Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0981

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/981 (2019. gada 8. marts), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2019/1900

OJ L 161, 18.6.2019, p. 1–130 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/981/oj

18.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/981

(2019. gada 8. marts),

ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 35. panta 9. punktu, 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 56. pantu, 86. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 97. panta 1. punktu, 111. panta 1. punkta a), b), c), e), f), fa), i), j), k) un l) apakšpunktu, 211. panta 2. punktu un 234. pantu,

tā kā:

(1)

Pieredze, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības guvušas Direktīvas 2009/138/EK piemērošanas pirmajos gados, būtu jāizmanto, lai pārskatītu metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasības standarta formulu.

(2)

Komisijas priekšlikums jaunai regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (2), ir vērsts uz to, lai novērstu ES mēroga tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas. Šajā priekšlikumā ir paredzēts izveidot InvestEU konsultāciju centru, kam būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība un InvestEU portāla izstrāde, kas ieguldītājiem nodrošinātu viegli pieejamu un lietotājam draudzīgu investīciju projektu datubāzi. Tādējādi InvestEU atbalstīs ieguldījumus mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai obligāciju, aizdevumu vai privātā kapitāla veidā, kā arī citus ilgtermiņa ieguldījumus kapitāla vērtspapīros. Standarta formulā maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai nav paredzēti īpaši noteikumi ieguldījumiem privāti izvietotos parāda instrumentos, privātā kapitāla vērtspapīros un ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros. Ņemot vēra gaidāmo uzlabojumu piekļuvei šādiem ieguldījumiem, ko panāks ar InvestEU portālu, būtu jāievieš šādi konkrēti noteikumi. Turklāt, ņemot vērā 2015. gada 30. septembra Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei, būtu jāveicina vairāk ieguldījumu Eiropā un būtu jāatvieglo piekļuve kapitāla vērtspapīriem un aizdevumu finansējumam Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāgroza privātā kapitāla vērtspapīru un privāti izvietotu parāda instrumentu prudenciālā uzraudzība, lai likvidētu nepamatotus šķēršļus ieguldījumiem šajās aktīvu kategorijās.

(3)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas apdrošināšanas nozarē, un ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas citās finanšu nozarēs, daži noteikumi, ko piemēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ciktāl šāda saskaņošana ir samērīga ar to dažādajiem darījumdarbības modeļiem.

(4)

Tirdzniecības riska darījumi ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (CCP) gūst labumu no daudzpusējā ieskaita un zaudējumu sadales mehānisma, ko nodrošina atbilstīgi CCP. Minētie tirdzniecības riska darījumi ir samazinājuši darījumu partneru kredītrisku, un līdz ar to tiem būtu jāpiemēro zemāka pašu kapitāla prasība nekā riska darījumiem ar darījumu partneriem, kuri negūst labumu no CCP mehānismiem. Saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 111. panta 1. punkta fa) apakšpunktu darījumu partnera saistību neizpildes riska aprēķinā ar standarta formulu būtu jāņem vēra tirdzniecības riska darījumi ar atbilstīgiem CCP tādā veidā, kas ir konsekvents ar šādiem riska darījumiem piemērojamajām kapitāla prasībām, kuras piemērojamas kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

(5)

Lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķi par ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, būtu jāveicina apdrošinātāju ieguldījumi privāti izvietotos parāda instrumentos. Šajā nolūkā būtu jānosaka kritēriji, kas ļauj piešķirt 2. līmeņa kredītkvalitātes pakāpi vai 3. līmeņa kredītkvalitātes pakāpi obligācijām un aizdevumiem, par kuriem norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums nav pieejams, pamatojoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas iekšējo kredītnovērtējumu.

(6)

Būtiskas to datu izmaiņas, kas izmantoti, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgajām bezriska procentu likmju termiņstruktūrām, var radīt situāciju, kad agrāk izmantotie datu avoti vairs nav pieejami. Turklāt uzlabota datu pieejamība var padarīt novecojušas metodes, kas izmantotas, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgajām bezriska procentu likmju termiņstruktūrām. Ja būtiski mainās tirgus apstākļi, var rasties nepieciešamība atkārtoti novērtēt parametrus, tostarp galīgo nākotnes likmi, bezriska procentu likmju ekstrapolācijas sākumpunktu vai konverģences periodu līdz galējai nākotnes likmei. Tādēļ būtu jāparedz noteikumi, lai novērtētu, vai potenciālās izmaiņas datos un paņēmienos, kas izmantoti, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, ir samērīgas ar to metožu pārredzamības, piesardzības, uzticamības un konsekvences mērķiem, kuras izmanto, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru laika gaitā. Šajā nolūkā EAAPI var iesniegt Komisijai novērtējumu par ietekmi, ko radījušas izmaiņas paņēmienos, datu specifikācijās vai parametros un par izmaiņu proporcionalitāti attiecībā uz būtiskām datu izmaiņām.

(7)

Pārredzamu, piesardzīgu, uzticamu un konsekventu metožu mērķis, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgajām bezriska procentu likmju termiņstruktūrām laika gaitā, būtu jāpiemēro arī komponentu, jo īpaši svārstīguma pielāgojuma, līmenī. Lai nodrošinātu pārredzamību, piesardzību, ticamību un konsekvenci laika gaitā, metode, ar ko nosaka tehnisko informāciju par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) piemēroto svārstīguma pielāgojumu, jo īpaši valsts komponenta aktivizēšanu, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 77.d panta 4. punktā, būtu jāpārskata, ja pierādījumi liecina, ka šī metode neatbilst mērķiem, un kā daļa no Komisijas veiktās pārskatīšanas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 77.f panta 3. punktu.

(8)

Pašu kapitāla posteņi, kas ir iemaksātie subordinētie savstarpējo apdrošināšanas dalībnieku konti, iemaksātās priekšrocību akcijas un saistītais akciju emisijas uzcenojuma konts, un iemaksātās subordinētās saistības, var nodrošināt daļēju galveno zaudējumu segšanas mehānismu attiecībā uz gadījumiem, kad trīs mēnešus pēc kārtas ir pārkāpta maksātspējas kapitāla prasība. Būtu jānosaka kritēriji, kas precizē, kādā mērā šādi posteņi atbilst pirmā līmeņa pašu kapitālam.

(9)

Būtu jāizvairās no pamata pašu kapitāla zaudējumiem, ko rada nodokļu ietekme, ja tiek izmantots galvenais zaudējumu segšanas mehānisms. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieprasīt atbrīvojumu no šā mehānisma piemērošanas. Tomēr pirms atbrīvojuma piešķiršanas uzraudzības iestādēm būtu jānovērtē, vai pastāv liela un ticama iespējamība, ka mehānisma nodokļu ietekme varētu ievērojami vājināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokli.

(10)

Būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ekonomikas dalībniekiem apdrošināšanas nozarē un citās finanšu nozarēs. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt iespējai, saņemot iepriekšēju uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, atmaksāt vai izpirkt pašu kapitāla posteni pirmo piecu gadu laikā pēc tā emisijas datuma, ja ir neparedzētas izmaiņas pašu kapitāla posteņa regulatīvajā klasifikācijā, kas varētu izraisīt to, ka šis postenis tiek izslēgts no pašu kapitāla, vai gadījumā, ja ir neparedzētas izmaiņas šim postenim piemērojamajā nodokļu režīmā.

(11)

Ar caurskatāmības pieeju būtu jānodrošina, ka riski, kam ir pakļauta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, ir pienācīgi ietverti neatkarīgi no uzņēmuma ieguldījumu struktūrām. Tāpēc šī pieeja būtu jāpiemēro tiem uzņēmumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kuru galvenais mērķis ir aktīvu turēšana vai pārvaldīšana minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā.

(12)

Ja attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai ieguldījumiem, kas sagrupēti kā fondi, nevar piemērot caurskatāmības pieeju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāatļauj izmantot vienkāršotu pieeju, pamatojoties uz pēdējo paziņoto kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vai fonda aktīvu sadalījumu, ja šāda vienkāršota pieeja ir samērīga ar attiecīgo risku veidu, apjomu un sarežģītību.

(13)

Polises apturēšanas riska apakšmoduļiem ir nepieciešams veikt sarežģītus aprēķinus, kuru pamatā ir vienas apdrošināšanas polises. Ja šāda sarežģītība nav samērīga ar risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuri piemīt minētajiem apakšmoduļiem, vajadzētu būt iespējai aprēķinus par šiem apakšmoduļiem balstīt uz apdrošināšanas polišu grupām, nevis tikai uz vienas apdrošināšanas polisēm, ja vien šādas grupas nerada būtisku kļūdu.

(14)

Dabas katastrofu riska aprēķinā ar standarta formulu būtu jāņem vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska darījumu raksturs, apjoms un sarežģītība attiecībā pret šādu risku. Dabas katastrofu riska aprēķinā ar standarta formulu ir nepieciešams, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības noteiktu savu summu, kas apdrošināta riska zonās. Ne visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir informācija par riska zonas līmeni, kas nepieciešams minētajam aprēķinam to iekšējās sistēmās, tādēļ šādām sabiedrībām varētu būt dārgi sagatavot šādu informāciju. Tādēļ minētajām sabiedrībām vajadzētu būt iespējai savu aprēķinu balstīt uz riska zonu grupām, ja šādi grupējumi ir labi pamatoti un proporcionāli riska darījumam.

(15)

Lai aprēķinātu standarta formulas ugunsgrēka riska apakšmoduļa kapitāla prasību, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir jānosaka lielākā ugunsdrošības riska koncentrācija. Lai ierobežotu aprēķina slogu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt iespējai ierobežot savu identifikācijas procesu attiecībā uz lielāko ugunsgrēka riska koncentrāciju uz vidi, kurā atrodas to lielākā ugunsbīstamība, ja šāda pieeja ir proporcionāla apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību riska darījuma raksturam, apjomam un sarežģītībai.

(16)

Standarta formulas kapitāla prasības vienkāršotie aprēķini dzīvības un veselības apdrošināšanas mirstības riska apakšmoduļiem būtu jāgroza, lai atspoguļotu to, ka apdrošināšanas polišu riskam pakļautais kapitāls laika gaitā var mainīties.

(17)

Izmaksām, kas saistītas ar reitingu iegūšanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, izmantojot standarta formulu, vajadzētu būt samērīgām ar saistītā aktīvu riska veidu, mērogu un sarežģītību. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir norīkojušas ārēju kredītnovērtējumu aģentūru, būtu jāspēj izmantot vienkāršotu aprēķinu attiecībā uz minētajām parāda portfeļa daļām, par kurām minētā ārējā kredītnovērtējumu aģentūra ārēju kredītnovērtējumu nav sniegusi.

(18)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas darījumu partnera saistību nepildīšanas riska gadījumā izmanto standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, ir jāņem vērā darījumu partnera aktīvu daļa, kam piemēro nodrošinājuma līgumus. Būtu jāizvairās no nesamērīga sloga, aprēķināšanai izmantojot standarta formulu. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas darījumu partnera saistību nepildīšanas riska gadījumā izmanto standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, vajadzētu būt iespējai aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību darījumu partnera saistību nepildīšanas riska gadījumā, balstoties uz pieņēmumu, kas vairāk nekā 60 % no darījumu partnera aktīviem piemēro nodrošinājuma līgumus.

(19)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas darījumu partnera saistību nepildīšanas riska gadījumā izmanto standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, kapitāla prasības aprēķināšanai darījuma partnera saistību nepildīšanas riskam 1. tipa riska darījumiem izmanto īpašu formulu, ja 1. tipa riska darījumu zaudējumu sadalījuma standartnovirze ir mazāka par 7 %. Jāizvairās no nesamērīga sloga šīs prasības aprēķināšanā. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt iespējai aprēķināt kapitāla prasību darījuma partneru saistību nepildīšanas riskam 1. tipa riska darījumiem, izmantojot to pašu formulu, ko piemēro, ja zaudējumu sadalījuma standartnovirze 1. tipa riska darījumiem ir no 7 % līdz 20 %.

(20)

Riska mazināšanas efekta aprēķināšana attiecībā uz parakstīšanas risku ir sarežģīta un var radīt nesamērīgu slogu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas darbojas nedzīvības apdrošināšanas darījumdarbības sektorā. Tādēļ ir lietderīgi ļaut apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām izmantot vienkāršotu formulu, ja minētās vienkāršotās formulas izmantošana ir samērīga ar uzņēmuma darījuma partnera riska profila būtību un sarežģītību.

(21)

Riska prasībai prēmijām nākotnes līgumos nevajadzētu nepamatoti sankcionēt līgumus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai vairāk, lai ņemtu vērā viszemāko risku, kas saistīts ar nākotnes prēmijām no līgumiem ar garākiem termiņiem. Tādēļ attiecībā uz nākotnes līgumiem, kuru termiņš ir vairāk nekā viens gads, apjoma mēram nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un NSLT veselības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riskam būtu jāveido tikai 30 % no nākotnes prēmijām.

(22)

Sabiedrības faktiskais riska darījums, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību dabas katastrofu riskam, būtu jāatspoguļo maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā ar standarta formulu. Tādēļ aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību dabas katastrofu riskam ar standarta formulu, būtu jāņem vērā līgumā noteiktās robežvērtības kompensācijai par dabas katastrofām.

(23)

Cilvēka radītas katastrofas riska maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā būtu jāatspoguļo riski, kuriem ir pakļautas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības. Tāpēc uz scenāriju balstīto minētās prasības aprēķinu pamatā attiecībā uz jūras risku, aviācijas risku un ugunsgrēku risku jābūt lielākajiem riska darījumiem, pēc tam, kad atskaitītas summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas vai īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām.

(24)

Nav lietderīgi jūras riska apakšmoduļa tankkuģu sadursmes scenāriju attiecināt arī uz izpriecu kuģiem vai stingrām piepūšamām laivām. Tādēļ minētais scenārijs būtu jāpiemēro tikai kuģiem, kuru minimālā apdrošināšanas summa ir vismaz 250 000 EUR.

(25)

Apdrošinātāju tiešie ieguldījumi biržas sarakstā neiekļautos kapitāla vērtspapīros var veicināt Savienības mērķi panākt ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi. Tādēļ būtu jāveicina minētie ieguldījumi. Līdz ar to aprēķinot kapitāla prasību kapitāla vērtspapīru riskam ar standarta formulu, augstas kvalitātes biržas sarakstā neiekļautiem kapitāla vērtspapīru portfeļiem vajadzētu gūt labumu no tāda paša režīma, ko piemēro kapitāla vērtspapīriem, kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētos tirgos. Būtu jānosaka kritēriji, lai nodrošinātu, ka augstas kvalitātes biržas sarakstā neiekļautam kapitāla vērtspapīru portfelim ir pietiekami neliels sistemātisks risks.

