EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R1011

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1011 (2018. gada 13. decembris), ar ko groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565 attiecībā uz konkrētiem reģistrācijas nosacījumiem, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas nolūkā (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/8442

OV L 165, 21.6.2019, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1011/oj

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1011

(2018. gada 13. decembris),

ar ko groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565 attiecībā uz konkrētiem reģistrācijas nosacījumiem, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas nolūkā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu un 33. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas mērķis ir panākt mazinātu atkarību no banku aizdevumiem un uz tirgu balstīta finansējuma avotu dažādošanu attiecībā uz visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un veicināt MVU obligāciju un akciju emisiju publiskos tirgos. Savienībā reģistrētas komercsabiedrības, kas vēlas piesaistīt kapitālu no tirdzniecības vietām, saskaras ar lielām vienreizējām un pastāvīgām izmaksām saistībā ar informācijas sniegšanu un atbilstības nodrošināšanu, kas pat var atturēt no atļaujas iegūšanas tirdzniecībai Savienības tirdzniecības vietās. Turklāt akcijas, ko Savienības tirdzniecības vietās emitējuši MVU, parasti cieš no zemākas pakāpes likviditātes un lielāka svārstīguma, kas palielina kapitāla cenu, šo finansējuma avotu padarot pārāk apgrūtinošu.

(2)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tika izveidots jauns tirdzniecības vietu veids – MVU izaugsmes tirgi – kā daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) apakšgrupa, lai palielinātu MVU iespējas piesaistīt kapitālu un veicinātu uz emitentiem, kas ir MVU, orientēto specializēto tirgu turpmāko attīstību. Direktīvā 2014/65/ES tiek arī aicināts: “Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību”.

(3)

Lai nodrošinātu MVU izaugsmes tirgu likviditāti un rentabilitāti, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgos, ir MVU, kuri emitē pašu kapitāla vai parāda vērtspapīrus. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES MVU kapitāla vērtspapīru emitenti ir definēti kā uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitalizācijas apmērs bija mazāks par 200 miljoniem EUR, balstoties uz iepriekšējo trīs kalendāro gadu cenas piedāvājumiem gada beigās. No otras puses, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (2) noteikts, ka MVU emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents (kas emitē vienīgi parāda vērtspapīrus), būtu jāievēro vismaz divi no trim šādiem nosacījumiem: i) darbinieku skaits (mazāk nekā 250), ii) kopējā bilance (mazāk nekā 43 miljoni EUR) un iii) gada neto apgrozījums (mazāk nekā 50 miljoni EUR). Tika konstatēts, ka šī prasība emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, lai kvalificētos kā MVU, ir pārāk ierobežojoša, jo šādi emitenti mēdz būt lielāki nekā tradicionālie MVU. Tā rezultātā daudzi emitenti, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, nevar kvalificēties kā MVU saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/565, lai gan tie joprojām ir salīdzinoši nelieli. Tā kā daudzas DTS, kuru specializācija ir MVU parāda emisijas vai kas atļauj gan obligāciju, gan akciju emisiju, nevar sasniegt 50 % tādu emitentu robežvērtību, kas kvalificējami kā MVU, tās nevar reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgi. Savukārt, ja DTS operatori neizmanto MVU izaugsmes tirgu regulējumu, emitenti šajās DTS nevar gūt labumu no vieglākām regulatīvajām prasībām, kas paredzētas, lai veicinātu iekļaušanu biržas sarakstos un emisijas šādos MVU izaugsmes tirgos. Lai ļautu vairāk DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, emitenta parāda vērtspapīru emisiju (izņemot aizdevumus) nominālā vērtība būtu jānosaka kā vienīgais kritērijs, lai MVU izaugsmes tirgu vajadzībām kā MVU kvalificētu emitentu, kurš emitē vērtspapīrus, kas nav kapitāla vērtspapīri. Komisija uzraudzīs, cik iedarbīga ir MVU emitenta, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, jaunā definīcija, kas ļauj DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, un tās ietekmi uz tirgus attīstību un ieguldītāju uzticību.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 ir norādīts, ka MVU izaugsmes tirgum nevajadzētu paredzēt noteikumus, kas emitentiem rada lielāku slogu nekā noteikumi, kurus emitentiem piemēro regulētajos tirgos. Tomēr Deleģētās regulas (ES) 2017/565 78. panta 2. punkta g) apakšpunktā paredzēta prasība emitentiem MVU izaugsmes tirgos publicēt pusgada finanšu ziņojumu. Emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, kuru mērķis ir piesaistīt profesionālus klientus regulētos tirgos, no otras puses, nepiemēro to pašu pienākumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (3). Pusgada finanšu ziņojumu sagatavošana ir izrādījusies par nesamērīgu pienākumu, kas noteikts MVU izaugsmes tirgus emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti. Tā kā daudzām DTS, kuras koncentrējas uz MVU, nav nepieciešams pusgada finanšu ziņojums emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, šķiet, ka šāda Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 noteiktā obligāta prasība tikai attur DTS dalībniekus reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem. Tādēļ MVU izaugsmes tirgus operatoram vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, noteikt par pienākumu publicēt pusgada ziņojumus.

