(1)

Pēc tam, kad 2019. gada 1. aprīlī sūdzības iesniedzējs (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no stikla šķiedras audumu (“SŠA”) kopējā ražošanas apjoma Savienībā, bija iesniedzis sūdzību, 2019. gada 16. maijā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka sāk antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importu.

(2)

Šo antisubsidēšanas izmeklēšanu Komisija veic paralēli antidempinga izmeklēšanai, kas attiecās uz tiem pašiem ražojumiem un tika sākta 2019. gada 21. februārī (3).

(3)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 7019 39 00, ex 7019 40 00, ex 7019 59 00 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019390080, 7019400080, 7019590080 un 7019900080). Šie KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai (4).

(4)

Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 31. jūlijā iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs prasīja noteikt, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

(5)

Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 21. novembrī saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu atkārtoti iesniedza reģistrācijas pieprasījumu ar atjauninātiem importa rādītājiem (“otrais reģistrācijas pieprasījums”).

(6)

Atbilstoši pamatregulas 24. panta 5. punktam Komisija var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai šim importam vēlāk varētu piemērot pasākumus no reģistrācijas dienas. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(7)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka reģistrācija ir pamatota, jo attiecīgais ražojums tiek subsidēts un tā imports par zemām cenām rada Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu, ko ir grūti labot.

(8)

Komisija izskatīja pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 16. panta 4. punktu. Attiecībā uz konkrēto subsidēto ražojumu Komisija novērtēja, vai pastāv kritiski apstākļi, kuros tad, ja ražojumu, par ko tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas, relatīvi īsā laikposmā importētu lielā apjomā, tiktu radīts kaitējums, ko ir grūti labot, un vai būtu uzskatāms, ka šādam importam varētu noteikt kompensācijas maksājumus ar atpakaļejošu spēku, lai nepieļautu šāda kaitējuma atkārtošanos.

(9)

Attiecībā uz subsidēšanu Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR un Ēģiptes tiek subsidēts. Tiek apgalvots, ka subsīdijas citustarp ir šādas: tieša naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē; nozīmē, kas lietota pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta ii) punktā, valdība atsakās no ieņēmumiem vai neiekasē ieņēmumus; un nozīmē, kas lietota pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta iii) punktā, [valdība] piegādā preces vai pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(10)

Tiek apgalvots, ka minētie pasākumi ir subsīdijas, jo tie ietver ĶTR un Ēģiptes valdības vai citu reģionālo vai vietējo varas iestāžu (arī valsts iestāžu) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka subsīdijas ir atkarīgas no eksporta rādītājiem un/vai no iekšzemē ražoto preču izmantošanas pārsvara pār importētām precēm un/vai tiek piešķirtas tikai konkrētām nozarēm un/vai uzņēmumu veidiem, un/vai noteiktām atrašanās vietām, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas.

(11)

Pierādījumi par subsidēšanu bija pieejami sūdzības publiski pieejamā versijā un sīkāk analizēti ziņojumā par pierādījumu pietiekamību.

(12)

Tādējādi patlaban ir pieejami pierādījumi, kas varētu norādīt uz to, ka par attiecīgā ražojuma eksportu tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas.

(13)

Reģistrācijas pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi, ka attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv kritiski apstākļi, kuros tad, ja ražojumu, par ko tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas, relatīvi īsā laikposmā importētu lielā apjomā, tiktu radīts kaitējums, ko ir grūti labot. Turklāt otrajā reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Savienības SŠA ražošanas nozare pašlaik ved sarunas par 2020. gada līgumiem ar Savienības pircējiem un ka tūlītēja reģistrācija ir būtiska, lai tā nezaudētu lielu daļu no saviem 2020. gada darījumiem par labu subsidētajiem ražojumiem.

