EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020Q0214(01)

Praktiski Norādījumi Lietas Dalībniekiem Par Tiesā Iesniegtajām Lietām

OJ L 42I , 14.2.2020, p. 1–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/proc_rules/2020/214/oj

14.2.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 42/1


PRAKTISKI NORĀDĪJUMI LIETAS DALĪBNIEKIEM PAR TIESĀ IESNIEGTAJĀM LIETĀM

SATURA RĀDĪTĀJS

(Numuri ir norādes uz attiecīgajiem punktiem)

I.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1–9
Tiesas procesa stadijas un to būtiskās iezīmes 1
Lietas dalībnieku pārstāvība Tiesā 2–3
Tiesvedības Tiesā izmaksas un juridiskā palīdzība 4–6
Personas datu aizsardzība 7–9

II.

TIESVEDĪBAS RAKSTVEIDA DAĻA 10–50
Tiesvedības rakstveida daļas mērķis 10
Tiesvedības rakstveida daļa lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu gadījumos 11–12
Tiesvedības rakstveida daļa tiešo prasību gadījumos 13–19
Prasības pieteikums 13–14
Iebildumu raksts 15–16
Replikas raksts un atbildes raksts uz repliku 17
Pieteikums par paātrināto tiesvedību 18
Pieteikumi par piemērošanas apturēšanu vai pagaidu pasākumu noteikšanu (Pagaidu noregulējuma tiesvedība) 19
Tiesvedības rakstveida daļa apelāciju gadījumos 20–32
Apelācijas sūdzība 21–25
Atbildes raksts uz apelācijas sūdzību 26
Pretapelācijas sūdzība 27
Atbildes raksts uz pretapelācijas sūdzību 28
Replikas raksts un atbildes raksts uz repliku 29–30
Saskaņā ar Statūtu 57. pantu iesniegtas apelācijas sūdzības 31
Konfidencialitāte saistībā ar apelācijas sūdzībām 32
Iestāšanās lietā tiešajās prasībās un apelācijas tiesvedībā 33–38
Pieteikums par iestāšanos lietā 33
Iestāšanās raksts 34
Apsvērumi par iestāšanās rakstu 35
Novēloti pieteikumi par iestāšanos lietā 36
Iestāšanās lietā saistībā ar pieteikumu par pagaidu noregulējumu vai paātrinātā tiesvedībā 37
Iestāšanās lietā izslēgšana prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā 38
Procesuālo dokumentu forma un struktūra 39–45
Procesuālo dokumentu iesniegšana un nosūtīšana 46–50

III.

TIESVEDĪBAS MUTVĀRDU DAĻA 51–69
Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai mērķis 52
Pieteikums par tiesas sēdes noturēšanu 53
Uzaicinājums uz tiesas sēdi un ātras atbildes uz šo uzaicinājumu nepieciešamība 54
Ar tiesas sēdi saistītie pasākumi 55–57
Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai parastā norise 58
Tiesas sēdes pirmā daļa: mutvārdu paskaidrojumi 59–64
Mutvārdu paskaidrojumu mērķis 59
Uzstāšanās laiks un tā iespējamā pagarināšana 60
Paskaidrojumu sniedzēju skaits 61
Mutvārdu paskaidrojumu valoda 62–64
Tiesas sēdes otrā daļa: Tiesas locekļu jautājumi 65
Tiesas sēdes trešā daļa: replikas 66
Sinhronā tulkojuma ietekme un ierobežojumi 67–68
Turpmākā norise pēc tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai 69

IV.

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI 70–71

TIESA,

ņemot vērā Reglamentu, it īpaši tā 208. pantu,

tā kā:

(1)

2013. gada 25. novembrī Tiesa, balstoties uz Reglamenta 208. pantu, pieņēma jaunus praktiskus norādījumus lietas dalībniekiem par Tiesā iesniegtajām lietām (1). Šie norādījumi bija domāti, lai lietas dalībniekiem un to pārstāvjiem sniegtu konkrētus, uz jauno, 2012. gada 25. septembrī pieņemto Reglamentu (2) balstītus norādījumus, ņemot vērā tostarp tā pirmajā īstenošanas gadā iegūto pieredzi.

(2)

Kopš šo norādījumu stāšanās spēkā 2014. gada 1. februārī ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni gan tehnisko risinājumu, gan tiesiskā regulējuma jomā.

(3)

Pirmkārt, lietas dalībnieki savu procesuālo dokumentu nosūtīšanai aizvien vairāk izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus, kas palīdz paātrināt lietu izskatīšanu, bet tajā pašā laikā liek sīkāk precizēt gan šādas nosūtīšanas kārtību, gan pasākumus, kas jāveic, lai atvieglotu iesniegtā dokumenta apstrādi un tulkošanu un attiecīgā gadījumā – aizsargātu tajā ietvertās informācijas konfidencialitāti.

(4)

Otrkārt, Tiesas Reglaments kopš 2012. gada ir vairākkārtīgi grozīts, gan lai noskaidrotu vai precizētu noteikumus par personu iestāšanos lietā Tiesā, gan lai atspoguļotu Savienības likumdevēja veiktās izmaiņas tādās jomās kā personas datu aizsardzība vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a pantā paredzētā apelācijas sūdzību izskatīšanas kārtība.

(5)

Līdz ar to pareizas tiesvedības interesēs un labākas uztveramības dēļ ir jāpieņem jauni Praktiskie norādījumi, ņemot vērā iepriekš minēto notikumu attīstību.

(6)

Šie jaunie norādījumi, kas ir piemērojami visām Tiesā izskatāmo lietu kategorijām, nav domāti atbilstošo Statūtu un Reglamenta noteikumu aizstāšanai. To mērķis ir ļaut lietas dalībniekiem un to pārstāvjiem labāk izprast šo noteikumu tvērumu un precīzāk iezīmēt tiesvedības Tiesā norisi un tostarp ierobežojumus, ar kuriem tai jāsaskaras, it īpaši saistībā ar procesuālo dokumentu izskatīšanu un tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai sniegto apsvērumu sinhrono tulkošanu. Šo norādījumu ievērošana un ņemšana vērā gan lietas dalībniekiem, gan Tiesai sniedz vislabāko optimālas lietu izskatīšanas Tiesā garantiju,

PIEŅEM ŠOS PRAKTISKOS NORĀDĪJUMUS:

I.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Tiesas procesa stadijas un to būtiskās iezīmes

1.

Neskarot Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (turpmāk tekstā – “Statūti”) vai Reglamentā paredzētus īpašus noteikumus, tiesvedībai Tiesā parasti ir rakstveida un mutvārdu daļa. Tiesvedības rakstveida daļas mērķis ir Tiesai izklāstīt tiesvedības dalībnieku iebildumus, pamatus vai argumentus vai – prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā – apsvērumus, kurus Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas vēlas izteikt par Savienības dalībvalstu tiesu uzdotajiem jautājumiem. Savukārt tai sekojošā mutvārdu daļa ir domāta, lai ļautu Tiesai padziļināt tās zināšanas par lietu, tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai eventuāli uzklausot šos lietas dalībniekus vai ieinteresētās personas un vajadzības gadījumā uzklausot ģenerāladvokāta secinājumus.

Lietas dalībnieku pārstāvība Tiesā

2.

Saskaņā ar Statūtu 19. panta noteikumiem tiesvedības Tiesā dalībniekus obligāti jāpārstāv personai, kam ir šādas tiesības. Izņemot dalībvalstis, citas valstis, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”) līgumslēdzējas puses, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk tekstā – “EBTA”) uzraudzības iestādi, kā arī Savienības iestādes, kuras parasti pārstāv katrai lietai iecelts pārstāvis, citi lietas dalībnieki ir jāpārstāv advokātam, kurš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā. Pierādījumus par šo statusu jāspēj iesniegt pēc vienkārša pieprasījuma jebkurā tiesvedības posmā. Saskaņā ar Statūtu 19. panta septīto daļu advokātiem pielīdzina augstskolu pasniedzējus, kas ir to dalībvalstu pilsoņi, kuru tiesību akti dod viņiem tiesības uzstāties tiesā.

3.

