EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R2176

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2176 (2019. gada 18. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/77/2019/REV/1

OV L 334, 27.12.2019, p. 146–154 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2176/oj

27.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/146


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2176

(2019. gada 18. decembris),


ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu


(Dokuments attiecas uz EEZ)


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,


ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,


ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,


ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),


ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),


saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),


tā kā:


(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1092/2010 (4) 20. pantu Eiropas Parlaments un Padome, balstoties uz Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu un organizāciju, ir pārskatījuši Regulu (ES) Nr. 1092/2010, lai noteiktu, vai ir jāpārskata Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevums un organizācija. Ir pārskatīta arī ESRK priekšsēdētāja iecelšanas kārtība.


(2)

Komisijas ietekmes analīzē, kas pievienota tās priekšlikumam šai regulai, ir secināts, ka, lai gan ESRK kopumā darbojas labi, dažos konkrētos jautājumos ir nepieciešami uzlabojumi.


(3)

Nesenās institucionālās izmaiņas saistībā ar banku savienību līdz ar centieniem izveidot kapitāla tirgu savienību, kā arī tehnoloģiskās pārmaiņas faktiski ir mainījušas tās darbības vidi. ESRK būtu jāpalīdz novērst vai mazināt Savienības finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus un tādējādi sekmēt iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu. Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas neatņemama daļa. Institucionālā kārtība, kas, efektīvi apzinot un novēršot mikroriskus un makroriskus, var nodrošināt, ka visām ieinteresētajām personām ir pietiekama paļāvība iesaistīties finanšu darbībās, jo īpaši pārrobežu finanšu darbībās. Sekmējot dalībvalstīs savlaicīgu un konsekventu politisku reakciju uz apzinātajiem sistēmiskajiem riskiem, ESRK būtu jāpalīdz novērst atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabot iekšējā tirgus darbību.


(4)

Viena no priekšrocībām ir ESRK Valdes (“Valde”) plašais sastāvs. Tomēr Valdes sastāvs neatspoguļo nesenās norises saistībā ar Savienības finanšu uzraudzības arhitektūru, konkrētāk, banku savienības izveidi. Minētā iemesla dēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un Vienotā noregulējuma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (5), valdes priekšsēdētājam būtu jākļūst par Valdes locekļiem bez balsstiesībām. Attiecīgas korekcijas būtu jāveic arī ESRB Konsultatīvajā speciālistu komitejā (“Konsultatīvā speciālistu komiteja”).


(5)

ECB priekšsēdētājs veica ESRK priekšsēdētāja pienākumus kopš ESRK izveidošanas – saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 līdz 2015. gada 15. decembrim un pēc tam pagaidu kārtībā. Minētajā laikposmā ECB priekšsēdētājs ir panācis, ka ESRK iegūst autoritāti un uzticamību, un nodrošinājis, ka ESRK var iedarbīgi balstīties un paļauties uz ECB speciālajām zināšanām finanšu stabilitātes jomā. Tādēļ ir lietderīgi, ka ECB priekšsēdētājs veic ESRK priekšsēdētāja pienākumus pastāvīgi.


(6)

ESRK ir atbildīga par finanšu sistēmas makrouzraudzību Savienībā un palīdz novērst vai mazināt sistēmiskos riskus visā Savienībā vai tās daļās, tostarp tā apzinās un apspriež finanšu stabilitātes riskus, neatkarīgi no to izcelsmes. Monetārajiem apstākļiem var būt ietekme uz finanšu stabilitāti, un ESRK ir makrouzraudzības pilnvaras apspriest minēto ietekmi, vienlaikus pilnībā ievērojot centrālo banku neatkarību. ESRK ir atbildīga par tādu finansiālās stabilitātes risku uzraudzību un izvērtēšanu, ko rada norises, kurām var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī, tostarp tehnoloģisko pārmaiņu vai vides vai sociālo faktoru radītie riski un neaizsargātība. ESRK būtu arī jāanalizē norises ārpus banku nozares, tostarp tās, kas dod virzību kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.


(7)

Valdes locekļi ir kolektīvi atbildīgi par ESRK misijas, mērķu un uzdevumu izpildi. Visi locekļi ir atbildīgi par ESRK darba kārtības un darba programmas izstrādi un par aktīvu dalību ESRK ikdienas darbā, tostarp par nākšanu klajā ar svarīgiem tematiem citu Valdes locekļu vērībai.


(8)

Lai stiprinātu ESRK redzamību, ESRK priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējām deleģēt uzdevumus, piemēram, uzdevumus saistībā ar ESRK ārējo pārstāvību, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam vai, ja priekšsēdētāja pirmais vietnieks nav pieejams, un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja otrajam vietniekam vai ESRK sekretariāta vadītājam. Šādai deleģēšanai nebūtu jāattiecas uz dalību publiskā uzklausīšanā un apspriedēs aiz slēgtām durvīm Eiropas Parlamentā.


(9)

Lai nodrošinātu elastību attiecībā uz Valdes balsstiesīgā locekļa atlasi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties savu balsošanas pārstāvi starp valsts centrālās bankas vadītāju un augsta līmeņa pārstāvi no saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (6) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (7) izraudzītās iestādes, ja minētajai izraudzītajai iestādei ir vadoša loma finanšu stabilitātē savā kompetences jomā. Minētais elastīgums attiecībā uz Valdes balsstiesīgā locekļa atlasi neietekmē dalībvalstis, kuru valsts centrālā banka ir izraudzītā iestāde saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Regulu (ES) Nr. 575/2013. Lai izvairītos no politiskas ietekmes, nevienam Valdes loceklim nebūtu jāieņem amats dalībvalsts centrālajā valdībā.


(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 5. panta 2. punktu ESRK priekšsēdētāja pirmo vietnieku līdz šim no sava vidus ir ievēlējuši ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību starp dalībvalstīm kopumā, kā arī starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro. Pēc banku savienības izveides ir atbilstīgi aizstāt norādi par dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, ar norādi par dalībvalstīm, kas ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (8), un par tām, kas nav. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku no sava vidus būtu jāievēlē valstu Valdes balsstiesīgajiem locekļiem, atspoguļojot lielāku elastību attiecībā uz dalību Valdē.


(11)

Padomes Regulā (ES) Nr. 1096/2010 (9) ir noteikts, ka ESRK sekretariāta vadītāju ieceļ ECB pēc apspriešanās ar Valdi. Lai nostiprinātu ESRK sekretariāta vadītāja profilu, Valdei, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, būtu jānovērtē, vai ESRK sekretariāta vadītāja amata priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem piemīt prasmes un pieredze, kas nepieciešamas, lai vadītu ESRK sekretariātu. ECB būtu jāapsver iespēja atlases procedūru sistemātiski atvērt ārējiem kandidātiem. Valdei būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par novērtēšanas procedūru. Turklāt būtu jāprecizē ESRK sekretariāta vadītāja uzdevumi.


(12)

Ņemot vērā to, ka Regula (ES) Nr. 1092/2010 ir iekļauta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, minētās regulas 9. panta 5. punkts būtu jāgroza.


(13)

Lai mazinātu izmaksas un palielinātu procedūras efektivitāti, Komisijas pārstāvju skaits Konsultatīvajā speciālistu komitejā būtu jāsamazina no pašreizējiem diviem pārstāvjiem uz vienu pārstāvi.


(14)

ECB būtu jāpievieno kā iespējama ESRK brīdinājumu un ieteikumu adresāte attiecībā uz uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu. Kā iespējamās adresātes būtu jāpievieno arī noregulējuma iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (10), un Vienotā noregulējuma valde.


Regulā (ES) Nr. 1092/2010 ir paredzēts, ka minētos brīdinājumus un ieteikumus nosūtīta Padomei un Komisijai un, ja tie adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (11), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (12), un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (13), (turpmāk kopā “EUI”). Lai stiprinātu demokrātisko kontroli un pārredzamību, visi ESRK brīdinājumi un ieteikumi būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un EUI. Vajadzības gadījumā Valdei būtu jāprasa, lai tiktu noslēgts nolīgums par konfidencialitātes nodrošināšanu, ja tiek nosūtīti konfidenciāli vai publiski nepieejami brīdinājumi vai ieteikumi.