(14)

Komisijai ir pietiekami pierādījumi, ka ražotāju eksportētāju subsidēšana Savienības ražošanas nozarei rada būtisku kaitējumu, ko ir grūti labot. Šie pierādījumi ir sūdzībā un jaunākajā reģistrācijas pieprasījumā ietvertie detalizēti dati par galvenajiem kaitējuma faktoriem, kuri minēti pamatregulas 8. panta 4. punktā. Pierādījumi par šādiem apstākļiem ietver Savienības ražošanas nozares situācijas strauju pasliktināšanos, kam raksturīga nospiesta peļņas norma, kas laikposmā no 2015. gada līdz 2018. gada 30. septembrim ir samazinājusies uz pusi, kā arī tajā pašā laikposmā par 5 procentpunktiem zaudētā tirgus daļa. Vienlaikus ar šo pasliktināšanos ir palielinājies importa apjoms no ĶTR un Ēģiptes un par 13,5 % ir samazinājusies to vidējā importa cena, kas, kā liecina sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija, no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim ir bijusi ievērojami mazāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas: par 37 % ĶTR importam un 26 % Ēģiptes importam.

(15)

Turklāt Komisija vērtēja, vai radīto kaitējumu būs grūti labot. Ņemot vērā, ka nozīmīgāko SŠA lielapjoma lietotāju izmantotie piegādātāju sertifikācijas procesi ir ilgstoši, maz ticams, ka, izvēlējušies Ķīnas vai Ēģiptes piegādātāju, tie īsā vai pat vidējā termiņā atgriezīsies pie Savienības ražotāja. Šādi draudi pavisam zaudēt tirgus daļu vai gūt mazākus ienākumus rada grūti labojamu kaitējumu. Turklāt, kā apgalvots otrajā reģistrācijas pieprasījumā, pastāv acīmredzams risks, ka bez attiecīgas rīcības gadījumā, ja 2020. gadā tiktu noteikti pasākumi, tie ievērojamā mērā kļūdu neefektīvi attiecībā uz 2020. gada pieprasījumu tirgū.

(16)

Viens ražotājs eksportētājs, viens lietotājs un Ķīnas Vieglās rūpniecības un amatniecības ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCLA”) apgalvo, ka konkrētais imports nevarētu nopietni apdraudēt galīgā maksājuma koriģējošo ietekmi, jo no 2018. gada līdz 2019. gadam importa vidējā cena ir pieaugusi.

(17)

Tomēr, spriežot pēc Eurostat datiem, koriģētiem atbilstoši (21)–(24) below apsvērumā izklāstītajai metodikai, Komisija konstatēja, ka SŠA vidējā vienības cena no ĶTR un Ēģiptes ir samazinājusies no 1,78 EUR/kg 2015. gadā līdz 1,54 EUR/kg šīs izmeklēšanas periodā (2018. gada 1. janvāris līdz 31. decembris) (“izmeklēšanas periods”). Pēc izmeklēšanas sākšanas laikā no 2019. gada februāra beigām līdz 2019. gada septembrim vienības cena palielinājās līdz 1,57 EUR/kg; tomēr tā vēl aizvien ir zemāka par vidējo vienības cenu 2015., 2016. vai 2017. gadā un ievērojami zemāka par sūdzībā noteikto cenu, kas nerada kaitējumu. Šīs personas nepaskaidro, kādā veidā, ņemot vērā sūdzībā ietvertos pierādījumus, šis vienības cenas pieaugums neliecina, ka konkrētais imports nevarētu nopietni apdraudēt galīgā maksājuma koriģējošo ietekmi. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(18)

Lai parādītu, cik liels ir importa apjoms no ĶTR un Ēģiptes un kāda ir vidējās importa cenas dinamika, reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs ir izmantojis Eurostat importa statistiku.

(19)

Viens ražotājs eksportētājs, viens lietotājs un CCCLA apgalvo, ka pieprasījumā nav sniegti pietiekami pierādījumi, kas prasīti pamatregulas 24. panta 5. punktā, jo jaunākie importa dati, kas izmantoti importa pieauguma parādīšanai, ir nepareizi koriģēti un salīdzināti ar iepriekšējo importa statistiku. Bez tam tie apgalvo, ka dati par importu no Ķīnas un Ēģiptes būtu jāanalizē atsevišķi.

