiek automātiski pagarināts uz 60 dienām no dienas, kad paustas pirmās bažas. Tālāk šo periodu vairs nepagarina.
4. Ja 3. punktā minētais process bažas nekliedē, piemēro Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta un 37. panta 4. punkta noteikumus.
III DAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
84. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz esošu statusu “brīvs no slimības”
1. Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam statuss “brīva no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīva no slimības”, šādu statusu gadījumā:
a) |
“brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”:
|
b) |
“brīva no MTBC infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no tuberkulozes”; |
c) |
“brīva no EBL”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no EBL”; |
d) |
“brīva no IBR/IPV”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no IBR”; |
e) |
“brīva no ADV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no Aujeski slimības”; |
f) |
“brīva no Varroa spp. invāzijas”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/65/EEK (24) piešķirts statuss “brīva no varrozes”; |
g) |
“brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/158/EK piešķirts statuss “bez vakcinācijas pret Ņūkāslas slimību”; |
h) |
“brīva no VHS”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK (25) piešķirts statuss “brīva no VHS”; |
i) |
“brīva no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no IHN”; |
j) |
“brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”; |
k) |
“brīva no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Bonamia ostreae infekcijas”; |
l) |
“brīva no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Marteilia refringens infekcijas”; |
m) |
“brīva no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no balto plankumu slimības”. |
2. Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam statuss “brīvs no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīvs no slimības”, šādu statusu gadījumā:
a) |
“brīvs no augstas patogenitātes putnu gripas”, ja nodalījuma statuss attiecībā uz putnu gripu ir apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 616/2009 (26); |
b) |
“brīvs no VHS”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no VHS”; |
c) |
“brīvs no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no IHN”; |
d) |
“brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”; |
e) |
“brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”; |
f) |
“brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”; |
g) |
“brīvs no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no balto plankumu slimības”. |
3. Dalībvalstis, kuru gadījumā uzskata, ka tām ir apstiprināts statuss “brīvs no slimības” saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nodrošina, ka nosacījumi šā statusa saglabāšanai atbilst tiem, kas noteikti šajā regulā.
85. pants
Esošām izskaušanas vai uzraudzības programmām piemērojamie pārejas noteikumi
1. Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:
a) |
IBR/IPV, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta IBR/IPV izskaušanas programma; |
b) |
ADV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta Aujeski slimības izskaušanas programma; |
c) |
VHS, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma; |
d) |
IHN, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma; |
e) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma; |
f) |
Bonamia ostreae infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
g) |
Marteilia refringens infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
h) |
WSSV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības izskaušanas programma. |
2. Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:
a) |
VHS, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma; |
b) |
IHN, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma; |
c) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma; |
d) |
Bonamia ostreae infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
e) |
Marteilia refringens infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
f) |
WSSV infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības uzraudzības vai izskaušanas programma. |
3. Dalībvalstis, kuru gadījumā uzskata, ka tām ir apstiprināta izskaušanas programma saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nodrošina, ka programmas pasākumi atbilst tiem, kas attiecībā uz izskaušanas programmām noteikti šajā regulā.
86. pants
Atcelšana
No 2021. gada 21. aprīļa ir atcelti šādi tiesību akti:
— |
Lēmums 2000/428/EK, |
— |
Lēmums 2002/106/EK, |
— |
Lēmums 2003/422/EK, |
— |
Lēmums 2006/437/EK, |
— |
Regula (EK) Nr. 1266/2007, |
— |
Lēmums 2008/896/EK, |
— |
Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554. |
Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
87. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2010. gada 25. jūnija Lēmums 2010/367/ES par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.).
(4) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(5) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.).
(6) Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.).
(7) Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 272, 31.10.2018., 11. lpp.).
(8) Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, 2018.
(9) Komisijas 2004. gada 15. jūlija Lēmums 2004/558/EK par Padomes Direktīvas 64/432/EEK ieviešanu attiecībā uz papildus garantijām Kopienas iekšējā liellopu tirdzniecībā sakarā ar liellopu infekciozo rinotraheītu un atsevišķu dalībvalstu iesniegto izskaušanas programmu apstiprināšanu (OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.).
(10) The EFSA Journal (2006) 311, atzinums Definition of a BoHV-1-free animal and a BoHV-1-free holding, and the procedures to verify and maintain this status.
(11) Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīva 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.).
(12) EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare), 2017. Scientific opinion on bluetongue: control, surveillance and safe movement of animals. EFSA Journal 2017; 15(3):4698, 126.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(14) Komisijas 2000. gada 4. jūlija Lēmums 2000/428/EK, ar ko nosaka diagnostikas kārtību, paraugu atlases metodes un kritērijus laboratorisko pārbaužu rezultātu vērtējumam attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un tās diferenciāldiagnozes apstiprinājumu (OV L 167, 7.7.2000., 22. lpp.).
(15) Komisijas 2002. gada 1. februāra Lēmums 2002/106/EK, ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai (OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.).
(16) Komisijas 2003. gada 26. maija Lēmums 2003/422/EK, ar ko apstiprina Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 143, 11.6.2003., 35. lpp.).
(17) Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/437/EK, ar ko apstiprina Padomes Direktīvā 2005/94/EK paredzēto putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.).
(18) Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (OV L 238, 27.10.2007., 37. lpp.).
(19) Komisijas 2008. gada 20. novembra Lēmums 2008/896/EK par pamatnostādnēm ar risku pamatotajai dzīvnieku veselības uzraudzības shēmai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/88/EK (OV L 322, 2.12.2008., 30. lpp.).
(20) Komisijas 2015. gada 11. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554, ar ko nosaka noteikumus Direktīvas 2006/88/EK piemērošanai attiecībā uz uzraudzībai un diagnostikas metodēm izvirzītajām prasībām (OV L 247, 23.9.2015., 1. lpp.).
(21) http://www.oie.int/en/standard-setting/terrestrial-manual/access-online/
(22) http://www.oie.int/en/standard-setting/aquatic-manual/access-online/
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).
(24) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
(25) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
(26) Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 616/2009, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 2005/94/EK attiecībā uz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu apstiprināšanu, kas attiecas uz putnu gripu un preventīviem bioloģiskās drošības papildu pasākumiem šādos nodalījumos (OV L 181, 14.7.2009., 16. lpp.).
I PIELIKUMS
KONKRĒTA SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBAS GADĪJUMA DEFINĪCIJA
1. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu HPAI gadījumu, ja tas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
2. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu HPAI gadījumu, ja:
|
3. |
Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par HPAI, jābūt vai nu:
|
1. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu LPAIV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
2. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu LPAIV infekcijas gadījumu, ja:
|
3. |
Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām LPAIV infekcijas slimības ierosinātājam jābūt jebkuram A gripas H5 un H7 apakštipa vīrusam, kas nav HPAI vīruss. |
1. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu NDV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
2. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu NDV infekcijas gadījumu, ja:
|
3. |
Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par NDV infekciju, jābūt putnu 1. tipa paramiksovīrusam (APMV-1) (putnu Avulavirus, 1. tips), kam vai nu:
|
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA
I DAĻA
PUTNU GRIPAS UZRAUDZĪBA MĀJPUTNIEM UN SAVVAĻAS PUTNIEM
1. TERITORIĀLAIS TVĒRUMS
Mājputnu un savvaļas putnu uzraudzība jāīsteno visās dalībvalstīs.
2. PIEMĒROŠANAS PERIODS
Līdz programmas atsaukšanai.
3. VISPĀRĪGĀ PIEEJA
Uzraudzības sistēmai jābūt vērstai uz 2. iedaļā noteiktajiem mērķiem, un tās pamatā jābūt visaptverošai pieejai, kas ietver dažādus uzraudzības darbību elementus, kuri mājputnu un savvaļas putnu populācijās viens otru papildina:
— |
agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas paredzētas 3. un 4. iedaļā, |
— |
riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība, kas paredzēta 5. un 6. iedaļā. |
1. |
Augstas patogenitātes putnu gripas (HPAI) agrīna konstatēšana mājputniem. |
2. |
HPAI agrīna konstatēšana savvaļas putniem, tādējādi nodrošinot:
|
3. |
HPAI konstatēšana to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas klīniskas pazīmes. |
4. |
Tādu cirkulējošu zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu (LPAIV) konstatēšana, ņemot vērā to iespēju mutācijas ceļā pārveidoties par HPAI, kuri var viegli izplatīties mājputnu saimēs, jo īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums. Šādas konstatēšanas mērķis ir:
|
5. |
Zināšanu uzlabošana par HPAI un LPAIV, kas var radīt zoonotisku risku. |
1. |
Agrīnās konstatēšanas sistēmām attiecībā uz HPAI mājputniem ir jābūt daļai no 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām vispārīgajām uzraudzības prasībām, un minētās sistēmas jāīsteno visā mājputnu nozarē. |
2. |
Uzraudzībai, kas minēta 1. punktā, jāietver vismaz zemāk minēto notikumu agrīna konstatēšana un izmeklēšana objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks:
|
3. |
Ja valsts, ES vai reģionālā līmenī konstatēts paaugstināts risks sakarā ar HPAI uzliesmojumiem mājputnu un/vai savvaļas putnu populācijās, relevanta var būt arī tādu paraugu regulāra testēšana, kas ievākti no mirušiem un slimiem mājputniem objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks. |
1. |
HPAI agrīnai konstatēšanai savvaļas putnu populācijās jābalstās uz tādu putnu paraugošanu un testēšanu, kuri:
Ja savvaļas putniem konstatēta HPAI, minēto uzraudzību var būt nepieciešams pastiprināt ar monitoringa sistēmu, kurā izmanto organizētas patruļas mirušo vai slimo putnu atrašanai un savākšanai. |
2. |
Šīs uzraudzības plānam jābūt balstītam riska izvērtēšanā, ņemot vērā vismaz relevanto informāciju par ornitoloģiju, virusoloģiju, epidemioloģiju un vides jautājumiem. |
3. |
Uzraudzība jāattiecina uz putniem, kas pieder pie 8. iedaļā minētajām savvaļas putnu mērķsugām. Tomēr visi aizdomīgie savvaļas putnu mirstības gadījumi jāizmeklē, lai izslēgtu HPAI.
