EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020Q0124(01)

Eiropas Reģionu Komitejas Locekļu Rīcības Kodekss

OJ L 20, 24.1.2020, p. 17–23 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/proc_rules/2020/124/oj

24.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/17


EIROPAS REĢIONU KOMITEJAS LOCEKĻU RĪCĪBAS KODEKSS

Pieņemts pilnsapulcē 2019. gada 5. decembrī

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 2. un 3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) un jo īpaši tā 300. pantu un 305.–307. pantu,

ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas (turpmāk – “Komiteja”) Reglamentu,

ņemot vērā, ka Komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kuriem ir reģionālas vai vietējas vēlētas varas pilnvaras vai kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam,

ņemot vērā, ka Komitejas locekļa statusu iegūst, pamatojoties uz spēkā esošu vietējo vai reģionālo mandātu, un tā iegūšana nenozīmē pieņemšanu darbā, un ka locekļi saņem tikai vienotas likmes sanāksmes un ceļa dienas naudu, kā arī ceļa izdevumu atlīdzinājumu,

ņemot vērā, ka Komitejas locekļi, pildot pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi un darbojas Eiropas Savienības un Eiropas iedzīvotāju vispārējās interesēs;

tā kā, neskarot spēkā esošos Reglamenta noteikumus, daži no tiem izrietošie pienākumi jāizklāsta rīcības kodeksā,

Komiteja ir nolēmusi pieņemt šādu Komitejas locekļu rīcības kodeksu, kuru Komitejas locekļi paraksta sava amata pilnvaru termiņa sākumā.

1. pants

Darbības joma

Rīcības kodekss attiecas uz locekļu un aizstājēju rīcību, kas izpaužas, viņiem pildot Komitejas uzticētos pienākumus. Ikviena locekļiem adresēta norāde attiecas arī uz aizstājējiem.

Ja tiek ziņots par neatbilstīgu personāla izturēšanos pret Komitejas locekļiem, piemēro attiecīgos personāla noteikumus (1). Par varbūtējo pārkāpumu attiecīgais Komitejas loceklis informē ģenerālsekretāru.

2. pants

Principi

Uzticētos pienākumus Komitejas locekļi pilda neatkarīgi, objektīvi, godprātīgi, pārredzami un ar cieņu, kā arī ar respektu pret daudzveidību.

3. pants

Neatkarība

Pamatojoties uz LESD 300. panta 4. punktu, uzticētos pienākumus locekļi pilda pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs, un viņus nesaista nekādi obligāti norādījumi.

4. pants

Objektivitāte un interešu konflikti

1.   Uzticētos pienākumus locekļi pilda sabiedrības interesēs un objektīvi un nepanāk vai necenšas panākt nekādu tiešu vai netiešu finansiālu labumu vai jebkādu citu atlīdzību.

2.   Locekļi izvairās no jebkādas situācijas, kas var izraisīt interešu konfliktu. Interešu konflikts pastāv, ja loceklim ir tādas personiskas intereses, kas varētu neatbilstoši ietekmēt viņa kā Komitejas locekļa pienākumu izpildi. Interešu konflikta nav, kad loceklis gūst kādu labumu no tā, ka viņš pieder sabiedrībai kopumā vai kādai lielai personu kategorijai. Interešu konflikta nav arī tad, ja loceklis savu publisko pienākumu ietvaros veic darbību, piemēram, piedaloties uzņēmumu lēmumu pieņemšanas struktūrās.

3.   Ikviens loceklis, kas uzskata, ka viņš atrodas interešu konfliktā, nekavējoties rīkojas, lai saskaņā ar šā rīcības kodeksa principiem un noteikumiem interešu konfliktu novērstu. Ja loceklis nespēj atrisināt interešu konfliktu, viņš par to rakstiski ziņo Komitejas priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram.

5. pants

Godprātība

1.   Uzticētos pienākumus locekļi pilda sabiedrības interesēs un godprātīgi un nelūdz, nepieņem un nesaņem nekādu tiešu vai netiešu labumu vai atlīdzību apmaiņā pret jebkādu konkrētu rīcību saistībā ar savu darbu, un apzināti cenšas izvairīties no situācijām, kas varētu liecināt par kukuļošanu, korupciju vai neatļautu ietekmēšanu.

