EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R1111

Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu

ST/8214/2019/INIT

OJ L 178, 2.7.2019, p. 1–115 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1111/oj

2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/1


PADOMES REGULA (ES) 2019/1111

(2019. gada 25. jūnijs)

par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumus (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Komisija 2014. gada 15. aprīlī pieņēma ziņojumu par Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (3) piemērošanu. Ziņojumā secināja, ka Regula (EK) Nr. 2201/2003 ir labi funkcionējošs instruments, kas ir sniedzis ievērojamus ieguvumus iedzīvotājiem, bet ka esošos noteikumus varētu uzlabot. Minētajā regulā ir jāveic vairāki grozījumi tādēļ skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Šajā regulā paredzēti vienoti noteikumi par jurisdikciju attiecībā uz laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, kā arī tādiem strīdiem par vecāku atbildību, kuros ir starptautisks elements. Šī regula atvieglo lēmumu, kā arī publisko aktu un atsevišķu vienošanos apriti Savienībā, paredzot noteikumus par to atzīšanu un izpildi citās dalībvalstīs. Turklāt šajā regulā ir precizētas bērna tiesības uz iespēju paust savu viedokli tiesvedībā, kurā viņš ir subjekts, un ietverti arī noteikumi, kas papildina 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”) attiecībās starp dalībvalstīm. Tādēļ šai regulai būtu jāpalīdz nostiprināt juridisko noteiktību un palielināt elastību, nodrošināt tiesvedības pieejamības uzlabojumus, kā arī nodrošināt, ka šāda tiesvedība ir efektīvāka.

(3)

Savienībai ir ļoti svarīga tās tiesiskuma telpas netraucēta un pareiza darbība, ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Šajā sakarā būtu jāturpina palielināt savstarpējo uzticēšanos pārējo dalībvalstu tieslietu sistēmām. Savienība ir noteikusi sev mērķi izveidot, uzturēt un pilnveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās un tiesas pieejamība. Lai īstenotu šo mērķi, juridiskajās procedūrās būtu jāstiprina personu tiesības, īpaši bērnu tiesības, lai atvieglotu tiesu un administratīvo iestāžu sadarbību un lēmumu izpildi ģimenes tiesību lietās, kurām ir pārrobežu ietekme. Būtu jāsekmē lēmumu civillietās savstarpēja atzīšana, jāvienkāršo tiesas pieejamība un jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm.

(4)

Tālab Savienībai cita starpā ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme, jo īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Jēdziens “civillietas” būtu jāinterpretē autonomi – saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) iedibināto judikatūru. Tas būtu jāuzskata par neatkarīgu jēdzienu, kas jāinterpretē, atsaucoties, pirmkārt, uz šīs regulas mērķiem un sistēmu un, otrkārt, uz vispārējiem principiem, kas izriet no valstu tiesību sistēmu kopuma. Tāpēc jēdziens “civillietas” būtu jāinterpretē tādējādi, ka ar to var saprast arī pasākumus, kuri saskaņā ar dalībvalsts tiesību sistēmu varētu attiekties uz publiskajām tiesībām. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz visiem pieteikumiem, pasākumiem vai lēmumiem lietās par “vecāku atbildību” šīs regulas nozīmē un saskaņā ar tās mērķiem.

(5)

Šī regula attiecas uz “civillietām”, kas ietver tiesvedības civillietās un no tām izrietošos lēmumus, kā arī publiskus aktus un atsevišķas ārpustiesas vienošanās laulības lietās un lietās par vecāku atbildību. Turklāt jēdzienam “civillietas” būtu jāaptver pieteikumi, pasākumi vai lēmumi, kā arī publiski akti un atsevišķas ārpustiesas vienošanās par bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, kas atbilstoši Tiesas judikatūrai un saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas 19. pantu nav tiesvedības par vecāku atbildību pēc būtības, bet ar to cieši ir saistīti, un tiem pievēršas daži šīs regulas noteikumi.

(6)

Lai atvieglotu lēmumu, kā arī publisko aktu un atsevišķu vienošanos apriti laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, ir vajadzīgi un lietderīgi, ka normas, kas nosaka jurisdikciju un lēmumu atzīšanu un izpildi, reglamentē kāds Savienības juridiskais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams.

(7)

Lai nodrošinātu vienlīdzību attiecībā uz visiem bērniem, šai regulai būtu jāattiecas uz visiem lēmumiem par vecāku atbildību, tostarp uz bērna aizsardzības pasākumiem, neatkarīgi no saiknes ar laulības lietām vai citām lietām.

(8)

Tomēr, tā kā noteikumi par vecāku atbildību bieži tiek piemēroti laulības lietu sakarā, lietderīgāks būtu viens akts attiecībā uz šķiršanās lietām un vecāku atbildību.

(9)

Attiecībā uz lēmumiem par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu šī regula būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz laulības šķiršanu. Šī regula nebūtu jāattiecina uz tādiem jautājumiem kā laulības šķiršanas pamatojums, laulāto mantas piederība vai jebkuriem citiem saistītiem pasākumiem. Šīs regulas noteikumiem par atzīšanu nebūtu jāattiecas uz lēmumiem, ar ko atsaka laulības šķiršanu.

(10)

Attiecībā uz bērna īpašumu šī regula būtu jāpiemēro tikai bērna aizsardzības pasākumiem, proti, tās personas vai tās iestādes iecelšanai un funkcijām, kas ir atbildīga par bērna īpašumu un kas pārstāv bērnu vai palīdz viņam, un bērna īpašuma pārvaldīšanai, saglabāšanai vai atsavināšanai. Šajā ziņā šī regula būtu jāpiemēro, piemēram, gadījumos, kad lietas priekšmets ir tās personas vai struktūras iecelšana, kas pārvalda bērna īpašumu. Pasākumus, kas saistīti ar bērna īpašumu un kas neattiecas uz bērna aizsardzību, arī turpmāk reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (4). Tomēr šādos gadījumos vajadzētu būt iespējamam piemērot šīs regulas noteikumus par jurisdikciju attiecībā uz saistītiem jautājumiem.

(11)

Jebkura veida bērna ievietošanai audžuģimenes aprūpē – proti, pie vienas vai vairākām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru – vai aprūpes iestādē, piemēram, bāreņu namā vai bērnunamā, citā dalībvalstī vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā, ja vien tā nav nepārprotami izslēgta, kā tas piemēram ir gadījumā, kad ievietošana tiek veikta adopcijas nolūkā, kad ievietošana tiek veikta pie kāda no vecākiem vai – attiecīgā gadījumā – jebkura cita tuva radinieka, kā to deklarējusi saņēmēja dalībvalsts. Līdz ar to būtu jāiekļauj arī “ievietošana audzināšanas nolūkā”, ko norīkojusi tiesa vai organizējusi kompetenta iestāde ar vecāku vai bērna piekrišanu vai pēc viņu lūguma bērna neatbilstīgas uzvedības dēļ. Būtu jāizslēdz vienīgi ievietošana – audzināšanas vai sodīšanas nolūkā –, kas norīkota vai organizēta pēc tādas bērna rīcības, kuru varētu uzskatīt par sodāmu rīcību saskaņā ar valsts krimināltiesībām, ja to būtu izdarījis pieaugušais, neatkarīgi no tā, vai konkrētajā gadījumā tas varētu novest pie notiesāšanas.

(12)

Šī regula nebūtu jāpiemēro vecāku stāvokļa konstatēšanai, jo šis jautājums atšķiras no vecāku atbildības iegūšanas, kā arī tā nebūtu jāpiemēro citiem jautājumiem, kas saistīti ar personu statusu.

(13)

Uzturēšanas pienākumi ir izslēgti no šīs regulas darbības jomas, jo uz tiem jau attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 (5). Papildus atbildētāja vai kreditora pastāvīgās dzīvesvietas tiesām – tiesām, kurām saskaņā ar šo regulu ir jurisdikcija laulības lietās, parasti vajadzētu būt jurisdikcijai lemt par papildu uzturēšanas pienākumiem laulības laikā vai pēc laulības, piemērojot minētās regulas 3. panta c) punktu. Tiesas, kurām saskaņā ar šo regulu ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, parasti ir jurisdikcija lemt par bērna papildu uzturēšanas pienākumiem, piemērojot minētās regulas 3. panta d) punktu.

(14)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru jēdzienam “tiesa” būtu jāpiešķir plaša nozīme tādējādi, lai aptvertu arī administratīvās iestādes vai citas iestādes, piemēram, notārus, kas dažās laulības lietās vai lietās par vecāku atbildību īsteno jurisdikciju kā tiesas. Jebkura vienošanās, ko tiesa apstiprinājusi pēc pārbaudes pēc būtības saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūrām, būtu jāatzīst par “lēmumu” vai jāizpilda kā “lēmums”. Citām vienošanām, kuru saistoša juridiska spēka iegūšanai izcelsmes dalībvalstī ir vajadzīga formāla publiskas iestādes vai citas iestādes, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai minētajā nolūkā, iesaistīšanās, spēks citās dalībvalstīs būtu jāiegūst saskaņā ar šīs regulas īpašajiem noteikumiem par publiskajiem aktiem un vienošanām. Šai regulai nebūtu jāpieļauj tīri privātu vienošanos brīva aprite. Tomēr būtu jānotiek tādu vienošanos apritei, kuri nav ne lēmums, ne publisks akts, bet kurus ir reģistrējusi kompetenta publiskā iestāde. Šādas publiskās iestādes varētu ietvert notārus, kas reģistrē vienošanās, pat ja tie darbojas brīvā profesijā.

(15)

Saistībā ar “publisku aktu” termins “pilnvarojums” šajā regulā jāinterpretē autonomi un saskaņā ar “publiskā akta” definīciju, ko horizontāli izmanto citos Savienības instrumentos, un ņemot vērā šīs regulas mērķus.

(16)

Lai arī atpakaļatdošanas lietu izskatīšana, kas notiek saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, nav lietu par vecāku atbildību izskatīšana pēc būtības, lēmumi par bērna atpakaļatdošanu, ievērojot 1980. gada Hāgas konvenciju, būtu jāatzīst un jāizpilda saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu gadījumos, kad tie jāizpilda citā dalībvalstī tāpēc, ka bērns atkal ir nolaupīts pēc atpakaļatdošanas norīkošanas. Tas neskar iespēju sākt izskatīt jaunu lietu par bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju attiecībā uz turpmāko nolaupīšanu. Turklāt šī regula būtu jāturpina piemērot attiecībā uz citiem aspektiem bērna nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas gadījumos, kā piemēram, attiecībā uz noteikumiem par jurisdikciju, kas attiecas uz pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesu, un uz noteikumiem par atzīšanu un izpildi, kas attiecas uz visiem minētās tiesas izdotiem rīkojumiem.

(17)

Šī regula – tāpat kā 1996. gada 19. oktobra Hāgas Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (“1996. gada Hāgas konvencija”) – būtu jāpiemēro visiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem pat gadījumos, kad pirms minētā vecuma sasniegšanas viņi ir ieguvuši rīcībspēju saskaņā ar tiesībām, kas reglamentē viņu statusu, piemēram, sasniedzot pilngadību pirms termiņa laulības rezultātā. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no darbības jomas pārklāšanās ar 2000. gada 13. janvāra Hāgas Konvenciju par pieaugušo starptautisko aizsardzību, kas attiecas uz personām vecumā no 18 gadiem, un vienlaikus nepieļaut to, ka ir gadījumi, kas nav iekļauti nevienā no abiem minētajiem instrumentiem. Attiecībā uz bērniem vecumā līdz 16 gadiem būtu jāturpina piemērot 1980. gada Hāgas konvenciju un līdz ar to arī šīs regulas III nodaļu, kas papildina uz 1980. gada Hāgas konvencijas piemērošanu dalībvalstu attiecībās.

(18)

Šajā regulā būtu jāuzskata, ka personai ir “aizgādības tiesības”, ja, ievērojot lēmumu, saskaņā ar likumu vai ar vienošanos, kurai ir juridisks spēks saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, persona, kam ir vecāku atbildība, nevar lemt par bērna dzīvesvietu bez minētās personas piekrišanas – neatkarīgi no valsts tiesību aktos izmantotajiem terminiem. Dažās tiesību sistēmās, kurās lieto terminus “aizgādība” un “saskarsme”, vecāks, kas neīsteno aizgādību, faktiski var saglabāt svarīgus pienākumus attiecībā uz lēmumiem par bērnu, kuri ir plašāki par vienkāršām saskarsmes tiesībām.

(19)

Jurisdikcijas pamats lietās par vecāku atbildību ir izveidots, ņemot vērā bērna intereses, un tas būtu jāpiemēro, ievērojot minētās intereses. Atsauces uz bērna interesēm būtu jāinterpretē, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 24. pantu un 1989. gada 20. novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām (“ANO Konvencija par bērna tiesībām”), kā tā ir īstenota ar valsts tiesību aktiem un procedūru.

(20)

Lai aizsargātu bērna intereses, jurisdikcija, pirmkārt, būtu jānosaka saskaņā ar tuvuma kritēriju. Līdz ar to jurisdikcijai vajadzētu būt bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstij, izņemot dažas šajā regulā izklāstītas situācijas, piemēram, ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta mainīta saskaņā ar vienošanos starp personām, kam ir vecāku atbildība.

(21)

Ja vēl nenoris tiesvedība lietās par vecāku atbildību un likumīgas pārcelšanās rezultātā mainās bērna pastāvīgā dzīvesvieta, jurisdikcija būtu jāmaina, lai ievērotu tuvuma kritēriju. Attiecībā uz tiesvedību, kas jau norisinās, juridiskā noteiktība un tiesas spriešanas efektivitāte attaisno šīs jurisdikcijas saglabāšanu, līdz šīs tiesvedības rezultātā ir pieņemts galīgs lēmums vai tā ir kā citādi beigusies. Tiesai, kurā notiek tiesvedība, tomēr vajadzētu būt tiesīgai noteiktos apstākļos nodot jurisdikciju dalībvalstij, kurā bērns dzīvo likumīgas pārcelšanās rezultātā.

(22)

Bērna nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas gadījumos, neskarot iespēju izvēlēties tiesu saskaņā ar šo regulu, bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesām būtu jāsaglabā jurisdikcija līdz brīdim, kad ir iedibināta jauna pastāvīgā dzīvesvieta citā dalībvalstī un ir izpildīti daži īpaši nosacījumi. Dalībvalstīm, kurās ir koncentrēta jurisdikcija, būtu jāapsver iespēja ļaut tiesai, kurā iesniegts pieteikums par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, īstenot arī jurisdikciju, par kuru puses vienojušās vai kuru tās akceptējušas saskaņā ar šo regulu, lietās par vecāku atbildību, ja pušu vienošanās ir panākta šo atpakaļatdošanas lietu izskatīšanas laikā. Ar šādām vienošanām būtu jāaptver gan vienošanās par bērna atpakaļatdošanu, gan vienošanās par atpakaļneatdošanu. Ja tiek panākta vienošanās par atpakaļneatdošanu, bērnam būtu jāpaliek jaunās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī un jurisdikcija attiecībā uz jebkādu turpmāku aizgādības lietu izskatīšanu tajā būtu jānosaka, pamatojoties uz bērna jauno pastāvīgo dzīvesvietu.

(23)

Konkrētos apstākļos, kas noteikti šajā regulā, vajadzētu būt iespējamam jurisdikciju lietās par vecāku atbildību noteikt arī dalībvalstī, kurā starp vecākiem norisinās tiesvedība laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu lietās, vai citā dalībvalstī, ar ko bērnam ir būtiska saikne un par ko puses vai nu ir vienojušās iepriekš – ne vēlāk kā brīdī, kad tiesā ir celta prasība, – vai arī kas ir skaidri akceptēta minētās tiesvedības laikā, pat ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta nav konkrētajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šādas jurisdikcijas īstenošana ir bērna interesēs. Saskaņā ar Tiesas judikatūru jebkura cita persona, izņemot vecākus, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt puse vecāku uzsāktā tiesvedībā, šajā regulā būtu jāuzskata par tiesvedības pusi, un tāpēc minētās puses iebildumiem pret konkrētā bērna vecāku jurisdikcijas izvēli pēc datuma, kad tiesā ir celta prasība, būtu jāizslēdz visu tiesvedības pušu akcepts par jurisdikciju minētajā datumā. Pirms jurisdikcijas īstenošanas, pamatojoties uz vienošanos par tiesas izvēli vai akceptēšanu, tiesai būtu jāpārbauda, vai šī vienošanās vai akceptēšana tika balstīta uz apzinātu un brīvu izvēli, nevis izrietēja no tā, ka viena puse izmantoja otras puses stāvokli vai nelabvēlīgāko situāciju. Tiesai būtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru jāreģistrē jurisdikcijas akceptēšana tiesvedības laikā.

(24)

Jebkura jurisdikcija, par ko vienojas vai ko akceptē, būtu jāizbeidz, ja vien puses nav vienojušās citādi, tiklīdz lēmumu minētajā tiesvedībā lietās par vecāku atbildību vairs nevar pārsūdzēt parastajā kārtībā vai tiesvedība ir izbeigta kāda cita iemesla dēļ, lai ievērotu tuvuma prasību attiecībā uz jebkuru turpmāku jaunu tiesvedību.

(25)

Ja nevar noskaidrot bērna pastāvīgo dzīvesvietu un jurisdikciju nevar noteikt, pamatojoties uz vienošanos par tiesas izvēli, jurisdikcijai vajadzētu būt tās dalībvalsts tiesām, kurā bērns atrodas. Šis atrašanās vietas noteikums būtu jāpiemēro arī bērniem bēgļiem un bērniem, kas starptautiski pārvietoti viņu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī notiekošu nemieru dēļ. Tomēr, ņemot vērā šo regulu saistībā ar 1996. gada Hāgas konvencijas 52. panta 2. punktu, šis jurisdikcijas noteikums būtu jāpiemēro tikai tiem bērniem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pirms pārvietošanas bija kādā dalībvalstī. Ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms pārvietošanas bija trešā valstī, būtu jāpiemēro 1996. gada Hāgas konvencijas jurisdikcijas noteikumi attiecībā uz bērniem bēgļiem un starptautiski pārvietotiem bērniem.

(26)

Izņēmuma apstākļos tās dalībvalsts tiesa, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, varētu nebūt atbilstošākā tiesa lietas izskatīšanai. Izņēmuma kārtā un noteiktos apstākļos tiesai, kurai ir jurisdikcija, vajadzētu būt iespējai – bet tai nav pienākuma – nodot jurisdikciju konkrētā lietā citas dalībvalsts tiesai, ja šī tiesa ir piemērotāka konkrētajā lietā izvērtēt bērna intereses. Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalsts tiesai vajadzētu būt iespējai nodot jurisdikciju lietās par vecāku atbildību tikai tādas citas dalībvalsts tiesai, ar ko konkrētajam bērnam ir “īpaša saikne”. Šajā regulā būtu izsmeļoši jāuzskaita šādas “īpašas saiknes” būtiskie elementi. Tiesai, kurai ir jurisdikcija, būtu jāvēršas ar pieprasījumu citas dalībvalsts tiesā tikai tad, ja tās iepriekšējais lēmums apturēt tiesvedību un iesniegt lūgumu par jurisdikcijas nodošanu ir kļuvis galīgs gadījumos, kad minēto lēmumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pārsūdzēt.

(27)

Izņēmuma apstākļos un ievērojot bērna intereses konkrētajā gadījumā, tās dalībvalsts, kurai saskaņā ar šo regulu nav jurisdikcijas, tiesai, bet ir īpaša saikne ar bērnu saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt iespējai lūgt, lai bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts kompetentā tiesa tai nodotu jurisdikciju. Tomēr tas nebūtu pieļaujams lietās par bērna nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu. Šī konkrētā kompetentā tiesa būtu jānosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai izteikts lūgums.

(28)

Jurisdikcijas nodošanai vajadzētu būt spēkā tikai attiecībā uz konkrēto lietu – neatkarīgi no tā, vai to lūdz tiesa, kura vēlas nodot savu jurisdikciju, vai tiesa, kura vēlas to iegūt. Ja tiesvedība, attiecībā uz kuru ir lūgts nodot jurisdikciju un šis lūgums ir apmierināts, ir beigusies, nodošanai nebūtu jārada nekādas sekas turpmākajai tiesvedībai.

(29)

Ja nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu, jurisdikcija katrā dalībvalstī būtu jānosaka ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Jēdzienam “attiecīgās dalībvalsts tiesību akti” būtu jāietver konkrētajā valstī spēkā esošos starptautiskos instrumentus.

(30)

Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalsts tiesām, kurām nav jurisdikcijas izspriest lietu pēc būtības, pieņemt pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, steidzamos gadījumos attiecībā uz bērna, kas atrodas šajā dalībvalstī, personu vai īpašumu. Minētie pasākumi saskaņā ar šo regulu nebūtu jāatzīst un jāizpilda nevienā citā dalībvalstī, izņemot pasākumus, kuri veikti, lai aizsargātu bērnu no nopietna riska, kas minēts 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punktā. Pasākumiem, kas veikti, lai aizsargātu bērnu no šāda riska, būtu jāpaliek spēkā, līdz bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesa ir veikusi pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstīgiem. Ciktāl tas nepieciešams, lai aizsargātu bērna intereses, tiesai tieši vai ar centrālo iestāžu starpniecību par veiktajiem pasākumiem būtu jāpaziņo tās dalībvalsts tiesai, kurai saskaņā ar šo regulu ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības. Šādas informācijas nesniegšana pati par sevi tomēr nebūtu uzskatāma par pamatojumu pasākuma neatzīšanai.

(31)

Tiesai, kurai ir jurisdikcija tikai attiecībā uz pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, ja tajā celta prasība, iesniedzot pieteikumu par lietas būtību, pēc savas iniciatīvas būtu jāpaziņo, ka tai nav jurisdikcijas, ja saskaņā ar šo regulu jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības ir citas dalībvalsts tiesai.

(32)

Ja lietas izskatīšanas rezultāts dalībvalsts tiesā, kurai nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu, ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma, ar šo regulu nebūtu jāliedz minētās dalībvalsts tiesām lemt par minēto jautājumu. Tādējādi, ja tiesvedības priekšmets ir, piemēram, strīds par mantojumu, kurā ir iesaistīts bērns un kurā ir jāieceļ aizbildnis ad litem, kurš pārstāvētu bērnu minētajā tiesvedībā, dalībvalstij, kurai ir jurisdikcija strīdā par mantojumu, būtu jāļauj iecelt aizbildni lietā, kas tiek izskatīta, neatkarīgi no tā, vai tiesai saskaņā ar šo regulu ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību. Jebkādam šādam pieņemtam lēmumam vajadzētu radīt sekas tikai tajā tiesvedībā, attiecībā uz kuru tas tika pieņemts.

(33)

Ja mantošanas lietās dalībvalsts tiesā bērna vārdā veiktas vai veicamas juridiskas darbības spēkā esamība ir jāatļauj vai jāapstiprina tiesai, tiesai minētajā dalībvalstī vajadzētu būt iespējamam lemt par to, vai atļaut vai apstiprināt šādu juridisku darbību pat tad, ja attiecīgajai tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu. Jēdzienam “juridiska darbība” būtu jāaptver, piemēram, mantojuma pieņemšana vai atteikšanās no tā vai pušu vienošanās par mantojuma dalīšanu vai izdalīšanu.

(34)

Šai regulai nebūtu jāskar starptautisko publisko tiesību piemērošana attiecībā uz diplomātisko neaizskaramību. Ja šajā regulā paredzētā jurisdikcija nevar tikt realizēta, jo saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pastāv diplomātiskā neaizskaramība, jurisdikcija būtu jārealizē atbilstoši tās dalībvalsts valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgajai personai nav šādas neaizskaramības.

(35)

Šajā regulā nosaka brīdi, kad uzskatāms, ka ir celta prasība tiesā šīs regulas izpratnē. Ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošās divas atšķirīgās sistēmas, kuras vai nu nosaka, ka pieteikums par lietas ierosināšanu vispirms jāizsniedz atbildētājam, vai arī to, ka tas vispirms jāiesniedz tiesā, būtu jāpietiek ar pirmā posma īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kas viņam saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija jāveic, lai tiktu īstenots otrais posms. Ņemot vērā to, ka aizvien svarīgāka kļūst mediācija un citas strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes, arī tiesvedības laikā, saskaņā ar Tiesas judikatūru būtu jāuzskata, ka prasība ir celta tiesā arī brīdī, kad pieteikums par lietas ierosināšanu vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā gadījumos, kad tiesvedība pa šo laiku ir apturēta pēc tiesvedību uzsākušās puses lūguma, lai panāktu izlīgumu, un ja pieteikums par lietas ierosināšanu vēl nav izsniegts atbildētājam un ja atbildētājs nav zinājis par tiesvedību vai nav tajā nekādā veidā piedalījies, ar noteikumu, ka tiesvedību uzsākusī puse pēc tam ir veikusi visus pasākumus, kas viņai bija jāveic, lai pieteikums par lietas ierosināšanu tiktu izsniegts atbildētājam. Saskaņā ar Tiesas judikatūru lis pendens gadījumā datums, kad valsts samierināšanas iestādē ir ierosināta obligāta samierināšanas procedūra, būtu jāuzskata par datumu, kurā ir celta prasība “tiesā”.

(36)

Uz dokumentu izsniegšanu tiesvedībā, kas sākta atbilstīgi šai regulai, būtu jāattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1393/2007 (6).

(37)

Dalībvalsts tiesai būtu pēc savas iniciatīvas jāpaziņo, ka tai nav jurisdikcijas, ja šajā tiesā ir celta prasība lietā, kurā saskaņā ar šo regulu tai nav jurisdikcijas pēc būtības un kurā saskaņā ar šo regulu jurisdikcija pēc būtības ir citas dalībvalsts tiesai. Tomēr dalībvalsts tiesai, kurai ir īpaša saikne ar bērnu saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt rīcības brīvībai, bet ne pienākumam lūgt nodot jurisdikciju saskaņā ar šo regulu.

(38)

Saskaņotas tiesas spriešanas interesēs jāsamazina paralēlu tiesvedību iespēja un jānodrošina, ka dažādās dalībvalstīs nepieņems pretrunīgus lēmumus. Vajadzētu būt skaidram un iedarbīgam mehānismam, lai izšķirtu lis pendens lietas un saistītas darbības un novērstu problēmas, ko izraisa valstu atšķirības attiecībā uz tā laika noteikšanu, kad lieta tiek uzskatīta par izskatīšanā esošu. Šīs regulas nolūkos minētais laiks būtu jānosaka patstāvīgi. Tomēr, lai uzlabotu vienošanos par izņēmuma tiesas izvēli efektivitāti, šīs regulas noteikumiem par lis pendens nevajadzētu būt par šķērsli, ja vecāki piešķir izņēmuma jurisdikciju kādas dalībvalsts tiesām.

(39)

Tiesvedībā lietās par vecāku atbildību saskaņā ar šo regulu, kā arī par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju – kā pamatprincips - būtu jānodrošina bērnam, kurš ir šīs tiesvedības subjekts un kurš ir spējīgs formulēt savu viedokli saskaņā ar Tiesas judikatūru, patiesa un reāla iespēja paust savu viedokli un, izvērtējot bērna intereses, šis viedoklis būtu pienācīgi jāņem vērā. Bērna iespējai brīvi paust savu viedokli saskaņā ar Hartas 24. panta 1. punktu un ņemot vērā 12. pantu ANO Konvencijā par bērna tiesībām ir būtiska loma, piemērojot šo regulu. Regulā būtu tomēr jāparedz, ka to, kas bērnu uzklausīs un kā bērns tiek uzklausīts, nosaka dalībvalstis savos valsts tiesību aktos un procedūrā. Attiecīgi šīs regulas mērķim nevajadzētu būt noteikt, vai bērns būtu jāuzklausa tiesnesim personiski vai īpaši apmācītam ekspertam, kurš pēc tam ziņo tiesai, kā arī to, vai bērns būtu jāuzklausa tiesas zālē vai citā vietā, vai izmantojot citus līdzekļus. Turklāt, lai arī tikt uzklausītam paliek bērna tiesības, bērna uzklausīšana nevar būt absolūts pienākums, bet tā ir jāizvērtē, ņemot vērā bērna intereses, piemēram, lietās, kur ir pušu vienošanās.