Papildus savvaļas putnu mērķsugām var iekļaut arī citas savvaļas putnu sugas, ja ir novērtēta to īpašā epidemioloģiskā relevance attiecībā uz dalībvalsts teritoriju. |
4. |
Turklāt prioritārajās vietās un galvenajās vietās, jo īpaši tajās, kur pie savvaļas putnu mērķsugām piederoši putni migrācijas laikā vismaz pa ziemeļaustrumu un austrumu migrācijas ceļiem nonāk Savienībā, uzraudzība var ietvert šādu putnu paraugošanu un testēšanu:
|
5. |
Savvaļas putnu populācijā veiktās HPAI uzraudzības rezultātos jāiekļauj papildu informācijas avoti, kas iegūti izmeklējumos, kuri savvaļas putniem veikti sakarā ar HPAI uzliesmojumiem turētu putnu populācijā. |
1. |
Riska izvērtēšanā balstītajā HPAI infekcijas uzraudzībā, ko veic mājputnu turēšanas objektos, kuros tiek turētas pīles, zosis, Anseriformes kārtas sugu medījamie mājputni vai paipalas, ko paredzēts palaist savvaļā, jāņem vērā vismaz šādi riska faktori:
|
2. |
Pamatojoties uz zinātniskiem pamatojumiem, var iekļaut papildu riska faktorus, kas nav minēti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un var neņemt vērā faktorus, kas neattiecas uz dalībvalsts konkrēto situāciju. |
1. |
Riska izvērtēšanā balstītā uzraudzība, kuru veic, lai konstatētu cirkulējošus zemas patogenitātes putnu gripas vīrusus (LPAIV), kas var viegli izplatīties starp mājputnu saimēm, īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums, kā minēts 2. iedaļas 4. punktā, jāattiecina uz mājputnu turēšanas objektiem, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir veikusi novērtējumu, kurā secināts, ka minētajos objektos iepriekš vairākkārt radušies LPAIV infekcijas klasteri vai ka tajos šādu klasteru rašanās varbūtīgums ir lielāks. |
2. |
Šos klasterus raksturo laikā un ģeogrāfiskā tuvuma ziņā saistītu objektu grupu inficēšanās ar LPAIV. |
3. |
Novērtēšanā, ko veic, lai atlasītu objektus selektīvai uzraudzībai, jāņem vērā vīrusa horizontālās pārneses risks, ko rada ražošanas sistēmas struktūra un sarežģītība un funkcionālā saikne starp objektiem, jo īpaši tad, ja tie darbojas apgabalos, kur ir liels objektu blīvums. |
4. |
Papildus 3. punktā minētajiem kritērijiem, pēc kuriem atlasa objektus, kuros veic selektīvu uzraudzību, objekta līmenī jāņem vērā šādi riska faktori:
|
1. |
HPAI infekcijas agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas minētas 3. iedaļā, jāattiecina uz visām mājputnu populācijām. |
2. |
Šīs daļas 5. iedaļā minētā papildu uzraudzība attiecībā uz HPAI infekciju to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI infekcijas pazīmes, jāattiecina uz:
|
3. |
Papildus 2. punktā minētajām sugām un kategorijām 6. iedaļā minēto selektīvo paraugošanu un testēšanu uz LPAIV infekciju var attiecināt uz šādu sugu un ražošanas kategoriju mājputniem:
|
Savvaļas putnu mērķsugām, jo īpaši migrējošiem ūdensputniem, ir lielāks risks inficēties ar HPAI un to pārnēsāt.
Savvaļas putnu mērķsugu saraksts, kas sastādīts un atjaunināts, ņemot vērā jaunākās zināšanas, ir pieejams ESRL tīmekļvietnē.