Prejudiciālajās lietās Tiesa attiecībā uz pamatlietas pušu pārstāvību ņem vērā procesuālās normas, kas ir piemērojamas lūgumu izteikušajā tiesā. Tādējādi jebkura persona, kas ir tiesīga pārstāvēt lietas dalībnieku šajā tiesā, var to pārstāvēt arī Tiesā, un, ja valsts procesuālās normas to atļauj, pamatlietas puses ir tiesīgas pašas sniegt savus rakstveida un mutvārdu apsvērumus. Ja šajā ziņā pastāv šaubas, Tiesa jebkurā brīdī var no šīm pusēm, to pārstāvjiem vai lūgumu izteikušās tiesas saņemt atbilstošo informāciju.

Tiesvedības Tiesā izmaksas un juridiskā palīdzība

4.

Neskarot Reglamenta 143. pantā paredzētos noteikumus, tiesvedība Tiesā ir bezmaksas, un tai nav jāmaksā nekādas nodevas vai nodokļi par prasības celšanu vai procesuāla dokumenta iesniegšanu. Reglamenta 137. un nākamajos pantos minētie tiesāšanās izdevumi ietver vienīgi t.s. “atlīdzināmos” tiesāšanās izdevumus, proti, iespējamos maksājumus lieciniekiem un ekspertiem un nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies saistībā ar tiesvedību Tiesā un kas saistīti ar atlīdzību to pārstāvjiem, kā arī ceļa un uzturēšanās Luksemburgā izdevumiem, ja tiek organizēta tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai. Tiesa lemj par šo tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu un apjomu galīgajā spriedumā vai rīkojumā, bet savukārt prejudiciālā nolēmuma lietās par tiesāšanās izdevumiem lemj iesniedzējtiesa.

5.

Ja lietas dalībnieks vai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā pamatlietas puse pilnībā vai daļēji nespēj segt tiesāšanās izmaksas, tas jebkurā laikā var lūgt juridisko palīdzību, ievērojot attiecīgi Reglamenta 115.–118. un 185.–189. pantā paredzētos nosacījumus. Šādiem pieteikumiem, lai tie varētu tikt ņemti vērā, tomēr jāpievieno visa nepieciešamā informācija un apliecinošie dokumenti, kas ļauj novērtēt pieteikuma iesniedzēja reālo ekonomisko stāvokli. Tā kā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesa lemj pēc dalībvalsts tiesas lūguma, pamatlietas pusēm pirmām kārtām juridiskā palīdzība jālūdz šai tiesai vai attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un Tiesas piešķirtā palīdzība ir vienīgi subsidiāra attiecībā pret valsts līmenī piešķirto palīdzību.

6.

Ir lietderīgi atgādināt – ja pieteikums par juridisko palīdzību tiek apmierināts, Tiesa, attiecīgā gadījumā ievērojot iztiesāšanas sastāva noteiktās robežas, sedz vienīgi ar pieteikuma iesniedzēja piedalīšanos vai pārstāvību Tiesā saistītos izdevumus. Saskaņā ar Reglamentā ietvertajiem noteikumiem šos izdevumus Tiesa pēc tam var atgūt, pieņemot galīgo nolēmumu un lemjot par tiesāšanās izdevumiem, un iztiesāšanas sastāvs, kurš lēmis par pieteikumu par juridisko palīdzību, turklāt jebkurā laikā šo palīdzību var pārtraukt, ja tiesvedības laikā ir mainījušies tās piešķiršanas pamatā esošie apstākļi.

Personas datu aizsardzība

7.

Vēloties nodrošināt optimālu personas datu aizsardzību, it īpaši saistībā ar publikācijām par Tiesā iesniegtajām lietām, Tiesa prejudiciālo nolēmumu lietas parasti izskata anonimizēti. Šī pieeja praksē nozīmē, ka, izņemot īpašus apstākļus, Tiesa veic lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minēto fizisko personu uzvārda un vārda, un attiecīgā gadījumā – citu elementu, kas var ļaut tās identificēt, aizsegšanu, ja to nav izdarījusi iesniedzējtiesa pirms sava lūguma nosūtīšanas. Visas Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas tiek aicinātas savos rakstveida vai mutvārdu apsvērumos ievērot šādi noteikto anonimitāti.

8.

Tas pats ir attiecināms uz apelācijas sūdzībām. Izņemot īpašus apstākļus, Tiesa ievēro anonimitāti, ko noteikusi Vispārējā tiesa, un arī lietas dalībnieki tiek aicināti tiesvedībā Tiesā ievērot šo anonimitāti.

9.

Katrā ziņā, ja tiesvedības Tiesā lietas dalībnieks vēlas, lai viņa identitāte vai noteikti dati, kas uz viņu attiecas, Tiesā iesniegtas lietas ietvaros netiktu izpausti – vai, gluži pretēji, ja šis lietas dalībnieks vēlas, lai viņa identitāte un minētie dati šīs lietas ietvaros tiktu izpausti, – viņš ir tiesīgs vērsties pie Tiesas, lai tā izlemtu, vai ir jāveic attiecīgās lietas pilnīga vai daļēja anonimizācija vai jāsaglabā jau noteiktā anonimitāte. Tomēr, lai šāds lūgums saglabātu savu efektivitāti, tas ir jāizsaka, cik vien ātri iespējams. Jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aizvien pieaugošā lietojuma dēļ anonimitātes noteikšana faktiski ir daudz grūtāk īstenojama, ja paziņojums par attiecīgo lietu jau ir ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai – prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā – ja lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu jau ir ticis izsniegts Statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām, kas ir aptuveni vienu mēnesi pēc lūguma iesniegšanas Tiesā.

II.   TIESVEDĪBAS RAKSTVEIDA DAĻA

Tiesvedības rakstveida daļas mērķis

10.

Tiesvedības rakstveida daļai ir izšķiroša nozīme tajā, kā Tiesa aptver lietu. Tai ir Tiesai jāļauj, iepazīstoties ar iesniegtajiem procesuālajiem rakstiem vai apsvērumiem, gūt skaidru priekšstatu par tajā iesniegtās lietas priekšmetu un šīs lietas raisītajiem jautājumiem. Lai gan šis mērķis ir kopīgs visām Tiesas izskatāmajām lietām, tiesvedības rakstveida daļas norise un aprises tomēr atšķiras atkarībā no prasības veida. Ja tiešajās prasībās un apelācijās lietas dalībnieki tiek aicināti paust nostāju par citu lietas dalībnieku iesniegtajiem procesuālajiem rakstiem, tad lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu gadījumos tiesvedības rakstveida daļai ir raksturīga sacīkstes neesamība, un Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas vienkārši ir aicinātas izteikt savus iespējamos apsvērumus par valsts tiesas uzdotajiem jautājumiem, principā nebūdamas informētas par citu ieinteresēto personu nostāju attiecībā uz šiem pašiem jautājumiem. No tā izriet atšķirīgas prasības gan attiecībā uz šo apsvērumu formu un garumu, gan attiecībā uz vēlāko tiesvedības norisi, tomēr precizējot, ka vairumam tiesvedības rakstveida daļā iesniegto procesuālo rakstu un apsvērumu ir jābūt pārtulkotiem. Tādējādi priekšroka dodama īsiem un vienkāršiem teikumiem un lietas dalībnieku argumentācijai ir jābūt ietvertai viņu procesuālajā rakstā vai apsvērumos, nevis to iespējamajos pielikumos, kuri parasti netiek tulkoti.

Tiesvedības rakstveida daļa lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu gadījumos

11.

Tā kā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai nav strīda rakstura, Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu rakstveida apsvērumu iesniegšana nav saistīta ne ar kādu īpašu formālismu. Kad Tiesa šīm personām izsniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tās, ja vēlas, var iesniegt procesuālu rakstu, kurā tās izklāsta savu viedokli par iesniedzējtiesas iesniegto lūgumu. Šī procesuālā raksta – kas jāiesniedz nepagarināmā divu mēnešu termiņā (kam pieskaitīts vienots 10 dienu termiņš, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu), skaitot no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdošanu izsniegšanas, – mērķis ir sniegt Tiesai informāciju par šī lūguma tvērumu, it īpaši par atbildēm, kas būtu jāsniedz uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

12.

