EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R2088

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/87/2019/REV/1

OJ L 317, 9.12.2019, p. 1–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2088/oj

9.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2088

(2019. gada 27. novembris)

par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo satvaru, proti, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“programma 2030. gadam”), kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu – gan Savienības iekšienē, gan globālā līmenī – Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Padome savos 2017. gada 20. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un efektīvi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām.

(2)

Pāreja uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku un resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku saskaņā ar IAM ir būtiska, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā. Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar ANO Konvenciju par klimata izmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kuru Savienība apstiprināja 2016. gada 5. oktobrī (3) un kurš stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, cenšas stiprināt atbildes pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņām, cita starpā pielāgojot finanšu plūsmas virzībai uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību.

(3)

Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķus un ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi, globālais mērķis ir noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras pieaugumu iegrožot 1,5 °C līmenī virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/65/EK (4), 2009/138/EK (5), Eiropas 2011/61/ES (6), 2013/36/ES (7), 2014/65/ES (8), (ES) 2016/97 (9), (ES) 2016/2341 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 345/2013 (11), (ES) Nr. 346/2013 (12), (ES) 2015/760 (13) un (ES) 2019/1238 (14) ir kopējs mērķis – veicināt pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU), kredītiestāžu, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP), kas pārvalda vai pārdod alternatīvo ieguldījumu fondus, tostarp Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (ELTIF), apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI), kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku (EuVECA pārvaldnieki) un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku (EuSEF pārvaldnieki) un Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) nodrošinātāju darbības sākšanu un veikšanu. Minētās direktīvas un regulas nodrošina vienotāku aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un atvieglo tiem iespējas lietderīgi izmantot finanšu produktu plašo klāstu, vienlaikus paredzot noteikumus, kas ļauj individuālajiem ieguldītājiem pieņemt uz informāciju balstītus ieguldījumu lēmumus.

(5)

Informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku integrēšanu, par negatīvas ietekmes uz ilgtspēju vērā ņemšanu, par ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem vai par vides vai sociālu raksturlielumu veicināšanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā un ieguldījumu konsultācijās ir nepietiekami attīstīta, jo šādai atklāšanai pagaidām nepiemēro saskaņotas prasības.

(6)

Šajā regulā paredzētajam atbrīvojumam finanšu konsultantiem, kas nodarbina mazāk par trim personām, nebūtu jāskar to valsts tiesību aktu noteikumu piemērošana, ar kuriem ir transponētas Direktīvas 2014/65/ES un (ES) 2016/97, jo īpaši noteikumu par ieguldījumu un apdrošināšanas konsultācijām. Tāpēc, lai arī šādiem konsultantiem nav pienākuma sniegt informāciju saskaņā ar šo regulu, tiem tiek prasīts savos konsultāciju procesos izskatīt un ņemt vērā ilgtspējas riskus.

(7)

Vienībām, uz kurām attiecas šī regula, atkarībā no to darbību veida būtu jāievēro noteikumi par finanšu tirgus dalībniekiem, ja tās izveido finanšu produktus, un tām būtu jāievēro noteikumi par finanšu konsultantiem, ja tās sniedz ieguldījumu konsultācijas vai apdrošināšanas konsultācijas. Tāpēc, ja šādas vienības vienlaikus veic gan finanšu tirgus dalībnieka, gan finanšu konsultanta darbības, šādas vienības būtu jāuzskata par finanšu tirgus dalībniekiem, ja tās rīkojas kā finanšu produktu izveidotāji, tostarp nodrošinot portfeļa pārvaldību, un tās būtu jāuzskata par finanšu konsultantiem, ja tās sniedz ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijas.

(8)

Tā kā Savienība arvien vairāk izjūt katastrofālās un neprognozējamās sekas, ko izraisa klimata pārmaiņas, resursu noplicināšana un citi ar ilgtspēju saistīti jautājumi, ir steidzami jārīkojas, lai mobilizētu kapitālu – ne tikai ar sabiedriskās politikas, bet arī ar finanšu pakalpojumu nozares starpniecību. Tāpēc būtu jāprasa, lai finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklātu konkrētu informāciju par savām pieejām attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu un negatīvas ietekmes uz ilgtspēju ņemšanu vērā.

(9)

Neesot saskaņotiem Savienības noteikumiem par informācijas atklāšanu individuālajiem ieguldītājiem saistībā ar ilgtspēju, pastāv iespēja, ka turpināsies atšķirīgu pasākumu pieņemšana valstu līmenī un atšķirīgu pieeju īstenošana dažādās finanšu pakalpojumu nozarēs. Šādi atšķirīgi pasākumi un pieejas turpinātu radīt ievērojamus konkurences izkropļojumus būtisko informācijas atklāšanas standartu atšķirību dēļ. Turklāt tas, ka vienlaicīgi veidojas tirgus prakse, kuras pamatā ir komerciālu apsvērumu virzītas prioritātes ar atšķirīgiem iznākumiem, pašlaik turpina sadrumstalot tirgu un nākotnē varētu vēl vairāk saasināt iekšējā tirgus darbības neefektivitāti. Informācijas atklāšanas standartu un tirgus prakses atšķirību dēļ ir ļoti sarežģīti salīdzināt dažādus finanšu produktus, tiek radīti negodīgi konkurences apstākļi šādiem produktiem un izplatīšanas kanāliem un uzlikti papildu šķēršļi iekšējā tirgū. Šādas atšķirības varētu arī radīt apjukumu individuālajiem ieguldītājiem un kropļot to ieguldījumu lēmumus. Parīzes nolīguma izpildes nodrošināšana ir saistīta ar risku, ka dalībvalstis pieņem atšķirīgus valsts pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem. Turklāt tas, ka nav saskaņotu noteikumu par pārredzamību, individuālajiem ieguldītājiem sarežģī iespējas objektīvi salīdzināt dažādus finanšu produktus dažādās dalībvalstīs attiecībā uz to vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem. Tāpēc, lai novērstu iespējamus turpmākus šķēršļus, ir svarīgi likvidēt pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un uzlabot finanšu produktu salīdzināmību.

(10)

Šīs regulas mērķis ir mazināt informācijas asimetriju principāla un pārstāvja attiecībās attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu, negatīvas ietekmes uz ilgtspēju ņemšanu vērā, vides vai sociālo raksturlielumu veicināšanu un attiecībā uz ilgtspējīgu ieguldījumu, prasot finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem pirms līguma noslēgšanas un pastāvīgi atklājot informāciju individuālajiem ieguldītājiem, kad tie rīkojas kā minēto individuālo ieguldītāju (principālu) pārstāvji.

(11)

Ar šo regulu papildina informācijas atklāšanas prasības, kuras noteiktas Direktīvās 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97, (ES) 2016/2341 un Regulās (ES) Nr. 345/2013, (ES) Nr. 346/2013, (ES) 2015/760 un (ES) 2019/1238, kā arī valsts tiesību aktos, kas reglamentē privāto un individuālo pensiju produktus. Lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanas rūpīgu un efektīvu uzraudzību, dalībvalstīm būtu jāpaļaujas uz kompetentajām iestādēm, kas jau izraudzītas saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(12)

Šajā regulā tiek saglabātas prasības attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem rīkoties individuālu ieguldītāju labākajās interesēs, tostarp, bet ne tikai, prasība veikt pienācīgu uzticamības pārbaudi pirms to ieguldījumu veikšanas, kas noteikti Direktīvās 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97, (ES) 2016/2341 un Regulās (ES) Nr. 345/2013 un (ES) Nr. 346/2013, kā arī valsts tiesību aktos, kuri reglamentē privāto un individuālo pensiju produktus. Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar minētajiem noteikumiem, finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem savos procesos, tostarp savos uzticamības pārbaudes procesos, būtu jāintegrē un pastāvīgi jānovērtē ne tikai visi attiecīgie finanšu riski, bet tostarp arī visi attiecīgie ilgtspējas riski, kuriem varētu būt attiecīga būtiska negatīva ietekme uz ieguldījuma vai konsultāciju finansiālo atdevi. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem būtu savās politikas nostādnēs jāprecizē, kā viņi integrē minētos riskus, un jāpublicē minētās politikas nostādnes.

(13)

Šajā regulā prasīts, lai finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas vai apdrošināšanas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), neatkarīgi no finanšu produktu izstrādes un mērķtirgus publicē rakstiskas politikas nostādnes par ilgtspējas risku integrēšanu un nodrošina šādas integrēšanas pārredzamību.

(14)

Ar ilgtspējas risku saprot vides, sociālu vai pārvaldības notikumu vai apstākli, kas, ja tas notiek, varētu radīt negatīvu būtisku ietekmi uz ieguldījumu vērtību, kā noteikts nozares tiesību aktos, jo īpaši Direktīvās 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97, (ES) 2016/2341 vai deleģētajos aktos un regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

(15)

Šai regulai nebūtu jāskar noteikumi par riska integrēšanu, kas noteikti Direktīvās 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97, (ES) 2016/2341 un Regulās (ES) Nr. 345/2013 un (ES) Nr. 346/201, kā arī valsts tiesību aktos, kuri reglamentē privāto un individuālo pensiju produktus, aptverot, bet ne tikai, attiecīgos piemērojamos samērīguma kritērijus, piemēram, attiecīgo darbību apjomu, iekšējo organizāciju un būtību, piemērošanas jomu un sarežģītību. Ar šo regulu iecerēts panākt lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti savos ieguldījumu lēmumos un ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijās integrē ilgtspējas riskus. Ja ilgtspējas riska novērtējums ļauj secināt, ka nepastāv ilgtspējas riski, kurus var uzskatīt par nozīmīgiem attiecībā uz finanšu produktu, būtu jāpaskaidro tā iemesli. Ja novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka minētie riski ir nozīmīgi, būtu jānorāda, cik lielā mērā – vai nu kvantitātes, vai kvalitātes ziņā – minētie ilgtspējas riski varētu ietekmēt finanšu produkta sniegumu. Ilgtspējas riska novērtējumi un ar tiem saistītā finanšu tirgus dalībnieku informācijas atklāšana pirms līguma noslēgšanas būtu jāņem vērā finanšu konsultantu informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas. Finanšu konsultantiem pirms konsultāciju sniegšanas, neatkarīgi no individuālo ieguldītāju ilgtspējības preferencēm, būtu jāatklāj, kā tie ņem vērā ilgtspējas riskus procesā, kurā atlasa finanšu produktu, ko prezentē individuāliem ieguldītājiem,. Tam nevajadzētu skart to valsts tiesību aktu noteikumu piemērošanu, ar kuriem ir transponētas Direktīvas 2014/65/ES un (ES) 2016/97, jo īpaši finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu pienākumus attiecībā uz produkta pārvaldību, piemērotības un atbilstības novērtēšanu, un prasību un vajadzību pārbaudi.

(16)

Ieguldījumu lēmumi un konsultācijas varētu izraisīt vai veicināt tādas sekas, kas negatīvi, būtiski vai, iespējams, būtiski ietekmē ilgtspējas faktorus, vai būt tieši saistītas ar šādām sekām.

(17)

Lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu šīs regulas piemērošanu, ir jānosaka saskaņota “ilgtspējīgu ieguldījumu” definīcija, ar kuru paredz, ka ieguldījumus saņemošās sabiedrības īsteno labas pārvaldības praksi un tiek ievērots piesardzības princips “nav būtiska kaitējuma”, tā, lai netiktu nodarīts būtisks kaitējums nedz vides, nedz sociālajam mērķim.