(26)

Apdrošinātājiem ir būtiska nozīme kā ilgtermiņa ieguldītājiem, un kapitāla vērtspapīru ieguldījumi ir svarīgi reālās ekonomikas finansēšanai. Tādēļ būtu jāveicina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības veic ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumus, saskaņojot režīmus attiecībā uz ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem un stratēģiskiem kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību ar standarta formulu, ietverot korelācijas matricas. Lai nodrošinātu ieguldījumu ilgtermiņa raksturu, kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulī būtu jāievieš ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumu portfelis un citi aktīvi, kas saskan ar skaidri noteiktu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli. Lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas, aktīvu portfelim un saistību portfelim vajadzētu būt līdzīgām vērtībām, un katram no tiem nebūtu jāveido vairāk nekā pusi no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas bilances kopapjoma.

(27)

Tāds pats režīms būtu jāpiemēro atsevišķiem kapitāla vērtspapīriem, kas ir iekļauti EEZ biržas sarakstos, un ieguldījumiem, kas veikti, izmantojot konkrētus fondu veidus. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāļauj piemērot noteikumus, kas piemērojami ilgtermiņa ieguldījumiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu, kvalificētu riska kapitāla fondu, slēgta veida alternatīvu ieguldījumu fondu vai Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu līmenī, ja attiecīgais fonda pārvaldnieks ir saņēmis atļauju darbībai EEZ.

(28)

Kapitāla prasības aprēķins attiecībā uz likmju starpības riska apakšmoduli, izmantojot standarta formulu, nevajadzētu traucēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām ieguldīt augstas kvalitātes privātos izvietojumos, kas bieži ir bez reitinga. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var būt noslēgusi līgumu ar kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību par līdzieguldījumiem obligācijās un aizdevumos, par ko nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums. Šādā gadījumā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu jāļauj izmantot minētās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības apstiprinātās uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas rezultātus, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību, ja šīs kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā. Tas pats attiektos uz gadījumiem, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir noslēgusi līgumu ar citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kas izmanto apstiprinātu iekšējo modeli saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 100. pantu.

(29)

Tiesību aktiem, kas attiecas uz finanšu nozari, vajadzētu būt konsekventiem, vienlaikus ņemot vērā nozaru darījumdarbības modeļa atšķirības, atšķirīgus elementus kapitāla prasību noteikšanā vai citus faktorus. Tāpēc noteikumi, kuri apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāpiemēro tādu garantiju atzīšanai, ko emitējušas reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, būtu jāsaskaņo ar tādiem noteikumiem, ko piemēro kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(30)

Atvasinātie instrumenti pakļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības darījumu partneru saistību nepildīšanas riskam neatkarīgi no tā, vai šie atvasinātie instrumenti tiek turēti riska ierobežošanai vai spekulācijām. Tāpēc visi atvasinātie instrumenti būtu jāuzskata par 1. tipa riska darījumiem standarta formulas darījuma partneru saistību nepildīšanas riska modulī.

(31)

Būtu jānovērš atšķirības aprēķinu secībā attiecībā uz kapitāla prasību tirgus riska koncentrācijai, izmantojot standarta formulu. Tāpēc atsevišķi riska darījumi vispirms būtu jāattiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm un attiecīgajiem riska darījumu vērtības pārsnieguma limitiem, un pēc tam riska faktori būtu jāpiemēro viena parādnieka riska darījumu līmenī.

(32)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nevajadzētu izmantot pārāk optimistiskus pieņēmumus, prognozējot turpmāku ar nodokli apliekamo peļņu pēc ārkārtas zaudējumu scenārija. Tādēļ, aprēķinot ar standarta formulu atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēju, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāņem vērā to finanšu un maksātspējas stāvoklis pēc tūlītēja zuduma un lielāka nenoteiktība attiecībā uz nākotnes ar nodokli apliekamās peļņas prognozi. Turklāt pieņēmumiem par turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu pēc tūlītēja zuduma, tostarp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu atdeves aplēsēm, nevajadzētu būt labvēlīgākiem par pieņēmumiem, kas piemēroti atlikto nodokļu novērtēšanai bilancē, un plānotajai kopējai jaunu darījumu summai nebūtu jāpārsniedz darījumarbības plānošanas prognozes. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāļauj uzņemties lielāku atdevi, nekā paredzēts attiecīgajā procentu likmju termiņstruktūrā, ja tās var pierādīt, ka minētā atdeve tiks realizēta pēc tūlītēja zuduma.

(33)

Maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai ar standarta formulu būtu jāatspoguļo izmaiņas riska pārvaldības praksē, jo īpaši attiecībā uz riska mazināšanas metožu izmantošanu. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt iespējai ņemt vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, tostarp gadījumos, kad šīs metodes tiek aizstātas ar līdzīgu struktūru, kad tās beidzas, vai ja šīs metodes tiek pielāgotas, lai atspoguļotu izmaiņas aptvertajos riska darījumos, ja šāda aizstāšana vai korekcija ir ierobežota līdz vienai reizei nedēļā. Standarta formulai būtu arī jānodrošina savstarpējā ieskaita līgumi starp atvasināto instrumentu un riska ierobežošanas stratēģijām, ja kopā vairākiem līguma noteikumiem ir riska mazināšanas metodes ietekme. Iespējamās novirzes starp standarta formulā atspoguļoto riska mazināšanas ietekmi, no vienas puses, un faktisko riska mazināšanas ietekmi, no otras puses, un bāzes riska novērtējumu būtu jāietver sabiedrības pašu riska un maksātspējas novērtējumā.

(34)

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nevajadzētu tikt nesamērīgi sankcionētām gadījumos, kad pārapdrošināšanas darījuma partneris vairs neatbilst tā maksātspējas kapitāla prasībai, taču tas joprojām atbilst minimālajai kapitāla prasībai. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāatļauj uz laiku līdz sešiem mēnešiem daļēji ņemt vērā ar šo pārapdrošināšanas darījuma partneri noslēgto pārapdrošināšanas līgumu risku mazinošo ietekmi. Ja pārapdrošināšanas darījuma partneris vairs neatbilst tā minimālā kapitāla prasībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vairs nevajadzētu ņemt vērā nekādu riska mazināšanas efektu no pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar minēto pārapdrošināšanas darījumu partneri.

(35)

Zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgumiem būtu jāpiemēro līdzīgs režīms, ko piemēro zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgumiem maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā ar standarta formulu. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu spēt ņemt vērā riska mazināšanu, ko nodrošina zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgumi, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību standarta formulā ar sabiedrības īpašajiem parametriem, nosakot standartizētu metodi sabiedrības īpašā parametra aprēķināšanai, lai aizstātu neproporcionālās pārapdrošināšanas standarta parametru.

(36)

Atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēja būtiski ietekmē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspēju. Tādēļ apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai būtu jāpieņem riska pārvaldības politika attiecībā uz atliktajiem nodokļiem, kurā ņemta vērā šo atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēja. Konkrētāk, minētajā politikā būtu jānosaka pienākumi, lai novērtētu pamatā esošos pieņēmumus, kas piemēroti nākotnes ar nodokli apliekamās peļņas prognozei.

(37)

Maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam individuālā un grupas līmenī jābūt konsekventam. Ja caurskatāmības pieeju piemēro individuālā līmenī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai ieguldījumiem, kas sagrupēti kā fondi, kuri ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības saistītie uzņēmumi, caurskatāmības pieeja būtu jāpiemēro arī grupas līmenī. Ja šie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai fondi ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupu meitasuzņēmumi, maksātspējas kapitāla prasības aprēķins būtu jābalsta uz pieņēmumu par pilnīgu diversifikāciju ar citiem konsolidētajiem aktīviem un saistībām.

(38)

Aprēķinot kapitāla prasību valūtas riskam attiecībā uz grupu, būtu jāatspoguļo šīs grupas konkrētā ekonomiskā situācija, jo īpaši gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības ir denominētas dažādās valūtās. Šā iemesla dēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām būtu jāspēj izvēlēties citu atsauces valūtu, nevis to, kas izmantota konsolidēto pārskatu sagatavošanai, ja valūtas risku konsolidētajā grupas maksātspējas kapitāla prasībā aprēķina, pamatojoties uz standarta formulu. Šai izvēlei būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem, piemēram, valūtu, kurā ir denominēta grupas tehnisko rezervju vai pašu kapitāla būtiska summa.

(39)

Standarta formulas aprēķins nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska apakšmoduļiem, veselības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska apakšmoduļiem un dabas katastrofu riska apakšmodulim būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunākos empīriskos pierādījumus par prēmiju rezervēm un nenomaksāto prasījumu rezervēm.

(40)

Masveida nelaimes gadījumu un nelaimes gadījumu koncentrācijas kapitāla prasības sarežģītības aprēķinam vajadzētu būt samērīgam ar to riska veidu, mērogu un sarežģītību, kam ir pakļautas sabiedrības, kuras piedāvā veselības apdrošināšanu. Tādēļ no minētā aprēķina vairs vajadzētu svītrot notikuma veidu, kas attiecas uz nelaimes gadījuma izraisītu invaliditāti, kas ilgst 10 gadus.

(41)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 (3) ir arī vairākas drukas kļūdas, piemēram, nepareizas iekšējās atsauces, kas būtu jālabo.

(42)

Lai izvairītos no traucējumiem nedzīvības un veselības apdrošināšanas tirgū, jo īpaši attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas darbojas tikai vienā darījumdarbības virzienā, būtu jādod pietiekams laiks, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavotos izmaiņām nedzīvības apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska aprēķinā. Tāpēc minētās izmaiņas nebūtu jāpiemēro pirms 2020. gada 1. janvāra.

(43)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/35,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2015/35

Deleģēto regulu (ES) 2015/35 groza šādi:

1)

regulas 1. pantam pievieno šādu 59. līdz 63. punktu:

“59.

CCP ir centrālais darījumu partneris, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā (*1);

60.

“neaizskaramība bankrota gadījumā” saistībā ar klienta aktīviem nozīmē to, ka pastāv efektīvi pasākumi, kas nodrošina, lai CCP vai tīrvērtes dalībnieka maksātnespējas gadījumā aktīvi attiecīgi nebūtu pieejami šā CCP vai tīrvērtes dalībnieka kreditoriem vai lai aktīvi nebūtu pieejami tīrvērtes dalībniekam, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc tāda klienta vai tādu klientu saistību neizpildes, kuri nav tie, kas sniedza minētos aktīvus;

61.

“klients” ir klients atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā vai uzņēmums, kas ar tīrvērtes dalībnieku ir vienojies par netiešas tīrvērtes kārtību saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu;

62.

“tīrvērtes dalībnieks” ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

63.

“ar CCP saistīts darījums” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punktā minēts līgums vai darījums starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, kas ir tieši saistīts ar minētajā punktā norādīto līgumu vai darījumu starp tīrvērtes dalībnieku un CCP.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saistības, kas neattiecas uz jau samaksātajām prēmijām, nav attiecināmas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, ja ir izpildītas visas turpmāk minētās prasības:

a)

līgums neparedz kompensāciju konkrētam neskaidram notikumam, kas negatīvi ietekmē apdrošināto personu;

b)

līgums neietver labumu finansiālo garantiju;

c)

sabiedrība nevar likt apdrošinājuma ņēmējam maksāt nākotnes prēmiju par šiem pienākumiem.”;

b)

6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu var sadalīt divās daļās un ja viena no šīm daļām atbilst 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, visas saistības, kuras neattiecas uz minētās daļas prēmijām un kuras jau ir samaksātas, nav attiecināmas uz līgumu.”;

3)

regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

“43. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūras likmes atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības spēj faktiski nopelnīt likmes, neuzņemoties risku;

b)

likmes nosaka drošā veidā, pamatojoties uz finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti dziļā, likvīdā un pārredzamā finanšu tirgū.

Attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras likmes aprēķina atsevišķi katrai valūtai un termiņam, pamatojoties uz visu informāciju un datiem, kas ir saistīti ar attiecīgo valūtu un minēto termiņu.

2.   Metodes, datu specifikācijas un parametri, ko izmanto, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, kas minēta Direktīvas 2009/138/EK 77.e panta 1. punktā, tostarp galīgo nākotnes likmi, beigu termiņu, attiecībā uz kuru bezriska procentu likmju termiņstruktūra netiek ekstrapolēta, un tās konverģences ilgumu attiecībā uz galīgo nākotnes likmi, ir pārredzami, piesardzīgi, uzticami, objektīvi un laika gaitā konsekventi.

3.   EAAPI informē Komisiju par jebkādām būtiskām izmaiņām datos, kas izmantoti, lai noteiktu tehnisko informāciju par attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru. Būtiskas izmaiņas ir visas izmaiņas, kas padara tehniskos paņēmienus, datu specifikācijas vai parametrus nederīgus, tostarp galīgo nākotnes procentu likmi, pēdējo termiņu, attiecībā uz kuru pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūra netiek ekstrapolēta, un tās konverģences ilgumu attiecībā uz galīgo procentu likmi.

4.   Ja būtiski mainās 3. punktā minētie dati, EAAPI var iesniegt Komisijai priekšlikumu, kas ietver tādus paņēmienus, datu specifikācijas vai parametrus, kas vajadzīgi, lai novērstu nederīgumu, un ir samērīgi ar attiecīgajām būtiskajām izmaiņām. Minētajam priekšlikumam pievieno ierosināto izmaiņu atbilstības un ietekmes novērtējumu.