Lai gan šim izklāstam ir jābūt pilnīgam un it īpaši jāietver argumentācija, kas var pamatot Tiesas atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, nav jāatgriežas pie lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu minētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, izņemot, ja tie prasa papildu apsvērumu sniegšanu. Neskarot īpašus apstākļus vai konkrētus Reglamenta noteikumus, kuros paredzēts procesuālo rakstu garuma ierobežojums lietas steidzamības dēļ, prejudiciālā nolēmuma lietā iesniegto rakstveida apsvērumu garumam nebūtu jāpārsniedz 20 lappuses.

Tiesvedības rakstveida daļa tiešo prasību gadījumos

Prasības pieteikums

13.

Tā kā tiesvedībai tiešo prasību jomā ir strīda raksturs, tās rakstveida daļai ir piemērojami stingrāki noteikumi. Tie ir noteikti Reglamenta 119. un nākamajos pantos (IV sadaļa) un attiecas gan uz prasību, ka lietas dalībniekus ir jāpārstāv pārstāvim vai advokātam, gan uz formālajām prasībām saistībā ar procesuālo rakstu saturu un iesniegšanu. It īpaši no Reglamenta 120. panta izriet, ka pieteikumam par lietas ierosināšanu bez prasītāja uzvārda vai nosaukuma un adreses un ziņām par personu, pret kuru prasības pieteikums ir vērsts, jāietver arī precīza norāde par strīda priekšmetu, izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, tos attiecīgā gadījumā pamatojot ar ziņām par pierādījumiem un piedāvātajiem pierādījumiem, kā arī prasītāja prasījumi. Šo prasību neievērošanas gadījumā prasības pieteikums, kuram, izņemot īpašus apstākļus, nevajadzētu pārsniegt 30 lappuses, ir nepieņemams.

14.

Kā izriet no Reglamenta 120. panta c) punkta, prasības pieteikumam obligāti jāpievieno izvirzīto pamatu kopsavilkums. Šis kopsavilkums – kurš nedrīkst pārsniegt divas lappuses – ir domāts, lai atvieglotu paziņojuma, kas saskaņā ar Reglamenta 21. panta 4. punktu par katru Tiesā iesniegto lietu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sagatavošanu.

Iebildumu raksts

15.

Reglamenta 124. pantā minētajam iebildumu rakstam būtībā piemērojamas tās pašas formālās prasības, kas prasības pieteikumam, un tas ir jāiesniedz divu mēnešu laikā no šī prasības pieteikuma izsniegšanas. Šis termiņš – kuram tiek pieskaitīts vienots 10 dienu termiņš, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu – var tikt pagarināts vienīgi izņēmuma kārtā, ja savlaicīgi ir iesniegts pienācīgi pamatots lūgums, kurā izklāstīti apstākļi, kas var attaisnot šādu pagarināšanu.

16.

Tā kā tiesvedības tiesiskais ietvars tiek noteikts prasības pieteikumā, iebildumu rakstā minētie argumenti iespēju robežās ir jāstrukturē atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītajiem prasījumiem vai iebildumiem. Tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Turklāt iebildumu rakstā faktiskie un tiesiskie apstākļi ir jāizklāsta tikai, ciktāl tiek apstrīdēts to atspoguļojums prasības pieteikumā vai ciktāl šis atspoguļojums prasa papildu precizējumus. Tāpat kā prasības pieteikumam, izņemot īpašus apstākļus, iebildumu rakstam nevajadzētu pārsniegt 30 lappuses.

Replikas raksts un atbildes raksts uz repliku

17.

Prasītājs un atbildētājs, ja tie to uzskata par nepieciešamu, var papildināt savu argumentāciju, pirmais – ar replikas rakstu un otrais – ar atbildes rakstu uz repliku. Uz šiem procesuālajiem rakstiem attiecas tie paši formālie nosacījumi, kas uz prasības pieteikumu un iebildumu rakstu, bet, ņemot vērā, ka tie ir fakultatīvi un papildinoši, tiem katrā ziņā jābūt īsākiem par šiem pēdējiem. Tā kā strīda ietvars un tā centrālie pamati vai iebildumi ir jau padziļināti izklāstīti (vai apstrīdēti) prasības pieteikumā un iebildumu rakstā, replikas raksta un atbildes raksta uz repliku vienīgais mērķis ir ļaut prasītājam vai atbildētājam precizēt savu nostāju vai niansēt argumentāciju kādā svarīgā jautājumā, turklāt priekšsēdētājs, piemērojot Reglamenta 126. pantu, pats var precizēt jautājumus, par kuriem būtu jāiesniedz šie raksti. Tādējādi, izņemot īpašus apstākļus, replikas rakstam un atbildes rakstam uz repliku nebūtu jāpārsniedz 10 lappuses. Šie raksti jāiesniedz kancelejā Tiesas noteiktajos termiņos, un to pagarinājumu priekšsēdētājs piešķir tikai izņēmuma kārtā, pamatojoties uz pienācīgi motivētu pieteikumu.

Pieteikums par paātrināto tiesvedību

18.

Ja lietas apstākļu dēļ tā jāizskata īsā termiņā, prasītājs vai atbildētājs Tiesai var lūgt lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, atkāpjoties no Reglamenta noteikumiem. Tomēr šī Reglamenta 133. pantā paredzētā iespēja ir pakļauta prasībai, ka skaidri formulēts pieteikums par to ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments, tajā sīki izklāstot apstākļus, kas attaisno šādas tiesvedības izmantošanu, un, ja šāds pieteikums tiek apmierināts, tas ietver tiesvedības rakstveida daļas pielāgojumus. Faktiski tiek saīsināti parastie procesuālo rakstu iesniegšanas termiņi, tāpat kā to garums, un, piemērojot Reglamenta 134. pantu, replikas rakstu, atbildes rakstu uz repliku vai iestāšanās rakstu var iesniegt tikai tad, ja priekšsēdētājs to uzskata par vajadzīgu.

Pieteikumi par piemērošanas apturēšanu vai pagaidu pasākumu noteikšanu (Pagaidu noregulējuma tiesvedība)

19.

Tiešai prasībai var būt pievienots arī pieteikums par piemērošanas apturēšanu vai pagaidu pasākumu noteikšanu, kas paredzēti attiecīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 278. un 279. pantā. Saskaņā ar Reglamenta 160. pantu šāds pieteikums tomēr ir pieņemams vienīgi tad, ja to iesniedz pieteikuma iesniedzējs, kas šo aktu apstrīd Tiesā, vai kāds no Tiesā izskatāmas lietas dalībniekiem, un tas ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments, tajā norādot strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka izlemšanas steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasīto pasākumu. Parasti tad pieteikumu izsniedz pretējai pusei un priekšsēdētājs nosaka īsu termiņu, kurā šī puse var iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus. Īpašas steidzamības gadījumā priekšsēdētājs var pieteikumu pagaidu kārtā apmierināt, pat pirms šo apsvērumu iesniegšanas. Šādā gadījumā lēmums par pagaidu noregulējuma tiesvedības izbeigšanu var tikt pieņemts tikai pēc šīs otras puses uzklausīšanas.

Tiesvedības rakstveida daļa apelāciju gadījumos

20.

Tiesvedības rakstveida daļai apelāciju lietās ir virkne līdzību ar šīs daļas norisi tiešo prasību gadījumos. Atbilstošie noteikumi ir ietverti Reglamenta 167. un nākamajos pantos, kuros precizēts nepieciešamais apelācijas sūdzības un atbildes raksta uz apelācijas sūdzību saturs, kā arī to prasījumu apjoms.

Apelācijas sūdzība

21.

Kā izriet no Reglamenta 168. un 169. panta – kuri šajā ziņā papildina Statūtu 56.–58. pantu –, apelācijas sūdzību var iesniegt nevis par Savienības iestādes vai struktūras aktu, bet tā ir jāiesniedz par Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru tiek izlemta par šo aktu celtā prasība. No šī precizējuma izriet, ka apelācijas sūdzībā katrā ziņā jālūdz pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, kas ietverts tā rezolutīvajā daļā, nevis Vispārējā tiesā apstrīdēto tiesību aktu. Apelācijas sūdzībā – kurai, izņemot īpašus apstākļus, nebūtu jāpārsniedz 25 lappuses – izvirzītajos tiesību pamatos un argumentos precīzi jānorāda apstrīdētie minētā nolēmuma motīvu daļas punkti un detalizēti jāizskaidro iemesli, kuru dēļ, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, tajā pieļauta tiesību kļūda, pretējā gadījumā tā ir nepieņemama.

22.

Lai atvieglotu saskaņā ar Reglamenta 21. panta 4. punktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējamā paziņojuma sagatavošanu, apelācijas sūdzības iesniedzējam savai apelācijas sūdzībai jāpievieno apelācijas pamatu kopsavilkums, kura maksimālais garums ir divas lappuses, un kancelejā jāiesniedz nepieciešamie materiāli un dokumenti, kas apstiprina Statūtu 19. pantā noteikto un Reglamenta 119. pantā pārņemto prasību ievērošanu.

23.

Statūtu 58.a pantā minētajās situācijās prasītājam sava prasības pieteikuma pielikumā ir jāpievieno pieteikums par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu, kura maksimālais garums ir septiņas lappuses un kurā jābūt iekļautiem visiem nepieciešamajiem elementiem, lai Tiesa varētu lemt par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu un – gadījumā, ja tā to atzītu par daļēji pieļaujamu, – noteikt apelācijas sūdzības pamatus, uz kuriem ir jāattiecas atbildes rakstam uz apelācijas sūdzību.

24.

Pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu katrā ziņā ir jābūt skaidri un precīzi izklāstītiem pamatiem, uz kuriem ir balstīta apelācijas sūdzība, tikpat skaidri un precīzi ir jānorāda ar katru pamatu izvirzītais tiesību jautājums un jābūt konkrēti izklāstītam, kāpēc šis jautājums ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai.

25.

Saskaņā ar Reglamenta 170.a panta 1. punktu šāda pieteikuma neiesniegšana padara apelācijas sūdzību nepieņemamu vispār.

Atbildes raksts uz apelācijas sūdzību

26.

Nepagarināmā divu mēnešu termiņā – kam pieskaitīts vienots 10 dienu termiņš, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, – kopš dienas, kad apelācijas sūdzība izsniegta lietas dalībniekam, jebkurš Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks var iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību. Šī raksta saturam ir piemērojamas Reglamenta 173. punktā noteiktās prasības, un saskaņā ar šī paša reglamenta 174. pantu atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lūdz pilnībā vai daļēji apmierināt vai noraidīt apelācijas sūdzību. Atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību ietvertie juridiskie argumenti iespēju robežās ir jāstrukturē saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītajiem apelācijas pamatiem, bet šajā rakstā nav jāatgādina strīda faktiskie un tiesiskie apstākļi, izņemot, ja tiek apstrīdēts vai ir papildus jāprecizē to atspoguļojums apelācijas sūdzībā. Savukārt tad, ja tiek apstrīdēta šīs apelācijas sūdzības pilnīga vai daļēja pieņemamība, tas jāietver pašā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību, jo apelācijas sūdzībām nav piemērojama Reglamenta 151. pantā paredzētā iespēja iebildumu par prasības nepieņemamību izvirzīt ar atsevišķu dokumentu. Tāpat kā apelācijas sūdzībai, izņemot īpašus apstākļus, atbildes rakstam uz apelācijas sūdzību nebūtu jāpārsniedz 25 lappuses.

Pretapelācijas sūdzība

27.

Ja Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kad viņam ir izsniegta apelācijas sūdzība, vēlas apstrīdēt kādu apelācijas sūdzībā neminētu Vispārējās tiesas nolēmuma aspektu, šim dalībniekam par Vispārējās tiesas nolēmumu ir jāiesniedz pretapelācijas sūdzība. Šī sūdzība jāiesniedz ar atsevišķu dokumentu tādā pašā nepagarināmā termiņā kā atbildes raksts uz apelācijas sūdzību, un tai jāatbilst Reglamenta 177. un 178. pantā izklāstītajām prasībām. Tajā ietvertajiem tiesību pamatiem un argumentiem katrā ziņā ir jāatšķiras no tiem, kuri ir izvirzīti atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību.

Atbildes raksts uz pretapelācijas sūdzību

28.

Ja ir iesniegta pretapelācijas sūdzība, apelācijas sūdzības iesniedzējs vai cits Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai pretapelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta, var iesniegt atbildes rakstu uz pretapelācijas sūdzību, kurā ir jāapspriež vienīgi šajā pretapelācijas sūdzībā izvirzītie pamati. Saskaņā ar Reglamenta 179. pantu šis raksts jāiesniedz divu mēnešu laikā no pretapelācijas sūdzības izsniegšanas, un šis termiņš (kam pieskaitīts vienots 10 dienu termiņš, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu) nav pagarināms.

Replikas raksts un atbildes raksts uz repliku

29.

Gan pamatapelācijas sūdzību vai pretapelācijas sūdzību, gan atbildes rakstu uz apelācijas vai pretapelācijas sūdzību var papildināt ar replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku, tostarp, lai lietas dalībniekiem ļautu izteikt viedokli attiecībā uz atbildes rakstā uz apelācijas vai pretapelācijas sūdzību minēto iebildi par nepieņemamību vai jaunu informāciju. Atšķirībā no tiešajām prasībām piemērojamajiem noteikumiem šī iespēja tomēr ir atkarīga no Tiesas priekšsēdētāja skaidri izteiktas atļaujas. Šajā nolūkā apelācijas (vai pretapelācijas) sūdzības iesniedzējam septiņu dienu laikā (kam pieskaitīts vienots 10 dienu termiņš, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu) pēc tam, kad izsniegts atbildes raksts uz apelācijas (vai pretapelācijas) sūdzību, ir jāiesniedz pienācīgi motivēts pieteikums, kurā izklāstīti iemesli, kuru dēļ, pēc šī lietas dalībnieka domām, ir nepieciešama replika. Šim pieteikumam – kuram nebūtu jāpārsniedz trīs lappuses – ir jābūt pašam par sevi saprotamam, lai nav jāizmanto apelācijas sūdzība vai atbildes raksts uz apelācijas sūdzību.

30.

Apelācijas sūdzību, kuru ietvaros izvērtē tikai tiesību jautājumus, īpašā rakstura dēļ priekšsēdētājs turklāt, ja viņš apmierina pieteikumu par replikas rakstu, var ierobežot šī raksta, kā arī tam sekojošā atbildes raksta uz repliku priekšmetu un lappušu skaitu. Šo norāžu ievērošana ir būtisks tiesvedības pienācīgas norises priekšnoteikums, un atļautā lappušu skaita pārsniegšanas vai citu jautājumu skaršanas replikas rakstā vai atbildes rakstā uz repliku gadījumā šis raksts tiek nosūtīts atpakaļ tā autoram.

Saskaņā ar Statūtu 57. pantu iesniegtas apelācijas sūdzības

31.

Šo norādījumu 20.–30. punktā ietvertie noteikumi tomēr nav pilnībā piemērojami apelācijas sūdzībām par Vispārējās tiesas nolēmumiem, ar kuriem tiek noraidīti pieteikumi par iestāšanos lietā vai kuri pieņemti, izskatot atbilstoši LESD 278. vai 279. pantam iesniegtu pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu. Saskaņā ar Statūtu 57. panta trešo daļu šādām apelācijas sūdzībām ir piemērojama tāda pati procedūra kā tieši Tiesā iesniegtam pieteikumam par pagaidu pasākumu noteikšanu. Tādējādi lietas dalībniekiem tiek noteikts īss termiņš iespējamo apsvērumu par apelācijas sūdzību sniegšanai un Tiesa par to lemj bez papildu rakstveida daļas un bez mutvārdu daļas.

Konfidencialitāte saistībā ar apelācijas sūdzībām

32.