(20)

Komisija norāda, ka reģistrācijas pieprasījumā, pamatojoties uz datiem, kas sūdzības iesniedzējam bija pieejami pieteikuma iesniegšanas laikā, bija ietverti pietiekami pierādījumi, kas pamato šādu rīcību. Komisija norāda arī, ka pamatregulā nav noteikuma, kurā būtu paredzēts, ka gadījumos, kad attiecīgais imports tiek kumulēts saskaņā ar pamatregulas 8. panta 3. punktu, dati no katras valsts jāanalizē atsevišķi. Katrā ziņā Komisija savā analīzē balstījās uz saviem, nevis sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem, un dati tika analizēti gan par katru valsti atsevišķi, gan kumulatīvi.

(21)

Komisija konstatēja divus konkrētus jautājumus, kas ietekmē metodiku, kas izmantota statistikas analīzē, kurā tiek noteikts no ĶTR un Ēģiptes importētā SŠA vērtība un apjoms. Pirmais ir saistīts ar KN kodiem, kurus Komisija ņēma vērā. Otrais jautājums attiecas uz Taric kodiem, kurus Komisija, analizējot datus pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas, ņēma vērā saistībā ar attiecīgajiem KN kodiem.

(22)

Attiecībā uz klasifikāciju sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka lielākā daļa SŠA tiek klasificēti tikai ar KN kodiem 7019 39 00 un 7019 40 00 (“divi attiecīgie KN kodi”), savukārt imports ar KN kodiem 7019 59 00 un 7019 90 00 galvenokārt ietver citus ražojumus, tāpēc tie sūdzībā nav analizēti. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka daļu importētā SŠA var deklarēt ar minētajiem pēdējiem kodiem, tāpēc uzskata, ka tie ir jāiekļauj, lai aptvertu visu attiecīgā ražojuma importu. Tāpēc Komisija ierosināja lietu, paziņojumā par procedūras sākšanu norādot visus četrus KN kodus, uz kuriem attiecas ražojuma apraksts.

(23)

Analizējot importu, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka divi attiecīgie KN kodi attiecas arī uz citiem ražojumiem, ne tikai SŠA. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tāpēc neapstrādātie Eurostat dati bija jākoriģē, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un sūdzību atbalstošo uzņēmumu iegūto tirgus informāciju. Korekcija ĶTR gadījumā bija samērā neliela, un Ēģiptes gadījumā tā nebija vajadzīga. Atbildes, kas saņemtas no ražotājiem eksportētājiem uz atlases veidlapu un anketas jautājumiem, apstiprina sūdzības iesniedzēja aplēses.

(24)

Ievērojot pamatregulas 24. panta 5.a punktu, Komisija, sākdama procedūru, izveidoja īpašus Taric kodus, kas saistīti ar četriem KN kodiem, kuri attiecas uz stikla šķiedras audumiem (5). Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka pēc izmeklēšanas sākšanas SŠA importētāji galvenokārt izmantojuši atlikušos (“visaptverošos”) Taric kodus, kas saistīti ar diviem attiecīgajiem KN kodiem (6), nevis īpašos Taric kodus, kas izveidoti stikla šķiedras audumiem. Šādā situācijā Komisija savā analīzē izmantoja datus, kas paziņoti ar Taric kodiem, kuri izveidoti attiecībā uz SŠA, kā arī “visaptverošos”Taric kodus, kas saistīti ar diviem attiecīgajiem KN kodiem (7).