(18)

Ja finanšu tirgus dalībnieki, pienācīgi ņemot vērā savu izmēru, savu darbību veidu un apmēru un finanšu produktu, kurus tie dara pieejamus, veidus, ņem vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi – būtisku vai, iespējams, būtisku – uz ilgtspējas faktoriem, tiem savos procesos, tostarp savos uzticamības pārbaudes procesos, būtu jāintegrē procedūras, lai ņemtu vērā svarīgāko negatīvo ietekmi līdztekus attiecīgajiem finanšu riskiem un attiecīgajiem ilgtspējas riskiem. Informācijā par šādām procedūrām varētu aprakstīt, kā finanšu tirgus dalībnieki pilda savus pārvaldības pienākumus vai citus pienākumus pret akcionāriem saistībā ar ilgtspēju. Finanšu tirgus dalībniekiem savās tīmekļa vietnēs būtu jāiekļauj informācija par minētajām procedūrām un apraksti par svarīgāko negatīvo ietekmi. Šajā sakarā Eiropas Banku iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (15), (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (16), (EAAPI), un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (17), (EVTI) Apvienotajai komitejai (“Apvienotā komiteja”) un finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem būtu jāņem vērā uzticamības pārbaudes pamatnostādnes par atbildīgu uzņēmējdarbību, ko izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītie atbildīgu ieguldījumu principi.

(19)

Ilgtspējas faktoru ņemšana vērā ieguldījumu lēmumu pieņemšanā un konsultāciju procesos var būt izdevīga ne tikai finanšu tirgiem. Tas var palielināt reālās ekonomikas noturību un finanšu sistēmas stabilitāti. To darot, tas galu galā var radīt ietekmi uz finanšu produktu risku un ienesīgumu. Tāpēc ir būtiski, lai finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti sniegtu nepieciešamo informāciju, kas individuālajiem ieguldītājiem ļautu pieņemt uz informāciju balstītus ieguldījumu lēmumus.

(20)

Finanšu tirgus dalībniekiem, kas ņem vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, informācijā pirms līguma noslēgšanas attiecībā uz katru finanšu produktu kodolīgā veidā, kodolīgi kvalitatīvā vai kvantitatīvā izteiksmē būtu jāatklāj, kā ir ņemta vērā šāda ietekme, kā arī jāsniedz paziņojums, ka informācija par svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem ir pieejama notiekošās pārskatu sniegšanas ietvaros. Svarīgākā negatīvā ietekme būtu jāsaprot kā tāda ieguldījumu lēmumu un konsultāciju ietekme, kas rada negatīvas sekas uz ilgtspējas faktoriem.

(21)

Līdz šim ir izveidoti ilgtspējīgi produkti ar dažādu vērienu. Tāpēc saistībā ar informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas un informācijas atklāšanu periodiskos ziņojumos ir jānošķir prasības attiecībā uz finanšu produktiem, kuri veicina vides vai sociālos raksturlielumus, un prasības finanšu produktiem, kuru mērķis ir pozitīva ietekme uz vidi un sabiedrību. Līdz ar to attiecībā uz finanšu produktiem ar vides vai sociāliem raksturlielumiem finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāatklāj, vai un kā izraudzītais indekss – ilgtspējas vai standarta indekss – ir saskaņots ar minētajiem raksturlielumiem, un, ja kritēriju neizmanto, tad informācija par to, kā tiek sasniegti finanšu produktu ilgtspējas raksturlielumi. Attiecībā uz finanšu produktiem, kuru mērķis ir pozitīvi ietekmēt vidi un sabiedrību, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāatklāj, kuru ilgtspējas kritēriju tie izmanto, lai novērtētu ilgtspējīgu veiktspēju, un, ja neizmanto nevienu kritēriju, jāpaskaidro, kā tiek sasniegts ilgtspējas mērķis. Minētā informācija būtu jāatklāj to gada ziņojumos.

(22)

Šī regula neskar noteikumus par finanšu tirgus dalībnieku darbinieku un finanšu konsultantu atalgojumu vai veikuma novērtējumu, kas noteikts Direktīvās 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97, (ES) 2016/2341 un Regulās (ES) Nr. 345/2013 un (ES) Nr. 346/2013, vai īstenošanas aktus un valsts tiesību aktus, kas reglamentē privāto un individuālo pensiju produktus, ietverot, bet ne tikai, attiecīgos piemērojamos samērīguma kritērijus, piemēram, konkrēto darbību apjomu, iekšējo organizāciju un būtību, piemērošanas jomu un sarežģītību. Tomēr ir lietderīgi panākt lielāku pārredzamību kvalitātes vai kvantitātes aspektā par finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu atalgojuma politiku attiecībā uz to ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijām, kas veicina pareizu un efektīvu riska pārvaldību attiecībā uz ilgtspējas riskiem, taču atalgojuma struktūra neveicina pārmērīga riska uzņemšanos saistībā ar ilgtspējas riskiem un ir saistīta ar riskam pielāgotu sniegumu.

(23)

Lai uzlabotu pārredzamību un informētu individuālos ieguldītājus, piekļuve informācijai par to, kā attiecīgi finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti integrē attiecīgus ilgtspējas riskus – gan būtiskus gan tādus, kas varētu būt būtiski – savos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos, ietverot šādu procesu organizatoriskus, riska pārvaldības un vadības aspektus, un savos konsultāciju procesos, būtu jāreglamentē, nosakot, ka minētajām vienībām būtu savās tīmekļa vietnēs jāuztur kodolīga informācija par minētajām politikas nostādnēm.

(24)

Pašreizējās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, neprasa atklāt visu informāciju, kas vajadzīga, lai pienācīgi informētu individuālos ieguldītājus par to, kāda ir ar ilgtspēju saistītā ietekme to ieguldījumiem finanšu produktos, kuru mērķis ir iekļaut vides vai sociālos raksturlielumus, vai finanšu produktiem, ar kuriem tiecas sasniegt ilgtspējas mērķus. Tāpēc ir atbilstīgi paredzēt konkrētākas un standartizētas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz tādiem ieguldījumiem. Piemēram, izmantojot rādītājus, kas ir būtiski izvēlētā ilgtspējīgu ieguldījumu mērķa novērtēšanai, būtu regulāri jāziņo par finanšu produktu vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi. Ja par atsauces etalonu ir izraudzīts atbilstošs indekss, šāda informācija būtu jāsniedz arī par izraudzīto indeksu, kā arī plašā tirgus indeksu, lai varētu veikt salīdzināšanu. Ja EuSEF pārvaldnieki dara pieejamu informāciju par pozitīvu sociālo ietekmi, kas ir tas ir konkrētā fonda mērķis, par kopējiem sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un par saistītajām izmantotajām metodēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 346/2013, tie attiecīgā gadījumā šādu informāciju varētu izmantot šajā regulā noteiktajā informācijas atklāšanā.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (18) ir noteiktas pārredzamības prasības attiecībā uz vides, sociālajiem un korporatīvās pārvaldības aspektiem nefinanšu pārskatu sniegšanā. Tomēr minētajā direktīvā prasītā informācijas forma un noformējums ne vienmēr ir piemērots, lai to tieši izmantotu finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti darījumos ar individuālajiem ieguldītājiem. Finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā izmantot informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos un nefinanšu pārskatos, šīs regulas nolūkiem saskaņā ar minēto Direktīvu 2013/34/ES.