Lai arī saskaņā ar Tiesas judikatūru Hartas 24. pantā un Regulā (EK) Nr. 2201/2003 netiek prasīts, lai izcelsmes dalībvalsts tiesa noskaidrotu bērna viedokli katrā lietā, rīkojot uzklausīšanu, un tādējādi minētā tiesa saglabā zināmu rīcības brīvību, tomēr judikatūra arī paredz to, ka, ja minētā tiesa nolemj nodrošināt iespēju bērnam tikt uzklausītam, tiesai ir pienākums veikt visus pasākumus, kas ir piemēroti šādas uzklausīšanas rīkošanai, ņemot vērā bērna intereses un katra atsevišķa gadījuma apstākļus, lai nodrošinātu minēto noteikumu efektivitāti un piedāvātu bērnam patiesu un reālu iespēju paust savu viedokli. Izcelsmes dalībvalsts tiesai būtu, ciktāl iespējams un vienmēr ņemot vērā bērna intereses, jāizmanto visi līdzekļi, kas tai ir pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī konkrētie starptautiskas tiesu iestāžu sadarbības instrumenti, tostarp attiecīgā gadījumā tie, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1206/2001 (7).

(40)

Ja bērns ir nelikumīgi aizvests vai aizturēts, nekavējoties būtu jāpanāk bērna atpakaļatdošana, un šai nolūkā būtu jāturpina piemērot 1980. gada Hāgas konvenciju, kuru papildina šī regula, jo īpaši tās III nodaļa.

(41)

Lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu atpakaļatdošanas lietu izskatīšanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, dalībvalstīm atbilstoši savai valsts tiesu struktūrai būtu jāapsver, vai jurisdikciju saistībā ar minētajām lietām koncentrēt pēc iespējas ierobežotā skaitā tiesu. Jurisdikciju bērna nolaupīšanas lietās varētu koncentrēt vienā tiesā visai valstij vai ierobežotā skaitā tiesu, par atskaites punktu izmantojot, piemēram, apelācijas tiesu skaitu un koncentrējot jurisdikciju bērna starptautiskās nolaupīšanas lietās vienā pirmās instances tiesā katrā apelācijas tiesas apgabalā.

(42)

Izskatot atpakaļatdošanas lietas saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, tiesām katrā instancē lēmums būtu jāpieņem sešu nedēļu laikā, izņemot, ja ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams. Tas, ka tiek izmantoti alternatīvas strīdu izšķiršanas līdzekļi, pats par sevi nebūtu jāuzskata par ārkārtas apstākli, kura dēļ ir ļauts pārsniegt termiņu. Tomēr ārkārtas apstākļi varētu rasties šādu līdzekļu izmantošanas laikā vai to rezultātā. Pirmās instances tiesai termiņam būtu jāsākas brīdī, kad tiesā tiek celta prasība. Augstākas instances tiesai termiņam būtu jāsākas brīdī, kad ir veikti visi vajadzīgie procedūras pasākumi. Šādi pasākumi atkarībā no attiecīgās tiesību sistēmas cita starpā varētu būt pārsūdzības izsniegšana atbildētājam vai nu dalībvalstī, kur atrodas tiesa, vai arī citā dalībvalstī, lietas nodošana un pārsūdzības iesniegšana apelācijas tiesā dalībvalstīs, kur pārsūdzība ir jāiesniedz tiesā, kuras lēmums tiek pārsūdzēts, vai puses pieteikums sasaukt tiesas sēdi, ja šāds pieteikums ir nepieciešams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu arī jāapsver iespēja samazināt tādu pārsūdzību skaitu, kuras var iesniegt pret lēmumu, ar ko piekrīt bērna atpakaļatdošanai vai noraida to saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, līdz vienai pārsūdzībai.

(43)

Visās lietās attiecībā uz bērniem, jo īpaši starptautiskās bērnu nolaupīšanas lietās, tiesām būtu jāapsver iespēja panākt risinājumus, izmantojot mediāciju un citus piemērotus līdzekļus un attiecīgā gadījumā ņemot palīgā esošos tīklus un atbalsta struktūras, kas paredzēti mediācijai pārrobežu strīdos par vecāku atbildību. Tomēr šiem centieniem nevajadzētu pārmērīgi pagarināt atpakaļatdošanas lietas saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju. Turklāt mediācija ne vienmēr varētu būt piemērots līdzeklis, jo īpaši lietās par vardarbību ģimenē. Ja laikā, kad notiek atpakaļatdošanas lietas izskatīšana saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, vecāki vienojas par bērna atpakaļatdošanu vai atpakaļneatdošanu, un arī par vecāku atbildības jautājumiem, šai regulai noteiktos apstākļos būtu jādod viņiem iespēja vienoties par to, ka tiesai, kurā iesniegts pieteikums saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, - attiecībā uz viņu vienošanos - vajadzētu būt jurisdikcijai piešķirt tai saistošu juridisku spēku, vai nu iekļaujot to lēmumā, apstiprinot to, vai arī izmantojot jebkādu citu veidu, kas paredzēts valsts tiesību aktos un procedūrā. Tāpēc dalībvalstīm, kas ir koncentrējušas jurisdikciju, būtu jāapsver iespēja ļaut tiesai, kurā iesniegts pieteikums par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, īstenot jurisdikciju, par ko puses ir vienojušās vai ko tās ir akceptējušas, ievērojot šo regulu, arī vecāku atbildības jautājumos, ja pušu vienošanās tika panākta minētās atpakaļatdošanas lietas izskatīšanas laikā.

(44)

Tiesai dalībvalstī, uz kuru bērns ir nelikumīgi aizvests vai kurā bērns ir nelikumīgi aizturēts, vajadzētu būt iespējamam noraidīt viņa atpakaļatdošanu konkrētos attiecīgi pamatotos gadījumos, kā tas atļauts saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju. Pirms noraidīt bērna atpakaļatdošanu, tiesai būtu jāapsver, vai ir ieviesti vai var tikt veikti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu bērnu no nopietnā riska, kas minēts 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā.

(45)

Ja tiesa apsver iespēju noraidīt bērna atpakaļatdošanu, pamatojoties tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu, tai nebūtu jānoraida bērna atpakaļatdošana, ja puse, kas iesniegusi prasību par bērna atpakaļatdošanu, pārliecina tiesu vai tiesa tiek citādi pārliecināta par to, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai pēc bērna atpakaļatdošanas nodrošinātu viņa aizsardzību. Šādi pasākumi cita starpā varētu būt, piemēram, minētās dalībvalsts tiesas nolēmums, ar ko prasītājam aizliedz tuvoties bērnam, minētās dalībvalsts pagaidu pasākums, tostarp aizsardzības pasākums, saskaņā ar kuru bērns var palikt pie vecāka, kas viņu ir nolaupījis un kas ir primārais bērna aprūpētājs, līdz minētajā dalībvalstī pēc atpakaļatdošanas ir pieņemts lēmums par aizgādības tiesībām pēc būtības, vai apliecinājums, ka bērnam, kam nepieciešama ārstēšana, ir pieejamas medicīniskās iestādes. Tam, kurš pasākumu veids konkrētajā lietā ir piemērots, vajadzētu būt atkarīgam no konkrētā nopietnā riska, kam bērns, iespējams, būs pakļauts atpakaļatdošanas gadījumā, ja šādu pasākumu nebūs. Tiesai, kas cenšas noskaidrot, vai ir veikti piemēroti pasākumi, galvenokārt būtu jāpaļaujas uz pusēm un, ja vajadzīgs un ja tas ir piemēroti, jālūdz palīdzība centrālajām iestādēm vai tīkla tiesnešiem, jo īpaši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (8), un Starptautiskajā Hāgas Tiesnešu tīklā.

(46)

Attiecīgos gadījumos, kad tiesa norīko bērnu atdot atpakaļ, tiesai vajadzētu būt iespējai, ievērojot šo regulu, norīkot pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu bērnu no nopietnā riska, ka atpakaļatdošanas gadījumā bērnam varētu tikt nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums, kura dēļ citādi atpakaļatdošana tiktu noraidīta. Šādiem pagaidu pasākumiem un to apritei nevajadzētu kavēt atpakaļatdošanas lietas izskatīšanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju vai kaitēt jurisdikcijas noteikšanai starp tiesu, kurā iesniegts pieteikums par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, un tiesu, kurai ir jurisdikcija par vecāku atbildību pēc būtības saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā tiesai, kurā iesniegts pieteikums par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, ņemot palīgā centrālās iestādes vai tīkla tiesnešus, jo īpaši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā civillietās un komerclietās un Starptautiskajā Hāgas Tiesnešu tīklā, būtu jāapspriežas ar tās dalībvalsts, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, tiesu vai kompetentajām iestādēm. Minētie pasākumi būtu jāatzīst un jāizpilda visās pārējās dalībvalstīs, tostarp dalībvalstīs, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar šo regulu, līdz šādas dalībvalsts tiesa ir veikusi pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Šādi pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumi varētu ietvert, piemēram, to, ka bērnam arī turpmāk būtu pastāvīgi jādzīvo pie primārā aprūpētāja, vai to, kādā veidā pēc atpakaļatdošanas būtu jākontaktējas ar bērnu, līdz bērna pastāvīgās dzīvesvietas tiesa ir veikusi pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tam nebūtu jāskar neviens pastāvīgās dzīvesvietas tiesas pasākums vai lēmums, kas pieņemts pēc bērna atpakaļatdošanas.

(47)

Vajadzētu būt iespējai lēmumu, ar ko norīko bērnu atdot atpakaļ, paziņot par provizoriski izpildāmu neatkarīgi no pārsūdzībām, ja bērna atpakaļatdošana pirms pārsūdzības lēmuma ir nepieciešama bērna interešu dēļ. Valsts tiesību aktos var precizēt, kura tiesa var paziņot, ka lēmums ir izpildāms provizoriski.

(48)

Ja tiesa dalībvalstī, uz kuru bērns ir nelikumīgi aizvests vai kurā viņš ir nelikumīgi aizturēts, nolemj atteikt bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, tiesai savā lēmumā būtu jāizdara nepārprotamas atsauces uz attiecīgajiem 1980. gada Hāgas konvencijas pantiem, kuri ir atteikuma pamatā. Tomēr, neraugoties uz to, vai šāds lēmums par noraidīšanu ir galīgs vai joprojām pārsūdzams, to var aizstāt ar turpmāku lēmumu, ko aizgādības lietas izskatīšanā pieņem tās dalībvalsts tiesa, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas. Šīs izskatīšanas laikā būtu rūpīgi jāpārbauda visi apstākļi, tostarp – bet ne tikai – vecāku rīcība, ņemot vērā bērna intereses. Ja no tā izrietošais lēmums par aizgādības tiesībām pēc būtības nosaka, ka bērns ir jāatdod atpakaļ, atpakaļatdošanai būtu jānotiek, nepieprasot nekādu speciālu minētā lēmuma atzīšanas un izpildes procedūru nevienā citā dalībvalstī.

(49)

Tiesai, kas bērna atpakaļatdošanu noraida, pamatojoties tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu vai 13. panta otro daļu vai šīm abām normām, pēc savas ierosmes būtu jāizdod apliecība, izmantojot atbilstīgo veidlapu, kura norādīta šajā regulā. Šī apliecība ir paredzēta, lai informētu puses par iespēju triju mēnešu laikā pēc tam, kad paziņots lēmums, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu, ar pieteikumiem, kas attiecas uz aizgādības tiesībām pēc būtības, celt prasību tiesā dalībvalstī, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, vai, ja minētajā tiesā jau ir celta prasība, – lai darītu tiesai zināmus attiecīgos dokumentus, kuri attiecas uz atpakaļatdošanas lietas izskatīšanu.

(50)

Ja dalībvalstī, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, brīdī, kad tiesa, kurā ir iesniegts pieteikums par atpakaļatdošanu, saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, noraida bērna atpakaļatdošanu, pamatojoties tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu vai 13. panta otro daļu vai šīm abām normām, jau tiek izskatīta lieta par aizgādības tiesībām pēc būtības, tiesai, kas bērna atpakaļatdošanu ir noraidījusi, būtu, ja tā ir informēta par minēto lietu, mēneša laikā no tās lēmuma datuma jānosūta tiesai, kurā celta prasība par aizgādības tiesībām pēc būtības, minētā lēmuma kopija, attiecīgā apliecība un – attiecīgā gadījumā – sēdes stenogramma, kopsavilkums vai protokols, kā arī visi citi dokumenti, kuri, pēc tās domām, ir svarīgi. Frāzei “visi citi dokumenti, kuri, pēc tās domām, ir svarīgi” būtu jāattiecas uz visiem dokumentiem, kuros ir informācija, kas varētu ietekmēt minētās tiesvedības aizgādības lietā iznākumu, ja šāda informācija jau nav ietverta lēmumā, ar ko noraida atpakaļatdošanu.

(51)

Ja dalībvalstī, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, vēl netiek izskatīta lieta par aizgādības tiesībām pēc būtības un puse ceļ prasību minētās dalībvalsts tiesā trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad paziņots lēmums par bērna atpakaļneatdošanu, minētajai pusei būtu jāiesniedz tiesai, kurā celta prasība, iesniedzot pieteikumu par aizgādības tiesībām pēc būtības, kopija no lēmuma par bērna atpakaļneatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, attiecīgā apliecība un – attiecīgā gadījumā – sēdes stenogramma, kopsavilkums vai protokols. Tas neliedz tiesai, kurā celta prasība, lūgt visus papildu dokumentus, kuri, pēc tās domām, ir svarīgi un kuros ir informācija, kas varētu ietekmēt minētās tiesvedības aizgādības lietā iznākumu, ja šāda informācija jau nav ietverta pašā lēmumā, ar ko noraida atpakaļatdošanu.

(52)

Ja tiesā, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz aizgādības tiesībām pēc būtības, kāda puse ceļ prasību trīs mēnešu laikā no lēmuma, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, paziņošanas vai ja aizgādības tiesvedība minētajā tiesā jau noritēja brīdī, kad tā saņēma minēto lēmumu no tiesas, kura noraidījusi bērna atpakaļatdošanu, visiem lēmumiem, kas izriet no minētās tiesvedības attiecībā uz aizgādības tiesībām pēc būtības un kas ietver bērna atpakaļatdošanu uz minēto dalībvalsti, vajadzētu būt izpildāmiem jebkurā citā dalībvalstī saskaņā ar šīs regulas IV nodaļas 2. iedaļu un tam nav vajadzīga nekāda īpaša procedūra un nav paredzēta iespēja iebilst pret lēmumu atzīšanu. Minētais būtu jāpiemēro, izņemot gadījumus, kad un ciktāl ir konstatēts, ka pastāv nesavienojamība ar vēlāku lēmumu par vecāku atbildību, kas attiecas uz to pašu bērnu, ar noteikumu, ka lēmumam par aizgādības tiesībām pēc būtības, kas ietver bērna atpakaļatdošanu, ir izdota apliecība “privileģētiem lēmumiem”. Ja tiesā, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz aizgādības tiesībām pēc būtības, tiek celta prasība pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši, vai nav izpildīti nosacījumi apliecības izdošanai šādiem privileģētiem lēmumiem, izrietošais lēmums par aizgādības tiesībām pēc būtības citās dalībvalstīs būtu jāatzīst un jāizpilda saskaņā ar šīs regulas IV nodaļas 1. iedaļu.

(53)

Neskarot citus Savienības instrumentus, ja nav iespējams uzklausīt pusi vai bērnu personīgi un ja ir pieejami tehniskie līdzekļi, tiesa varētu apsvērt iespēju rīkot uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai kādas citas sakaru tehnoloģijas, ja vien, ņemot vērā konkrētās lietas īpašos apstākļus, šādu tehnoloģiju izmantošana nebūtu nepiemērota taisnīgai lietas izskatīšanai.

(54)

Savstarpēja uzticēšanās tiesas spriešanai Savienībā pamato principu, ka citā dalībvalstī pieņemti lēmumi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību būtu jāatzīst visās dalībvalstīs, nepiemērojot nekāda veida atzīšanas procedūru. Jo īpaši, ja tām iesniegts tāds citā dalībvalstī pieņemts lēmums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas vairs nav pārsūdzams izcelsmes dalībvalstī, kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurai izteikts lūgums, saskaņā ar likumu būtu jāatzīst šis lēmums, nepieprasot nekādu īpašu procedūru, un attiecīgi jāveic civilstāvokļa aktu atjaunošana. Valsts tiesību aktu ziņā ir noteikt to, vai atteikuma pamatojumus var izvirzīt kāda no pusēm vai ex officio, kā paredzēts valsts tiesību aktos. Tas neliedz nevienai ieinteresētajai pusei saskaņā ar šo regulu iesniegt pieteikumu attiecībā uz lēmumu par to, ka nav pamata atteikt atzīšanu, kā minēts šajā regulā. Tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šāds pieteikums ir iesniegts, būtu jānosaka, ko var uzskatīt par ieinteresēto pusi, kas ir tiesīga iesniegt šādu pieteikumu.

(55)

Kādā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, publisko aktu un vienošanos atzīšanas un izpildes pamatā vajadzētu būt savstarpējas uzticēšanās principam. Tāpēc neatzīšanas iemesli būtu jāierobežo līdz minimumam, ņemot vērā šīs regulas pamata mērķi, proti, atvieglot atzīšanu un izpildi un efektīvi aizsargāt bērna intereses.

(56)

Lēmuma atzīšanu vajadzētu atteikt tikai tad, ja pastāv viens vai vairāki šajā regulā noteiktie atzīšanas atteikuma pamatojumi. Atzīšanas atteikuma pamatojumu uzskaitījums šajā regulā ir izsmeļošs. Nevajadzētu būt iespējamam izmantot atteikumam tādus pamatojumus, kas nav uzskaitīti šajā regulā, kā, piemēram, lis pendens noteikuma pārkāpums. Lietās par vecāku atbildību vēlāks lēmums vienmēr aizstāj agrāku lēmumu ar iedarbību nākotnē tiktāl, ciktāl tie ir nesavienojami.

(57)

Kas attiecas uz bērnam doto iespēju paust savu viedokli, izcelsmes tiesai būtu jālemj par piemēroto metodi bērna uzklausīšanai. Tādēļ nevajadzētu būt iespējamam atteikt lēmuma atzīšanu tikai tādēļ, ka izcelsmes tiesa izmantoja tādu metodi bērna uzklausīšanai, kas atšķiras no tās, ko izmantotu tiesa atzīšanas dalībvalstī. Dalībvalstij, kurā tiek prasīta atzīšana, nebūtu jāatsaka atzīšana, ja ir piemērojams viens no izņēmumiem no šā konkrētā atteikuma pamatojuma, kas atļauts ar šo regulu. Minēto izņēmumu sekas ir tas, ka izpildes dalībvalsts tiesai nevajadzētu būt iespējai atteikties izpildīt lēmumu, pamatojoties tikai uz to, ka bērnam nav tikusi dota iespēja paust savu viedokli, ņemot vērā viņa intereses, ja tiesvedības priekšmets bija tikai bērna īpašums, un ar noteikumu, ka šādas iespējas sniegšana netika prasīta, ņemot vērā tiesvedības lietas priekšmetu, vai, ja pastāv nopietni iemesli, ņemot vērā jo īpaši lietas steidzamību. Šādi nopietni iemesli varētu būt, piemēram, bērna fiziskās un psiholoģiskās neaizskaramības vai dzīvības tūlītējs apdraudējums un tas, ka jebkāda turpmāka kavēšanās varētu nozīmēt, ka šis apdraudējums tiešām materializējas.

(58)

Turklāt mērķis padarīt pārrobežu tiesvedību attiecībā uz bērniem mazāk laikietilpīgu un lētāku attaisno to, ka attiecībā uz visiem lēmumiem lietās par vecāku atbildību izpildes dalībvalstī tiek atcelta izpildāmības pasludināšana vai attiecīgā gadījumā reģistrācija izpildei pirms lēmuma izpildes. Lai arī ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003 šo prasību atcēla tikai attiecībā uz konkrētiem lēmumiem par saskarsmes tiesību piešķiršanu un konkrētiem lēmumiem par bērna atpakaļatdošanu, šajā regulā tā būtu jāatceļ attiecībā uz visu lēmumu par vecāku atbildību pārrobežu izpildi, vienlaikus joprojām saglabājot vēl labvēlīgāku attieksmi pret konkrētiem lēmumiem par saskarsmes tiesību piešķiršanu un konkrētiem lēmumiem par bērna atpakaļatdošanu. Tādējādi, ievērojot šo regulu, jebkuras citas dalībvalsts tiesas pieņemts lēmums būtu jāuzskata par tādu, it kā tas būtu pieņemts izpildes dalībvalstī.

(59)

Ja pagaidu pasākumus, tai skaitā aizsardzības pasākumus, norīko tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, šajā regulā būtu jānodrošina minēto pasākumu aprite. Tomēr saskaņā ar šo regulu nevajadzētu atzīt un izpildīt tādus pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, kurus šāda tiesa norīkojusi, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien lēmums, kurā noteikts pasākums, atbildētājam nav izsniegts pirms izpildes. Tam nebūtu jāliedz šādu pasākumu atzīšana un izpilde saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Ja pagaidu pasākumus, tai skaitā aizsardzības pasākumus, norīko tās dalībvalsts tiesa, kurai nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības, šādu pasākumu apritei saskaņā ar šo regulu būtu jāaprobežojas ar pasākumiem, kuri veikti bērnu starptautiskās nolaupīšanas lietās un kuru mērķis ir aizsargāt bērnu no nopietnā riska, kas minēts 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā. Minētie pasākumi būtu jāpiemēro, līdz tās dalībvalsts tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības saskaņā ar šo regulu, ir veikusi pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem.

(60)

Izpildes procedūras varētu būt tiesas vai ārpustiesas procedūras atkarībā no tā, kā noteikts valsts tiesību aktos, starp “iestādēm, kuru kompetencē ir izpilde” varētu būt tiesas, tiesu izpildītāji un jebkuras citas iestādes, kā noteikts valsts tiesību aktos. Ja papildus iestādēm, kuru kompetencē ir izpilde, šajā regulā ir minētas arī tiesas, tam būtu jāaptver gadījumi, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem kāda struktūra, kas nav tiesa, ir iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, taču daži lēmumi tiek atstāti tikai tiesu ziņā – vai nu no paša sākuma, vai arī kā iestādes, kuras kompetencē ir izpilde, aktu pārbaude. Iestādes, kuras kompetencē ir izpilde, vai izpildes dalībvalsts tiesas ziņā vajadzētu būt norīkot, veikt vai organizēt konkrētus pasākumus, kas jāveic izpildes posmā, piemēram, jebkādus pasākumus, kas nav piespiedu pasākumi un kas varētu būt pieejami saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, vai jebkādus piespiedu pasākumus, kas varētu būt pieejami saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp naudas sodus, ieslodzījumu vai to, ka tiesu izpildītājs nodod bērnu atpakaļ.

(61)

Lai atvieglotu izpildi citā dalībvalstī pieņemtiem lēmumiem par saskarsmes tiesību īstenošanu, iestādēm, kuru kompetencē ir izpilde, vai tiesām izpildes dalībvalstī vajadzētu būt tiesīgām norādīt sīkāku informāciju attiecībā uz praktiskajiem apstākļiem vai juridiskajiem nosacījumiem, kā tas prasīts saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem. Šajā regulā paredzētajai kārtībai būtu jāatvieglo lēmuma izpilde izpildes dalībvalstī, kas pretējā gadījumā varētu būt neizpildāms savas neskaidrības dēļ, tā, lai iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai izpildes tiesa var lēmumu padarīt konkrētāku un precīzāku. Tādā pašā veidā būtu jānosaka arī jebkura cita kārtība, lai panāktu atbilstību juridiskajām prasībām saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem izpildes jomā, piemēram, bērnu aizsardzības iestādes vai psihologa piedalīšanās izpildes posmā. Tomēr jebkurai šādai kārtībai nebūtu nedz jāiejaucas lēmuma par saskarsmes tiesībām pamatelementos, nedz tie jāpaplašina. Turklāt saskaņā ar šo regulu noteiktajām pilnvarām pielāgot pasākumus nebūtu jāļauj izpildes tiesai pasākumus, kas nav pazīstami izpildes dalībvalsts tiesību aktos, aizvietot ar citiem pasākumiem.

(62)

Dalībvalstī veiktai citā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpildei bez izpildāmības pasludināšanas nebūtu jāapdraud aizstāvības tiesību ievērošana. Tādēļ personai, pret kuru prasīta izpilde, vajadzētu būt iespējai prasīt atteikt lēmuma atzīšanu vai izpildi, ja tā uzskata, ka pastāv viens no lēmuma atzīšanas vai izpildes atteikuma pamatojumiem, kas minēti šajā regulā. To, vai šajā regulā izklāstītos atzīšanas atteikuma pamatojumus ir jāpārbauda ex officio vai pēc pieteikuma, nosaka valsts tiesību aktos. Tāpēc tādai pašai pārbaudei vajadzētu būt iespējamai arī izpildes atteikuma kontekstā. Jebkāda valsts atteikuma iemesla piemērošanas rezultātā nedrīkstētu tikt paplašināti saskaņā ar šo regulu paredzēto iemeslu nosacījumi un kārtība.

(63)

Pusei, kas apstrīd citā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpildi, cik vien iespējams un saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību sistēmu, būtu jāvar to izdarīt izpildes procedūrā un vienas procedūras ietvaros papildus šajā regulā paredzētajiem atteikuma iemesliem izvirzīt atteikuma iemeslus, kas paredzēti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir prasīta izpilde, un kas joprojām būtu piemērojami tāpēc, ka tie nav pretrunā šajā regulā paredzētajiem iemesliem. Minētie iemesli varētu ietvert, piemēram, apstrīdēšanu, pamatojoties uz formālām kļūdām izpildes aktā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai uz apgalvojumu, ka lēmumā pieprasītā darbība jau ir veikta vai tās veikšana ir kļuvusi neiespējama, piemēram, force majeure gadījumā, personas, kurai bērns ir jānodod, nopietnas slimības gadījumā, minētās personas nonākšanas ieslodzījumā vai nāves gadījumā, gadījumā, ja dalībvalstī, uz kuru bērns ir jānosūta atpakaļ, pēc lēmuma pieņemšanas ir uzsākta karadarbība, vai gadījumā, ja ir atteikta tāda lēmuma izpilde, kurš saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek prasīta izpilde, pēc būtības nav izpildāms un to šajā nolūkā nevar pielāgot.

(64)

Lai informētu personu, pret kuru ir vērsta citā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpilde, tai saprātīgā termiņā pirms pirmā izpildes pasākuma būtu jāizsniedz apliecība, kas izdota saskaņā ar šo regulu, vajadzības gadījumā pievienojot lēmumu. Šajā gadījumā pirmajam izpildes pasākumam vajadzētu nozīmēt pirmo izpildes pasākumu pēc šādas izsniegšanas. Saskaņā ar Tiesas judikatūru pusei, pret kuru tiek prasīta izpilde, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas ietver iespēju uzsākt tiesvedību, lai apstrīdētu lēmuma izpildāmību, pirms faktiskā izpildes sākuma.

(65)

Lietās par vecāku atbildību izpilde vienmēr attieksies uz bērnu un daudzos gadījumos – uz bērna nodošanu personai, kas nav persona, ar kuru bērns dzīvo tajā brīdī, un/vai uz bērna pārcelšanu uz citu dalībvalsti. Tādējādi galvenajam mērķim vajadzētu būt panākt pareizo līdzsvaru starp pieteikuma iesniedzēja tiesībām principā panākt pēc iespējas ātrāku lēmuma īstenošanu arī pārrobežu lietās Savienībā, vajadzības gadījumā piemērojot arī piespiedu pasākumus, un nepieciešamību pēc iespējas ierobežot bērna pakļaušanu šādiem, iespējams, traumējošiem piespiedu izpildes pasākumiem, to pieļaujot tikai gadījumos, kad no tā nevar izvairīties. Šis novērtējums būtu jāveic iestādēm, kuru kompetencē ir izpilde, un tiesām katrā dalībvalstī, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu.

(66)

Ar šo regulu tiecas starp dalībvalstīm izveidot vienlīdzīgus apstākļus attiecībā uz lēmumu pārrobežu izpildi lietās par vecāku atbildību. Vairākās dalībvalstīs šie lēmumi jau ir izpildāmi, pat ja tos vēl var pārsūdzēt vai par tiem jau ir iesniegta pārsūdzība. Citās dalībvalstīs izpildāms ir tikai galīgs lēmums, ko vairs nevar pārsūdzēt parastajā kārtībā. Lai regulētu steidzamības situācijas, šajā regulā tāpēc ir paredzēts, ka izcelsmes dalībvalsts tiesa konkrētus lēmumus lietās par vecāku atbildību varētu pasludināt par provizoriski izpildāmiem, pat ja tos vēl var pārsūdzēt, proti, lēmumus, ar ko norīko bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, un lēmumus par saskarsmes tiesību piešķiršanu.

