1.   Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, uzlabojot to produktu tirgus uzraudzību, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kā minēts 2. pantā, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū ir pieejami tikai tādi produkti, kas atbilst prasībām, ar kurām nodrošina sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību, piemēram, attiecībā uz veselību un drošību kā tādu, veselību un drošību darbavietā, patērētāju aizsardzību, vides un sabiedriskās drošības aizsardzību un visu citu to sabiedrības interešu aizsardzību, kuras aizsargā minētie tiesību akti.

2.   Ar šo regulu paredz uzņēmējiem piemērojamus noteikumus un procedūras attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti, un izveido sistēmu sadarbībai ar uzņēmējiem.

3.   Tāpat ar šo regulu paredz sistēmu tādu produktu kontrolei, kurus ieved Savienības tirgū.

1.   Šo regulu piemēro produktiem, uz ko attiecas šīs regulas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti (“Savienības saskaņošanas tiesību akti”), ciktāl Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, kuri daudz precīzāk reglamentē konkrētus tirgus uzraudzības un izpildes aspektus.

2.   Regulas 25. līdz 28. pantu piemēro produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, ciktāl citos Savienības tiesību aktos nav īpašu noteikumu par Savienības tirgū ievestu produktu kontroles organizēšanu.

3.   Šīs regulas piemērošana neierobežo tirgus uzraudzības iestāžu tiesības veikt specifiskākus pasākumus, kā paredzēts Direktīvā 2001/95/EK.

4.   Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK 12., 13., 14. un 15. pantu.

1.   Neatkarīgi no pienākumiem, kas noteikti piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, produkts, uz kuru attiecas 5. punktā minētie tiesību akti, var tikt laists tirgū tikai tad, ja ir uzņēmējs, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir atbildīgs par 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi saistībā ar minēto produktu.

2.   Šā panta nolūkā 1. punktā minētais uzņēmējs ir jebkura no šādām personām:

3.   Neskarot uzņēmēju pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, 1. punktā minētais uzņēmējs veic šādus uzdevumus:

4.   Neskarot uzņēmēju attiecīgos pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, 1. punktā minētā uzņēmēja vārdu un uzvārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktinformāciju, tostarp pasta adresi, norāda uz produkta vai tā iepakojuma, pakas vai pavaddokumentā.

5.   Šo pantu piemēro tikai saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 (34), (ES) 2016/425 (35) un (ES) 2016/426 (36) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/14/EK (37), 2006/42/EK (38), 2009/48/EK (39), 2009/125/EK (40), 2011/65/ES (41), 2013/29/ES (42), 2013/53/ES (43), 2014/29/ES (44), 2014/30/ES (45), 2014/31/ES (46), 2014/32/ES (47), 2014/34/ES (48), 2014/35/ES (49), 2014/53/ES (50) un 2014/68/ES (51).

1.   Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā ražotājs jebkuru šādu pilnvaroto pārstāvi pilnvaro veikt 4. panta 3. punktā norādītos uzdevumus neatkarīgi no jebkādiem citiem uzdevumiem, kurus tie ir pilnvaroti veikt saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti pilnvarā. Tas pēc pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm sniedz pilnvaras kopiju kādā no Savienības valodām, ko noteikusi attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde.

3.   Pilnvarotajiem pārstāvjiem ir pieejami atbilstīgi līdzekļi, kas tiem ļauj izpildīt savus uzdevumus.

1.   Uzņēmēji sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar darbībām, kas varētu novērst vai mazināt to produktu radīto risku, kurus minētie uzņēmēji ir darījuši pieejamus tirgū.

2.   Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma un īpašos gadījumos sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai atvieglotu darbības, kas tiek veiktas ar mērķi novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt risku, ko rada produkts, kurš ar to pakalpojumiem tiek vai ir ticis piedāvāts pārdošanai tiešsaistē.

1.   Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724 nodrošina, ka portālā “Tava Eiropa” lietotājiem ir tiešsaistē viegli pieejama informācija par produktam noteiktajām prasībām un tiesībām, pienākumiem un noteikumiem, kas izriet no Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

2.   Dalībvalstis ievieš procedūras, ar ko uzņēmējiem pēc to pieprasījuma un bez maksas tiek sniegta informācija par produktiem piemērojamo Savienības saskaņošanas tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos un īstenošanu. Šajā nolūkā piemēro Regulas (ES) 2019/515 9. panta 1., 4. un 5. punktu.

1.   Tirgus uzraudzības iestādes var vienoties ar citām attiecīgām iestādēm, organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus, vai tiešajiem lietotājiem par tādu kopīgu darbību veikšanu, kuru mērķis ir veicināt atbilstību, konstatēt neatbilstību, uzlabot informētību un sniegt norādījumus saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām – jo īpaši tādu produktu kategorijām, kuru gadījumā bieži tiek konstatēts, ka tās rada nopietnu risku –, tostarp produktiem, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē.

2.   Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde un 1. punktā minētās puses nodrošina, ka vienošanās par kopīgām darbībām nerada negodīgu konkurenci starp uzņēmējiem un neietekmē pušu objektivitāti, neatkarību un neitralitāti.

3.   Tirgus uzraudzības iestāde var izmantot jebkādu informāciju, kas iegūta, veicot kopīgas darbības kā daļu no izmeklēšanas, ko tā veic attiecībā uz neatbilstību.