(15)

ESRK locekļiem no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm, kurām uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, vajadzētu būt iespējai izmantot informāciju, ko tie saņem no ESRK, veicot savus pienākumus un saistībā ar ESRK uzdevumiem, tostarp savu tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanai.


(16)

ESRK būtu jāatvieglina tādas informācijas apmaiņa starp valstu iestādēm vai struktūrām, kuras atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitāti, un Savienības struktūrām, kas saistīta ar pasākumiem, kas izstrādāti sistēmiskā riska novēršanai visā Savienības finanšu sistēmā.


(17)

Lai nodrošinātu ESRK atzinumu, ieteikumu, brīdinājumu un lēmumu kvalitāti un nozīmīgumu, attiecīgā gadījumā Konsultatīvajai speciālistu komitejai un Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai jau agrīnā stadijā un atklātā un pārredzamā veidā jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, un tas jādara pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām.


(18)

Pārskatot ESRK uzdevumu un organizāciju, Komisijai jo īpaši būtu jāapsver iespējami alternatīvi institucionāli modeļi. Tai būtu jāapsver arī tas, vai līdzsvars ESRK organizācijā starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1024/2013, un tām, kuras nav iesaistītas, saglabājas atbilstīgs.


(19)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1092/2010 būtu attiecīgi jāgroza,


IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.


1. pants


Regulu (ES) Nr. 1092/2010 groza šādi:


1)

regulas 2. panta c) punktu aizstāj ar šādu:


“c)

“sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu reālo ekonomiku un uz iekšējā tirgus darbību. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.”;


2)

regulas 4. pantu groza šādi:


a)

pantā iekļauj šādu punktu:


“2.a   Apspriežoties par sekretariāta vadītāja iecelšanu saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 (*1) 3. panta 2. punktu, Valde, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, novērtē, vai sekretariāta vadītāja amata priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem piemīt prasmes, neitralitāte un pieredze, kas nepieciešamas, lai vadītu sekretariātu. Valde pietiekami detalizēti informē Eiropas Parlamentu un Padomi par novērtēšanas un konsultāciju procedūru.


(*1)  Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.).”;"

b)

pantā iekļauj šādu punktu:


“3.a   Sniedzot norādījumus sekretariāta vadītājam saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 4. panta 1. punktu, priekšsēdētājs un Koordinācijas komiteja var norādīt uz šādiem jautājumiem:


a)

sekretariāta ikdienas vadība;


b)

ar sekretariātu saistīti administratīvie un budžeta jautājumi;


c)

Valdes darba un lēmumu pieņemšanas koordinēšana un sagatavošana;


d)

priekšlikuma par ESRK gada programmu sagatavošana un minētās programmas īstenošana;


e)

gada pārskata sagatavošana par ESRK darbību un ziņošana Valdei par gada programmas īstenošanu.”;


3)

regulas 5. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   ESRK priekšsēdētāja pienākumus veic ECB priekšsēdētājs.


2.   Priekšsēdētāja pirmo vietnieku uz pieciem gadiem no sava vidus ievēl valstu Valdes balsstiesīgie locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārstāvības līdzsvaru starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (*2) 2. panta 1) punktā, un dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku vienreiz var ievēlēt atkārtoti.


(*2)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;"

b)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:


“8.   Priekšsēdētājs īsteno ESRK ārējo pārstāvību. Priekšsēdētājs var deleģēt uzdevumus, piemēram, uzdevumus saistībā ar ESRK ārējo pārstāvību, tostarp iepazīstināšanu ar darba programmu, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam vai, ja priekšsēdētāja pirmais vietnieks nav pieejams, un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja otrajam vietniekam vai sekretariāta vadītājam. Nevar deleģēt 19. panta 1., 4. un 5. punktā paredzētos uzdevumus, kas saistīti ar ESRK atbildību un ziņošanas pienākumiem.”;


4)

regulas 6. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

valstu centrālo banku vadītāji. Dalībvalstis, kuru valsts centrālā banka nav izraudzītā iestāde, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (*3) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (*4), un kuru minētajai izraudzītajai iestādei ir vadoša loma finanšu stabilitātē savā kompetences jomā, alternatīvā kārtā var izvirzīt augsta līmeņa pārstāvi no izraudzītās iestādes, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES vai Regulu (ES) Nr. 575/2013.