Kā izriet no iepriekš minētajiem noteikumiem, apelācijas sūdzību un pēc tās iesniegtos procesuālos rakstus izsniedz visiem Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībniekiem neatkarīgi no procesuālā statusa (puse vai persona, kas iestājusies lietā), kāds tiem bijis šajā tiesā. Tā kā saskaņā ar Statūtu 58. pantu apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem, lietas dalībniekiem savos procesuālajos rakstos principā ir jāatturas no atsaukšanās uz slepeniem vai konfidenciāliem elementiem. Ja izņēmuma kārtā tas tomēr ir noticis, lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz dažu sava procesuālā raksta elementu konfidencialitāti, tiek aicināts ar atsevišķu dokumentu iesniegt pienācīgi motivētu pieteikumu par konfidencialitāti (precizējot gan lūgtās konfidencialitātes apjomu, gan procesa dalībniekus, attiecībā uz kuriem tā tiek lūgta), kā arī sava procesuālā raksta nekonfidenciālu versiju, kas var tikt izsniegta šiem citiem lietas dalībniekiem. Pieteikuma par konfidencialitāti – un šī pieteikuma tvērums katrā ziņā nevar pārsniegt konfidencialitāti, ko Vispārējā tiesa jau ir noteikusi attiecībā uz personu, kas iestājusies lietā, – daļējas apmierināšanas gadījumā lietas dalībnieks, kuram piešķirta šī konfidencialitāte, tiek aicināts nekavējoties iesniegt sava procesuālā raksta jaunu, nekonfidenciālu versiju, kas var tikt izsniegta pārējiem lietas dalībniekiem.

Iestāšanās lietā tiešajās prasībās un apelācijas tiesvedībā

Pieteikums par iestāšanos lietā

33.

Saskaņā ar Statūtu 40. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, no vienas puses, un atbilstoši šī panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem nosacījumiem trešās valstis, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, EBTA Uzraudzības iestāde, Savienības struktūras, kā arī jebkura fiziska vai juridiska persona, no otras puses, var iestāties lietās, ko izskata Tiesa, lai pilnībā vai daļēji atbalstītu vienas puses prasījumus. Lai pieteikums par iestāšanos lietā varētu tikt ņemts vērā, tas jāiesniedz Reglamenta 130. panta 1. punktā (tiešās prasības) vai 190. panta 2. punktā (apelācijas tiesvedība) paredzētajā termiņā un tam jāatbilst šī paša reglamenta 130. panta 2.–4. punktā minētajām prasībām.

Iestāšanās raksts

34.

Ja pieteikums par iestāšanos lietā tiek apmierināts, persona, kas iestājusies lietā, saņem visus lietas dalībniekiem izsniegtos procesuālos dokumentus, izņemot attiecīgā gadījumā slepenus vai konfidenciālus materiālus vai dokumentus, un iestāšanās raksta iesniegšanai tās rīcībā ir viens mēnesis, skaitot no šo dokumentu saņemšanas dienas. Lai gan šim rakstam jāatbilst Reglamenta 132. panta 2. punkta prasībām, tomēr tā saturs katrā ziņā ir kodolīgāks nekā atbalstītā lietas dalībnieka procesuālais raksts un tā garumam nebūtu jāpārsniedz 10 lappuses. Tā kā iestāšanās lietā ir pakārtota pamata strīdam, personai, kas iestājusies lietā, jāatturas savā rakstā atkārtot pamatus vai argumentus, kas ietverti tās atbalstītā lietas dalībnieka procesuālajos rakstos, un tai jāizklāsta vienīgi šī lietas dalībnieka nostāju apstiprinoši papildu pamati vai argumenti. Strīda tiesisko un faktisko apstākļu atkārtošana ir lieka, izņemot, ja to atspoguļojums pušu procesuālajos rakstos tiek apstrīdēts vai ir jāprecizē.

Apsvērumi par iestāšanās rakstu

35.

Pēc iestāšanās raksta iesniegšanas priekšsēdētājs, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, var noteikt termiņu īsu apsvērumu par šo rakstu sniegšanai. Šādu apsvērumu, kuru garumam nebūtu jāpārsniedz 5 lappuses, iesniegšana tomēr ir fakultatīva. Šo apsvērumu mērķis ir vienīgi ļaut pusēm reaģēt uz dažiem personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumiem vai formulēt nostāju par jauniem pamatiem vai argumentiem, kurus tā izvirzījusi. Ja šādu apstākļu nav, ir ieteicams atteikties no šādu apsvērumu iesniegšanas, lai nelietderīgi nepagarinātu tiesvedības rakstveida daļas ilgumu.

Novēloti pieteikumi par iestāšanos lietā

36.

Ciktāl pēc Reglamenta 130. panta 1. punktā vai 190. panta 2. punktā paredzētā termiņa beigām iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā atbilst Reglamenta 130. panta 2.–4. punkta prasībām, Tiesa to var izskatīt, ja vien tā to ir saņēmusi, pirms ir pieņemts lēmums sākt šī paša reglamenta 60. panta 4. punktā noteikto tiesvedības mutvārdu daļu. Šādā gadījumā persona, kas iestājusies lietā, var iesniegt savus apsvērumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ja tāda notiek.

Iestāšanās lietā saistībā ar pieteikumu par pagaidu noregulējumu vai paātrinātā tiesvedībā

37.

Principā tas ir tāpat saistībā ar pieteikumu par pagaidu noregulējumu vai paātrinātās tiesvedības piemērošanas gadījumos. Izņemot īpašus apstākļus, kas pamato rakstveida apsvērumu iesniegšanu, persona vai struktūra, kurai ir atļauts iestāties lietā saistībā ar šādu tiesvedību, savus apsvērumus varēs paust vienīgi mutvārdos, ja tiek noturēta tiesas sēde.

Iestāšanās lietā izslēgšana prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā

38.

Iepriekš minētie noteikumi par iestāšanos lietā savukārt nav piemērojami prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai. Tā kā šai lietu kategorijai nav strīda rakstura, ievērojot īpašo Tiesas lomu, kad tā, sniedzot prejudiciālu nolēmumu, lemj par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, vienīgi Statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām – un attiecīgā gadījumā Savienības iestādēm vai struktūrām, kuras tiek lūgtas to darīt saskaņā ar Statūtu 24. panta otro daļu, – ir tiesības iesniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus par jautājumiem, kurus Tiesai ir nodevušas dalībvalstu tiesas.

Procesuālo dokumentu forma un struktūra

39.

Neatkarīgi no iepriekš minētā un prasībām par procesuālo dokumentu saturu, kas izriet no Statūtu un Reglamenta noteikumiem, Tiesā iesniegtajiem procesuālajiem rakstiem un rakstveida apsvērumiem jāatbilst zināmām papildu prasībām, kuras domātas, lai Tiesai atvieglotu šo dokumentu uztveramību un izskatīšanu, tostarp elektroniski. Šīs prasības attiecas gan uz procesuālo dokumentu formu un noformējumu, gan uz to struktūru un garumu.

40.

No formas viedokļa ir absolūti nepieciešams, lai lietas dalībnieku iesniegtie procesuālie raksti vai apsvērumi būtu tādā formā, kas pieļauj dokumentu elektronisku apstrādi Tiesā. No šī skatpunkta jāņem vērā šādas prasības:

procesuālais raksts vai apsvērumi ir sagatavoti uz balta papīra bez līnijām A4 formātā, un tekstam ir jābūt tikai vienā lapas pusē, nevis tās abās pusēs,

tekstam ir izmantots ierastais šrifts (piemēram, “Times New Roman”, “Courier” vai “Arial”), raksta zīmju lielums ir vismaz 12 punkti tekstā un 10 punkti zemsvītras piezīmēs, tekstam ir 1,5 intervāla atstarpe starp rindām un vismaz 2,5 cm no lappuses malām (augšmalā, apakšmalā, kreisajā un labajā pusē),

visas procesuālā raksta vai apsvērumu rindkopas ir numurētas pēc kārtas augošā secībā,

tas pats attiecas uz procesuālā raksta vai apsvērumu lapām, ieskaitot iespējamos pielikumus un to sarakstu, kas ir numurēti pēc kārtas augošā secībā, numurus norādot lapas augšējā labajā stūrī,

zīmju skaits procesuālā raksta vai apsvērumu lappusēs nepārsniedz 1500 zīmes vienā lappusē, neskaitot atstarpes,

visbeidzot, ja procesuālais raksts vai apsvērumi Tiesai nav nosūtīti elektroniski, to lapas ir savienotas, neizmantojot noturīgus savienotājlīdzekļus, tādus kā līme vai skavas, lai tās viegli varētu atdalīt.