(26)

Lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu tīmekļa vietnēs publicētās informācijas ticamību, šāda informācija būtu pastāvīgi jāatjaunina un jebkura šādas informācijas pārskatīšana vai izmaiņas tajā būtu saprotami jāpaskaidro.

(27)

Lai gan šī regula neaptver valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009, ņemot vērā to, ka dalībvalstis savās sociālā nodrošinājuma sistēmās aizvien vairāk atver obligāto pensiju shēmu pārvaldības daļas finanšu tirgus dalībniekiem vai citām privāto tiesību vienībām un tā kā šādas sistēmas ir pakļautas ilgtspējas riskiem un tās varētu ņemt vērā negatīvu ietekmi uz ilgtspēju, veicināt vides vai sociālos raksturlielumus vai veikt ilgtspējīgus ieguldījumus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot šo regulu attiecībā uz šādām sistēmām, lai mazinātu informācijas asimetriju.

(28)

Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstij pieņemt vai uzturēt spēkā stingrākus noteikumus par politikas nostādņu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām publicēšanu un par papildu informācijas atklāšanu individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas riskiem, ar noteikumu, ka to finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, kurus tas skar, galvenie biroji atrodas tās teritorijā. Tomēr šādiem noteikumiem nevajadzētu kavēt šīs regulas efektīvu piemērošanu vai tās mērķu sasniegšanu.

(29)

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341 AKUI jau tiek prasīts piemērot to ieguldījumu lēmumiem un riska novērtējumiem pārvaldības un riska pārvaldības noteikumus, lai nodrošinātu nepārtrauktību un pareizību. Ieguldījumu lēmumi būtu jāpieņem un attiecīgo risku, tostarp vides, sociālo un pārvaldības risku, novērtējums būtu jāveic tādā veidā, ka tiek nodrošināta AKUI dalībnieku un saņēmēju interešu ievērošana. EAAPI būtu jāizdod pamatnostādnes, precizējot, kā AKUI ieguldījumu lēmumos un riska novērtējumos jāņem vērā vides, sociālie un pārvaldības riski atbilstīgi minētajai direktīvai.

(30)

EBI, EAAPI un EVTI (visas kopā “EUI”) būtu jāpilnvaro ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādāt regulatīvos tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu tādas informācijas saturu, metodoloģijas un noformējumu, kas attiecas uz ilgtspējas rādītājiem par negatīvu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu negatīvu ietekmi, par sociāliem un nodarbinātības jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas un kukuļošanas apkarošanas jautājumiem, kā arī lai precizētu tādas informācijas noformējumu un saturu, kas attiecas uz vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu, kura jāatklāj finanšu tirgus dalībnieku pirmslīguma dokumentos, ikgadējos ziņojumos un tīmekļa vietnēs. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 290. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu.

(31)

EUI būtu jāpilnvaro ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādāt īstenojošos tehniskos standartus, lai noteiktu standartizētu noformējumu tirgvedības ziņojumos iekļaujamai informācijai par to, kā tiek veicināti vides vai sociālie raksturlielumi un ilgtspējīgi ieguldījumi. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos īstenojošos tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(32)

Tā kā gada ziņojumos principā tiek apkopoti darījumdarbības rezultāti par pilnu kalendāro gadu, šīs regulas noteikumi par pārredzamības prasībām attiecībā uz šādiem ziņojumiem nebūtu jāpiemēro līdz 2022. gada 1. janvārim.

(33)

Šajā regulā ietvertajiem informācijas atklāšanas noteikumiem būtu jāpapildina Direktīvu 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97 un (ES) 2016/2341 un Regulu (ES) Nr. 345/2013, (ES) Nr. 346/2013, (ES) 2015/760 un (ES) 2019/1238 noteikumi.

(34)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nostiprināt aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un uzlabot informācijas atklāšanu tiem, tostarp pārrobežu pirkumu gadījumos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir jānosaka vienotas informācijas atklāšanas prasības, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.pants

Priekšmets

Šajā regulā nosaka saskaņotus noteikumus finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem par pārredzamību, integrējot ilgtspējas riskus un ņemot vērā negatīvu ietekmi uz ilgtspēju savos procesos un sniedzot ar ilgtspēju saistītu informāciju attiecībā uz finanšu produktiem.

2.pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finanšu tirgus dalībnieks” ir:

a)

apdrošināšanas sabiedrība, kas dara pieejamu apdrošināšanas ieguldījumu produktu (IBIP);

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina portfeļa pārvaldību;

c)

arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija (AKUI);

d)

pensiju produkta izveidotājs;

e)

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP);

f)

Pan-Eiropas privāto pensiju produkta (PEPP) nodrošinātājs;

g)

kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 345/2013 14. pantu;

h)

kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 346/2013 15. pantu;

i)

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma pārvaldības sabiedrība (PVKIU pārvaldības sabiedrība); vai

j)

kredītiestāde, kas nodrošina portfeļa pārvaldību;

2)

“apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kas saņēmusi licenci saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 18. pantu;

3)

“apdrošināšanas ieguldījumu produkts” jeb “IBIP” ir:

a)

apdrošināšanas ieguldījumu produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 (19) 4. panta 2. punktā;

b)

apdrošināšanas produkts, ko dara pieejamu profesionālam ieguldītājam un ar ko piedāvā līguma termiņa vērtību vai atpirkuma vērtību, kas ir pilnīgi vai daļēji – tieši vai netieši – pakļauta tirgus svārstībām;

4)

“alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” jeb “AIFP” ir AIFP, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