(67)

Tomēr izpildes procedūrās, kas attiecas uz bērniem, ir svarīgi, lai iestādes, kuru kompetencē ir izpilde, vai tiesas spētu ātri reaģēt uz attiecīgo apstākļu maiņu, tostarp izcelsmes dalībvalsts lēmuma apstrīdēšanu, lēmuma izpildāmības zaudēšanu un šķēršļiem vai ārkārtas situācijām, ar ko tās saskaras izpildes posmā. Tādēļ, ja lēmuma izpildāmība ir apturēta izcelsmes dalībvalstī, izpildes process būtu jāaptur pēc pieteikuma vai pēc iestādes vai tiesas pašas iniciatīvas. Iestādei vai tiesai, kuras kompetencē ir izpilde, tomēr nevajadzētu būt pienākumam aktīvi izpētīt, vai pa šo laiku izpildāmība izcelsmes dalībvalstī ir tikusi apturēta pēc pārsūdzības vai kā citādi, ja nekas neliecina par to, ka tas tā varētu būt. Turklāt izpilde izpildes dalībvalstī būtu jāaptur vai jāatsaka pēc pieteikuma un pat, ja tiek konstatēts, ka pastāv viens vai vairāki šajā regulā ietvertie vai atļautie pamatojumi, izpildes apturēšana vai atteikums izpildes dalībvalstī būtu jāatstāj iestādes, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesas kompetencē

(68)

Ja lēmums vēl ir pārsūdzams izcelsmes dalībvalstī un termiņš pārsūdzības iesniegšanai parastajā kārtībā vēl nav beidzies, iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, vai izpildes dalībvalsts tiesai vajadzētu būt rīcības brīvībai pēc pieteikuma apturēt izpildes procesu. Minētajos gadījumos tā var noteikt termiņu jebkādas pārsūdzības iesniegšanai izcelsmes dalībvalstī nolūkā panākt vai saglabāt izpildes procesa apturēšanu. Termiņa noteikšanai vajadzētu būt saistošai tikai attiecībā uz izpildes procesa apturēšanu, un tai nebūtu jāietekmē termiņš pārsūdzības iesniegšanai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem.

(69)

Izņēmuma gadījumos iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesai vajadzētu būt iespējai apturēt izpildes procesu, ja izpilde pakļautu bērnu nopietnam fiziska vai psiholoģiska kaitējuma riskam sakarā ar īslaicīgiem šķēršļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas, vai ja notikusi jebkāda cita būtiska apstākļu maiņa. Izpilde būtu jāatsāk, tiklīdz beidz pastāvēt nopietnais fiziska vai psiholoģiska kaitējuma risks. Ja tas tomēr turpina pastāvēt, pirms izpildes atteikšanas būtu jāveic jebkādi attiecīgi pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru, tostarp – attiecīgā gadījumā – izmantojot citu attiecīgo profesionāļu, piemēram, sociālo darbinieku vai bērnu psihologu, palīdzību, lai censtos nodrošināt lēmuma īstenošanu. Iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesai jo īpaši būtu jācenšas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru pārvarēt jebkādus šķēršļus, ko radījusi apstākļu maiņa, piemēram, bērna skaidri iebildumi, kurus viņš paudis tikai pēc lēmuma pieņemšanas, bet kuri ir tik būtiski, ka, ja tos ignorētu, bērnam rastos nopietns fiziska vai psiholoģiska kaitējuma risks.

(70)

Publiskie akti un pušu vienošanās saistībā ar laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu, kuriem ir saistošs juridisks spēks vienā dalībvalstī, atzīšanas noteikumu piemērošanas nolūkā būtu jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi “lēmumiem”. Publiskie akti un pušu vienošanās lietās par vecāku atbildību, kuri ir izpildāmi vienā dalībvalstī, atzīšanas un izpildes noteikumu piemērošanas nolūkā būtu jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi “lēmumiem”.

(71)

Kaut gan pienākumam nodrošināt bērnam iespēju paust savu viedokli saskaņā ar šo regulu nebūtu jāattiecas uz publiskajiem aktiem un vienošanām, bērna tiesības paust savu viedokli būtu jāturpina piemērot, ievērojot Hartas 24. pantu un ņemot vērā valsts tiesību aktos un procedūrā īstenotās ANO Konvencijas par bērna tiesībām 12. pantu. Tam, ka bērnam nav tikusi dota iespēja paust viedokli, nevajadzētu automātiski būt pamatojumam atteikt publisko instrumentu un vienošanos atzīšanu un izpildi lietās par vecāku atbildību.

(72)

Lietās par vecāku atbildību visās dalībvalstīs būtu jāizraugās centrālās iestādes. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja šīs regulas vajadzībām izraudzīties to pašu centrālo iestādi, kas izraudzīta 1980. gada un 1996. gada Hāgas konvenciju. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka centrālo iestāžu rīcībā ir pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu pildīt uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu.

(73)

Šīs regulas noteikumi par sadarbību lietās par vecāku atbildību nebūtu jāpiemēro tad, ja tiek apstrādāti atpakaļatdošanas pieteikumi saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, ar kuriem saistītās procedūras saskaņā ar minētās konvencijas 19. pantu un iedibināto Tiesas judikatūru nav procedūras par vecāku atbildību pēc būtības. Tomēr 1980. gada Hāgas konvencijas piemērošana būtu jāpapildina ar šīs regulas noteikumiem par bērna starptautisko nolaupīšanu un ar šīs regulas nodaļu par atzīšanu un izpildi un nodaļu par vispārīgajiem noteikumiem.

(74)

Centrālajām iestādēm būtu jāpalīdz tiesām un kompetentajām iestādēm, un dažos gadījumos arī personām, kam ir vecāku atbildība, pārrobežu procedūrās un jāsadarbojas gan vispārējos jautājumos, gan konkrētos gadījumos, tajā skaitā, lai sekmētu ģimeņu strīdu atrisināšanu draudzīgā ceļā.

(75)

Izņemot steidzamus gadījumus un neskarot tiešu sadarbību un saziņu starp tiesām, kas ir atļauta saskaņā ar šo regulu, lūgumus, ievērojot šo regulu, par sadarbību lietās par vecāku atbildību varētu izteikt tiesas un kompetentās iestādes, un tie būtu jāiesniedz tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kuras tiesa vai kompetentā iestāde izsaka lūgumu. Atsevišķus lūgumus varētu izteikt arī personas, kam ir vecāku atbildība, un tie būtu jāiesniedz pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas centrālajai iestādei. Šādiem lūgumiem būtu jāietver lūgumi sniegt informāciju un palīdzību personām, kam ir vecāku atbildība un kas prasa lēmumu atzīšanu un izpildi centrālās iestādes, kurai izteikts lūgums, teritorijā, jo īpaši attiecībā uz saskarsmes tiesībām un bērna atpakaļatdošanu, tostarp vajadzības gadījumā informāciju par to, kā saņemt juridisko palīdzību; lūgumi palīdzēt panākt vienošanos starp personām, kam ir vecāku atbildība, izmantojot mediāciju vai citus alternatīvas strīdu izšķiršanas līdzekļus, un lūgumi tiesai vai kompetentajai iestādei apsvērt vajadzību veikt pasākumus paša bērna vai viņa īpašuma aizsardzībai.

(76)

Tāda steidzama gadījuma piemērs, kad ir atļaujams tiešs sākotnējais kontakts ar tiesu vai kompetento iestādi dalībvalstī, kurai izteikts lūgums, ir tiešs lūgums citas dalībvalsts kompetentajai iestādei apsvērt vajadzību veikt pasākumus bērna aizsardzībai, ja tiek uzskatīts, ka bērns ir pakļauts nenovēršamam riskam. Pienākumam vērsties centrālajā iestādē vajadzētu būt obligātam tikai attiecībā uz sākotnējiem lūgumiem; jebkādu turpmāku saziņu ar tiesu, kompetento iestādi vai pieteikuma iesniedzēju varētu veikt arī tieši.

(77)

Centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm nebūtu jāliedz slēgt vai saglabāt tādus esošos līgumus vai vienošanās ar centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, kas nodrošina tiešu saziņu to savstarpējās attiecībās. Kompetentajām iestādēm šādi līgumi un vienošanās būtu jādara zināmi savām centrālajām iestādēm.

(78)

Konkrētās lietās par vecāku atbildību, kuras ir šīs regulas darbības jomā, centrālajām iestādēm būtu savstarpēji jāsadarbojas, sniedzot palīdzību tiesām un kompetentajām iestādēm, kā arī personām, kam ir vecāku atbildība. Centrālās iestādes, kurai izteikts lūgums, sniegtai palīdzībai vajadzētu jo īpaši ietvert bērna atrašanās vietas noteikšanu tieši vai ar tiesu, kompetento iestāžu vai citu struktūru palīdzību, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu lūgumu saskaņā ar šo regulu, un jebkādas citas tādas informācijas sniegšanu, kas ir būtiska lietu par vecāku atbildību procedūrās.

(79)

Centrālajām iestādēm, kurām izteikts lūgums, būtu arī jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai vajadzības gadījumā atvieglotu saziņu starp tiesām, jo īpaši par noteikumu piemērošanu attiecībā uz jurisdikcijas nodošanu, attiecībā uz pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, steidzamos gadījumos, jo īpaši, ja tie ir saistīti ar starptautisko bērna nolaupīšanu un vērsti uz to, lai aizsargātu bērnu no nopietnā riska, kas minēts 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā, un attiecībā uz lis pendens un saistītām prasībām. Šajā nolūkā ir iespējams, ka informācijas sniegšana turpmākai tiešai saziņai dažos gadījumos ir pietiekama, piemēram, sniedzot bērnu labklājības iestāžu, tīkla tiesnešu vai kompetentās tiesas kontaktinformāciju.

(80)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un neskarot savas valsts procesuālo tiesību aktu prasības, tiesai, kura izsaka lūgumu, vai kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesībām pēc saviem ieskatiem brīvi izvēlēties starp dažādiem tai pieejamajiem nepieciešamās informācijas iegūšanas veidiem.

(81)

Ja iesniegts pamatots lūgums sniegt ziņojumu vai jebkādu citu informāciju, kas ir svarīga procedūrās lietās par vecāku atbildību dalībvalstī, kura izteikusi lūgumu, dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, centrālajām iestādēm tieši vai ar tiesu starpniecību, kompetentajām iestādēm vai citām struktūrām būtu jāizpilda šāds lūgums. Lūgumā jo īpaši būtu jāiekļauj to procedūru apraksts, par kurām informācija ir nepieciešama, un faktiskās situācijas apraksts, kas bija minēto procedūru pamatā.

(82)

Ja kāda dalībvalsts tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu lietā par vecāku atbildību vai apsver šādu lēmumu un šā lēmuma īstenošanai jānotiek citā dalībvalstī, šai tiesai vajadzēt būt iespējai lūgt attiecīgās citas dalībvalsts tiesu vai kompetento iestāžu palīdzību īstenot lēmumu. Tam, piemēram, būtu jāattiecas uz lēmumiem par tādu uzraudzītas saskarsmes tiesību piešķiršanu, kas īstenojamas dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā atrodas tiesa, kas piešķir saskarsmes tiesības, vai uz lēmumiem saistībā ar jebkādu citu tiesu vai kompetento iestāžu papildu pasākumu tajā dalībvalstī, kurā īstenojams lēmums.

(83)

Ja kāda dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde apsver bērna ievietošanu citā dalībvalstī, pirms ievietošanas būtu jāīsteno konsultāciju procedūra, lai saņemtu piekrišanu. Tiesai vai kompetentajai iestādei, kas apsver ievietošanu, pirms ievietošanas norīkošanas vai organizēšanas būtu jāsaņem kompetentās iestādes piekrišana dalībvalstī, kurā bērns tiktu ievietots. Turklāt saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstīm būtu jāparedz skaidri noteikumi un procedūras piekrišanas saņemšanai saskaņā ar šo regulu, lai tiktu nodrošināta juridiskā noteiktība un ātrums. Ar procedūrām cita starpā būtu jānodrošina, ka kompetentā iestāde spēj sniegt vai atteikt savu piekrišanu īsā termiņā. Atbildes nesniegšana trīs mēnešu laikā nebūtu jāuzskata par piekrišanu, un bez piekrišanas ievietošanai nebūtu jānotiek. Lūgumam sniegt piekrišanu būtu jāietver vismaz ziņojums par bērnu un jānorāda ierosinātās ievietošanas vai aprūpes sniegšanas iemesli, ievietošanas paredzamais ilgums, informācija par jebkādu iecerēto finansējumu, ko papildina ar jebkādu citu informāciju, kuru dalībvalsts, kam izteikts lūgums, varētu uzskatīt par vajadzīgu, piemēram, attiecībā uz jebkādu iecerētā pasākuma uzraudzību, kārtību kontaktiem ar vecākiem, citiem radiniekiem vai citām personām, ar kurām bērnam ir tuvas attiecības, vai iemesliem, kāpēc šādi kontakti nav paredzēti, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu. Ņemot vērā Tiesas judikatūru, gadījumos, kad piekrišana ievietošanai tikusi dota konkrēti noteiktam laikposmam, šāda piekrišana nebūtu jāattiecina uz lēmumiem vai pasākumiem, kuru termiņš pārsniedz ievietošanas ilgumu. Šādos apstākļos būtu jāiesniedz jauns lūgums sniegt piekrišanu.

(84)

Ja bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī tiek apsvērts lēmums par bērna ievietošanu aprūpes iestādē vai audžuģimenes aprūpē, tiesai tiesvedības sākotnējā posmā būtu jāapsver atbilstoši pasākumi nolūkā nodrošināt bērna tiesību ievērošanu, jo īpaši tiesības saglabāt bērna identitāti un kontaktus ar vecākiem vai, vajadzības gadījumā, ar citiem radiniekiem, ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 8., 9. un 20. pantu. Ja tiesai ir zināms par bērna ciešu saikni ar citu dalībvalsti, atbilstoši pasākumi jo īpaši varētu ietvert paziņojumu minētās dalībvalsts konsulārajai iestādei, ja ir piemērojams Vīnes Konvencijas par konsulārajiem sakariem 37. panta b) punkts. Šādas zināšanas varētu arī būt radušās no informācijas, ko sniegusi minētās citas dalībvalsts centrālā iestāde. Atbilstoši pasākumi varētu arī ietvert lūgumu minētajai dalībvalstij, ievērojot šo regulu, sniegt informāciju par kādu no vecākiem, radiniekiem vai citām personām, kuras var būt piemērotas tam, lai rūpētos par bērnu. Turklāt atkarībā no apstākļiem tiesa var arī pieprasīt informāciju par procedūrām un lēmumiem attiecībā uz kādu no vecākiem vai brāļiem un māsām. Bērna interesēm joprojām vajadzētu būt vissvarīgākajam apsvērumam. Jo īpaši, nevienam no šiem noteikumiem nebūtu jāskar valsts tiesību akti vai procedūra, ko piemēro jebkādam lēmumam par ievietošanu, kuru tiesa vai kompetentā iestāde pieņēmusi dalībvalstī, kas apsver ievietošanu. Jo īpaši, šiem noteikumiem nebūtu jārada nekāds pienākums dalībvalsts iestādēm, kam ir jurisdikcija, ievietot bērnu citā dalībvalstī vai šo dalībvalsti turpmāk iesaistīt lēmuma par ievietošanu pieņemšanā vai ar ievietošanu saistītā procesā.

(85)

Tā kā lietās par vecāku atbildību svarīgs ir laika faktors, tās dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, centrālajai iestādei ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas būtu jāpārsūta dalībvalstij, kura izteikusi lūgumu, informācija, kas pieprasīta saskaņā ar šīs regulas noteikumiem par sadarbību, tostarp par sadarbību tādas informācijas vākšanā un apmaiņā, kas ir būtiska procedūrās lietās par vecāku atbildību, un lēmums, ar ko piešķir vai atsaka piekrišanu bērna ievietošanai citā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams. Tam būtu jāietver kompetentās valsts iestādes pienākums sniegt informāciju centrālajai iestādei, kurai izteikts lūgums, tik savlaicīgi, lai tā varētu ievērot šo termiņu, vai pienākums paskaidrot, kāpēc to nevar sniegt. Tomēr visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm būtu jācenšas sniegt atbildi pat ātrāk nekā šajā maksimālajā termiņā.

(86)

Tam, ka centrālo iestāžu sanāksmes jo īpaši ir jāsasauc Komisijai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās ietvaros saskaņā ar Lēmumu 2001/470/EK, nebūtu jāizslēdz iespēja rīkot citas centrālo iestāžu sanāksmes.

(87)

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, piemērojot šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (9). Jo īpaši, lai neapdraudētu šajā regulā paredzēta lūguma izpildi, piemēram, lūguma par bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas Konvenciju vai lūguma tiesai apsvērt vajadzību veikt pasākumus paša bērna vai viņa īpašuma aizsardzībai, Regulas (ES) 2016/679 14. panta 1.–4. punktā paredzēto datu subjekta informēšanu, piemēram, par datiem, kas pieprasīti bērna atrašanās vietas noteikšanai, var atlikt līdz brīdim, kad ir izpildīts lūgums, saistībā ar kuru šī informācija ir nepieciešama. Šo izņēmumu piemēro saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 14. panta 5. punktu, kā arī 23. panta 1. punkta f), g), i) un j) apakšpunktu. Tam nevajadzētu liegt starpniekam, tiesai vai kompetentajai iestādei, kurai ir nosūtīta informācija, veikt pasākumus bērna aizsardzībai vai rosināt šādu pasākumu veikšanu, ja bērns ir pakļauts kaitējuma riskam vai ja ir pazīmes, kas liecina par šādu risku.

(88)

Gadījumos, kad attiecīgās informācijas izpaušana vai apstiprināšana varētu apdraudēt bērna vai citas personas veselību, drošību vai brīvību, piemēram, ja ir notikusi vardarbība ģimenē un tiesa norīkojusi bērna jauno adresi pieteikuma iesniedzējam neizpaust, ar šo regulu cenšas panākt delikātu līdzsvaru. Lai gan šajā regulā būtu jāparedz, ka centrālajai iestādei, tiesai vai kompetentajai iestādei nebūtu jāizpauž vai jāapstiprina pieteikuma iesniedzējam vai trešai personai nekāda informācija, kas savākta vai nosūtīta šīs regulas piemērošanas nolūkos, ja tā konstatē, ka, šāda rīcība varētu apdraudēt bērna vai citas personas veselību, drošību vai brīvību, tai tomēr būtu jāuzsver, ka tam nebūtu jākavē informācijas vākšana vai nosūtīšana, ko dara centrālās iestādes, tiesas vai kompetentās iestādes vai kas notiek starp tām, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tas nozīmē, ka – kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi –pieteikumu vajadzētu būt iespējamam apstrādāt saskaņā ar šo regulu, nesniedzot pieteikuma iesniedzējam visu pieteikuma apstrādei nepieciešamo informāciju. Piemēram, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, centrālā iestāde varētu uzsākt procesu pieteikuma iesniedzēja vārdā, nenododot pieteikuma iesniedzējam informāciju par bērna atrašanās vietu. Tomēr gadījumos, kad pati lūguma iesniegšana vien jau varētu apdraudēt bērna vai citas personas veselību, drošību vai brīvību, šajā regulā nebūtu jāparedz pienākums iesniegt šādu lūgumu.

(89)

Lai nodrošinātu to, ka apliecības, kas izmantojamas saistībā ar šīs regulas III un IV nodaļas piemērošanu, tiek pastāvīgi atjauninātas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I–IX pielikuma grozījumiem. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un šiem ekspertiem ir sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

(90)

Nepārtrauktība starp 1998. gada Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3. pantu, par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu laulības lietās (“Briseles II konvencija”) (11), Regulu (EK) Nr. 1347/2000, Regulu (EK) Nr. 2201/2003 un šo regulu būtu jānodrošina tiktāl, ciktāl noteikumi ir palikuši nemainīgi, un šajā nolūkā būtu jāparedz pārejas noteikumi. Šī pati nepārtrauktības vajadzība attiecas uz Briseles II konvencijas un Regulu (EK) Nr. 1347/2000 un (EK) Nr. 2201/2003 interpretāciju, tostarp Tiesā.

(91)

Jāatgādina, ka nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm, kurus kāda dalībvalsts noslēgusi pirms dienas, kad tā pievienojusies Savienībai, piemēro LESD 351. pantu.

(92)

Lietām par vecāku atbildību piemērojamie tiesību akti būtu jānosaka saskaņā ar 1996. gada Hāgas konvencijas III nodaļas noteikumiem. Ja minēto konvenciju piemēro lietas izskatīšanā kādas dalībvalsts, kurā šo regulu piemēro, tiesā, norāde minētās konvencijas 15. panta 1. punktā uz tās “II nodaļas noteikumiem” būtu jāsaprot kā norāde uz “šīs regulas noteikumiem”.

(93)

Lai šī regula pienācīgi darbotos, Komisijai būtu jānovērtē tās piemērošana un jāiesaka grozījumi, kurus uzskata par nepieciešamiem.

(94)

Komisijai būtu jādara publiski pieejama un jāatjaunina informācija, ko paziņojušas dalībvalstis.

(95)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(96)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(97)

Ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju apspriedās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (12) 41. panta 2. punkta otro daļu un 46. panta d) punktu, un tas 2018. gada 15. februārī sniedza atzinumu (13).

(98)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo valstu noteikumi, kas nosaka jurisdikciju un lēmumu atzīšanu un izpildi, ir atšķirīgi, bet šīs regulas tiešas piemērojamības un saistoša rakstura dēļ, to var vieglāk izdarīt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro civillietās par:

a)

laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu;

b)

vecāku atbildības iegūšanu, īstenošanu, deleģēšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu.

2.   Lietas, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var jo īpaši ietvert:

a)

aizgādības tiesības un saskarsmes tiesības;

b)

aizbildnību, aizgādnību un līdzīgus tiesiskus režīmus;

c)

tādu personu vai iestāžu iecelšanu un funkcijas, kuras ir atbildīgas par bērna personu vai bērna īpašumu, pārstāv bērnu vai palīdz viņam;

d)

bērna ievietošanu aprūpes iestādē vai audžuģimenes aprūpē;

e)

bērna aizsardzības pasākumus, kas saistīti ar bērna īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu.

3.   Papildinot 1980. gada Hāgas konvenciju, šīs regulas III un VI nodaļu piemēro, kad nelikumīga bērna aizvešana vai aizturēšana attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti. Šīs regulas IV nodaļu piemēro lēmumiem, ar kuriem norīko bērna atpakaļatdošanu uz citu dalībvalsti, ievērojot 1980. gada Hāgas konvenciju un kuri jāizpilda dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā lēmums tika pieņemts.

4.   Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:

a)

vecāku un bērnu attiecību nodibināšanu vai apstrīdēšanu;

b)

lēmumiem par adopciju, adopcijas sagatavošanas pasākumiem vai adopcijas anulēšanu vai atcelšanu;

c)

bērna uzvārdu un vārdiem;

d)

pilngadības sasniegšanu;

e)

uzturēšanas pienākumiem;

f)

trastiem un mantošanu;

g)

pasākumiem, ko veic saistībā ar bērnu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā “lēmums” ir dalībvalsts tiesas lēmums, tostarp dekrēts, rīkojums vai spriedums, ar kuru pasludina laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu vai kurš attiecas uz lietām par vecāku atbildību.

IV nodaļā “lēmums” ietver:

a)

vienā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, ar kuru norīko bērna atpakaļatdošanu uz citu dalībvalsti, ievērojot 1980. gada Hāgas konvenciju, un kuru jāizpilda dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā lēmums tika pieņemts;

b)

pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, ko norīkojusi tiesa, kuras jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības ir noteikta ar šo regulu, vai pasākumus, kas norīkoti saskaņā ar 27. panta 5. punktu sasaistē ar 15. pantu.

IV nodaļā “lēmums” neietver pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, ko šāda tiesa norīkojusi, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien lēmums par pasākumu nav izsniegts atbildētājam pirms izpildes;

2.   Šajā regulā piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“tiesa” ir jebkura iestāde jebkurā dalībvalstī, kurai ir jurisdikcija lietās, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma;

2)

“publisks akts” ir dokuments, kurš lietās, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma, ir oficiāli sastādīts vai reģistrēts kā publisks akts jebkurā dalībvalstī un kura autentiskums:

a)

attiecas uz akta parakstu un saturu; un

b)

ir konstatēts publiskā iestādē vai citā iestādē, kas šādam nolūkam pilnvarota. Dalībvalstis paziņo minētās iestādes Komisijai saskaņā ar 103. pantu;

3)

“vienošanās” IV nodaļā ir dokuments, kas nav publisks akts un ko puses ir noslēgušas lietās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, un ko ir reģistrējusi publiska iestāde, kuru minētajā nolūkā saskaņā ar 103. pantu Komisijai ir paziņojusi dalībvalsts;

4)

“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir pieņemts lēmums, oficiāli sastādīts vai reģistrēts publiskais akts vai reģistrēta vienošanās;

5)

“izpildes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā prasīta lēmuma, publiskā akta vai vienošanās izpilde;

6)

“bērns” ir persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem;

7)

“vecāku atbildība” ir visas tiesības un pienākumi attiecībā uz bērna personu vai bērna īpašumu, kuras piešķir fiziskai vai juridiskai personai ar lēmumu, saskaņā ar tiesību aktiem vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks, tostarp aizgādības tiesības un saskarsmes tiesības;

8)

“persona, kam ir vecāku atbildība” ir jebkura persona, iestāde vai cita struktūra, kam ir vecāku atbildība par bērnu;

9)

“aizgādības tiesības” ietver tiesības un pienākumus, kas attiecas uz rūpēm par bērna personu, un jo īpaši tiesības noteikt bērna dzīvesvietu;

10)

“saskarsmes tiesības” ir saskarsmes tiesības ar bērnu, tostarp tiesības ierobežotā laikposmā aizvest bērnu uz vietu, kas nav viņa pastāvīgā dzīvesvieta;

11)

“nelikumīga aizvešana vai aizturēšana” ir bērna aizvešana vai aizturēšana, ja:

a)

ar šādu aizvešanu vai aizturēšanu tiek pārkāptas aizgādības tiesības, kas iegūtas ar lēmumu, saskaņā ar tiesību aktiem vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms aizvešanās vai aizturēšanas; un

b)

aizvešanas vai aizturēšanas laikā aizgādības tiesības tika faktiski īstenotas - vai nu atsevišķi vai kopīgi-, vai arī tās tiktu šādi īstenotas, ja nebūtu notikusi aizvešana vai aizturēšana.

3.   Regulas 3., 6., 10., 12., 13., 51., 59., 75., 94 un 102. pantā jēdziens “domicils” aizstāj jēdzienu “valstspiederība” attiecībā uz Īriju un Apvienoto Karalisti, un tam ir tāda pati nozīme kā katras šīs dalībvalsts tiesību sistēmā.

II NODAĻA

JURISDIKCIJA LAULĪBAS LIETĀS UN LIETĀS PAR VECĀKU ATBILDĪBU

1. IEDAĻA

Laulības šķiršana, laulāto atšķiršana un laulības atzīšana par neesošu

3. pants

Vispārējā jurisdikcija

Lietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām:

a)

kuras teritorijā atrodas:

i)

laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;

ii)

laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo;

iii)

atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta;

iv)

laulāto kopīga pieteikuma gadījumā – viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta;

v)

prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz gadu tieši pirms prasības iesniegšanas; vai

vi)

prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un tam ir šīs dalībvalsts valstspiederība; vai

b)

kuras valstspiederība ir abiem laulātajiem.

4. pants

Pretprasības

Tiesai, kurā norit tiesvedība uz 3. panta pamata, ir jurisdikcija izskatīt arī pretprasības, ciktāl tās ietilpst šīs regulas darbības jomā.

5. pants

Laulāto atšķiršanas pārveide par laulības šķiršanu

Neskarot 3. pantu, dalībvalsts tiesai, kura ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru pasludina laulāto atšķiršanu, ir jurisdikcija arī minēto laulāto atšķiršanu pārveidot par laulības šķiršanu, ja tas attiecīgi paredz minētās dalībvalsts tiesību aktos.

6. pants

Pārējie jurisdikcijas jautājumi

1.   Ievērojot 2. punktu, ja nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar 3., 4. vai 5. pantu, jurisdikciju katrā dalībvalstī nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

2.   Laulāto, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādas dalībvalsts teritorijā vai kuram ir kādas dalībvalsts valstspiederība, drīkst iesūdzēt tiesā citā dalībvalstī tikai saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.

3.   Pret atbildētāju, kurš nedzīvo pastāvīgi kādas dalībvalsts teritorijā un kuram nav kādas dalībvalsts valstspiederības, ikkatrs kādas dalībvalsts valstspiederīgais, kurš pastāvīgi dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, drīkst izmantot attiecīgajā valstī piemērojamos jurisdikcijas noteikumus tāpat kā attiecīgās valsts valstspiederīgie.