41.

Papildus šīm formālajām prasībām Tiesā iesniegtie procesuālie dokumenti jāsagatavo tādā veidā, lai to struktūru un tvērumu būtu iespējams saprast jau no pirmajām lappusēm. Papildus norādei iesniegtā attiecīgā procesuālā raksta vai apsvērumu pirmajā lappusē par dokumenta nosaukumu, lietas numuru (ja kanceleja to jau ir paziņojusi) un lietas dalībniekiem, uz kuriem tā attiecas, vai to iniciāļiem (ja lieta ir anonimizēta), to sākumā ir īss kopsavilkums par tā autora izvēlēto izklāsta plānu vai satura rādītājs. Šis procesuālais raksts vai apsvērumi katrā ziņā tiek pabeigti ar autora prasījumiem vai – prejudiciālā nolēmuma lietā – ar atbildēm, ko tas ierosina sniegt uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

42.

Lai gan Tiesai iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem attiecībā uz to saturu nav piemērojamas nekādas citas kā vien no Statūtiem un Reglamenta izrietošās prasības, tomēr jāņem vērā, ka uz šiem dokumentiem ir balstīta Tiesas veiktā lietas materiālu izpēte un parasti tie jāpārtulko Tiesai vai iestādei, kas ir to autore. Tādējādi tiesvedības pienācīgas norises, kā arī pašu lietas dalībnieku interesēs procesuālie raksti un apsvērumi jāsagatavo vienkāršā un precīzā valodā, neizmantojot valsts tiesību sistēmai raksturīgus tehniskus terminus. Jāvairās no atkārtojumiem, un, ciktāl iespējams, īsiem teikumiem ir dodama priekšroka salīdzinājumā ar gariem un sarežģītiem teikumiem, kuros izmantoti iestarpinājumi un palīgteikumi.

43.

Ja lietas dalībnieki savā procesuālajā rakstā vai apsvērumos atsaucas uz konkrētu valsts vai Savienības tiesību dokumentu vai tiesību aktu, atsaucēm uz šo dokumentu vai tiesību aktu jābūt precīzām gan attiecībā uz tā pieņemšanas un, ja iespējams, publicēšanas datumu, gan attiecībā uz tā piemērojamību laikā. Tāpat, ja lietas dalībnieki min kādu citātu vai fragmentu no tiesas nolēmuma vai ģenerāladvokāta secinājumiem, tiem tiek lūgts precizēt gan nolēmuma vai secinājumu attiecīgās lietas numuru, gan ECLI (“European Case Law Identifier”) numuru, kā arī sniegt precīzas atsauces uz attiecīgo citātu.

44.

Visbeidzot jāatgādina, ka lietas dalībnieku vai Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu tiesiskie argumenti jāietver procesuālajos rakstos un apsvērumos, nevis iespējami pievienotajos pielikumos, kuri parasti netiek tulkoti. Procesuālajam rakstam vai apsvērumiem kā pielikumus pievieno tikai tādus dokumentus, kas minēti paša procesuālā raksta vai apsvērumu tekstā un kas ir vajadzīgi, lai pierādītu vai ilustrētu to saturu. Turklāt saskaņā ar Reglamenta 57. panta 4. punktu pielikumus pieņem tikai tad, ja kopā ar tiem tiek iesniegts pielikumu saraksts. Šajā sarakstā attiecībā uz katru pievienoto dokumentu norāda pielikuma numuru, īsu norādi par tā veidu, kā arī procesuālā raksta vai apsvērumu lapas vai rindkopas numuru, kurā dokuments ir minēts un kas pamato tā iesniegšanu.

45.

Ja procesuālajā dokumentā acīmredzami nav ievērotas iepriekšējās rindiņās minētās prasības, it īpaši norādes par šī dokumenta garumu, kanceleja var aicināt iesniegtā dokumenta autoru īsā termiņā novērst tā trūkumus.

Procesuālo dokumentu iesniegšana un nosūtīšana

46.

Kancelejā var iesniegt vienīgi procesuālajos noteikumos skaidri paredzētus dokumentus. Šie dokumenti jāiesniedz noteiktajos termiņos, ievērojot Reglamenta 57. pantā noteiktās prasības.

47.

Tiesas ieteiktais procesuālā dokumenta iesniegšanas veids ir iesniegšana, kas veikta, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia. Tā ļauj procesuālos dokumentus iesniegt un izsniegt tikai elektroniski, bez nepieciešamības iesniegt Tiesai nosūtītā dokumenta apliecinātas kopijas vai dublēt šo nosūtīšanu ar pasta sūtījumu. Piekļuves lietojumprogrammai e-Curia kārtība un tās lietošanas noteikumi ir sīki aprakstīti Tiesas 2018. gada 16. oktobra lēmumā par procesuālo dokumentu iesniegšanu un izsniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia, kā arī lietošanas noteikumos, uz kuriem ir atsauce šajā lēmumā. Šie dokumenti ir pieejami iestādes interneta vietnē (https://curia.europa.eu/jcms/jcms/P_78957/lv/).

48.

Ja procesuālais dokuments netiek Tiesai nosūtīts, izmantojot iepriekš minēto lietojumprogrammu, to Tiesai var nosūtīt arī pa pastu. Aploksne ar šo dokumentu adresējama Tiesas kancelejai uz šādu adresi: Rue du Fort Niedergrünewald – L-2925 Luxembourg. Šajā ziņā ir lietderīgi atgādināt, ka saskaņā ar Reglamenta 57. panta 7. punktu procesuālo termiņu skaitīšanai ņem vērā tikai to dienu un laiku, kad oriģināleksemplārs ir iesniegts kancelejā. Tādējādi, lai izvairītos no termiņa nokavējuma, ir ļoti ieteicams attiecīgajam sūtījumam izmantot ierakstītu vēstuli vai eksprespastu, to nosūtot vairākas dienas pirms dokumenta iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, vai fiziski nogādāt attiecīgo dokumentu Tiesas kancelejā vai arī – ārpus kancelejas darba laika – Tiesas ēku reģistratūrā, kur atbildīgais darbinieks apstiprinās šī dokumenta saņemšanu, atzīmējot uz tā iesniegšanas dienu un laiku.

49.

Visbeidzot, parakstīta procesuāla dokumenta oriģināla kopiju Tiesas kancelejā šobrīd ir iespējams iesniegt arī, to nosūtot e-pasta pielikumā (ecj.registry@curia.europa.eu) vai pa faksu ((+ 352) 43 37 66). Neskarot šiem diviem nosūtīšanas veidiem piemītošos tehniskos ierobežojumus, jāatgādina, ka procesuālais dokuments, kas nosūtīts pa elektronisko pastu vai faksu, ir uzskatāms par iesniegtu termiņā tikai tad, ja vēlākais 10 dienu laikā pēc šī parakstītā oriģināla kopijas nosūtīšanas pa elektronisko pastu vai faksu kancelejā tiek saņemts parakstīts oriģināls līdz ar Reglamenta 57. panta 2. punktā minētajiem pielikumiem un kopijām. Šis oriģināls ir jānosūta nekavējoties, tūlīt pēc kopijas nosūtīšanas, bez jebkādu, pat nelielu grozījumu un labojumu izdarīšanas. Gadījumā, ja parakstītais oriģināls un iepriekš nosūtītā kopija atšķiras, ņem vērā tikai dienu, kad iesniegts parakstītais oriģināls.

50.

Lai Tiesai atvieglotu iesniegto procesuālo rakstu vai apsvērumu apstrādi un it īpaši to tulkošanu vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās, lietas dalībnieki tiek aicināti – papildus sava procesuālā raksta vai apsvērumu oriģināla, kurš vienīgais ir autentisks, nosūtīšanai paredzētajos termiņos – iesniegt šī procesuālā raksta vai apsvērumu rediģējamu versiju (kas sagatavota tādā tekstu apstrādes programmā kā “Word”, “OpenOffice” vai “LibreOffice”), to nosūtot uz šādu adresi: editable-versions@curia.europa.eu.