2.   Locekļi neiesaistās apmaksātā profesionālā lobēšanā, kas ir tieši saistīta ar Savienības lēmumu pieņemšanas procesu. Reģionālo vai vietējo interešu pārstāvēšanu neuzskata par lobēšanu.

3.   Vienmēr uzskatāms, ka savus pienākumus locekļi kā Komitejas locekļi pilda tad, kad viņi piedalās Komitejas struktūrvienību sanāksmēs, Komitejas telpās rīkotos pasākumos un tādos pasākumos, kas notiek ārpus tās telpām, bet kurus Komiteja atbalsta saskaņā ar saviem noteikumiem, un pasākumos, kuros viņi pārstāv Komiteju.

4.   Pildīdami savus pienākumus, Komitejas locekļi atturas pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot tādus, kuru aptuvenā vērtība nav lielāka par 100 EUR un kuri piedāvāti saskaņā ar pieklājības normām. Dāvanas, kuru aptuvenā vērtība ir lielāka par 100 EUR un kas pasniegtas saskaņā ar pieklājības normām, locekļi var pieņemt ar nosacījumu, ka šādas dāvanas tiek nodotas ģenerālsekretāram nākamajā Komitejas rīkotā sanāksmē, kurā pēc to saņemšanas locekļi piedalās. Priekšsēdētājs izlemj, vai šādas dāvanas, kā arī tikpat vērtīgas dāvanas, kas pasniegtas tieši viņam, kļūst par Komitejas īpašumu vai tiek ziedotas piemērotai labdarības organizācijai. Ģenerālsekretariāts reģistrē šādas dāvanas. Jebkurā gadījumā locekļiem ir jāievēro viņiem piemērojamie valsts, reģionālie un vietējie noteikumi par dāvanu pieņemšanu, arī noteikumi par dāvanu maksimālo vērtību.

5.   Komitejas locekļi ievēro Komitejas finanšu noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz ceļa izdevumu atlīdzināšanu un vienotas likmes ceļa un sanāksmes dienas naudas maksājumiem.

6. pants

Pārredzamība un finansiālo interešu deklarācija

1.   Pildīdami uzticētos pienākumus, locekļi rīkojas pārredzami un neiebilst pret likumīgu publisko kontroli pār to, kā tiek ievēroti šajā rīcības kodeksā izklāstītie principi.

2.   Ja valsts līmenī vai zemākā līmenī spēkā esošie tiesību akti paredz, ka jāiesniedz publiska finansiālo interešu deklarācija, Komitejas locekļi 60 dienu laikā pēc stāšanās amatā personīgi atbild par paziņošanu Komitejas priekšsēdētājam, ka publiskā finansiālo interešu deklarācija saistībā ar amata pilnvarām vai politiski atbildīgu amatu, uz kura pamata persona iecelta par locekli, ir iesniegta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgajiemizmaiņas. valsts vai zemākā līmenī piemērojamajiem tiesību aktiem, un norāda tīmekļa saiti uz publisko deklarāciju. Locekļi personīgi atbild par tīmekļa saites pareizību, un par visām tīmekļa saitē notikušām izmaiņām viņi priekšsēdētāju informē līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā notikušas

3.   Ja valsts vai zemākā līmenī piemērojamie tiesību akti neparedz pienākumu iesniegt publisku finansiālo interešu deklarāciju, locekļi personīgi atbild par to, lai priekšsēdētājam tiktu iesniegta deklarācija, kura aizpildāma, izmantojot šā rīcības kodeksa papildinājumā pievienoto veidlapu. Minētajā deklarācijā norāda katru subjektu, kas locekli tieši interesē finansiālā ziņā un ko var pamatoti uzskatīt par tādu, kurš var radīt interešu konfliktu, ja loceklim būtu jānodarbojas ar Komitejas lēmumu vai nostāju attiecībā uz minēto subjektu. Uzskatāms, ka loceklim ir tieša finansiāla interese saistībā ar kādu subjektu, ja loceklim pieder konkrēta finanšu daļa no subjekta kapitāla un ja šī līdzdalība dod loceklim iespēju būtiski ietekmēt subjekta pārvaldību.