4.   Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde vienošanos par kopīgām darbībām, tostarp iesaistīto pušu nosaukumus, dara pieejamu plašai sabiedrībai un ievada minēto līgumu informācijas un saziņas sistēmā, kas minēta 34. pantā. Pēc dalībvalsts lūguma Tīkls, kas izveidots saskaņā ar 29. pantu, palīdz sagatavot vienošanos par kopīgām darbībām.

1.   Dalībvalstis organizē un īsteno tirgus uzraudzību, kā paredzēts šajā regulā.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā katra dalībvalsts savā teritorijā izraugās vienu vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes. Katra dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, par savām tirgus uzraudzības iestādēm un par katras minētās iestādes kompetences jomu.

3.   Katra dalībvalstis ieceļ vienu vienoto sadarbības biroju.

4.   Vienotais sadarbības birojs atbild vismaz par tirgus uzraudzības iestāžu un saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzīto iestāžu saskaņotās nostājas pārstāvēšanu un par 13. pantā noteikto valsts stratēģiju paziņošanu. Vienotais sadarbības birojs arī palīdz dažādu valstu tirgus uzraudzības iestāžu sadarbībā, kā noteikts VI nodaļā.

5.   Lai īstenotu tiešsaistē un bezsaistē pieejamu produktu tirgus uzraudzību vienādi efektīvi attiecībā uz visiem izplatīšanas kanāliem, dalībvalstis nodrošina, ka to tirgus uzraudzības iestāžu un vienotā sadarbības biroja rīcībā ir pienācīgai pienākumu izpildei nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami budžeta un citi resursi, piemēram, pietiekams skaits kompetentu darbinieku, speciālās zināšanas, procedūras un citi pasākumi.

6.   Ja dalībvalstu teritorijā ir vairāk nekā viena tirgus uzraudzības iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu attiecīgie pienākumi ir skaidri definēti un ka ir izveidoti piemēroti saziņas un koordinācijas mehānismi, kas minētajām iestādēm dod iespēju cieši sadarboties un efektīvi pildīt savus pienākumus.

1.   Tirgus uzraudzības iestādes veic savas darbības, lai nodrošinātu, ka:

2.   Tirgus uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras un pilda pienākumus neatkarīgi, neitrāli un objektīvi.

3.   Tirgus uzraudzības iestādes kā daļu no šā panta 1. punktā minētajām darbībām atbilstīgā apmērā veic pienācīgas produktu īpašību dokumentāras pārbaudes un attiecīgā gadījumā – fiziskas un laboratoriskas kontroles, pamatojoties uz atbilstīgiem paraugiem, nosakot prioritātes saviem resursiem un darbībām nolūkā nodrošināt efektīvu tirgus uzraudzību un ņemot vērā 13. pantā minēto valsts tirgus uzraudzības stratēģiju.

Lemjot par to, kādas pārbaudes, kāda veida produktiem un kādā apmērā jāveic, tirgus uzraudzības iestādes piemēro uz risku balstītu pieeju, ņemot vērā šādus faktorus:

4.   Komisija pēc apspriešanās ar Tīklu var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka vienotus pārbaužu nosacījumus, kritērijus pārbaužu biežuma noteikšanai un to paraugu daudzumu, kuri jāpārbauda saistībā ar dažiem produktiem vai produktu kategorijām, ja ir pastāvīgi konstatēti specifiski riski vai piemērojamo Savienības saskaņošanas tiesību aktu nopietni pārkāpumi, lai nodrošinātu veselības un drošības vai citu ar minētajiem tiesību aktiem aizsargātu sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

5.   Ja uzņēmējiem ir testēšanas ziņojumi vai sertifikāti, kas apliecina to produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un ko izsniegusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 akreditēta atbilstības novērtēšanas struktūra, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā minētos ziņojumus vai sertifikātus.

6.   Vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes izmantotos pierādījumus bez papildu formālām prasībām var izmantot kā daļu no citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāžu veiktas izmeklēšanas nolūkā pārbaudīt produkta atbilstību.

7.   Tirgus uzraudzības iestādes saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, izstrādā šādas procedūras:

8.   Lai nodrošinātu saziņu un koordināciju ar attiecīgajām iestādēm citās dalībvalstīs, tirgus uzraudzības iestādes aktīvi piedalās 30. panta 2. punktā minētajās administratīvās sadarbības grupās.

9.   Neskarot Savienības aizsardzības procedūras saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, produktus, kas, pamatojoties uz vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, uzskatāmi par neatbilstīgiem, citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde arī uzskata par neatbilstīgiem, ja vien attiecīgā citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde nav secinājusi pretējo, pamatojoties uz savu izmeklēšanu un ņemot vērā uzņēmēja sniegto informāciju, ja tāda ir.

1.   Tirgus uzraudzības iestādēm, kuras vēlas piedalīties salīdzinošā izvērtēšanā, organizē šādu izvērtēšanu, lai nostiprinātu tirgus uzraudzības darbību konsekvenci saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

2.   Tīkls izstrādā metodiku un mainīgo plānu iesaistīto tirgus uzraudzības iestāžu salīdzinošajai izvērtēšanai. Sagatavojot metodiku un mainīgo plānu, Tīkls ņem vērā vismaz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu skaitu un lielumu, pieejamo darbinieku skaitu un citus resursus salīdzinošās izvērtēšanas veikšanai, kā arī citus attiecīgus kritērijus.