2. IEDAĻA

Vecāku atbildība

7. pants

Vispārējā jurisdikcija

1.   Dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību par bērnu, kura pastāvīgā dzīvesvieta brīdī, kad tiesā ir celta prasība, ir attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Uz šā panta 1. punktu attiecas 8. līdz 10. pants.

8. pants

Jurisdikcijas turpināšanās saistībā ar saskarsmes tiesībām

1.   Ja bērns likumīgi pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un iegūst tajā jaunu pastāvīgu dzīvesvietu, bērna iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesām, atkāpjoties no 7. panta, trīs mēnešus pēc pārvietošanās saglabājas jurisdikcija grozīt tādu lēmumu par saskarsmes tiesībām, kas pieņemts attiecīgajā dalībvalstī, pirms bērns pārvietojās uz citu dalībvalsti, ja persona, kam atbilstoši lēmumam ir piešķirtas saskarsmes tiesības, turpina pastāvīgi dzīvot bērna iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja 1. punktā minētā persona, kam ir saskarsmes tiesības, ir pieņēmusi bērna jaunās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesu jurisdikciju, piedaloties šajās tiesās notiekošos procesos un neapstrīdot to jurisdikciju.

9. pants

Jurisdikcija bērna nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas gadījumos

Neskarot 10. pantu, ja bērns ir nelikumīgi aizvests vai aizturēts, tās dalībvalsts, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, tiesām saglabājas jurisdikcija līdz brīdim, kad bērns ir ieguvis pastāvīgo dzīvesvietu kādā citā dalībvalstī un:

a)

visas personas, iestādes vai citas struktūras, kam ir aizgādības tiesības, ir piekritušas aizvešanai vai aizturēšanai; vai

b)

bērns ir dzīvojis minētajā citā dalībvalstī vismaz vienu gadu pēc tam, kad persona, iestāde vai cita struktūra, kam ir aizgādības tiesības, ir uzzinājusi vai kad tai vajadzēja uzzināt par bērna atrašanās vietu, un bērns ir iekārtojies savā jaunajā vidē un ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

i)

viena gada laikā pēc tam, kad aizgādības tiesību turētājs, ir uzzinājis vai tam vajadzēja uzzināt par bērna atrašanās vietu, pieteikums par bērna atpakaļatdošanu nav iesniegts kompetentajās tās dalībvalsts iestādēs, uz kuru bērns ir aizvests vai kurā bērns tiek aizturēts;

ii)

atpakaļatdošanas pieteikums, ko iesniedzis aizgādības tiesību turētājs, ir atsaukts un jauns pieteikums nav iesniegts i) punktā noteiktajā termiņā;

iii)

atpakaļatdošanas pieteikumu, ko iesniedzis aizgādības tiesību turētājs, ir noraidījusi dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz iemesliem, kas nav 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā vai 13. panta otrajā daļā minētie iemesli, un šo lēmumu vairs nevar pārsūdzēt parastajā kārtībā;

iv)

dalībvalstī, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas, nevienā tiesā netika celta prasība, kā minēts 29. panta 3. un 5. punktā;

v)

lēmumu par aizgādības tiesībām, kas neparedz bērna atpakaļatdošanu, ir pieņēmušas tās dalībvalsts tiesas, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas.

10.pants

Tiesas izvēle

1.   Dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

bērnam ir būtiska saikne ar attiecīgo dalībvalsti, jo īpaši, pamatojoties uz to, ka:

i)

vismaz vienai no personām, kam ir vecāku atbildība, pastāvīgā dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī;

ii)

šī dalībvalsts ir bērna iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta; vai

iii)

bērns ir šīs dalībvalsts valstspiederīgais;

b)

puses, kā arī jebkura cita persona, kam ir vecāku atbildība, ir:

i)

brīvi vienojušās par jurisdikciju vēlākais brīdī, kad tiesā tiek celta prasība; vai

ii)

skaidri akceptējušas jurisdikciju tiesvedības laikā, un tiesa ir nodrošinājusi, ka visas puses ir informētas par to tiesībām neakceptēt jurisdikciju; un

c)

jurisdikcijas īstenošana ir bērna interesēs.

2.   Vienošanās par tiesas izvēli, ievērojot 1. punkta b) apakšpunktu, ir rakstiskā formā, tajā norāda datumu un to paraksta attiecīgās puses vai to iekļauj tiesas protokolā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru. Jebkura saziņa, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas paliekoši saglabā vienošanos, ir līdzvērtīga “rakstiskai formai”.

Personas, kas kļūst par pusēm tiesvedībā pēc tam, kad tiesā ir celta prasība, var paust savu piekrišanu pēc tam, kad tiesā ir celta prasība. Ja viņas neiebilst, uzskata, ka viņas ir netieši piekritušas.

3.   Ja vien puses nav vienojušās citādi, 1. punktā noteiktā jurisdikcija izbeidzas, tiklīdz:

a)

minētajā tiesvedībā pieņemto lēmumu vairs nevar pārsūdzēt parastajā kārtībā; vai

b)

tiesvedība ir izbeigta cita iemesla dēļ.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā noteiktā jurisdikcija ir izņēmuma jurisdikcija.

11. pants

Jurisdikcija, kuras pamatā ir bērna atrašanās vieta

1.   Ja bērna pastāvīgo dzīvesvietu nevar noskaidrot un jurisdikciju nevar noteikt, pamatojoties uz 10. pantu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas bērns.

2.   Saskaņā ar 1. punktu noteikto jurisdikciju arī piemēro bērniem bēgļiem vai bērniem, kas starptautiski pārvietoti viņu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī notiekošo nemieru dēļ.

12. pants

Jurisdikcijas nodošana citas dalībvalsts tiesai

1.   Izņēmuma apstākļos dalībvalsts tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, pēc kādas puses pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas, ja tā uzskata, ka citas dalībvalsts tiesa, ar kuru bērnam ir īpaša saikne, būtu piemērotāka izvērtēt bērna intereses konkrētajā gadījumā, var apturēt tiesvedību vai konkrētu tās daļu un vai nu:

a)

noteikt termiņu vienai vai vairākām pusēm, līdz kuram informēt šīs citas dalībvalsts tiesu par notiekošo tiesvedību un par iespēju nodot jurisdikciju un iesniegt pieteikumu minētajā tiesā; vai

b)

lūgt citas dalībvalsts tiesu pieņemt jurisdikciju saskaņā ar 2. punktu.

2.   Citas dalībvalsts tiesa, ja īpašu lietas apstākļu dēļ tas ir bērna interesēs, var pieņemt jurisdikciju sešu nedēļu laikā pēc tam, kad:

a)

tajā iesniegts pieteikums saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; vai

b)

tā saņēmusi lūgumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

Tiesa, kura ir otrā tiesa, kurā celta prasība, vai kurai lūgts pieņemt jurisdikciju, nekavējoties informē tiesu, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība. Ja tā pieņem jurisdikciju, tiesa, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas.

3.   Tiesa, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība, turpina īstenot savu jurisdikciju, ja tā nav saņēmusi citas dalībvalsts tiesas piekrišanu pieņemt jurisdikciju septiņu nedēļu laikā pēc tam, kad:

a)

ir beidzies termiņš, kas noteikts pusēm pieteikuma iesniegšanai citas dalībvalsts tiesā saskaņā ar 1. panta a) apakšpunktu; vai

b)

minētā tiesa ir saņēmusi lūgumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

4.   Šā panta 1. punkta nolūkos uzskata, ka bērnam ir īpaša saikne ar dalībvalsti, ja attiecīgā dalībvalsts:

a)

ir kļuvusi par bērna pastāvīgo dzīvesvietu pēc tam, kad 1. punktā minētajā tiesā ir celta prasība;

b)

ir bērna iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta;

c)

ir bērna valstspiederības valsts;

d)

ir tās personas, kam ir vecāku atbildība, pastāvīgā dzīvesvieta; vai

e)

ir vieta, kurā atrodas bērna īpašums, ja lieta ir saistīta ar bērna aizsardzības pasākumiem, kuri attiecas uz šī īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atsavināšanu.

5.   Ja tiesas izņēmuma jurisdikcija tika noteikta saskaņā ar 10. pantu, šī tiesa nevar nodot jurisdikciju citas dalībvalsts tiesai.

13. pants

Dalībvalsts tiesas, kurai nav jurisdikcijas, lūgums nodot jurisdikciju

1.   Izņēmuma apstākļos un neskarot 9. pantu, ja tās dalībvalsts tiesa, kurai nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu, bet ar kuru bērnam ir īpaša saikne saskaņā ar 12. panta 4. punktu, uzskata, ka konkrētajā lietā tā var labāk izvērtēt bērna intereses, tā var lūgt nodot jurisdikciju no bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesas.

2.   Sešu nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu, tiesa, kas saņēmusi lūgumu, var piekrist nodot savu jurisdikciju, ja tā uzskata, ka lietas īpašo apstākļu dēļ šāda nodošana ir bērna interesēs. Ja tiesa, kas saņēmusi lūgumu, piekrīt nodot jurisdikciju, tā nekavējoties informē tiesu, kas izteikusi lūgumu. Ja noteiktajā termiņā šāda piekrišana netiek dota, tiesai, kas izteikusi lūgumu, nav jurisdikcijas.

14. pants

Pārējie jurisdikcijas jautājumi

Ja nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar 7. līdz 11. pantu, jurisdikciju katrā dalībvalstī nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

15. pants

Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi, steidzamos gadījumos

1.   Steidzamos gadījumos, pat ja citas dalībvalsts tiesai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija pieņemt tādus pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, kuri var būt pieejami saskaņā ar konkrētās dalībvalsts tiesību aktiem, attiecībā uz:

a)

bērnu, kurš atrodas konkrētajā dalībvalstī; vai

b)

bērnam piederošu īpašumu, kas atrodas konkrētajā dalībvalstī.

2.   Ciktāl tas nepieciešams, lai aizsargātu bērna intereses, tiesa, kura ir pieņēmusi šā panta 1. punktā minētos pasākumus, nekavējoties – vai nu saskaņā ar 86. pantu tieši vai ar centrālo iestāžu starpniecību, kuras izraudzītas saskaņā ar 76. pantu, – informē tās dalībvalsts tiesu vai kompetento iestādi, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar 7. pantu, vai attiecīgā gadījumā jebkuru dalībvalsts tiesu, kas saskaņā ar šo regulu īsteno jurisdikciju pēc būtības.

3.   Pasākumus, kuri veikti saskaņā ar 1. punktu, pārtrauc piemērot, tiklīdz dalībvalsts tiesa, kurai saskaņā ar šo regulu ir jurisdikcija pēc būtības, ir veikusi pasākumus, ko tā uzskata par atbilstošiem.

Attiecīgā gadījumā minētā tiesa par savu lēmumu var informēt tiesu, kas ir pieņēmusi pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, – vai nu saskaņā ar 86. pantu tieši vai ar centrālo iestāžu starpniecību, kuras izraudzītas saskaņā ar 76. pantu.

16. pants

Saistīti jautājumi

1.   Ja lietas izskatīšanas rezultāts lietā, uz ko neattiecas šīs regulas darbības joma, dalībvalsts tiesā ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu, kas attiecas uz vecāku atbildību, tiesa minētajā dalībvalstī konkrētās tiesvedības nolūkā var pieņemt lēmumu par minēto jautājumu pat tad, ja konkrētajai dalībvalstij nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu.

2.   Jebkurš lēmums par saistīto jautājumu saskaņā ar 1. punktu rada sekas tikai tajā tiesvedībā, attiecībā uz kuru šāds lēmums tika pieņemts.

3.   Ja bērna vārdā mantošanas lietās dalībvalsts tiesā veiktas vai veicamas juridiskas darbības spēkā esamība ir jāatļauj vai jāapstiprina tiesai, tiesa minētajā dalībvalstī var lemt par to, vai atļaut vai apstiprināt šādu juridisku darbību pat tad, ja tai nav jurisdikcijas saskaņā ar šo regulu.

4.   Attiecīgi piemēro 15. panta 2. punktu.

3. IEDAĻA

Kopīgie noteikumi

17. pants

Prasības celšana tiesā

Uzskata, ka tiesā ir celta prasība:

a)

brīdī, kad dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu izsniegtu atbildētājam;

b)

ja dokuments ir jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā - brīdī, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu iesniegtu tiesā; vai

c)

ja tiesvedība ir uzsākta pēc pašas tiesas iniciatīvas - brīdī, kad tiesa pieņēmusi lēmumu uzsākt tiesvedību, vai, ja šāds lēmums nav vajadzīgs, brīdī, kad tiesa lietu reģistrējusi.

18. pants

Jurisdikcijas noskaidrošana

Ja kādas dalībvalsts tiesā ir celta prasība, kura saskaņā ar šo regulu nav tās jurisdikcijā pēc būtības, bet kura saskaņā ar šo regulu pēc būtības ir citas dalībvalsts tiesas jurisdikcijā, tā pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas.

19. pants

Pieņemamības noskaidrošana

1.   Ja atbildētājs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā valstī, kas nav dalībvalsts, kurā tika ierosināta lieta, neierodas tiesā, tiesa, kurai ir jurisdikcija lietā, atliek tiesvedību, kamēr nav pierādīts, ka atbildētājs ir varējis pietiekami laicīgi saņemt dokumentu, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgu dokumentu, lai varētu sev nodrošināt aizstāvību, vai ka šajā nolūkā ir darīts viss vajadzīgais.

2.   Regulas (EK) Nr. 1393/2007 19. pantu piemēro šā panta 1. punkta vietā, ja dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments bija jānosūta no vienas dalībvalsts uz citu saskaņā ar minēto regulu.

3.   Ja nav piemērojama Regula (EK) Nr. 1393/2007, piemēro 15. pantu 1965. gada 15. novembra Hāgas Konvencijā par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu ārvalstīs ar noteikumu, ka dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments bija jānosūta uz ārvalstīm saskaņā ar minēto konvenciju.

20. pants

Lis pendens un saistītas prasības

1.   Ja dažādu dalībvalstu tiesās starp tām pašām pusēm tiek uzsākta tiesvedība par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, tiesa, kura ir otrā tiesa, kurā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību līdz tiek noteikta tās tiesas jurisdikcija, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība.

2.   Izņemot, ja kādas tiesas jurisdikcija pamatojas tikai uz 15. pantu, gadījumā ja tiesvedība, kas attiecas uz vecāku atbildību par to pašu bērnu un kas saistīta ar to pašu prasības pamatu, ir uzsākta dažādu dalībvalstu tiesās, tiesa, kura ir otrā tiesa, kurā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību līdz tiek noteikta tās tiesas jurisdikcija, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība.

3.   Ja tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kura ir pirmā tiesa, kurā ir celta prasība, tiesai, kura ir otrā tiesa, kurā celta prasība, jāatsakās no jurisdikcijas par labu tiesai, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība.

Tādā gadījumā persona, kura uzsākusi attiecīgo tiesvedību tiesā, kura ir otrā tiesa, kurā celta prasība, drīkst šo lietu iesniegt tiesā, kura ir pirmā tiesa, kurā celta prasība.

4.   Ja prasība celta kādas dalībvalsts tiesā, kurai izņēmuma jurisdikcija piešķirta ar 10. pantā minēto jurisdikcijas akceptu, jebkura citas dalībvalsts tiesa aptur tiesvedību līdz laikam, kad tiesa, kurā celta prasība, pamatojoties uz vienošanos vai akceptu, paziņo, ka tai nav jurisdikcijas saskaņā ar vienošanos vai akceptu.

5.   Ja un ciktāl tiesa ir konstatējusi, ka tai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 10. pantā minēto jurisdikcijas akceptu, jebkura citas dalībvalsts tiesa atsakās no jurisdikcijas par labu minētajai tiesai.

21. pants

Bērna tiesības paust savu viedokli

1.   Īstenojot savu jurisdikciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu, dalībvalsts tiesas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru nodrošina bērnam, kurš ir spējīgs formulēt savu viedokli, patiesu un reālu iespēju paust savu viedokli vai nu tieši, vai arī ar pārstāvja vai attiecīgas struktūras starpniecību.

2.   Ja tiesa saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru sniedz bērnam iespēju paust savu viedokli saskaņā ar šo pantu, tiesa pienācīgi ņem vērā bērna viedokli atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

III NODAĻA

BĒRNA STARPTAUTISKĀ NOLAUPĪŠANA

22. pants

Bērna atpakaļatdošana saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju

Ja persona, iestāde vai cita struktūra, kura apgalvo, ka ir pārkāptas aizgādības tiesības, vai nu tieši, vai arī ar centrālās iestādes palīdzību iesniedz pieteikumu tiesai kādā no dalībvalstīm, lai, pamatojoties uz 1980. gada Hāgas konvenciju, tiktu pieņemts lēmums, ar ko norīko atdot atpakaļ bērnu vecumā līdz 16 gadiem, kurš ir nelikumīgi aizvests vai aizturēts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, piemēro šīs regulas 23. līdz 29. pantu un VI nodaļu, kas papildina 1980. gada Hāgas konvenciju.

23. pants

Pieteikumu saņemšana un apstrāde centrālajās iestādēs

1.   Centrālā iestāde, kurai izteikts lūgums, 22. pantā minēto pieteikumu, kura pamatā ir 1980. gada Hāgas konvencija, apstrādā paātrināti.

2.   Ja centrālā iestāde dalībvalstī, kurai izteikts lūgums, saņem 22. pantā minēto pieteikumu, tā piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas apliecina, ka pieteikums ir saņemts. Tā bez nepamatotas kavēšanās informē attiecīgi centrālo iestādi dalībvalstī, kura izteikusi lūgumu, vai pieteikuma iesniedzēju par to, kādi pirmie pasākumi ir veikti vai tiks veikti pieteikuma izskatīšanai, un tā var lūgt visus nepieciešamos papildu dokumentus un informāciju.

24. pants

Paātrināta tiesvedība

1.   Tiesa, kurā iesniegts 22. pantā minētais pieteikums par bērna atpakaļatdošanu, izskatot lietu attiecībā uz šo pieteikumu rīkojas paātrināti, izmantojot ātrākās procedūras, kas paredzētas valsts tiesību aktos.

2.   Neskarot 1. punktu, pirmās instances tiesa lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc tam, kad tajā celta prasība, izņemot, ja ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams.

3.   Izņemot, ja ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams, augstākas instances tiesa lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc tam, kad ir veikti visi nepieciešamie procesuālie pasākumi un tiesa ir spējīga izskatīt pārsūdzību, vai nu rīkojot tiesas sēdi, vai arī citādi.

25. pants

Alternatīva strīdu izšķiršana

Tiesa pēc iespējas agrāk un jebkurā tiesvedības posmā vai nu tieši, vai attiecīgos gadījumos ar centrālo iestāžu palīdzību aicina puses apsvērt, vai tās vēlas izmantot mediāciju vai citus alternatīvas strīdu izšķiršanas līdzekļus, izņemot, ja tas ir pretrunā bērna interesēm, nav piemēroti konkrētajā lietā vai nepamatoti kavētu tiesvedību.

26. pants

Bērna tiesības paust savu viedokli atpakaļatdošanas lietu izskatīšanā

Šīs regulas 21. pantu piemēro arī atpakaļatdošanas lietu izskatīšanā, kas notiek saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju.

27. pants

Bērna atpakaļatdošanas procedūra

1.   Tiesa nevar noraidīt bērna atpakaļatdošanu, ja personai, kas prasa bērna atpakaļatdošanu, nav sniegta iespēja tikt uzklausītai.

2.   Tiesa jebkurā tiesvedības posmā saskaņā ar 15. pantu var pārbaudīt, vai būtu jānodrošina bērna un personas, kas prasa bērna atpakaļatdošanu, kontaktēšanās, ņemot vērā bērna intereses.

3.   Ja tiesa apsver iespēju noraidīt bērna atpakaļatdošanu, pamatojoties tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu, tā nenoraida bērna atpakaļatdošanu, ja puse, kas iesniegusi prasību par bērna atpakaļatdošanu, pārliecina tiesu, sniedzot pietiekamus pierādījumus, vai tiesa tiek citādi pārliecināta par to, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai pēc bērna atpakaļatdošanas nodrošinātu viņa aizsardzību.

4.   Šā panta 3. punkta nolūkos tiesa vai nu saskaņā ar 86. pantu tieši vai arī ar centrālo iestāžu palīdzību var sazināties ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas.

5.   Ja tiesa norīko bērna atpakaļatdošanu, tiesa attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs regulas 15. pantu var veikt pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, lai pasargātu bērnu no 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā nopietnā riska, ar noteikumu, ka šādu pasākumu pārbaude un veikšana nepamatoti neaizkavētu atpakaļatdošanas lietas izskatīšanu.

6.   Var paziņot, ka lēmums, ar ko norīko bērna atpakaļatdošanu, neatkarīgi no jebkādām pārsūdzībām ir izpildāms provizoriski, ja bērna atpakaļatdošana pirms pārsūdzības lēmuma ir nepieciešama bērna interešu dēļ.

28. pants

Bērna atpakaļatdošanas lēmumu izpilde

1.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde un kurai ir iesniegts pieteikums par tāda lēmuma izpildi, ar kuru norīko bērna atpakaļatdošanu uz citu dalībvalsti, pieteikumu apstrādā paātrināti.

2.   Ja sešu nedēļu laikā pēc datuma, kad sākts izpildes process, 1. punktā minētais lēmums nav izpildīts, pusei, kas prasa izpildi, vai izpildes dalībvalsts centrālajai iestādei ir tiesības lūgt iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, paskaidrojumu par kavēšanos.

29. pants

Procedūra pēc bērna atpakaļatdošanas noraidījuma saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu un 13. panta otro daļu

1.   Šo pantu piemēro, ja lēmums, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu uz citu dalībvalsti, balstās tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu vai 13. panta otro daļu.

2.   Tiesa, kas pieņem 1. punktā minēto lēmumu, pēc savas ierosmes izdod apliecību, izmantojot I pielikumā norādīto veidlapu. Apliecību aizpilda un izdod valodā, kādā pieņemts lēmums. Apliecību var izdot arī citā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, ko pieprasa kāda puse. Tiesai, kas apliecību izdod, tas nerada nekādu pienākumu nodrošināt brīvā teksta laukā esošā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

3.   Ja brīdī, kad attiecīgā tiesa pieņem 1. punktā minēto lēmumu, tiesā dalībvalstī, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, jau ir celta prasība izskatīt lietu par aizgādības tiesībām pēc būtības, attiecīgā tiesa, ja tā ir informēta par minēto lietu, viena mēneša laikā no 1. punktā minētā lēmuma datuma minētās dalībvalsts tiesai vai nu tieši, vai arī ar centrālo iestāžu palīdzību nosūta šādus dokumentus:

a)

šā panta 1. punktā minētā lēmuma kopiju;

b)

apliecību, kas izdota, ievērojot 2. punktu; un

c)

attiecīgā gadījumā – tiesas sēžu stenogrammas, kopsavilkumus vai protokolus un visus citus dokumentus, kuri, pēc tās domām, ir svarīgi.

4.   Tās dalībvalsts tiesa, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, vajadzības gadījumā var prasīt, lai saskaņā ar 91. pantu puse iesniegtu 1. punktā minētā lēmuma un jebkura cita dokumenta, kurš pievienots apliecībai saskaņā ar šā panta 3. punkta c) apakšpunktu, tulkojumu vai transliterāciju.

5.   Ja gadījumos, kas nav minēti 3. punktā, triju mēnešu laikā pēc tam, kad paziņots 1. punktā minētais lēmums, viena no pusēm ceļ prasību tiesā dalībvalstī, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, lai tiesa izskatītu lietu par aizgādības tiesībām pēc būtības, minētā puse tiesai iesniedz šādus dokumentus:

a)

šā panta 1. punktā minētā lēmuma kopiju;

b)

apliecību, kas izdota, ievērojot 2. punktu; un

c)

attiecīgā gadījumā – tās tiesas sēžu stenogrammas, kopsavilkumus vai protokolus, kura ir noraidījusi bērna atpakaļatdošanu.

6.   Neatkarīgi no 1. punktā minētā lēmuma par atpakaļneatdošanu visi lēmumi par aizgādības tiesībām pēc būtības, kuri izriet no 3. un 5. punktā minētās tiesvedības un kuros noteikta bērna atpakaļatdošana, ir izpildāmi citā dalībvalstī saskaņā ar IV nodaļu.

IV NODAĻA

ATZĪŠANA UN IZPILDE

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi par atzīšanu un izpildi

1. Apakšiedaļa

Atzīšana

30. pants

Lēmuma atzīšana

1.   Dalībvalstī pieņemts lēmums pārējās dalībvalstīs tiek atzīts bez kādas īpašas procedūras.

2.   Jo īpaši, neskarot 3. punktu, nekāda īpaša procedūra netiek pieprasīta kādas dalībvalsts civilstāvokļa aktu atjaunināšanai sakarā ar lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts citā dalībvalstī un saskaņā ar šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem vairs nav pārsūdzams.

3.   Jebkura ieinteresētā puse saskaņā ar 59. līdz 62. pantā un attiecīgā gadījumā šīs nodaļas 5. iedaļā un VI nodaļā noteiktajām procedūrām var iesniegt pieteikumu lēmuma pieņemšanai par to, ka nepastāv 38. un 39. pantā minētie atzīšanas atteikuma pamatojumi.

4.   Tiesas, kuru saskaņā ar 103. pantu katra dalībvalsts paziņojusi Komisijai, vietējo jurisdikciju nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir ierosināta tiesvedība saskaņā ar šā panta 3. punktu.

5.   Ja kāda lēmuma atzīšanu izvirza kā saistītu jautājumu kādas dalībvalsts tiesā, minētā tiesa var izlemt minēto jautājumu.

31. pants

Dokumenti, kas iesniedzami atzīšanai

1.   Puse, kura vēlas kādā dalībvalstī atsaukties uz citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, iesniedz šādus dokumentus:

a)

lēmuma kopiju, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu; un

b)

atbilstošu apliecību, kas izdota saskaņā ar 36. pantu.

2.   Tiesa vai kompetentā iestāde, kurā atsaucas uz citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, vajadzības gadījumā var prasīt pusei, kas atsaucas uz lēmumu, atbilstīgi 91. pantam sniegt šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās apliecības brīvā teksta laukā esošā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

3.   Tiesa vai kompetentā iestāde, kurā atsaucas uz citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, var prasīt attiecīgajai pusei atbilstīgi 91. pantam sniegt lēmuma tulkojumu vai transliterāciju papildus apliecības brīvā teksta laukā esošā tulkojamā satura tulkojumam vai transliterācijai, ja tā nevar turpināt darbu bez šāda tulkojuma vai transliterācijas.

32. pants

Dokumentu trūkums

1.   Ja nav iesniegti 31. panta 1. punktā minētie dokumenti, tiesa vai kompetentā iestāde var noteikt termiņu, kādā tie jāiesniedz, akceptēt līdzvērtīgus dokumentus vai, ja tā uzskata tās rīcībā esošo informāciju par pietiekamu, neprasīt to iesniegšanu.

2.   Ja tiesa vai kompetentā iestāde to pieprasa, saskaņā ar 91. pantu iesniedz šādu līdzvērtīgu dokumentu tulkojumu vai transliterāciju.

33. pants

Tiesvedības apturēšana

Tiesa, kurā atsaucas uz citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, var pilnībā vai daļēji apturēt tiesvedību, ja:

a)

minētais lēmums ir pārsūdzēts parastajā kārtībā izcelsmes dalībvalstī; vai

b)

iesniegts pieteikums lēmumam par to, ka nepastāv 38. un 39. pantā minētie atzīšanas atteikuma pamatojumi, vai lēmumam par to, ka atzīšana atsakāma kāda no minēto pamatojumu dēļ.

2. Apakšiedaļa

Izpildāmība un izpilde

34. pants

Izpildāmie lēmumi

1.   Lietās par vecāku atbildību lēmums, kas pieņemts kādā dalībvalstī un ir izpildāms šajā dalībvalstī, ir izpildāms pārējās dalībvalstīs, nepieprasot nekādu izpildāmības pasludināšanu.

2.   Lai izpildītu citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, kas piešķir saskarsmes tiesības, izcelsmes tiesa var pasludināt lēmumu par provizoriski izpildāmu neatkarīgi no jebkādām pārsūdzībām.

35. pants

Dokumenti, kas iesniedzami izpildei

1.   Kādā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpildei citā dalībvalstī puse, kas prasa izpildi, iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, iesniedz:

a)

lēmuma kopiju, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu; un

b)

atbilstošu apliecību, kas izdota saskaņā ar 36. pantu.