4.   Par visām izmaiņām deklarācijā, kura iesniegta saskaņā ar 3. punktu, locekļi informē priekšsēdētāju līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā notikušas izmaiņas.

5.   Komiteja nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu priekšsēdētājam iesniegtā informācija ir viegli pieejama sabiedrībai.

6.   Ja priekšsēdētājs saņem informāciju, kas liek viņam uzskatīt, ka deklarācija, kuru loceklis iesniedzis saskaņā ar 2. vai 3. punktu, būtībā ir nepareiza vai novecojusi, viņš var pieprasīt loceklim labot deklarāciju un informēt Biroju par izdarīto.

7.   Ikviens ziņotājs iesniedz ģenerālsekretariātam sarakstu ar visām ieinteresētajām personām, ar kurām ir notikusi apspriešanās attiecībā uz viņa izstrādātajā atzinumā aplūkoto tematu. Ģenerālsekretariāts reģistrē šādu sarakstu, ko pēc pieprasījuma var publiskot.

7. pants

Cieņa un daudzveidības respektēšana

1.   Pildīdami uzticētos pienākumus, locekļi

a)

rīkojas profesionāli un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu atturas no jebkāda veida aizvainojošiem vai diskriminējošiem apgalvojumiem un uzvedības;

b)

pret visiem Komitejā un ikvienu, kas apmeklē kādu no Komitejas rīkotajiem pasākumiem, izturas ar cieņu, pieklājīgi un ar respektu, kā arī bez aizspriedumiem un diskriminācijas;

c)

ar saviem vārdiem vai darbībām necenšas mudināt personālu vai pārējos Komitejas locekļus pārkāpt, apiet vai ignorēt šajā rīcības kodeksā vai citos spēkā esošos tiesību aktos noteiktos principus un nepieļauj šādu uzvedību;

d)

ciktāl sniedzas viņu atbildība Komitejas ietvaros un ievērojot atbilstīgu diskrētumu, cenšas nodrošināt, ka visas domstarpības vai konflikti, kas radušies Komitejā vai kādā no tās rīkotajiem pasākumiem, tiek atrisināti nekavējoties, taisnīgi un efektīvi, un tas nozīmē arī ātru reaģēšanu uz visiem apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos (psiholoģisku vai seksuālu uzmākšanos).

2.   Piemērojot šo rīcības kodeksu, jābalstās uz Civildienesta noteikumu 12.a pantā minēto uzmākšanās definīciju, kas Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – “Tiesa”) judikatūrā ir interpretēta šādi:

“Psiholoģiska uzmākšanās” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laika posmā, tā atkārtojas un ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai, vai psiholoģiskai integritātei.

“Seksuāla uzmākšanās” ir rīcība, kas saistīta ar seksu, ko vērš pret personu, kas to nevēlas, un kuras nolūks vai sekas ir aizskart šo personu vai radīt iebiedējošu, bīstamu, aizvainojošu vai traucējošu vidi. Seksuālo uzmākšanos uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ.

8. pants

Rīcības kodeksa īstenošana

1.   Komitejas priekšsēdētājs un locekļi nodrošina, ka šis rīcības kodekss tiek ievērots un ka to piemēro labticīgi, ņemot vērā arī proporcionalitātes principu.

2.   Ja priekšsēdētājs uzskata, ka kāds loceklis varētu būt pārkāpis šo rīcības kodeksu, viņš ar ģenerālsekretāra palīdzību var pārbaudīt varbūtējā pārkāpuma apstākļus. Ja priekšsēdētājs pēc attiecīgā locekļa uzklausīšanas un pēc tam, kad viņš ir aicinājis locekli iesniegt rakstisku paskaidrojumu, secina, ka attiecīgais loceklis ir pārkāpis rīcības kodeksu, priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku, Finanšu un administratīvo lietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī attiecīgā locekļa valsts delegācijas vadītāju un attiecīgā locekļa politiskās grupas priekšsēdētāju pieņem pamatotu lēmumu, kurā nosaka sankcijas, un par to informē attiecīgo locekli.