5)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

6)

“portfeļa pārvaldība” ir portfeļa pārvaldība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā;

7)

“arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” jeb “AKUI” ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kam piešķirta atļauja vai kas reģistrēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 9. pantu izņemot institūciju, attiecībā uz kuru dalībvalsts ir izvēlējusies piemērot minētās direktīvas 5. pantu vai institūciju, kas pārvalda pensiju plānus, kuru dalībnieku kopējais skaits ir mazāks par 15;

8)

“pensiju produkts” ir:

a)

pensiju produkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā; vai

b)

individuāls pensiju produkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

9)

“Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP” ir Regulas (ES) 2019/1238 2. panta 2) punktā minētais produkts;

10)

“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir:

a)

pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā; vai

b)

ieguldījumu sabiedrība, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un kas nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību, kura saskaņā ar minēto direktīvu ir pilnvarota to pārvaldīt;

11)

“finanšu konsultants” ir:

a)

apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP;

b)

apdrošināšanas sabiedrība, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP;

c)

kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas;

e)

AIFP, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu; vai

f)

PVKIU pārvaldības sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 6. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu;

12)

“finanšu produkts” ir:

a)

portfelis, ko pārvalda saskaņā ar šā panta 6) punktu;

b)

alternatīvais ieguldījumu fonds (AIF);

c)

IBIP;

d)

pensiju produkts;

e)

pensiju plāns;

f)

PVKIU; vai

g)

PEPP;

13)

“alternatīvo ieguldījumu fonds” jeb “AIF” ir AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

14)

“pensiju plāns” ir pensiju plāns, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/2341 6. panta 2. punktā;

15)

“pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” jeb “PVKIU” ir uzņēmums, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 5. pantu;

16)

“ieguldījumu konsultācijas” ir ieguldījumu konsultācijas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā;

17)

“ilgtspējīgs ieguldījums” ir ieguldījums saimnieciskā darbībā, kas veicina vidiska mērķa sasniegšanu, ko, piemēram, novērtē pēc svarīgākajiem resursu efektivitātes rādītājiem par enerģijas izmantošanu, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, izejvielu izmantošanu, ūdens un zemes izmantošanu, atkritumu rašanos, siltumnīcefekta gāzu emisijām vai pēc rādītājiem par tā ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku; vai ieguldījums saimnieciskā darbībā, kas veicina sociāla mērķa sasniegšanu, jo īpaši ieguldījums, kas veicina nevienlīdzības novēršanu; vai ieguldījums, kas veicina sociālo kohēziju, sociālo integrāciju un darba attiecības; vai ieguldījums cilvēkkapitālā vai ekonomiski vai sociāli nelabvēlīgās kopienās, ar noteikumu, ka šādi ieguldījumi būtiski nekaitē neviena no minēto mērķu sasniegšanai un ka ieguldījumus saņemošās sabiedrības īsteno labas pārvaldības praksi, jo īpaši attiecībā uz pareizas pārvaldības struktūrām, attiecībām ar darbiniekiem, personāla atalgojumu un nodokļu saistību izpildi;

18)

“profesionāls ieguldītājs” ir klients, kas atbilst Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

19)

“privāts ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas nav profesionāls ieguldītājs;

20)

“apdrošināšanas starpnieks” ir apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

21)

“apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

22)

“ilgtspējas risks” ir vides, sociāls vai pārvaldības notikums vai apstāklis, kas, ja tas notiek, varētu radīt reālu vai potenciālu būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījumu vērtību;

23)

“Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonds” jeb “ELTIF” ir fonds, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/760 6. pantu;

24)

“ilgtspējas faktori” ir vides, sociāli un ar darbiniekiem saistīti jautājumi, cilvēktiesību ievērošana un cīņa pret korupciju un kukuļošanu.

3. pants

Ilgtspējas riska politikas nostādņu pārredzamība

1.   Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē informāciju par savām politikas nostādnēm attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Finanšu konsultanti savās tīmekļa vietnēs publicē informāciju par savām politikas nostādnēm attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu savās ieguldījumu konsultācijās vai apdrošināšanas konsultācijās.

4. pants

Negatīvas ietekmes uz ilgtspēju pārredzamība vienību līmenī

1.   Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur:

a)

ja tie ņem vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem – paziņojumu par uzticamības pārbaudes politikas nostādnēm attiecībā uz minēto ietekmi, pienācīgi ņemot vērā savu izmēru, savu darbību veidu un apmēru un finanšu produktu veidus, kurus tās dara pieejamus; vai

b)

ja tie neņem vērā ieguldījumu lēmumu negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem – skaidrus iemeslus, kāpēc tie to nedara, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju par to, vai un kad tie plāno ņemt vērā tādu negatīvu ietekmi.

2.   Finanšu tirgus dalībnieki saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu sniegtajā informācijā ietver vismaz:

a)

informāciju par savām politikas nostādnēm attiecībā uz svarīgākās negatīvās ietekmes uz ilgtspēju un ilgtspējas rādītāju identificēšanu un prioritātes noteikšanu;

b)

aprakstu, kurā izklāstīta svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspēju un visi šajā sakarā veiktie vai – attiecīgā gadījumā – plānotie pasākumi;

c)

attiecīgā gadījumā īsu kopsavilkumu par iesaistīšanas politikas nostādnēm saskaņā ar Direktīvas 2007/36/EK 3.g pantu;

d)

atsauci par to, ka tie ievēro atbildīgas darījumdarbības kodeksus un starptautiski atzītus standartus par uzticamības pārbaudi un ziņošanu, un attiecīgā gadījumā par apmēru, kādā tie atbilst Parīzes nolīguma mērķiem.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, no 2021. gada 30. jūnija finanšu tirgus dalībnieki, kas bilances datumos pārsniedz kritērija – finanšu gada laikā nodarbināt vidēji 500 darbiniekus – robežvērtību, savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur paziņojumu par savām uzticamības pārbaudes politikas nostādnēm attiecībā uz ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Minētajā paziņojumā iekļauj vismaz 2. punktā minēto informāciju.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, no 2021. gada 30. jūnija finanšu tirgus dalībnieki, kas ir tādas lielas grupas mātesuzņēmumi, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punktā, kura grupas bilances datumā konsolidētā veidā pārsniedz kritērija – finanšu gada laikā nodarbināt vidēji 500 darbiniekus – robežvērtību, savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur paziņojumu par savām uzticamības pārbaudes politikas nostādnēm attiecībā uz ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Minētajā paziņojumā iekļauj vismaz 2. punktā minēto informāciju.