2.   Kādā dalībvalstī pieņemta lēmuma, ar ko norīko pagaidu pasākumu, tostarp aizsardzības pasākumu, izpildei citā dalībvalstī puse, kas prasa izpildi, iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, iesniedz:

a)

lēmuma kopiju, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu;

b)

atbilstošu apliecību, kas izdota saskaņā ar 36. pantu un apliecina, ka lēmums ir izpildāms izcelsmes dalībvalstī un ka:

i)

izcelsmes tiesai ir jurisdikcija izlemt lietu pēc būtības; vai

ii)

izcelsmes tiesa ir norīkojusi pasākumu saskaņā ar 27. panta 5. punktu sasaistē ar 15. pantu; un

c)

pierādījumu par lēmuma izsniegšanu tajos gadījumos, kad pasākums norīkots, neuzaicinot ierasties atbildētāju.

3.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai puse, kas prasa izpildi, saskaņā ar 91. pantu iesniegtu apliecības brīvā teksta laukā esošā tulkojamā satura, kurā norādīts izpildāmais pienākums, tulkojumu vai transliterāciju.

4.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, var pieprasīt, lai puse, kas prasa izpildi, saskaņā ar 91. pantu iesniegtu lēmuma tulkojumu vai transliterāciju, ja tā nevar turpināt darbu bez šāda tulkojuma vai transliterācijas.

3. Apakšiedaļa

Apliecība

36. pants

Apliecības izdošana

1.   Izcelsmes dalībvalsts tiesa, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar 103. pantu, pēc puses pieteikuma saņemšanas izdod apliecību:

a)

lēmumam laulības lietās, izmantojot II pielikumā norādīto veidlapu;

b)

lēmumam lietās par vecāku atbildību, izmantojot III pielikumā norādīto veidlapu;

c)

šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam lēmumam, ar kuru norīko bērna atpakaļatdošanu, un attiecīgā gadījumā, jebkādiem lēmumam pievienotiem pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, ko norīko saskaņā ar 27. panta 5. punktu, izmantojot IV pielikumā norādīto veidlapu.

2.   Apliecību aizpilda un izdod valodā, kādā pieņemts lēmums. Apliecību var izdot arī citā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, ko pieprasa puse. Tiesai, kas apliecību izdod, tas nerada nekādu pienākumu nodrošināt brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

3.   Apliecības izdošanu nevar apstrīdēt.

37. pants

Apliecības koriģēšana

1.   Izcelsmes dalībvalsts tiesa, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar 103. pantu, pēc pieteikuma saņemšanas koriģē un pēc savas iniciatīvas var koriģēt apliecību, ja būtiskas kļūdas vai izlaiduma dēļ ir neatbilstība starp izpildāmo lēmumu un apliecību.

2.   Apliecības koriģēšanas procedūrai piemēro izcelsmes dalībvalsts tiesību aktus.

4. Apakšiedaļa

Atzīšanas un izpildes atteikums

38. pants

Lēmumu laulības lietās atzīšanas atteikuma pamatojumi

Lēmuma par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu atzīšanu atsaka:

a)

ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atsaucas uz atzīšanu;

b)

gadījumos, ja tas pieņemts aizmuguriski – ja atbildētājam dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments nav noteiktā kārtā izsniegts pietiekami laicīgi, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, ja vien nav konstatējams, ka atbildētājs ir nepārprotami piekritis lēmumam;

c)

ja tas ir nesavienojams ar lēmumu, kas pieņemts lietā starp šīm pašām personām dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu; vai

d)

ja tas ir nesavienojams ar agrāku lēmumu, kas pieņemts lietā ar šīm pašām pusēm citā dalībvalstī vai trešā valstī, ja vien agrākais lēmums atbilst tā atzīšanas nosacījumiem dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu.

39. pants

Lēmumu lietās par vecāku atbildību atzīšanas atteikuma pamatojumi

1.   Lēmuma lietās par vecāku atbildību atzīšanu atsaka:

a)

ja šāda atzīšana, ņemot vērā bērna intereses, ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atsaucas uz atzīšanu;

b)

gadījumos, kad tas pieņemts aizmuguriski – ja prombūtnē esošajai personai dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments nav noteiktā kārtā izsniegts pietiekami laicīgi, lai šī persona varētu sev nodrošināt aizstāvību, ja vien nav konstatējams, ka šī persona ir nepārprotami piekritusi lēmumam;

c)

pēc ikvienas personas pieteikuma, kas uzstāj, ka ar lēmumu tiek pārkāpta tās vecāku atbildība un tas pieņemts, nedodot šādai personai iespēju tikt uzklausītai;

d)

ja un ciktāl tas ir nesavienojams ar vēlāku lēmumu par vecāku atbildību, kas pieņemts dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu;

e)

ja un ciktāl tas ir nesavienojams ar vēlāku lēmumu par vecāku atbildību, kas pieņemts citā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā bērnam ir pastāvīga dzīvesvieta, ar noteikumu, ka vēlākais lēmums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu; vai

f)

ja nav ievērota 82. pantā noteiktā procedūra.

2.   Lēmuma lietās par vecāku atbildību atzīšanu var atteikt, ja tas pieņemts, nedodot bērnam, kurš ir spējīgs formulēt savu viedokli, iespēju paust savu viedokli saskaņā ar 21. pantu, izņemot, ja:

a)

tiesvedības priekšmets bija tikai bērna īpašums un ar noteikumu, ka šādas iespējas došana nebija nepieciešama, ņemot vērā tiesvedības priekšmetu; vai

b)

bija nopietni iemesli, jo īpaši, ņemot vērā lietas steidzamību.

40. pants

Atzīšanas atteikuma procedūra

1.   Procedūras, kas paredzētas 59. līdz 62. pantā un attiecīgā gadījumā šīs nodaļas 5. iedaļā un VI nodaļā, attiecīgi piemēro pieteikumam par atzīšanas atteikumu.

2.   Tiesas, kuru saskaņā ar 103. pantu katra dalībvalsts paziņojusi Komisijai, vietējo jurisdikciju nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir ierosināta tiesvedība par neatzīšanu.

41. pants

Lēmumu lietās par vecāku atbildību izpildes atteikuma pamatojumi

Neskarot 56. panta 6. punktu, lēmuma izpildi lietās par vecāku atbildību atsaka, ja tiek konstatēts, ka pastāv viens no atzīšanas atteikuma pamatojumiem, kas minēti 39. pantā.

2. IEDAĻA

Atsevišķu privileģētu lēmumu atzīšana un izpilde

42. pants

Darbības joma

1.   Šo iedaļu piemēro šāda vieda lēmumiem, ar noteikumu, ka tiem izcelsmes dalībvalstī ir izdota apliecība saskaņā ar 47. pantu:

a)

lēmumi, ciktāl ar tiem piešķir saskarsmes tiesības; un

b)

lēmumi saskaņā ar 29. panta 6. punktu, ciktāl tie paredz bērna atpakaļatdošanu.

2.   Šī iedaļa neliedz pusei prasīt 1. punktā minētā lēmuma atzīšanu un izpildi saskaņā ar noteikumiem par atzīšanu un izpildi, kas paredzēti šīs nodaļas 1. iedaļā.

1. Apakšiedaļa

Atzīšana

43. pants

Atzīšana

1.   42. panta 1. punktā minēto lēmumu, kas pieņemts kādā dalībvalstī, atzīst citās dalībvalstīs bez jebkādas īpašas procedūras un bez jebkādas iespējas iebilst pret tā atzīšanu, ja vien un ciktāl netiek konstatēts, ka lēmums ir nesavienojams ar vēlāku lēmumu, kā minēts 50. pantā.

2.   Puse, kura vēlas kādā dalībvalstī atsaukties uz 42. panta 1. punktā minēto lēmumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, iesniedz šādus dokumentus:

a)

lēmuma kopiju, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu; un

b)

atbilstošu apliecību, kas izdota saskaņā ar 47. pantu.

3.   Attiecīgi piemēro 31. panta 2. un 3. punktu.

44. pants

Tiesvedības apturēšana

Tiesa, kurā atsaucas uz 42. panta 1. punktā minēto lēmumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, var pilnībā vai daļēji apturēt tiesvedību, ja:

a)

ir iesniegts pieteikums, kurā apgalvota minētā lēmuma nesavienojamība ar vēlāku lēmumu, kā minēts 50. pantā; vai

b)

persona, pret kuru ir prasīta izpilde, saskaņā ar 48. pantu ir iesniegusi pieteikumu par tādas apliecības atsaukšanu, kas izdota saskaņā ar 47. pantu.

2. Apakšiedaļa

Izpildāmība un izpilde

45. pants

Izpildāmie lēmumi

1.   42. panta 1. punktā minētais lēmums, kas pieņemts kādā dalībvalstī un ir izpildāms minētajā dalībvalstī, saskaņā ar šo iedaļu ir izpildāms pārējās dalībvalstīs, nepieprasot izpildāmības pasludināšanu.

2.   Lai 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu izpildītu citā dalībvalstī, izcelsmes dalībvalsts tiesas var pasludināt lēmumu par provizoriski izpildāmu neatkarīgi no jebkādām pārsūdzībām.

46. pants

Dokumenti, kas iesniedzami izpildei

1.   Lai kādā dalībvalstī izpildītu 42. panta 1. punktā minēto lēmumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, puse, kas prasa izpildi, iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, iesniedz:

a)

lēmuma kopiju, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu; un

b)

atbilstošu apliecību, kas izdota saskaņā ar 47. pantu.

2.   Lai kādā dalībvalstī izpildītu 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, var, ja nepieciešams, pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 91. pantu iesniegtu apliecības, kurā norādīts izpildāmais pienākums, brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

3.   Lai kādā dalībvalstī izpildītu 42. panta 1. punktā minēto lēmumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 91. pantu iesniegtu lēmuma tulkojumu vai transliterāciju, ja tā nevar turpināt darbu bez šāda tulkojuma vai transliterācijas.

3. Apakšiedaļa

Apliecība privileģētiem lēmumiem

47. pants

Apliecības izdošana

1.   Tiesa, kura pieņēmusi 42. panta 1. punktā minēto lēmumu pēc puses pieteikuma izdod apliecību:

a)

lēmumam, ar ko piešķir saskarsmes tiesības, izmantojot V pielikumā norādīto veidlapu;

b)

lēmumam par aizgādības tiesībām pēc būtības, kas paredz bērna atpakaļatdošanu un kas pieņemts saskaņā ar 29. panta 6. punktu, izmantojot VI pielikumā norādīto veidlapu.

2.   Apliecību aizpilda un izdod valodā, kādā pieņemts lēmums. Apliecību var izdot arī citā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, ko pieprasa puse. Tiesai, kas apliecību izdod, tas nerada nekādu pienākumu nodrošināt brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

3.   Tiesa izdod apliecību tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

visām ieinteresētajām pusēm tika sniegta iespēja tikt uzklausītām;

b)

bērnam tika sniegta iespēja paust savu viedokli saskaņā ar 21. pantu;

c)

gadījumos, kad lēmums pieņemts aizmuguriski, vai nu:

i)

prombūtnē esošajai personai dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments noteiktā kārtā izsniegts pietiekami laicīgi, lai minētā persona varētu sev nodrošināt aizstāvību; vai

ii)

tiek konstatēts, ka prombūtnē esošā persona ir nepārprotami piekritusi lēmumam.

4.   Neskarot šā panta 3. punktu, apliecību 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam lēmumam izdod tikai tad, ja tiesa, pieņemot savu lēmumu, ir ņēmusi vērā iemeslus un faktus, uz kuriem balstās iepriekšējais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, ievērojot 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktu vai 13. panta otro daļu.

5.   Apliecība ir spēkā tikai lēmuma izpildāmības robežās.

6.   Apliecības izdošanu nevar apstrīdēt, izņemot 48. pantā minētās iespējas.

48. pants

Apliecības koriģēšana un atsaukšana

1.   Izcelsmes dalībvalsts tiesa, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar 103. pantu, pēc pieteikuma saņemšanas koriģē un pēc savas iniciatīvas var koriģēt apliecību, ja būtiskas kļūdas vai izlaiduma dēļ ir neatbilstība starp lēmumu un apliecību.

2.   Šā panta 1. punktā minētā tiesa pēc pieteikuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas atsauc apliecību, ja tā izsniegta nepamatoti, ņemot vērā 47. pantā noteiktās prasības. Attiecīgi piemēro 49. pantu.

3.   Apliecības koriģēšanas vai atsaukšanas kārtību, tostarp koriģēšanas vai atsaukšanas pārsūdzību, reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

49. pants

Apliecība par izpildāmības atsaukšanu vai ierobežojumu

1.   Ja un ciktāl lēmums, kam ir izdota apliecība saskaņā ar 47. pantu, vairs nav izpildāms vai tā izpildāmība ir apturēta vai ierobežota, pēc tam, kad izcelsmes dalībvalsts tiesai, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar 103. pantu, jebkurā laikā tiek iesniegts pieteikums, tiek izdota apliecība, kurā norāda izpildāmības atsaukšanu vai ierobežojumu, izmantojot VII pielikumā norādīto standartveidlapu.

2.   Apliecību aizpilda un izdod valodā, kādā pieņemts lēmums. Apliecību var izdot arī citā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, ko pieprasa puse. Tiesai, kas apliecību izdod, tas nerada nekādu pienākumu nodrošināt brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

4. Apakšiedaļa

Atzīšanas un izpildes atteikums

50. pants

Nesavienojami lēmumi

Šīs regulas 42. panta 1. punktā minētā lēmuma atzīšanu un izpildi atsaka, ja un ciktāl tas ir nesavienojams ar vēlāku lēmumu par vecāku atbildību, kas attiecas uz to pašu bērnu un kas tika pieņemts:

a)

dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu; vai

b)

citā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā bērnam ir pastāvīga dzīvesvieta, ar noteikumu, ka vēlākais lēmums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu.

3. IEDAĻA

Kopīgi noteikumi par izpildi

1. Apakšiedaļa

Izpilde

51. pants

Izpildes procedūra

1.   Ievērojot šīs iedaļas noteikumus, citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu izpildes procedūru reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti. Neskarot 41., 50., 56. un 57. pantu, dalībvalstī pieņemtu lēmumu, kas ir izpildāms izcelsmes dalībvalstī, izpildes dalībvalstī izpilda saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā minētajā dalībvalstī pieņemtu lēmumu.

2.   Pusei, kas prasa citā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpildi, netiek prasīta pasta adrese izpildes dalībvalstī. Minētajai pusei prasa iecelt pilnvarotu pārstāvi izpildes dalībvalstī tikai tad, ja šāda pārstāvja iecelšana ir obligāta prasība saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no pušu valstspiederības.

52. pants

Iestādes, kuru kompetencē ir izpilde

Pieteikumu par izpildi iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izpilde saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem un kuru saskaņā ar 103. pantu minētā dalībvalsts paziņojusi Komisijai.

53. pants

Daļēja izpilde

1.   Puse, kas prasa lēmuma izpildi, var lūgt lēmuma daļēju izpildi.

2.   Ja lēmums pieņemts par vairākiem prasījumiem un vienam vai vairāk prasījumiem izpilde ir atteikta, izpilde tomēr ir iespējama attiecībā uz tām lēmuma daļām, uz kurām neattiecas atteikums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu izmanto, lai izpildītu lēmumu, ar ko norīko bērna atpakaļatdošanu, tikai tad, ja tiek izpildīti arī visi pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumi, kas ir norīkoti, lai aizsargātu bērnu no 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā riska.

54. pants

Kārtība saskarsmes tiesību īstenošanai

1.   Iestādes, kuru kompetencē ir izpilde, vai izpildes dalībvalsts tiesas var noteikt kārtību, lai organizētu saskarsmes tiesību īstenošanu, ja nepieciešamā kārtība vispār nav noteikta vai ir nepietiekami noteikta lēmumā, ko pieņēmušas dalībvalsts tiesas, kurām ir jurisdikcija izspriest lietu pēc būtības, un ja tiek ievēroti šā lēmuma pamatelementi.

2.   Kārtību, kas izveidota, ievērojot 1. punktu, beidz piemērot, kad tā dalībvalsts tiesas, kurām ir jurisdikcija izspriest lietu pēc būtības, pieņem vēlāku lēmumu.

55. pants

Apliecības un lēmuma izsniegšana

1.   Ja tiek prasīta citā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpilde, atbilstošo apliecību, kas izdota saskaņā ar 36. vai 47. pantu, izsniedz personai, pret kuru prasīta izpilde, pirms pirmā izpildes pasākuma. Apliecībai pievieno lēmumu, ja minētajai personai tas vēl nav izsniegts, un – attiecīgā gadījumā – detalizētu informāciju par kārtību, kas minēta 54. panta 1. punktā.

2.   Ja izsniegšana ir jāveic dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, persona, pret kuru prasīta izpilde, var lūgt tulkojumu vai transliterāciju šādiem dokumentiem:

a)

lēmumam, lai apstrīdētu izpildi;

b)

attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 47. pantu izdotās apliecības brīvā teksta laukā tulkojamam saturam,

ja attiecīgais dokuments nav uzrakstīts vai arī tam nav pievienots tulkojums vai transliterācija valodā, ko šī persona saprot, vai arī tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā persona pastāvīgi dzīvo, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas – tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā persona pastāvīgi dzīvo.

3.   Ja tiek lūgts tulkojums vai transliterācija saskaņā ar 2. punktu, nevar veikt nekādus izpildes pasākumus, izņemot aizsardzības pasākumus, kamēr personai, pret kuru prasīta izpilde, nav nodrošināts minētais tulkojums vai transliterācija.

4.   Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ciktāl lēmums un – attiecīgā gadījumā – 1. punktā minētā apliecība jau ir izsniegti personai, pret kuru prasīta izpilde, atbilstoši 2. punktā noteiktajām tulkojuma vai transliterācijas prasībām.

2. Apakšiedaļa

Izpildes procesa apturēšana un izpildes atteikums

56. pants

Apturēšana un atteikums

1.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa izpildes dalībvalstī pēc savas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas no personas, pret kuru prasīta izpilde, vai – ja to paredz valsts tiesību akti – no attiecīgā bērna aptur izpildes procesu, ja attiecīgā lēmuma izpildāmība ir apturēta izcelsmes dalībvalstī.

2.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa izpildes dalībvalstī pēc pieteikuma saņemšanas no personas, pret kuru prasīta izpilde, vai – ja to paredz valsts tiesību akti – no attiecīgā bērna var pilnībā vai daļēji apturēt izpildes procesu pamatojoties uz kādu no šādiem iemesliem:

a)

lēmums ir pārsūdzēts parastajā kārtībā izcelsmes dalībvalstī;

b)

vēl nav beidzies a) apakšpunktā minētās pārsūdzības parastajā kārtībā termiņš;

c)

ir iesniegts pieteikums par izpildes atteikumu, pamatojoties uz 41., 50. vai 57. pantu;

d)

persona, pret kuru ir prasīta izpilde, saskaņā ar 48. pantu ir iesniegusi pieteikumu par tādas apliecības atsaukšanu, kas izdota saskaņā ar 47. pantu.

3.   Ja iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa 2. punkta b) apakšpunktā minētā iemesla dēļ aptur izpildes procesu, tā var noteikt termiņu pārsūdzības iesniegšanai.

4.   Izņēmuma gadījumos iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa pēc pieteikuma saņemšanas no personas, pret kuru prasīta izpilde, vai – ja to paredz valsts tiesību akti – no attiecīgā bērna, vai no jebkādas ieinteresētās personas, kura rīkojas bērna interesēs, var apturēt izpildes procesu, ja izpilde pakļautu bērnu nopietnam fiziska vai psiholoģiska kaitējuma riskam sakarā ar īslaicīgiem šķēršļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas, vai ja notikusi jebkāda cita būtiska apstākļu maiņa.

Izpildi atsāk, tiklīdz beidz pastāvēt nopietnais fiziska vai psiholoģiska kaitējuma risks.

5.   Gadījumos, kas minēti 4. punktā, pirms atteikt izpildi saskaņā ar 6. punktu, iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa veic attiecīgos pasākumus, lai sekmētu izpildi, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru un bērna interesēm.

6.   Ja 4. punktā minētais nopietnais risks ir uzskatāms par ilgstošu, iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa pēc pieteikuma saņemšanas var atteikt lēmuma izpildi.

57. pants

Izpildes apturēšanas vai atteikuma iemesli saskaņā ar valsts tiesību aktiem

Izpildes apturēšanas vai atteikuma iemeslus, kas paredzēti saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem, piemēro, ciktāl tie nav pretrunā 41., 50. un 56. panta piemērošanai.

58. pants

To iestāžu vai tiesu jurisdikcija, kuras ir kompetentas atteikt izpildi

1.   Pieteikumu par izpildes atteikumu, kas pamatots ar 39. pantu, iesniedz tiesā, kuru saskaņā ar 103. pantu katra dalībvalsts paziņojusi Komisijai. Pieteikumu par izpildes atteikumu, kas pamatots ar citiem šajā regulā izklāstītiem vai atļautiem iemesliem, iesniedz iestādē vai tiesā, kuru saskaņā ar 103. pantu katra dalībvalsts paziņojusi Komisijai.

2.   Iestādes vai tiesas, kuru saskaņā ar 103. pantu katra dalībvalsts paziņojusi Komisijai, vietējo jurisdikciju nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir ierosināta tiesvedība saskaņā ar šā panta 1. punktu.

59. pants

Pieteikums par izpildes atteikumu

1.   Pieteikuma par izpildes atteikumu iesniegšanas procedūru, ciktāl uz to neattiecas šī regula, reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti.

2.   Pieteicējs iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesai lēmuma kopiju un – attiecīgā gadījumā un ja iespējams – attiecīgo apliecību, kas izdota, ievērojot 36. vai 47. pantu.

3.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai pieteicējs saskaņā ar 91. pantu iesniegtu tādas attiecīgās apliecības brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju kura izdota saskaņā ar 36. vai 47. pantu un kurā norādīts izpildāmais pienākums.

4.   Ja iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa nevar turpināt darbu bez lēmuma tulkojuma vai transliterācijas, tā var pieprasīt, lai pieteicējs saskaņā ar 91. pantu iesniegtu šādu tulkojumu vai transliterāciju.

5.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa var neprasīt iesniegt 2. punktā minētos dokumentus, ja:

a)

tie jau ir tās rīcībā; vai

b)

tā uzskata par nepamatotu prasīt prasītājam tos sniegt.

Pirmās daļas b) punktā minētajā gadījumā iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa var prasīt otru pusi iesniegt minētos dokumentus.

6.   Pusei, kas lūdz atteikt citā dalībvalstī pieņemta lēmuma izpildi, netiek prasīta pasta adrese izpildes dalībvalstī. Minētajai pusei prasa iecelt pilnvarotu pārstāvi izpildes dalībvalstī tikai tad, ja šāda pārstāvja iecelšana saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem ir obligāta prasība neatkarīgi no pušu valstspiederības.

60. pants

Paātrinātas procedūras

Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa procedūrās saistībā ar pieteikumu par izpildes atteikumu rīkojas bez nepamatotas kavēšanās.

61. pants

Apstrīdēšana vai pārsūdzība

1.   Jebkura puse var apstrīdēt vai pārsūdzēt lēmumu par izpildes atteikuma pieteikumu.

2.   Lēmums ir apstrīdams vai pārsūdzams iestādē vai tiesā, ko izpildes dalībvalsts saskaņā ar 103. pantu ir paziņojusi Komisijai kā iestādi vai tiesu, kurā šāds lēmums jāapstrīd vai jāpārsūdz.

62. pants

Turpmāka apstrīdēšana vai pārsūdzība

Lēmumu par apstrīdēšanu vai pārsūdzību var apstrīdēt vai pārsūdzēt vienīgi tad, ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 103. pantu ir paziņojusi Komisijai tiesas, kurās iesniedzama tālāka apstrīdēšana vai pārsūdzība.

63. pants

Tiesvedības apturēšana

1.   Iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa, kurā ir iesniegts izpildes atteikuma pieteikums vai kura izskata pārsūdzību, kas iesniegta saskaņā ar 61. vai 62. pantu, var apturēt tiesvedību pamatojoties uz kādiem no šādiem iemesliem:

a)

lēmums ir pārsūdzēts parastajā kārtībā izcelsmes dalībvalstī;

b)

vēl nav beidzies a) apakšpunktā minētās pārsūdzības parastajā kārtībā termiņš; vai

c)

persona, pret kuru ir prasīta izpilde, saskaņā ar 48. pantu ir iesniegusi pieteikumu par tādas apliecības atsaukšanu, kas izdota saskaņā ar 47. pantu.

2.   Ja iestāde, kuras kompetencē ir izpilde, vai tiesa 1. punkta b) apakšpunktā minētā iemesla dēļ aptur tiesvedību, tā var noteikt termiņu pārsūdzības iesniegšanai.

4. IEDAĻA

Publiskie akti un vienošanās

64. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro lietās par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un vecāku atbildību attiecībā uz publiskiem aktiem, kas ir oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un vienošanām, kas ir reģistrētas, dalībvalstī, kura pieņem jurisdikciju saskaņā ar II nodaļu.

65. pants

Publisko aktu un vienošanos atzīšana un izpilde

1.   Publiskos aktus un vienošanās attiecībā uz laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu, kuriem ir saistošs juridisks spēks izcelsmes dalībvalstī, citās dalībvalstīs atzīst, neprasot nekādu īpašu procedūru. Attiecīgi piemēro šīs nodaļas 1. iedaļu, ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi.

2.   Publiskos aktus un vienošanās lietās par vecāku atbildību, kuriem ir saistošs juridisks spēks un kuri ir izpildāmi izcelsmes dalībvalstī, citās dalībvalstīs atzīst un izpilda, nepieprasot nekādu izpildāmības pasludināšanu. Attiecīgi piemēro šīs nodaļas 1. un 3. iedaļu, ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi.

66. pants

Apliecība

1.   Izcelsmes dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar 103. pantu, pēc puses pieteikuma saņemšanas izdod apliecību attiecībā uz publisko aktu vai vienošanos:

a)

laulības lietās, izmantojot VIII pielikumā norādīto veidlapu;

b)

lietās par vecāku atbildību, izmantojot IX pielikumā norādīto veidlapu.

Šā punkta b) apakšpunktā minētajā apliecībā iekļauj publiskajā aktā vai vienošanās ietvertā izpildāmā pienākuma kopsavilkumu.

2.   Apliecību var izdot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

dalībvalstij, kura pilnvaroja publisku iestādi vai citu iestādi oficiāli sastādīt vai reģistrēt publisko aktu vai reģistrēt vienošanos, bija jurisdikcija saskaņā ar II nodaļu; un

b)

publiskais akts vai vienošanās ir ar saistošu juridisku spēku minētajā dalībvalstī.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta lietās par vecāku atbildību apliecību nedrīkst izdot, ja kaut kas liecina par to, ka publiskā akta vai vienošanās saturs ir pretrunā bērna interesēm.

4.   Apliecību aizpilda valodā, kādā izstrādāts publiskais akts vai vienošanās. To var izdot arī citā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, ko pieprasa puse. Tiesai vai kompetentajai iestādei, kas apliecību izdod, tas nerada nekādu pienākumu nodrošināt brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju.

5.   Ja apliecība netiek uzrādīta, publisko aktu vai vienošanos citā dalībvalstī neatzīst un neizpilda.

67 pants

Apliecības koriģēšana un atsaukšana

1.   Izcelsmes dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar 103. pantu, pēc pieteikuma saņemšanas koriģē un pēc savas iniciatīvas var koriģēt apliecību, ja būtiskas kļūdas vai izlaiduma dēļ ir neatbilstība starp publisko aktu vai vienošanos un apliecību.

2.   Šā panta 1. punktā minētā tiesa vai kompetentā iestāde pēc pieteikuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas atsauc apliecību, ja tā izsniegta nepamatoti, ņemot vērā 66. pantā noteiktās prasības.

3.   Apliecības koriģēšanas vai atsaukšanas kārtību, tostarp koriģēšanas vai atsaukšanas pārsūdzību, reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

68. pants

Atzīšanas vai izpildes atteikuma iemesli

1.   Atzīt publisko aktu vai vienošanos par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu atsaka, ja:

a)

šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atsaucas uz atzīšanu;

b)

tas ir nesavienojams ar lēmumu, publisko aktu vai vienošanos starp šīm pašām pusēm dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu; vai

c)

tas ir nesavienojams ar agrāku lēmumu, publisko aktu vai vienošanos, kas starp šīm pašām pusēm ir izdots citā dalībvalstī vai trešā valstī ar noteikumu, ka agrākais lēmums, publiskais akts vai vienošanās atbilst tā atzīšanas nosacījumiem dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu.