5.   EAAPI pēc Komisijas pieprasījuma maina metodi, datu specifikāciju vai parametru, tostarp galīgo nākotnes likmi, pēdējo termiņu, attiecībā uz kuru pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūra netiek ekstrapolēta, un tās konverģences ilgumu attiecībā uz galīgo procentu likmi, lai nodrošinātu, ka attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras likmes tiek noteiktas pārredzamā, piesardzīgā, uzticamā un objektīvā veidā, kas laika gaitā ir konsekvents.”;

4)

regulas 71. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu aizstāj ar šādiem:

“i)

pamata pašu kapitāla posteņa nominālā vai galvenā summa ir norakstīta, kā norādīts 5. punktā un 5. punkta a) apakšpunktā;

ii)

pamata pašu kapitāla postenis tiek automātiski konvertēts par pamata pašu kapitāla posteni, kas minēts 69. panta a) punkta i) vai ii) apakšpunktā, kā norādīts šā panta 6. un 6.a punktā;”;

b)

iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a   Piemērojot 1. punkta e) apakšpunkta i) punktu, noteikumi, kas reglamentē pamata pašu kapitāla posteņa nominālās vai galvenās summas vērtības samazināšanu, paredz visus šos elementus:

a)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums ir noticis apstākļos, kas aprakstīti minētā punkta otrās daļas c) apakšpunktā, un daļēja norakstīšana būtu pietiekama, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, tiek veikta daļēja nominālās vai galvenās summas norakstīšana par summu, kas ir vismaz pietiekama, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

b)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums ir noticis apstākļos, kas aprakstīti minētā punkta otrās daļas c) apakšpunktā, un ja daļēja norakstīšana nebūtu pietiekama, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, nominālā vai galvenā summa, kas noteikta pamata pašu kapitāla posteņa sākotnējās emisijas brīdī, ir norakstīta vismaz lineāri tā, lai nodrošinātu, ka pilnīga norakstīšana notiks, kad ir sasniegti 75 % maksātspējas kapitāla prasības segums, vai pirms tie ir sasniegti;

c)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums ir noticis apstākļos, kas aprakstīti minētā punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā, nominālā vai galvenā summa tiek norakstīta pilnībā;

d)

pēc norakstīšanas saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu (“sākotnējā norakstīšana”):

i)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums pēc tam notiek apstākļos, kas aprakstīti minētā punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā, nominālā vai galvenā summa tiek norakstīta pilnībā;

ii)

ja līdz trīs mēnešu laikposma beigām no izraisītājnotikuma dienas, kas izraisīja sākotnējo norakstīšanu, nav bijis izraisītājnotikuma 8. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā aprakstītajos apstākļos, bet maksātspējas rādītājs ir vēl vairāk pasliktinājies, tad nominālā vai galvenā summa, kas noteikta pamata pašu kapitāla posteņa sākotnējās emisijas brīdī, turpmāk tiek norakstīta saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, lai atspoguļotu turpmāku minētā maksātspējas rādītāja pasliktināšanos;

iii)

saskaņā ar ii) apakšpunktu veic turpmāku norakstīšanu par katru nākamo maksātspējas rādītāja pasliktināšanos katra nākamā trīs mēnešu perioda beigās, līdz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atkārtoti nodrošinājusi atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Šajā punktā “maksātspējas rādītājs” ir attiecība starp maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamo pašu kapitāla atbilstīgo summu un maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot jaunākās pieejamās vērtības.”;

c)

iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a   Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta mērķim noteikumos, kas regulē konvertēšanu pamata pašu kapitāla posteņos, kas minēti 69. panta a) punkta i) vai ii) apakšpunktā, precizē visus turpmāk minētos elementus:

a)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums ir noticis apstākļos, kas aprakstīti šā punkta otrās daļas c) apakšpunktā, un daļēja konvertēšana būtu pietiekama, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, notiek posteņa daļēja konvertēšana par summu, kas ir vismaz pietiekama, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

b)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums ir noticis apstākļos, kas aprakstīti šā punkta otrās daļas c) apakšpunktā, un daļēja konvertēšana nebūtu pietiekama, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, posteni konvertē tā, ka posteņa atlikusī nominālā vai galvenā summa samazinās vismaz lineāri, nodrošinot, ka pilnīga konversija notiks, kad ir sasniegti 75 % no maksātspējas kapitāla prasības seguma vai pirms tie ir sasniegti;

c)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums ir noticis apstākļos, kas aprakstīti minētā punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā, postenis tiek pilnībā konvertēts;

d)

pēc konversijas saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu (“sākotnējā konversija”):

i)

ja 8. punktā minētais izraisītājnotikums pēc tam notiek apstākļos, kas aprakstīti minētā punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā, postenis tiek pilnībā konvertēts;

ii)

ja līdz trīs mēnešu laikposma beigām no izraisītājnotikuma dienas, kas noveda pie sākotnējās konversijas, 8. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā aprakstītajos apstākļos nav noticis nekāds izraisītājnotikums, bet maksātspējas rādītājs ir vēl vairāk pasliktinājies, posteni turpmāk konvertē saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, lai atspoguļotu turpmāku minētā maksātspējas rādītāja pasliktināšanos;

iii)

tiek veikta turpmāka konvertēšana saskaņā ar ii) apakšpunktu par katru nākamo maksātspējas rādītāja pasliktināšanos katra nākamā trīs mēnešu perioda beigās, līdz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atkārtoti nodrošinājusi atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Šajā punktā “maksātspējas rādītājam” ir tāda pati nozīme kā 5.a punkta nozīmē.”;

d)

pievieno šādu 10. un 11. punktu:

“10.   Neraugoties uz 1. punkta e) apakšpunktā noteikto prasību par galveno zaudējumu absorbcijas mehānismu, kas jāaktivizē pēc 8. punktā minētā izraisītājnotikuma, pamata pašu kapitāla postenis var atļaut neizmantot galveno zaudējumu absorbcijas mehānismu šādā gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

izraisītājnotikums notiek apstākļos, kas aprakstīti 8. punkta otrās daļas c) apakšpunktā;

b)

šā punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā aprakstītajos apstākļos nav bijis iepriekšēju izraisītājnotikumu;

c)

uzraudzības iestāde piekrīt izņēmuma kārtā atteikties no galvenā zaudējumu absorbcijas mehānisma iedarbināšanas, balstoties uz abiem turpmāk minētajiem informācijas elementiem:

i)

prognozes, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniegusi uzraudzības iestādei, ja minētā sabiedrība iesniedz sanācijas plānu, kas paredzēts Direktīvas 2009/138/EK 138. panta 2. punktā, un kas pierāda, ka galveno zaudējumu absorbcijas mehānisma iedarbināšana šajā gadījumā varētu radīt nodokļu saistības, kam būtu būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības maksātspējas pozīciju;

ii)

sertifikāts, ko izsnieguši sabiedrības pilnvarotie revidenti, apliecinot, ka visi prognozēs izmantotie pieņēmumi ir reālistiski.

11.   Neatkarīgi no prasībām, kas noteiktas 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, pamata pašu kapitāla postenis var ļaut veikt atmaksu vai izpirkšanu pirms minētā laikposma, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību pēc atmaksas vai izpirkšanas pārsniegs ar attiecīgu rezervi, ņemot vērā sabiedrības maksātspējas pozīciju, tostarp sabiedrības vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu;

b)

apstākļi ir tādi, kā aprakstīts i) vai ii) apakšpunktā:

i)

ir notikušas tādas izmaiņas pamata pašu kapitāla posteņa regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka to izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

uzraudzības iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām,

sabiedrība uzraudzības iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka pamata pašu kapitāla posteņa regulatīvā pārklasificēšana nebija pamatoti prognozējama emisijas brīdī;

ii)

ir notikušas izmaiņas pamata pašu kapitāla postenim piemērojamo nodokļu režīmā, par ko sabiedrība uzraudzības iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt.”;

5)

regulas 73. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Neatkarīgi no prasībām, kas noteiktas 1. punkta c) apakšpunktā, pamata pašu kapitāla postenis var ļaut veikt atmaksu vai izpirkšanu pirms 5 gadiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību pēc atmaksas vai izpirkšanas pārsniegs ar attiecīgu rezervi, ņemot vērā sabiedrības maksātspējas pozīciju, tostarp sabiedrības vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu;

b)

apstākļi ir tādi, kā aprakstīts i) vai ii) apakšpunktā:

i)

ir notikušas tādas izmaiņas pamata pašu kapitāla posteņa regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka to izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

uzraudzības iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām,

sabiedrība uzraudzības iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka pamata pašu kapitāla posteņa regulatīvā pārklasificēšana nebija pamatoti prognozējama emisijas brīdī;

ii)

ir notikušas izmaiņas pamata pašu kapitāla postenim piemērojamo nodokļu režīmā, par ko sabiedrība uzraudzības iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt.”;

6)

regulas 77. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Neatkarīgi no prasībām, kas noteiktas 1. punkta c) apakšpunktā, pamata pašu kapitāla postenis var ļaut veikt atmaksu vai izpirkšanu ātrāk nekā 5 gadus pēc emisijas datuma, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību pēc atmaksas vai izpirkšanas pārsniegs ar attiecīgu rezervi, ņemot vērā sabiedrības maksātspējas pozīciju, tostarp sabiedrības vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu;

b)

apstākļi ir tādi, kā aprakstīts i) vai ii) apakšpunktā:

i)

ir izmaiņas pamata pašu kapitāla posteņa regulatīvajā klasifikācijā, kas, iespējams, izraisīs tā izslēgšanu no pašu kapitāla, un ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

uzraudzības iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām,

sabiedrība uzraudzības iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka pamata pašu kapitāla posteņa regulatīvā pārklasificēšana nebija pamatoti prognozējama emisijas brīdī;

ii)

ir notikušas izmaiņas pamata pašu kapitāla postenim piemērojamo nodokļu režīmā, par ko sabiedrība uzraudzības iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt.”;

7)

regulas 84. pantu groza šādi:

a)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja ir ievērots 88. pants un attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai ieguldījumiem, kas sagrupēti kā fondi, nevar piemērot caurskatāmības pieeju, maksātspējas kapitāla prasību var aprēķināt, pamatojoties uz plānoto pamatā esošo aktīvu sadalījumu vai, ja plānotais pamatā esošo aktīvu sadalījums sabiedrībai nav pieejams, pamatojoties uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vai fonda pēdējo paziņoto aktīvu sadalījumu, ja abos gadījumos pamatā esošie aktīvi tiek pārvaldīti saskaņā ar minēto mērķsadalījumu vai attiecīgā gadījumā pēdējo paziņoto aktīvu sadalījumu un ja nav paredzams, ka riska darījumi un riski būtiski atšķirsies īsā laikposmā.

Minētajā aprēķinā var izmantot datu grupas, ja tās ļauj piesardzīgi aprēķināt standarta formulas visus attiecīgos apakšmoduļus un scenārijus un ja tās neattiecas uz vairāk kā 20 % no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvu kopējās vērtības.”;

b)

iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a   Lai noteiktu to aktīvu procentuālo daļu, kuros izmanto datu grupas, kā minēts 3. punktā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības neņem vērā kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma pamatā esošos aktīvus vai ieguldījumus, kas sagrupēti kā fondi, ar kuriem atbalsta daļām piesaistītas un indeksam piesaistītas obligācijas, attiecībā uz kurām tirgus risks pilnībā gulstas uz apdrošinājuma ņēmējiem.”;

c)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro ieguldījumiem saistītajās sabiedrībās, kas nav ieguldījumi, attiecībā uz kuriem ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

saistītās sabiedrības galvenais mērķis ir turēt un pārvaldīt aktīvus dalības sabiedrības vārdā;

b)

saistītā sabiedrība atbalsta dalības sabiedrības darbības, kas saistītas ar ieguldījumu darbībām, saskaņā ar īpašām un dokumentētām ieguldījumu pilnvarām;

c)

saistītā sabiedrība neveic nekādus būtiskus darījumus, izņemot ieguldījumus, lai no tā gūtu labumu dalības sabiedrības labā.

Šajā punktā “saistītā sabiedrība” un “dalības sabiedrība” ir lietota Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē.”;

8)

regulas 88. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 2009/138/EK 109. panta mērķiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nosaka, vai vienkāršotais aprēķins ir samērīgs ar risku veidu, apjomu un sarežģītību, veicot novērtējumu, kas ietver visus turpmāk minētos elementus:”;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Vienkāršotu aprēķinu neuzskata par samērīgu ar risku veidu, apjomu un sarežģītību, ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā kļūda rada nepareizu informāciju par maksātspējas kapitāla prasību, kas varētu ietekmēt tāda lietotāja lēmumpieņemšanu vai izdarītos spriedumus, kurš izmanto informāciju par maksātspējas kapitāla prasību, ja vien vienkāršots aprēķins nerada maksātspējas kapitāla prasību, kas pārsniedz no standarta aprēķina izrietošo maksātspējas kapitāla prasību.”;

9)

iekļauj šādu 90.a, 90.b un 90.c pantu:

“90.a pants

Vienkāršots aprēķins apdrošināšanas polišu pārtraukšanai nedzīvības apdrošināšanas polises apturēšanas riska apakšmodulī

118. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var noteikt apdrošināšanas polises, kuru neturpināšana izraisītu palielinājumu tehniskajās rezervēs bez riska rezerves, pamatojoties uz polišu grupām, ja grupa atbilst 35. panta a), b) un c) punktā noteiktajām prasībām.

90.b pants

Dabas katastrofu risku apdrošinājuma summas vienkāršots aprēķins

1.   Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt apdrošinājuma summu pret vētras risku, kas minēta 6. punkta b) apakšpunktā un 121. panta 7. punktā, pamatojoties uz riska zonu grupām. Katra no grupā iekļautajām riska zonām atrodas vienā un tajā pašā konkrētā reģionā, kas norādīts V pielikumā. Ja 121. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto vētras riska apdrošinājuma summu aprēķina, pamatojoties uz riska zonu grupu, riska pakāpe vētras riskam, kas minēta 121. panta 6. punkta a) apakšpunktā, ir riska pakāpe vētras riskam minētajā grupā ietvertajā riska zonā ar lielāko vētras riska risku, kas noteikts X pielikumā.

2.   Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, pamatojoties uz riska zonu grupām, var aprēķināt 122. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā minēto apdrošinājuma summu zemestrīces riskam. Katra riska zona grupā atrodas vienā un tajā pašā konkrētā reģionā, kā noteikts VI pielikumā. Ja krusas riska apdrošinājuma summu, kas minēta 122. panta 3. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz riska zonu grupu, krusas riska svērtais risks, kas minēts 122. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir riska svērums krusas riskam minētajā grupā ietvertajā riska zonā, kurā ir visaugstākā riska pakāpe attiecībā uz krusas risku, kā izklāstīts X pielikumā.

3.   Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt apdrošinājuma summu pret vētras risku, kas minēta 6. punkta b) apakšpunktā un 123. panta 7. punktā, pamatojoties uz riska zonu grupām. Katra riska zona grupā atrodas vienā un tajā pašā konkrētā reģionā, kā noteikts VI pielikumā. Ja 123. panta 6. punkta b) apakšpunktā minētā plūdu riska apdrošinājuma summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz riska zonu grupu, plūdu riska svērums, kas minēts 123. panta 6. punkta a) apakšpunktā, ir riska svērums plūdu riskam riska zonā tajā grupā, kurai ir visaugstākā plūdu riska pakāpe, kā noteikts X pielikumā.

4.   Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt apdrošinājuma summu krusas riskam, kas minēta 124. panta 6. punkta b) apakšpunktā un 7. punktā, pamatojoties uz riska zonu grupām. Katra riska zona grupā atrodas vienā un tajā pašā konkrētā reģionā, kā noteikts VI pielikumā. Ja krusas riska apdrošinājuma summu, kas minēta 124. panta 6. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz riska zonu grupu, krusas riska svērtais risks, kas minēts 124. panta 6. punkta a) apakšpunktā, ir riska svērums krusas riskam minētajā grupā ietvertajā riska zonā, kurā ir visaugstākā riska pakāpe attiecībā uz krusas risku, kā izklāstīts X pielikumā.