5.   Finanšu konsultanti savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur:

a)

informāciju par to, vai, pienācīgi ņemot vērā savu izmēru, savu darbību veidu un apmēru un savu finanšu produktu veidus, par kuriem tie konsultē, tie savās ieguldījumu konsultācijās vai apdrošināšanas konsultācijās ņem vērā svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem; vai

b)

informāciju par to, kāpēc tie savās ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijās neņem vērā ieguldījumu lēmumu negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju par to, vai un kad tie plāno ņemt vērā tādu negatīvu ietekmi.

6.   Līdz 2020. gada 30. decembrim EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par, šā panta 1. līdz 5. punktā minētās tādas informācijas saturu, metodoloģijām un noformējumu, kas attiecas uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar negatīvo ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu negatīvu ietekmi.

EUI attiecīgā gadījumā cenšas iesaistīt Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   Līdz 2021. gada 30. decembrim EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par šā panta 1. līdz 5. punktā minētās tādas informācijas saturu, metodoloģijām un noformējumu, kas attiecas uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar negatīvu ietekmi uz sociāliem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas un kukuļošanas apkarošanas jautājumiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5.pants

6.Atalgojuma politikas nostādņu pārredzamība saistībā ar ilgtspējas risku integrēšanu

1.   Finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti savās atalgojuma politikas nostādnēs iekļauj informāciju par to, kā minētās politikas nostādnes ir saskaņotas ar ilgtspējas risku integrēšanu, un publicē minēto informāciju savās tīmekļa vietnēs.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, iekļauj atalgojuma politikas nostādnēs, kuras finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem ir pienākums izveidot un uzturēt saskaņā ar nozares tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/65/ES, (ES) 2016/97 un (ES) 2016/2341.

6. pants

Ilgtspējas risku integrēšanas pārredzamība

1.   Finanšu tirgus dalībnieki informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, iekļauj aprakstus par:

a)

veidu, kādā ilgtspējas riski tiek integrēti to ieguldījumu lēmumos; un

b)

novērtējuma rezultātiem attiecībā uz to, kāda ir paredzamā ilgtspējas risku ietekme uz to finanšu produktu atdevi, kurus tie dara pieejamus.

Ja finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka ilgtspējas riski nav nozīmīgi, pirmajā daļā minētajos aprakstos ietver skaidru un kodolīgu skaidrojumu par tā iemesliem.

2.   Finanšu konsultanti informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, iekļauj aprakstus par:

a)

veidu, kādā ilgtspējas riski tiek integrēti to ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijās; un

b)

novērtējuma rezultātiem attiecībā uz to, kāda ir paredzamā ilgtspējas risku ietekme uz to finanšu produktu atdevi, par kuriem tie konsultē.

Ja finanšu konsultanti uzskata, ka ilgtspējas riski nav nozīmīgi, pirmajā daļā minētajos aprakstos ietver skaidru un kodolīgu skaidrojumu par tā iemesliem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju atklāj šādi:

a)

AIFP – paziņojot informāciju ieguldītājiem, kā minēts Direktīvas 2011/61/ES 23. panta 1. punktā;

b)

apdrošināšanas sabiedrības – sniedzot informāciju, kas minēta Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 2. punktā, vai – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 29. panta 1. punktu;

c)

AKUI – sniedzot informāciju, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/2341 41. pantā;

d)

kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki – sniedzot informāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 345/2013 13. panta 1. punktā;

e)

kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki – sniedzot informāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 346/2013 14. panta 1. punktā;

f)

pensiju produktu izveidotāji – rakstiski un laikus, pirms privātajam ieguldītājam kļūst saistošs līgums par pensiju produktu;

g)

PVKIU pārvaldības sabiedrības – prospektā, kas minēts Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā;

h)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldību vai sniedz ieguldījumu konsultācijas, – saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu;

i)

kredītiestādes, kas nodrošina portfeļa pārvaldību vai sniedz ieguldījumu konsultācijas, – saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu;

j)

apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar pensiju produktiem, kuri pakļauti tirgus svārstībām, – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 29. panta 1. punktu;

k)

ELTIF (Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda) AIFP – prospektā, kas minēts Regulas (ES) 2015/760 23. pantā;

l)

PEPP sniedzēji – PEPP pamatinformācijas dokumentā, kas minēts Regulas (ES) 2019/1238 28. pantā.

7. pants

Negatīvas ietekmes uz ilgtspēju pārredzamība finanšu produktu līmenī

1.   Līdz 2022. gada 30. decembrim katram finanšu produktam, ja finanšu tirgus dalībnieks piemēro 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 4. panta 3. vai 4. punktu, informācijas atklāšanā, kas minēta 6. panta 3. punktā, iekļauj turpmāk minēto:

a)

skaidru un pamatotu skaidrojumu par to, vai finanšu produktā tiek ņemta vērā svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem, un, ja tiek ņemta vērā, tad kā;

b)

paziņojumu, ka informācija par svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem ir pieejama informācijā, kura jāatklāj, ievērojot 11. panta 2. punktu.

Ja 11. panta 2. punktā minētā informācija ietver skaitlisku informāciju par svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, minētās informācijas pamatā var izmantot saskaņā ar 4. panta 6. un 7. punktu pieņemto regulatīvo tehnisko standartu noteikumus.

2.   Ja finanšu tirgus dalībnieks piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, informācijas atklāšanā, kas minēta 6. panta 3. punktā, attiecībā uz katru finanšu produktu iekļauj paziņojumu, ka finanšu tirgus dalībnieks neņem vērā ieguldījumu lēmumu negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem un tā iemeslus.

