(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes velosipēdu importam noteica galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā. Pēc pretapiešanas izmeklēšanas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (3) šis maksājums tika attiecināts arī uz noteiktu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu importu. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 88/97 (4) attiecībā uz dažām velosipēdu daļām tika ieviesta “atbrīvojuma shēma”. Kopš tā laika notikušas vairākas izmeklēšanas, kuru rezultātā tika grozīti sākotnējie pasākumi.

(2)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 502/2013 (5). Patlaban ir spēkā antidempinga maksājumi 0 %–48,5 % apmērā (“spēkā esošie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, tālāk tiek saukta “iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšana”.

(3)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 (6) ĶTR izcelsmes velosipēdu importam noteiktos pasākumus attiecināja arī uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme. Saistībā ar šo izmeklēšanu īstajiem ražotājiem eksportētājiem šajās valstīs tika piešķirti vairāki izņēmumi.

(4)

Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/776 (7) ĶTR izcelsmes velosipēdu importam noteiktos pasākumus attiecināja uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas vai Filipīnu izcelsme. Saistībā ar šo izmeklēšanu īstajiem ražotājiem eksportētājiem šajās valstīs tika piešķirti vairāki izņēmumi.

(5)

Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 14. decembrī (8) apstiprināja Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu, ar ko attiecībā uz prasītāju Giant Co. Ltd. tika atcelta regula, ar kuru nosaka antidempinga pasākumus. Tāpēc Giant Co. Ltd. neietilpst pasākumu darbības jomā un uz to neattiecas šī izmeklēšana.

(6)

Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/49 (9) pēc pārskatīšanas sakarā ar jaunu eksportētāju, kura tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu, grozīja pasākumus, kas noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu.

(7)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10), Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (“EBMA” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījums tika iesniegts 2018. gada 5. martā. Pieprasījuma iesniedzējs rīkojas to ES velosipēdu ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 45 % no kopējā Savienības velosipēdu ražošanas apjoma. Pieprasījums ir pamatots ar apgalvojumu, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Ar 2018. gada 4. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Komisija paziņoja, ka sāk to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam.

(9)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja šādas personas: pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ražotājus Savienībā un to attiecīgās apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā, zināmos attiecīgos daļu piegādātājus un lietotāju apvienību Savienībā un ĶTR iestādes.

(11)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Pirms procedūras sākšanas vairāk nekā 70 Savienības ražotāji iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija bija izveidojusi triju tādu ražotāju provizorisku izlasi, kuri tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjoma ziņā Savienībā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim saražoja 22 % no Savienības ražošanas nozares lēstā kopējā ražošanas apjoma un pārdeva 21 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas.

(14)

Pēc tam, kad tika sākta procedūra, izrādījās, ka vairāki Savienības ražotāji par visu ražošanas procesu vai tā daļu ir noslēguši apakšlīgumus ar trešo personu uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar pārstrādes līgumiem (“pārstrādātāji”). Šā iemesla dēļ Komisija pieprasīja papildu informāciju no desmit lielākajiem Savienības ražotājiem par to darījumdarbības modeļiem un ražošanas apjomiem. Ņemot vērā jauno saņemto informāciju, Komisija nolēma iekļaut izlasē vēl divus Savienības ražotājus, lai aptvertu dažādos darījumdarbības modeļus Eiropas Savienībā. Galīgā izlase aptvēra 27 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un 26 % no aplēstā kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā 2017. gadā. Papildu piezīmes netika saņemtas. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(15)

Lai Komisija varētu lemt par to, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi nesaistītie importētāji. Šīs personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu II pielikumā prasīto informāciju par saviem uzņēmumiem.

(16)

Turklāt procedūras sākumposmā Komisija sazinājās ar 75 pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem importētājiem un aicināja tos sniegt skaidrojumu par savu darbību un sniegt atbildes uz paziņojuma par procedūras sākšanu II pielikuma jautājumiem. Neviens no viņiem neatsaucās.

(17)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos pārskatāmā ražojuma ražotājus Ķīnas Tautas Republikā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Pēc procedūras sākšanas pieteicās seši ražotāji eksportētāji/ražotāji, no kuriem viens pēc tam atsauca sadarbību. Tikai divi no atlikušajiem pieciem ražotājiem eksportētājiem/ražotājiem, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja velosipēdus uz Savienību.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja reprezentatīvu izlasi no triju ražotāju eksportētāju/ražotāju grupām, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielāko deklarēto eksporta apjomu gan uz ES, gan trešām valstīm un pārskatāmā ražojuma ražošanas apjomu.

(20)

Šādā veidā trīs izlasē iekļautās Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju grupas veidoja aptuveni 89 % no piecu uzņēmumu/uzņēmumu grupu, kas sadarbojās, kopējā deklarētā ražošanas un pārdošanas apjoma. Kopumā trīs izlasē iekļautās grupas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 18 % no velosipēdu pārdošanas apjoma no ĶTR uz ES un 1 % no velosipēdu ražošanas apjoma ĶTR.

(21)

Šīm personām tika dota iespēja izteikt piezīmes par ierosināto izlasi. Komisija saņēma piezīmes tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Pirmkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka ražotāji, kas pieteicās, nav Ķīnas velosipēdu ražotāji, jo tie ir saistīti ar Taivānas uzņēmumiem. Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka atlasītie uzņēmumi un uzņēmumi, kas pieteicās, nav tipiski Ķīnas velosipēdu ražotāji, jo neatrodas nevienā no trijiem galvenajiem Ķīnas velosipēdu ražošanas nozares centriem. Treškārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka atlasītie uzņēmumi un uzņēmumi, kas pieteicās, neražo vienkāršākos velosipēdus. Ceturtkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka diviem no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piemēro procentuālo antidempinga maksājumu ar nulles procentu likmi.

(22)

Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, ka atrašanās vieta ietekmētu ražošanas veidu vai izmaksas un ka izlasē iekļautie uzņēmumi neražotu vienkāršākos velosipēdus. Turklāt Komisija varēja pārliecināties, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražo arī vienkāršākos velosipēdus.

(23)

Bez tam, veidojot izlasi, Komisijai bija saistoši pamatregulas 17. panta noteikumi, proti, bija jāveido reprezentatīva izlase no uzņēmumiem, kas pieteicās. Komisija noskaidroja, ka šajos uzņēmumos, kas sadarbojās, neraugoties uz uzņēmuma īpašuma tiesībām, atrašanās vietu un ražojumu klāstu, visi izlasē iekļautie uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja velosipēdus Ķīnas Tautas Republikā.

(24)

Tādēļ EBMA apgalvojumi par atlasi tiek noraidīti.

(25)

Komisija nosūtīja anketas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, pieprasījuma iesniedzējam un Ķīnas valdībai (“ĶV”). Uz anketas jautājumiem atbildēja pieci izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kā arī to desmit pārstrādātāji, trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un pieprasījuma iesniedzējs.

(26)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās.

(27)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(28)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja attiecīgos attiecīgās valsts ražotājus sniegt informāciju, kas prasīta III pielikumā paziņojumam par procedūras sākšanu, attiecībā uz izejvielām (izejresursiem), ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Tie paši seši ražotāji eksportētāji/ražotāji, kas nosūtīja atbildes uz atlases anketas jautājumiem, sniedza arī III pielikumā prasīto informāciju.

(29)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, anketu par iespējamiem nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē Komisija nosūtīja arī Ķīnas valdībai. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(30)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā ziņā netika iesniegti ne materiāli, ne papildu pierādījumi.

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(32)

Komisija 2018. gada 4. jūlijā publicēja pirmo paziņojumu par izmeklēšanas materiāliem (“pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem”), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro daļu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija ir uzskaitījusi visus ražošanas faktorus, kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko pārskatāmā ražojuma ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica sešas iespējamās reprezentatīvās valstis: Brazīliju, Meksiku, Krieviju, Serbiju, Taizemi un Turciju.

(33)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no viena ražotāja eksportētāja un viena ražotāja Savienībā, kā arī no pieprasījuma iesniedzēja, savukārt attiecīgās valsts iestādes piezīmes nesniedza.

(34)

Piezīmes, kas saņemtas par pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem, Komisija ir aplūkojusi 2018. gada 9. augustā sniegtajā otrajā paziņojumā (“otrais paziņojums par ražošanas faktoriem”). Komisija ir izveidojusi arī ražošanas faktoru sarakstu un secinājusi, ka šajā posmā visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Serbija. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija piezīmes nesaņēma.

(35)

Komisija 2019. gada 7. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija paredzējusi noteikt antidempinga maksājumus (“galīgā izpaustā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(36)

Komisija saņēma piezīmes no pieprasījuma iesniedzēja un no Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (“CCCME”).

(37)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), bez motora, uz kuriem attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712007091 un 8712007092 un 8712007099) (“pārskatāmais ražojums” jeb “velosipēdi”)

(38)

Komisija ir novērojusi, ka kopš iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas nozarē ir notikušas pārmaiņas. Ir bijušas daudzas tehnoloģiskas izmaiņas, lielākoties saistītas ar izmantotajām izejvielām. Turklāt tirgus ir ievērojami mainījies un konkrētas velosipēdu kategorijas ir kļuvušas populārākas un ieguvušas ievērojamu tirgus daļu. Lai atspoguļotu šīs pārmaiņas, Komisija nolēma koriģēt iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā izmantotās velosipēdu kategorijas. Visas ieinteresētās personas tika informētas par šo lēmumu un tika aicinātas izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(39)

Tāpēc velosipēdi tika klasificēti šādos galvenajos veidos:

(40)

Visiem iepriekš noteiktajiem velosipēdu veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības. Turklāt tos pārdod, izmantojot līdzīgus izplatīšanas kanālus Savienības tirgū, piemēram, mazumtirgotājus, sporta preču veikalu ķēdes, lielus tirdzniecības centrus un neatkarīgus velosipēdu tirgotājus. Velosipēdu pamata pielietojumi un izmantojumi ir identiski, tā ka daži dažādu veidu modeļi var būt savstarpēji aizstājami un var savstarpēji konkurēt.

(41)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka visu veidu velosipēdi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

(42)

Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka velosipēdiem, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū un reprezentatīvajā valstī Serbijā, un ražojumam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi. Tie ir uzskatāmi par identiskiem ražojumiem – visos aspektos vienādiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(44)

Seši uzņēmumi/uzņēmumu grupas sniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem; viens no šiem uzņēmumiem/uzņēmumu grupām vēlāk atsauca sadarbību. Piecu uzņēmumu, kuri sadarbojās, kopējais deklarētais velosipēdu eksporta apjoms uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [120 000–150 000] vienību, kas atbilst 18 % no Eurostat reģistrētā ĶTR pārskatāmā ražojuma kopējā importa apjoma tajā pašā periodā. Uzņēmumu/uzņēmumu grupu, kas sadarbojās, kopējais paziņotais ražošanas apjoms bija ap vienu miljonu vienību, un tas ir aptuveni 1 % no kopējās lēstās ražošanas jaudas Ķīnā (117 miljoni vienību).

(45)

Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija piemēroja 18. pantu un konstatējumus par Ķīnas velosipēdu tirgu, arī par ražošanu, jaudu un neizmantoto jaudu, balstīja uz pieejamajiem faktiem.

(46)

Turklāt Ideal grupa – viena no izlasē iekļautajām grupām – ne par pārdošanu uz Savienību, ne par pārdošanu uz pārējām pasaules valstīm nesniedza Komisijai datus par tās pārdošanas cenām ar saistīta tirgotāja starpniecību pirmajam neatkarīgajam pircējam. Tāpēc Komisija piemēroja pamatregulas 18. pantu un attiecībā uz šīs grupas veikto minēto eksporta pārdošanas apjoma daļu izmantoja labākos pieejamos faktus.

(47)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no ĶTR tika importēti 747 313 velosipēdi jeb aptuveni 4 % no kopējā patēriņa Savienībā. Tādējādi Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiskais imports ir bijis pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

(48)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(49)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un to, ka ražotāji eksportētāji nenāca klajā ar nekādiem apgalvojumiem, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(50)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi uztic valdībai būtiskas pilnvaras iejaukties tirgus spēku darbībā – tādējādi tas norāda, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(52)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(53)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija ir publicējusi ziņojumu par ĶTR (“Ziņojums”) (12). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Šajā sakarā un ņemot vērā nesadarbošanos šajā lietā, Komisija izmantoja Ziņojumu, kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, alumīnija, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(54)

Pieprasījumā tiek atbalstīti apgalvojumi par iepriekš minētajiem nozīmīgajiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tas papildina Ziņojumu.

(55)

Pirmkārt, pieprasījuma iesniedzējs atsaucas uz noteikumiem, kas iekļauti velosipēdu un elektrisko velosipēdu nozares 13. piecgades plānā (“velosipēdu nozares 13. piecgades plāns”). Minētā plāna konkrētie noteikumi ir norādīti pieprasījuma 5.1. iedaļā. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs min to, ka velosipēdu ražošanas nozarē ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”) (pieprasījuma 5.2. iedaļa), bez tam uz mazākiem uzņēmumiem tiek izdarīts liels spiediens veikt velosipēdu nozares 13. piecgades plānā (pieprasījuma 5.2. iedaļā) noteikto konsolidāciju.

(56)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir pieejami izmeklēšanas materiālos, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem, proti, uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem un atzītu akadēmisko pētnieku pētījumiem/rakstiem, kas konkrēti norādīti Ziņojumā. Minētā analīze ietvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu.

(57)

Kā norādīts 29. apsvērumā, ĶV neatbildēja uz jautājumiem, kas iekļauti anketā, ko tā saņēma. Ražotāji eksportētāji, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti izmeklēšanas materiālos, ieskaitot Ziņojumu, un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(58)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (13). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (14).

(59)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz pirmā teikuma: “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (15). Tas ilustrē ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(60)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū (16), Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku. Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(61)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (skatīt arī 3.3.2.5. iedaļu) (17).

(62)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk 3.3.2.9. iedaļu) (18). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (19).

(63)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (20). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai vadošajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (21).

(64)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (22).

(65)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(66)

Ciktāl ir runa par valsts īpašumu, ĶV īsteno valsts īpašuma tiesības attiecībā uz zināmu daļu no velosipēdu ražošanas nozares uzņēmumiem. Velosipēdu ražošanas nozare ĶTR gan ir ļoti sadrumstalota ar daudziem maziem ražotājiem, taču lielākie velosipēdu ražotāji, ieskaitot Flying Pidgeon un Phoenix, ir VU, tomēr, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, nav iespējams noteikt precīzus skaitļus.

(67)

Attiecībā uz valsts kontroli valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos. Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga atsevišķu uzņēmumu vispārējās ekonomikas politikas jomu īstenošanu, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār tērauda un dzelzs nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.3.2.4. iedaļā.

(68)

Analīze par stratēģisko uzraudzību un valsts sniegtajām norādēm nozarē ir izklāstīta tālāk 3.3.2.4. un 3.3.2.5. iedaļā. Tālāk aprakstītā plaša mēroga valdības kontrole un iejaukšanās velosipēdu nozarē pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem liedz darboties tirgus apstākļos.

(69)

Ķīnas iestāžu īstenotā nozares kontrole, stratēģiskā uzraudzība un norādes izriet arī no nozares vadošās apvienības Ķīnas Velosipēdu organizācijas (CBA) mērķiem, kurai ir cieša saikne ar ĶV un ĶKP. CBA tīmekļa vietne liecina, ka tajā apvienojušies 650 locekļi, kas veido 80 % no nozares kopējā ražošanas apjoma un eksporta apjoma gadā. Apvienības mērķi ir koncentrēt nozares spēkus, izskatīt nozarei būtiskus jautājumus, kalpot nozarei un veicināt nozares attīstību (23). CBA statūtos norādīts uz ciešo saikni starp ĶV un ĶKP, arī to 2. pantā: “Apvienības mērķi ir, sekojot Sji Dzjiņpina teorijai par sociālismu ar Ķīnai raksturīgajām iezīmēm jaunam laikmetam un ĶKP 19. nacionālā kongresa garam, pilnībā īstenot attiecīgo valsts rūpniecības politiku, atbalstīt valdības īstenoto pārvaldi, lai stiprinātu nozares pārvaldību [..]. Apvienība ievēro konstitūciju, normatīvos aktus, kā arī valsts politiku, ievērojot sociālisma pamatvērtības” (24). Turklāt CBA ir publicējusi velosipēdu nozares 13. piecgades plānu un Eiropas Komisija nesen izmeklēšanā ir konstatējusi, ka tas darīts, pastāvot ciešai saiknei ar ĶV (25).

(70)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka velosipēdu tirgu ĶTR lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri pieder, kurus kontrolē, stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes ĶV.

(71)

Būdama klātesoša uzņēmumos, ĶV spēj ietekmēt cenas un izmaksas. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (26), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (27)) un uzņēmumam jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (28). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (29). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā, ieskaitot dzelzs un tērauda nozari. Tādējādi ir noteikts, ka šie noteikumi attiecas arī uz velosipēdu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(72)

Konkrēti velosipēdu nozarē lēmumu pieņemšanas procesos pastāv ciešas saites starp nozares uzņēmumiem un valsti, jo īpaši ĶKP. Partijas struktūras personāliju līmenī sakrīt ar vairāku Ķīnas velosipēdu ražotāju vadības struktūrām. Piemēram, Shanghai Phoenix Enterprise priekšsēdētājs kopš 2012. gada ir bijis arī partijas sekretārs šajā uzņēmumā (30). Līdzīgi partijas komitejas sekretāra vietnieks uzņēmumā Shanghai Zhonglu vienlaikus ir bijis uzraudzības komitejas loceklis (31).

(73)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.2.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (32).

(74)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts klātbūtne uzņēmumos velosipēdu nozarē, kā arī finanšu nozarē un citās izejresursu nozarēs apvienojumā ar sistēmu, kas aprakstīta 3.3.2.3. un nākamajās iedaļās, ļauj Ķīnas valdībai iejaukties cenās un izmaksās.

(75)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (33).

(76)

Arī Vieglās rūpniecības attīstības plānā (2016.–2020. gadam) (“Vieglās rūpniecības attīstības plāns”), ko ĶV sagatavoja, lai īstenotu 13. piecgades plānu un stratēģiju “Ražots Ķīnā 2025”, velosipēdu nozare ir atzīta par vienu no vadošajām nozarēm. Tajā ieteikts arī “sekmēt velosipēdu ražošanas nozares attīstību vieglas, diversificētas, modernas un viedas produkcijas virzienā; paātrināt augstas stiprības vieglu materiālu, pārnesuma, piedziņas sistēmas, jaunās enerģijas, inteliģento sensoru tehnoloģijas un lietu interneta tehnoloģijas pētniecību, izstrādi un pielietojumu; pievērsties tādu diversificētu velosipēdu izstrādei, kas ir piemēroti modernai un ikdienas lietošanai, treniņiem un fitnesam, tāliem braucieniem laukos un ir ar augstu salocīšanas veiktspēju [..]”.

(77)

Vieglās rūpniecības attīstības plānā ir uzskaitīti arī daži konkrēti politikas pasākumi, kā veicināt vadošās nozares. Pirmais pasākumu kopums ir saistīts ar tirgus pieejamības palielināšanas reformu: galvenokārt tā ietver administratīvo pasākumu vienkāršošanu (t. i., nevajadzīgu apstiprinājumu atcelšanu, maksu un apstiprināšanas procesa mazināšanu un standartizāciju). Otrais pasākumu kopums attiecas uz finanšu nodokļu politikas atbalsta palielināšanu:

(78)

Trešais pasākumu kopums attiecas uz finanšu politikas atbalsta palielināšanu, jo īpaši uz šādām darbībām:

(79)

Vieglās rūpniecības attīstības plāni ir izstrādāti arī vietējā līmenī. Kā piemēru var minēt Tiaņdzjiņas municipalitātes Vieglās un tekstila rūpniecības attīstības 12. piecgades plānu (2011–2015), kurā atbalstīta četru valsts līmeņa vieglās rūpniecības bāzu izveide provincē: “Tiaņdzjiņas pilsēta uzbūvēs valsts līmeņa velosipēdu ražošanas un eksporta bāzi. Par pamatu izmantojot rūpniecisko parku “Ķīnas velosipēdu karaliste” Ucjinas (Wuqing) apgabalā un (elektrisko) velosipēdu rūpniecisko parku Binhai (Binhai)apgabalā, mēs intensīvi attīstīsim (elektrisko) velosipēdu, rezerves daļu u. c. ražošanas nozares”.

(80)

Tāpat Tiaņdzjiņas rūpniecības ekonomiskās attīstības 13. piecgades plānā ir noteikti skaidri mērķi atbalstīt velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozares, tostarp detaļu nozares, piemēram:

(81)

Turklāt velosipēdu un elektrisko velosipēdu nozares 13. piecgades plānā (“velosipēdu nozares 13. piecgades plāns”), ko publicējusi CBA, velosipēdu ražošanas nozare ir minēta pie “jaunietekmes ražošanas nozarēm”: “jaunietekmes ražošanas nozares ir nonākušas valsts stratēģijas līmenī, piemēram, tādas nozares kā jaunā enerģija, jauni materiāli, internets, energotaupība un vides aizsardzība, kā arī informācijas tehnoloģija, tāpēc par nenovēršamu tendenci tradicionālajām ražošanas nozarēm ir kļuvusi ienākšana vidējas un augstas kvalitātes tehnoloģiju kopienā. Jo īpaši pēc piektās plenārsēdes, kad tika ierosināts “veicināt mazoglekļa satiksmes un transporta attīstību un sekmēt videi draudzīgu pārvietošanos ar velosipēdiem”, velosipēdu ražošanas nozare noteikti izmantos jaunās vēsturiskās attīstības iespējas.”

(82)

Velosipēdu nozares 13. piecgades plānā ir izvirzīti izmērāmi mērķi, kas ĶV jāsasniedz velosipēdu ražošanas nozarē līdz 2020. gadam: “ieņēmumi, ko augstākā līmeņa uzņēmumi gūs no savas galvenās darījumdarbības, visā ražošanas nozarē sasniegs vidējo gada apgrozījuma pieaugumu 6 %, un līdz 2020. gadam pārsniegs 200 miljardus RMB. Velosipēdu un rezerves daļu eksporta apjoms saglabāsies stabils, un elektrisko velosipēdu eksports krasi palielināsies. Tiks vēl vairāk nostiprināta ražošanas nozares integrācija, un vadošo uzņēmumu ieguldījums izlaides apjomā pārsniegs 50 %. Ražošanas nozare radīs, kopīgi veidos un uzlabos 3–5 nozaru kopas un īpašos reģionus. Katru gadu palielināsies Vidējas un augstas kvalitātes velosipēdu un ar litija baterijām darbināmu elektrisko velosipēdu īpatsvars.” Velosipēdu nozares 13. piecgades plānā paredzēts arī stiprināt zīmolu veicināšanu un centienus radīt starptautiskus zīmolus.

(83)

Kā parādīts iepriekš, ĶV rūpīgi uzrauga un atbalsta velosipēdu ražošanas nozari. Lai īstenotu dažādos plānos noteiktos dažādos mērķus, nepieciešama ĶV cieša iesaiste velosipēdu ražošanas nozarē.

(84)

Komisija uzskata, ka iepriekš minētais pierādījumu kopums attiecībā uz velosipēdu nozari ir pietiekams, lai uzskatītu, ka šajā nozarē valsts politika vai pasākumi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(85)

Tomēr Komisija konstatēja arī, ka pastāv ievērojama valdības iejaukšanās attiecībā uz velosipēdu ražošanā izmantotajām izejvielām. Lielākā daļa sastāvdaļu, ko izmanto velosipēdu ražošanā, ir no izejvielām, kuras ietekmējusi būtiska ĶV iejaukšanās (34), ieskaitot alumīniju un tēraudu (ko var izmantot rāmju, dakšu, stūru, riteņu un spieķu, ķēžu, ķēdes pārslēgu, zobratu, kabeļu, bagāžnieku izgatavošanai), kaučuku (riteņu ražošanai) un ķīmiskas vielas (plastmasas elementi un krāsas).

(86)

Piemēram, uz alumīnija nozari attiecas krāsaino metālu nozares attīstības plāns 2016.–2020. gadam (krāsaino metālu nozares 13. piecgades plāns), kas paredz stingrus kvantitatīvus un kvalitatīvus mērķus un plašus nozares atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nozares attīstība. Uz tērauda nozari attiecas “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plāns 2016.–2020. gadam” (tērauda nozares 13. piecgades plāns), kas aptver gandrīz visus nozares attīstības aspektus, ieskaitot ražošanas jaudas mērķus, modernizāciju un piegādes efektivitāti, nozares pārstrukturēšanu, finansiālo atbalstu, kvantitatīvos mērķus, tērauda rūpnīcu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Līdzīgi arī naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības 13. piecgades plāns (2016.–2020. gadam) paredz stingru ķīmiskās rūpniecības regulējumu, kas aptver izejvielas, kuras izmanto velosipēdu elementu, piemēram, kaučuka, krāsu un plastmasas, ražošanai.

(87)

Turklāt tērauda nozarē darbojas daudz valsts uzņēmumu. Vairāki no lielākajiem ražotājiem ir valsts īpašumā, un daži no tiem ir konkrēti minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (35) kā piemēri 12. piecgades sasniegumiem (piemēram, Baosteel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel u. c.). Tērauda nozari stingri regulē daudzi plāni, direktīvas un citi tērauda nozarei veltīti dokumenti, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “Ķīnas ekonomikas būtiska pamatnozare un valsts stūrakmens” (36).

(88)

Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (37) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (38). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (39).

(89)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (40) (“katalogs”) dzelzs un tērauda nozare iekļauta vecināmo nozaru sarakstā. Konkrēti, katalogā mudināts “izstrādāt un pielietot tehnoloģijas, kas nodrošina augstāku veiktspēju, augstu kvalitāti, un modernizēt tērauda izstrādājumus, citustarp ietverot augstas stiprības, vismaz 600 MPa, loksnes automobiļiem, augstas veiktspējas tēraudu cauruļvadiem, kas paredzēti naftas un gāzes pārvadīšanai, platas un biezas augstas stiprības plāksnes kuģiem, jūras konstruktīvo tēraudu kuģubūvei, vidēja biezuma plāksnes, vismaz 420 MPa, ēkām, tiltiem un citām konstrukcijām, tēraudu ātrgaitas un smagsvara kravu dzelzceļam, silīcijtēraudu ar zemiem dzelzs zudumiem un augstu magnētisko indukciju, pret koroziju un nodilumu izturīgu tēraudu, nerūsējošo resurstaupīgo leģēto tēraudu (modernu nerūsējošo ferīta tēraudu, nerūsējošo dupleksa tēraudu un nerūsējošo slāpekļa tēraudu), speciālā tērauda stieņus un augstas veiktspējas galvenās daļas (augstas veiktspējas mehānismus, 12.9 vai augstākas kategorijas bultskrūves, augstas stiprības atsperes un ilgmūžīgus gultņus) un kaltus augstas kvalitātes speciālā tērauda materiālus (darbarīku un veidņu tēraudu, nerūsējošo tēraudu, mašīnbūves tēraudu u. c.)”. Kataloga piemērojamību ir apstiprinājusi nesena antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecās uz konkrētiem ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (“KVP”) (41).

(90)

Valsts stipri iejaucas arī ĶTR alumīnija nozarē. Pirmkārt, alumīnija nozarē dominē valsts uzņēmumi. Aplēses liecina, ka VU saražo vairāk nekā 50 % no primārā alumīnija izlaides kopapjoma ĶTR. (42) Nesens pētījums par ĶTR krāsaino metālu nozari arī liecina, ka VU tirgus daļa iekšzemes tirgū varētu ļaut tiem iegūt dominējošu stāvokli (43). Lai gan jaudas palielinājums pēdējos gados daļēji tiek saistīts ar privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem, šāds jaudas palielinājums parasti ietver arī (vietējās) valdības dažāda veida iesaisti, piemēram, iecietību pret nelikumīgu jaudas palielināšanu (44). Turklāt ir palielinājusies arī lielāko VU alumīnija ražošanas jauda, tomēr ne tik lielā mērā (45).

(91)

Krāsaino metālu nozares 13. piecgades plāna mērķis ir uzlabot Ķīnas alumīnija ražošanas nozares ražoto ražojumu veidu klāstu, arī atbalstot inovāciju. Tajā ir pausts aicinājums strauji attīstīt jaukto īpašuma tiesību sistēmu un stiprināt VU vitalitāti. Tajā ir paredzēta arī iespēja uzkrāt krāsainos metālus, uzlabot resursu, arī alumīnija, drošību, kā arī noteikti konkrēti kvantitatīvie mērķi enerģijas patēriņa samazināšanai, reciklēta alumīnija īpatsvara palielināšanai ražošanā un jaudas izmantojuma palielināšanai (46).

(92)

Plānā paredzēts veikt arī strukturālas korekcijas, stingrāk kontrolējot jaunas kausēšanas iekārtas un likvidējot novecojušo jaudu. Tajā ir paredzēts ģeogrāfiski izkliedēt ražotnes, galveno uzmanību pievēršot projektiem palielināt boksītu un alumīnija oksīdu resursu izmantošanu, un ir aptverta arī elektroapgādes un cenu noteikšanas politika (47).

(93)

Citi politikas dokumenti, kas attiecas uz alumīnija nozari, ir Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“MIIT”) izdotie Alumīnija nozarei piemērojamie standartnosacījumi; Valsts attīstības un reformu komisijas (“NDRC”) izdotie Alumīnija nozarei piemērojamie ievešanas nosacījumi un NDRC izdotās Vadlīnijas par alumīnija nozares pārstrukturēšanas paātrināšanu (48).

(94)

Tādēļ daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīniju un ir izdoti valsts, reģionu un municipālā līmenī, nepārprotami rāda, ka ĶV plaši iejaucas alumīnija nozarē (49).

(95)

Tāpēc tiek konstatēts, ka ĶV ir ieviesusi vairākus valsts politikas virzienus, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus velosipēdu un šajā nozarē izmantoto izejvielu ražošanā. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(96)

Izmeklēšanas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (50).

(97)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašuma tiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (51). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu iesniegšanas procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (52). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (53).

(98)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi Ķīnas Tautas Republikā, rodas izkropļojumi. Minētie tiesību akti attiecas arī uz velosipēdu nozari un aptver pārskatāmā ražojuma ražotājus eksportētājus. Jo īpaši, iepriekšējā izmeklēšanā Komisija ir konstatējusi, ka elektrisko velosipēdu ražotāji – nozare, ko lielā mērā reglamentē tie paši politikas instrumenti, kuri velosipēdu nozari (piemēram, velosipēdu un elektrisko velosipēdu nozares 13. piecgades plāns) – ir guvuši labumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo (54). Arī nesen veiktas izmeklēšanas citās nozarēs ir apstiprinājušas zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo (55).

(99)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka velosipēdu nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(100)

Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darbinieku un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās. ĶTR nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (56). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (57). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (58). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir kropļotas.

(101)

Nekas šīs izmeklēšanas materiālos neliecina, ka uz velosipēdu nozari neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Faktiski izrādās, ka velosipēdu nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē tāpat gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka velosipēdu nozarē ir izkropļotas algu izmaksas, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(103)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos kropļota.

(104)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (59), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (60) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (61). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (62).

(105)

Lai gan tiek atzīts, ka varētu būt dažādi tiesību instrumenti, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālus noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, nozīmīgi pierādījumi liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā (63). Arī iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtie konstatējumi ir likuši secināt to pašu (64).

(106)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (65).

(107)

Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(108)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(109)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(110)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(111)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(112)

Nekas šīs izmeklēšanas materiālos neliecina, ka velosipēdu ražotāji un/vai izejmateriālu un citu izejresursu piegādātāji negūtu labumu no šīs finanšu sistēmas. Faktiski nesenā izmeklēšanā par elektrisko velosipēdu ražotājiem, uz kuriem attiecas tie paši politikas instrumenti, kuri attiecas uz velosipēdu ražotājiem (sk. 80. un 81. apsvērumu), tika atklāts, ka tie guvuši labumu no preferenciāliem aizdevumiem (66), preferenciāla finansējuma un apdrošināšanas (eksporta kredītu apdrošināšanas) (67), no kvalificētu rezidentuzņēmumu atbrīvojuma no dividenžu ienākumu nodokļa (68) un dotāciju programmām (69). Turklāt pierādījumi šīs izmeklēšanas materiālos liecina, ka daži ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā saņēma aizdevumus. Tāpēc minētais atbalsts un iepriekš aprakstītā vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(113)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka velosipēdu ražotājiem bija pieejams finansējums, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus, vai to darbība kā citādi nav neatkarīga no valsts.

(114)

Komisija norāda, ka Ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz kādu konkrētu ražošanas nozares sektoru. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.3.2.1.–3.3.2.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.3.2.6.–3.3.2.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(115)

Lai ražotu velosipēdus, ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Ja velosipēdu ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(116)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot velosipēdu iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ielaidi un tā tālāk.

(117)

Analīze 3.3.2.2.–3.3.2.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī velosipēdu nozarē (ieskaitot pārskatāmo ražojumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās un ražotāji eksportētāji ĶTR sniedza ierobežotu informāciju par šiem jautājumiem, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(118)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka netika iesniegtas pretenzijas, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(119)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka Komisijas veiktā analīze par nozīmīgiem kropļojumiem ir pavirša un vispārīga. Pirmkārt, CCCME uzskata, ka sociālistiskā tirgus ekonomika būtībā ir tirgus ekonomika ar kopēja tirgus ekonomikas iezīmēm un dod uzņēmumiem pilnīgu autonomiju pieņemt lēmumus par darbību, arī par cenu noteikšanu. Bez tam CCCME apgalvo, ka ĶV īsteno makrokontroli, lai nodrošinātu stabilu valsts ekonomiku, tomēr šo makrokontroli nevajadzētu nepareizi interpretēt, atzīstot to par valdības iejaukšanos atsevišķos uzņēmumos, un tai neesot nekādas ietekmes uz to ražojumu izmaksām vai cenām.

(120)

Otrkārt, CCCME nepiekrīt tam, ka ĶV būtiski iejauktos alumīnija, tērauda, kaučuka un ķīmisko vielu tirgū. Pat ja šajos tirgos arī būtu kropļojumi, velosipēdu sastāvdaļu tirgū to nav, jo izejvielu apstrāde notiek vairākos posmos un to cenu ietekmē citi faktori, kā konkrēti velosipēdu tehniskie parametri un atsevišķu patērētāju prasības. Tāpēc kropļojumi alumīnija, tērauda, kaučuka un ķīmisko vielu tirgū nevarētu ietekmēt velosipēdu sastāvdaļu cenas.

(121)

Treškārt, CCCME uzskata, ka subsīdijas pastāvēšanu nevajadzētu izmantot par pierādījumu tam, ka pastāv tirgus kropļojums, jo subsīdijas ir daudzās citās valstīs, kas tiek uzskatītas par pilnīgām tirgus ekonomikas valstīm. CCCME arī norāda, ka konstatējumi par subsīdijām elektrisko velosipēdu lietā (70) nav pamatoti.

(122)

Iesniegtajos materiālos CCCME apgalvo arī, ka gan velosipēdu, gan velosipēdu daļu tirgi ir brīvi tirgi bez valsts iejaukšanās, jo daudzi velosipēdu un velosipēdu daļu ražotāji ir privātā īpašumā esoši uzņēmumi vai ārvalstu ieguldījumu sabiedrības. CCCME arī piebilst – pat ja daži uzņēmumi ir valsts īpašumā vai ja tajos ir ieguldījusi valsts, nav atšķirības starp tiem un citiem uzņēmumiem, kas var ietekmēt velosipēdu vai velosipēdu daļu cenas, jo visiem ekonomikas dalībniekiem ir jāievēro vieni un tie paši normatīvie akti, ieskaitot PVN maksāšanu, veselības aprūpes un pensiju iemaksu veikšanu utt.

(123)

Pirmkārt, Komisija konstatē, ka CCCME nepamato savus apgalvojumus ar nekādiem pierādījumiem, kas atspēkotu šajā iedaļā ietvertos pierādījumus, kuri pierāda, ka ĶTR kopumā un konkrēti velosipēdu ražošanas nozarē un tās apgādātājnozarēs ir nozīmīgi kropļojumi. Tāpēc CCCME apgalvojumus pilnībā varētu tieši noraidīt kā nepamatotus.

(124)

Katrā ziņā Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajā noteikumā norādītajiem faktoriem uz cenām un izmaksām attiecīgā ražojuma eksportētājvalstī. Ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, kas liecina, ka šie faktori varētu ietekmēt cenas un izmaksas. Komisija norāda, ka CCCME pati ir atzinusi, ka ĶV īsteno kontroli, lai nodrošinātu stabilu valsts ekonomiku. Kā sīkāk paskaidrots 3.3.2.1. līdz 3.3.2.9. iedaļā, ĶV intervencionistiskums tieši un netieši ietekmē uzņēmumu izmaksu struktūru un galīgās cenas. No tā, kādā mērā ĶV iejaucas velosipēdu nozarē, ir skaidrs, ka ir vismaz potenciāla ietekme uz velosipēdu un/vai to sastāvdaļu tirgu.

(125)

Attiecībā uz kropļojumiem izejvielu jomā Komisija 3.3.2.5. iedaļā ir sniegusi daudzus piemērus, kad valsts ir konkrēti iejaukusies šajos tirgos, un tie apliecina nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Komisija atkal norāda, ka CCCME nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. Turklāt Komisija norāda, ka cenu kropļojošu faktoru pastāvēšana alumīnija, tērauda, kaučuka un ķīmisko vielu tirgū rada vismaz potenciālu cenu kropļojumu pārnesi uz tādu apstrādātu velosipēdu sastāvdaļu piegādi, kas izgatavotas no šīm izejvielām, un tādējādi ietekmē velosipēdu cenas vai izmaksas. Papildus apgalvojumam, ka neapšaubāmie kropļojumi izejvielu jomā neietekmē lejupējo ražošanas nozari, CCCME nav sniegusi pierādījumus, ka šie kropļojumi neietekmētu velosipēdu ražošanas nozari.

(126)

Attiecībā uz CCCME apgalvojumu par subsīdijām Komisija uzsver, ka subsīdijas ir viens no vairākiem rādītājiem, kas liecina par cenu un izmaksu kropļojumiem ekonomikā, jo tām ir tieša vai netieša, faktiska vai potenciāla ietekme uz šādām izmaksām un cenām – parasti tās samazinās saņēmējiem uzņēmumiem un/vai to pircējiem. Tādas subsīdijas kā zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, vai preferenciāla aizdevuma un finansējuma pieejamība attiecīgajā nozarē samazina ražotāja izmaksas, tāpēc tās ietekmē ražošanas izmaksas un/vai to ražojumu cenas (71). Komisija norāda arī, ka CCCME viedoklim par to, ka konstatējumi elektrisko velosipēdu lietā nav pamatoti, ir ierobežota nozīme, jo subsīdijas zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas un preferenciālu aizdevumu veidā ir konsekventi apstiprinātas vairākās nesenās izmeklēšanās, kas attiecas ne tikai uz elektriskajiem velosipēdiem, bet arī uz visu Ķīnas ekonomiku kopumā (sk. 98. apsvērumu). CCCME argumentam, ka uzņēmumi arī citās ekonomikās varētu būt saņēmuši subsīdijas, šīs izmeklēšanas kontekstā nav nozīmes, jo tā attiecas uz situāciju, kas skar pārskatāmo ražojumu Ķīnas Tautas Republikā, nevis abstraktu ar subsīdijām saistīto situāciju citās valstīs.

(127)

Visbeidzot, attiecībā uz argumentu, ka daudzi velosipēdu ražotāji ir privātā īpašumā, ka visiem ĶTR uzņēmumiem jādarbojas brīvā tirgus apstākļos un ka vieni un tie paši noteikumi ir piemērojami kā privātiem uzņēmumiem, tā VU, Komisija norāda, ka viens no pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētajiem faktoriem, kas liecina par nozīmīgiem kropļojumiem ekonomikā, ir tas, ka “attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes”. Kā skaidrots 66. apsvērumā, tirgus datu nepietiekamības dēļ VU un privātā īpašumā esošu velosipēdu ražotāju attiecību Ķīnas Tautas Republikā nebija iespējams noteikt. Tomēr, pat ja pieņem, ka attiecīgajā nozarē VU nedominē, valsts īpašums ir tikai viens no rādītājiem, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā pie šādiem rādītājiem minēta arī valsts kontrole un stratēģiska uzraudzība vai norādes, un, tā kā velosipēdu nozarē tie pastāv (sk. 3.3.2.3. iedaļu), tad Komisija konstatē, ka visā ĶTR velosipēdu nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi. Otrkārt, tas, ka uz valsts un privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem attiecas vieni un tie paši normatīvie akti, piemēram, par PVN maksāšanu, veselības aprūpes un pensiju iemaksu veikšanu, neizslēdz to, ka visi šie uzņēmumi darbojas vidē, kuru raksturo nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē šo uzņēmumu izmaksas un cenas.

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, CCCME apgalvojumi par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu tiek noraidīti.

(129)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

(130)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir apzinājusi sešas iespējamās reprezentatīvās valstis – Brazīliju, Krieviju, Meksiku, Serbiju, Taizemi un Turciju – un ir uzaicinājusi ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt citas valstis. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka atbilstoša reprezentatīvā valsts ir Serbija.

(131)

Pasaules Banka atzīst, ka Brazīlija, Krievija, Meksika, Serbija, Taizeme un Turcija ir valstis ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni kā ĶTR, proti, tās visas pēc nacionālā kopienākuma (“NKI”) klasificētas pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(132)

Piezīmēs, kas attiecas uz pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem, pieprasījuma iesniedzējs brīdina, ka nesenā smagā ekonomikas krīze Brazīlijā var ietekmēt velosipēdu sastāvdaļu importu un pasliktināt velosipēdu ražotāju darbības rādītājus iekšzemes tirgū.

(133)

Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus ne par ietekmi uz importu Brazīlijā, ne par to, ka Brazīlijas ražotāju darbības rādītāji iekšzemes tirgū pasliktinājušies sistemātiski. Komisija gan atzīst, ka vienīgajam zināmajam uzņēmumam, kas ražo velosipēdus un kam ir publiski pieejami dati, bijusi negatīva ražošanas peļņa, taču nevarēja ekstrapolēt šo konstatējumu uz visu valsti.

(134)

Visās sešās valstīs, kas minētas 3.3.3.2. iedaļā, Komisija noteica vairākus ražotājus, kuri ražo produkciju ar NACE (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā) kodu 3092, kas attiecas uz velosipēdu ražošanu (74).

(135)

Piezīmēs, kas attiecas uz pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem, pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka Krievijā tiek piešķirtas subsīdijas par enerģiju un ka tās varētu ietekmēt velosipēdu ražošanā izmantoto energoietilpīgo materiālu, piemēram, alumīnija, ražošanu.

(136)

Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus ne par šīm subsīdijām, ne par to būtisko ietekmi uz velosipēdu ražošanu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(137)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka Serbijas ražotāji iepērk velosipēdu daļas no Savienības (aptuveni 30 %), ĶTR (aptuveni 30 %), citām Āzijas valstīm (aptuveni 30 %) un iekšzemē (aptuveni 10 %) un ka Turcijas ražotāji iepērk velosipēdu daļas no Savienības (aptuveni 15 %), ĶTR (aptuveni 30 %), citām Āzijas valstīm (aptuveni 30 %), iekšzemē (aptuveni 20 %) un no citām valstīm (aptuveni 5 %).

(138)

Komisija pārbaudīja un apstiprināja šo informāciju, izmantojot datubāzi Global Trade Atlas (75), un uzskatīja, ka tā norāda uz atvērtiem tirgiem ar diversificētiem piegādes avotiem.

(139)

Pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka Savienība ir palielinājusi muitas nodokļus velosipēdu importam no Taizemes (2015. gadā atceļot VPS preferences (76)) un rezultātā ir samazinājās velosipēdu eksports Taizemes uz Savienību. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka tas ir nopietni ietekmējis darbības rādītājus Taizemes ražotājiem, kuri galvenokārt eksportē uz Savienību. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo arī, ka Taizemes ražotāji sākuši ciest zaudējumus. Tomēr tas nav sniedzis datus ne par Taizemes ražotāju rentabilitāti, ne eksporta apjomu.

(140)

Komisija ir konstatējusi, ka abu 4. jūlija paziņojumā minēto Taizemes ražotāju rentabilitāte 2016. gadā bijusi pozitīva. Komisija veica izmeklēšanu arī par uzņēmumiem Taizemē, kuriem velosipēdu ražošana ir sekundāra darbība (t. i., sekundārā, NACE kods 3092), un konstatēja, ka no 93 uzņēmumiem, par kuriem 2017. vai 2016. gadā datubāzē “Orbis” bija pieejami peļņas un zaudējumu pārskati, 76 uzņēmumi bija rentabli (77). Tāpēc iepriekš minētai apgalvojums tiek noraidīts.

(141)

Bez tam Komisija pārbaudīja datu publisku pieejamību visās sešās 130. apsvērumā minētajās valstīs (jo īpaši publiski pieejamus finanšu datus no pārskatāmā ražojuma ražotājiem).

(142)

Komisija meklēja velosipēdu ražotājus ar publiski pieejamiem finanšu datiem, kurus varētu izmantot, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu. Kā minēts pirmajā un otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, Komisija par datu avotu izmantoja datubāzi “Orbis” (78) un atlasīja uzņēmumus ar NACE primārās darbības kodu 3092, lai analīzi attiecinātu tikai uz tiem ražotājiem, kuriem velosipēdu ražošana ir pamatdarbība. Turklāt Komisija meklēja tikai tādus uzņēmumus, kuriem būtu publiski pieejami peļņas un zaudējumu pārskati par pēdējo periodu (2016. un 2017. gadu). Tādējādi atlika tikai viens uzņēmums Brazīlijā, divdesmit deviņi uzņēmumi Krievijā un seši uzņēmumi Serbijā. Tad Komisija atlasīja rentablos uzņēmumus. Rezultātā tika izslēgts viens uzņēmums Brazīlijā un desmit uzņēmumi Krievijā, kuru rentabilitāte 2016. un 2017. gadā bija negatīva.

(143)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka sešiem Serbijas uzņēmumiem ir publiski pieejami dati par 2017. gadu, savukārt deviņpadsmit atlikušajiem Krievijas uzņēmumiem ir publiski pieejami dati tikai līdz 2016. gadam. Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ietilpst trīs pēdējie 2017. gada ceturkšņi un 2018. gada pirmais ceturksnis, tad Komisija uzskata Serbiju par atbilstošu reprezentatīvo valsti.

(144)

Tādējādi otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija visām ieinteresētajām personām paziņoja savu nodomu par atbilstošu reprezentatīvo valsti izmantot Serbiju, ja secinātu, ka ir izpildīti visi nosacījumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas piemērošanai. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus un pušu piezīmes, Komisija nolēma, ka galīgi izvēlas Serbiju par atbilstošo reprezentatīvo valsti, un atlasīja šādus sešus uzņēmumus, kam bija publiski pieejami finanšu dati, kurus varētu izmantot, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējo daļu:

(145)

Tā kā, pamatojoties uz šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Serbija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(146)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Serbija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Serbijai ir ievērojams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms un pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA un peļņas datu kopums.

(147)

Normālās vērtības aprēķināšanai Komisija izmantoja metodiku, kas izskaidrota otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta ceturto daļu ietvēra sešu Serbijas uzņēmumu izmaksas un peļņu, kas minēta 144. apsvērumā.

(148)

Turklāt Komisija ietvēra arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai segtu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Tā tika aplēsta, izmantojot ražošanas pieskaitāmo izmaksu (nevis ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ziņoto ražošanas izmaksu) attiecību pret attiecīgajām neizkropļotajām ražošanas izmaksām (kas ietver materiālu, darbaspēka, enerģijas un ūdens patēriņu), kas noteiktas saskaņā ar 3.3.8. iedaļā aprakstīto metodiku.

(149)

Komisija otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (GTA). Tomēr pēc otrā paziņojuma par ražošanas faktoriem Komisija norādīja, ka GTA reģistrētā informācija par velosipēdu daļu importu Serbijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav pilnīga. Tāpēc, lai noteiktu materiālu (79), elektroenerģijas un dabasgāzes (80) izmaksas, Komisija izmantoja Eurostat datus, un, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu, tā izmantoja Bloomberg izgūtos datus no Serbijas Republikas statistikas biroja par ūdens izmaksām (81), kā arī finanšu datus no sešiem 144. apsvērumā uzskaitītajiem Serbijas uzņēmumiem.

(150)

Kā skaidrots 3.3.5. iedaļā, ražošanas pieskaitāmās izmaksas tika pieskaitītas PVA un peļņai un balstītas uz ražošanas pieskaitāmo izmaksu (nevis ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ziņoto ražošanas izmaksu) attiecību pret attiecīgajām neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(151)

Pirmajā un otrajā paziņojumā Komisija centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotājs Ķīnas Tautas Republikā izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(152)

Lai izveidotu pilnīgu velosipēdu ražošanas faktoru sarakstu, Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos datus un atbildes uz paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikuma jautājumiem, kuras iesniedza seši sākotnējie ĶTR ražotāji, kas sadarbojās (82).

(153)

Lai Ķīnas un Serbijas nomenklatūru varētu salīdzināt, Komisija attiecībā uz katru ražošanas faktoru, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza gan pieprasījuma iesniedzējs, gan ĶTR ražotāji, kas sadarbojās, noteica atbilstīgo harmonizētās sistēmas (HS) 6 ciparu kodu apakšpozīciju (sešu ciparu) līmenī. Gan ĶTR, gan Serbija, gan Savienība izmanto HS, tā ka visu triju tarifa kodi sakrīt.

(154)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja un ĶTR ražotāju, kas sadarbojās, sniegto informāciju, attiecīgi ir noteikti šādi ražošanas faktori un HS kodi:

1. tabula

(155)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu materiāliem ar piegādi līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī katram materiālam, ko izmantojuši ĶTR ražotāji, kas sadarbojās.

(156)

Lai noteiktu normālo vērtību, saskaņā ar Komisijas metodiku pie šīm importa cenām būtu jāpieskaita ievedmuita par Serbijā importētajiem ražošanas faktoriem un materiāliem, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Tas nozīmētu lielāku normālo vērtību, jo ievedmuitas dēļ velosipēdu daļu importa cenas palielinātos vēl vairāk. Tādējādi vēl vairāk palielinātos dempinga starpība. Ņemot vērā konstatējumu 178. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenā uzmanība pievērsta konstatējumam, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies, nevis tā precīza lieluma noteikšanai, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz ievedmuitu un iekšzemes transportu.

(157)

SDO statistika sniedz informāciju par mēnešalgām ražošanas nozarē un nedēļā nostrādāto stundu skaitu Serbijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecībā uz Ideal, kura sniegusi informāciju par kopējo atalgojumu personālam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija ekstrapolēja individuālo vidējo mēnešalgu un aizstāja to ar SDO vidējo mēnešalgu. Attiecībā uz Oyama, kura sniegusi informāciju par algu par cilvēkstundu, no SDO datiem par darba stundām nedēļā Komisija vispirms ekstrapolēja mēneša darba stundas, tad dalīja vidējās darba stundas, tādējādi iegūstot vidējo algu stundā, ko beigās izmantoja, lai aizstātu uzņēmuma sniegto informāciju.

(158)

Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, jo īpaši vidējiem uzņēmumiem, par 2017. gadu Serbijā (83) bija viegli pieejamas no Eurostat. Elektroenerģijas cena ir norādīta euro par kWh, un gāzes cena norādīta euro par gigadžoulu. Gāzes cenai ir fiksēts konvertācijas kurss uz kubikmetriem – mērvienību, ko, ziņojot savu gāzes patēriņu, izmantojuši ĶTR ražotāji, kas sadarbojās.

(159)

Dati, kas izmantoti, lai noteiktu ūdens cenu, tika iegūti no Bloomberg datubāzē publicētā Serbijas PCI (patēriņa cenu) ūdens piegādes indeksa, kur attiecībā uz 2019. gada janvāri norādīta summa 269,1 RSD.

(160)

Salikto normālo vērtību Komisija aprēķināja šādos divos posmos.

(161)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Tas tika darīts, katra ražošanas faktora izmantojuma koeficientu reizinot ar attiecīgajām neizkropļotajām vienības izmaksām. Materiālu, darbaspēka, enerģijas un ūdens izmantojuma koeficientus bija norādījuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Neizkropļotās vienības izmaksas bija noteiktas reprezentatīvajā valstī.

(162)

Otrkārt, Komisija noteica ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Tās tika aprēķinātas, izmantojot ražošanas pieskaitāmo izmaksu (nevis ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ziņoto ražošanas izmaksu) attiecību pret attiecīgajām neizkropļotajām ražošanas izmaksām (kas ietver materiālu, darbaspēka, enerģijas un ūdens patēriņu), kas noteiktas saskaņā ar 3.3.6. iedaļā aprakstīto metodiku.

(163)

Treškārt, ražošanas izmaksām, kas norādītas iepriekš, Komisija piemēroja sešu Serbijas uzņēmumu (Capriolo, Planet bike, Venera bike, Kripton, Crossbike un Cassini Wheels) vidējās PVA izmaksas un peļņu. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju šo uzņēmumu 2017. gada pārskatā (84), un tika šādi izteiktas procentos:

(164)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica (aprēķināja) (salikto) normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī. Katram ražotājam eksportētājam tika noteikta citāda normālā vērtība.

(165)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka Komisija, nosakot neizkropļotu normālo vērtību, nav izmantojusi datus, ko snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. CCCME apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka ĶTR vairs netiek atzīta par ekonomiku, kas nav tirgus ekonomika, tādi faktori kā enerģijas izmaksas, ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņa nebūtu jāaizstāj ar atsauces vērtībām. CCCME apgalvo arī, ka nebūtu jāaizstāj citi ražošanas faktori, piemēram, no oglekļa izgatavoti rāmji, jo šajos rāmjos izmantotais ogleklis nav minēts pie materiāliem, kurus Ķīnas Tautas Republikā skar nozīmīgi kropļojumi.

(166)

Komisija norāda, ka apgalvojums, ka, nosakot neizkropļotu normālo vērtību, tā nav izmantojusi datus, ko snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, neatbilst faktiem. Kā minēts 150. un 161. apsvērumā, Komisija izmantoja materiālu, darbaspēka, enerģijas un ūdens izmantojuma koeficientus, kā arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu procentu – šos datus bija snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un Komisija tos bija pārbaudījusi.

(167)

Bez tam Komisija norāda, ka CCCME argumentam, ka ĶTR vairs netiek atzīta par ekonomiku, kas nav tirgus ekonomika, nav nozīmes. Komisija atgādina, ka jaunā antidempinga tiesību akta 2. apsvērumā skaidri norādīts: “Šī regula neskar tirgus ekonomikas valsts statusa noteikšanu kādai no PTO dalībvalstīm vai to protokolu un citu instrumentu noteikumus, saskaņā ar kuriem valstis ir pievienojušās 1994. gada 15. aprīlī noslēgtajam Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.” (87) Jaunais antidempinga tiesību akts vairs nenošķir tirgus ekonomikas un ekonomikas, kas nav tirgus ekonomikas, tāpēc šim CCCME argumentam nav juridiska pamata, kas būtu piemērojams šajā izmeklēšanā. Pamatregulas 2. panta 6.a punkts tiek piemērots katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus pierādījumus par eksportētājvalsti.

(168)

Turklāt Komisija norāda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas, tādēļ normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Minētajā noteikumā ir paredzēts arī, ka normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Iekšzemes izmaksas šajā kontekstā var izmantot tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas, jo īpaši pamatojoties uz pierādījumiem, ko saskaņā ar 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu sniegušas ieinteresētās personas. CCCME šādus pierādījumus nav sniegusi.

(169)

Visbeidzot, Komisija norāda arī, ka neviens no trim izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem, kas sadarbojās, nav apgalvojis, ka ražošanas faktori iegādāti bez vērtības kropļojumiem.

(170)

Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(171)

No diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem/ražotāju grupām Ķīnas Tautas Republikā, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva pārskatāmo ražojumu uz Savienību, viens pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem, bet otrs pārdeva ar saistītu tirgotāju starpniecību.

(172)

Ražotāji eksportētāji pārskatāmo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā vai ar tirgotāja starpniecību. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par pārskatāmo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(173)

Kā minēts 46. apsvērumā, viena no izlase iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ne par pārdošanu uz Savienību, ne par pārdošanu uz pārējām pasaules valstīm nesniedza Komisijai datus par tās pārdošanas cenām ar saistīta tirgotāja starpniecību pirmajam neatkarīgajam pircējam. Tāpēc, izmantojot labākos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Komisija, lai noteiktu eksporta cenu šai ražotāju eksportētāju grupai, izmantoja tikai tos darījumus, par kuriem varēja noteikt cenu neatkarīgam pircējam.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu EXW līmenī.

(175)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transporta izmaksām, kravas apstrādes, iekraušanas un papildizmaksām, kredīta izmaksām un bankas pakalpojumu maksu.

(176)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika koriģēta viena ražotāja eksportētāja eksporta cena, atņemot komisijas maksu kontā, kas ietver pārdošanu ar tirgotāja starpniecību. Komisijas maksa tika aprēķināta, pamatojoties uz tirgotāja PVA un samērīgu peļņas normu. Peļņas korekcijās Komisija izmantoja līmeni, kas noteikts izmeklēšanā, kurā noteica pašreizējo maksājumu līmeni.

(177)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(178)

Tādējādi Ideal vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 2,56 %, savukārt Oyama – 49,82 %.

(179)

Komisija aprēķināja vidējo dempinga starpību arī ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Ņemot vērā ĶTR zemo sadarbības līmeni, kas aplūkota 3.2. iedaļā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(180)

Pirmkārt, lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja divu ražotāju eksportētāju/ražotāju grupu, kas sadarbojās, vidējo normālo vērtību.

(181)

Otrkārt, lai noteiktu eksporta cenu, Komisija, atņēmusi ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksportu, izmantoja Eurostat datus. Salīdzināšanai Komisija koriģēja eksporta cenu līdz EXW līmenim, izmantojot pārbaudītas divu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējās vērtības, ieskaitot transporta izmaksas.

(182)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 206 %. Šī dempinga starpība būtu lielāka, ja ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālā vērtība tiktu koriģēta, kā minēts 156. apsvērumā, ņemot vērā iekšzemes transporta izmaksas un ievedmuitu Serbijā.

(183)

Lai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantotu visus labākos pieejamos faktus, Komisija alternatīvi aprēķināja dempinga starpību, izmantojot vidējo salikto normālo vērtību, kas norādīta pieprasījumā. Par pamatu tika izmantota reprezentatīvā valsts Turcija. Lai gan šī alternatīvā normālā vērtība ietvēra tikai galvenos ražošanas faktorus (15–20 atkarībā no velosipēda tipa), iegūtā dempinga starpība bija 86 %.

(184)

Tāpēc nav šaubu, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(185)

Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(186)

Lai pārbaudītu dempinga turpināšanās iespējamību, Komisija pārbaudīja šādus elementus: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(187)

Ķīnas Velosipēdu ražotāju apvienība norāda, ka 2017. gadā kopā saražoti 80 miljoni vienību.

(188)

Turklāt pieci uzņēmumi, kas sadarbojās, norādījuši, ka jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis 38–96 % (t. i., vidējais svērtais rādītājs 68 %). Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija aplēsa, ka kopējā jauda ir 117 miljoni velosipēdu (88). Tādējādi Ķīnas ražošanas nozares neizmantotā jauda būtu aptuveni 37 miljoni velosipēdu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā (t. i., 18 miljonus vienību).

(189)

Turklāt, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 502/2013 (89) un apstiprināts izmeklēšanā, velosipēdu ražošana būtībā ir montāžas operācija, ko varētu viegli vērst plašumā, palielinot darbinieku skaitu. Tāpēc Ķīnas ražotāji, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, varētu ātri palielināt jaudu.

(190)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu velosipēdus eksportēšanai uz Savienības tirgu tad, ja pasākumi tiktu atcelti.

(191)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka Komisija aptuveni aplēsusi Ķīnas ražošanas nozares neizmantoto jaudu un nav sniegusi pierādījumus, kas aplēsi pamatotu.

(192)

Komisija atgādina, ka, ņemot vērā ĶTR zemo sadarbības līmeni, lai aplēstu neizmantoto jaudu, tika piemērots pamatregulas 18. pants. Turklāt, kā izskaidrots 187. un 188. apsvērumā, Komisija balstīja savu aplēsi uz kopējiem izlaides skaitliskajiem rādītājiem, ko bija sniegusi Ķīnas Velosipēdu ražotāju apvienība. Bez tam CCCME ir nākusi klajā tikai ar apgalvojumu un nav sniegusi pierādījumus apgalvojumam, ka Komisija nepareizi aprēķinājusi neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(193)

Pirmais elements, kas liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu, ir Ķīnas ražotāju cenu noteikšanas prakse, ko tie īsteno, pārdodot ražojumus Savienības tirgū, pretstatā citiem eksporta tirgiem. Aplūkojot Ķīnas velosipēdu kopējo eksportu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (90), tie bija aptuveni 58 miljoni gabalu, no kuriem 15 miljoni tika pārdoti ASV (proti, 26 % no Ķīnas velosipēdu kopējā eksporta). Vidējā Ķīnas eksporta cena uz ASV ir 50 EUR par vienību, kas zemāka nekā uz ES (64 EUR par vienību) un ievērojami zemāka nekā Savienības ražotāju vidējā pārdošanas cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (t. i., EUR 129 par vienību). Turklāt papildu 10 % procentuālā nodokļa noteikšana (91) velosipēdiem no Ķīnas ASV no 2019. gada 1. janvāra saskaņā ar ASV Tirdzniecības likuma (Trade Act) 301. pantu var būtiski ietekmēt velosipēdu eksportu no Ķīnas uz šo valsti. Bez tam 2019. gada 10. maijā ASV vēl palielināja papildu procentuālo ievedmuitas maksājumu līdz 25 % (92). Tādējādi gaidāms, ka ietekme uz velosipēdu eksportu no Ķīnas uz ASV būs vēl ievērojamāka. Rezultātā, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, tad Savienība velosipēdiem no Ķīnas kļūtu pievilcīgāka nekā pašreizējais lielākais tirgus.

(194)

Kopumā cenu ziņā Savienība Ķīnas velosipēdu ražotājiem ir pievilcīga. Ķīnas eksportētāji veica pārdošanu 149 valstīs (71 % no to velosipēdu eksporta kopējās vērtības), kur cenas vidēji bija zemākas nekā Savienībā. Tikai 24 valstīs (25 % no velosipēdu kopējās eksporta vērtības) tie pārdeva par cenām, kas vidēji bija augstākas nekā Savienībā.

(195)

Var secināt, ka eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem būtu pievilcīgāks nekā eksports uz lielāko daļu citu valstu, kas pārstāv lielāko daļu eksporta.

(196)

Otrais elements, kas liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu, ir tāds, ka daudzos eksporta tirgos pret Ķīnas velosipēdiem ir noteikti tirdzniecības aizsardzības un citi importu ierobežojoši pasākumi. Šādi pasākumi ir Meksikā un Argentīnā. Uz šīm valstīm izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportējuši 4 % no kopējā apjoma, ko tie eksportē uz pārējām pasaules valstīm, un uz tām tiek eksportēts 1 % no kopējā Ķīnas eksporta apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (93).

(197)

Kā minēts 193. apsvērumā, papildu 10 % procentuālā ievedmuitas nodokļa noteikšana velosipēdiem no Ķīnas ASV no 2019. gada 1. janvāra būtiski ietekmēs velosipēdu eksportu no Ķīnas. Uz ASV izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportē 58 % no eksporta apjoma uz pārējām pasaules valstīm un 26 % no visa eksporta kopapjoma no ĶTR. Jau 2019. gada pirmajā ceturksnī Ķīnas velosipēdu eksporta apjoms uz ASV bija par 54 % mazāks nekā 2018. gada pirmajā ceturksnī (jeb bija samazinājies par aptuveni 1,4 miljoniem vienību). Gaidāms, ka ietekme būs vēl lielāka pēc ASV lēmuma papildu procentuālā ievedmuitas nodokļa likmi no 2019. gada 10. maija palielināt līdz 25 % (94).

(198)

Šis papildu nodoklis Ķīnas velosipēdu lielākajā eksporta tirgū kopā ar spēkā esošo pasākumu atcelšanu Savienības tirgū varētu izraisītu Ķīnas eksporta pārorientāciju no ASV uz Savienību.

(199)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus par to, ka neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā tiek orientēta uz Savienības tirgu.

(200)

Komisija norāda, ka neapgalvo, ka neizmantotā jauda tiek orientēta uz Savienības tirgu, bet gan ka pasākumu atcelšanas gadījumā tā varētu notikt. 193.–198. apsvērumā Komisija ir norādījusi vairākus apstākļus, kas pārliecinoši norāda uz šādu iespējamību. CCCME konkrēti neapstrīd nevienu no šiem apstākļiem.

(201)

Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(202)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pastāv liela iespējamība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings turpinātos.

(203)

Izmeklēšana liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājies imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(204)

Komisija arī konstatēja pierādījumus tam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings varētu turpināties. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā bija nozīmīga. Turklāt Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse trešo valstu tirgos, kas liecina, ka eksporta cenas uz lielāko daļu šo tirgu ir zemākas par cenām Savienībā, norāda uz dempinga turpināšanās iespējamību Savienībā pasākumu atcelšanas gadījumā. Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums tā lieluma un cenu ziņā un tas, ka citi tirgi joprojām ir aizsargāti ar antidempinga pasākumiem, jo īpaši ASV, norāda uz iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports un neizmantotā jauda varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu. Tādējādi Komisija secina, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv liela iespējamība, ka pieaugs velosipēdu eksports par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

(205)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās.

(206)

Zināms, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā bija vairāk nekā 400 velosipēdu ražotāju. Kā minēts 14. apsvērumā, daži no tiem par visu ražošanas procesu vai tā daļu ir noslēguši apakšlīgumus ar trešo personu uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar pārstrādes līgumiem (“pārstrādātāji”). “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veido 400 ražotāji un pārstrādātāji. Daļa Savienības ražošanas nozares ražo arī elektriskos velosipēdus, zināmā mērā izmantojot tās pašas ražošanas iekārtas, ko izmanto pārskatāmajam ražojumam.

(207)

Tiek lēsts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis 11,2 miljoni gabalu. Šis cipars ir balstīts uz Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares konfederācijas (“CONEBI”) savāktajiem datiem.

(208)

Komisija aplēsa patēriņu Savienībā, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja un CONEBI sniegto informāciju.

(209)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(210)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 5 % līdz 18,3 miljoniem gabalu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Patēriņa samazinājums galvenokārt skaidrojams ar paralēlo pieaugumu elektrisko velosipēdu tirgū, kas no 2014. gada janvāra līdz 2017. gada septembrim palielinājās no 1 139 000 līdz 1 982 269 gabaliem (95).

(211)

Komisija noteica importa apjomu un cenas, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku Taric līmenī. Tad tika noteikta importa tirgus daļa, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kā parādīts 2. tabulā.

(212)

Attiecīgajā periodā importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(213)

Ķīnas importa apjoms ir saglabājies zems un tuvs iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas līmenim. Tomēr tendence – 51 % pieaugums attiecīgajā periodā – norāda, ka interese par Savienības tirgu ir atjaunojusies.

(214)

Kopējais patēriņa samazinājums un importa apjoma pieaugums ir izraisījis tirgus daļas pieaugumu no 2,6 % 2014. gadā līdz 4,1 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(215)

Attiecīgajā periodā importa cenai no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas

(216)

Attiecīgajā periodā importa cenas no Ķīnas palielinājās par 64 %. Importa cenās, kas pamatotas ar Eurostat datiem, nav ņemti vērā dažādie ražojuma veidi un dažādo pārskatāmā ražojuma veidu cenu starpības. Tomēr Ķīnas eksportētāju zemā sadarbības līmeņa dēļ, kā jau paskaidrots 45. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(217)

Tādējādi Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū tika salīdzinātas ar vidējām importa cenām no ĶTR. Tika konstatēts, ka vairāk nekā 80 % no importa (visam importam, izņemot divu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importu) cenas ir par 19,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Atņemot piemērotos antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība ir 43,0 %.

(218)

Diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika veikts salīdzinājums oriģinālā aprīkojuma ražotāja (“OEM”) cenu līmenī, jo abi ražotāji uz ES tirgu eksportēja tikai OEM modeļus. Cenu samazinājums tika konstatēts arī vienam no diviem eksportētājiem, proti, 6,4 %.

(219)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomam, tirgus daļai un importa cenām bija šāda dinamika:

5. tabula

No visām pārējām valstīm, izņemot ĶTR, veiktā importa apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(220)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no citām trešām valstīm samazinājās par 15 %. To tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 38,3 % līdz 34,1 %.

(221)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās importa cenas no trešām valstīm sistemātiski bija augstākas par vidējām importa cenām no ĶTR. Starpība attiecīgajā periodā svārstījās no 92 līdz 142 EUR/gab.

(222)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās importa cenas no trešām valstīm sistemātiski bija augstākas par Savienības ražotāju cenām, kas norādītas 12. tabulā 250. apsvērumā. Atkarībā no gada starpība svārstījās no 30 līdz 58 EUR/gab.

(223)

Importam uz Savienību no citām valstīm, kurām pēc 3. un 4. apsvērumā minētās pretapiešanas izmeklēšanas noteikti antidempinga pasākumi, bija šāda dinamika:

6. tabula

No citām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, veiktā importa apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(224)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no citām trešām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, samazinājās par 7 %.

(225)

Līdzīga tendence bija raksturīga kopējai tirgus daļai: attiecīgajā periodā tā samazinājās no 17,3 % līdz 16,9 %, jo visas valstis, izņemot Kambodžu, zaudēja tirgus daļu.

(226)

Vidējā importa cena attiecīgajā periodā palielinājās no 105 līdz 130 EUR/gab.

(227)

Būtu jānorāda, ka lielākā daļa importa no citām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, ir no īstajiem ražotājiem, kuri bija atbrīvoti no attiecinātajiem (paplašinātajiem) pasākumiem (96).

(228)

Importam uz Savienību no citām valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga maksājumi, bija šāda dinamika:

7. tabula

No citām valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi, veiktā importa apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(229)

Imports no citām valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi, ir samazinājies par 22 %. Apjoma ziņā pirmās trīs valstis ir Taivāna, Bangladeša un Taizeme.

(230)

Šo valstu tirgus daļa attiecīgajā periodā rezultātā ir samazinājusies no 21 % līdz 17,3 %. Tirgus daļa importam no Taivānas un Taizemes ir samazinājusies attiecīgi par 3 un 1,8 procentpunktiem, savukārt tirgus daļa importam no Bangladešas palielinājusies par 1,1 procentpunktu.

(231)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas no citām valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi, bija augstākas nekā vidējās importa cenas no Ķīnas. Importa cenas no citām valstīm, uz kurām neattiecas pasākumi, svārstījās no 78 līdz 320 EUR/gab.

(232)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomikas faktori un indeksi, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(233)

Kā minēts 13. un 14. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(234)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, dempinga starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija pieprasījuma iesniedzēja un CONEBI sniegtā informācija.

(235)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenas un izmaksu, darbaspēka izmaksu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem un spējas piesaistīt kapitālu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta pārbaudes apmeklējumā uz vietas.

(236)

Tika uzskatīts, ka nepieciešama papildu analīze par konkrētiem mikroekonomiskajiem rādītājiem (darbaspēka izmaksām, ieguldījumiem un ienākumu no ieguldījumiem), jo, kā minēts 206. apsvērumā, daži velosipēdu ražotāji ar pārstrādātājiem noslēguši apakšlīgumus par konkrētiem ražošanas procesiem. Šis novērtējums tika veikts pārstrādātāju līmenī, kas attiecīgajā periodā darbojās saskaņā ar pārstrādes līgumiem, kas noslēgti ar diviem izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta pārbaudes apmeklējumā uz vietas piecos ražošanas apjoma ziņā lielākajos pārstrādātājos.

(237)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(238)

Pēc pieauguma 2015. gadā ražošana pakāpeniski samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza mazliet mazāku līmeni nekā 2014. gadā, proti, 11,2 milj. velosipēdu. Jaudai bija līdzīgas tendences, kas sākotnēji palielinājās, tad samazinājās, taču attiecīgajā periodā kopumā tā pieauga par 2 %. Rezultātā jaudas izmantojums samazinājās par 2,9 procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 74,1 %.

(239)

Jauda attiecas uz velosipēdu teorētisko skaitu, kuru iespējams izgatavot, izmantojot pieejamās ražošanas līnijas. Jaudu var palielināt, ieviešot papildu maiņas, atkarībā no pieprasījuma un personāla un daļu pieejamības. Turklāt tās pašas ražošanas līnijas var tāpat izmantot elektrisko velosipēdu ražošanai bez jebkādām papildu izmaksām. Ņemot vērā iespējas pielāgot šos parametrus, jaudas un jaudas izmantojuma rādītāji būtu jāanalizē piesardzīgi un kaitējuma analīzē tiem nebūtu jāpiešķir pārmērīga nozīme.

(240)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Eiropas Savienībā un tās tirgus daļai saistībā ar patēriņu bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(241)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES tirgū attiecīgajā periodā saglabājās stabils – aptuveni 11,3 miljoni velosipēdu.

(242)

Samazinoties patēriņam, kā norādīts 2. tabulā 209. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 2,6 procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 61,8 %.

(243)

Attiecīgajā periodā nodarbinātībai un ražīgumam Savienības ražošanas nozarē bija šāda dinamika:

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(244)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 17 %, bet darba ražīgumam bija pretēja tendence. Ražīguma samazināšanos daļēji var skaidrot ar to, ka daži Savienības ražotāji dažu daļu ražošanu repatriēja vai integrēja savā darbībā dažus procesus, piemēram, krāsošanu. Tādējādi tie palielināja darbinieku skaitu, nepalielinot ražošanas apjomu. Tāpēc ražīgumam bija tendence samazināties. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā tika noteikta mazāka nodarbinātība. Iepriekšējā tabulā norādītie nodarbinātības skaitliskie rādītāji ir balstīti uz pēdējiem EBMA atjauninātajiem datiem un ietver visu tiešo un netiešo darbaspēku, kas iesaistīts velosipēdu ražošanā.

(245)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomi saglabājās stabili, savukārt patēriņš samazinājās, tādējādi Savienības ražošanas nozare spēja konsolidēt savu stāvokli tirgū un rezultātā attiecīgajā periodā palielinājāt tirgus daļa (+ 2,6 procentpunkti).

(246)

Kā jau skaidrots 3. iedaļā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājies ievērojamā apmērā un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas vēl aizvien bijušas ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(247)

Kopējā ietekme, ko radījis importa apjoms par zemām dempinga cenām no Ķīnas un faktiskā dempinga starpība, nav ļāvusi Savienības ražošanas nozarei pilnībā atgūties no iepriekšējā dempinga.

(248)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(249)

Krājumi perioda beigās no 2014. līdz 2017. gadam ir pakāpeniski palielinājušies par 15 %. 2014.–2017. gadā salīdzinājumā ar ražošanas apjomu tie nav būtiski palielinājušies. Velosipēdi ir sezonāls ražojums, tāpēc Savienības ražošanas nozarei pirms pārdošanas sezonas ir jāpalielina krājumi. Tas atspoguļojas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kura beigas sakrīt ar pārdošanas sezonas sākumu, tādēļ tad bija ievērojami palielinājies krājumu apjoms.

(250)

Attiecīgajā periodā vienības vidējai pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā un Savienības ražošanas nozares vienības vidējām ražošanas izmaksām bija šāda dinamika:

12. tabula

Pārdošanas cena un izmaksas Savienībā

(251)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei ir izdevies palielināt savas vidējās pārdošanas cenas par 9 %. Vidējās ražošanas izmaksas ir nedaudz palielinājušās (par 3 %).

(252)

Piecu izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

13. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas

(253)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā ir palielinājušās par 33 %. Šo rādītāju galvenokārt ir ietekmējis ievērojamais algu pieaugums Bulgārijā, kur atrodas viens izlasē iekļautais uzņēmums. Attiecīgajā periodā algas šajā dalībvalstī palielinājušās par gandrīz 50 % (97).

(254)

Turklāt tika analizētas arī to pārstrādātāju vidējās darbaspēka izmaksas, kas attiecīgajā periodā strādāja pieciem izlasē iekļautajiem ražotājiem. Tām bija šāda dinamika:

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas pārstrādātājiem

(255)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā ir palielinājušās par 9 %.

(256)

Attiecīgajā periodā rentabilitātei un naudas plūsmai bija šāda dinamika:

15. tabula

Rentabilitāte

(257)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā izstrādājuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ir izdevies palielināt rentabilitāti. Pēc tam, kad 2015. gadā rentabilitāte bija pieaugusi līdz 5 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā pakāpeniski samazinājās līdz 2,8 %. Lai gan Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, tās peļņas līmenis saglabājās zem mērķa peļņas (8 %), kas tika noteikts iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(258)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražošanas nozares spēju pašfinansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā tai bija šāda dinamika:

16. tabula

Naudas plūsma

(259)

Naudas plūsmas dinamika atbilst Savienības ražošanas nozares vispārējās rentabilitātes dinamikai. Naudas plūsmas stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā galvenokārt ir skaidrojams ar būtisko krājumu palielinājumu, kas analizēts 249. apsvērumā.

(260)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem bija šāda dinamika:

17. tabula

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(261)

Laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam ieguldījumi ievērojami pieauga, proti, par 87 %. Sākot no 2017. gada, ieguldījumi samazinājās atbilstoši rentabilitātes tendencei. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 32 %.

(262)

Savienības ražotāji veikuši vairākus ieguldījumus, lai modernizētu un automatizētu ražošanas līnijas. Daži uzņēmumi arī optimizējuši savu jaudu, paplašinot uzglabāšanas telpas.

(263)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā daļēji atbilda rentabilitātes tendencei: 2015. gadā tas ievērojami palielinājās, pirms sāka pakāpeniski samazināties, taču pārsniedza 2014. gada līmeni.

(264)

Tika analizēti arī pārstrādātāju ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem. Tiem bija šāda dinamika:

18. tabula

Pārstrādātāju ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(265)

Pārstrādātāji attiecīgajā periodā veikuši regulārus ieguldījumus. Attiecīgajā periodā ieguldījumi ir pieauguši par 20 %.

(266)

Ieguldījumi tika veikti jaunās ražošanas līnijās, esošo līniju automatizācijā un atsevišķu daļu ražošanas repatriācijā.

(267)

Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem svārstījās no 23 % līdz 31 %, un tas kopumā nedaudz palielinājās no 26 % 2014. gadā līdz 27 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(268)

Rentabilitātes un naudas plūsmas vispārējam uzlabojumam bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražotāju un to pārstrādātāju spēju piesaistīt kapitālu, jo lielākā daļa no tiem, lai finansētu savu darbību un ieguldījumus, paļāvušies uz pašu resursiem. Daži uzņēmumi izmantojuši arī Eiropas vai valsts attīstības programmas, savukārt citi izmantojuši banku finansējumu.

(269)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis makroekonomikas līmenī attiecīgajā periodā ir bijis samērā stabils, un Savienības velosipēdu ražošanas nozare šajā laikā ir veikusi pārveidojumus, kas saistīti ar aizvien lielāku elektrisko velosipēdu tirgus pieaugumu Savienībā. Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās, pārdošanas un ražošanas apjoms saglabājās stabils, ļaujot Savienības ražošanas nozarei palielināt savu tirgus daļu.

(270)

Izmeklēšanā atklājās arī, ka ražošanas nozares stāvoklis mikroekonomiskajā līmenī attiecīgajā periodā ir uzlabojies, jo izmaksas pieaugušas lēnāk nekā cenas, tādējādi uzlabojusies rentabilitāte, un ieguldījumi sākuši atmaksāties. Tomēr visā attiecīgajā periodā gūtā peļņa saglabājās zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktās mērķa peļņas. Pārstrādātāju stāvoklis ir līdzīgs.

(271)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(272)

Tomēr, lai gan Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir stabilizējies, tā joprojām ir nestabila, par ko liecina attiecīgajā periodā gūtā peļņa.

(273)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju EBMA apgalvo, ka, analizējot Savienības ražošanas nozares darbības radītājus, Komisija nav ņēmusi vērā pilnīgu tirgus situāciju, jo īpaši attiecībā uz tiem velosipēdiem no ĶTR, kuri paredzēti koplietošanai bez stacijām, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. EBMA apgalvo arī, ka nodarbinātības un ražīguma analīzi 243. un 244. apsvērumā iespējams interpretēt nepareizi.

(274)

Komisija atgādina, ka 4.5. iedaļā minētie makroekonomiskie rādītāji ir novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī un attiecībā uz visiem ražojuma veidiem kopumā. Netika sniegti konkrēti pierādījumi, kas liecinātu par saikni starp tādu velosipēdu importu, kuri paredzēti koplietošanai bez stacijām, un minēto rādītāju pasliktināšanos, kas varētu pamatot analīzi pa konkrētiem ražojuma veidiem. Turklāt tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kad vairāki rādītāji uzlabojās. Attiecībā uz Ķīnas importa apjomu un tendenci Komisija norāda, ka 213. apsvērumā tā jau ir analizējusi un norādījusi uz intereses atjaunošanos.

(275)

Attiecībā uz nodarbinātību un ražīgumu Komisija norāda, ka nepareiza interpretācija nav iespējama, jo 243. un 244. apsvērumā tā jau ir detalizēti analizējusi nodarbinātības datus, novēroto ražīguma tendenci un šīs tendences cēloņus. Darbinieku kopējais skaits varētu būt palielinājies, bet daudzi no tiem ir saistīti ar konkrētu darbību, piemēram, atsevišķu daļu ražošanas vai krāsošanas, repatriāciju. Tādējādi velosipēdu ražošanas apjoms nepalielinājās tādā pašā ātrumā, un ražīgumam bija tendence samazināties.

(276)

Tādēļ abi EBMA apgalvojumi tiek noraidīti.

(277)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo arī, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšēja kaitējuma, tāpēc ir pamatoti pasākumus neturpināt.

(278)

Komisija atkārto konstatējumus 269.–272. apsvērumā, kur tā ir secinājusi arī, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē joprojām ir nestabils. Citustarp konkrēti to apliecina attiecīgajā periodā gūtā peļņa, kas saglabājās zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktās mērķa peļņas, un šajā izmeklēšanā to nevar mainīt.

(279)

Tādējādi CCCME apgalvojums tiek noraidīts.

(280)

Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu papildus pārbaudīja, vai pasākumu atcelšanas gadījumā būtu iespējams, ka atkārtojas Ķīnas importa izraisīts būtisks kaitējums.

(281)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija analizēja šādus elementus: a) iespējamos cenu līmeņus importam no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, b) Savienības tirgus pievilcīgumu, c) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR un d) tirdzniecību ierobežojošu pasākumu pastāvēšanu citās trešās valstīs attiecībā uz velosipēdu eksportu no ĶTR.

(282)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no ĶTR tika veikts par dempinga cenām (sk. 185. apsvērumu) un ka pasākumu izbeigšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība (sk. 202. apsvērumu).

(283)

Kā paskaidrots 215.–218. apsvērumā, cenas importam no Ķīnas ir bijušas ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, lai gan attiecīgajā periodā bija spēkā antidempinga pasākumi. Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ES tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 129 EUR/gab., savukārt vidējā importa cena no ĶTR bija gandrīz uz pusi mazāka, proti, 77 EUR/gab. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā velosipēdu eksports no Ķīnas uz ES notiktu par dempinga cenām, kas radītu kaitējumu un būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(284)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka Ķīnas importa un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu starpība skaidrojama ar to, ka salīdzināti atšķirīgi ražojumi, nevis ar to, ka importa cenas saistītas ar dempingu un rada kaitējumu, un ka Komisija nav veikusi cenu salīdzinājumu pēc ražojuma veidiem. CCCME apgalvo arī, ka pat pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksportētāji var saglabāt pašreizējo cenu līmeni un neeksportēs velosipēdus uz Savienību par dempinga cenām un cenām, kas rada kaitējumu.

(285)

Komisija norāda, ka, ņemot vērā Ķīnas eksportētāju zemo sadarbības līmeni, cenu salīdzinājums pēc ražojuma veidiem nebija iespējams. Kaitējums tika novērtēts attiecībā uz visiem ražojuma veidiem kopumā, un priekšroka netika dota augstas kvalitātes ražojuma veidiem. Tas tika nodrošināts, veicot Savienības ražotāju atlasi, par kuru netika saņemtas piezīmes. Ražotāji tika atlasīti, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu, un tādējādi produkcija ietvēra visus, ne tikai augstas kvalitātes, ražojuma veidus. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija atgādina 185. apsvērumu un to, ka Ķīnas eksportētāju īstenots dempings ir konstatēts jau pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(286)

Tādēļ abi CCCME apgalvojumi tiek noraidīti.

(287)

Savienības tirgus ir pievilcīgs apjoma un cenu ziņā. Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā pieejamā informācija (98) liecina, ka Savienības tirgus pieprasījuma ziņā ir lielākais tirgus pasaulē.

(288)

Kā izklāstīts 193. apsvērumā, tika konstatēts, ka tas ir pievilcīgs cenu ziņā, jo eksporta cenas uz ES vidēji ir augstākas nekā uz citām valstīm.

(289)

Arī Ķīnas eksporta statistika liecina par to, ka Ķīnas eksporta cenas uz tās galvenajiem eksporta tirgiem, t. i., ASV, Indonēziju un Japānu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā caurmērā bijušas zemākas (50 EUR/gab.) nekā uz ES (64 EUR/gab.).

(290)

Savienības tirgus pievilcīgumu apliecina arī tendences, kas raksturo importu no ĶTR, kurš, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājies (+ 51 %).

(291)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka pat tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas eksportētājiem būtu grūti īsā laikā atgūt Savienības pircējus. Bez tam Ķīnas eksportētājus atturētu citās valstīs izveidotais tīkls, sarūkošais pieprasījums Savienībā un konkurence ar Savienības ražotājiem, kas ir atguvušies.

(292)

Komisija atgādina konstatējumus 212. apsvērumā, jo īpaši to, ka 27 mēnešu laikā (no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam) imports no Ķīnas ir palielinājies par 59 %. Turklāt 3. un 4. apsvērumā minētā apiešanas prakse apstiprina, ka Ķīnas eksportētājiem vēl aizvien ir liela interese par Savienības tirgu un tie var tajā iespiesties visnotaļ ātri.

(293)

Tādējādi šis CCCME apgalvojums tiek noraidīts.

(294)

Kā skaidrots 187.–190. apsvērumā, Ķīnas velosipēdu ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika piesardzīgi noteikta 117 milj. gab. Pamatojoties uz ražošanas apjomu 80 milj. gab., pieejamā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tādējādi bijusi 37 milj. velosipēdu. Šāda jauda būtu pietiekama, lai divkārt apmierinātu patēriņu Savienības tirgū.

(295)

Turklāt, kā apstiprina Ķīnas Velosipēdu ražotāju apvienība, Ķīnas ražotāji eksportētāji galvenokārt ir orientēti uz eksportu, jo 75 % no to gadā saražotā apjoma tiek eksportēti (99).

(296)

Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir orientēti uz eksportu un ka tiem būtu pieejama pietiekama neizmantotā jauda, lai pasākumu atcelšanas gadījumā būtiski palielinātu eksportu uz ES.

(297)

Kā minēts 196. apsvērumā, dažos ĶTR galvenajos eksporta tirgos attiecībā uz velosipēdiem noteikti vairāki tirdzniecības šķēršļi, piemēram, Argentīnā un Meksikā, kur ir spēkā antidempinga pasākumi.

(298)

Turklāt, kā minēts 197. apsvērumā, procentuālā ievedmuitas nodokļa palielināšana Amerikas Savienotajās Valstīs (līdz 25 %) ĶTR izcelsmes velosipēdu importam ir padarījusi ASV tirgu mazāk pievilcīgu.

(299)

Papildus 287. un 290. apsvērumā minētajam ES tirgus pievilcīgumam šie ierobežojumi eksporta tirgos attiecībā uz ĶTR ir vēl viens rādītājs, kas liecina par iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā notiktu orientēšanās uz Savienības tirgu.

(300)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka imports no ĶTR ir turpinājies par dempinga cenām un nekas neliecina, ka šāda dempinga prakse nākotnē varētu vairs neturpināties.

(301)

Turklāt, ja pasākumi tiktu atcelti, var pamatoti gaidīt, ka, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, pieejamo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un tirdzniecības šķēršļu pastāvēšanu citos tirgos, ievērojami palielinātos imports uz ES par dempinga cenām, kas radītu kaitējumu un būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(302)

Šādā scenārijā Ķīnas eksports uz ES strauji pārņemtu tirgus daļu no Savienības ražošanas nozares, kuras pārdošanas apjomi nekavējoties samazinātos un vienības nemainīgās izmaksas pieaugtu.

(303)

Turklāt, ņemot vērā cenu jutīgumu konkrētos izplatīšanas kanālos un importa no Ķīnas iespējamo cenu līmeni, Savienības ražošanas nozare varētu būt spiesta samazināt savas cenas, lai aizstāvētu savu tirgus daļu. Nemainīgo izmaksu pieaugums kopā ar pārdošanas cenu kritumu uzreiz negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas visā attiecīgajā periodā ir bijusi ievērojami zemāka par mērķa peļņu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare sāktu ciest zaudējumus, tiktu negatīvi ietekmēts Savienības ražošanas nozares vispārējais ekonomiskais stāvoklis un atkārtotos būtisks kaitējums.

(304)

Ņemot vērā pārstrādātāju rūpnieciskās saiknes, arī tie tiktu ietekmēti tikpat negatīvi: samazinātos ražošanas apjoms un palielinātos nemainīgās izmaksas. Ilgtermiņā Savienības ražošanas nozares aktivitāti kopumā apdraudētu vairāku ražotņu slēgšanas risks.

(305)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pastāv liela iespējamība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu atkārtoties ĶTR izcelsmes importa izraisītais kaitējums.

(306)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(307)

Vispirms būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(308)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(309)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir pārliecinoši iemesli, kas liktu secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(310)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē joprojām ir nestabils. Pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozares stāvoklis ātri pasliktinātos, rezultātā īstermiņā tā sāktu ciest zaudējumus un ilgtermiņā pakāpeniski tiktu likvidēta visa ražošanas nozare.

(311)

Kā minēts 14. apsvērumā, tiek atgādināts, ka par ievērojamu daļu ražošanas ir noslēgti apakšlīgumi ar pārstrādātājiem, kuri attiecīgajā periodā veikuši ievērojamus ieguldījumus pārskatāmā ražojuma ražošanā. Ņemot vērā to, ka pārstrādātāji ir ļoti atkarīgi no savu darījumdarbības partneru aktivitātes, pasākumu atcelšanas gadījumā arī to stāvoklis tiktu negatīvi ietekmēts.

(312)

Pamatojoties uz to, tika secināts, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz importu no ĶTR ir Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tas ļautu tai vēl vairāk stabilizēt savu stāvokli tirgū un nodrošināt nodarbinātību. Tas Savienības ražošanas nozarei ļautu arī izmantot ieguvumus no ievērojamajiem ieguldījumiem, kas veikti attiecīgajā periodā, lai nodrošinātu tās turpmāko attīstību.

(313)

Komisija 2019. gada janvārī ar Īstenošanas regulām (ES) 2019/72 (100) un (ES) 2019/73 (101) noteica kompensācijas un antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importam.

(314)

Kā minēts 206. apsvērumā, daļa Savienības ražošanas nozares ir iesaistīta arī elektrisko velosipēdu ražošanā, kuriem tā lielā mērā izmanto tās pašas iekārtas, darbaspēku un montāžas līnijas, kuras izmanto arī pārskatāmajam ražojumam. Šajā sakarā jebkāds parasto velosipēdu ražošanas un pārdošanas apjomu samazinājums pēc pasākumu atcelšanas katrā ziņā negatīvi ietekmētu ar elektriskajiem velosipēdiem saistīto aktivitāti Savienībā. Faktiski nemainīgajās izmaksās vajadzētu absorbēt mazāku ražošanas apjomu, tādējādi liekot paaugstināt izmaksas un negatīvi ietekmējot šīs saistītās nozares finansiālo stāvokli.

(315)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka Ķīnas velosipēdi neplūstu uz Savienību un ka velosipēdu un elektrisko velosipēdu kopējais ražošanas apjoms noteikti palielināsies. CCCME apgalvo, ka nemainīgās izmaksas nekādā gadījumā netikšot absorbētas ar zemāku ražošanas apjomu.

(316)

Jau 301. un 302. apsvērumā Komisija ir analizējusi gaidāmo Ķīnas importa attīstību pasākumu atcelšanas gadījumā un ievērojamo negatīvo ietekmi uz velosipēdu ražošanu. Ņemot vērā to, ka elektrisko velosipēdu ražošanas apjoms ir diezgan ierobežots (10 reizes mazāks par parasto velosipēdu ražošanu 2016. gadā), ir maz ticams, ka elektrisko velosipēdu ražošanas pieaugums varētu mazināt parasto velosipēdu ražošanas samazināšanās negatīvo ietekmi uz nemainīgajām izmaksām.

(317)

Tāpēc CCCME apgalvojums tiek noraidīts.

(318)

Turklāt, ņemot vērā parasto un elektrisko velosipēdu līdzību, pasākumu atcelšana pārskatāmajam ražojumam veicinātu to, ka, importējot Eiropas Savienībā, elektriskie velosipēdi tiktu nepatiesi deklarēti kā parastie velosipēdi, radot krāpšanu saistībā ar pasākumiem, kas piemērojami elektriskajiem velosipēdiem. Šādos apstākļos būtiski tiktu mazināta elektriskajiem velosipēdiem noteikto antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu efektivitāte un tiktu negatīvi ietekmēta Savienības elektrisko velosipēdu ražošanas nozare.

(319)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka parastie un elektriskie velosipēdi ir pilnīgi atšķirīgi ražojumi un ka elektrisko velosipēdu cena parasti ir daudz augstāka nekā parasto velosipēdu cena. Šādos apstākļos dalībvalstu muitai ir viegli nošķirt abus ražojumus, un tādēļ diezin vai būs iespējams tos nepatiesi deklarēt muitā.

(320)

Komisija norāda, ka elektriskie velosipēdi sastāvdaļu un cenu ziņā lielā mērā ir līdzīgi parastajiem velosipēdiem. Galvenā atšķirība ir motors un akumulators, ko iespējams integrēt vēlāk. Tāpēc nepatiesu deklarēšanu var uzskatīt par iespējamu. Šo secinājumu pamato arī fakts, ka šajā nozarē, kā minēts 1., 3. un 4. apsvērumā, jau ilgstoši tiek apieti antidempinga pasākumi.

(321)

Tādējādi Komisija noraidīja iepriekš minēto apgalvojumu.

(322)

Tādējādi tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana attiecībā uz pārskatāmo ražojumu būtu arī elektrisko velosipēdu ražotāju interesēs.

(323)

Nesens pētījums (102), ko kopīgi veikušas EBMA un CONEBI, liecina, ka 2018. gadā vairāk nekā 400 uzņēmumu 20 dažādās dalībvalstīs ražojuši velosipēdu daļas un sastāvdaļas gan parastajiem, gan elektriskajiem velosipēdiem. Kopumā šie uzņēmumi nodarbinājuši vairāk nekā 22 000 cilvēku.

(324)

Būtu jāatgādina – kā jau paskaidrots 1. apsvērumā, pēc pretapiešanas izmeklēšanas antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz konkrētu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu importu. Pēc minētās izmeklēšanas tika ieviesta atbrīvojuma shēma, lai veicinātu velosipēdu daļu vietējo ražošanu, ierobežojot izmantoto Ķīnas velosipēdu daļu apjomu līdz mazāk nekā 60 % no kopējās vērtības. Tādējādi velosipēdu ražotājiem ir stimuls iegādāties savas daļas ārpus ĶTR un ievērojamā apmērā iegādāties tos uz vietas, kas nodrošina arī īsu piegādes laiku un samazina to krājumu apjomu. Līdz ar to arī velosipēdu daļu ražotāji gūst labumu no spēkā esošo pasākumu attiecināšanas uz svarīgākajām velosipēdu daļām.

(325)

Turklāt attiecīgajā periodā daļu piegādātāji pielika ievērojamas pūles, lai repatriētu daļu un sastāvdaļu ražošanu atpakaļ uz ES, veicot ievērojamus ieguldījumus pētniecībā un mašīnu izstrādē. Ņemot vērā šādu ieguldījumu specifiku un ilgstošās attiecības starp abām nozarēm, velosipēdu daļu ražošanas nozares ilgtspēja ir cieši saistīta ar dzīvotspējīgas Savienības velosipēdu ražošanas nozares pastāvēšanu. Jebkāds Savienības velosipēdu ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājums negatīvi ietekmētu velosipēdu daļu ražošanas nozari.

(326)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka pasākumu atcelšanas gadījumā nebūs negatīvas ietekmes uz velosipēdu daļu ražotājiem, jo Savienības velosipēdu ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms nesamazināsies. Turklāt daļas tiks izmantotas elektrisko velosipēdu ražošanā, kas palielināsies.

(327)

Komisija atkārto 316. apsvērumā minētos argumentus. Pasākumu atcelšana varētu plašā mērogā negatīvi ietekmēt velosipēdu ražošanu, ko elektrisko velosipēdu ražošanas pieaugums nevarētu kompensēt. Cieši saistīta nozare ir velosipēdu daļu ražošana, un tādējādi tā tiktu tūlītēji skarta.

(328)

Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(329)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā arī ES velosipēdu daļu ražošanas nozare ciestu no negatīvām sekām. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana būtu velosipēdu daļu ražošanas nozares interesēs.

(330)

Kā minēts 15. un 16. apsvērumā, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus piedalīties izmeklēšanā un tieši sazinājās ar 75 importētājiem. Tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanā neviens no tiem neatsaucās un nesadarbojās izmeklēšanā.

(331)

Būtu jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir nevis apturēt importu, bet gan atjaunot godīgu tirdzniecību un nodrošināt, lai imports nenotiktu par dempinga cenām, kas rada kaitējumu.

(332)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ievērojams importa apjoms, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 17 % no tirgus daļas, bija no valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi. Turklāt, kā minēts 227. apsvērumā, lielākā daļa importa no citām valstīm, uz kurām attiecas pasākumi un kuru tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 15 %, bija no īstiem ražotājiem, kuri bija atbrīvoti no pasākumu attiecinātajiem (paplašinātajiem) pasākumiem. Tādējādi, tā kā tirgus daļa importam, uz kuru neattiecas pasākumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 32 %, tika uzskatīts, ka importētāji joprojām var iegūt velosipēdus no dažādām valstīm.

(333)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju stāvokli un ka pasākumu turpināšanai nebūtu nepamatotas ietekmes uz tiem.

(334)

Vispirms būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās ir konstatēts, ka pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes uz lietotājiem/patērētājiem.

(335)

Gan Eiropas Riteņbraucēju federācija (“ECF”), kas pārstāv riteņbraucēju apvienības un federācijas, gan Cykelfrämjandet, kas ir Zviedrijas riteņbraucēju organizācija, ir paudušas atbalstu pasākumu saglabāšanai. Tās apgalvo, ka velosipēdistiem nāktu par labu, ja tiktu piegādāti augstas kvalitātes un drošuma standartiem atbilstoši ražojumi, savukārt ļoti lēti velosipēdi neatbilstu drošuma standartiem un neērtas braukšanas, neuzticamības, ikdienas lietošanai nepieciešamo piederumu trūkuma dēļ atturētu no velosipēdu lietošanas. Tās norāda arī, ka patērētājam prioritāra ir kvalitāte, nevis cena, un ka lēti un nekvalitatīvi velosipēdi nāk par ļaunu riteņbraucēju pieredzei un drošībai.

(336)

Tika lēsts, ka antidempinga maksājumu ietekme uz patēriņa cenu nav ievērojama, jo konkrētiem Ķīnas ražotājiem ir noteikts nulles maksājums, turklāt ES tirgū ir arī citi piegādes avoti. Bez tam lielākā daļa Savienības velosipēdu ražotāju darbojas saskaņā ar atbrīvojuma shēmu, kuras ietvaros svarīgākās velosipēda daļas līdz 60 % no izmantoto daļu kopējās vērtības var importēt no ĶTR bez maksājuma. Nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tas veicina ES ražoto un importēto velosipēdu konkurenci tirgū.

(337)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvo, ka velosipēdu iegādes izmaksas Savienības patērētājiem ir palielinājušās un antidempinga pasākumu dēļ cilvēki ar zemiem ienākumiem nespēj nopirkt velosipēdu. CCCME piebilst, ka antidempinga pasākumu būtība ir aizsargāt mazākuma – augstas kvalitātes velosipēdu ražotāju – intereses uz vides un sabiedrības veselības rēķina.

(338)

Komisija norāda, ka pasākumu turpināšana ir palielinājusi piegādātāju dažādību un tādējādi arī cenu dažādību. Kā parādīts 223. un 228. apsvērumā 6. un 7. tabulā, vidējās importa cenas no citām valstīm bieži vien bijušas zemākas nekā importa cenas no ĶTR. Tādējādi pasākumi nav negatīvi ietekmējuši Savienības patērētājus.

(339)

Attiecībā uz otro CCCME apgalvojumu Komisija atkārto savu atbildi 268. apsvērumā un atsaucas uz 12. tabulu 250. apsvērumā, kur vidējā pārdošanas cena Savienībā bijusi robežās no 118 EUR/gab. līdz 129 EUR/gab., un to noteikti nevar uzskatīt par indikatīvu cenu augstas kvalitātes velosipēdiem.

(340)

Arī šie abi apgalvojumi tiek noraidīti.

(341)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav negatīvas ietekmes uz lietotāju stāvokli un ka pasākumu turpināšanai nebūtu nepamatotas ietekmes uz tiem.

(342)

Savienības velosipēdu ražošanas nozarē ietilpst ap 400 uzņēmumu, galvenokārt MVU, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū bija nodarbināti vairāk nekā 20 000 cilvēku. Eiropas arodbiedrība IndustriAll, neatkarīgu arodbiedrību federācija, kas pārstāv roku darba un pārējos strādniekus dažādās nozarēs, paudusi atbalstu pasākumu turpināšanai. Tā apgalvo, ka pasākumi stiprinātu šīs nozares izaugsmi, kura, kā tiek gaidīts, pēc pieciem gadiem nodarbinātu 200 000 cilvēku. Tā apgalvo arī, ka pasākumi ļautu nozarei risināt stratēģiskas problēmas, kas saistītas ar velosipēdu pārveidošanu par viedajiem velosipēdiem vai aprites ekonomikas organizēšanu saistībā ar velosipēdiem (reciklēšana, atkalizmantošana, atjaunošana).

(343)

Arī AEGIS Europe, kas apvieno 25 Eiropas rūpniecības nozaru apvienības, paudusi atbalstu pasākumiem, apgalvodama, ka tie nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērš tirgus kropļojumus, ko starptautiskajā tirdzniecības arēnā rada valsts radīts tirdzniecību graujošs ekonomikas modelis.

(344)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, Komisija secina, ka nav pārliecinošu iemeslu pret galīgo antidempinga pasākumu saglabāšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu.

(345)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas piemērojami ĶTR izcelsmes velosipēdu importam. Tām ir noteikts arī laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegtie materiāli un piezīmes ir pienācīgi ņemti vērā.

(346)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes velosipēdu importam un kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 502/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/49, un tās attiecināšanu ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 un Īstenošanas regulu (ES) 2015/776, būtu jāsaglabā.

(347)

Ikviena prasība piemērot individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas vienības izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (103) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un saistītas, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas vienībās. Attiecīgā gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(348)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (104) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(349)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,