2.   Publisko aktu vai vienošanos lietās par vecāku atbildību atzīšanu atsaka:

a)

ja šāda atzīšana, ņemot vērā bērna intereses, ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atsaucas uz atzīšanu;

b)

pēc ikvienas personas pieteikuma, kas uzstāj, ka ar publisko aktu vai vienošanos tiek pārkāpta tās vecāku atbildība, ja publiskais akts ir sastādīts vai reģistrēts vai vienošanās ir noslēgta un reģistrēta bez šīs personas līdzdalības;

c)

ja un ciktāl tas ir nesavienojams ar vēlāku lēmumu, publisko aktu vai vienošanos lietās par vecāku atbildību, kas izdots dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu vai prasa izpildi;

d)

ja un ciktāl tas ir nesavienojams ar vēlāku lēmumu, publisko aktu vai vienošanos lietās par vecāku atbildību, kas izdots citā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā bērnam ir pastāvīga dzīvesvieta, ar noteikumu, ka vēlākais lēmums, publiskais akts vai vienošanās atbilst nosacījumiem tā atzīšanai dalībvalstī, kurā atsaucas uz atzīšanu vai prasa izpildi.

3.   Atzīt vai izpildīt publisko aktu vai vienošanos lietās par vecāku atbildību var atteikt, ja publiskais akts ir oficiāli sastādīts vai reģistrēts vai vienošanās ir reģistrēta, nedodot bērnam, kurš ir spējīgs formulēt savu viedokli, iespēju savu viedokli paust.

5. IEDAĻA

Citi noteikumi

69. pants

Aizliegums apstrīdēt izcelsmes tiesas jurisdikciju

Izcelsmes dalībvalsts tiesas jurisdikciju nedrīkst apstrīdēt. Atsauce uz sabiedrisko kārtību, kas minēta 38. panta a) apakšpunktā un 39. panta a) apakšpunktā, nav attiecināma uz noteikumiem par jurisdikciju, kas izklāstīti 3. līdz 14. pantā.

70. pants

Piemērojamo tiesību atšķirības

Lēmuma laulības lietās atzīšanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atsaucas uz šādu atzīšanu, tādu pašu faktu dēļ nepieļauj laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu.

71. pants

Aizliegums pārskatīt pēc būtības

Nekādos apstākļos citā dalībvalstī pieņemts lēmums nav pārskatāms pēc būtības.

72. pants

Pārsūdzība atsevišķās dalībvalstīs

Ja lēmums ir pieņemts Īrijā, Kiprā vai Apvienotajā Karalistē, jebkurš izcelsmes dalībvalstī pieejamais pārsūdzības veids šīs nodaļas vajadzībām uzskatāms par pārsūdzību parastajā kārtībā.

73. pants

Izmaksas

Šī nodaļa attiecas arī uz tiesas izmaksu un izdevumu apmēra noteikšanu saskaņā ar šo regulu un jebkura rīkojuma izpildi attiecībā uz šādām izmaksām un izdevumiem.

74. pants

Juridiskā palīdzība

1.   Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs 30. panta 3. punktā, 40. pantā un 59. pantā paredzētajās procedūrās saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām un izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.

2.   Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir izmantojis bezmaksas procesu kādā no administratīvajām iestādēm, kas Komisijai paziņotas saskaņā ar 103. pantu, ir tiesīgs visās 30. panta 3. punktā, 40. un 59. pantā paredzētajās procedūrās saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šajā nolūkā minētā puse uzrāda izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu dokumentu, kurā apstiprināts, ka tās finansiālais stāvoklis atbilst prasībām, lai varētu saņemt pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksu segšanas.

75. pants

Nodrošinājums, galvojums vai depozīts

No personas, kura vienā dalībvalstī lūdz citā valstī pieņemta lēmuma izpildi, netiek prasīts nodrošinājums, galvojums vai depozīts, neatkarīgi no tā, kā tas nosaukts, pamatojoties uz to, ka persona ir ārvalstu valstspiederīgais vai to, ka tās pastāvīgā dzīvesvieta nav izpildes dalībvalstī.

V NODAĻA

SADARBĪBA LIETĀS PAR VECĀKU ATBILDĪBU

76. pants

Centrālo iestāžu izraudzīšanās

Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas lietās par vecāku atbildību palīdz šīs regulas piemērošanā, un nosaka katras ģeogrāfisko vai funkcionālo jurisdikciju. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, sarakste parasti notiek tieši ar attiecīgo to centrālo iestādi, kurai ir jurisdikcija. Ja sarakste notiek ar centrālo iestādi, kurai nav jurisdikcijas, tā pārsūta paziņojumu tai centrālajai iestādei, kurai ir jurisdikcija, un attiecīgi informē sūtītāju.

77. pants

Centrālo iestāžu vispārējie uzdevumi

1.   Centrālās iestādes dara zināmu informāciju par valsts tiesību aktiem, procedūrām un pakalpojumiem, kas pieejami lietās par vecāku atbildību, un veic pasākumus, kurus tās uzskata par piemērotiem, lai pilnveidotu šīs regulas piemērošanu.

2.   Centrālās iestādes sadarbojas un veicina sadarbību starp kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos var izmantot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

78. pants

Lūgumu iesniegšana ar centrālo iestāžu starpniecību

1.   Centrālās iestādes pēc lūguma no citas dalībvalsts centrālās iestādes sadarbojas atsevišķos gadījumos, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

2.   Lūgumus, kas ir saskaņā ar šo nodaļu, var iesniegt tiesa vai kompetentā iestāde. Lūgumus, kas ir saskaņā ar 79. panta c) un g) punktu un 80. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var iesniegt arī personas, kam ir vecāku atbildība.

3.   Izņemot steidzamus gadījumus un neskarot 86. pantu, lūgumus, kas ir saskaņā ar šo nodaļu, iesniedz tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kurā ir tiesa vai kompetentā iestāde, kas izsaka lūgumu, vai tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kurā ir pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta.

4.   Šis pants neliedz centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm slēgt vai saglabāt tādus esošos līgumus vai vienošanās ar centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, kas nodrošina tiešu saziņu to savstarpējās attiecībās.

5.   Šī nodaļa neliedz jebkurai personai, kam ir vecāku atbildība, tieši vērsties citas dalībvalsts tiesās.

6.   Šīs regulas 79. un 80. pants nekādā gadījumā neuzliek centrālai iestādei pienākumu īstenot pilnvaras, ko var īstenot vienīgi tiesu iestādes saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai izteikts lūgums.

79. pants

Centrālo iestāžu, kurām izteikts lūgums, īpašie uzdevumi

Centrālās iestādes, kurām izteikts lūgums, tieši vai ar tiesu, kompetento iestāžu vai citu struktūru starpniecību veic visus attiecīgos pasākumus, lai:

a)

saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru sniegtu palīdzību bērna atrašanās vietas noteikšanā, ja ir ziņas, ka bērns varētu atrasties tās dalībvalsts teritorijā, kurai izteikts lūgums, un minētā informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieteikumu vai lūgumu saskaņā ar šo regulu;

b)

savāktu un apmainītos ar informāciju, kas ir būtiska procedūrās lietās par vecāku atbildību, saskaņā ar 80. pantu;

c)

sniegtu informāciju un palīdzību personām, kam ir vecāku atbildība un kas prasa lēmumu atzīšanu un izpildi centrālās iestādes, kurai izteikts lūgums, teritorijā, jo īpaši attiecībā uz saskarsmes tiesībām un bērna atpakaļatdošanu, tostarp vajadzības gadījumā informāciju par to, kā saņemt juridisko palīdzību;

d)

sekmētu saziņu starp tiesām, kompetentajām iestādēm un citām iesaistītajām struktūrām, jo īpaši 81. panta piemērošanas nolūkā;

e)

vajadzības gadījumā sekmētu saziņu starp tiesām, jo īpaši 12., 13., 15. un 20. panta piemērošanas nolūkā;

f)

sniegtu informāciju un palīdzību, kas vajadzīga tiesām un kompetentajām iestādēm, lai piemērotu 83. pantu; un

g)

ar mediāciju vai citiem strīdu alternatīvas izšķiršanas līdzekļiem sekmētu vienošanos personu starpā, kurām ir vecāku atbildība, un tālab veicinātu pārrobežu sadarbību.

80. pants

Sadarbība tādas informācijas vākšanā un apmaiņā, kas ir būtiska procedūrās lietās par vecāku atbildību

1.   Pēc pamatota lūguma bērna tagadējās vai bijušās pastāvīgās dzīvesvietas vai atrašanās dalībvalsts centrālā iestāde tieši vai ar tiesu, kompetento iestāžu vai citu struktūru starpniecību:

a)

ja tas ir pieejams, sniedz vai sagatavo un sniedz ziņojumu par:

i)

bērna situāciju;

ii)

visām notiekošajām procedūrām lietās par vecāku atbildību par bērnu; vai

iii)

lēmumiem, kas pieņemti lietās par vecāku atbildību par bērnu;

b)

sniedz jebkādu citu informāciju, kas ir būtiska procedūrās lietās par vecāku atbildību dalībvalstī, kura izsaka lūgumu, jo īpaši par tā vecāka, radinieka vai citas personas situāciju, kura var būt piemērota tam, lai rūpētos par bērnu, ja tas vajadzīgs bērna situācijai; vai

c)

var lūgt savas dalībvalsts tiesu vai kompetento iestādi apsvērt vajadzību veikt pasākumus bērna personas vai bērna īpašuma aizsardzībai.

2.   Jebkurā gadījumā, kad bērns ir nopietni apdraudēts, tiesa vai kompetentā iestāde, kas apsver pasākumus bērna aizsardzībai vai ir tos veikusi, ja tai ir zināms, ka bērna dzīvesvieta ir mainījusies vai ka bērns atrodas citā dalībvalstī, informē minētās citas dalībvalsts tiesas vai kompetentās iestādes par riskiem, kas ar to saitīti, un veiktajiem vai apsvēršanā esošajiem pasākumiem. Šo informāciju var nosūtīt tieši vai ar centrālo iestāžu starpniecību.

3.   Lūgumiem, kas minēti 1. un 2. punktā, un jebkuriem papildu dokumentiem pievieno tulkojumu dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā lūgums ir izpildāms, vai jebkurā citā valodā, kuru dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, skaidri pieņem. Dalībvalstis šādu pieņemšanu paziņo Komisijai saskaņā ar 103. pantu.

4.   Izņemot gadījumus, kad ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams, 1. punktā minēto informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas pārsūta tai centrālajai iestādei, kura izsaka lūgumu.

81. pants

Lēmumu lietās par vecāku atbildību īstenošana citā dalībvalstī

1.   Dalībvalsts tiesa var lūgt citas dalībvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm palīdzību, lai īstenotu lēmumus lietās par vecāku atbildību, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši, lai nodrošinātu saskarsmes tiesību efektīvu īstenošanu.

2.   Lūgumam, kas minēts 1. punktā, un jebkuriem pavaddokumentiem pievieno tulkojumu dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā lūgums ir izpildāms, vai jebkurā citā valodā, kuru dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, skaidri pieņem. Dalībvalstis šādu pieņemšanu paziņo Komisijai saskaņā ar 103. pantu.

82. pants

Bērna ievietošana citā dalībvalstī

1.   Ja tiesa vai kompetentā iestāde apsver bērna ievietošanu citā dalībvalstī, pirmkārt, tā saņem šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu. Šajā sakarā tās dalībvalsts, kura izteikusi lūgumu, centrālā iestāde pārsūta tās dalībvalsts, kurai izteikts lūgums un kurā bērns ievietojams, centrālajai iestādei lūgumu sniegt piekrišanu, kurš ietver ziņojumu par bērnu un ierosinātās ievietošanas vai aprūpes sniegšanas iemeslus, informāciju par jebkādu iecerēto finansējumu un jebkuru citu informāciju, ko tā uzskata par būtisku, piemēram, ievietošanas paredzamo ilgumu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja bērns ir ievietojams pie kāda no vecākiem.

Dalībvalstis var nolemt, ka to piekrišana saskaņā ar 1. punktu nav nepieciešama attiecībā uz ievietošanu savā teritorijā pie konkrētu kategoriju tuviem radiniekiem – papildus vecākiem. Minētās kategorijas paziņo Komisijai saskaņā ar 103. pantu.

3.   Citas dalībvalsts centrālā iestāde var informēt tiesu vai kompetento iestādi, kas apsver bērna ievietošanu, par bērna ciešu saikni ar konkrēto dalībvalsti. Tas neskar dalībvalsts, kas apsver ievietošanu, valsts tiesību aktus un procedūru.

4.   Lūgumam un jebkādiem papildu dokumentiem, kas minēti 1. punktā, pievieno tulkojumu dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā lūgums ir izpildāms, vai jebkurā citā valodā, kuru dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, skaidri pieņem. Dalībvalstis šādu pieņemšanu paziņo Komisijai saskaņā ar 103. pantu.

5.   Šā panta 1. punktā minēto ievietošanu dalībvalsts, kura izsaka lūgumu, norīko vai organizē tikai pēc tam, kad tās dalībvalsts centrālā iestāde, kurai izteikts lūgums, ir piekritusi ievietošanai.

6.   Izņemot gadījumus, kad ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams, lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piekrišanu, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas pārsūta centrālajai iestādei, kura izsaka lūgumu.

7.   Piekrišanas saņemšanas procedūru reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurai izteikts lūgums.

8.   Šis pants neliedz centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm slēgt vai saglabāt tādus esošos līgumus vai vienošanās ar centrālajām iestādēm vai kompetentajām iestādēm vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, kas to savstarpējās attiecībās vienkāršo konsultāciju procedūru attiecībā uz piekrišanas saņemšanu.

83. pants

Centrālo iestāžu izmaksas

1.   Palīdzība, ko centrālās iestādes sniedz saskaņā ar šo regulu, ir bez maksas.

2.   Katra centrālā iestāde sedz savas izmaksas, kas radušās, piemērojot šo regulu.

84. pants

Centrālo iestāžu sanāksmes

1.   Lai sekmētu šīs regulas piemērošanu, centrālās iestādes regulāri tiekas.

2.   Centrālo iestāžu sanāksmes jo īpaši sasauc Komisija Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās ietvaros saskaņā ar Lēmumu 2001/470/EK.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

85. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro III un V nodaļā noteikto lūgumu un pieteikumu izskatīšanai.

86. pants

Sadarbība un saziņa starp tiesām

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkos tiesas var savā starpā sadarboties un sazināties tieši vai tieši pieprasīt informāciju cita citai, ar noteikumu, ka šādā saziņā tiek ievērotas pušu procesuālās tiesības tiesvedībā un informācijas konfidencialitāte.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot jebkādā veidā, ko tiesa uzskata par piemērotu. Tā jo īpaši var attiekties uz:

a)

saziņu 12. un 13. panta piemērošanas nolūkos;

b)

informāciju saskaņā ar 15. pantu;

c)

informāciju par izskatāmajām lietām 20. panta piemērošanas nolūkos;

d)

saziņu III līdz V nodaļas piemērošanas nolūkos.

87. pants

Informācijas vākšana un nosūtīšana

1.   Centrālā iestāde, kurai izteikts lūgums, vajadzības gadījumā, ievērojot šo regulu, nosūta jebkuru pieteikumu, lūgumu vai tajos ietverto informāciju lietās par vecāku atbildību vai bērnu starptautisko nolaupīšanu tiesai, kompetentajai iestādei savā dalībvalstī vai – attiecīgā gadījumā – jebkuram starpniekam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru.

2.   Jebkurš starpnieks, tiesa vai kompetentā iestāde, kurai saskaņā ar šo regulu nosūtīta 1. punktā minētā informācija, var to izmantot tikai šīs regulas piemērošanas nolūkos.

3.   Starpnieks, tiesa vai kompetentā iestāde, kuras rīcībā ir informācija, kas nepieciešama, lai izpildītu lūgumu vai pieteikumu, ievērojot šo regulu, vai kura ir kompetenta dalībvalstī, kurai izteikts lūgums, vākt šādu informāciju, pēc centrālās iestādes, kurai izteikts lūgums, pieprasījuma sniedz tai minēto informāciju gadījumos, kad centrālajai iestādei, kurai izteikts lūgums, nav tiešas pieejas informācijai.

4.   Centrālā iestāde, kurai izteikts lūgums, vajadzības gadījumā pārsūta informāciju, kas iegūta, ievērojot šo pantu, centrālajai iestādei, kura izsaka lūgumu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūru.

88. pants

Datu subjekta informēšana

Ja pastāv risks, ka tas var kaitēt tāda lūguma vai pieteikuma efektīvai izpildei, kurš iesniegts saskaņā ar šo regulu un par kuru ir nosūtīta informācija, pienākumu paziņot datu subjektam, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 14. panta 1. līdz 4. punktu, var atlikt līdz laikam, kad lūgums vai pieteikums ir izpildīts.

89. pants

Informācijas neizpaušana

1.   Centrālā iestāde, tiesa vai kompetentā iestāde neizpauž vai neapstiprina informāciju, kas savākta vai nosūtīta III līdz VI nodaļas piemērošanas nolūkos, ja tā konstatē, ka, to darot, varētu apdraudēt bērna vai citas personas veselību, drošību vai brīvību.

2.   Šādu vienā dalībvalstī izdarītu konstatējumu ņem vērā citu dalībvalstu centrālās iestādes, tiesas un kompetentās iestādes, jo īpaši vardarbības ģimenē gadījumos.

3.   Šis pants nekādā gadījumā nekavē centrālās iestādes, tiesas un kompetentās iestādes vākt un nosūtīt informāciju un nosūtīt to savā starpā, ciktāl tas nepieciešams, lai izpildītu III līdz VI nodaļā noteiktos pienākumus.

90. pants

Legalizācija vai citas līdzīgas formalitātes

Šīs regulas sakarā legalizācija vai citas līdzīgas formalitātes nav vajadzīgas.

91. pants

Valodas

1.   Neskarot 55. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja saskaņā ar šo regulu ir nepieciešams tulkojums vai transliterācija, šādu tulkojumu vai transliterāciju veic attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tiesvedības oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām tajā vietā, kur atsaucas uz citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu vai iesniedz pieteikumu saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Apliecību, kas minētas 29., 36., 47., 49. un 66. pantā, brīvā teksta laukā tulkojamā satura tulkojumu vai transliterāciju var veikt jebkurā citā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā vai valodās, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 103. pantu ir paziņojusi par pieņemamu.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda, kurā var tikt pieņemta saziņa ar centrālajām iestādēm.

4.   Tulkojumu, kas nepieciešams III un IV nodaļas nolūkiem, veic persona, kura ir kvalificēta veikt tulkojumus kādā no dalībvalstīm.

VII NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

92. pants

Grozījumu izdarīšana pielikumos

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 93. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem I līdz IX pielikumā nolūkā atjaunināt minētos pielikumus un izdarīt tajos tehniskas izmaiņas.

93. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 92. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2019. gada 22. jūlija.

3.   Padome jebkurā laikā var atsaukt 92. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo Padomei.

6.   Saskaņā ar 92. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

7.   Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, vai par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.

VIII NODAĻA

SAISTĪBA AR CITIEM AKTIEM

94. pants

Saistība ar citiem aktiem

1.   Ievērojot šā panta 2. punkta un 95. līdz 100. panta noteikumus, šī regula dalībvalstīs aizstāj konvencijas, kas pastāv Regulas (EK) Nr. 2201/2003 spēkā stāšanās brīdī un kas irnoslēgtas starp divām vai vairāk dalībvalstīm un attiecas uz jautājumiem, kurus reglamentē šī regula.

2.   Somijai un Zviedrijai tika paredzēta iespēja – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 59. panta 2. punktu un ievērojot minētās normas b) un c) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus – deklarēt, ka to savstarpējās attiecībās minētās regulas noteikumu vietā pilnīgi vai daļēji tiks piemērota 1931. gada 6. februāra Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas konvencija, kurā ietverti starptautisko privāttiesību noteikumi par laulību, adopciju un aizbildnību, kā arī tās nobeiguma protokols. To attiecīgās deklarācijas ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kā Regulas (EK) Nr. 2201/2003 pielikums. Minētās dalībvalstis jebkurā laikā tās var pilnīgi vai daļēji atsaukt.

3.   Jurisdikcijas noteikumi jebkādos nākamos nolīgumos, ko noslēgs 2. punktā minētās dalībvalstis jautājumos, kurus reglamentē šī regula, ir jāatbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Ievēro principu nediskriminēt Savienības pilsoņus pēc valstspiederības.

5.   Lēmumus, kas kādā no Ziemeļvalstīm, kuras nākušas klajā ar 2. punktā paredzēto deklarāciju, pieņemti tiesā, kas ir kāda no II nodaļā minētajām tiesām, atzīst un izpilda pārējās dalībvalstīs saskaņā ar IV nodaļas 1. iedaļā paredzētajiem noteikumiem.

6.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a)

šā panta 3. punktā minēto nolīgumu un vienoto tiesību aktu, ar kuriem šos nolīgumus īsteno, kopijas;

b)

visus paziņojumus par 2. un 3. punktā minēto nolīgumu un vienoto tiesību aktu denonsēšanu vai grozīšanu.

Šādu informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

95. pants

Saistība ar dažām daudzpusējām konvencijām

Dalībvalstu attiecībās šī regula aizstāj turpmāk minētās konvencijas, ciktāl tās skar jautājumus, ko reglamentē šī regula:

a)

1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencija par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību;

b)

1967. gada 8. septembra Luksemburgas Konvencija par lēmumu par laulības likumību atzīšanu;

c)

1970. gada 1. jūnija Hāgas Konvencija par laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas atzīšanu;

d)

1980. gada 20. maija Eiropas Konvencija par lēmumu atzīšanu un izpildīšanu bērnu aizgādnības un bērnu aizgādnības atjaunošanas lietās.

96. pants

Saistība ar 1980. gada Hāgas Konvenciju

Ja bērns ir nelikumīgi aizvests vai aizturēts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, turpina piemērot 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumus, ko papildina šīs regulas III un VI nodaļas noteikumi. Ja lēmums, ar kuru norīko bērna atpakaļatdošanu, ievērojot 1980. gada Hāgas konvenciju, un kurš pieņemts kādā no dalībvalstīm, ir jāatzīst un jāizpilda citā dalībvalstī pēc bērna turpmākas nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas, piemēro IV nodaļu.

97. pants

Saistība ar 1996. gada Hāgas Konvenciju

1.   Saistībā ar 1996. gada Hāgas konvenciju šo regulu piemēro:

a)

ievērojot šā panta 2. punktu, ja attiecīgā bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir kādas dalībvalsts teritorijā;

b)

attiecībā uz kādas dalībvalsts tiesā pieņemta lēmuma atzīšanu un izpildi citas dalībvalsts teritorijā, pat ja attiecīgā bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir tādas valsts teritorijā, kura ir minētās konvencijas līgumslēdzēja puse un kurā šo regulu nepiemēro.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta:

a)

ja puses ir vienojušās par kādas 1996. gada Hāgas konvencijas līgumslēdzējas puses, kurā šo regulu nepiemēro, tiesas jurisdikciju, piemēro minētās konvencijas 10. pantu;

b)

attiecībā uz jurisdikcijas nodošanu starp dalībvalsts tiesu un 1996. gada Hāgas konvencijas līgumslēdzējas puses, kurā šo regulu nepiemēro, tiesu piemēro minētās konvencijas 8. un 9. pantu;

c)

ja 1996. gada Hāgas konvencijas līgumslēdzējas puses, kurā šo regulu nepiemēro, tiesa skata lietu, kas attiecas uz vecāku atbildību, laikā, kad dalībvalsts tiesā ir celta prasība, kas attiecas uz to pašu bērnu un kas balstīta uz tā paša pamata, piemēro minētās konvencijas 13. pantu.

98. pants

Piemērojamības joma

1.   Nolīgumi un konvencijas, kas minētas 94. līdz 97. pantā, paliek spēkā attiecībā uz jautājumiem, ko nereglamentē šī regula.

2.   Konvencijas, kas minētas šīs regulas 95. līdz 97. pantā, jo īpaši 1980. gada un 1996. gada Hāgas konvencijas, joprojām ir spēkā atbilstoši šīs regulas 95. līdz 97. pantam to dalībvalstu starpā, kuras ir to līgumslēdzējas puses.

99. pants

Līgumi ar Svēto Krēslu

1.   Šīs regulas piemērošana neskar Svētā Krēsla un Portugāles Starptautisko līgumu (konkordātu), kas parakstīts Vatikānā 2004. gada 18. maijā.

2.   Lēmums par laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktā minēto līgumu, dalībvalstīs atzīstams saskaņā ar šīs regulas IV nodaļas 1. iedaļas 1. apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā izklāstītie noteikumi attiecas arī uz šādiem starptautiskajiem līgumiem ar Svēto Krēslu:

a)

Itālijas un Svētā Krēsla 1929. gada 11. februāra“Concordato lateranense”, kurā grozījumus izdara ar nolīgumu ar papildu protokolu, kurš parakstīts Romā 1984. gada 18. februārī;

b)

Svētā Krēsla un Spānijas 1979. gada 3. janvāra Nolīgums par tieslietām;

c)

Svētā Krēsla un Maltas 1993. gada 3. februāra Nolīgums par baznīcā slēgtu laulību civiltiesiskajām sekām un baznīcas iestāžu un tiesu lēmumiem šādu laulību sakarā, tostarp tā paša datuma Piemērošanas protokols, kā arī tā 2014. gada 27. janvāra Trešais papildprotokols.

4.   Uz lēmumu atzīšanu, kas noteikta 2. punktā, Itālijā, Spānijā vai Maltā var attiecināt tādu pašu kārtību un pārbaudes, kādas piemēro baznīcas tiesu lēmumiem, kas pasludināti saskaņā ar 3. punktā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, kas noslēgti ar Svēto Krēslu.

5.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a)

šā panta 1. un 3. punktā minēto līgumu kopijas;

b)

paziņojumus par minēto līgumu denonsēšanu vai grozīšanu.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

100. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šo regulu piemēro tikai uzsāktiem tiesas procesiem, publiskiem aktiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un vienošanām, kas reģistrētas 2022. gada 1. augustā vai pēc minētā datuma.

2.   Regulu (EK) Nr. 2201/2003 turpina piemērot lēmumiem, kas pieņemti uzsāktajā tiesvedībā, oficiāli sastādītiem vai reģistrētiem publiskiem aktiem un vienošanām, kuras kļuvušas izpildāmas dalībvalstī, kur tās tikušas noslēgtas pirms 2022. gada 1. augusta, un kuri ietilpst minētās regulas darbības jomā.

101. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Līdz 2032. gada 2. augustam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas ex post novērtējumu, kas pamatots ar dalībvalstu sniegto informāciju. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

2.   Sākot ar 2025. gada 2. augustu, dalībvalstis pēc Komisijas lūguma, ja iespējams, sniedz tai informāciju, kas ir būtiska šīs regulas darbības un piemērošanas izvērtēšanai, par:

a)

tādu lēmumu skaitu laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, kuros jurisdikcija noteikta ar pamatojumiem, kuri izklāstīti šajā regulā;

b)

attiecībā uz 28. panta 1. punktā minētā lēmuma izpildes pieteikumiem - tādu lietu skaitu, kurās izpilde nav notikusi sešās nedēļās no brīža, kad tika uzsākts izpildes process;

c)

tādu pieteikumu skaitu, kuri attiecas uz lēmuma atzīšanas atteikumu, ievērojot 40. pantu, un to lietu skaitu, kurās atzīšana ir atteikta;

d)

tādu pieteikumu skaitu, kas attiecas uz lēmuma izpildes atteikumu, ievērojot 58. pantu, un to lietu skaitu, kurās izpilde ir atteikta;

e)

tādu pārsūdzību skaitu, kas iesniegtas, ievērojot attiecīgi 61. un 62. pantu.

102. pants

Dalībvalstis ar divām vai vairāk tiesību sistēmām

Attiecībā uz dalībvalstīm, kur dažādās teritoriālās vienībās attiecībā uz jautājumiem, ko nosaka šī regula, ir spēkā divas vai vairāk tiesību sistēmas vai noteikumu kopumi:

a)

visas norādes uz pastāvīgu dzīvesvietu šādā dalībvalstī attiecas uz pastāvīgu dzīvesvietu teritoriālajā vienībā;

b)

visas norādes uz valsts piederību attiecas uz teritoriālo vienību, kas norādīta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

c)

visas atsauces uz dalībvalsts iestādi attiecas uz šīs dalībvalsts attiecīgās teritoriālās vienības iestādi;

d)

visas norādes uz tās dalībvalsts noteikumiem, kurā iesniegts pieteikums, attiecas uz tās teritoriālās vienības noteikumiem, kurā iesniegts pieteikums lēmumam par jurisdikciju, atzīšanu vai izpildi.