3.   Ja persona, kas varētu būt pārkāpusi šo rīcības kodeksu, ir priekšsēdētājs, tad priekšsēdētāja pirmais vietnieks uzņemas pienākumus, kuri 2. punktā piešķirti priekšsēdētājam, un tas priekšsēdētāja vietnieks, kas pieder citai politiskajai grupai un valsts delegācijai nekā priekšsēdētāja pirmais vietnieks, uzņemas pienākumus, kuri tajā pašā punktā piešķirti priekšsēdētāja pirmajam vietniekam.

4.   Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)

rājiens (publiskots vai ne);

b)

pagaidu atstādināšana no dalības Komitejas darbā uz laiku no vienas nedēļas līdz sešiem mēnešiem;

c)

konfidencialitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā – tiesību piekļūt konfidenciālai informācijai ierobežošana uz laiku līdz vienam gadam;

d)

aizliegums loceklim Komitejā tikt ievēlētam kādā amatā, tikt ieceltam par ziņotāju vai piedalīties kādā oficiālā delegācijā, kā arī viņa atstādināšana, ja loceklis jau ieņem kādu no šiem amatiem.

5.   Atkārtotu pārkāpumu gadījumā šā panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos pasākumus var divkāršot.

6.   Attiecīgais loceklis divu nedēļu laikā pēc tam, kad ir paziņots 2. punktā minētais pamatotais lēmums, var iesniegt iekšēju pārsūdzību Birojam. Šāda pārsūdzība aptur minētajā pamatotajā lēmumā paredzēto sankciju piemērošanu. Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārsūdzības iesniegšanas Birojs ar locekļu balsu vairākumu pieņem pamatotu lēmumu, ar ko anulē, apstiprina vai groza priekšsēdētāja pamatoto lēmumu. Ja Biroja lēmums apstiprina priekšsēdētāja lēmumu, tajā var atsaukties uz priekšsēdētāja lēmumā minēto pamatojumu. Taču Biroja lēmums ietver savu pamatojumu, ja tas anulē vai groza priekšsēdētāja lēmumu. Birojs informē attiecīgo locekli par pamatoto lēmumu.

7.   Saskaņā ar LESD 263. pantu attiecīgais loceklis divu mēnešu laikā pēc Biroja pamatotā lēmuma paziņošanas var iesniegt atcelšanas prasību Tiesā.

9. pants

Rīcības kodeksa piemērošana saistībā ar varbūtēju aizskarošu Komitejas locekļa izturēšanos pret personālu

1.   Atkāpjoties no 8. panta, šo pantu piemēro saistībā ar varbūtēju aizskarošu Komitejas locekļa izturēšanos pret personālu. “Personāls” ietver ierēdņus, pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus, pagaidu darba aģentūras darbiniekus, norīkotus valsts ekspertus un praktikantus.

2.   Katram jaunajam Komitejas pilnvaru piecgadu termiņam izveido Konsultatīvo padomi aizskarošas izturēšanās jautājumos (turpmāk – “Konsultatīvā padome”), kuras sastāvā ir seši locekļi. Birojs nominē tās priekšsēdētāju un vēl divus locekļus no Finanšu un administratīvo lietu komisijas locekļu vidus. Ģenerālsekretārs nominē divus locekļus no personāla vidus. Personāla komiteja nominē vienu locekli. Komitejas priekšsēdētājs, ievērodams dzimumu līdzsvara principu, ieceļ Konsultatīvās padomes priekšsēdētāju un locekļus. Ja kāds Konsultatīvās padomes loceklis zaudē Komitejas locekļa vai darbinieka statusu, pēc iespējas ātrāk tiek nominēts un iecelts jauns loceklis. Ja kāds Konsultatīvās padomes loceklis ir viens no lietā iesaistītajiem, viņu atstādina no amata uz procedūras laiku, un pēc iespējas ātrāk nominē un ieceļ jaunu pagaidu locekli. Konsultatīvā padome, klātesot vismaz pieciem locekļiem, pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, un, ja balsu sadalījums ir vienāds, izšķirošā balss ir tās priekšsēdētājam. Konsultatīvā padome strādā pilnīgi autonomi, neatkarīgi un konfidenciāli, un tās sanāksmes ir aizklātas. Konsultatīvās padomes darbā palīdz Komitejas ģenerālsekretariāts. Ievērodams pilnīgu konfidencialitāti, ģenerālsekretariāts sniedz atbalstu Konsultatīvajai padomei. Ikvienu gadījumu, kad konfidencialitāte nav ievērota, izmeklē Komitejas priekšsēdētājs, un šāds pārkāpums var izraisīt attiecīgas sekas konkrētajai personai.