5.   Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt svērto apdrošinājuma summu zemes nogruvumu riskam, kas minēta 125. panta 2. punktā, pamatojoties uz riska zonu grupām. Ja svērto apdrošinājuma summu, kas minēta 125. panta 2. punktā, aprēķina, pamatojoties uz riska zonu grupu, zemes nogruvumu svērtais risks, kas minēts 125. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir zemes nogruvumu svērtais risks šajā grupā iekļautajā riska zonā, kurā ir visaugstākā riska pakāpe attiecībā uz zemes nogruvumu risku, kā izklāstīts X pielikumā.

90.c pants

Kapitāla prasības vienkāršots aprēķins ugunsgrēku riskam

1.   Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt 132. panta 1. punktā minēto kapitāla prasību ugunsgrēku riskam šādi:

 

SCRfire = max(SCRfirei ; SCRfirec ; SCRfirer )

kur:

a)

SCRfirei ir lielākā rūpnieciskā ugunsgrēku riska koncentrācija;

b)

SCRfirei ir lielākā komerciālā ugunsgrēku riska koncentrācija;

c)

SCRfirei ir lielākā dzīvojamo ēku ugunsgrēku riska koncentrācija.

2.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielākā rūpnieciskā ugunsgrēku riska koncentrācija ir šāda:

 

SCRfirei = max(E 1,i ; E 2,i ; E 3,i ; E 4,i ; E 5,i )

kur Ek,i apzīmē kopējo risku teritorijā, kas pakļauta k-th lielākajam rūpniecisko ugunsgrēku riskam.

3.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielākā komerciālā ugunsgrēku riska koncentrācija ir šāda:

 

SCRfirec = max(E 1,c ; E 2,c ; E 3,c ; E 4,c ; E 5,c )

kur Ek,c apzīmē kopējo risku teritorijā, kas pakļauta k-th lielākajam rūpniecisko ugunsgrēku riskam.

4.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielākā dzīvojamo ēku ugunsgrēku riska koncentrācija ir šāda:

 

SCRfirer = max(E 1,r ; E 2,r ; E 3,r ; E 4,r ; E 5,r ; θ)

kur:

a)

kur Ek,r apzīmē kopējo risku teritorijā, kas pakļauta k-th lielākajam rūpniecisko ugunsgrēku riskam;

b)

θ apzīmē dzīvojamo ēku ugunsgrēku riskam pakļauto tirgus daļu.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punktā kopējās riskam pakļautā summa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības k-th lielāko rūpniecisko, komerciālo vai dzīvojamo ēku ugunsgrēku riska darījumu kategorijā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošinājuma summa attiecībā uz tādu ēku kopumu, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistības I pielikumā noteiktajos 7. un 19. darījumdarbības virzienos attiecībā uz katru ēku, kuras sedz ar ugunsgrēku vai sprādzienu saistītus, tostarp teroraktu rezultātā radušos bojājumus;

b)

katra ēka ir daļēji vai pilnībā izvietota 200 metru rādiusā ap rūpniecisko, komerciālo vai dzīvojamo ēku, kurai ir k-th vislielākā apdrošinājuma summa pēc tam, kad atskaitītas summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām.

Nosakot apdrošinājuma summu attiecībā uz ēku, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā visus pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas maksātu apdrošināšanas atlīdzību gadījumā saistībā ar minēto ēku. Pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, uz ko attiecas nosacījumi, kas nav saistīti ar minēto ēku, neņem vērā.

6.   Dzīvojamo ēku ugunsgrēku riskam pakļautajai tirgus daļai jābūt vienādai ar:

 

θ = SIav · 500 · max(0,05; maxc(marketSharec ))

kur:

a)

SIav ir vidējā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošinājuma summa attiecībā uz mājokļa īpašumu;

b)

c apzīmē visas valstis, kurās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistības attiecībā uz I pielikumā izklāstīto 7. un 19. darījumdarbības virzienu, kas attiecas uz mājokļa īpašumu;

c)

marketSharec ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tirgus daļa valstī c saistībā ar saistībām tajos uzņēmējdarbības virzienos, kas attiecas uz mājokļa īpašumu.”;

10)

regulas 91. pantu groza šādi:

a)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

Formula”;

b)

a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

CARk apzīmē kopējo riskam pakļauto kapitālu k gadā, kas ir visu līgumu, kuru vērtība ir lielāka par nulli, summa un starpība attiecībā uz katru līgumu starp šādām summām:

i)

summa, ko veido:

summa, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātu k gadā līgumā apdrošināto personu nāves gadījumā, pēc tam, kad atskaitītas summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām,

gaidāmā pašreizējā to summu vērtība, kas nav ietvertas iepriekšējā ievilkumā, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātu pēc k gada līgumā apdrošināto personu pēkšņas nāves gadījumā, pēc tam, kad atskaitītas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas;

ii)

attiecīgo saistību vislabākā aplēse k gadā pēc tam, kad atskaitītas summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām.”;

c)

panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

q apzīmē visu apdrošināto personu gaidāmo vidējo mirstības rādītāju visu turpmāko gadu laikā, kas svērts ar apdrošināto summu;”;

11)

iekļauj šādu 95.a pantu:

“95.a pants

Kapitāla prasības vienkāršots aprēķins dzīvības apdrošināšanas polises apturēšanas riska apakšmodulim

Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt katru no turpmāk minētajām kapitāla prasībām, pamatojoties uz polišu grupām, ja grupa atbilst 35. panta a), b) un c) punktā minētajām prasībām:

a)

kapitāla prasība 142. panta 2. punktā minēto polises apturēšanas rādītāju pastāvīga pieauguma riskam;

b)

kapitāla prasība 142. panta 3. punktā minētā polises apturēšanas rādītāju pastāvīga samazinājuma riskam;

c)

kapitāla prasība 142. panta 6. punktā minētās polišu masveida apturēšanas riskam.”;

12)

iekļauj šādu 96.a pantu:

“96.a pants

Vienkāršots aprēķins apdrošināšanas polišu pārtraukšanai NSLT veselības apdrošināšanas polises apturēšanas riska apakšmodulī

150. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var noteikt apdrošināšanas polises, kuru neturpināšana izraisītu palielinājumu tehniskajās rezervēs bez riska rezerves, pamatojoties uz polišu grupām, ja grupa atbilst 35. panta a), b) un c) punktā noteiktajām prasībām.”;

13)

regulas 97. pantu groza šādi:

a)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

Formula”;

b)

a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

CARk apzīmē kopējo riskam pakļauto kapitālu k gadā, kas ir visu līgumu, kuru vērtība ir lielāka par nulli, summa un starpība attiecībā uz katru līgumu starp šādām summām:

i)

summa, ko veido:

summa, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātu k gadā līgumā apdrošināto personu nāves gadījumā, pēc tam, kad atskaitītas summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām,

gaidāmā pašreizējā to summu vērtība, kas nav ietvertas iepriekšējā ievilkumā, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātu pēc k gada līgumā apdrošināto personu pēkšņas nāves gadījumā, pēc tam, kad atskaitītas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas;

ii)

attiecīgo saistību vislabākā aplēse k gadā pēc tam, kad atskaitītas summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām.”;

c)

panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

q apzīmē visu apdrošināto personu gaidāmo vidējo mirstības rādītāju visu turpmāko gadu laikā, kas svērts ar apdrošināto summu.”;

14)

iekļauj šādu 102.a pantu:

“102.a pants

Kapitāla prasības vienkāršots aprēķins riskiem SLT veselības apdrošināšanas līguma apturēšanas riska apakšmodulī

Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt katru no turpmāk minētajām kapitāla prasībām, pamatojoties uz polišu grupām, ja grupa atbilst 35. panta a), b) un c) punktā minētajām prasībām:

a)

kapitāla prasība SLT veselības apdrošināšanas līguma apturēšanas rādītāju pastāvīga pieauguma riskam, kā minēts 159. panta 2. punktā;

b)

kapitāla prasība SLT veselības apdrošināšanas līguma apturēšanas rādītāju pastāvīga samazinājuma riskam, kā minēts 159. panta 3. punktā;

c)

kapitāla prasība SLT veselības apdrošināšanas masveida apturēšanas riskam, kā minēts 159. panta 6. punktā.”;

15)

iekļauj šādu 105.a pantu:

“105.a pants

Riska faktora vienkāršots aprēķins likmju starpības riska apakšmodulī un tirgus riska koncentrācijas apakšmodulī

Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var piešķirt obligācijai, kas nav obligācijas, kas jāiekļauj aprēķinos saskaņā ar 180.a panta 2. līdz 16. punktu, riska faktoru stressi , kas ir līdzvērtīgs 3. kredītkvalitātes pakāpei, 176. panta 3. punkta nolūkā, un piešķirt šo obligāciju 3. kredītkvalitātes pakāpei, lai aprēķinātu vidējo svērto kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar 182. panta 4. punktu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

norīkotas ĀKNI kredītnovērtējumi ir pieejami par vismaz 80 % no to obligāciju kopējās vērtības, kas nav obligācijas, kuras jāiekļauj aprēķinos saskaņā ar 180. panta 2. līdz 16. punktu;

b)

attiecīgās obligācijas kredītnovērtējums, ko veikusi norīkota ĀKNI, nav pieejams;

c)

attiecīgā obligācija nodrošina fiksētu izpirkšanas maksājumu termiņa datumā vai pirms tam papildus parastajiem fiksētas vai mainīgās procentu likmes maksājumiem;

d)

attiecīgā obligācija nav strukturēta parādzīme vai nodrošināts nodrošinājums, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2450 (*2) VI pielikumā;

e)

attiecīgā obligācija nesedz saistības, kas nodrošina dalības līgumus ar peļņu, kā arī neaptver daļām piesaistītas saistības vai indeksam piesaistītas saistības, kā arī saistības, kurām piemēro atbilstības korekciju.

(*2)  Komisijas 2015. gada 2. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2450, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz to reģionālo pašvaldību un vietējo pašpārvalžu sarakstiem, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (OV L 1, 12.11.2015., 1214. lpp.).”;"

16)

regulas 107. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja ir ievērots 88. pants un vislabākā aplēse par summām, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līguma vai vērtspapīrošanas, un attiecīgajiem debitoriem nav negatīva, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt 196. pantā minēto risku mazinošo efektu uz minētā pārapdrošināšanas līguma vai vērtspapīrošanas parakstīšanas risku šādi:”;

17)

regulas 108. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja ir ievērots 88. pants un labākā aplēse par summām, kas atgūstamas no proporcionālas pārapdrošināšanas līguma un darījumu partnera i attiecīgajiem debitoriem, nav negatīva, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības riska mazināšanas efektu attiecībā uz darījuma partnera i proporcionālās pārapdrošināšanas līguma parakstīšanas risku j saskaņā ar 196. pantu var aprēķināt šādi:”;

18)

regulas 110. pantu aizstāj ar šādu:

“110. pants

Vienkāršots aprēķins – viena nosaukuma riska darījumu sagrupēšana

Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt 192. pantā noteiktos saistību nepildīšanas zaudējumus, tostarp riska mazināšanas efektu uz parakstīšanas un tirgus riskiem un nodrošinājuma ar risku koriģēto vērtību viena nosaukuma riska darījumu grupai. Minētajā gadījumā viena nosaukuma riska darījumu grupai piešķir visaugstāko saistību nepildīšanas varbūtību, kas piešķirta viena nosaukuma riska darījumiem, kuri ietverti attiecīgajā grupā saskaņā ar 199. pantu.”;

19)

regulas 111. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

hipotētiskās kapitāla prasības summa parakstīšanas apakšmoduļiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tirgus riska moduļiem, ko ietekmē riska mazināšanas paņēmiens, kas aprēķināta saskaņā ar šo iedaļu un šīs nodaļas 2. līdz 5. iedaļu, ja pārapdrošināšanas līgums, vērtspapīrošana vai atvasinātais instruments nepastāvētu;”;

20)

iekļauj šādu 111.a pantu:

“111.a pants

Riska mazināšanas efekta vienkāršots aprēķins parakstīšanas riskam

Piemērojot 196. pantu, ja ir ievērots 88. pants un pārapdrošināšanas līgums, vērtspapīrošana vai atvasinātais instruments ietver saistības, kas izriet no tikai viena no II pielikumā vai attiecīgā gadījumā XIV pielikumā norādītajiem segmentiem (segments s), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt minētā pārapdrošināšanas līguma, vērtspapīrošanas vai atvasinātā instrumenta riska mazināšanas efektu uz to parakstīšanas risku šādi:

Formula

kur:

a)

ar SCRCAT hyp apzīmē hipotētisko kapitāla prasību attiecībā uz 119. panta 2. punktā minēto nedzīvības apdrošināšanas katastrofas parakstīšanas riska moduli vai attiecīgā gadījumā hipotētisko kapitāla prasību attiecībā uz 160. pantā minēto veselības apdrošināšanas katastrofu riska apakšmoduli, kas būtu jāpiemēro, ja pārapdrošināšanas līgums, vērtspapīrošana vai atvasinātais instruments nepastāvētu;

b)

ar SCRCAT without apzīmē 119. panta 2. punktā minēto kapitāla prasību nedzīvības apdrošināšanas katastrofu riska modulim vai attiecīgā gadījumā kapitāla prasību veselības apdrošināšanas katastrofu riska apakšmodulim, kas minēts 160. pantā;

c)

σs apzīmē segmenta s nedzīvības apdrošināšanas prēmijas riska standarta novirzi, kas noteikta saskaņā ar 117. panta 3. punktu, vai attiecīgā gadījumā segmenta s NSLT veselības apdrošināšanas prēmijas riska standartnovirzi, kas noteikta saskaņā ar 148. panta 3. punktu;

d)

Ps hyp apzīmē hipotētisku apjoma mēru segmenta s prēmijas riskam, kas noteikts saskaņā ar 116. panta 3. vai 4. punktu vai attiecīgā gadījumā 147. panta 3. vai 4. punktu un ko piemērotu, ja pārapdrošināšanas līgums, vērtspapīrošana vai atvasinātais instruments nepastāvētu;

e)

Ps without apzīmē segmenta s prēmijas riska apjoma mēru, kas noteikts saskaņā ar 116. panta 3. vai 4. punktu vai attiecīgā gadījumā 147. panta 3. vai 4. punktu;

f)

Recoverables apzīmē to summu vislabāko aplēsi, kuras ir atgūstamas no pārapdrošināšanas līguma, vērtspapīrošanas darījuma vai atvasinātā instrumenta un attiecīgajiem debitoriem.”;

21)

pantā iekļauj šādu 112.a un 112.b punktu:

“112.a pants

Pārapdrošināšanas saistību nepildīšanas zaudējumu vienkāršots aprēķins

Ja ir ievērots 88. pants, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt 192. panta 2. punkta pirmajā daļā minētos pārapdrošināšanas līguma vai apdrošināšanas vērtspapīrošanas darījuma saistību nepildīšanas zaudējumus:

 

LGD = max[90 % · (Recoverables + 50 % · RM re ) – F · Collateral; 0]

kur:

a)

Recoverables apzīmē to summu vislabāko aplēsi, kuras ir atgūstamas no pārapdrošināšanas līguma vai apdrošināšanas vērtspapīrošanas darījuma un attiecīgajiem debitoriem;

b)

RMre apzīmē pārapdrošināšanas līguma vai vērtspapīrošanas darījuma parakstīšanas riska mazināšanas efektu;

c)

Collateral apzīmē pārapdrošināšanas līguma vai vērtspapīrošanas darījuma nodrošinājuma ar risku koriģēto vērtību;

d)

F apzīmē koeficientu, ar kuru ņem vērā nodrošinājuma darījuma ekonomisko ietekmi attiecībā uz konkrēto pārapdrošināšanas līgumu vai vērtspapīrošanas darījumu ar darījuma partneri saistīta kredītnotikuma gadījumā.