3.   Salīdzinošā izvērtēšana aptver dažu tirgus uzraudzības iestāžu izstrādāto paraugpraksi, kas var būt noderīga citām tirgus uzruadzības iestādēm, un citus attiecīgus aspektus saistībā ar tirgus uzraudzības darbību efektivitāti.

4.   Salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus paziņo Tīklam.

1.   Katra dalībvalsts vismaz reizi četros gados izstrādā visaptverošu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju. Pirmo šādu stratēģiju katra dalībvalsts izstrādā līdz 2022. gada 16. jūlijam. Valsts stratēģija veicina konsekventu, visaptverošu un integrētu pieeju tirgus uzraudzībai un Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildei dalībvalsts teritorijā. Izstrādājot valsts tirgus uzraudzības stratēģiju, ņem vērā visas nozares, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, un visus produktu piegādes ķēdes posmus, ieskaitot importu un digitālās piegādes ķēdes. Var ņemt vērā arī prioritātes, kas ir noteiktas saskaņā ar 29. pantu izveidotā Tīkla darba programmā.

2.   Ja šī informācija neapdraud tirgus uzraudzības darbības, valsts tirgus uzraudzības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

3.   Dalībvalstis savu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu. Katra dalībvalsts publicē savas stratēģijas kopsavilkumu.

1.   Dalībvalstis piešķir savām tirgus uzraudzības iestādēm tirgus uzraudzības, izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas vajadzīgas, lai piemērotu šo regulu un Savienības saskaņošanas tiesību aktus.

2.   Tirgus uzraudzības iestādes īsteno savas šajā pantā noteiktās pilnvaras efektīvi, lietderīgi un saskaņā ar proporcionalitātes principu, ciktāl šāda īstenošana attiecas uz šo jomu un pasākumu mērķi un būtību, kā arī neatbilstības gadījuma izraisīto vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Pilnvaras piešķirun īsteno saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem, kā arī valsts tiesību aktu principiem attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, piemērojamām procesuālajām garantijām un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679.

3.   Piešķirot pilnvaras saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka pilnvaras var īstenot attiecīgi vienā no šādiem veidiem:

4.   Tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar 1. punktu piešķirtās pilnvaras ietver vismaz šādas:

5.   Tirgus uzraudzības iestādes izmeklēšanas nolūkos kā pierādījumu var izmantot jebkuru informāciju, dokumentu, konstatējumu, paziņojumu vai jebkurus izlūkdatus neatkarīgi no formāta un datu nesēja, kurā tie tiek glabāti.

1.   Dalībvalstis var atļaut savām tirgus uzraudzības iestādēm atgūt no attiecīgā uzņēmēja savu darbību izmaksas, kas radušās saistībā ar neatbilstības gadījumiem.

2.   Izmaksas, kas minētas šā panta 1. punktā, var ietvert izmaksas par testēšanu, izmaksas par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 28. panta 1. un 2. punktu, un izmaksas par uzglabāšanu, un izmaksas par darbībām saistībā ar produktiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir neatbilstīgi un ka saistībā ar šiem produktiem ir jāveic korektīvi pasākumi pirms to laišanas brīvā apgrozībā vai laišanas tirgū.

1.   Tirgus uzraudzības iestādes veic atbilstīgus pasākumus, ja produkts, uz kuru attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kad to lieto paredzētajam mērķim vai saprātīgi paredzamos apstākļos un kad tas ir pienācīgi uzstādīts un uzturēts:

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes izdara konstatējumus, kas minēti 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt atbilstīgus un samērīgus korektīvus pasākumus, lai attiecīgo neatbilstību izbeigtu vai attiecīgo risku novērstu šo iestāžu noteiktā termiņā.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā korektīvs pasākums, kas jāveic uzņēmējam, cita starpā var ietvert šādas darbības:

4.   Pienākumu veikt šā panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā minētos korektīvos pasākumus var noteikt vienīgi gadījumos, ja produkts var radīt risku tikai noteiktos apstākļos vai tikai konkrētiem tiešajiem lietotājiem.

5.   Ja uzņēmējs neveic 3. punktā minētos korektīvos pasākumus vai ja 1. punktā minētā neatbilstība vai risks saglabājas, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka produkts tiek izņemts vai atsaukts vai ka tā pieejamību tirgū aizliedz vai ierobežo, un ka sabiedrība, Komisija un pārējās dalībvalstis tiek attiecīgi informētas.

6.   Informāciju Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar šā panta 5. punktu paziņo, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu. Minēto informācijas paziņošanu arī uzskata par atbilstošu paziņošanas prasībām attiecībā uz piemērojamajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu drošības procedūrām.

7.   Ja saskaņā ar piemērojamo drošības procedūru valsts pasākumu uzskata par pamatotu vai ja neviena citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde nav secinājusi pretējo kā minēts 11. panta 9. punktu, kompetentās tirgus uzraudzības iestādes citās dalībvalstīs veic pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz neatbilstīgo produktu, un ievada attiecīgo informāciju 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

1.   Jebkurš pasākums, lēmums vai rīkojums, ko tirgus uzraudzības iestādes pieņem vai veic saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai saskaņā ar šo regulu, ir precīzi pamatots.

