(1)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2020. gada 1. februārī izstājās no Eiropas Savienības.

(2)

Izstāšanās kārtība ir noteikta Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (1) (“Izstāšanās līgums”), par kuru notika sarunas un kurš tika noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

(3)

Izstāšanās līgums stājās spēkā 2020. gada 1. februārī, un tas paredz pārejas periodu, kurā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības saskaņā ar minēto līgumu. Minētais periods beidzas 2020. gada 31. decembrī, ja vien ar Izstāšanās līgumu izveidotā Apvienotā komiteja pirms 2020. gada 1. jūlija nepieņem atsevišķu lēmumu, ar kuru pārejas periodu pagarina par laiku, kas nepārsniedz vienu vai divus gadus.

(4)

Eiropadome 2018. gada 23. marta nostādnēs vēlreiz apliecināja, ka Savienība ir apņēmības pilna panākt, lai partnerība ar Apvienoto Karalisti nākotnē būtu pēc iespējas ciešāka. Saskaņā ar minētajām nostādnēm šādai partnerībai būtu jāaptver tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība un arī citas jomas, jo īpaši cīņa pret terorismu un starptautisko noziedzību, kā arī drošība, aizsardzība un ārpolitika. Eiropadome minētās nostādnes noteica, lai sāktu sarunas par vispārēju saprašanos par turpmāko attiecību satvaru, kuru bija paredzēts formulēt politiskajā deklarācijā, kas pievienota Izstāšanās līgumam un ir minēta tajā.

(5)

Politiskajā deklarācijā, kas ir pievienota Izstāšanās līgumam, izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars (2) (“Politiskā deklarācija”). Tā nosaka parametrus vērienīgai, plašai, dziļai un elastīgai partnerībai, kas ietver tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, kuras centrā būs visaptverošs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums, tiesībaizsardzību un kriminālo justīciju, ārpolitiku, drošību, aizsardzību un plašākas sadarbības jomas.

(6)

Izstāšanās līguma 184. pantā ir noteikts, ka Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir jādara viss iespējamais, lai labticīgi un pilnībā ievērojot savu attiecīgo tiesisko kārtību, veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai ātri vienotos par līgumiem, kas reglamentēs to turpmākās attiecības, kā minēts Politiskajā deklarācijā, un lai attiecībā uz minētajiem līgumiem izpildītu vajadzīgās ratifikācijas vai noslēgšanas procedūras, cenšoties iespēju robežās nodrošināt, ka šos līgumus sāk piemērot no pārejas perioda beigām.

(7)

Eiropadome savos 2019. gada 13. decembra secinājumos atkārtoti apstiprināja tās vēlmi izveidot pēc iespējas ciešākas turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Politisko deklarāciju un ievērojot iepriekš apstiprinātās Eiropadomes nostādnes, kā arī paziņojumus un deklarācijas, jo īpaši tās, kas paustas 2018. gada 25. novembrī. Eiropadome vēlreiz atkārtoja jo īpaši to, ka turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti būs jābalsta uz tiesību un pienākumu līdzsvaru, un ka tajās būs jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Eiropadome atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu atkārtoti iecelt Michel Barnier kungu par sarunu vedēju turpmākajām attiecībām un aicināja Komisiju iesniegt Padomei visaptveroša pilnvarojuma projektu turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti tūlīt pēc tās izstāšanās. Eiropadome pauda, ka cieši sekos līdzi sarunām un vajadzības gadījumā noteiks turpmākus vispārīgus politiskos virzienus.

(8)

Tāpēc būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu jaunu partnerības nolīgumu ar Apvienoto Karalisti. Komisija būtu jāieceļ par Savienības sarunu vedēju. Attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem Komisija risinās sarunas, vienojoties ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos,