EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0592

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/592 (2020. gada 30. aprīlis) par pagaidu ārkārtas pasākumiem, ar kuriem atkāpjas no konkrētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem, lai novērstu Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto pasākumu izraisītos tirgus traucējumus augļu un dārzeņu nozarē un vīna nozarē

C/2020/2886

OJ L 140, 4.5.2020, p. 6–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 16/10/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/592/oj

4.5.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/6


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/592

(2020. gada 30. aprīlis)

par pagaidu ārkārtas pasākumiem, ar kuriem atkāpjas no konkrētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem, lai novērstu Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto pasākumu izraisītos tirgus traucējumus augļu un dārzeņu nozarē un vīna nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 219. panta 1. punktu saistībā ar tās 228. pantu,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmija izraisījusi ievērojamus traucējumus augļu un dārzeņu un vīna tirgos visā Savienībā. Dalībvalstu veikto pasākumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, jo īpaši plašo pārvietošanās ierobežojumu un sociālās distancēšanās pasākumu, rezultātā radās piegādes ķēžu traucējumi, uz laiku tika slēgti svarīgi noieta tirgi augļu un dārzeņu nozares un vīna nozares produktiem, attiecīgi gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, kā arī ēdināšanas nozarē, piemēram, slēdzot restorānus, ēdnīcas, bārus un viesnīcas. Ar Covid-19 saistītie pasākumi arī rada loģistikas problēmas, kas īpaši smagi skar ātrbojīgus augļu un dārzeņu produktus un vīna nozari. Ar Covid-19 saistītie pasākumi rada grūtības arī augļu un dārzeņu novākšanā un visos ar vīna ražošanu saistītajos uzdevumos darbaspēka trūkuma dēļ un apgrūtina patērētāju sasniegšanā, jo ir pārtrauktas piegādes ķēdes, loģistika un uz laiku slēgti nozīmīgi noieta tirgi. Šie apstākļi būtiski traucē augļu un dārzeņu nozari un vīna nozari Savienībā. Lauksaimnieki šajās nozarēs saskaras ar finansiālām grūtībām un naudas plūsmas problēmām.

(2)

Ņemot vērā dalībvalstu noteikto ierobežojumu ilgumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un to iespējamo turpināšanos, loģistikas un piegādes ķēžu ilgtermiņa traucējumus, kā arī nopietno ekonomisko ietekmi uz galvenajiem augļu un dārzeņu nozares un vīna nozares produktu noieta tirgiem, attiecīgi gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, kā arī ēdināšanas nozarē, pastāv iespēja, ka būtiskie traucējumi abos tirgos un to sekas turpināsies un pat pasliktināsies.

(3)

Ņemot vērā šos tirgus traucējumus un bezprecedenta apstākļu kopumu, lauksaimnieki visās dalībvalstīs ir saskārušies ar ārkārtējām grūtībām, plānojot, īstenojot un realizējot atbalsta shēmas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–38. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un minētās regulas 39.–54. pantā attiecībā uz vīna nozari. Tādēļ šīs grūtības ir jāatvieglo, atkāpjoties no dažiem no šiem noteikumiem.

(4)

Atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības savu apstiprināto darbības programmu ietvaros augļu un dārzeņu nozarē var īstenot tādus krīzes un profilakses pasākumus, kuru mērķis ir palielināt to noturību pret tirgus traucējumiem. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturto daļu šie krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumi neietver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem. Lai minētajām ražotāju organizācijām nodrošinātu lielāku elastību un dotu tām iespēju darbības programmās paredzētos resursus novirzīt tādu tirgus traucējumu novēršanai, ko izraisījuši pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, minētais noteikums 2020. gadā nebūtu jāpiemēro.

(5)

Tiek lēsts, ka viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana tieši ietekmē 30 % no Savienībā patērētā vīna apjoma, kas atbilst 50 % no vērtības. Ir arī novērots, ka vīna patēriņš mājās nekompensē patēriņa samazinājumu ārpus mājām. Turklāt nav iespējams rīkot ierastās svinības un pulcēšanās, piemēram, dzimšanas dienās vai valsts svētku dienās, kad tiek patērēts vīns. Tāpat arī pastāv risks, ka izpaliks vasaras sezonas tūrisms un ar vīna kultūru saistītais tūrisms. Tādējādi tirgū palielinās vīna pārprodukcija. Turklāt darbaspēka trūkums, kas arī saistīts ar pandēmiju, un pandēmijas izraisītās loģistikas grūtības rada spiedienu uz vīnkopjiem un vīna nozari kopumā. Vīnkopji saskaras ar aizvien lielākām problēmām saistībā ar gaidāmo ražu: zemām cenām, samazinātu patēriņu, transporta un pārdošanas grūtībām.