112.b pants

Kapitāla prasības vienkāršots aprēķins darījuma partneru saistību nepildīšanas riskam 1. tipa riska darījumiem

Ja ir ievērots 88. pants un 1. tipa riska darījumu zaudējumu sadalījuma standartnovirze, kas noteikta saskaņā ar 200. panta 4. punktu, ir mazāka vai vienāda ar 20 % no visiem 1. tipa riska darījumu saistību neizpildes gadījumiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt 200. panta 1. punktā minēto kapitāla prasību darījuma partneru saistību nepildīšanas riskam šādi:

 

SCR def,1 = 5 · σ

kur σ apzīmē 1. tipa riska darījumu zaudējumu sadalījuma standartnovirzi, kas noteikta saskaņā ar 200. panta 4. punktu.”;

22)

regulas 116. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

FP(future,s) apzīmē šādu summu attiecībā uz līgumiem, kuriem sākotnējās atzīšanas datums ir nākamajos 12 mēnešos:

i)

attiecībā uz visiem šādiem līgumiem, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, to prēmiju sagaidāmā pašreizējā vērtība, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nopelnīs segmentā s, bet izņemot prēmijas, kuras tiks nopelnītas 12 mēnešu laikā pēc sākotnējās atzīšanas datuma;

ii)

attiecībā uz visiem šādiem līgumiem, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu, summa, kas vienāda ar 30 % no to prēmiju sagaidāmās pašreizējās vērtības, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nopelnīs segmentā s pēc nākamajiem 12 mēnešiem.”;

23)

regulas 121. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

Formula”;

ii)

svītro a) apakšpunktu;

b)

panta 6. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

WSI (windstorm,r,i) = Q (windstorm,r) · W (windstorm,r,i) · SI (windstorm,r,i)”;

ii)

pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Q(windstorm,r) apzīmē vētras riska faktoru reģionam r, kā izklāstīts V pielikumā.”;

iii)

pievieno šādu daļu:

“Ja summa, kas noteikta konkrētai riska zonai saskaņā ar pirmo daļu, pārsniedz summu (šajā daļā minēta kā “zemākā summa”), kas vienāda ar iespējamo zaudējumu summu, neatskaitot no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai varētu rasties vētras riska dēļ šajā riska zonā, ņemot vērā tās konkrētās politikas noteikumus un nosacījumus, tostarp visas līgumā paredzētās maksājumu robežvērtības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kā alternatīvu aprēķinu var noteikt vētras riska svērto apdrošinājuma summu šajā riska zonā kā zemāko summu.”;

24)

regulas 122. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz visiem VI pielikumā noteiktajiem reģioniem kapitāla prasība zemestrīces riskam konkrētā reģionā r ir vienāda ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pamata pašu kapitāla zudumu, ko izraisītu tādas summas tūlītējs zudums, kas, neatskaitot no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, ir vienāda ar šādu summu:”;

ii)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

Formula”;

iii)

svītro a) apakšpunktu;

b)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

WSI (earthquake,r,i) = Q (earthquake,r) · W (earthquake,r,i) · SI (earthquake,r,i)”;

ii)

pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Q(earthquake,r) apzīmē zemestrīces riska faktoru VI pielikumā noteiktajam reģionam r.”;

iii)

pievieno šādu daļu:

“Ja summa, kas noteikta konkrētai riska zonai saskaņā ar pirmo daļu, pārsniedz summu (šajā daļā minēta kā “zemākā summa”), kas vienāda ar iespējamo zaudējumu summu, neatskaitot no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai varētu rasties vētras riska dēļ šajā riska zonā, ņemot vērā tās konkrētās politikas noteikumus un nosacījumus, tostarp visas līgumā paredzētās maksājumu robežvērtības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kā alternatīvu aprēķinu var noteikt vētras riska svērto apdrošinājuma summu šajā riska zonā kā zemāko summu.”;

25)

regulas 123. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

Formula”;

ii)

svītro a) apakšpunktu;

b)

panta 6. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

WSI (flood,r,i) = Q (flood,r) · W (flood,r,i) · SI (flood,r,i)”;

ii)

pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Q(flood,r) apzīmē plūdu riska faktoru VII pielikumā noteiktajam reģionam r.”;

iii)

pievieno šādu daļu:

“Ja summa, kas noteikta konkrētai riska zonai saskaņā ar pirmo daļu, pārsniedz summu (šajā daļā minēta kā “zemākā summa”), kas vienāda ar iespējamo zaudējumu summu, neatskaitot no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai varētu rasties vētras riska dēļ šajā riska zonā, ņemot vērā tās konkrētās politikas noteikumus un nosacījumus, tostarp visas līgumā paredzētās maksājumu robežvērtības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kā alternatīvu aprēķinu var noteikt vētras riska svērto apdrošinājuma summu šajā riska zonā kā zemāko summu.”;

c)

panta 7. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz visiem VII pielikumā minētajiem reģioniem un visām IX pielikumā minēto reģionu riska zonām svērto apdrošinājuma summu plūdu riskam konkrēta reģiona r konkrētā riska zonā i ir šāda:”;

26)

regulas 124. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

Formula”;

ii)

svītro a) apakšpunktu;

b)

panta 6. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

WSI (hail,r,i) = Q (hail,r) · W (hail,r,i) · SI (hail,r,i)”;

ii)

pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Q(hail,r) apzīmē krusas riska faktoru VIII pielikumā noteiktajam reģionam r.”;

iii)

pievieno šādu daļu:

“Ja summa, kas noteikta konkrētai riska zonai saskaņā ar pirmo daļu, pārsniedz summu (šajā daļā minēta kā “zemākā summa”), kas vienāda ar iespējamo zaudējumu summu, neatskaitot no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai varētu rasties vētras riska dēļ šajā riska zonā, ņemot vērā tās konkrētās politikas noteikumus un nosacījumus, tostarp visas līgumā paredzētās maksājumu robežvērtības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kā alternatīvu aprēķinu var noteikt vētras riska svērto apdrošinājuma summu šajā riska zonā kā zemāko summu.”;

27)

regulas 125. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

Formula”;

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

minēto formulu aizstāj ar šādu:

WSI (subsidence,i) = 0,0005 · W (subsidence,i) · SI (subsidence,i)”;

ii)

pievieno šādu daļu:

“Ja summa, kas noteikta konkrētai riska zonai saskaņā ar pirmo daļu, pārsniedz summu (šajā daļā minēta kā “zemākā summa”), kas vienāda ar iespējamo zaudējumu summu, neatskaitot no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai varētu rasties vētras riska dēļ šajā riska zonā, ņemot vērā tās konkrētās politikas noteikumus un nosacījumus, tostarp visas līgumā paredzētās maksājumu robežvērtības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kā alternatīvu aprēķinu var noteikt vētras riska svērto apdrošinājuma summu šajā riska zonā kā zemāko summu.”;

28)

regulas 130. pantu aizstāj ar šādu:

“130. pants

Jūras riska apakšmodulis

1.   Jūras riskam kapitāla prasību aprēķina šādi:

Formula

kur:

a)

SCRvessel apzīmē kapitāla prasību tankkuģu sadursmes riskam;

b)

SCRplatform apzīmē kapitāla prasību platformas sprādziena riskam.

2.   Kuģa sadursmes riska kapitāla prasība ir vienāda ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu šādas summas tūlītējs zudums:

 

L vessel = max v (SI (hull,v) + SI (liab,v)+ SI (pollution,v))

kur:

a)

maksimālā summa attiecas uz visiem jūras, ezera, upes un kanāla kuģiem, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība apdrošinājusi attiecībā uz kuģa sadursmi 6., 18. un 27. darījumdarbības virzienā, kā izklāstīts I pielikumā, ja kuģa apdrošinātā vērtība ir vismaz EUR 250 000;

b)

SI(hull,v) ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošināta summa pēc tam, kad atskaitītas summas, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atgūt no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, attiecībā uz kuģu korpusu apdrošināšanu un pārapdrošināšanu saistībā ar kuģi v;

c)

SI(liab,v) ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošināta summa pēc tam, kad atskaitītas summas, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atgūt no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, attiecībā uz kuģu korpusu apdrošināšanu un pārapdrošināšanu saistībā ar kuģi v;

d)

SI(pollution,v) ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošināta summa pēc tam, kad atskaitītas summas, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atgūt no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, attiecībā uz kuģu korpusu apdrošināšanu un pārapdrošināšanu saistībā ar kuģi v.

Nosakot SI(hull,v) , SI(liab,v) un SI(pollution,v) , apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā tikai tos pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas maksātu apdrošināšanas atlīdzības prasības saistībā ar kuģi v. Pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru maksāšana ir atkarīga no apdrošināšanas prasībām, kas nav saistītas ar gaisa kuģi v, neņem vērā.

Ja atgūstamo summu atskaitīšana radītu kapitāla prasību tankkuģu sadursmes riskam, kas nespēj pietiekami aptvert tankkuģu sadursmes risku, kam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina SI(hull,v) , SI(liab,v) vai SI(pollution,v) bez atgūstamo summu atskaitīšanas.

3.   Kapitāla prasība platformas sprādziena riskam ir vienāda ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu šādas summas tūlītējs zudums:

 

L platform = max p (SI p )

kur:

a)

maksimālā robežvērtība attiecas uz naftas un sašķidrinātās gāzes platformām, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība I pielikumā noteiktajos 6., 18. un 27. darījumdarbības virzienos apdrošinājusi attiecībā uz platformas sprādzienu;

b)

SIp ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošināta uzkrātā summa pēc tam, kad atskaitītas summas, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atgūt no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, par šādām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām attiecībā uz platformu p:

i)

saistības, lai kompensētu īpašuma bojājumu;

ii)

saistības, lai kompensētu izdevumus par vraku novākšanu;

iii)

saistības, lai kompensētu par ražošanas ienākumu zudumu;

iv)

saistības, lai kompensētu izdevumus par urbuma pārsegšanu vai padarīšanu par drošu;

v)

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības.

Lai noteiktu SIp , apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā tikai tādus pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas maksātu apdrošināšanas atlīdzības prasību gadījumā saistībā ar platformu p. Pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru maksāšana ir atkarīga no apdrošināšanas prasībām, kas nav saistītas ar platformu p, neņem vērā.

Ja atgūstamo summu atskaitīšana radītu kapitāla prasību platformas sprādziena riskam, kas nespēj pietiekami aptvert platformas sprādziena risku, kam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina SIp bez atgūstamo summu atskaitīšanas.”;

29)

regulas 131. pantu groza šādi:

a)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Aviācijas riskam kapitāla prasība ir vienāda ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu tādas summas tūlītējs zudums, kura ir vienāda ar turpmāk minēto:”;

b)

panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

SIa ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošinājuma summa pēc tam, kad atskaitītas summas, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atgūt no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, par gaisa kuģu korpusa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas un aviācijas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām attiecībā uz gaisa kuģi a.

Šajā pantā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā tikai tādus pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas maksātu apdrošināšanas prasību gadījumā attiecībā uz gaisa kuģi a. Pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru maksāšana ir atkarīga no apdrošināšanas prasībām, kas nav saistītas ar gaisa kuģi a, neņem vērā.

Ja atgūstamo summu atskaitīšana radītu kapitāla prasību attiecībā uz aviācijas risku, kas nepietiekami aptver aviācijas risku, kādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina SIa , neatskaitot atgūstamās summas.”;

30)

regulas 132. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ugunsgrēku riskam kapitāla prasība ir vienāda ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu tādas summas tūlītējs zudums, kura ir vienāda ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošinājuma summu attiecībā uz lielāko ugunsgrēku riska koncentrāciju.

2.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielākā ugunsgrēka riska koncentrācija ir ēku kopums, kas apdrošināts par vislielāko apdrošinājuma summu, pēc tam, kad atskaitītas summas, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atgūt no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem noteikumiem:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības I pielikuma noteiktajos 7. un 19. darījumdarbības virzienos attiecībā uz katru ēku, kuras sedz ar ugunsgrēku vai sprādzienu saistītus, tostarp teroraktu rezultātā radušos bojājumus;

b)

visas ēkas daļēji vai pilnībā atrodas 200 metru rādiusā.

Lai noteiktu ēku kopuma apdrošinājuma summu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā tikai tādus pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas maksātu apdrošināšanas prasību gadījumā attiecībā uz šo ēku kopumu. Pārapdrošināšanas līgumus un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru maksāšana ir atkarīga no apdrošināšanas prasībām, kas nav saistītas ar ēku kopumu, neņem vērā.

Ja atgūstamo summu atskaitīšana radītu kapitāla prasību attiecībā uz ugunsgrēku risku, kas nepietiekami aptver ugunsgrēku risku, kādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina ēku kopuma apdrošinājuma summu, neatskaitot atgūstamās summas.”;

31)

regulas 147. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

FP(future,s) apzīmē šādu summu attiecībā uz līgumiem, kuriem sākotnējās atzīšanas datums ir nākamajos 12 mēnešos:

i)

attiecībā uz visiem šādiem līgumiem, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, to prēmiju sagaidāmā pašreizējā vērtība, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nopelnīs segmentā s, bet izņemot prēmijas, kuras tiks nopelnītas 12 mēnešu laikā pēc sākotnējās atzīšanas datuma;

ii)

attiecībā uz visiem šādiem līgumiem, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu, summa, kas vienāda ar 30 % no to prēmiju sagaidāmās pašreizējās vērtības, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nopelnīs segmentā s pēc nākamajiem 12 mēnešiem.”;

32)

regulas 168. panta 6. punktu groza šādi:

a)

c) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“attiecībā uz slēgta veida alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai, ja tie neveic uzņēmējdarbību Savienībā, kuri tiek tirgoti Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 35. vai 40. pantu un kuriem jebkurā gadījumā nav saistību īpatsvara saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 (*3) 8. pantā noteikto saistību metodi.