III.   TIESVEDĪBAS MUTVĀRDU DAĻA

51.

Kā izriet no Statūtu 20. panta ceturtās daļas, tiesvedības mutvārdu daļā būtībā ietilpst divi nodalīti posmi: lietas dalībnieku vai Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu uzklausīšana un ģenerāladvokāta secinājumu sniegšana. Saskaņā ar Statūtu 20. panta piekto daļu Tiesa, ja tā uzskata, ka lieta nav saistīta ar jaunu tiesību jautājumu, tomēr var pieņemt lēmumu, ka lieta izlemjama bez ģenerāladvokāta secinājumiem. Kas attiecas uz tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai organizēšanu, tā nav sistemātiska.

Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai mērķis

52.

Ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļas nozīmīgumu attiecībā uz Tiesā izskatāmajām lietām un neskarot Reglamenta 76. panta 3. punktu, attiecībā uz prejudiciālā nolēmuma tiesvedību galvenais kritērijs tiesas sēdes noturēšanai nav tik daudz šāda skaidri formulēta pieteikuma izteikšana, cik pašas Tiesas vērtējums par šīs tiesas sēdes pievienoto vērtību un tās potenciālo pienesumu strīda risinājumam vai atbilžu, ko Tiesa varētu sniegt uz dalībvalsts tiesas uzdotajiem jautājumiem, noteikšanai. Tādējādi Tiesa organizē tiesas sēdi vienmēr, kad tā var sekmēt labāku lietas un tās raisīto jautājumu izpratni, neatkarīgi no tā, vai lietas dalībnieki vai Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas ir iesnieguši šādu pieteikumu.

Pieteikums par tiesas sēdes noturēšanu

53.

Ja šie lietas dalībnieki vai šīs ieinteresētās personas uzskata, ka lietā jānotur tiesas sēde, tiem katrā ziņā pēc dokumenta par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu izsniegšanas vēstulē Tiesai jānorāda precīzi iemesli, kādēļ tie vēlas, lai Tiesa tos uzklausa. Šiem iemesliem – kurus nevar sajaukt ar procesuālo rakstu vai rakstveida apsvērumiem un kuriem nebūtu jāpārsniedz trīs lappuses – jāizriet no konkrēta vērtējuma par to, kāpēc attiecīgajam lietas dalībniekam ir lietderīga tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, un tajos ir jānorāda lietas materiālu vai argumentu daļas, ko šis lietas dalībnieks uzskata par vajadzīgu plašāk izvērst vai atspēkot tiesas sēdē. Nepietiek ar to vien, ka vispārīgi tiek veikta atsauce uz, piemēram, lietas vai Tiesas izšķiramo jautājumu nozīmīgumu.

Uzaicinājums uz tiesas sēdi un ātras atbildes uz šo uzaicinājumu nepieciešamība

54.

Ja Tiesa konkrētā lietā nolemj organizēt tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, tā nosaka precīzu dienu un laiku, un kanceleja nekavējoties lietas dalībniekus vai Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas uzaicina uz tiesas sēdi, tos informējot arī par iztiesāšanas sastāvu, kuram Tiesa nodevusi lietu, Tiesas noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem un – attiecīgā gadījumā – par ģenerāladvokāta secinājumu neesamību. Lai ļautu Tiesai šo tiesas sēdi organizēt optimālos apstākļos, puses un ieinteresētās personas tiek lūgtas atbildēt uz kancelejas vēstuli īsā termiņā, norādot tostarp, vai tām ir nodoms patiešām piedalīties tiesas sēdē, kā arī advokāta vai pārstāvja, kas tās šajā tiesas sēdē pārstāvēs, uzvārdu. Novēlota atbilde uz kancelejas uzaicinājuma vēstulēm apdraud pienācīgu tiesas sēdes organizāciju gan no attiecīgajam lietas dalībniekam Tiesas piešķirtā runas laika ilguma viedokļa, gan no Mutvārdu tulkošanas dienesta iespēju ierobežojumu viedokļa.

Ar tiesas sēdi saistītie pasākumi

55.

Personām, kuras uzstājas Tiesā, neatkarīgi no sava nosaukuma un statusa ir jābūt tērptām mantijā. Pārstāvji un advokāti, kas piedalās tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, tiek aicināti ņemt līdzi savu mantiju. Gadījumā, ja lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem nav mantiju, Tiesas rīcībā ir dažas mantijas, bet, tā kā to skaits un izmēri ir ierobežoti, attiecīgie dalībnieki un pārstāvji tiek lūgti Tiesu par to iepriekš informēt savā atbildē uz uzaicinājumu uz tiesas sēdi.

56.

Lai nodrošinātu optimālu tiesas sēdes organizāciju, lietas dalībnieki un to pārstāvji tiek lūgti šajā pašā atbildē arī informēt Tiesu par jebkādiem īpašiem pasākumiem viņu efektīvas dalības tiesas sēdē atvieglošanai, it īpaši invaliditātes vai ierobežotu pārvietošanās spēju gadījumā.

57.

Gan satiksmes apstākļu Luksemburgā dēļ, gan saistībā ar piekļuvei Tiesas ēkām piemērojamajiem drošības pasākumiem ir ieteicams atbilstoši rīkoties, lai tiesas sēdes dienā zālē, kurā notiks mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana, nokļūtu labu brīdi pirms noteiktā tās sākuma laika. Pirms tiesas sēdes sākuma ir ierasts, ka iztiesāšanas sastāva tiesnešiem ir īsa tikšanās ar lietas dalībnieku vai Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu pārstāvjiem saistībā ar tiesas sēdes organizēšanu. Šajā gadījumā tiesnesis referents un ģenerāladvokāts var lūgt iepriekš minētos pārstāvjus tiesas sēdē sniegt papildu precizējumus par noteiktiem jautājumiem vai precizēt kādu īpašu attiecīgās lietas aspektu.

Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai parastā norise

58.

Lai gan tiesas sēdes norise var būt atšķirīga atkarībā no katras lietas apstākļiem, principā tā ietver trīs daļas: mutvārdu paskaidrojumus šaurā nozīmē, Tiesas locekļu jautājumus un replikas.

Tiesas sēdes pirmā daļa: mutvārdu paskaidrojumi

Mutvārdu paskaidrojumu mērķis

59.

Izņemot īpašus apstākļus, tiesas sēde parasti sākas ar lietas dalībnieku vai Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu mutvārdu paskaidrojumiem. Ņemot vērā informāciju, kas Tiesai jau ir zināma no tiesvedības rakstveida daļas, mutvārdu paskaidrojumu mērķis nav atgādināt iesniegto procesuālo rakstu vai rakstveida apsvērumu saturu. Tie ir paredzēti, lai iepriekš minētajiem lietas dalībniekiem vai ieinteresētajām personām dotu iespēju apmierināt iespējamos lūgumus sniegt mutvārdu paskaidrojumus tikai par noteiktiem jautājumiem un atbildēt uz jautājumiem, ko Tiesa viņiem var būt uzdevusi pirms tiesas sēdes. Ciktāl iespējams, personas, kuras piedalās tiesas sēdē un kuras aizstāv vienu viedokli vai kuru nostājas ir vienādas, tiek aicinātas pirms tiesas sēdes saskaņot savas uzstāšanās, lai izvairītos no nevajadzīgas atkārtošanās.

Uzstāšanās laiks un tā iespējamā pagarināšana

60.

Uzstāšanās laiku nosaka iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs, konsultējoties ar tiesnesi referentu un attiecīgā gadījumā ar ģenerāladvokātu, kurš ir atbildīgs par lietu. Parasti uzstāšanās laiks ir 15 minūtes neatkarīgi no iztiesāšanas sastāva, kuram nodota lieta, tomēr šo laiku var pagarināt vai saīsināt atkarībā no lietas rakstura vai īpašās sarežģītības, personu, kas piedalās tiesas sēdē, skaita un procesuālā statusa, kā arī iespējamajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem. Izņēmuma gadījumā iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs pēc lietas dalībnieka vai Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas pienācīgi motivēta lūguma var piešķirt uzstāšanās laika pagarinājumu. Tomēr, lai šāds lūgums varētu tikt ņemts vērā, attiecīgajam lietas dalībniekam vai ieinteresētajai personai tas jāizsaka atbildē uz uzaicinājumu uz tiesas sēdi.