(6)

Vienlaikus Savienības vīna tirgus ir pasliktinājies jau 2019. gada laikā, un vīna krājumi sasnieguši visaugstāko līmeni kopš 2009. gada. Tas saistīts galvenokārt ar rekordlielu ražu 2018. gadā un vispārēju vīna patēriņa samazināšanos Savienībā. Turklāt eksportu ir ietekmējuši arī Amerikas Savienotās Valstu, kas ir Savienības galvenais vīna eksporta tirgus, noteiktie papildu importa tarifi Savienības vīniem. Covid-19 pandēmija ir devusi vēl vienu triecienu trauslajai nozarei, kas vairs nespēj tirgot vai efektīvi izplatīt savus produktus, galvenokārt tāpēc, ka ir slēgti lielākie eksporta tirgi un veikti pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu ārlieguma un norobežošanas režīmu, proti, ir pārtrauktas visas ēdināšanas darbības un nav iespējams apgādāt ierastos klientus. Turklāt papildus grūtības sagādāt vīna ražošanai nepieciešamos galvenos resursus, piemēram, pudeles un korķus, apgrūtina vīna nozares uzņēmēju darbību, liedzot tiem laist tirgū pārdošanai gatavu vīnu.

(7)

Atsevišķu tādu vīna daudzumu izņemšanai no Savienības tirgus, kuri netiek tirgoti un kurus nevar uzglabāt, būtu jāpalīdz novērst nopietnus tirgus traucējumus vīna nozarē. Tāpēc ar Covid-19 pandēmijas krīzi saistītu iemeslu dēļ, lai palīdzētu uzlabot vīna ražotāju ekonomiskos rādītājus, vīna destilācija būtu uz laiku jāievieš kā atbalsttiesīgs pasākums saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē. Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, iegūtā alkohola izmantošana nebūtu pieļaujama pārtikas un dzērienu nozarē, un tā būtu jāparedz tikai rūpnieciskiem mērķiem, tostarp dezinfekcijai un farmācijai, kā arī enerģētikas vajadzībām.

(8)

Atbalsts uzglabāšanai krīzes gadījumā ir vēl viens pasākums, kas varētu uz laiku izņemt no tirgus noteiktu daudzumu vīna un varētu palīdzēt pakāpeniski atjaunot ekonomiski dzīvotspējīgāku situāciju tirgū. Tāpēc atbalstam par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā uz laiku vajadzētu būt atbalsttiesīgam saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē. Lai izvairītos no tā, ka par vienu un to pašu vīna daudzumu, kas izņemts no tirgus, atbalstu piešķir divreiz, atbalsta par uzglabāšanu krīzes gadījumā saņēmējiem nebūtu jāsaņem ne atbalsts par vīna destilāciju krīzes gadījumā saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē, ne arī valsts maksājumi par vīna destilāciju krīzes gadījumā.

(9)

Lai palīdzētu nozares uzņēmējiem reaģēt uz pašreizējiem ārkārtas apstākļiem un risināt šo neprognozējamo un nestabilo situāciju, ir lietderīgi pieļaut papildu elastību konkrētu pasākumu īstenošanā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(10)

Konkrētāk, lai dalībvalstis varētu atbalstīt krīzes smagi skartos ražotājus, ir nepieciešams atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 44. panta 2. punkta attiecībā uz minētās regulas 48. pantā minēto kopējo fondu pasākumu, lai pieļautu, ka izdevumi, kas radušies saistībā ar darbībām, kurām 2020. gadā rit ceturtais īstenošanas gads, ir atbalsttiesīgi pat tad, ja tie radušies, pirms dalībvalsts iesniegusi attiecīgo atbalsta programmas projektu. Tas ļautu dalībvalstīm jau izveidotiem kopējiem fondiem piešķirt papildu atbalstu administratīvo izmaksu segšanai vēl 12 mēnešus 2020. finanšu gadā. Ekonomiskā ziņā pietiekama atbalsta sniegšanas nolūkos un atkāpjoties no 48. panta 2. punkta, piešķirtajam atbalstam vajadzētu būt tādam, kura apjoms netiek pakāpeniski samazināts un kurš ir līdzvērtīgs trešajā īstenošanas gadā piešķirtajam finansējumam.