(*3)  Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1. lpp.).”;"

b)

pievieno šādu e) punktu:

“e)

biržas sarakstā neiekļauti kvalificēti kapitāla vērtspapīru portfeļi, kā definēts 168.a pantā.”;

33)

iekļauj šādu 168.a pantu:

“168.a pants

Biržas sarakstā neiekļauti kvalificēti kapitāla vērtspapīru portfeļi

1.   Regulas 168. panta 6. punkta e) apakšpunktā biržas sarakstā neiekļauts kvalificēts kapitāla vērtspapīru portfelis ir kapitāla vērtspapīru ieguldījumu kopums, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

ieguldījumu kopumu veido tikai ieguldījumi uzņēmumu parastajās akcijās;

b)

katra attiecīgā uzņēmuma parastās akcijas nav iekļautas biržas sarakstā nevienā regulētā tirgū;

c)

katra uzņēmuma galvenais birojs atrodas valstī, kas ir EEZ dalībvalsts;

d)

vairāk nekā 50 % no katra uzņēmuma gada ieņēmumiem ir denominēti to valstu valūtās, kuras ir EEZ vai ESAO dalībvalstis;

e)

vairāk nekā 50 % no katra uzņēmuma nodarbinātā personāla galvenā darba vieta atrodas valstīs, kas ir EEZ dalībvalstis;

f)

katrs uzņēmums atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz katru no pēdējiem trīs finanšu gadiem, kas beidzās pirms datuma, kurā tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība:

i)

uzņēmuma gada apgrozījums pārsniedz EUR 10 000 000;

ii)

uzņēmuma kopējā bilance pārsniedz EUR 10 000 000;

iii)

uzņēmuma nodarbināto darbinieku skaits pārsniedz 50;

g)

ieguldījuma vērtība katrā uzņēmumā nepārsniedz 10 % no ieguldījumu kopuma kopējās vērtības;

h)

neviens no uzņēmumiem nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu iestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, PVKIU pārvaldības sabiedrība, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija vai neregulēta sabiedrība, kas veic finanšu darbības;

i)

ieguldījumu kopas betas koeficients nepārsniedz 0,796.

2.   1. punkta i) apakšpunktā ieguldījumu kopas beta koeficients ir betas koeficientu vidējais rādītājs katram ieguldījumam minētajā ieguldījumu kopumā, ko sver ar šo ieguldījumu uzskaites vērtību. Ieguldījuma beta koeficientu sabiedrībā nosaka šādi:

Formula

kur:

a)

β ir kapitāla vērtspapīru ieguldījuma uzņēmumā beta koeficients;

b)

GM ir uzņēmuma vidējā bruto peļņa pēdējo piecu finanšu gadu laikā, kas beidzās pirms datuma, kurā tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība;

c)

Debt ir uzņēmuma kopējais parāds pēdējā finanšu gada beigās, par kuru ir pieejami dati;

d)

CFO ir uzņēmuma vidējā neto naudas plūsma no darbībām pēdējo piecu finanšu gadu laikā, kas beidzās pirms datuma, kurā tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība;

e)

ROCE ir uzņēmuma pamata kapitāla vidējā atdeve pēdējo piecu finanšu gadu laikā, kas beidzās pirms datuma, kurā tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība. Par pamata kapitālu uzskata kapitālu un rezerves, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*4) III pielikumā, izņemot priekšrocību akcijas un saistīto akciju emisijas uzcenojuma kontu.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;"

34)

regulas 169. pantu aizstāj ar šādu:

“169. pants

Standarta kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulis

1.   Šīs regulas 168. pantā minētajiem 1. tipa kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasība ir vienāda ar pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu šādi tūlītēji samazinājumi:

a)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā 1. tipa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saistītās sabiedrībās Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta nozīmē, ja šiem ieguldījumiem ir stratēģisks raksturs;

b)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā 1. tipa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, ko uzskata par ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saskaņā ar 171.a pantu;

c)

tūlītējs vērtības samazinājums, kas vienāds ar summu, ko veido 39 % un šīs regulas 172. pantā minētā simetriskā korekcija, 1. tipa kapitāla vērtspapīriem, kuri nav a) un b) apakšpunktā minētie kapitāla vērtspapīri.

2.   Šīs regulas 168. pantā minētajiem 2. tipa kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasība ir vienāda ar pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu šādi tūlītēji samazinājumi:

a)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā 2. tipa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saistītās sabiedrībās Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta nozīmē, ja šiem ieguldījumiem ir stratēģisks raksturs;

b)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā 2. tipa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, ko uzskata par ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saskaņā ar 171.a pantu;

c)

tūlītējs vērtības samazinājums, kas vienāds ar summu, ko veido 49 % un šīs regulas 172. pantā minētā simetriskā korekcija, 2. tipa kapitāla vērtspapīriem, kuri nav a) un b) apakšpunktā minētie kapitāla vērtspapīri.

3.   Šīs regulas 168. pantā minētajiem kvalificētiem infrastruktūras kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasība ir vienāda ar pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu šādi tūlītēji samazinājumi:

a)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā kvalificētu infrastruktūras kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saistītās sabiedrībās Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta nozīmē, ja šiem ieguldījumiem ir stratēģisks raksturs;

b)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā kvalificētu infrastruktūras kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, ko uzskata par ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saskaņā ar 171.a pantu;

c)

tūlītējs vērtības samazinājums, kas vienāds ar summu, ko veido 30 % un 77 % no šīs regulas 172. pantā minētās simetriskās korekcijas, kvalificētiem infrastruktūras kapitāla vērtspapīriem, kuri nav a) un b) apakšpunktā minētie kapitāla vērtspapīri.

4.   Šīs regulas 168. pantā minētajiem kvalificētiem infrastruktūras komercsubjektu kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasība ir vienāda ar pamata pašu kapitāla zudumu, ko radītu šādi tūlītēji samazinājumi:

a)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā kvalificētu infrastruktūras komercsubjektu kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saistītās sabiedrībās Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta nozīmē, ja šiem ieguldījumiem ir stratēģisks raksturs;

b)

tūlītējs vērtības samazinājums 22 % apmērā kvalificētu infrastruktūras komercsubjektu kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, ko uzskata par ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem saskaņā ar 171.a pantu;

c)

tūlītējs vērtības samazinājums, kas vienāds ar summu, ko veido 36 % un 92 % no šīs regulas 172. pantā minētās simetriskās korekcijas, kvalificētiem infrastruktūras komercsubjektu kapitāla vērtspapīriem, kuri nav a) un b) apakšpunktā minētie kvalificētie infrastruktūras komercsubjektu kapitāla vērtspapīri.”;

35)

iekļauj šādu 171.a pantu:

“171.a pants

Ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumi

1.   Šajā regulā pašu kapitāla ieguldījumu apakšgrupu var uzskatīt par ilgtermiņa kapitāla ieguldījumiem, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādei pierāda, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ir skaidri noteikta pašu kapitāla ieguldījumu apakšgrupa, kā arī katra pašu kapitāla ieguldījuma turēšanas periods tajā apakšgrupā;

b)

pašu kapitāla ieguldījumu apakšgrupa ir iekļauta aktīvu portfelī, kas ir piešķirts, lai segtu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzāko novērtējumu, kas atbilst vienam vai vairākiem skaidri noteiktiem uzņēmumiem, un sabiedrība saglabā minēto piešķīrumu šo pienākumu izpildes laikā;

c)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli un b) apakšpunktā minēto piešķirto aktīvu portfeli identificē, pārvalda un organizē atsevišķi no citām sabiedrības darbībām, un piešķirto aktīvu portfeli nevar izmantot, lai segtu zaudējumus, kas rodas no citām sabiedrības darbībām;

d)

tehniskās rezerves apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelī, kas minētas b) apakšpunktā, ir tikai daļa no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kopējām tehniskajām rezervēm;

e)

vidējais kapitāla ieguldījumu turēšanas periods apakšgrupā pārsniedz piecus gadus vai ja apakšgrupas vidējais turēšanas periods ir mazāks par pieciem gadiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nepārdod pašu kapitāla ieguldījumus apakšgrupā līdz brīdim, kad vidējais turēšanas periods pārsniedz piecus gadus;

f)

kapitāla vērtspapīru ieguldījumus apakšgrupā veido EEZ biržas sarakstos iekļauti vai neiekļauti to uzņēmumu kapitāla vērtspapīri, kuru galvenie biroji atrodas valstīs, kas ir EEZ dalībvalstis;

g)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas un likviditātes pozīcija, kā arī tās stratēģijas, procesi un ziņošanas procedūras attiecībā uz aktīvu un saistību pārvaldību ir tādas, lai pastāvīgi un spriedzes apstākļos nodrošinātu, ka tā spēj izvairīties no katra kapitāla vērtspapīru ieguldījumu piespiedu pārdošanas apakšgrupā vismaz 10 gadus;

h)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku pārvaldības, aktīvu un saistību pārvaldības un ieguldījumu politika atspoguļo sabiedrības nodomu turēt kapitāla vērtspapīru ieguldījumu apakšgrupu uz laiku, kas ir saderīgs ar e) apakšpunkta prasībām, un sabiedrības spēju izpildīt g) apakšpunkta prasības.

2.   Ja kapitāla vērtspapīri tiek turēti kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos vai alternatīvo ieguldījumu fondos, kas minēti 168. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā, šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus var novērtēt fondu līmenī, nevis šajos fondos esošo pamatā esošo aktīvu līmenī.

3.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas kapitāla vērtspapīru ieguldījumu apakšgrupu uzskata par ilgtermiņa kapitāla ieguldījumiem saskaņā ar 1. punktu, neatgriežas atpakaļ pie pieejas, kas neietver ilgtermiņa kapitāla ieguldījumus. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas apstrādā kapitāla vērtspapīru ieguldījumu apakšgrupu kā ilgtermiņa kapitāla ieguldījumus, vairs nespēj nodrošināt atbilstību 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi un vairs nepiemēro 169. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 2. panta b) apakšpunktu, 3. panta b) apakšpunktu un 4. panta b) apakšpunktu nevienam no tās kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem 36 mēnešu periodā.”;

36)

regulas 176. pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a   Neatkarīgi no 4. punkta obligācijām un aizdevumiem, kuriem kredītkvalitātes pakāpi piešķir saskaņā ar 176.a panta 1. vai 2. punktu vai 176.c panta 1. punktu, piešķir riska faktoru stressi atkarībā no kredītkvalitātes pakāpes un grozīta ilguma duri obligācijai un aizdevumam i saskaņā ar šā panta 3. punktā noteikto tabulu.”;

37)

iekļauj šādu 176.a līdz 176.c pantu:

“176.a pants

Obligāciju un aizdevumu kredītkvalitātes pakāpju iekšējais novērtējums

1.   Obligācijai vai aizdevumam, par kuru nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums un par kuru parādnieki nav snieguši nodrošinājumu, kas atbilst 214. pantā noteiktajiem kritērijiem, var piešķirt 2. kredītkvalitātes pakāpi, ja attiecībā uz šo obligāciju vai aizdevumu ir izpildīti visi 3. un 4. punktā minētie kritēriji.

2.   Obligācijai vai aizdevumam, par kuru nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums un par kuru parādnieki nav snieguši nodrošinājumu, kas atbilst 214. pantā noteiktajiem kritērijiem, kas nav obligācija vai aizdevums, kuram piešķirta 2. kredītkvalitātes pakāpe saskaņā ar 1. punktu, var piešķirt 3. kredītkvalitātes pakāpi, ja attiecībā uz šo obligāciju vai aizdevumu ir izpildīti visi 3. un 5. punktā minētie kritēriji.

3.   Kritēriji šajā punktā ir šādi:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas veiktais iekšējais kredītnovērtējums par obligācijām un aizdevumiem atbilst 176.b pantā uzskaitītajām prasībām;

b)

obligāciju vai aizdevumu ir emitējis uzņēmums, kas nepieder tai pašai uzņēmumu grupai kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

c)

obligāciju vai aizdevumu nav emitējis uzņēmums, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, infrastruktūras sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu iestāde, AIFP, PVKIU ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija vai neregulēta sabiedrība, kas veic finanšu darbības;

d)

nav prasību attiecībā uz obligāciju vai aizdevumu emitējošo uzņēmumu, kas ir augstākas prioritātes attiecībā pret obligāciju vai aizdevumu, izņemot šādas prasības:

i)

tiesību aktos noteiktās prasības un likviditātes nodrošinājuma sniedzēju prasības, ja šīs tiesību aktos noteiktās prasības un likviditātes nodrošinājuma sniedzēju prasības kopumā nav būtiskas attiecībā pret emitējošā uzņēmuma vispārējo augstākās prioritātes parādu;

ii)

pilnvaroto personu prasības;

iii)

atvasināto instrumentu darījumu partneru prasības;

e)

obligācija vai aizdevums nodrošina fiksētu izpirkšanas maksājumu termiņa datumā vai pirms tam, papildus parastajiem fiksētas vai mainīgas procentu likmes maksājumiem;

f)

obligācijas vai aizdevuma līguma noteikumi un nosacījumi paredz:

i)

aizņēmēja pienākums ir vismaz reizi gadā sniegt aizdevējam revidētus finanšu datus;

ii)

aizņēmēja pienākums ir informēt aizdevēju par visiem notikumiem, kas varētu būtiski ietekmēt obligācijas vai aizdevuma kredītrisku;

iii)

aizņēmējam nav tiesību vienpusēji mainīt obligācijas vai aizdevuma noteikumus vai veikt citas izmaiņas savā darījumdarbībā, kas būtiski ietekmētu obligācijas vai aizdevuma kredītrisku;

iv)

emitentam ir aizliegts emitēt jaunu parādu bez apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iepriekšējas piekrišanas;

v)

to, kas ir uzskatāms par saistību neizpildes gadījumu, definē tā, ka tas īpaši attiecas uz konkrēto emisiju un emitentu;

vi)

kam ir jānotiek ar kontroles maiņu;

g)

obligāciju vai aizdevumu ir emitējis uzņēmums, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

i)

uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

ii)

uzņēmuma galvenais birojs atrodas valstī, kas ir EEZ dalībvalsts;

iii)

vairāk nekā 50 % no uzņēmuma gada ieņēmumiem ir denominēti to valstu valūtās, kuras ir EEZ vai ESAO dalībvalstis;

iv)

sabiedrība ir darbojusies bez kredīta notikuma vismaz pēdējos 10 gadus;

v)

ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz katru no pēdējiem trīs finanšu gadiem, kas beidzās pirms datuma, kurā tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība:

uzņēmuma gada apgrozījums pārsniedz EUR 10 000 000,

uzņēmuma kopējā bilance pārsniedz EUR 10 000 000,

uzņēmuma nodarbināto darbinieku skaits pārsniedz 50;

vi)

uzņēmuma gada ieņēmumu summa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) pēdējo piecu finanšu gadu laikā pārsniedz 0;

vii)

uzņēmuma kopējais parāds pēdējā finanšu gada beigās, par kuru ir pieejami dati, ne vairāk kā 6,5 reizes nepārsniedz vidējo rādītāju uzņēmuma gada brīvo naudas plūsmu summai pēdējo piecu finanšu gadu laikā;

viii)

uzņēmuma vidējais EBITDA pēdējo piecu finanšu gadu laikā nav vairāk nekā 6,5 reizes mazāks par uzņēmuma procentu izdevumiem pēdējā finanšu gadā, par kuru ir pieejami dati;

ix)

uzņēmuma neto parāds pēdējā finanšu gada beigās, par kuru ir pieejami dati, ne vairāk kā 1,5 reizes nepārsniedz uzņēmuma kopējo kapitālu attiecīgā finanšu gada beigās.