2.   Par visiem šādiem pasākumiem, lēmumiem vai rīkojumiem nekavējoties informē attiecīgo uzņēmēju, kuru vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas tam pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kādos minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir spēkā.

3.   Pirms 1. punktā minētā pasākuma, lēmuma vai rīkojuma pieņemšanas attiecīgajam uzņēmējam dod iespēju atbilstīgā laikposmā, kas nav mazāks par 10 darba dienām, tikt uzklausītam, ja vien nav iespējams dot uzņēmējam šādu iespēju pasākuma, lēmuma vai rīkojuma neatliekamības dēļ sakarā ar veselības vai drošības prasībām vai citiem iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm, uz kurām attiecas attiecīgie Savienības saskaņošanas tiesību akti.

Ja pasākumu veic vai lēmumu vai rīkojumu pieņem, nedodot uzņēmējam iespēju tikt uzklausītam, uzņēmējam šādu iespēju dod, cik vien drīz iespējams pēc tam, un iestāde šo pasākumu, lēmumu vai rīkojumu pēc tam nekavējoties pārskata.

1.   Tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka produkti, kas rada nopietnu risku, tiek izņemti vai atsaukti, ja nav citu efektīvu līdzekļu, ar ko novērst nopietno risku, vai ka aizliegts tos darīt pieejamus tirgū. Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties paziņo par to Komisijai saskaņā ar 20. pantu.

2.   Lēmumu par to, vai produkts rada nopietnu risku, pamato ar atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņem vērā apdraudējuma būtību un tā rašanās varbūtību. Augstāka drošuma līmeņa iegūšanas iespēja un tādu citu produktu pieejamība, kuru radītā riska pakāpe ir mazāka, nav pamats, lai uzskatītu, ka produkts rada nopietnu risku.

1.   Ja tirgus uzraudzības iestāde veic vai plāno veikt pasākumu, ievērojot 19. pantu, un uzskata, ka iemesli, kuru dēļ pasākums bija vajadzīgs, vai pasākuma sekas iziet ārpus tās dalībvalsts teritorijas, tā saskaņā ar šā panta 4. punktu nekavējoties ziņo Komisijai par šo pasākumu. Tirgus uzraudzības iestāde arī tūlīt informē Komisiju par katra šāda pasākuma izmaiņām vai atsaukšanu.

2.   Ja tirgū ir darīts pieejams produkts, kas rada nopietnu risku, tirgus uzraudzības iestādes Komisijai nekavējoties dara zināmus visus uzņēmēja veiktos un tirgus uzraudzības iestādei paziņotos brīvprātīgos pasākumus.

3.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegtajā informācijā iekļauj visus zināmos faktus, jo īpaši datus, kas nepieciešami, lai identificētu produktu, tā izcelsmes un piegādes ķēdi, ar produktu saistīto risku, valsts veiktā pasākuma veidu un ilgumu un visus uzņēmēja veiktos brīvprātīgos pasākumus.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta nolūkā izmanto Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā paredzēto Savienības ātrās brīdināšanas sistemu (RAPEX). Minētās direktīvas 12. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.   Komisija nodrošina un uztur datu saskarni starp RAPEX un 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, lai izvairītos no dubultas datu ievadīšanas.

1.   Savienības testēšanas iestāžu uzdevums ir tirgus uzraudzības nolūkā Savienībā veicināt pietiekamu laboratorijas jaudu, kā arī nodrošināt testēšanas uzticamību un konsekvenci.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija var izraudzīties publisku dalībvalsts testēšanas iestādi par Savienības testēšanas iestādi attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar produktu kategoriju.

Komisija var arī izraudzīties kādu no savām testēšanas iestādēm par Savienības testēšanas iestādi konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar produktu kategoriju, vai produktiem, kuru testēšanas jaudas nav vai tā ir nepietiekama.

3.   Savienības testēšanas iestādes ir akreditētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

4.   Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās neietekmē tirgus uzraudzības iestāžu, Tīkla un Komisijas brīvību izvēlēties testēšanas iestādes savu darbību nolūkam.

5.   Izraudzītās Savienības testēšanas iestādes savus pakalpojumus sniedz tikai tirgus uzraudzības iestādēm, Tīklam, Komisijai un citām valdības vai starpvaldību struktūrām.

6.   Savienības testēšanas iestādes savā kompetences jomā veic šādas darbības:

7.   Šā panta 6. punktā minētās darbības veic par atlīdzību, un Savienība tās var finansēt saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. punktu.

8.   Savienības testēšanas iestādes var saņemt finansējumu no Savienības saskaņā ar 36. panta 2. punktu, lai palielinātu savu testēšanas jaudu vai radītu jaunu testēšanas jaudu konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar tādu produktu kategoriju, kuru testēšanas jaudas nav vai tā ir nepietiekama.

9.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

1.   Starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un starp tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, un attiecīgajām Savienības aģentūrām notiek efektīva sadarbība un informācijas apmaiņa.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestāde nevar pabeigt izmeklēšanu, jo tā nespēj iegūt noteiktu informāciju, lai gan tā ir veikusi visus atbilstošos pasākumus, lai iegūtu minēto informāciju, tā var iesniegt pamatotu pieprasījumu tirgus uzraudzības iestādei citā dalībvalstī, kur var panākt piekļuvi šai informācijai. Šādā gadījumā lūguma saņēmēja iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā 30 dienu laikā sniedz lūguma iesniedzējai iestādei jebkuru informāciju, ko lūguma saņēmēja iestāde uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai produkts ir neatbilstīgs.

3.   Lūguma saņēmēja iestāde veic pienācīgu izmeklēšanu vai jebkādus citus pasākumus, kas ir piemēroti, lai savāktu pieprasīto informāciju. Vajadzības gadījumā minēto izmeklēšanu veic, iesaistot citas tirgus uzraudzības iestādes.

4.   Lūguma iesniedzēja iestāde joprojām ir atbildīga parjebkuru izmeklēšanu, ko tā uzsākusi, ja vien lūguma saņēmēja iestāde nepiekrīt pārņemt atbildību.

5.   Pienācīgi pamatotos gadījumos lūguma saņēmēja iestāde var atteikties izpildīt 2. punktā paredzēto informācijas lūgumu, ja:

1.   Ja neatbilstības izbeigšanai attiecībā uz produktu ir nepieciešami pasākumi citas dalībvalsts jurisdikcijā un ja šādi pasākumi neizriet no 16. panta 7. punkta prasībām, lūguma iesniedzēja iestāde var iesniegt lūguma saņēmējai iestādei minētajā dalībvalstī pienācīgi pamatotu lūgumu veikt izpildes pasākumus minētajā citā dalībvalstī.

2.   Lūguma saņēmēja iestāde, izmantojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, nekavējoties veic visus pienācīgos un nepieciešamos izpildes pasākumus, lai izbeigtu neatbilstības gadījumu, īstenojot 14. pantā noteiktās pilnvaras un jebkādas papildu pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.   Lūguma saņēmēja iestāde informē lūguma iesniedzēju iestādi par 2. punktā minētajiem pasākumiem, kas ir veikti vai ko plāno veikt.

Lūguma saņēmēja iestāde var atteikties veikt pieprasīto izpildes pasākumu jebkurā no šādām situācijām:

1.   Pirms lūguma iesniegšanas saskaņā ar 22. vai 23. pantu lūguma iesniedzēja iestāde cenšas pati veikt visas pamatoti iespējamās izmeklēšanas.

2.   Iesniedzot lūgumu saskaņā ar 22. vai 23. pantu, lūguma iesniedzēja iestāde sniedz visu pieejamo informāciju, lai lūguma saņēmēja iestāde varētu lūgumu izpildīt, tostarp visus vajadzīgos pierādījumus, kas iegūstami tikai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

3.   Lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu un visu ar tiem saistīto saziņu veic, lietojot elektroniskas standarta veidlapas un izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu.

4.   Saziņa notiek tieši starp iesaistītajām tirgus uzraudzības iestādēm vai ar attiecīgo dalībvalstu vienoto sadarbības biroju starpniecību.

5.   Attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes vienojas par valodām, kas tiks lietotas lūgumos saskaņā ar 22. un 23. pantu un visā ar tiem saistītajā saziņā.

6.   Ja attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes nevar panākt vienošanos par valodām, lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu sūta lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā, bet atbildes uz šādiem lūgumiem sūta lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā lūguma iesniedzēja iestāde un lūguma saņēmēja iestāde nodrošina no otras iestādes saņemto lūgumu, atbilžu vai citu dokumentu tulkošanu.

7.   Informacijas un saziņas sistēma, kas minēta 34. pantā, nodrošina strukturētu informāciju attiecīgajiem vienotajiem sadarbības birojiem par savstarpējās palīdzības gadījumiem. Izmantojot šo informāciju, vienotie sadarbības biroji sniedz jebkādu atbalstu, kas nepieciešams, lai atvieglotu palīdzību.

1.   Dalībvalstis par iestādēm, kas ir atbildīgas par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, izraugās muitas dienestus, vienu vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes vai jebkuru citu iestādi savā teritorijā.

Katra dalībvalsts, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar pirmo daļu, un par to kompetences jomām.

2.   Saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm ir pilnvaras un resursi, kas tām nepieciešami, lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus, kā paredzēts minētajā punktā.

3.   Produktus, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti un kuriem jāpiemēro muitas procedūra “laišana brīvā apgrozībā”, kontrolē iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šīs iestādes veic minētās kontroles, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. un 47. pantu un vajadzības gadījumā pamatojoties uz pieeju, kas balstīta uz risku, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā.

4.   Ar risku saistītas informācijas apmaiņa notiek starp:

Ja saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti un kuri nodoti pagaidu glabāšanā vai kuriem piemērota muitas procedūra, kas nav “laišana brīvā apgrozībā”, muitas dienestiem pirmajā ievešanas vietā ir pamats uzskatīt, ka minētie produkti neatbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem vai rada risku, tie nodod visu attiecīgo informāciju galamērķa kompetentajai muitas iestādei.

5.   Tirgus uzraudzības iestādes sniedz saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm informāciju par to produktu kategorijām vai to uzņēmēju identitāti, attiecībā uz kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam iesniedz Komisijai detalizētus statistikas datus par kontrolēm, ko iepriekšējā kalendārajā gadā saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, veikušas saskaņā ar 1. punktu izraudzītās iestādes. Statistikas datos iekļauj iejaukšanos skaitu nolūkā veikt šādu produktu kontroles attiecībā uz produktu drošumu un atbilstību.

Komisija katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavo ziņojumu, kurā ietverta dalībvalstu sniegtā informācija par iepriekšējo kalendāro gadu un iesniegto datu analīze. Ziņojumu publicē 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

7.   Ja Komisijai kļūst zināms par nopietnu risku, ko rada no trešās valsts importēti produkti, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, tā iesaka attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus tirgus uzraudzības pasākumus.

8.   Komisija pēc apspriešanās ar Tīklu var pieņemt īstenošanas aktus, lai, pamatojoties uz kopēju riska analīzi Savienības līmenī, noteiktu kritērijus un pārbaudes metodes nolūkā nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekventu izpildi, stiprināt Savienības tirgū ievesto produktu kontroli un nodrošināt šādu kontroļu efektīvu un vienotu līmeni. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

9.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai sīkāk noteiktu datus, kas jāiesniedz saskaņā ar šā panta 6. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

1.   Saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes aptur produkta laišanu brīvā apgrozībā, ja, veicot kontroles saskaņā ar 25. panta 3. punktu, ir konstatēts, ka:

2.   Iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 25. panta 1. punktu, nekavējoties informē tirgus uzraudzības iestādes par visiem šā panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kad tiek apturēta laišana brīvā apgrozībā.

3.   Ja tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka produkts neatbilst tam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai rada nopietnu risku, tās pieprasa, lai saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes aptur minētā produkta laišanu brīvā apgrozībā.

4.   Paziņojumus saskaņā ar 2. punktu un lūgumus saskaņā ar šā panta 3. punktu var iesniegt 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā, tostarp izmantojot elektronisko saskarni starp šo sistēmu un sistēmām, ko izmanto muitas dienesti, ja tās ir pieejamas.

1.   Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka produkts rada nopietnu risku, tās veic pasākumus, lai aizliegtu produkta laišanu tirgū, un lūdz, lai saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes minēto produktu nelaiž brīvā apgrozībā. Tās arī lūdz, lai šīs iestādes turpmāk norādīto paziņojumu iekļauj muitas datu apstrādes sistēmā un attiecīgā gadījumā produktam pievienotajā komercrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā:

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties ievada šo informāciju 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka produktu nedrīkst laist tirgū, jo tas neatbilst tam piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, tās veic pasākumus, lai aizliegtu produkta laišanu tirgū, un lūdz, lai saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes minēto produktu nelaiž brīvā apgrozībā. Tās arī lūdz, lai šīs iestādes turpmāk norādīto paziņojumu iekļauj muitas datu apstrādes sistēmā un attiecīgā gadījumā produktam pievienotajā komercrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā:

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties ievada minēto informāciju 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

3.   Ja 1. vai 2. punktā minēto produktu pēc tam deklarē muitas procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ar noteikumu, ka tirgus uzraudzības iestādes pret to neiebilst, tad saistībā ar šo procedūru izmantojamajos dokumentos iekļauj arī 1. vai 2. punktā prasītos paziņojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā prasīts 1. vai 2. punktā.

4.   Saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamus produktus, kas rada risku tiešo lietotāju veselībai un drošībai, ja attiecīgā iestāde šādu rīcību uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Šāda pasākuma izmaksas sedz fiziska vai juridiska persona, kas produktu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā.

Attiecīgi piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 197. un 198. pantu.

1.   Ar šo tiek izveidots Savienības produktu atbilstības tīkls (“Tīkls”).

2.   Tīkla mērķis ir kalpot par platformu strukturētai koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu izpildiestādēm un Komisiju un racionalizēt tirgus uzraudzības prakses Savienībā, tādējādi padarot tirgus uzraudzību efektīvāku.

1.   Tīkla sastāvā ir katras dalībvalsts pārstāvji, tostarp katra 10. pantā minētā vienotā sadarbības biroja pārstāvis un fakultatīvs valsts eksperts, ADCO priekšsēdētāji un Komisijas pārstāvji.

2.   Savienības saskaņošanas tiesību aktu vienotai piemērošanai izveido atsevišķas vai kopīgas ADCO. ADCO sastāvā ir valstu tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji un vajadzības gadījumā arī vienoto sadarbības biroju pārstāvji.

ADCO sanāksmes ir paredzētas tikai tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvjiem un Komisijai.

Attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, organizācijas, kas Savienības līmenī pārstāv rūpniecības intereses, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), patērētājus, testēšanas laboratorijas un standartizācijas un atbilstības novērtēšanas struktūras, var uzaicināt piedalīties ADCO sanāksmēs atkarībā no diskusiju priekšmeta.

3.   Komisija atbalsta un veicina sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm, izmantojot Tīklu, un piedalās Tīkla, tā apakšgrupu un ADCO sanāksmēs.

4.   Tīkla sanāksmes notiek regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma.

5.   Tīkls var izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakšgrupas, kas risina konkrētus jautājumus un uzdevumus.

6.   Tīkls var uzaicināt ekspertus un citas trešās personas, tostarp organizācijas, kas pārstāv ražotājus, MVU, patērētājus, testēšanas laboratorijas un standartizācijas un atbilstības novērtēšanas struktūras Savienības līmenī, piedalīties sanāksmēs kā novērotājiem vai sniegt viedokli rakstiski.

7.   Tīkls dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Tīkla lēmumi ir juridiski nesaistoši ieteikumi.

8.   Tīkls pieņem savu reglamentu.

1.   Veicot 2. punktā noteiktos uzdevumus, Tīkls risina vispārīgus horizontālos tirgus uzraudzības jautājumus, lai veicinātu sadarbību starp vienotajiem sadarbības birojiem, kā arī Komisiju.

2.   Tīklam ir šādi uzdevumi:

1.   Veicot 2. punktā noteiktos uzdevumus, ADCO pievēršas konkrētiem tirgus uzraudzības un nozaru jautājumiem.

2.   ADCO uzdevumi ir šādi:

1.   Komisija izveido un aizvien pilnveido informācijas un saziņas sistēmu tādas informācijas vākšanai, apstrādei un glabāšanai strukturētā veidā, kas attiecas uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes jautājumiem, lai uzlabotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp informācijas pieprasījumu nolūkā, kas sniedz visaptverošu pārskatu par tirgus uzraudzības darbībām, rezultātiem un tendencēm. Komisijai, tirgus uzraudzības iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem un iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 25. panta 1. punktu, ir piekļuve minētajai sistēmai. Komisija izstrādā un uztur šīs sistēmas publisko lietotāja saskarni, kurā sniedz būtisku informāciju tiešajiem lietotājiem par tirgus uzraudzības darbībām.

2.   Komisija turpina izstrādāt un uzturēt elektroniskas saskarnes starp 1. punktā minēto sistēmu un valstu tirgus uzraudzības sistēmām.

3.   Vienotie sadarbības biroji informācijas un saziņas sistēmā ievada šādu informāciju:

4.   Tirgus uzraudzības iestādes informācijas un saziņas sistēmā ievada šādu informāciju saistībā ar produktiem, kas darīti pieejami tirgū un kam veikta padziļināta atbilstības pārbaude, neskarot Direktīvas 2001/95/EK 12. pantu un šīs regulas 20. pantu, un attiecīgā gadījumā saistībā ar produktiem, kurus ieved Savienības tirgū un kuriem saskaņā ar šīs regulas 26. pantu ir apturēts process laišanai brīvā apgrozībā, šādu informāciju:

5.   Ja tirgus uzraudzības iestādes to uzskata par lietderīgu, tās var ievadīt informācijas un saziņas sistēmā jebkādu papildu informāciju saistībā ar pārbaudēm, ko tās veic, un rezultātiem testos, ko tās veikušas vai kas veikti pēc to pieprasījuma.

6.   Ja nepieciešams Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildei un nolūkā mazināt risku, muitas dienesti no valsts muitas sistēmām iegūst informāciju, kas saistīta ar muitas procedūras “laišana brīvā apgrozībā” piemērošanu produktiem saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildi un nosūta to informācijas un saziņas sistēmai.

7.   Komisija izveido elektronisku saskarni, lai varētu pārraidīt datus starp valstu muitas sistēmām un informācijas un saziņas sistēmu. Šo saskarni ievieš četru gadu laikā pēc 8. punktā minētā attiecīgā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki nosaka šā panta 1. līdz 7. punkta īstenošanas pasākumus, un jo īpaši datu apstrādi, ko piemēros datiem, kuri savākti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un nosaka, kādi dati jānosūta saskaņā ar šā panta 6. un 7. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

1.   Lai uzlabotu tirgus uzraudzības efektivitāti Savienībā, Komisija var sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar tirgus uzraudzību, ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, ievērojot nolīgumus, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Visi šādi nolīgumi ir balstīti uz savstarpību, ietver noteikumus par konfidencialitāti, kas atbilst Savienībā piemērojamiem noteikumiem, un nodrošina, ka jebkāda informācijas apmaiņa ir saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Sadarbība vai informācijas apmaiņa inter alia var attiekties uz:

3.   Komisija var apstiprināt tādu īpašu ar produktiem saistītu pirmseksporta kontroļu sistēmu, ko trešā valsts veic produktiem tieši pirms to eksportēšanas uz Savienību, lai pārliecinātos, ka minētie produkti atbilst tiem piemērojamajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Apstiprinājumu var piešķirt attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, attiecībā uz vienu vai vairākām produktu kategorijām vai attiecībā uz produktiem vai produktu kategorijām, ko ražojuši konkrēti ražotāji.

4.   Komisija sagatavo un uztur tādu produktu vai produktu kategoriju sarakstu, attiecībā uz ko ir piešķirts apstiprinājums, kā minēts 3. punktā, un dara šo sarakstu pieejamu sabiedrībai.

5.   Trešai valstij apstiprinājumu saskaņā ar 3. punktu var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.   Ja šāds apstiprinājums ir piešķirts, attiecībā uz šiem produktiem vai produktu kategorijām, ko ieved Savienības tirgū, 3. punktā minēto importa kontroļu riska novērtējumā iekļauj piešķirtos apstiprinājumus.