(5)

Ir novērtos, ka daži MVU izaugsmes tirgus emitenti publiskajā apgrozībā izvieto ierobežotu to emitēto akciju kapitālu, kas minēto akciju tirdzniecību padara riskantāku ieguldītājiem, un tas negatīvi ietekmē likviditāti. Tas savukārt darbojas kā stimula trūkums ieguldītājiem ieguldīt MVU izaugsmes tirgos kotētās akcijās. Lai nodrošinātu akciju likviditāti un palielinātu ieguldītāju uzticību, MVU izaugsmes tirgus operatoriem būtu jānosaka minimālais akciju apmērs laišanai apgrozībā tirdzniecībai (“brīvās apgrozības minimums”) kā nosacījums, lai pirmo reizi saņemtu tirdzniecības atļauju. MVU izaugsmes tirgus operatoriem tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt atbilstīgu robežvērtību, balstoties uz konkrētiem tirgus apstākļiem, tostarp to, vai minētais apmērs būtu jāizsaka absolūtā vērtībā vai procentos no kopējā emitētā akciju kapitāla.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/565.

(7)

Vēsturiskajiem MVU izaugsmes tirgu operatoriem būtu jāpiešķir minimāls laikposms pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai tie pielāgotu savus reģistrācijas nosacījumus. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro trīs mēnešus pēc tās stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza šādi:

1)

regulas 77. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Emitentu, kas nevienā tirdzniecības vietā netirgo kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentus, Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunkta vajadzībām uzskata par MVU, ja tā parāda vērtspapīru emisiju nominālā vērtība iepriekšējā kalendārā gada laikā visās tirdzniecības vietās Savienībā nepārsniedz 50 miljonus EUR.”;

2)

regulas 78. panta 2. punktu groza šādi:

a)

pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)

pieprasa emitentiem, kas pirmo reizi lūdz atļauju tirgot savas akcijas tās tirdzniecības vietā, piešķirt minimālo summu no to emitētajām akcijām, kas ir pieejamas tirdzniecībai DTS, saskaņā ar robežvērtību, kas jānosaka šīs DTS operatoram un ko izsaka vai nu kā absolūto vērtību, vai kā procentuālo daļu no kopējā emitētā akciju kapitāla.”;

b)

pievieno šādu daļu:

“DTS operators var atbrīvot emitentus, kuriem nav pašu kapitāla instrumentu, kurus tirgo DTS, no prasības publicēt pusgada finanšu ziņojumus, kas minēti šā punkta pirmās daļas g) apakšpunktā. Ja DTS operators izmanto tiesības saskaņā ar šīs daļas pirmo teikumu, kompetentā iestāde šā punkta pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos nepieprasa to, lai emitenti, kam nav pašu kapitāla instrumentu, kurus tirgo DTS, reizi pusgadā publicētu finanšu ziņojumus.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 11. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(2)  Komisijas 2016. gada 25. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.), 77. panta 2. punkts.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).


Top