(25)

Tā kā 2. apsvērumā minētā paralēla antidempinga izmeklēšana attiecas uz tā paša ražojuma importu no tām pašām valstīm, tad, lai novērtētu importa dinamiku, būtu jāuzskata, ka periods pēc procedūras sākšanas sākas dienā, kad sākta minētā lieta, proti, 2019. gada 21. februārī. Importa apjomiem no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm (tonnās)

(26)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā ir sniedzis pierādījumus, ka laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. septembrim SŠA no Ķīnas Savienībā importēti lielā apjomā. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka minētajā laikposmā Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļa faktiski bijusi 17,8–23,2 %. Vidējais mēneša importa apjoms no 2019. gada marta līdz novembrim ir par aptuveni 41 % lielāks nekā izmeklēšanas periodā. No 2019. gada marta līdz novembrim Savienībā no Ķīnas importētā SŠA kopējais daudzums par 41 % pārsniedz tajā pašā 2018. gada laikposmā importēto kopējo daudzumu.

(27)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā ir sniedzis pierādījumus, ka laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. septembrim SŠA no Ēģiptes Savienībā importēti lielā apjomā, importa apjomam palielinoties par vairāk nekā 14 000 % un tirgus daļai no 0 % 2015. gadā palielinoties līdz aptuveni 8 % 2018. gadā. Vidējais mēneša importa apjoms no 2019. gada marta līdz novembrim ir par 11 % lielāks nekā izmeklēšanas periodā. No 2019. gada marta līdz novembrim Savienībā importētā Ēģiptes izcelsmes SŠA kopējais daudzums par 7 % pārsniedz tajā pašā 2018. gada laikposmā importēto kopējo daudzumu.

(28)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā ir sniedzis pierādījumus, ka laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. septembrim SŠA no Ķīnas un Ēģiptes importēti lielā apjomā, importa apjomam palielinoties par 33 % un tirgus daļai no 20,7 % 2015. gadā palielinoties līdz 26 % 2018. gadā. Vidējais mēneša importa apjoms no 2019. gada marta līdz novembrim ir par 31 % lielāks nekā izmeklēšanas periodā. No 2019. gada marta līdz novembrim Savienībā importētā ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA kopējais daudzums par 29 % pārsniedz tajā pašā 2018. gada laikposmā importēto kopējo daudzumu.

(29)

Pamatojoties uz 26. un 27. apsvērumā minētajiem skaitliskajiem rādītājiem, Komisija secina, ka gan kumulatīvi, gan atsevišķi imports no Ēģiptes un ĶTR pieaug lielā apjomā. Šis pieaugums kopā ar abu eksportētājvalstu attiecīgo tirgus daļu visā attiecīgajā periodā atbilst liela apjoma importam relatīvi īsā laikposmā pamatregulas 16. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Visbeidzot, ņemot vērā 9. līdz 29. apsvērumā izklāstītos apstākļus, Komisija, lai izslēgtu šāda kaitējuma atkārtošanos, atzīst par vajadzīgu, nosakot reģistrāciju, sagatavoties potenciālai pasākumu noteikšanai ar atpakaļejošu spēku. Tirgus apstākļi pēc IP faktiski liek apstiprināt to, ka situācija iekšzemes ražošanas nozarē pasliktinās tāpēc, ka ievērojami pieaudzis subsidēts imports par zemām cenām.

(31)

Tādējādi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(32)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(33)

Ievērojot pamatregulas 24. panta 5. punktu, attiecīgā ražojuma imports būtu jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti kompensācijas maksājumi, šos maksājumus reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(34)

Šajā izmeklēšanas posmā vēl nav iespējams aplēst subsidēšanas apjomu ĶTR un Ēģiptē. Sūdzībā nav precīzi aplēsts subsidēšanas apjoms, kas parasti būtu jāizmanto par pamatu kompensācijas maksājumu noteikšanai. Sūdzībā ir aplēsts tikai kaitējuma novēršanas līmenis laikposmam no 2017. gada oktobrim līdz 2018. gada septembrim – 87 % ĶTR un 60 % Ēģiptei. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punkta ceturto daļu šī aplēstā saistību summa būtu svarīga tikai tad, ja maksājums, kura pamatā ir kompensējamo subsīdiju apjoms, būtu lielāks, un Komisija skaidri secina, ka šā lielākā maksājuma noteikšana nav Savienības interesēs.

(35)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2018/1725 (10),