(11)

Turklāt kā ārkārtas pasākums ir jāparedz atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 6. punkta, 47. panta 1. un 3. punkta, 49. panta 2. punkta un 50. panta 4. punkta un uz laiku jāpalielina maksimālais Savienības ieguldījums pasākumos “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana”, “ražas apdrošināšana” un “ieguldījumi”. Šie pagaidu pasākumi ir nepieciešami tāpēc, ka ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ uzņēmējiem rodas un arī turpmāk radīsies ievērojami no tirgus un ražošanas traucējumiem izrietoši ienākumu zaudējumi un papildu izmaksas. Palielinot Savienības ieguldījumu attiecīgajos pasākumos un attiecīgi samazinot saņēmēja ieguldījumu, atbalsta saņēmējiem tiktu nodrošināts zināms finansiāls atvieglojums.

(12)

Elastīgums, kas ieviests, palielinot Savienības ieguldījumu, ir tāds finansiālā atbalsta veids, kuram tomēr nav vajadzīgs Savienības papildu finansējums, jo joprojām tiek piemēroti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VI pielikumā noteiktie budžeta ierobežojumi valsts atbalsta programmām vīna nozarē. Tādējādi dalībvalstis lielākas summas attiecīgajiem pasākumiem var nolemt atvēlēt tikai minētajā pielikumā paredzētā gada budžeta ietvaros. Tāpēc palielināto finanšu likmju mērķis ir sniegt atbalstu nozarei konkrētajā nestabilajā tirgus situācijā, iztiekot bez tūlītējas papildu līdzekļu mobilizēšanas.

(13)

Lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām, preventīvais ražas apdrošināšanas instruments ir atbalsttiesīgs saskaņā ar vīna nozares atbalsta programmām. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 49. pantā noteikts, ka atbalstam par ražas apdrošināšanu ir jāpalīdz aizsargāt ražotāju ienākumus, ja ražotājiem radušies zaudējumi dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimību vai kaitēkļu invāzijas rezultātā. Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas sakarā visos vīna ražošanas un tirdzniecības posmos radušās dažkārt nepārvaramās grūtības atstāj smagas sekas uz vīna ražotāju ienākumiem, ir lietderīgi Savienības atbalstu attiecināt arī uz ražas apdrošināšanu gadījumos, kad zaudējumus izraisījusi cilvēku slimības pandēmija. Turklāt, lai nodrošinātu zināmu finansiālu atvieglojumu vīnkopjiem, Savienības atbalsta likmi šādos gadījumos ir lietderīgi uz laiku palielināt līdz 60 %.

(14)

Priekšlaicīga ražas novākšana, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. pantā, tiek izmantota kā tirgus pārvaldības pasākums, ja paredzama vīnogu pārprodukcija. Minētajā pantā noteikts, ka, lai saņemtu Savienības atbalstu, vīnogu ķekari saimniecībā ir pilnībā jāiznīcina vai jānolasa. Pašreizējos apstākļos vīnkopji saskaras ar nepieredzētām grūtībām mobilizēt darbaspēku, kas vajadzīgs šādas pilnīgas darbības veikšanai. Tāpēc ir lietderīgi atkāpties no šā pienākuma un atļaut iznīcināt vai nolasīt nenogatavojušos vīnogu ķekarus daļā saimniecības ar nosacījumu, ka to veic veselos zemes gabalos.

(15)

Steidzamas nepieciešamības dēļ, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos tirgus traucējumus, to smago ietekmi uz augļu un dārzeņu nozari un vīna nozari, kā arī to turpināšanos un iespējamo pasliktināšanos, ir jārīkojas nekavējoties un steidzami jāpieņem pasākumi to negatīvās ietekmes mazināšanai. Vilcināšanās īstenot tūlītēju šo tirgus traucējumu novēršanai paredzētu rīcību draudētu pastiprināt tirgus traucējumus abās nozarēs un kaitētu ražošanai un tirgus apstākļiem abās nozarēs. Tāpēc šī regula būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 228. pantā noteikto steidzamības procedūru.

(16)

Ņemot vērā vajadzību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

AUGĻI UN DĀRZEŅI

1. pants

Pagaidu atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtās daļas, minētajā noteikumā minēto ierobežojumu, proti, ka šie krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumi neietver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem, 2020. gadā nepiemēro.

II NODAĻA

VĪNS

1. IEDAĻA

Atbalsta pasākumi krīzes gadījumā

2. pants

Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 43. panta

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 43. panta, pasākumus, kas izklāstīti šīs regulas 3. un 4. pantā, var finansēt no atbalsta programmām vīna nozarē 2020. finanšu gadā.