8. pants

Vides vai sociālo raksturlielumu veicināšanas pārredzamība informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas

1.   Ja finanšu produkts citu raksturlielumu starpā veicina arī vides vai sociālos raksturlielumus vai minēto raksturlielumu kombināciju, ar noteikumu, ka sabiedrības, kurās ieguldījumi tiek veikti, īsteno labas pārvaldības praksi, informācijā, kas jāatklāj, ievērojot 6. panta 1. un 3. punktu, iekļauj turpmāk minēto:

a)

informāciju par to, kā minētie raksturlielumi tiek sasniegti;

b)

ja indekss ir izraudzīts par atsauces etalonu, informāciju par to, vai un kā šis indekss ir saskaņots ar minētajiem raksturlielumiem.

2.   Finanšu tirgus dalībnieki informācijā, kas jāatklāj, ievērojot 6. panta 1. un 3. punktu, iekļauj norādi par to, kur ir atrodama metodika, kas izmantota šā panta 1. punktā minētā indeksa aprēķināšanai.

3.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu noformējuma un satura prasības informācijai, kas jāatklāj, ievērojot šo pantu.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EUI ņem vērā dažādus finanšu produktu veidus, to raksturlielumus un atšķirības starp tiem, kā arī mērķi nodrošināt, ka informācijas atklāšana ir precīza, patiesa, skaidra, nemaldinoša, vienkārša un kodolīga.

EUI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 30. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9. pants

Ilgtspējīgu ieguldījumu pārredzamība informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas

1.   Ja finanšu produkta mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi un ja par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss, informāciju, kas jāatklāj, ievērojot 6. panta 1. un 3. punktu, papildina ar turpmāk minēto:

a)

informāciju par to, kā izraudzītais indekss ir saskaņots ar minēto mērķi;

b)

skaidrojumu par to, kāpēc un kā ar minēto mērķi saskaņotais izraudzītais indekss atšķiras no plašā tirgus indeksa.

2.   Ja finanšu produkta mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi un ja neviens indekss nav izraudzīts par atsauces etalonu, informācijā, kas jāatklāj, ievērojot 6. panta 1. un 3. punktu, iekļauj skaidrojumu par to, kā paredzēts sasniegt minēto mērķi.

3.   Ja finanšu produkta mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, informācijā, kas jāatklāj, ievērojot 6. panta 1. un 3. punktu, iekļauj mērķi nodrošināt mazoglekļa dioksīda emisijas, lai panāktu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus globālās sasilšanas jomā.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, gadījumos, kad nav pieejams “ES klimata pārejas etalons” vai “Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (20), 6. pantā minētajā informācijā iekļauj izvērstu skaidrojumu par to, kā tiek nodrošināti nepārtraukti centieni sasniegt mērķi – samazināt oglekļa dioksīda emisijas, lai panāktu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus globālās sasilšanas jomā.

4.   Finanšu tirgus dalībnieki informācijā, kas jāatklāj, ievērojot 6. panta 1. un 3. punktu, iekļauj norādi par to, kur ir atrodama metodika, kas izmantota šā panta 1. punktā minēto indeksu un šā panta 3. punkta otrajā daļā minēto etalonu aprēķināšanai.

5.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot noformējuma un satura prasības informācijai, kas jāatklāj, ievērojot šo pantu.

Izstrādājot šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EUI ņem vērā dažādus finanšu produktu veidus, to mērķus, kā minēts 1., 2. un 3. punktā, un atšķirības starp tiem, kā arī mērķi nodrošināt, ka informācijas atklāšana ir precīza, patiesa, skaidra, nemaldinoša, vienkārša un kodolīga.

EUI pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2020. gada 30. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10. pants

Vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas pārredzamība tīmekļa vietnēs

1.   Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur turpmāk minēto informāciju par katru 8. panta 1. punktā un 9. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu:

a)

vides vai sociālo raksturlielumu vai ilgtspējīga ieguldījuma mērķa aprakstu;

b)

informāciju par metodiku, kas izmantota, lai novērtētu, izmērītu un uzraudzītu vides vai sociālos raksturlielumus vai finanšu produktam atlasīto ilgtspējīgo ieguldījumu ietekmi, tostarp tās datu avotus, pamatā esošo aktīvu atlases kritērijus un attiecīgos ilgtspējas rādītājus, kas izmantoti, lai izmērītu finanšu produkta vides vai sociālos raksturlielumus vai vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi;

c)

8. un 9. pantā minēto informāciju;

d)

11. pantā minēto informāciju.

Informācija, kas jāatklāj, ievērojot pirmo daļu, ir skaidra, kodolīga un ieguldītājiem saprotama. To publicē tādā veidā, kas ir precīzs, patiess, skaidrs, nemaldinošs, vienkāršs un kodolīgs un tīmekļa vietnē tā atrodas labi redzamā, viegli pieejamā vietā.

2.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās informācijas saturu un minētā punkta otrajā daļā izklāstītās noformējuma prasības.

Izstrādājot šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EUI ņem vērā dažādus finanšu produktu veidus, to raksturlielumus un mērķus, kā minēts 1. punktā, un atšķirības starp tiem. EUI atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EUI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 30. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

11. pants

Vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas pārredzamība periodiskajos ziņojumos

1.   Ja finanšu tirgus dalībnieki dara pieejamu 8. panta 1. punktā vai 9. panta 1., 2. vai 3. punktā minēto finanšu produktu, tie periodiskajos ziņojumos iekļauj turpmāk minēto aprakstu:

a)

attiecībā uz finanšu produktu kā minēts 8. panta 1. punktā – par to, cik lielā mērā ir sasniegti vides vai sociālie raksturlielumi;

b)

attiecībā uz finanšu produktu kā minēts 9. panta 1., 2. vai 3. punktā:

i)

par vispārējo ar ilgtspēju saistīto finanšu produkta ietekmi, izmantojot attiecīgus ilgtspējas rādītājus; vai

ii)

ja par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss – salīdzinājumu starp vispārējo finanšu produkta ar ilgtspēju saistīto ietekmi ar to, kāda ietekme ir izraudzītajam indeksam un finanšu produktam ar plašā tirgus indeksu, izmantojot ilgtspējas rādītājus.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju atklāj šādi:

a)