3.   Personāla loceklis, kas uzskata sevi par aizskarošas izturēšanās upuri Civildienesta noteikumu 12.a panta nozīmē, var iesniegt palīdzības pieprasījumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu vai pēc analoģijas saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmo daļu vai 81. pantu. Pagaidu darba aģentūru darbinieki, valstu norīkotie eksperti un praktikanti savu palīdzības pieprasījumu var iesniegt, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pantu. Pirms pieprasījuma iesniegšanas attiecīgais personāla loceklis var neoficiāli sazināties ar savu iecēlējinstitūciju, jebkuru Konsultatīvās padomes locekli vai Komitejas ģenerālsekretariātu.

4.   Pēc 3. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas iecēlējinstitūcija informē Konsultatīvo padomi un uzdod atbildīgajam ģenerālsekretariāta dienestam veikt varbūtējo faktu iepriekšēju analīzi, lai noteiktu, vai ir pirmšķietami pierādījumi par aizskarošu izturēšanos. Trīsdesmit darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbildīgais dienests iepazīstina Konsultatīvo padomi un iecēlējinstitūciju ar iepriekšēju analīzi, kuras pamatā ir pieprasījums un, vajadzības gadījumā, pieaicinātu liecinieku rakstveida liecības, kā arī informācija, kura iegūta no attiecīgajiem ģenerālsekretariāta dienestiem. Ja iepriekšējā analīze nesniedz pietiekamus pirmšķietamos pierādījumus par aizskarošu izturēšanos, iecēlējinstitūcija pēc vienošanās ar Konsultatīvo padomi apspriežas ar Juridisko jautājumu nodaļu un pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu dod attiecīgajam personāla loceklim iespēju tikt uzklausītam. Ja saskaņā ar iepriekšējo analīzi ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu par aizskarošu izturēšanos, lietu nodod Konsultatīvajai padomei.

5.   Konsultatīvā padome sīki izmeklē katru tai iesniegto gadījumu. Konsultatīvā padome nosūta attiecīgajam Komitejas loceklim kopsavilkumu par apsūdzošajiem pieņēmumiem, kas par viņu izteikti. Attiecīgajam Komitejas loceklim savu apsvērumu iesniegšanai atvēl saprātīgu termiņu, kas nevar būt īsāks par 15 darba dienām. Pēc šā termiņa attiecīgais personāla loceklis saņem attiecīgā Komitejas locekļa apsvērumu kopsavilkumu. Konsultatīvā padome izvērtē, vai ir jāuzklausa kāds liecinieks vai trešā persona un vai ir vajadzīga papildu izmeklēšana. Pirms 6. punktā minētā ziņojuma pieņemšanas personāla loceklis un attiecīgais Komitejas loceklis saņem visu liecinieku liecību kopsavilkumu un Konsultatīvā padome viņus uzklausa atsevišķi.

6.   Konsultatīvā padome, pamatojoties uz attiecīgā ģenerālsekretariāta dienesta veikto iepriekšējo analīzi un pašas veiktu detalizētu izmeklēšanu, pieņem ziņojumu un nosūta to Komitejas priekšsēdētājam, attiecīgajam personāla loceklim un attiecīgajam Komitejas loceklim. Ziņojumā iekļauj: (i) attiecīgā personāla locekļa apgalvojumu kopsavilkumu; (ii) izmeklēšanas kopsavilkumu, tostarp attiecīgā Komitejas locekļa un uzklausīto liecinieku piezīmes; (iii) faktu un pierādījumu, tostarp liecinieku liecību, novērtējumu; (iv) secinājumus par to, vai aizskaroša izturēšanās ir notikusi vai ne; (v) ja nepieciešams, ieteikumu attiecībā uz iespējamām sankcijām un/vai citiem turpmākiem pasākumiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumā iekļauj mazākuma viedokli, ja tāds ir.