Tomēr saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes var veikt kontroles pasākumus tiem produktiem vai produktu kategorijām, ko ieved Savienības tirgū, tostarp lai nodrošinātu, ka pirmseksporta kontroles, ko veic trešā valsts, ir efektīvas, lai noteiktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

7.   Šā panta 3. punktā minētajā apstiprinājumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kuras atbildībā ir jāveic pirmseksporta kontroles, un šī kompetentā iestāde ir partneris visa veida saziņai ar Savienību.

8.   Šā panta 7. punktā minētā kompetentā iestāde nodrošina oficiālās produktu pārbaudes pirms to ievešanas Savienībā.

9.   Ja Savienības tirgū ievedamo produktu kontrolēs, kas minētas šā panta 3. punktā, atklājas būtiskas neatbilstības, tirgus uzraudzības iestādes par to nekavējoties ziņo Komisijai, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, un pielāgo šādu produktu kontroļu līmeni.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu katru konkrēto sistēmu produktu pirmseksporta kontrolēm, kas minētas šā panta 3. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

11.   Komisija regulāri uzrauga saskaņā ar šā panta 3. punktu piešķirta apstiprinājuma pareizu darbību. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai atsauktu minēto apstiprinājumu, ja tiek konstatēts, ka produkti, ko ieved Savienības tirgū, ievērojamā skaitā gadījumu neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā. Komisija nekavējoties par to informē attiecīgo trešo valsti.

12.   Ar produktu saistītas pirmseksporta kontroles sistēmu novērtē saskaņā ar 42. panta 4. punktu.

1.   Savienība finansē 31. pantā minētā Tīkla uzdevumu izpildi un 12. pantā minētās salīdzinošās izvērtēšanas.

2.   Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība var finansēt:

3.   Savienība finansē 34. panta 7. punktā minēto elektronisko saskarni, tostarp 34. pantā minētās informācijas un saziņas sistēmas izstrādi, kas rada iespēju tai saņemt elektronisku datu automātiskas plūsmas no valstu muitas sistēmām.

4.   Savienība finansē elektroniskās saskarnes, kas minētas 34. panta 2. punktā un kas rada iespēju apmainīties ar datiem starp 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu un valstu tirgus uzraudzības sistēmām.

5.   Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā norādīto darbību atbalstam īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (52) vai nu tieši, vai uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajām struktūrām.

6.   Apropriācijas, ko piešķir šajā regulā minētajām darbībām, katru gadu nosaka budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošajai finanšu shēmai.

7.   Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras vajadzīgas to darbību pārvaldībai, kas noteiktas šajā regulā, un šo darbību mērķu sasniegšanai. Šie izdevumi ietver izdevumus par pētījumu veikšanu, ekspertu sanāksmju organizēšanu, informēšanu un komunikācijas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar tirgus uzraudzības darbību vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas radušies Komisijai.

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (53) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (54) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts atbilstoši šai regulai, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kas skar Savienības finansiālās intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

1.   Regulu (EK) Nr. 765/2008 groza šādi:

2.   Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 765/2008 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas noteikumiem, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas III pielikumā.

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas un par II pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumu, ar kuriem nosaka uzņēmēju pienākumus, pārkāpumiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

3.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 16. oktobrim minētos noteikumus dara zināmus Komisijai, ja tie nav darīti zināmi iepriekš, un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

1.   Līdz 2026. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu attiecībā pret tās mērķiem un iesniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.   Ziņojumā novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, jo īpaši attiecībā uz neatbilstošu produktu skaita samazināšanu Savienības tirgū, efektīvu un iedarbīgu Savienības saskaņošanas tiesību aktu ieviešanu Savienībā, kompetento iestāžu sadarbības uzlabošanu un to produktu kontroles uzlabošanu, ko ieved Savienības tirgū, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz uzņēmējdarbību un jo īpaši uz MVU. Turklāt izvērtēšanā arī novērtē šīs regulas darbības jomu, to, cik efektīva ir salīdzinošās izvērtēšanas sistēma un Savienības finansējumu saņemošās tirgus uzraudzības darbības, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas un tiesību aktu prasības, kā arī iespējas vēl vairāk uzlabot sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem.

3.   Līdz 2023. gada 16. jūlijam Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par 4. panta noteikumu īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši novērtē minētā panta piemērošanas jomu, tā ietekmi un saistīto noteikumu izmaksas un ieguvumus. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno izskatīšanai leģislatīva akta priekšlikumu.

4.   Četru gadu laikā pēc tam, kad pirmo reizi apstiprināta konkrēta ar produktu saistītas pirmseksporta kontroles sistēma saskaņā ar 35. panta 3. punktu, Komisija veic tās ietekmes un izmaksu efektivitātes novērtējumu.

5.   Lai veicinātu šīs regulas īstenošanu, Komisija izstrādā vadlīnijas 4. panta praktiskai īstenošanai tirgus uzraudzības iestāžu un uzņēmēju vajadzībām.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu attiecībā uz šīs regulas 11. panta 4. punktā, 21. panta 9. punktā, 25. panta 8. punktā un 35. panta 10. un 11. punktā minētajām īstenošanas pilnvarām, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.