3. pants

Vīna destilācija krīzes gadījumā

1.   Atbalstu var piešķirt par vīna destilāciju saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šāds atbalsts ir samērīgs.

2.   Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, spirtu, kas iegūts 1. punktā minētajā destilācijā, par kuru piešķirts atbalsts, izmanto tikai rūpnieciskām vajadzībām, tostarp dezinfekcijai vai farmācijai, vai enerģētikas vajadzībām.

3.   Šīs regulas 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji ir gan vīna darītavas, kas ražo vai tirgo Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētos produktus, gan arī vīna ražotāju organizācijas, divu vai vairāku ražotāju apvienības, starpnozaru organizācijas vai vīnkopības produktu destilētāji.

4.   Atbalsttiesīgas ir tikai izmaksas par vīna piegādi destilētājiem un šā vīna destilācijas izmaksas.

5.   Dalībvalstis var noteikt prioritāros kritērijus, norādot tos atbalsta programmā. Šie prioritārie kritēriji balstās uz konkrēto stratēģiju un mērķiem, kas izklāstīti atbalsta programmā, un ir objektīvi un nediskriminējoši.

6.   Dalībvalstis paredz noteikumus par pieteikšanās procedūru 1. punktā minētā atbalsta saņemšanai, tostarp noteikumus par:

(a)

fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras drīkst iesniegt pieteikumus;

(b)

pieteikumu iesniegšanu un atlasi, norādot vismaz termiņus, kādos jāiesniedz pieteikumi, jāizskata katras ierosinātās darbības piemērotība un atlases procedūras rezultāti jāpaziņo attiecīgajiem tirgus dalībniekiem;

(c)

pārbaudi par atbilstību noteikumiem par atbalsttiesīgām darbībām un par 4. punktā minētajām izmaksām un prioritārajiem kritērijiem, ja prioritāros kritērijus piemēro;

(d)

pieteikumu atlasi, norādot vismaz svērumu, kas piešķirts katram prioritārajam kritērijam, ja prioritāros kritērijus piemēro;

(e)

kārtību attiecībā uz avansu izmaksu un nodrošinājumu iesniegšanu.

7.   Atbalsta summu saņēmējiem dalībvalstis nosaka, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

8.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 44. panta 3. punkta, šajā pantā minētajam pasākumam dalībvalstis var piešķirt valsts maksājumus saskaņā ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

9.   Atbalstam par vīna destilāciju krīzes gadījumā mutatis mutandis piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 (2) 1. un 2. pantu, 43. pantu, 48. līdz 54. pantu un 56. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 (3) 1., 2. un 3. pantu, 19. līdz 23. pantu, 25. līdz 31. pantu, 32. panta 1. punkta otro daļu un 33. līdz 40. pantu.

4. pants

Atbalsts par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā

1.   Atbalstu par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā var piešķirt saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Lai izvairītos no tā, ka par vienu un to pašu vīna daudzumu, kas izņemts no tirgus, atbalstu piešķir divreiz, atbalsta par vīna daudzuma uzglabāšanu krīzes gadījumā saņēmēji nevar saņemt ne atbalstu par to pašu destilācijai krīzes gadījumā paredzēto vīna daudzumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ne arī valsts maksājumus par vīna destilāciju krīzes gadījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 216. pantu.

3.   Šīs regulas 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji ir gan vīna darītavas, kas ražo vai tirgo Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētos produktus, gan arī vīna ražotāju organizācijas, divu vai vairāku ražotāju apvienības vai starpnozaru organizācijas.

4.   Dalībvalstis paredz noteikumus par pieteikšanās procedūru 1. punktā minētā atbalsta saņemšanai, tostarp noteikumus par:

a)

fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras drīkst iesniegt pieteikumus;

(b)

pieteikumu iesniegšanu un atlasi, norādot vismaz termiņus, kādos jāiesniedz pieteikumi, jāizskata katras ierosinātās darbības piemērotība un atlases procedūras rezultāti jāpaziņo attiecīgajiem tirgus dalībniekiem;

(c)

pārbaudi par atbilstību atbalsta nosacījumiem, kas izklāstīti šajā pantā, un noteikumiem par prioritārajiem kritērijiem, ja prioritāros kritērijus piemēro;

(d)

pieteikumu atlasi, norādot vismaz svērumu, kas piešķirts katram prioritārajam kritērijam, ja prioritāros kritērijus piemēro;

(e)

kārtību attiecībā uz avansu izmaksu un nodrošinājumu iesniegšanu.

5.   Dalībvalstis var noteikt prioritāros kritērijus, lai varētu dot priekšroku noteiktiem saņēmējiem, norādot tos atbalsta programmā. Šie prioritārie kritēriji balstās uz konkrēto stratēģiju un mērķiem, kas izklāstīti atbalsta programmā, un ir objektīvi un nediskriminējoši.

6.   Dalībvalstis izskata pieteikumus, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību sīku aprakstu un ierosinātos to īstenošanas termiņus.

7.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 44. panta 3. punkta, šajā pantā minētajam pasākumam dalībvalstis var piešķirt valsts maksājumus saskaņā ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

8.   Atbalstam par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā mutatis mutandis piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 1. un 2. pantu, 43. pantu, 48. līdz 54. pantu un 56. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 1., 2. un 3. pantu, 19. līdz 23. pantu, 25. līdz 31. pantu, 32. panta 1. punkta otro daļu un 33. līdz 40. pantu.

2. IEDAĻA

Atkāpes no konkrētiem atbalsta pasākumiem

5. pants

Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 44. panta 2. punkta un 48. panta 2. punkta

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 44. panta 2. punkta, 2020. finanšu gadā atbalstu kopējo fondu izveidošanai, kā minēts minētās regulas 48. pantā, var piešķirt par izdevumiem, kas radušies pirms iesniegti attiecīgo atbalsta programmu projekti saistībā ar darbībām, kuru trešais īstenošanas gads ir pabeigts 2019. gadā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 48. panta 2. punkta, atbalstu kopējo fondu izveidošanai saistībā ar darbībām, kuru trešais īstenošanas gads ir pabeigts 2019. gadā, var sniegt kā atbalstu, kurš sedz fondu administratīvās izmaksas, kura apjoms netiek pakāpeniski samazināts un ir vienāds ar finansējumu, kas piešķirts trešajā īstenošanas gadā.

6. pants

Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 6. punkta

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 6. punkta, Savienības ieguldījums vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajās izmaksās nepārsniedz 60 %. Mazāk attīstītos reģionos Savienības ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās nepārsniedz 80 %.

7. pants

Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. panta 1. un 3. punkta

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. panta 1. punkta, 2020. gadā “priekšlaicīga ražas novākšana” ir nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīga iznīcināšana vai nolasīšana visā saimniecībā vai saimniecības daļā, ar nosacījumu, ka priekšlaicīgu ražas novākšanu veic veselos zemes gabalos.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. panta 3. punkta otrā teikuma, atbalsts, ko piešķir par priekšlaicīgu ražas novākšanu, nepārsniedz 60 % no summas, ko veido vīnogu ķekaru iznīcināšanas vai nolasīšanas tiešās izmaksas un ar šādu iznīcināšanu vai nolasīšanu saistītie ieņēmumu zaudējumi.

8. pants

Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 49. panta 2. punkta

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 49. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Savienības finansiālais ieguldījums atbalstā par ražas apdrošināšanu nepārsniedz 60 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu:

a)

pret zaudējumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 49. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un citiem zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

b)

pret zaudējumiem, kurus radījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitēkļu invāzijas;

c)

pret zaudējumiem, kurus radījušas cilvēku slimības pandēmijas.

9. pants

Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 50. panta 4. punkta

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 50. panta 4. punkta, Savienības ieguldījumam piemēro šādas maksimālās atbalsta likmes attiecībā uz atbalsttiesīgajām ieguldījumu izmaksām:

a)

mazāk attīstītajos reģionos 60 %;

b)

reģionos, kuri nav mazāk attīstītie reģioni, 50 %;

c)

Līguma 349. pantā minētajos tālākajos reģionos 80 %;

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 (4) 1. panta 2. punktā definētajās Egejas jūras nelielajās salās 75 %.

10. pants

Uz laiku palielinātā Savienības ieguldījuma piemērošana

Šīs regulas 6. pantu, 7. panta 2. punktu, 8. un 9. pantu piemēro darbībām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes atlasījušas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas un ne vēlāk kā 2020. gada 15. oktobrī.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1149 (2016. gada 15. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts atbalsta programmām vīna nozarē un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 (OV L 190, 15.7.2016., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1150 (2016. gada 15. aprīlis), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē (OV L 190, 15.7.2016., 23. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405//2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).


Top