AIFP – gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā;

b)

apdrošināšanas sabiedrības – reizi gadā rakstiski saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 6. punktu;

c)

AKUI – gada ziņojumā, kas minēts Direktīvas (ES) 2016/2341 29. pantā;

d)

kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki – gada pārskatā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 345/2013 12. pantā;

e)

kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki – gada pārskatā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 346/2013 13. pantā;

f)

pensiju produktu izveidotāji – rakstiski gada pārskatā vai pārskatā saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

g)

PVKIU pārvaldības sabiedrības – gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā;

h)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldību, – periodiskā paziņojumā, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktā;

i)

kredītiestādes, kas nodrošina portfeļa pārvaldību, – periodiskā paziņojumā, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktā;

j)

PEPP sniedzēji – PEPP kapitāla pārskatā, kas minēts Regulas (ES) 2019/1238 36. pantā.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos finanšu tirgus dalībnieki var izmantot informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumos saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19. pantu, vai – attiecīgā gadījumā – informāciju, kas ietverta nefinanšu paziņojumos saskaņā ar minētās direktīvas 19.a pantu.

4.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punktā minētās informācijas satura un noformējuma detaļas.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas minēts pirmajā daļā, EUI ņem vērā dažādus finanšu produktu veidus, to raksturlielumus un mērķus, un atšķirības starp tiem. EUI atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EUI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 30. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

12. pants

Informācijas atklāšanas pārskatīšana

1.   Finanšu tirgus dalībnieki nodrošina, ka visa informācija, kas publicēta saskaņā ar 3., 5. vai 10. pantu, tiek pastāvīgi atjaunināta. Ja finanšu tirgus dalībnieks ievieš izmaiņas šādā informācijā, tajā pašā tīmekļa vietnē publicē saprotamu skaidrojumu par šādām veiktajām izmaiņām.

2.   Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro finanšu konsultantiem saistībā ar jebkuru informāciju, kas publicēta saskaņā ar 3. un 5. pantu.

13. pants

Tirgvedības paziņojumi

1.   Neskarot stingrākus nozares tiesību aktus, jo īpaši Direktīvas 2009/65/EK, 2014/65/ES un (ES) 2016/97 un Regulu (ES) Nr. 1286/2014, finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti nodrošina, ka to tirgvedības paziņojumi nav pretrunā informācijai, kas atklāta, ievērojot šo regulu.

2.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu noformēšanas standartu informācijai par vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

14. pants

Kompetentās iestādes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar nozares tiesību aktiem, jo īpaši nozaru tiesību aktiem, kas minēti šīs regulas 6. panta 3. punktā un saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, pārrauga finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu atbilstību šīs regulas prasībām. Kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas, lai tās pildītu savas funkcijas saskaņā ar šo regulu.

2.   Šīs regulas nolūkā kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un bez liekas kavēšanās sniedz cita citai tādu informāciju, kas ir svarīga, lai tās veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

15. pants

AKUI un apdrošināšanas starpnieku īstenotā pārredzamība

1.   AKUI publicē un uztur informāciju, kas minēta šīs regulas 3. līdz 7. pantā un 10. panta 1. punkta pirmajā daļā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 36. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

2.   Apdrošināšanas starpnieki paziņo informāciju, kas minēta šīs regulas 3. pantā, 4. panta 5. punktā, 5. pantā, 6. pantā un 10. panta 1. punkta pirmajā daļā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 23. pantu.

16. pants

Pensiju produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009

1.   Dalībvalstis var nolemt šo regulu piemērot pensiju produktu izveidotājiem, kas pārvalda valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009. Šādos gadījumos pie šīs regulas 2. panta 1) punkta d) apakšpunktā minēto pensiju produktu izveidotājiem pieder arī pensiju produktu izveidotāji, kas pārvalda valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas, un šīs regulas 2. panta 8) punktā minēto pensiju produktu izveidotāji. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka šīs regulas 2. panta 8) punkta pensiju produkta definīcija ietver arī pirmajā teikumā minētos pensiju produktus.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un EUI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 1. punktu.

17. pants

Izņēmumi

1.   Šo regulu nepiemēro ne apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, ne ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas un kas ir uzņēmumi, neatkarīgi no to juridiskās formas, kas var būt arī fiziskas personas un pašnodarbinātas personas, ar noteikumu, ka tās nodarbina mazāk nekā trīs personas.

2.   Dalībvalstis var nolemt šo regulu piemērot 1. punktā minētajiem apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un EUI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 2. punktu.

18. pants

Ziņojums

EUI izvērtē, cik lielā mērā informācija saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atklāta brīvprātīgi. Līdz 2022. gada 10. septembrim un katru gadu pēc tam EUI iesniedz Komisijai ziņojumu par paraugpraksi un sniedz ieteikumus virzībai uz pārskatu brīvprātīgas sniegšanas standartiem. Minētajā gada ziņojumā ņem vērā uzticamības pārbaudes ietekmi uz informācijas atklāšanu atbilstīgi šai regulai un sniedz norādījumus šajā jautājumā. Minēto ziņojumu publisko un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

19. pants

Izvērtēšana

1.   Līdz 2022. gada 30. decembrim Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu un jo īpaši izskata:

a)

vai būtu jāsaglabā atsauce uz vidējo darbinieku skaitu 4. panta 3. un 4. punktā, vai arī tā būtu jāaizstāj vai jāpapildina ar citiem kritērijiem, un izskata priekšrocības un ar to saistītā administratīvā sloga samērīgumu;

b)

vai šīs regulas darbību kavē datu trūkums vai to nepilnīgā kvalitāte, tostarp attiecībā uz rādītājiem par negatīvo ietekmi, ko ieguldījumus saņemošās sabiedrības rada ilgtspējas faktoriem.

2.   Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajai izvērtēšanai pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2021. gada 10. marta.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 4. panta 6. un 7. punktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu un 13. panta 2. punktu piemēro no 2019. gada 29. decembra un 11. panta 1. līdz 3. punktu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 97. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 8. novembra lēmums.

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302 17.11.2009., 32. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019, 1.lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016, 1. lpp.).


Top