7.   Ņemot vērā Konsultatīvās padomes ziņojumu un uzklausījis attiecīgo Komitejas locekli, Komitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku, Finanšu un administratīvo lietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī attiecīgā locekļa valsts delegācijas vadītāju un attiecīgā locekļa politiskās grupas priekšsēdētāju pieņem pamatotu lēmumu par to, vai aizskaroša izturēšanās ir notikusi vai ne, un šādā lēmumā var būt iekļauta kāda no 8. panta 4. punktā paredzētajām sankcijām. Lēmums var balstīties uz Konsultatīvās padomes ziņojuma pamatojumu, ja lēmumā atbalstīti ziņojuma secinājumi. Tomēr lēmumā iekļauj savu pamatojumu, ja tajā atsakās no ziņojuma secinājumiem. Priekšsēdētājs paziņo attiecīgajam personāla loceklim un attiecīgajam Komitejas loceklim par pamatoto lēmumu un par to informē Konsultatīvo padomi un iecēlējinstitūciju.

8.   Saskaņā ar LESD 263. pantu attiecīgais Komitejas loceklis divu mēnešu laikā pēc priekšsēdētāja pamatotā lēmuma paziņošanas var iesniegt atcelšanas prasību Tiesā.

9.   Ņemot vērā Komitejas priekšsēdētāja pamatoto lēmumu un apspriedusies ar Juridisko jautājumu nodaļu, iecēlējinstitūcija pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz palīdzības pieprasījumu. Ja priekšsēdētāja pamatotajā lēmumā ir secināts, ka aizskarošā izturēšanās ir notikusi, iecēlējinstitūcija lemj par to, kas jādara, lai palīdzētu aizskarošās izturēšanās upurim. Ja priekšsēdētāja pamatotajā lēmumā ir secināts, ka aizskaroša izturēšanās nav notikusi un ja iecēlējinstitūcija plāno noraidīt palīdzības pieprasījumu, tā iepriekš dod iespēju attiecīgajam personāla loceklim tikt uzklausītam. Apzināti nepatiesa vai maldinoša palīdzības pieprasīšana var novest pie disciplinārlietas pret attiecīgo personāla locekli.

10.   Ja persona, pret ko tiek izvirzīti apgalvojumi par aizskarošu izturēšanos, ir Komitejas priekšsēdētājs, tad priekšsēdētāja pirmais vietnieks uzņemas pienākumus, kuri 2., 7. un 9. punktā piešķirti priekšsēdētājam, un tas priekšsēdētāja vietnieks, kas pieder citai politiskajai grupai un valsts delegācijai nekā priekšsēdētāja pirmais vietnieks, uzņemas pienākumus, kuri 7. punktā piešķirti priekšsēdētāja pirmajam vietniekam.

11.   Iecēlējinstitūcija var jebkurā brīdī pieņemt tādus pagaidu pasākumus kā īpaša atļauja attiecīgajam personāla loceklim veikt darbu mājās vai tādās Komitejas telpās, kurās neatrodas attiecīgais Komitejas loceklis, vai arī piešķirt atvaļinājumu. Iecēlējinstitūcija informē Konsultatīvo padomi par pieņemtajiem pasākumiem un norāda, vai ir nepieciešams informēt attiecīgo Komitejas locekli.

10. pants

Sadarbība ar valsts tiesu iestādēm

1.   Ja varbūtējais pārkāpums varētu tikt uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu, Komitejas priekšsēdētājs par to informē attiecīgās valsts iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

2.   Komiteja pilnībā sadarbojas ar attiecīgajām valsts iestādēm.

11. pants

Spēkā stāšanās

Šis rīcības kodekss stājas spēkā 2020. gada 26. janvārī.


(1)  Uz personāla locekļiem attiecas galvenokārt Civildienesta noteikumi, Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Komitejas pieņemtie īstenošanas noteikumi.


Pielikums

PUBLISKA FINANSIĀLO INTEREŠU DEKLARĀCIJA

(iesniedzama tikai tad, ja nav publiskas deklarācijas saskaņā ar valsts vai zemāka līmeņa tiesību aktiem)

UZVĀRDS:

VĀRDS:

Man nav tiešu finansiālu interešu rīcības kodeksa 6. panta 3. punkta nozīmē.

Ar šādiem subjektiem mani saista tiešas finansiālas intereses rīcības kodeksa 6. panta 3. punkta nozīmē:

Ar šo apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pareiza.

Datums:

Paraksts:


Top