(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).”;"

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“c)

Komisijas pārstāvis;”;


b)

panta 2. punktu groza šādi:


i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“a)

ievērojot katras dalībvalsts lēmumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un saskaņā ar 3. punktu, augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts, proti, no valsts uzraudzības iestādes, valsts iestādes, kam uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, vai no valsts centrālās bankas, ja vien valsts centrālās bankas vadītājs nav 1. punkta b) apakšpunktā minētais Valdes balsstiesīgais loceklis; tādā gadījumā augsta līmeņa pārstāvis no valsts centrālās bankas ir Valdes loceklis bez balsstiesībām;”;


ii)

punktā pievieno šādus apakšpunktus:


“c)

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs;


d)

Vienotā noregulējuma valdes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (*5), priekšsēdētājs.


(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).”;"

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Attiecīgie augsta līmeņa pārstāvji, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, piedalās pārmaiņus atkarībā no apspriežamā jautājuma, ja vien konkrētas dalībvalsts iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi.”;


5)

regulas 7. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Piedaloties Valdes un Koordinācijas komitejas darbā vai veicot jebkādas citas darbības saistībā ar ESRK, ESRK locekļi veic savus pienākumus neitrāli un tikai visas Savienības interesēs. Viņi neprasa un nepieņem instrukcijas no valdībām, Savienības iestādēm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.”;


b)

pievieno šādu punktu:


“4.   Neviens Valdes loceklis (vai nu ar, vai bez balsstiesībām) neieņem amatu dalībvalsts centrālajā valdībā.”;


6)

regulas 8. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktā pievieno šādu daļu:


“Šis punkts neskar konfidenciālas mutiskas diskusijas, ko rīko saskaņā ar 19. panta 5. punktu.”;


b)

iekļauj šādus punktus:


“2.a   ESRK locekļi no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm, kam uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, kā ESRK locekļi var valstu iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valstu kārtību ir atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitāti, sniegt to informāciju saistībā ar ESRK uzticēto uzdevumu veikšanu, kas nepieciešama, lai veiktu tiesību aktos paredzētos minēto iestāžu vai struktūru uzdevumus, ar noteikumu, ka ir izstrādātas pietiekamas garantijas, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu un valstu kārtības pilnīgu ievērošanu.


2.b   Ja informācijas avots ir iestādes, kas nav 2.a punktā minētās iestādes, ESRK locekļi no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm, kam uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, minēto informāciju, lai veiktu savus tiesību aktos paredzētos uzdevumus, izmanto vienīgi ar skaidri izklāstītu piekrišanu no minētajām iestādēm.”;


7)

regulas 9. pantu groza šādi:


a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Vajadzības gadījumā augsta līmeņa pārstāvjus no starptautiskām finanšu organizācijām, kuras veic darbības, kas tieši saistītas ar ESRK uzdevumiem, kuri noteikti 3. panta 2. punktā, vai Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju vai Eiropas Parlamenta pārstāvi jautājumos, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem makroprudenciālās politikas jomā, var aicināt apmeklēt Valdes sanāksmes.”;


b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   ESRK darbā var iesaistīt trešo valstu attiecīgo iestāžu augsta līmeņa pārstāvjus, ja tas ir svarīgi Savienībai. ESRK var paredzēt kārtību, jo īpaši precizējot veidu, darbības jomu un procedūras aspektus, kādā minētās trešās valstis iesaistās ESRK darbā. Šādā kārtībā var paredzēt ad hoc pārstāvniecību novērotāja statusā Valdē tikai attiecībā uz jautājumiem, kas ir svarīgi Savienībai, izņemot sanāksmēs, kurās var tikt apspriests atsevišķu finanšu iestāžu vai dalībvalstu stāvoklis.”;


c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:


“6.   Sanāksmes ir konfidenciālas. Valde var izlemt publiskot pārskatu par savām apspriedēm, ievērojot piemērojamās konfidencialitātes prasības un veidā, kas neļauj identificēt individuālus Valdes locekļus vai individuālas iestādes. Valde var arī nolemt pēc savām sanāksmēm rīkot preses konferences.”;


8)

regulas 11. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“b)

ECB Valdes loceklis, kas atbildīgs par finanšu stabilitāti un makroprudenciālo politiku;”;


ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“c)

četri valstu Valdes balsstiesīgie locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārstāvības līdzsvaru starp tām dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1) punktā, un dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis. Viņus uz trim gadiem no sava vidus ievēlē valstu Valdes balstiesīgie locekļi;”;


iii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“d)

Komisijas pārstāvis;”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks vismaz reizi ceturksnī pirms katras Valdes sanāksmes kopīgi rīko Koordinācijas komitejas sanāksmes. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks var arī kopīgi rīkot ad hoc sanāksmes.”;


9)

regulas 12. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:


“1.   Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvā ir Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs un piecpadsmit Koordinācijas komitejas izvirzīti eksperti ar bagātu pieredzi, plašu prasmju un zināšanu spektru saistībā ar visām attiecīgajām finanšu tirgu nozarēm, kurus Valde apstiprina uz četru gadu pilnvaru termiņu, kuru ir iespējams atjaunot. Izvirzītās personas nav EUI locekļi, un viņus izvēlas, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci, kā arī dažāda veida pieredzi, ko viņi guvuši akadēmiskajā jomā vai citās nozarēs, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos vai arodbiedrībās, vai kā finanšu pakalpojumu sniedzēji vai patērētāji.”;


b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus ieceļ Valde pēc ESRK priekšsēdētāja priekšlikuma, un katram no viņiem attiecīgi ir augsta līmeņa atbilstīgas specializētas un vispārējas zināšanas, piemēram, attiecīga akadēmiskā un profesionālā pieredze banku, vērtspapīru tirgu vai apdrošināšanas un aroda pensiju nozarēs. Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāja amatu minētās trīs personas ieņem pārmaiņus.”;


c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Konsultatīvā zinātniskā komiteja pēc ESRK priekšsēdētāja vai Valdes pieprasījuma sniedz ESRK 4. panta 5. punktā minētās konsultācijas un palīdzību.”;


d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:


“5.   Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā zinātniskā komiteja atklātā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, agrīnā posmā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un akadēmiskajiem ekspertiem. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.”;


10)

regulas 13. pantu groza šādi:


a)

panta 1. punktu groza šādi:


i)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:


“f)

Komisijas pārstāvis;”;


ii)

punktā iekļauj šādus apakšpunktus:


“fa)

ECB Uzraudzības valdes pārstāvis;


fb)

Vienotā noregulējuma valdes pārstāvis;”;


b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Konsultatīvā speciālistu komiteja pēc ESRK priekšsēdētāja vai Valdes pieprasījuma sniedz ESRK 4. panta 5. punktā minētās konsultācijas un palīdzību.”;


c)

pantā iekļauj šādu punktu:


“4.a   Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā speciālistu komiteja atklātā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, agrīnā stadijā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un akadēmiskajiem ekspertiem. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.”;


11)

regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:


“14. pants


Citi konsultāciju avoti


Veicot uzdevumus, kas noteikti 3. panta 2. punktā, ESRK vajadzības gadījumā apspriežas ar attiecīgajām privātā sektora ieinteresētajām personām. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.”;


12)

regulas 15. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:


“7.   Pirms katra tādas uzraudzības rakstura informācijas pieprasījuma, kura nav pārskata vai apkopojuma veidā, ESRK pienācīgi apspriežas ar atbilstīgo Eiropas Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs. Ja atbilstīgā Eiropas Uzraudzības iestāde neuzskata, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs, tā nekavējoties nosūta pieprasījumu atpakaļ ESRK un pieprasa papildu pamatojumu. Pēc tam, kad ESRK ir sniegusi atbilstīgajai Eiropas Uzraudzības iestādei šādu papildu pamatojumu, pieprasījuma adresāti pieprasīto informāciju nosūta ESRK, ar noteikumu, ka tiem ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai.”;