103. pants

Informācija, kas paziņojama Komisijai

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

visas iestādes, kas minētas 2. panta 2. punkta 2) apakšpunkta b) punktā un 3) apakšpunktā un 74. panta 2. punktā;

b)

tiesas un iestādes, kuru kompetencē ir izdot apliecības, kā minēts 36. panta 1. punktā un 66. pantā, un tiesas, kuru kompetencē ir koriģēt apliecības, kā minēts 37. panta 1. punktā, 48. panta 1. punktā, 49. pantā un 66. panta 3. punktā sasaistē ar 37. panta 1. punktu;

c)

tiesas, kas minētas 30. panta 3. punktā, 52. pantā, 40. panta 1. punktā, 58. panta 1. punktā un 62. pantā, kā arī iestādes un tiesas, kas minētas 61. panta 2. punktā;

d)

iestādes, kuru kompetencē ir izpilde un kuras minētas 52. pantā;

e)

pārsūdzības procedūras, kas minētas 61. un 62. pantā;

f)

atbilstīgi 76. pantam izraudzīto centrālo iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī saziņas līdzekļus;

g)

attiecīgā gadījumā – tuvu radinieku kategorijas, kas minētas 82. panta 2. punktā;

h)

valodas, kas ir pieņemtas saziņai ar centrālām iestādēm saskaņā ar 91. panta 3. punktu;

i)

valodas, kas ir pieņemamas tulkojumiem saskaņā ar 80. panta 3. punktu, 81. panta 2. punktu, 82. panta 4. punktu un 91. panta 2. punktu.

2.   Līdz 2021. gada 23. aprīlim dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju, kas minēta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmas visas izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā.

4.   Komisija dara 1. punktā minēto informāciju publiski pieejamu, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, tostarp Eiropas e-tiesiskuma portālu.

104. pants

Atcelšana

1.   Ievērojot šīs regulas 100. panta 2. punktu, Regulu (EK) Nr. 2201/2003 atceļ no 2022. gada 1. augusta.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

105. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2022. gada 1. augusta, izņemot 92., 93. un 103. pantu, ko piemēro no 2019. gada 22. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Luksemburgā, 2019. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. ANTON


(1)  2018. gada 18. janvāra atzinums (OV C 458, 19.12.2018., 499. lpp.) un 2019. gada 14. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2017. gada 26. janvāra atzinums (OV C 125, 21.4.2017., 46. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  OV C 221, 16.7.1998., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(13)  OV C 120, 6.4.2018., 18. lpp.


I PIELIKUMS

APLIECĪBA, KO IZDOD TIESA PĒC LĒMUMA, AR KO NORAIDA BĒRNA ATPAKAĻATDOŠANU UZ CITU DALĪBVALSTI, BALSTOTIES TIKAI UZ 1980. GADA HĀGAS KONVENCIJAS 13. PANTA PIRMĀS DAĻAS B) PUNKTU VAI 13. PANTA OTRO DAĻU, VAI ABIEM (1)

(Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (2) 29. panta 2. punkts)

Informācija personām, kas šo apliecību saņem regulas 29. panta 5. punkta nolūkos

Ja 3. punktā norādītajā lēmuma, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu, datumā dalībvalstī, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, vēl netiek izskatīta lieta par aizgādības tiesībām pēc būtības, Jums ir iespēja saskaņā ar regulas 29. panta 5. punktu celt minētās valsts tiesā prasību, attiecībā uz aizgādības tiesībām pēc būtības.

Ja tiesā prasība celta trīs mēnešu laikā no lēmuma, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu, paziņošanas, visi lēmumi, kas izriet no minētās tiesvedības attiecībā uz aizgādības tiesībām pēc būtības un kas ietver bērna atpakaļatdošanu uz minēto dalībvalsti, būs izpildāmi jebkurā citā dalībvalstī saskaņā ar regulas 29. panta 6. punktu un tam nebūs vajadzīga nekāda īpaša procedūra un nebūs iespējas iebilst pret lēmuma atzīšanu, ja vien un ciktāl netiks konstatēts, ka pastāv nesavienojamība ar lēmumu, kā minēts regulas 50. pantā, ar noteikumu, ka lēmumam ir izdota apliecība saskaņā ar 47. pantu. Ja tiesā prasība celta pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši, vai nav izpildīti regulas 47. pantā paredzētie nosacījumi apliecības izdošanai, izrietošais lēmums attiecībā uz aizgādības tiesībām pēc būtības citās dalībvalstīs tiks atzīts un izpildīts saskaņā ar regulas IV nodaļas 1. iedaļu.

Tā puse, kas ceļ prasību tās dalībvalsts tiesā, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, iesniedz minētajai tiesai šādus dokumentus:

a)

lēmuma, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu, kopiju;

b)

šo apliecību; un

c)

attiecīgā gadījumā – sēdes stenogrammu, kopsavilkumu vai protokolu, kā norādīts 4.1. punktā.

Informācija tiesai, kas šo apliecību saņem regulas 29. panta 3. punkta nolūkos (3)

Šī apliecība tika izdota, jo 5. punktā norādītais(-tie) bērns(-i) tika nelikumīgi aizvests(-i) vai aizturēts(-i) tās tiesas dalībvalstī, kura izdod šo apliecību. Tiesvedība par bērna(-u) atpakaļatdošanu, ievērojot 1980. gada Hāgas konvenciju, tika sākta, jo 6.1. punktā norādītā persona apgalvoja, ka bērna(-u) aizvešana vai aizturēšana bija aizgādības tiesību pārkāpums un aizvešanas vai aizturēšanas laikā minētās tiesības atsevišķi vai kopīgi tika faktiski īstenotas, vai arī tās tiktu šādi īstenotas, ja nebūtu notikusi aizvešana vai aizturēšana 1980. gada Hāgas konvencijas izpratnē. Šī tiesa ir noraidījusi viena vai vairāk bērnu, uz kuriem attiecas tiesvedība, atpakaļatdošanu, balstoties tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punktu vai 13. panta otro daļu, vai abiem.

Ja laikā, kad šī tiesa izdeva savu 3. punktā norādīto lēmumu, ar kuru noraida bērna atpakaļatdošanu, balstoties tikai uz 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punktu vai 13. panta otro daļu, vai abiem, dalībvalstī, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, jau tiek izskatīta lieta par aizgādības tiesībām pēc būtības, regulas 29. panta 3. punkts paredz, ka šī tiesa, ja tā ir informēta par minētās lietas izskatīšanu, viena mēneša laikā no tās lēmuma datuma tiesai, kurā celta prasība par aizgādības tiesībām pēc būtības, vai nu tieši, vai arī ar centrālo iestāžu palīdzību nosūta šādus dokumentus:

a)

tās lēmuma, ar ko noraida bērna atpakaļatdošanu, kopiju;

b)

šo apliecību; un

c)

attiecīgā gadījumā – 4.1. punktā norādīto sēdes stenogrammu, kopsavilkumu vai protokolu un visus citus 4.2. punktā norādītos dokumentus, kuri, pēc šīs tiesas domām, ir svarīgi.

Tiesa, kurā celta prasība par aizgādības tiesībām pēc būtības, var vajadzības gadījumā prasīt kādai no pusēm iesniegt lēmuma un jebkura cita šai apliecībai pievienota dokumenta tulkojumu vai transliterāciju saskaņā ar regulas 91. pantu (regulas 29. panta 4. punkts).

1.   LĒMUMA, AR KO NORAIDA BĒRNA(-U) ATPAKAĻATDOŠANU, IZCELSMES DALĪBVALSTS* (4)

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

2.   TIESA, KAS PIEŅĒMA LĒMUMU UN IZDOD APLIECĪBU*

2.1.

Nosaukums*

2.2.

Adrese*

2.3.

Tālr./fakss/e-pasts*

3.   LĒMUMS*

3.1.

Datums (dd/mm/gggg)*

3.2.

Uzskaites Nr.*

4.   PAPILDU DOKUMENTI (AR KURIEM VAR DALĪTIES AR PUSĒM)*

4.1.   Sēdes stenogramma, kopsavilkums vai protokols*

4.1.1.

4.1.2.

4.2.   Jebkādi citi dokumenti, kuri, pēc šīs tiesas domām, ir svarīgi* (5)

4.2.1.

Jā (lūdzu, norādiet)

4.2.2.

5.   BĒRNS(-I) (6), KAS SASKAŅĀ AR LĒMUMU NAV JĀATDOD ATPAKAĻ*

5.1.   Bērns Nr. 1*

5.1.1.

Uzvārds(-i)*

5.1.2.

Vārds(-i)*

5.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

5.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.2.   Bērns Nr. 2

5.2.1.

Uzvārds(-i)

5.2.2.

Vārds(-i)

5.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.3.   Bērns Nr. 3

5.3.1.

Uzvārds (-i)

5.3.2.

Vārds (-i)

5.3.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.3.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.3.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.   PERSONAS (7), UZ KURĀM ATTIECAS TIESVEDĪBA PAR ATPAKAĻATDOŠANU*

6.1.   Persona, kas prasa bērna(-u) atpakaļatdošanu*

6.1.1.

Fiziska persona

6.1.1.1.

Uzvārds(-i)

6.1.1.2.

Vārds(-i)

6.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

6.1.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

6.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

6.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

6.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

6.1.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

6.1.2.1.

Pilns nosaukums

6.1.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.1.2.3.

Adrese (ja pieejama)

6.2.   Atbildētājs*

6.2.1.

Fiziska persona

6.2.1.1.

Uzvārds(-i)

6.2.1.2.

Vārds(-i)

6.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

6.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

6.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

6.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

6.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

6.2.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

6.2.2.1.

Pilns nosaukums

6.2.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.2.2.3.

Adrese (ja pieejama)

7.   LĒMUMS, AR KURU NORAIDA BĒRNA(-U) (8) ATPAKAĻATDOŠANU UZ CITU DALĪBVALSTI, BALSTOTIES VIENĪGI UZ VIENU VAI ABĀM ŠĪM NORMĀM*

7.1.   Bērns Nr. 1*

7.1.1.

1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punkts

7.1.2.

1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta otrā daļa

7.2.   Bērns Nr. 2

7.2.1.

1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punkts

7.2.2.

1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta otrā daļa

7.3.   Bērns Nr. 3*

7.3.1.

1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punkts

7.3.2.

1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta otrā daļa

8.   3. PUNKTĀ NORĀDĪTĀ LĒMUMA DATUMĀ DALĪBVALSTĪ, KURĀ BIJA BĒRNA(-U) PASTĀVĪGĀ DZĪVESVIETA TIEŠI PIRMS NELIKUMĪGĀS AIZVEŠANAS VAI AIZTURĒŠANAS, JAU TIEK IZSKATĪTA LIETA PAR AIZGĀDĪBAS TIESĪBĀM PĒC BŪTĪBAS*

8.1.   Nē

8.2.   Tiesa nav par to informēta

8.3.   Jā

8.3.1.

Tiesa, kurā celta prasība par aizgādības tiesībām pēc būtības

8.3.1.1.

Nosaukums

8.3.1.2.

Adrese (ja pieejama)

8.3.1.3.

Tālr./fakss/e-pasts (ja pieejams)

8.3.2.

Uzskaites Nr. (ja pieejams)

8.3.3.

Puse Nr. 1 (9)

8.3.3.1.

Fiziska persona

8.3.3.1.1.

Uzvārds(-i)

8.3.3.1.2.

Vārds(-i)

8.3.3.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

8.3.3.2.1.

Pilns nosaukums

8.3.4.

Puse Nr. 2

8.3.4.1.

Fiziska persona

8.3.4.1.1.

Uzvārds(-i)

8.3.4.1.2.

Vārds(-i)

8.3.4.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

8.3.4.2.1.

Pilns nosaukums

8.3.5.

5. punktā norādītais(-ie) bērns(-i) (10), uz kuru(-iem) tas attiecas

8.3.5.1.

Bērns Nr. 1

8.3.5.2.

Bērns Nr. 2

8.3.5.3.

Bērns Nr. 3

9.   LĒMUMS, AR KO NORAIDA BĒRNA(-U) ATPAKAĻATDOŠANU, IR ŠĀDI PAZIŅOTS*

9.1.   personai Nr. 1, kas norādīta 6.1. punktā*

9.1.1.

9.1.2.

Tiesa nav par to informēta

9.1.3.

9.1.3.1.

Paziņošanas datums (dd/mm/gggg)

9.1.3.2.

Lēmums tika paziņots šādā(-ās) valodā(-ās)

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

9.2.   personai Nr. 2, kas norādīta 6.2. punktā*

9.2.1.

9.2.2.

Tiesa nav par to informēta

9.2.3.

9.2.3.1.

Paziņošanas datums (dd/mm/gggg)

9.2.3.2.

Lēmums tika paziņots šādā(-as) valodā(-ās)

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

10.   INFORMĀCIJAS NOLŪKOS: IEVĒROJOT REGULAS 27. PANTA 2. PUNKTU, IR VEIKTI PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU BĒRNA(-U) UN PERSONAS, KAS PRASA BĒRNA(-U) ATPAKAĻATDOŠANU, KONTAKTĒŠANOS*

10.1.

10.2.

10.2.1.

Ja atbilde ir jā, lūdzu, pievienojiet lēmuma kopiju vai kopsavilkumu.

Ja ir pievienotas papildu lapas, lūdzu, norādiet lapu skaitu: …

[Vieta] …, [datums] (dd/mm/gggg)

Paraksts un/vai zīmogs


(1)  1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

(2)  Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp.) (“regula”).

(3)  Ja puse saskaņā ar regulas 29. panta 5. punktu sāk tiesvedību par aizgādības tiesībām pēc būtības dalībvalstī, kurā bija bērna(-u) pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas, pēc tam, kad šī tiesa ir pieņēmusi 3. punktā norādīto lēmumu, lūdzu skatīt sadaļu “Informācija personām, kas šo apliecību saņem regulas 29. panta 5. punkta nolūkos”.

(4)  Ar (*) apzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti.

(5)  Jāaizpilda vienīgi regulas 29. panta 3. punkta nolūkos

(6)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(7)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām personām, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(8)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(9)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(10)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.


II PIELIKUMS

APLIECĪBA LĒMUMIEM LAULĪBAS LIETĀS

(Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (1) 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

SVARĪGI

Pēc kādas puses pieteikuma šī apliecība attiecībā uz lēmumu, ar kuru pasludina laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, jāizdod izcelsmes dalībvalsts tiesai, kas Komisijai paziņota, ievērojot regulas 103. pantu.

1.   IZCELSMES DALĪBVALSTS* (2)

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

2.   TIESA, KAS IZDOD APLIECĪBU*

2.1.

Nosaukums*

2.2.

Adrese*

2.3.

Tālr./fakss/e-pasts*

3.   TIESA, KAS PIEŅĒMA LĒMUMU (ja atšķiras)

3.1.

Nosaukums

3.2.

Adrese

4.   LĒMUMS*

4.1.   Datums (dd/mm/gggg)*

4.2.   Uzskaites Nr.*

4.3.   Lēmuma veids*

4.3.1.

Laulības šķiršana

4.3.2.

Laulības atzīšana par neesošu

4.3.3.

Laulāto atšķiršana

5.   LAULĪBA*

5.1.   Laulātie*

5.1.1.

 

5.1.1.1.

Uzvārds(-i)*

5.1.1.2.

Vārds(-i)*

5.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

5.1.1.4.

Dzimšanas vieta

5.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

5.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

5.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

5.1.2.

 

5.1.2.1.

Uzvārds(-i)*

5.1.2.2.

Vārds(-i)*

5.1.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

5.1.2.4.

Dzimšanas vieta

5.1.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.1.2.6.

Adrese (ja pieejama)

5.1.2.6.1.

kā norādīts lēmumā …

5.1.2.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

5.2.   Laulības datums, valsts un vieta*

5.2.1.

Datums (dd/mm/gggg)*

5.2.2.

Valsts*

5.2.3.

Vieta (ja pieejama)

6.   LĒMUMS TIKA PIEŅEMTS AIZMUGURISKI*

6.1.   Nē

6.2.   Jā

6.2.1.

Prombūtnē esošā puse, kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

6.2.2.

Minētajai pusei ir izsniegts dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments.

6.2.2.1.

6.2.2.2.

Tiesa nav par to informēta

6.2.2.3.

6.2.2.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

7.   LĒMUMS IR VĒL PĀRSŪDZAMS SASKAŅĀ AR IZCELSMES DALĪBVALSTS TIESĪBU AKTIEM*

7.1.

7.2.

8.   LIKUMĪGĀ SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA DALĪBVALSTĪ, KURĀ PIEŅEMTS LĒMUMS (dd/mm/gggg)*

9.   TĀS(-O) PUSES(-ŠU) VĀRDS(-I), KAS SAŅĒMUSI(-ŠAS) JURIDISKO PALĪDZĪBU SASKAŅĀ AR REGULAS 74. PANTA 1. PUNKTU

9.1.   Puse(-es)

9.1.1.

kā norādīts 5.1.1. punktā

9.1.2.

kā norādīts 5.1.2. punktā

10.   TIESVEDĪBAS IZMAKSAS UN IZDEVUMI (3)

10.1.

Lēmums aptver arī lietas par vecāku atbildību, un informācija par izmaksām, kas saistītas ar tiesvedību saskaņā ar šo regulu, tiek sniegta vienīgi apliecībā lēmumiem lietās par vecāku atbildību.

10.2.

Lēmumā noteikts, ka (4)

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

jāmaksā

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

šāda summa: …

Euro (EUR)

Bulgārijas leva (BGN)

Horvātijas kuna (HRK)

Čehijas krona (CZK)

Ungārijas forints (HUF)

Polijas zlots (PLN)

Lielbritānijas sterliņu mārciņa (GBP)

Rumānijas leja (RON)

Zviedrijas krona (SEK)

cita (lūdzu, norādiet ISO kodu):

10.3.

Jebkāda papildu informācija, kas varētu būt svarīga (piemēram, fiksēta summa vai procentuālā daļa; piespriestie procenti; dalītas izmaksas; ja izmaksas atlīdzināt ir piespriests vairāk nekā vienai pusei – vai visu summu var iekasēt no jebkuras no šīm pusēm): …

[Vieta] …, [datums] (dd/mm/gggg)

Paraksts un/vai zīmogs


(1)  Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp.) (“regula”).

(2)  Ar (*) apzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti.

(3)  Šis punkts ietver arī situācijas, kad izmaksas tiek piespriestas atsevišķā lēmumā. Tam vien, ka izmaksu apmērs vēl nav noteikts, nevajadzētu liegt tiesai izdot apliecību, ja kāda no pusēm vēlas prasīt lēmuma materiālās daļas atzīšanu.

(4)  Ja izmaksas atlīdzināt piespriests vairāk nekā vienai pusei, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.


III PIELIKUMS

APLIECĪBA LĒMUMIEM LIETĀS PAR VECĀKU ATBILDĪBU

(Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (1) 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

SVARĪGI

Pēc kādas puses pieteikuma šī apliecība attiecībā uz lēmumu lietās par vecāku atbildību jāizdod izcelsmes dalībvalsts tiesai, kas Komisijai paziņota, ievērojot regulas 103. pantu.

1.   IZCELSMES DALĪBVALSTS* (2)

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

2.   TIESA, KAS IZDOD APLIECĪBU*

2.1.

Nosaukums*

2.2.

Adrese*

2.3.

Tālr./fakss/e-pasts*

3.   TIESA, KAS PIEŅĒMA LĒMUMU (ja atšķiras)

3.1.

Nosaukums

3.2.

Adrese

4.   LĒMUMS*

4.1.

Datums (dd/mm/gggg)*

4.2.

Uzskaites Nr.*

5.   BĒRNS(-I) (3), UZ KURU(-IEM) ATTIECAS LĒMUMS*

5.1.   Bērns Nr. 1*

5.1.1.

Uzvārds(-i)*

5.1.2.

Vārds(-i)*

5.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

5.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.2.   Bērns Nr. 2

5.2.1.

Uzvārds(-i)

5.2.2.

Vārds(-i)

5.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.3.   Bērns Nr. 3

5.3.1.

Uzvārds(-i)

5.3.2.

Vārds(-i)

5.3.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.3.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.3.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.   AIZGĀDĪBAS TIESĪBAS (4)

6.1.   Aizgādības tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar lēmumu (5)

……

6.2.   Piešķirtas šādai(-ām) pusei(-ēm) (6)

6.2.1.

Pusei Nr. 1

6.2.1.1.

Fiziska persona

6.2.1.1.1.

Uzvārds(-i)

6.2.1.1.2.

Vārds(-i)

6.2.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

6.2.1.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

6.2.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.2.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

6.2.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

6.2.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

6.2.1.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

6.2.1.2.1.

Pilns nosaukums

6.2.1.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams):

6.2.1.2.3.

Adrese (ja pieejama)

6.2.2.

Puse Nr. 2

6.2.2.1.

Fiziska persona

6.2.2.1.1.

Uzvārds(-i)

6.2.2.1.2.

Vārds(-i)

6.2.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

6.2.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

6.2.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.2.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

6.2.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

6.2.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

6.2.2.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

6.2.2.2.1.

Pilns nosaukums

6.2.2.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams):

6.2.2.2.3.

Adrese (ja pieejama)

6.3.   Lēmums ietver bērna(-u) nodošanu

6.3.1.

6.3.2.

6.3.2.1.

Sīkāka informācija par nodošanu, kas svarīga izpildei, ja tā nav jau norādīta 6.1. punktā (piemēram, kam un kurš(-i) bērns(-i), periodiska vai vienreizēja nodošana)

……

7.   SASKARSMES TIESĪBAS

7.1.   Saskarsmes tiesības, piešķirtas ar lēmumu (7)

……

7.2.   Piešķirtas šādai(-ām) pusei(-ēm) (8)

7.2.1.

Pusei Nr. 1

7.2.1.1.

Uzvārds(-i)

7.2.1.2.

Vārds(-i)

7.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

7.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

7.2.2.

Puse Nr. 2

7.2.2.1.

Uzvārds(-i)

7.2.2.2.

Vārds(-i)

7.2.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.2.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.2.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.2.2.6.

Adrese (ja pieejama)

7.2.2.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.2.2.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

7.3.   Lēmums ietver bērna(-u) nodošanu

7.3.1.

7.3.2.

7.3.2.1.

Sīkāka informācija par nodošanu, kas svarīga izpildei, ja tā nav jau norādīta 7.1. punktā (piemēram, kam un kurš(-i) bērns(-i), periodiska vai vienreizēja nodošana)

……

8.   CITAS TIESĪBAS LIETĀS PAR VECĀKU ATBILDĪBU

8.1.   Tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar lēmumu (9)

……

8.2.   Piešķirtas šādai(-ām) pusei(-ēm) (10)

8.2.1.

Pusei Nr. 1

8.2.1.1.

Fiziska persona

8.2.1.1.1.

Uzvārds(-i)

8.2.1.1.2.

Vārds(-i)

8.2.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

8.2.1.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

8.2.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

8.2.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

8.2.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

8.2.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

8.2.1.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

8.2.1.2.1.

Pilns nosaukums

8.2.1.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

8.2.1.2.3.

Adrese (ja pieejama)

8.2.2.

Puse Nr. 2

8.2.2.1.

Fiziska persona

8.2.2.1.1.

Uzvārds(-i)

8.2.2.1.2.

Vārds(-i)

8.2.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

8.2.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

8.2.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

8.2.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

8.2.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

8.2.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

8.2.2.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

8.2.2.2.1.

Pilns nosaukums

8.2.2.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

8.2.2.2.3.

Adrese (ja pieejama)

8.3.   Lēmums ietver bērna(-u) nodošanu

8.3.1.

8.3.2.

8.3.2.1.

Sīkāka informācija par nodošanu, kas svarīga izpildei, ja tā nav jau norādīta 8.1. punktā (piemēram, kam un kurš(-i) bērns(-i), periodiska vai vienreizēja nodošana)

……

9.   AR LĒMUMU NORĪKO PAGAIDU PASĀKUMU(-US), TOSTARP AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU(-US)*

9.1.   Nē

9.2.   Jā

9.2.1.

Norīkotā(-o) pasākuma(-u) apraksts (11)

……

10.   LĒMUMS IR VĒL PĀRSŪDZAMS SASKAŅĀ AR IZCELSMES DALĪBVALSTS TIESĪBU AKTIEM*

10.1.

10.2.

11.   LĒMUMS IR IZPILDĀMS IZCELSMES DALĪBVALSTĪ*

11.1.   Attiecībā uz aizgādības tiesībām, kā norādīts 6. punktā

11.1.1.

11.1.1.1.

Lēmums neietver izpildāmu pienākumu (ja piemērojams).

11.1.2.

Jā, bez jebkādiem ierobežojumiem (lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms): …/…/……

11.1.3.

Jā, bet tikai pret to pusi (12), kas norādīta … punktā (lūdzu, aizpildiet)

11.1.3.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms pret šo pusi: …/…/……

11.1.4.

Jā, bet tikai attiecībā uz šādu(-ām) lēmuma daļu(-ām) (lūdzu, norādiet) …

11.1.4.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā šī(-īs) lēmuma daļa(-as) kļuva izpildāma(-as): …/…/……

11.2.   Attiecībā uz saskarsmes tiesībām, kā norādīts 7. punktā

11.2.1.

11.2.1.1.

Lēmums neietver izpildāmu pienākumu (ja piemērojams).

11.2.2.

Jā, bez jebkādiem ierobežojumiem (lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms): …/…/……

11.2.3.

Jā, bet tikai pret to pusi (13), kas norādīta … punktā (lūdzu, aizpildiet)

11.2.3.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms pret šo pusi: …/…/……

11.2.4.

Jā, bet tikai attiecībā uz šādu(-ām) lēmuma daļu(-ām) (lūdzu, norādiet) …

11.2.4.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā šī(šīs) lēmuma daļa(-as) kļuva izpildāma(-as): …/…/……

11.3.   Attiecībā uz citām tiesībām lietās par vecāku atbildību, kā norādīts 8. punktā

11.3.1.

11.3.1.1.

Lēmums neietver izpildāmu pienākumu (ja piemērojams).

11.3.2.

Jā, bez jebkādiem ierobežojumiem (lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms): …/…/……

11.3.3.

Jā, bet tikai pret to pusi (14), kas norādīta … punktā (lūdzu, aizpildiet)

11.3.3.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms pret šo pusi: …/…/……

11.3.4.

Jā, bet tikai attiecībā uz šādu(-ām) lēmuma daļu(-ām) (lūdzu, norādiet) …

11.3.4.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā šī(-īs) lēmuma daļa(-as) kļuva izpildāma(-as): …/…/……

12.   ŠĪS APLIECĪBAS IZDOŠANAS DATUMĀ LĒMUMS IR JAU IZSNIEGTS PUSEI(-ĒM) (15), PRET KURU(-ĀM) TIEK PRASĪTA IZPILDE*

12.1.   … punktā norādītajai pusei (lūdzu, aizpildiet)

12.1.1.

12.1.2.

Tiesa nav par to informēta

12.1.3.

12.1.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

12.1.3.2.

Lēmums tika izsniegts šādā(-ās) valodā(-ās):

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

 

12.2.   … punktā norādītajai pusei (lūdzu, aizpildiet)

12.2.1.

12.2.2.

Tiesa nav par to informēta

12.2.3.

12.2.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

12.2.3.2.

Lēmums tika izsniegts šādā(-ās) valodā(-ās):

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

 

13.   LĒMUMS TIKA PIEŅEMTS AIZMUGURISKI*

13.1.   Nē

13.2.   Jā

13.2.1.

Prombūtnē esošā(-ās) puse(-es) (16), kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

13.2.2.

Minētajai pusei ir izsniegts dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments.

13.2.2.1.

13.2.2.2.

Tiesa nav par to informēta

13.2.2.3.

13.2.2.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)

14.   5. PUNKTĀ NORĀDĪTAIS(-IE) BĒRNS(-I) (17) BIJA SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI*

14.1.   5.1. punktā norādītais bērns

14.1.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 15. punktu)

14.1.2.

14.2.   5.2. punktā norādītais bērns

14.2.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 15. punktu)

14.2.2.

14.3.   5.3. punktā norādītais bērns

14.3.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 15. punktu)

14.3.2.

15.   14. PUNKTĀ NORĀDĪTAJAM(-IEM) BĒRNAM(-IEM), KURŠ(-I) IR SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI, SASKAŅĀ AR REGULAS 20. PANTU TIKA NODROŠINĀTA PATIESA UN REĀLA IESPĒJA PAUST SAVU VIEDOKLI

15.1.   5.1. punktā norādītais bērns

15.1.1.

15.1.2.