4.   Obligācijas vai aizdevuma ienesīgums, kā arī ienesīgums no jebkādām obligācijām un aizdevumiem ar līdzīgiem līguma noteikumiem un nosacījumiem, ko tas pats uzņēmums emitējis iepriekšējos trijos finanšu gados, nav lielāks par lielāko no šādām vērtībām:

a)

saskaņā ar 6. punktu noteikto abu indeksu vidējais ienesīgums;

b)

summa, ko veido 0,5 % un ienesīgums no indeksa, kas atbilst attiecīgā punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

5.   Obligācijas vai aizdevuma ienesīgums, kā arī ienesīgums no obligācijām un aizdevumiem ar līdzīgiem līguma noteikumiem un nosacījumiem, ko tas pats uzņēmums emitējis iepriekšējos trijos finanšu gados, nav lielāks par lielāko no šādām vērtībām:

a)

saskaņā ar 7. punktu noteikto abu indeksu vidējais ienesīgums;

b)

summa, ko veido 0,5 % un ienesīgums no indeksa, kas atbilst attiecīgā punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

6.   4. punktā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība attiecībā uz 1. punktā minēto obligāciju vai aizdevumu nosaka ienesīgumu, kāds tas ir šīs obligācijas vai aizdevuma emisijas brīdī, par diviem indeksiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

abi indeksi ir tādu tirdzniecības obligāciju plaši indeksi, kurām ir pieejams ārējs kredītnovērtējums;

b)

ietilpstošās tirdzniecības obligācijas abos indeksos ir denominētas tajā pašā valūtā kā obligācijas vai aizdevumi;

c)

ietilpstošajām tirdzniecības obligācijām abos indeksos ir līdzīgs termiņš kā obligācijai vai aizdevumam;

d)

viens no abiem indeksiem ietver 2. kredītkvalitātes pakāpes tirgotas obligācijas;

e)

viens no abiem indeksiem ietver 4. kredītkvalitātes pakāpes tirgotas obligācijas.

7.   5. punktā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība attiecībā uz 2. punktā minēto obligāciju vai aizdevumu nosaka ienesīgumu, kāds tas ir šīs obligācijas vai aizdevuma emisijas brīdī, par diviem indeksiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

abi indeksi atbilst 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)

viens no abiem indeksiem ietver 3. kredītkvalitātes pakāpes tirgotas obligācijas;

c)

viens no abiem indeksiem ietver 4. kredītkvalitātes pakāpes tirgotas obligācijas.

8.   4. punktā, ja 1. punktā minētajai obligācijai vai aizdevumam ir pazīmes, kas nav saistītas ar kredītrisku vai nelikviditāti un kas būtiski atšķiras no ietilpstošo tirdzniecības obligāciju iezīmēm abos indeksos, kas noteikti saskaņā ar 6. punktu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība koriģē obligācijas vai aizdevuma ienesīgumu, lai atspoguļotu šīs atšķirības.

9.   5. punktā, ja 2. punktā minētajai obligācijai vai aizdevumam ir pazīmes, kas nav saistītas ar kredītrisku vai nelikviditāti un kas būtiski atšķiras no ietilpstošo tirdzniecības obligāciju iezīmēm abos indeksos, kas noteikti saskaņā ar 7. punktu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība koriģē obligācijas vai aizdevuma ienesīgumu, lai atspoguļotu šīs atšķirības.

176.b pants

Prasības attiecībā uz sabiedrības pašas veikto iekšējo kredītnovērtējumu par obligācijām un aizdevumiem

Prasības, kas jāizpilda 176.a panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas veikto iekšējo kredītnovērtējumu par obligāciju un aizdevumu, ir šādas:

a)

obligācijai vai aizdevumam piešķir kredītkvalitātes pakāpi, pamatojoties uz sabiedrības pašas veikto iekšējo kredītnovērtējumu;

b)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var pārliecinoši pierādīt uzraudzības iestādei, ka tās pašas veiktais iekšējais kredītnovērtējums un kredītkvalitātes pakāpes piešķiršana obligācijai vai aizdevumam, pamatojoties uz šo novērtējumu, ir ticama un pienācīgi atspoguļo to obligācijas vai aizdevuma starpības risku, kas ir iekļauts Direktīvas 2009/138/EK 105. panta 5. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētajā apakšmodulī;

c)

sabiedrības pašas veiktajā iekšējā kredītnovērtējumā tiek ņemti vērā visi faktori, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz kredītrisku, kas saistīts ar obligāciju vai aizdevumu, tostarp šādi faktori:

i)

emitenta konkurences stāvoklis;

ii)

emitenta vadības kvalitāte;

iii)

emitenta finanšu politika;

iv)

valsts risks;

v)

spēkā esošo līgumu sekas;

vi)

emitenta finanšu darbības rezultātu vēsture, tostarp tā darbības gadu skaits;

vii)

emitenta lielums un tā darbību daudzveidības līmenis;

viii)

kvantitatīvā ietekme uz emitenta riska profilu un tā emitēto obligāciju vai aizdevuma finanšu koeficientiem;

ix)

emitenta īpašumtiesību struktūra;

x)

emitenta darījumdarbības modeļa sarežģītība;

d)

sabiedrības pašas veiktajā iekšējā kredītnovērtējumā tiek izmantota visa attiecīgā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija;

e)

sabiedrības pašas veikto iekšējo kredītnovērtējumu, kredītkvalitātes pakāpes piešķiršanu, pamatojoties uz šo novērtējumu, un informāciju, kas izmantota, lai pamatotu iekšējo kredītnovērtējumu, dokumentē;

f)

sabiedrības pašas veiktajā iekšējā kredītnovērtējumā ņem vērā to salīdzināmo aktīvu pazīmes, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums;

g)

sabiedrības pašas veiktajā iekšējā kredītnovērtējumā ņem vērā emitenta finanšu darbības rādītāju tendences;

h)

sabiedrības pašas veiktais iekšējais kredītnovērtējums ir procesuāli neatkarīgs no pieņemtā lēmuma par parakstīšanu;

i)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība regulāri pārskata tās pašas veikto iekšējo kredītnovērtējumu.

176.c pants

Obligāciju un aizdevumu kredītkvalitātes pakāpju iekšējais novērtējums, balstoties uz apstiprinātu iekšējo modeli

1.   Šo pantu piemēro šādos gadījumos:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir noslēgusi līgumu (“līdzieguldījumu līgums”), lai kopīgi ar citu vienību veiktu ieguldījumus obligācijās un aizdevumos;

b)

šī cita vienība (“līdzieguldītājs”) ir viena no šādām struktūrām:

i)

iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, kas izmanto minētās regulas 143. panta 1. punktā noteikto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju;

ii)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas izmanto iekšējo modeli saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 100. pantu;

c)

saskaņā ar līdzieguldījuma līgumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un līdzieguldītājs veic kopīgu ieguldījumu obligācijās un aizdevumos, par kuriem nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums un par kuriem parādnieki nav snieguši nodrošinājumu, kas atbilst 214. pantā noteiktajiem kritērijiem;

d)

līdzieguldījuma līgumā paredzēts, ka līdzieguldītājs kopā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzņemas saistību nepildīšanas varbūtību, ko rada uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja vai, attiecīgā gadījumā, kredītkvalitātes pakāpes, ko rada tā iekšējais modelis attiecībā uz obligācijām vai aizdevumiem, kas minēti c) apakšpunktā, lai izmantotu šo informāciju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai.

2.   Ja visi 3. līdz 6. punktā minētie kritēriji ir izpildīti, 1. punkta c) apakšpunktā minētajām obligācijām un aizdevumiem piešķir kredītkvalitātes pakāpes, ko nosaka šādi:

a)

ja uz līdzieguldītāju attiecas 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts, kredītkvalitātes pakāpes nosaka, pamatojoties uz saistību nepildīšanas jaunāko varbūtību, ko ir radījusi uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja;

b)

ja uz līdzieguldītāju attiecas 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, kredītkvalitātes pakāpes ir kredītkvalitātes pakāpes, ko rada iekšējais modelis.

3.   Kritēriji šajā punktā ir šādi:

a)

katras obligācijas vai aizdevuma emitents nepieder tai pašai uzņēmumu grupai kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

b)

emitents nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, infrastruktūras sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu iestāde, AIFP, PVKIU ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija vai neregulēta sabiedrība, kas veic finanšu darbības;

c)

emitenta galvenais birojs atrodas valstī, kas ir EEZ dalībvalsts;

d)

vairāk nekā 50 % no emitenta gada ieņēmumiem ir denominēti to valstu valūtās, kuras ir EEZ vai ESAO dalībvalstis;

e)

ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz katru no pēdējiem trīs finanšu gadiem, kas beidzās pirms datuma, kurā tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība:

emitenta gada apgrozījums pārsniedz EUR 10 000 000,

emitenta kopējā bilance pārsniedz EUR 10 000 000,

emitenta nodarbināto darbinieku skaits pārsniedz 50.

4.   Kritēriji šajā punktā ir šādi:

a)

līdzieguldījuma līgumā definē parakstāmo obligāciju un aizdevumu veidus un piemērojamos novērtējuma kritērijus;

b)

līdzieguldītājs sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pietiekami sīku informāciju par parakstīšanas procesu, tostarp par izmantotajiem kritērijiem, līdzieguldītāja organizatorisko struktūru un līdzieguldītāja veiktajiem kontroles pasākumiem;

c)

līdzieguldītājs sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai datus par visiem parakstāmo obligāciju un aizdevumu pieteikumiem;

d)

līdzieguldītājs sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai sīkāku informāciju par visiem lēmumiem apstiprināt vai noraidīt parakstāmo obligāciju un aizdevumu pieteikumus;

e)

līdzieguldītājs saglabā riska darījumu vismaz 20 % apmērā no katras obligācijas un aizdevuma nominālvērtības;

f)

parakstīšanas process ir tāds pats kā tas parakstīšanas process, ko līdzieguldītājs ievēro attiecībā uz citiem saviem ieguldījumiem salīdzināmās obligācijās un aizdevumos;

g)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic ieguldījumus visu to a) apakšpunktā minēto veidu obligācijās un aizdevumos, par kuriem līdzieguldītājs nolemj apstiprināt obligāciju vai aizdevuma pieteikumu;

h)

līdzieguldītājs sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai informāciju, kas ļauj sabiedrībai izprast uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai, attiecīgā gadījumā, iekšējo modeli un tā ierobežojumus, kā arī tā atbilstību un piemērotību, jo īpaši:

i)

uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas vai, attiecīgā gadījumā, iekšējā modeļa aprakstu, tostarp par ievaddatiem un riska faktoriem, riska rādītāju un to pamatā esošo metožu kvantificēšanu, kā arī izmantoto vispārējo metodiku;

ii)

uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas vai, attiecīgā gadījumā, iekšējā modeļa tvēruma un izmantojuma aprakstu;

iii)

modeļa apstiprināšanas procesa un citu procesu aprakstu, kas ļauj uzraudzīt modeļa darbību, laika gaitā pārskatīt tā specifikācijas atbilstību un uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas vai, attiecīgā gadījumā, iekšējā modeļa rezultātus, kas jātestē pieredzē.

5.   Ja līdzieguldītājs atbilst 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība skaidri dokumentē, kurai kredīta kvalitātes pakāpei atbilst saistību neizpildes varbūtība, ko rada iestādes uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja;

b)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veiktā saistību neizpildes varbūtības kredītkvalitātes pakāpju kartēšana nodrošina, ka attiecīgajai obligācijai vai aizdevumam izrietošais kapitāla prasības līmenis likmju starpības riska apakšmodulim, kas minēts Direktīvas 2009/138/EK 105. panta 5. punkta otrās daļas d) apakšpunktā, ir atbilstīgs;

c)

kartēšanas pamatā ir Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 (*5) I pielikuma 1. tabula;

d)

korekcijas attiecībā uz saistību nepildīšanas varbūtību veic piesardzīgi pirms kartēšanas veikšanas, ņemot vērā kvalitatīvos faktorus, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 7. pantā;

e)

korekciju attiecībā uz saistību nepildīšanas varbūtību veic jebkurā no turpmāk minētajām situācijām:

i)

laikposms, uz kuru attiecas uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja, ievērojami atšķiras no 3 gadu laikposma, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 4. panta 2. punktā;

ii)

uz iekšējiem reitingiem balstītajā pieejā izmantotā saistību nepildīšanas definīcija ievērojami atšķiras no definīcijas, kas noteikta minētās īstenošanas regulas 4. panta 4. punktā.

6.   Gadījumā, ja uz līdzieguldītāju attiecas 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, iekšējais modelis nodrošina, ka attiecīgajai obligācijai vai aizdevumam izrietošais kapitāla prasības līmenis likmju starpības riska apakšmodulim, kas minēts Direktīvas 2009/138/EK 105. panta 5. punkta otrās daļas d) apakšpunktā, ir atbilstīgs.

(*5)  Komisijas 2016. gada 7. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1799, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu kartēšanu attiecībā uz kredītrisku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. un 3. punktu (OV L 275, 12.10.2016., 3. lpp.).”;"

38)

regulas 180. pantu groza šādi:

a)

2. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) punktā riska darījumus obligāciju un aizdevumu veidā, kurus pilnībā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējušas reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kas uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2011 (*6) 1. pantā, ja garantija atbilst šīs regulas 215. pantā noteiktajām prasībām, uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību.

(*6)  Komisijas 2015. gada 11. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2011, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz to reģionālo pašvaldību un vietējo pašpārvalžu sarakstiem, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (OV L 295, 12.11.2015., 3. lpp.).”;"

b)

pantā iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a   Riska darījumiem obligāciju un aizdevumu veidā ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kas nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2011 1. pantā, piešķir riska faktoru stressi saskaņā ar 3. punktā noteikto tabulu atbilstoši 2. kredītkvalitātes pakāpei.