Paskaidrojumu sniedzēju skaits

61.

Ar pienācīgu tiesas sēdes norisi saistītu apsvērumu dēļ tiesas sēdē klātesošo lietas dalībnieku vai ieinteresēto personu mutvārdu paskaidrojumus attiecībā uz katru no viņiem var sniegt tikai viena persona. Izņēmuma kārtā tomēr var atļaut uzstāties vēl vienai personai, ja to pamato lietas raksturs vai īpašā sarežģītība, ar nosacījumu, ka šāds pienācīgi motivēts lūgums ir izteikts attiecīgā lietas dalībnieka vai ieinteresētās personas atbildē uz uzaicinājumu uz tiesas sēdi. Ja šī atļauja tiek sniegta, tā tomēr neietver uzstāšanās laika pagarinājumu un abiem runātajiem savā starpā jāsadala attiecīgajam lietas dalībniekiem piešķirtais uzstāšanās laiks.

Mutvārdu paskaidrojumu valoda

62.

Neskarot dalībvalstu iespēju izmantot savu oficiālo valodu, kad tās piedalās tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai, kā arī trešo valstu iespēju izmantot kādu no Reglamenta 36. pantā minētajām valodām, kad tās piedalās prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā vai iestājas Tiesas izskatāmajā lietā, pārējiem lietas dalībniekiem ir jāuzstājas tiesvedības valodā, kas noteikta atbilstoši iepriekš minētā Reglamenta 37. pantā minētajiem noteikumiem.

63.

Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā pamatlietas puses izņēmuma kārtā var lūgt Tiesai atļauju tiesvedības mutvārdu daļā izmantot citu valodu, kas nav iesniedzējtiesas valoda. Šis pieteikums – kas iesniedzams attiecīgās puses atbildē uz uzaicinājumu uz tiesas sēdi – ir pienācīgi jāpamato, un tajā jāizskaidro iemesli, kuru dēļ tiek lūgts ļaut izmantot citu valodu, kā arī iemesli par labu šīs citas valodas izmantošanai kā vienai no Reglamenta 36. pantā minētajām valodām. Saskaņā ar minētā Reglamenta 37. panta 4. punktu lēmumu par šo pieteikumu pieņem iztiesāšanas sastāva, kuram lieta nodota izskatīšanai, priekšsēdētājs vai Tiesa, iepriekš par to uzklausot otru pamatlietas pusi (vai pārējās pamatlietas puses) un ģenerāladvokātu. Ja šis pieteikums tiek apmierināts, lūgto valodu var izmantot visas Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas.

64.

Iepriekšējā punktā minētais izņēmums tomēr ir piemērojams tikai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībās. Izņemot šo norādījumu 62. punktā minētos gadījumus, lietas dalībniekiem tiešo prasību un apelācijas tiesvedībā ir jāsniedz mutvārdu paskaidrojumi vai replikas un jāatbild uz Tiesas eventuālajiem jautājumiem tiesvedības valodā (3).

Tiesas sēdes otrā daļa: Tiesas locekļu jautājumi

65.

Neskarot jautājumus, kurus Tiesas locekļi var būt uzdevuši pirms mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas vai tās laikā, pēc šo mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas runātājiem var tikt lūgts atbildēt uz Tiesas locekļu papildu jautājumiem. Šo jautājumu mērķis ir papildināt šo tiesas locekļu rīcībā esošo informāciju par lietas materiāliem un ļaut runātajiem izskaidrot vai detalizēt atsevišķus jautājumus, kuriem attiecīgā gadījumā joprojām ir vajadzīgi papildu precizējumi.

Tiesas sēdes trešā daļa: replikas

66.

Pēc šīs viedokļu apmaiņas lietas dalībniekiem vai Statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām visbeidzot ir iespēja sniegt īsu repliku, ja tie uzskata to par nepieciešamu. Šīs replikas, kuru maksimālais garums ir piecas minūtes katrai, nav mutvārdu paskaidrojumu otrā kārta. To vienīgais mērķis ir ļaut runātājiem īsi atbildēt uz tiesas sēdē citu lietas dalībnieku vai Tiesas locekļu sniegtajiem apsvērumiem vai uzdotajiem jautājumiem. Ja viena lietas dalībnieka pārstāvībai ir ticis ļauts uzstāties diviem runātājiem, tikai viens no viņiem var sniegt repliku.

Sinhronā tulkojuma ietekme un ierobežojumi

67.

Sniedzot gan mutvārdu paskaidrojumus, gan replikas vai atbildes uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem, runātājiem jāpatur prātā, ka viņu runas iztiesāšanas sastāva locekļi, ģenerāladvokāts un Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas bieži klausās sinhronajā tulkojumā. Tiesas sēdes pienācīgas norises interesēs, lai nodrošinātu sniegtā tulkojuma kvalitāti, lietas dalībnieku vai Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu pārstāvji tiek lūgti, ja viņu rīcībā ir mutvārdu paskaidrojumu teksts vai piezīmes, kaut vai īsas, vai uzstāšanās plāns, tiklīdz ir iespējams, to pirms tiesas sēdes nosūtīt Mutvārdu tulkošanas dienestam vai nu ar elektroniskā pasta vēstuli (Interpretation@curia.europa.eu), vai pa faksu ((+ 352) 43 03 36 97). Šis mutvārdu paskaidrojumu teksts vai piezīmes ir domāti vienīgi tulkiem, un pēc tiesas sēdes tie tiek iznīcināti. Tie netiek ne nosūtīti iztiesāšanas sastāva locekļiem vai par lietu atbildīgajam ģenerāladvokātam, ne iekļauti lietas materiālos.

68.

Lai atvieglotu tulkošanu un līdz ar to – mutvārdu paskaidrojumu izpratni gan iztiesāšanas sastāva locekļiem un par lietu atbildīgajam ģenerāladvokātam, gan pārējiem tiesas sēdē klātesošajiem lietas dalībniekiem, ir būtiski tās laikā runāt tieši mikrofonā, dabiskā ritmā un ne pārāk ātri. Tulkošanu atvieglo, ja runātājs iepriekš dara zināmu savas uzstāšanās plānu un konsekventi dod priekšroku īsiem, vienkāršiem teikumiem. Turklāt, ja runātājs mutvārdu uzstāšanās laikā atsaucas uz Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumu, viņš tiek aicināts precizēt šī nolēmuma datumu, kā arī attiecīgās lietas numuru un nosaukumu.

Turpmākā norise pēc tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai

69.

Lietas dalībnieku vai Statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu aktīva dalība beidzas ar tiesas sēdes beigām. Neskarot Reglamenta 83. pantā minēto izņēmuma gadījumu – tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotas sākšanas iespēju, lietas dalībnieki vai minētās ieinteresētās personas vairs nav tiesīgi sniegt rakstveida vai mutvārdu apsvērumus, tostarp reaģējot uz ģenerāladvokāta secinājumiem, ja iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai ir pasludinājis par pabeigtu.

IV.   NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

70.

Ar šiem praktiskajiem norādījumiem tiek atcelti un aizstāti 2013. gada 25. novembra Praktiskie norādījumi lietas dalībniekiem par tiesā iesniegtajām lietām.

71.

Šie praktiskie norādījumi tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc to publicēšanas.

Pieņemti Luksemburgā 2019. gada 10. decembrī.


(1)  OV L 31, 31.1.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 265, 22.9.2012., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2019. gada 26. novembrī (OV L 316, 6.12.2019., 103. lpp.).

(3)  Tiesvedībās par pienākumu neizpildi atbildētājai dalībvalstij tiesvedības mutvārdu daļā ir tiesības izmantot citu, nevis rakstveida daļā izmantoto valodu, ar nosacījumu tomēr, ka šī cita valoda ir viena no šīs valsts oficiālajām valodām un ka pieteikums par tās izmantošanu ir iesniegts savlaicīgi, ja iespējams – atbildē uz uzaicinājumu uz tiesas sēdi. Ja šis pieteikums tiek apmierināts, lūgto valodu var izmantot visi tiesvedības dalībnieki.


Top