Nē, šādu iemeslu dēļ: …

15.2.   5.2. punktā norādītais bērns

15.2.1.

15.2.2.

Nē, šādu iemeslu dēļ: …

15.3.   5.3. punktā norādītais bērns

15.3.1.

15.3.2.

Nē, šādu iemeslu dēļ: …

16.   TĀS(-O) PUSES(-ŠU) (18) VĀRDS(-I), KAS SAŅĒMUSI(-ŠAS) JURIDISKO PALĪDZĪBU SASKAŅĀ AR REGULAS 74. PANTA 1. PUNKTU

16.1.   Puse(-es)

16.1.1.

kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

16.1.2.

kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

17.   TIESVEDĪBAS IZMAKSAS UN IZDEVUMI (19)

17.1.

Lēmums aptver arī laulības lietas, un informācija par izmaksām, kas saistītas ar tiesvedību saskaņā ar šo regulu, tiek sniegta vienīgi šajā apliecībā.

17.2.

Lēmumā noteikts, ka (20)

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

jāmaksā

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

šāda summa: …

Euro (EUR)

Bulgārijas leva (BGN)

Horvātijas kuna (HRK)

Čehijas krona (CZK)

Ungārijas forints (HUF)

Polijas zlots (PLN)

Lielbritānijas sterliņu mārciņa (GBP)

Rumānijas leja (RON)

Zviedrijas krona (SEK)

cita (lūdzu, norādiet ISO kodu):

17.3.

Jebkāda papildu informācija, kas var būt svarīga (piemēram, fiksēta summa vai procentuālā daļa; piespriestie procenti; dalītas izmaksas; ja izmaksas atlīdzināt ir piespriests vairāk nekā vienai pusei – vai visu summu var iekasēt no jebkuras no šīm pusēm): …

[Vieta] …, [datums] (dd/mm/gggg)

Paraksts un/vai zīmogs


(1)  Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp.) (“regula”).

(2)  Ar (*) apzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti.

(3)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(4)  Lūdzu, ņemiet vērā, ka termins “aizgādības tiesības” ir definēts regulas 2. panta 2. punkta 9) apakšpunktā.

(5)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(6)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(7)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(8)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(9)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(10)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(11)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(12)  Ja tas attiecas uz vairāk kā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(13)  Ja tas attiecas uz vairāk kā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(14)  Ja tas attiecas uz vairāk kā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(15)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(16)  Ja tas attiecas uz vairāk kā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(17)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(18)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(19)  Šis punkts ietver arī situācijas, kad izmaksas tiek piespriestas atsevišķā lēmumā. Tam vien, ka izmaksu apmērs vēl nav noteikts, nevajadzētu liegt tiesai izdot apliecību, ja kāda no pusēm vēlas prasīt lēmuma materiālās daļas atzīšanu vai izpildi.

(20)  Ja izmaksas atlīdzināt piespriests vairāk nekā vienai pusei, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.


IV PIELIKUMS

APLIECĪBA LĒMUMIEM, AR KO NORĪKO BĒRNA ATPAKAĻATDOŠANU UZ CITU DALĪBVALSTI, IEVĒROJOT 1980. GADA HĀGAS KONVENCIJU (1), UN JEBKĀDIEM TIEM PIEVIENOTAJIEM PAGAIDU PASĀKUMIEM, TOSTARP AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM, KURUS VEIC SASKAŅĀ AR REGULAS 27. PANTA 5. PUNKTU

(Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (2) 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

SVARĪGI

Pēc kādas puses pieteikuma šī apliecība jāizdod atpakaļatdošanas lēmuma izcelsmes dalībvalsts tiesai, kas Komisijai paziņota, ievērojot regulas 103. pantu, ja atpakaļatdošanas lēmums jāizpilda citā dalībvalstī tāpēc, ka bērns(-i) ir atkal nolaupīts(-i) pēc atpakaļatdošanas norīkošanas, vai ja atpakaļatdošanas lēmums satur pagaidu pasākumu, tostarp aizsardzības pasākumu, balstoties uz regulas 27. panta 5. punktu, lai pasargātu bērnu no 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punktā minētā nopietnā riska.

1.   LĒMUMA, AR KO NORĪKO BĒRNA(-U) ATPAKAĻATDOŠANU, IZCELSMES DALĪBVALSTS* (3)

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

2.   TIESA, KAS IZDOD APLIECĪBU*

2.1.

Nosaukums*

2.2.

Adrese*

2.3.

Tālr./fakss/e-pasts*

3.   TIESA, KAS PIEŅĒMA LĒMUMU (ja atšķiras)

3.1.

Nosaukums

3.2.

Adrese

4.   LĒMUMS*

4.1.

Datums (dd/mm/gggg)*

4.2.

Uzskaites Nr.*

5.   BĒRNS(-I) (4), KAS SASKAŅĀ AR LĒMUMU JĀATDOD ATPAKAĻ*

5.1.   Bērns Nr. 1*

5.1.1.

Uzvārds(-i)*

5.1.2.

Vārds(-i)*

5.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

5.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.2.   Bērns Nr. 2

5.2.1.

Uzvārds(-i)

5.2.2.

Vārds(-i)

5.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.3.   Bērns Nr. 3

5.3.1.

Uzvārds(-i)

5.3.2.

Vārds(-i)

5.3.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.3.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.3.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

6.   DALĪBVALSTS, UZ KURU BĒRNS(-I) SASKAŅĀ AR LĒMUMU BŪTU JĀATDOD ATPAKAĻ*

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

7.   ja un ciktāl tā noteikts lēmumā, BĒRNS(-I) JĀATDOD ATPAKAĻ (5)

7.1.   Pusei Nr. 1

7.1.1.

Fiziska persona

7.1.1.1.

Uzvārds(-i)

7.1.1.2.

Vārds(-i)

7.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.1.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

7.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

7.1.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

7.1.2.1.

Pilns nosaukums

7.1.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.1.2.3.

Adrese (ja pieejama)

7.2.   Puse Nr. 2

7.2.1.

Fiziska persona

7.2.1.1.

Uzvārds(-i)

7.2.1.2.

Vārds(-i)

7.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

7.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

7.2.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

7.2.2.1.

Pilns nosaukums

7.2.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.2.2.3.

Adrese (ja pieejama)

8.   PRAKTISKIE PASĀKUMI ATPAKAĻATDOŠANAI (JA UN CIKTĀL TĀ NOTEIKTS LĒMUMĀ) (6)

……

9.   LĒMUMS IETVER PAGAIDU PASĀKUMUS, TOSTARP AIZSARDZĪBAS PASĀKUMUS, BALSTOTIES UZ REGULAS 27. PANTA 5. PUNKTU, LAI PASARGĀTU BĒRNU NO 1980. GADA HĀGAS KONVENCIJAS 13. PANTA PIRMĀS DAĻAS B) PUNKTĀ MINĒTĀ NOPIETNĀ RISKA*

9.1.   Nē

9.2.   Jā

9.2.1.

Norīkotā(-o) pasākuma(-u) apraksts (7)

……

10.   PUSE (8), PRET KURU TIEK PRASĪTA IZPILDE*

10.1.   Uzvārds(-i)*

10.2.   Vārds(-i)*

10.3.   Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

10.4.   Dzimšanas vieta (ja pieejama)

10.5.   Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

10.6.   Adrese (ja pieejama)

10.6.1.

kā norādīts lēmumā …

10.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

11.   LĒMUMS IR VĒL PĀRSŪDZAMS SASKAŅĀ AR IZCELSMES DALĪBVALSTS TIESĪBU AKTIEM*

11.1.

11.2.

12.   LĒMUMS IR IZPILDĀMS IZCELSMES DALĪBVALSTĪ*

12.1.   Nē

12.2.   Jā, bez jebkādiem ierobežojumiem (lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms): …/…/……

12.3.   Jā, bet tikai pret to pusi (9), kas norādīta … punktā (lūdzu, aizpildiet)

12.3.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms pret šo pusi: …/…/……

13.   APLIECĪBAS IZDOŠANAS DATUMĀ LĒMUMS IR IZSNIEGTS PUSEI(-ĒM) (10), PRET KURU(-ĀM) TIEK PRASĪTA IZPILDE, KĀ NORĀDĪTS 10. PUNKTĀ*

13.1.

13.2.

Tiesa nav par to informēta

13.3.

13.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

13.3.2.

Lēmums tika izsniegts šādā(s) valodā(s):

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

 

14.   LĒMUMS TIKA PIEŅEMTS AIZMUGURISKI*

14.1.   Nē

14.2.   Jā

14.2.1.

Prombūtnē esošā puse, kā norādīts ... punktā (lūdzu, aizpildiet)

14.2.2.

Minētajai pusei ir izsniegts dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments.

14.2.2.1.

14.2.2.2.

Tiesa nav par to informēta

14.2.2.3.

14.2.2.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)

15.   5. PUNKTĀ NORĀDĪTAIS(-IE) BĒRNS(-I) (11) BIJA SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI*

15.1.   5.1. punktā norādītais bērns

15.1.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 16. punktu)

15.1.2.

15.2.   5.2. punktā norādītais bērns

15.2.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 16. punktu)

15.2.2.

15.3.   5.3. punktā norādītais bērns

15.3.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 16. punktu)

15.3.2.

16.   15. PUNKTĀ NORĀDĪTAJAM(-IEM) BĒRNAM(-IEM) (12), KURŠ(-I) IR SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI, SASKAŅĀ AR REGULAS 21. PANTU TIKA NODROŠINĀTA PATIESA UN REĀLA IESPĒJA PAUST SAVU VIEDOKLI

16.1.   5.1. punktā norādītais bērns

16.1.1.

16.1.2.

Nē, šādu iemeslu dēļ: …

16.2.   5.2. punktā norādītais bērns

16.2.1.

16.2.2.

Nē, šādu iemeslu dēļ: …

16.3.   5.3. punktā norādītais bērns

16.3.1.

16.3.2.

Nē, šādu iemeslu dēļ: …

17.   TĀS(-O) PUSES(-ŠU) (13) VĀRDS(-I), KAS SAŅĒMUSI(-ŠAS) JURIDISKO PALĪDZĪBU SASKAŅĀ AR REGULAS 74. PANTA 1. PUNKTU

17.1.   Puse(-es)

17.1.1.

kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

17.1.2.

kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

18.   TIESVEDĪBAS IZMAKSAS UN IZDEVUMI (14)

18.1.

Lēmumā noteikts, ka (15)

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

jāmaksā

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

šāda summa: …

Euro (EUR)

Bulgārijas leva (BGN)

Horvātijas kuna (HRK)

Čehijas krona (CZK)

Ungārijas forints (HUF)

Polijas zlots (PLN)

Lielbritānijas sterliņu mārciņa (GBP)

Rumānijas leja (RON)

Zviedrijas krona (SEK)

cita (lūdzu, norādiet ISO kodu):

18.2.

Jebkāda papildu informācija, kas var būt svarīga (piemēram, fiksēta summa vai procentuālā daļa; piespriestie procenti; dalītas izmaksas; ja izmaksas atlīdzināt ir piespriests vairāk nekā vienai pusei – vai visu summu var iekasēt no jebkuras no šīm pusēm): …

Ja ir pievienotas papildu lapas, lūdzu, norādiet lapu skaitu: …

[Vieta] …, [datums] (dd/mm/gggg)

Paraksts un/vai zīmogs


(1)  1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

(2)  Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp.) (“regula”).

(3)  Ar (*) apzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti.

(4)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(5)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(6)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(7)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(8)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(9)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(10)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(11)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(12)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(13)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(14)  Šis punkts ietver arī situācijas, kad izmaksas tiek piespriestas atsevišķā lēmumā. Tam vien, ka izmaksu apmērs vēl nav noteikts, nevajadzētu liegt tiesai izdot apliecību, ja kāda no pusēm vēlas prasīt lēmuma materiālās daļas atzīšanu vai izpildi.

(15)  Ja izmaksas atlīdzināt piespriests vairāk nekā vienai pusei, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.


V PIELIKUMS

APLIECĪBA ATSEVIŠĶIEM LĒMUMIEM, AR KURIEM PIEŠĶIR SASKARSMES TIESĪBAS

(Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (1) 42. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 47. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

SVARĪGI

Pēc kādas puses pieteikuma šī apliecība jāizdod tiesai, kura pieņēmusi lēmumu, tikai tad, ja ir izpildīti regulas 47. panta 3. punkta nosacījumi, kā norādīts 11. līdz 14. punktā. Ja tie nav izpildīti, būtu jāizmanto regulas III pielikums.

1.   IZCELSMES DALĪBVALSTS* (2)

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

 

2.   TIESA, KAS PIEŅĒMA LĒMUMU UN IZDOD APLIECĪBU*

2.1.

Nosaukums*

2.2.

Adrese*

2.3.

Tālr./fakss/e-pasts*

3.   LĒMUMS*

3.1.

Datums (dd/mm/gggg)*

3.2.

Uzskaites Nr.*

4.   BĒRNS(-I) (3), UZ KURU(-IEM) ATTIECAS LĒMUMS*

4.1.   Bērns Nr. 1*

4.1.1.

Uzvārds(-i)*

4.1.2.

Vārds (-i)*

4.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

4.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

4.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

4.2.   Bērns Nr. 2

4.2.1.

Uzvārds(-i)

4.2.2.

Vārds(-i)

4.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

4.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

4.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

4.3.   Bērns Nr. 3

4.3.1.

Uzvārds(-i)

4.3.2.

Vārds(-i)

4.3.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

4.3.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

4.3.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.   PUSE(-ES) (4), KAM PIEŠĶIRTAS SASKARSMES TIESĪBAS*

5.1.   Puse Nr. 1

5.1.1.

Uzvārds(-i)*

5.1.2.

Vārds(-i)*

5.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

5.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.1.6.

Adrese (ja pieejama)

5.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

5.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

5.2.   Puse Nr. 2

5.2.1.

Uzvārds(-i)

5.2.2.

Vārds(-i)

5.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.2.6.

Adrese (ja pieejama)

5.2.6.1.

kā norādīts lēmumā …

5.2.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

6.   SASKARSMES TIESĪBAS, KAS PIEŠĶIRTAS SASKAŅĀ AR LĒMUMU, UN PRAKTISKIE PASĀKUMI TO ĪSTENOŠANAI (CIKTĀL NOTEIKTS LĒMUMĀ) (5)

……

7.   PUSE(-ES) (6), PRET KURU(-ĀM) TIEK PRASĪTA IZPILDE*

7.1.   Puse Nr. 1*

7.1.1.

Fiziska persona

7.1.1.1.

Uzvārds(-i)

7.1.1.2.

Vārds(-i)

7.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.1.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

7.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

7.1.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

7.1.2.1.

Pilns nosaukums

7.1.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.1.2.3.

Adrese (ja pieejama)

7.2.   Pusei Nr. 2

7.2.1.

Fiziska persona

7.2.1.1.

Uzvārds(-i)

7.2.1.2.

Vārds(-i)

7.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

7.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

7.2.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

7.2.2.1.

Pilns nosaukums

7.2.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.2.2.3.

Adrese (ja pieejama)

8.   LĒMUMS IR VĒL PĀRSŪDZAMS SASKAŅĀ AR IZCELSMES DALĪBVALSTS TIESĪBU AKTIEM*

8.1.

8.2.

9.   LĒMUMS IR IZPILDĀMS IZCELSMES DALĪBVALSTĪ*

9.1.

9.2.

Jā, bez jebkādiem ierobežojumiem (lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms): …/…/……

9.3.

Jā, bet tikai pret to pusi (7), kas norādīta … punktā (lūdzu, aizpildiet)

9.3.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms pret šo pusi: …/…/……

9.4.

Jā, bet tikai attiecībā uz šādu(-ām) lēmuma daļu(-ām) (lūdzu, norādiet) …

9.4.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā šī(šīs) lēmuma daļa(-as) kļuva izpildāma(-as): …/…/……

10.   APLIECĪBAS IZDOŠANAS DATUMĀ LĒMUMS IR IZSNIEGTS PUSEI(-ĒM) (8), PRET KURU(-ĀM) TIEK PRASĪTA IZPILDE*

10.1.   7.1. punktā norādītajai pusei*

10.1.1.

10.1.2.

Tiesa nav par to informēta

10.1.3.

10.1.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

10.1.3.2.

Lēmums tika izsniegts šādā(-ās) valodā(-ās):

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

 

10.2.   7.2. punktā norādītajai pusei

10.2.1.

10.2.2.

Tiesa nav par to informēta

10.2.3.

10.2.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

10.2.3.2.

Lēmums tika izsniegts šādā(-ās) valodā(-ās):

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

 

11.   VISĀM IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM TIKA SNIEGTA IESPĒJA TIKT UZKLAUSĪTĀM*

11.1.

Jā (ja nav, tad būtu jāizmanto III pielikums)

12.   4. PUNKTĀ NORĀDĪTAIS(-IE) BĒRNS(-I) (9) BIJA SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI*

12.1.   4.1. punktā norādītais bērns

12.1.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 13. punktu)

12.1.2.

12.2.   4.2. punktā norādītais bērns

12.2.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 13. punktu)

12.2.2.

12.3.   4.3. punktā norādītais bērns

12.3.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 13. punktu)

12.3.2.

13.   12. PUNKTĀ NORĀDĪTAJAM(-IEM) BĒRNAM(-IEM), KURŠ(-I) IR SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI, SASKAŅĀ AR REGULAS 21. PANTU TIKA NODROŠINĀTA PATIESA UN REĀLA IESPĒJA PAUST SAVU VIEDOKLI

13.1.   4.1. punktā norādītais bērns

13.1.1.

Jā (ja nav, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

13.2.   4.2. punktā norādītais bērns

13.2.1.

Jā (ja nav, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

13.3.   4.3. punktā norādītais bērns

13.3.1.

Jā (ja nav, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

14.   LĒMUMS TIKA PIEŅEMTS AIZMUGURISKI*

14.1.   Nē

14.2.   Jā

14.2.1.

Prombūtnē esošā puse (10), kā norādīts … punktā (lūdzu, aizpildiet)

14.2.2.

Dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments minētajai pusei ir izsniegts pietiekami laicīgi un attiecīgā kārtā, lai šī(šīs) puse(-es) varētu sev nodrošināt aizstāvību.

14.2.2.1.

14.2.2.1.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)

14.2.2.2.

Nē, bet prombūtnē esošā puse tomēr ir nepārprotami piekritusi lēmumam (ja nav, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

15.   TĀS(-O) PUSES(-ŠU) (11) VĀRDS(-I), KAS SAŅĒMUSI(-ŠAS) JURIDISKO PALĪDZĪBU SASKAŅĀ AR REGULAS 74. PANTA 1. PUNKTU

15.1.   Puse(-es)

15.1.1.

kā norādīts… punktā (lūdzu, aizpildiet)

15.1.2.

kā norādīts… punktā (lūdzu, aizpildiet)

16.   TIESVEDĪBAS IZMAKSAS UN IZDEVUMI (12)

16.1.

Lēmums aptver arī laulības lietas, un informācija par izmaksām, kas saistītas ar tiesvedību saskaņā ar šo regulu, tiek sniegta vienīgi apliecībā lēmumiem laulības lietās.

16.2.

Lēmums aptver arī citas lietas par vecāku atbildību, un informācija par izmaksām, kas saistītas ar tiesvedību saskaņā ar šo regulu, tiek sniegta vienīgi apliecībā lēmumiem lietās par vecāku atbildību.

16.3.

Lēmumā noteikts, ka (13)

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

jāmaksā

… (uzvārds(-i))

… (vārds(-i))

šāda summa: …

Euro (EUR)

Bulgārijas leva (BGN)

Horvātijas kuna (HRK)

Čehijas krona (CZK)

Ungārijas forints (HUF)

Polijas zlots (PLN)

Lielbritānijas sterliņu mārciņa (GBP)

Rumānijas leja (RON)

Zviedrijas krona (SEK)

cita (lūdzu, norādiet ISO kodu):

16.4.

Jebkāda papildu informācija, kas var būt svarīga (piemēram, fiksēta summa vai procentuālā daļa; piespriestie procenti; dalītas izmaksas; ja izmaksas atlīdzināt ir piespriests vairāk nekā vienai pusei – vai visu summu var iekasēt no jebkuras no šīm pusēm): …

Ja ir pievienotas papildu lapas, lūdzu, norādiet lapu skaitu: …

[Vieta] …, [datums] (dd/mm/gggg)

Paraksts un/vai zīmogs


(1)  Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp.) (“regula”).

(2)  Ar (*) apzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti.

(3)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(4)  Ja saskarsmes tiesības piešķirtas vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(5)  Lūdzu, nokopējiet attiecīgo rīkojuma daļu.

(6)  Ja izpilde tiek prasīta pret vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(7)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(8)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(9)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā trim bērniem, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(10)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu pusi, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(11)  Ja tas attiecas uz vairāk nekā divām pusēm, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.

(12)  Šis punkts ietver arī situācijas, kad izmaksas tiek piespriestas atsevišķā lēmumā. Tam vien, ka izmaksu apmērs vēl nav noteikts, nevajadzētu liegt tiesai izdot apliecību, ja kāda no pusēm vēlas prasīt lēmuma materiālās daļas atzīšanu vai izpildi.

(13)  Ja izmaksas atlīdzināt piespriests vairāk nekā vienai pusei, lūdzu, pievienojiet papildu lapu.


VI PIELIKUMS

APLIECĪBA KONKRĒTIEM LĒMUMIEM PAR AIZGĀDĪBAS TIESĪBĀM PĒC BŪTĪBAS, KURUS PIEŅEM, IEVĒROJOT REGULAS 29. PANTA 6. PUNKTU, UN KUROS IETVERTA BĒRNA ATPAKAĻATDOŠANA

(Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (1) 29. panta 6. punkts, 42. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 47. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

SVARĪGI

Pēc kādas puses pieteikuma šī apliecība jāizdod tiesai, kura pieņēmusi lēmumu, ievērojot 29. panta 6. punktu, ciktāl šajā lēmumā ietverta bērna atpakaļatdošana un tikai tad, ja ir izpildīti regulas 47. panta 3. un 4. punkta nosacījumi, kā norādīts 11. līdz 15. punktā. Ja tie nav izpildīti, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums.

1.   IZCELSMES DALĪBVALSTS* (2)

Beļģija (BE)

Bulgārija (BG)

Čehija (CZ)

Vācija (DE)

Igaunija (EE)

Īrija (IE)

Grieķija (EL)

Spānija (ES)

Francija (FR)

Horvātija (HR)

Itālija (IT)

Kipra (CY)

Latvija (LV)

Lietuva (LT)

Luksemburga (LU)

Ungārija (HU)

Malta (MT)

Nīderlande (NL)

Austrija (AT)

Polija (PL)

Portugāle (PT)

Rumānija (RO)

Slovēnija (SI)

Slovākija (SK)

Somija (FI)

Zviedrija (SE)

Apvienotā Karaliste (UK)

2.   TIESA, KAS PIEŅĒMA LĒMUMU UN IZDOD APLIECĪBU*

2.1.

Nosaukums*

2.2.

Adrese*

2.3.

Tālr./fakss/e-pasts*

3.   LĒMUMS*

3.1.

Datums (dd/mm/gggg)*

3.2.

Uzskaites Nr.*

4.   BĒRNS(-I) (3), KAS SASKAŅĀ AR LĒMUMU JĀATDOD ATPAKAĻ*

4.1.   Bērns Nr. 1*

4.1.1.

Uzvārds(-i)*

4.1.2.

Vārds(-i)*

4.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)*

4.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

4.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

4.2.   Bērns Nr. 2

4.2.1.

Uzvārds(-i)

4.2.2.

Vārds(-i)

4.2.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

4.2.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

4.2.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

4.3.   Bērns Nr. 3

4.3.1.

Uzvārds(-i)

4.3.2.

Vārds(-i)

4.3.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

4.3.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

4.3.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.   JA UN CIKTĀL TĀ NOTEIKTS LĒMUMĀ, BĒRNS(-I) JĀATDOD ATPAKAĻ (4)

5.1.   Pusei Nr. 1

5.1.1.

Fiziska persona

5.1.1.1.

Uzvārds(-i)

5.1.1.2.

Vārds(-i)

5.1.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.1.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.1.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.1.1.6.

Adrese (ja pieejama)

5.1.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

5.1.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

5.1.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

5.1.2.1.

Pilns nosaukums

5.1.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.1.2.3.

Adrese (ja pieejama)

5.2.   Puse Nr. 2

5.2.1.

Fiziska persona

5.2.1.1.

Uzvārds(-i)

5.2.1.2.

Vārds(-i)

5.2.1.3.

Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

5.2.1.4.

Dzimšanas vieta (ja pieejama)

5.2.1.5.

Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.2.1.6.

Adrese (ja pieejama)

5.2.1.6.1.

kā norādīts lēmumā …

5.2.1.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

5.2.2.

Juridiska persona, iestāde vai cita struktūra

5.2.2.1.

Pilns nosaukums

5.2.2.2.

Identifikācijas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

5.2.2.3.

Adrese (ja pieejama)

6.   PRAKTISKIE PASĀKUMI ATPAKAĻATDOŠANAI (JA UN CIKTĀL TĀ NOTEIKTS LĒMUMĀ) (5)

……

7.   PUSE (6), PRET KURU TIEK PRASĪTA IZPILDE*

7.1.   Uzvārds(-i)*

7.2.   Vārds(-i)*

7.3.   Dzimšanas datums (dd/mm/gggg)

7.4.   Dzimšanas vieta (ja pieejama)

7.5.   Personas kods vai sociālās nodrošināšanas numurs (ja piemērojams un ja pieejams)

7.6.   Adrese (ja pieejama)

7.6.1.

kā norādīts lēmumā …

7.6.2.

jebkāda papildu informācija (piemēram, attiecībā uz atšķirīgu pašreizējo adresi) …

8.   LĒMUMS IR VĒL PĀRSŪDZAMS SASKAŅĀ AR IZCELSMES DALĪBVALSTS TIESĪBU AKTIEM*

8.1.

8.2.

9.   TĀ LĒMUMA DAĻA, KURĀ IETVERTA BĒRNA(-U) ATPAKAĻATDOŠANA, IR IZPILDĀMA IZCELSMES DALĪBVALSTĪ*

9.1.

9.2.

Jā, bez jebkādiem ierobežojumiem (lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms): …/…/…….

9.3.

Jā, bet tikai pret to pusi (7), kas norādīta … punktā (lūdzu, aizpildiet)

9.3.1.

Lūdzu, norādiet datumu (dd/mm/gggg), kurā lēmums kļuva izpildāms pret šo pusi: …/…/…….

10.   APLIECĪBAS IZDOŠANAS DATUMĀ LĒMUMS IR IZSNIEGTS PUSEI (8), PRET KURU TIEK PRASĪTA IZPILDE, KĀ NORĀDĪTS 7. PUNKTĀ*

10.1.   Nē

10.2.   Tiesa nav par to informēta

10.3.   Jā

10.3.1.

Izsniegšanas datums (dd/mm/gggg)*

10.3.2.

Lēmums tika izsniegts šādā(-ās) valodā(-ās):

BG

ES

CS

DE

ET

EL

EN

FR

GA

HR

IT

LV

LT

HU

MT

NL

PL

PT

RO

SK

SL

FI

SV

 

 

11.   VISĀM IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM TIKA SNIEGTA IESPĒJA TIKT UZKLAUSĪTĀM*

11.1.

Jā (ja atbilde ir nē, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

12.   4. PUNKTĀ NORĀDĪTAIS(-IE) BĒRNS(-I) (9) BIJA SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI*

12.1.   4.1. punktā norādītais bērns

12.1.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 13. punktu)

12.1.2.

12.2.   4.2. punktā norādītais bērns

12.2.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 13. punktu)

12.2.2.

12.3.   4.3. punktā norādītais bērns

12.3.1.

Jā (tādā gadījumā, lūdzu, aizpildiet 13. punktu)

12.3.2.

13.   12. PUNKTĀ NORĀDĪTAJAM(-IEM) BĒRNAM(-IEM), KURŠ(-I) IR SPĒJĪGS(-I) FORMULĒT SAVU VIEDOKLI, SASKAŅĀ AR REGULAS 21. PANTU TIKA NODROŠINĀTA PATIESA UN REĀLA IESPĒJA PAUST SAVU VIEDOKLI

13.1.   4.1. punktā norādītais bērns

13.1.1.

Jā (ja atbilde ir nē, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

13.2.   4.2. punktā norādītais bērns

13.2.1.

Jā (ja atbilde ir nē, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

13.3.   4.3. punktā norādītais bērns

13.3.1.

Jā (ja atbilde ir nē, tad būtu jāizmanto regulas III pielikums)

14.   LĒMUMS TIKA PIEŅEMTS AIZMUGURISKI*

14.1.   Nē

14.2.   Jā