13)

regulas 16. pantu groza šādi:


a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:


“2.   Brīdinājumi vai ieteikumi, ko ESRK sniegusi saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt vispārīgi vai konkrēti, un tos adresē Savienībai kopumā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, vienai vai vairākām EUI, vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, vienai vai vairākām valstu iestādēm, kuras izraudzītas tādu pasākumu veikšanai, kuru mērķis ir sistēmiskā riska vai makroriska novēršana, vai ECB (attiecībā uz uzdevumiem, kas ECB uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 2. punktu), vai dalībvalstu izraudzītām noregulējuma iestādēm, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (*6), vai Vienotā noregulējuma valdei. Ja brīdinājums vai ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, par to informē arī attiecīgo dalībvalsti vai attiecīgās dalībvalstis. Ieteikumos iekļauj konkrētu grafiku politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.


(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:


“3.   Vienlaikus ar brīdinājumu vai ieteikumu nosūtīšanu adresātiem saskaņā ar 2. punktu, tos nosūta arī Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EUI, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus. Ja tiek nosūtīti konfidenciāli vai publiski nepieejami brīdinājumi vai ieteikumi, vajadzības gadījumā Valde prasa, lai tiktu noslēgts nolīgums par konfidencialitātes nodrošināšanu.”;


14)

regulas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienam no 16. panta 2. punktā uzskaitītajiem adresātiem, šis adresāts Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK ziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šo ieteikumu, un sniedz atbilstīgu pamatojumu, ja šādi pasākumi nav veikti. Attiecīgā gadījumā ESRK, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, nekavējoties informē EUI par saņemtajām atbildēm.


2.   Ja ESRK konstatē, ka tās ieteikums nav ievērots vai ka tā adresāti nav snieguši atbilstīgu pamatojumu tam, ka šādi pasākumi nav veikti, tā, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, par to informē adresātus, Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgās EUI.”;


15)

regulas 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:


“4.   Ja Valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu zināmu atklātībai, adresāti un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments, Padome un EUI veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu minētā brīdinājuma vai ieteikuma konfidencialitāti.”;


16)

regulas 19. pantu groza šādi:


a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:


“1.   Kompetentā komiteja – vismaz reizi gadā un plašu finansiālo grūtību gadījumā biežāk – uzaicina ESRK priekšsēdētāju uz uzklausīšanu Eiropas Parlamentā saistībā ar Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētā ESRK gada pārskata publicēšanu. Minēto uzklausīšanu rīko atsevišķi no Eiropas Parlamenta un ECB priekšsēdētāja monetārā dialoga.


2.   Šā panta 1. punktā minētajā gada pārskatā iekļauj informāciju, kuru Valde saskaņā ar šīs regulas 18. pantu izlemj darīt zināmu atklātībai. Gada pārskats ir pieejams sabiedrībai, un tajā iekļauj pārskatu par resursiem, kas ESRK darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1096/2010 3. panta 1. punktu.”;


b)

pievieno šādu punktu:


“6.   ESRK mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko tai uzdod Eiropas Parlaments vai Padome. Tā uz minētajiem jautājumiem atbild bez liekas kavēšanās. Ja tiek nosūtīta konfidenciāla informācija, Eiropas Parlaments nodrošina pilnīgu minētās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 8. pantu un šā panta 5. punktu.”;


17)

regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:


“20. panta


Pārskatīšana


Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija, konsultējusies ar ESRK locekļiem, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ESRK uzdevums vai organizācija ir jāpārskata, apsverot arī iespējamus alternatīvus modeļus pašreizējam modelim.”


2. pants


Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.


Strasbūrā, 2019. gada 18. decembrī


Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 120, 6.4.2018., 2. lpp.

(2)  OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 2. decembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(5)  Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(9)  Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).


Top