1. |
To mājputnu turēšanas objektu skaits, kuros jāņem paraugi, un katrā objektā un – attiecīgā gadījumā – attiecīgajā objektā esošā epidemioloģiskā vienībā (piem., mājputnu saimē, novietnē u. c.) testējamo mājputnu skaits jānosaka, pamatojoties uz statistiski derīgu paraugošanas metodi. Šī metode var būt tā pati, ko izmanto reprezentatīvas izlases veidošanā, t. i., aplēstā prevalence, kas konstatējama ar kompetentās iestādes iepriekš noteiktu ticamības līmeni. |
2. |
Testēšanas biežums un periods:
Virusoloģiskajā testēšanā jāņem vērā aktīvās infekcijas prevalence un konstatēšanas laika logs. |
3. |
Paraugi laboratoriski jātestē ar seroloģiskām metodēm, ja tie ņemti šādiem mērķiem:
|
III PIELIKUMS
DIAGNOSTIKAS METODES, KAS IZMANTOJAMAS, LAI PIEŠĶIRTU UN SAGLABĀTU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS” ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBĀM
1. |
Seroloģiskie testi:
|
2. |
Brucelīna ādas tests (BST)
IV pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļā minētajā testēšanā brucelīna ādas testu (BST) izmanto tikai aitām un kazām. |
1. |
Intradermālie turbekulīna testi:
|
2. |
Gamma-interferona tests |
1. |
Seroloģiskie testi:
|
|
Metodes |
Matrica |
nevakcinēti liellopi |
BoHV-1 I-ELISA (1) |
individuāli seruma paraugi (4) |
piena paraugi |
||
gB B-ELISA (2) |
individuāli seruma paraugi (4) |
|
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinēti liellopi |
gB B-ELISA (3) |
individuāli seruma paraugi |
individuāli gaļas sulas paraugi |
|
Metodes |
Matrica |
nevakcinētas cūkas |
ADV ELISA (5) |
individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti seruma (vai plazmas) paraugi |
individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti filtrpapīra paraugi |
||
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinētas cūkas |
gE ELISA (6) |
individuāli seruma paraugi |
1. |
Tiešās metodes:
|
2. |
Seroloģiskie testi:
|
(1) I-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 gE vīrusu. Testos, ko veic, lai piešķirtu statusu “brīvs no IBR/IPV”, var izmantot ne vairāk kā 50 kopotu piena (individuālus vai koppiena) paraugu, bet testos, ko veic, lai minēto statusu saglabātu, – ne vairāk kā 100 piena (individuālus vai koppiena) paraugu.
(2) B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gB proteīnu. Šo metodi drīkst izmantot arī IV pielikuma IV daļā minētajos testos, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1.
(3) B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gE proteīnu. Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, drīkst izmantot individuālus piena paraugus. Paraugus drīkst kopot, paraugu skaitu katrā kopā izvēloties, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai attiecīgajā kopā varētu noteikt pat tikai vienu pozitīvu paraugu.
(4) Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, individuāli ievāktus paraugus drīkst kopot. Paraugu skaitu katrā kopā var mainīt, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai mainītā lieluma kopā noteiktu pat tikai vienu vāju pozitīvu paraugu.
(5) ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, ADV gB proteīnu vai ADV gD proteīnu. ADV gB un ADV gD komplektu vai vesela ADV komplektu partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:2 jābūt pozitīviem. Ja IV pielikuma V daļā ir atsauce uz testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, drīkst izmantot jebkuru no šiem testiem.
(6) ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret ADV gE proteīnu. Partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:8 jābūt pozitīviem.
IV PIELIKUMS
SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI, SAGLABĀŠANAI, APTURĒŠANAI UN ATSAUKŠANAI OBJEKTIEM UN SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTĪM VAI ZONĀM
I DAĻA
BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA
1. NODAĻA
Bez vakcinācijas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri bez vakcinācijas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas vai kuri brīvi ar vakcināciju un kuros pēdējo 3 gadu laikā vakcinācija nav veikta, un:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kam ir statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt, ja:
|
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunkta prasības; un |
b) |
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kas:
|
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām. |
4. |
Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar B. suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs. |
2. NODAĻA
Ar vakcināciju no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var objektam piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai ar vakcināciju, un:
|
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) un d) apakšpunkta prasības; un |
b) |
tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kuri ar atbilstošiem ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem, ko kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā ražošanas veidu, slimības situāciju un konstatētos riska faktorus, ņemti no visiem nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un visām nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, un minētās testēšanas rezultāti ir negatīvi. |
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāatsauc, ja:
|