3.b   Riska darījumiem obligāciju un aizdevumu veidā, kurus pilnībā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, kas nav minēta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2011 1. pantā, ja garantija atbilst šīs regulas 215. panta prasībām, piešķir riska faktoru stressi saskaņā ar 3. punktā noteikto tabulu atbilstoši 2. kredītkvalitātes pakāpei.”;

39)

regulas 182. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punkta pēdējo teikumu svītro;

b)

pievieno šādu 6.–11. punktu:

“6.   4. punktā riska darījumiem ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, par kuru nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, bet sabiedrība atbilst tās minimālajai kapitāla prasībai, piešķir kredītkvalitātes pakāpi atkarībā no sabiedrības maksātspējas rādītāja, izmantojot turpmāk sniegtās maksātspējas rādītāju un kredītkvalitātes pakāpju kartēšanas:

Maksātspējas rādītājs

196 %

175 %

122 %

100 %

95 %

Kredītkvalitātes pakāpe

1.

2.

3.

3,82.

5.

Ja maksātspējas rādītāja vērtība atrodas starp iepriekš sniegtajā tabulā noteiktajiem maksātspējas rādītājiem, kredītkvalitātes pakāpi lineāri interpolē no tām tuvākajām kredītkvalitātes pakāpēm, kuras atbilst tuvākajiem iepriekš sniegtajā tabulā noteiktajiem maksātspējas rādītājiem. Ja maksātspējas rādītājs ir mazāks par 95 %, kredītkvalitātes pakāpe ir 5. Ja maksātspējas rādītājs ir lielāks par 196 %, kredītkvalitātes pakāpe ir 1.

Šajā punktā “maksātspējas rādītājs” ir attiecība starp maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamo pašu kapitālu un maksātspējas kapitāla prasību atbilstoši jaunākajām pieejamajām vērtībām.

7.   4. punktā riska darījumiem ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, par kuru nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums un sabiedrība neatbilst tās minimālajai kapitāla prasībai, piešķir 6. kredītkvalitātes pakāpi.

8.   Šā panta 6. un 7. punktu piemēro tikai no pirmās dienas, kad sabiedrība, uz kuru attiecas konkrētais riska darījums, ir publiskojusi Direktīvas 2009/138/EK 51. pantā minēto ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli. Pirms minētās dienas riska darījumiem piešķir 3,82 kredītkvalitātes pakāpi.

9.   4. punktā riska darījumiem ar trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, par kuru nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, kura atrodas valstī, kuras maksātspējas režīms saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 227. pantu ir uzskatāms par līdzvērtīgu minētajā direktīvā noteiktajam režīmam, un kura atbilst minētās trešās valsts maksātspējas prasībām, piešķir 3,82 kredītkvalitātes pakāpi.

10.   4. punktā riska darījumiem ar kredītiestādēm un finanšu iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. un 26. apakšpunkta nozīmē, kuras atbilst Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajām maksātspējas prasībām un par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir 3,82 kredītkvalitātes pakāpi.

11.   4. punktā riska darījumiem, izņemot tos riska darījumus, kuriem kredītkvalitātes pakāpi piešķir saskaņā ar 5. līdz 10. punktu, piešķir 5. kredītkvalitātes pakāpi.”;

40)

regulas 184. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Riska darījumu vērtību saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā uz viena nosaukuma riska darījumu i samazina par riska darījumu vērtību saistību nepildīšanas gadījumā ar attiecīgā viena nosaukuma riska darījuma partneriem, ja 186. un 187. pantā minētais tirgus riska koncentrācijas riska koeficients ir 0 %.”;

41)

regulas 186. panta 2. līdz 6. punktu svītro;

42)

regulas 187. pantu groza šādi:

a)

3. punktam pievieno šādu daļu:

“b) apakšpunktā riska darījumus, kurus pilnībā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējušas reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2011 1. pantā, ja garantija atbilst šīs regulas 215. pantā noteiktajām prasībām, uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību.”;

b)

pantā iekļauj šādu 4.a un 4.b punktu:

“4.a   Riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kas nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2011 1. pantā, piešķir tirgus riska koncentrācijas riska faktoru gi atbilstoši 2. kredītkvalitātes pakāpes svērtajam vidējam saskaņā ar 4. punktu.

4.b   Riska darījumiem, kurus pilnībā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, kas nav minēta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2011 1. pantā, ja garantija atbilst šīs regulas 215. panta prasībām, piešķir tirgus riska koncentrācijas riska faktoru gi atbilstoši 2. kredītkvalitātes pakāpes svērtajam vidējam saskaņā ar 4. punktu.”;

43)

regulas 189. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

riska mazināšanas līgumiem, tostarp pārapdrošināšanas līgumiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un apdrošināšanas vērtspapīrošanas darījumiem;”;

ii)

punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)

atvasinātiem instrumentiem, kas nav likmju starpības riska apakšmodulī ietvertie kredītu atvasinātie instrumenti.”;

b)

6. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

kredītrisks aktīviem, kas sniegti kā nodrošinājums CCP vai tīrvērtes dalībniekam un kas ir neaizskarami bankrota gadījumā.”;

44)

regulas 192. pantu groza šādi:

a)

1. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir noslēgušas līgumiskus savstarpējā ieskaita līgumus, kas attiecas uz vairākiem atvasinātiem instrumentiem, kuri atspoguļo kredītriska darījumus ar to pašu darījumu partneri, tās var aprēķināt saistību nepildīšanas zaudējumus šiem atvasinātajiem instrumentiem, kā noteikts 3., 3.a, 3.b un 3.c punktā, pamatojoties uz visu to atvasināto instrumentu apvienoti ekonomisko ietekmi, uz kuriem attiecas tas pats līgumiskais savstarpējā ieskaita līgums, ja attiecībā uz savstarpējo ieskaitu tiek ievērots 209. un 210. pants.”;

b)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Atvasināta instrumenta, uz kuru attiecas 192.a panta 1. punkts, saistību nepildīšanas zaudējumus aprēķina šādi:

 

LGD = max(18 % · (Derivative + 50 % · RM fin ) – 50 % · F′ · Value; 0)

kur:

a)

Derivative apzīmē atvasinātā instrumenta vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

b)

RMfin apzīmē atvasinātā instrumenta tirgus riska mazināšanas efektu;

c)

Value apzīmē aktīvu, kurus tur kā nodrošinājumu, vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

d)

F′ apzīmē koeficientu, ar kuru ar darījuma partneri saistīta kredītnotikuma gadījumā attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu ņem vērā nodrošinājuma darījuma ekonomisko ietekmi.”;

c)

iekļauj šādu 3.a–3.d punktu:

“3.a   Neatkarīgi no 3. punkta atvasināta instrumenta, uz kuru attiecas 192.a panta 2. punkts, saistību nepildīšanas zaudējumus aprēķina šādi:

 

LGD = max(16 % · (Derivative + 50 % · RM fin ) – 50 % · F′′ · Value; 0)

kur:

a)

Derivative apzīmē atvasinātā instrumenta vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

b)

RMfin apzīmē atvasinātā instrumenta tirgus riska mazināšanas efektu;

c)

Value apzīmē aktīvu, kurus tur kā nodrošinājumu, vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

d)

F′′ apzīmē koeficientu, ar kuru ar darījuma partneri saistīta kredītnotikuma gadījumā attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu ņem vērā nodrošinājuma darījuma ekonomisko ietekmi.

3.b   Saistību nepildīšanas zaudējumi atvasinātajiem instrumentiem, kas nav 3. un 3.a punktā minētie atvasinātie instrumenti, ir šādi, ja atvasināto instrumentu līgums atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta prasībām:

 

LGD = max(90 % · (Derivative + 50 % · RM fin ) – 50 % · F′′′ · Value; 0)

kur:

a)

Derivative apzīmē atvasinātā instrumenta vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

b)

RMfin apzīmē atvasinātā instrumenta tirgus riska mazināšanas efektu;

c)

Value apzīmē aktīvu, kurus tur kā nodrošinājumu, vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

d)

F′′′ apzīmē koeficientu, ar kuru ar darījuma partneri saistīta kredītnotikuma gadījumā attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu ņem vērā nodrošinājuma darījuma ekonomisko ietekmi.

3.c   Saistību nepildīšanas zaudējumi atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem neattiecas 3., 3.a un 3. punkts, ir šādi:

 

LGD = max(90 % · (Derivative + RM fin ) – F′′′ · Collateral; 0)

kur:

a)

Derivative apzīmē atvasinātā instrumenta vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

b)

RMfin apzīmē atvasinātā instrumenta tirgus riska mazināšanas efektu;

c)

Collateral apzīmē atvasinātā instrumenta nodrošinājuma ar risku koriģēto vērtību;

d)

F′′′ apzīmē koeficientu, ar kuru ar darījuma partneri saistīta kredītnotikuma gadījumā attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu ņem vērā nodrošinājuma darījuma ekonomisko ietekmi.

3.d   Ja saistību nepildīšanas zaudējumus atvasinātajiem instrumentiem aprēķina, pamatojoties uz 1. punkta otro daļu, 3. līdz 3.c punktā piemēro šādus noteikumus:

a)

atvasinātā instrumenta vērtība ir to atvasināto instrumentu vērtību summa, uz kuriem attiecas līgumisks savstarpējā ieskaita līgums;

b)

riska mazināšanas ietekmi nosaka to atvasināto instrumentu kombinācijas līmenī, uz kuriem attiecas līgumisks savstarpējā ieskaita līgums;

c)

nodrošinājuma ar risku koriģēto vērtību nosaka to atvasināto instrumentu kombinācijas līmenī, uz kuriem attiecas līgumisks savstarpējā ieskaita līgums.”;

d)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Hipotekārā aizdevuma saistību nepildīšanas zaudējumus aprēķina šādi:

 

LGD = max(Loan – (80 % × Mortgage + Guarantee); 0)

kur:

a)

Loan apzīmē hipotekārā aizdevuma vērtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu;

b)

Mortgage apzīmē hipotēkas ar risku koriģēto vērtību;

c)

Guarantee apzīmē summu, kas garantijas devējam būtu jāmaksā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja hipotēkas aizdevuma parādnieks nebūtu izpildījis saistības laikā, kad hipotēkai izmantotā īpašuma vērtība bija 80 % no hipotēkas ar risku koriģētās vērtības.

Šā punkta c) apakšpunktā garantiju atzīst tikai tad, ja to sniedz darījumu partneris, kas minēts 180. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā, un tā atbilst prasībām, kas noteiktas 209. un 210. pantā un 215. panta a) līdz e) punktā.”;

45)

iekļauj šādu 192.a pantu:

“192.a pants

Riska darījumi ar tīrvērtes dalībniekiem

1.   192. panta 3. punktā uz atvasināto instrumentu attiecas šis punkts, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

atvasinātais instruments ir ar CCP saistīts darījums, kurā klients ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

b)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pozīcijas un aktīvi, kas saistīti ar attiecīgo darījumu, gan tīrvērtes dalībnieka, gan CCP līmenī ir nošķirti un nodalīti no tīrvērtes dalībnieka un šā tīrvērtes dalībnieka citu klientu pozīcijām un aktīviem, un šīs nošķiršanas un nodalīšanas rezultātā šīs pozīcijas un aktīvi ir neaizskarami šā tīrvērtes dalībnieka vai viena vai vairāku tā klientu saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā;

c)

tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojami vai saistoši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai CCP, veicina klienta pozīcijas, kuras saistītas ar attiecīgo darījumu, un atbilstošā nodrošinājuma pārvešanu citam tīrvērtes dalībniekam attiecīgajā maržinālajā riska periodā sākotnējā tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā. Šādā gadījumā klienta pozīcijas un nodrošinājums tiek pārnesti atbilstoši tirgus vērtībai, ja vien klients nepieprasa pozīciju slēgt atbilstoši tirgus vērtībai;

d)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir pieejams neatkarīgs, rakstisks un pamatots juridiskais atzinums, kurā secināts, ka juridiskas problēmas gadījumā attiecīgās tiesas un administratīvās iestādes konstatētu, ka klients nesegtu zaudējumus tīrvērtes dalībnieka vai jebkura minētā tīrvērtes dalībnieka klienta maksātnespējas dēļ saskaņā ar kādu no šādiem tiesību aktiem:

i)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, tās tīrvērtes dalībnieka vai CCP jurisdikcijas tiesību akti;

ii)

darījumu reglamentējošie tiesību akti;

iii)

nodrošinājumu reglamentējošie tiesību akti;

iv)

jebkuru līgumu vai vienošanos, kas vajadzīga, lai izpildītu b) apakšpunktā noteikto prasību, reglamentējošie tiesību akti;

e)

CCP ir atbilstīgs centrālais darījumu partneris.

2.   192. panta 3.a punktā uz atvasināto instrumentu attiecas šis punkts, ja ir izpildītas 1. punktā noteiktās prasības, izņemot to, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nav jābūt pasargātai no zaudējumiem gadījumā, ja tīrvērtes dalībnieks un cits tīrvērtes dalībnieka klients kopīgi nepilda savas saistības.”;

46)

regulas 196. pantu aizstāj ar šādu:

“196. pants

Riska mazināšanas efekts

Riska mazināšanas efekts uz pārapdrošināšanas līguma, vērtspapīrošanas darījuma vai atvasinātā instrumenta parakstīšanas vai tirgus riskiem ir lielāks par nulli un vienāds ar starpību starp šādām kapitāla prasībām:

a)

hipotētiskā kapitāla prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības parakstīšanas vai tirgus riskam, kas aprēķināta saskaņā ar šīs nodaļas 1. līdz 5. iedaļu, ko piemērotu, ja pārapdrošināšanas līgums, vērtspapīrošana vai atvasinātie instrumenti nepastāvētu;

b)

kapitāla prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības parakstīšanas vai tirgus riskam.”;

47)

regulas 197. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja šīs regulas 214. pantā noteiktie kritēriji ir izpildīti, ar risku koriģētā vērtība nodrošinājumam, kas sniegts ķīlas veidā, kā minēts 1. panta 26. punkta b) apakšpunktā, ir vienāda ar starpību starp saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 75. pantu novērtēto nodrošinājuma aktīvu vērtību, kuri tiek turēti kā nodrošinājums, un šā panta 5. punktā minēto tirgus riska korekciju ja ir ievērotas abas turpmāk minētās prasības:”;

b)

7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja, darījuma partnera maksātnespējas gadījumā nosakot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības proporcionālo daļu no maksātnespējīgā darījuma partnera mantas, kas pārsniedz nodrošinājumu, netiek ņemts vērā tas, ka sabiedrība saņem nodrošinājumu, 192. panta 2. līdz 3.c punktā minētie koeficienti F, F′, F′′ un F′′′ visi ir vienādi ar 100 %. Visos pārējos gadījumos šie koeficienti ir attiecīgi 50 %, 18 %, 16 % un 90 %.”

48)

pievieno šādu 199. panta 12. un 13. punktu:

“12.   Neskarot 2. līdz 11. punktu, riska darījumiem, kas minēti 192. panta 3. punktā, saistību neizpildes varbūtība ir vienāda ar 0,002 %.

13.   Neskarot 2. līdz 12. punktu, riska darījumiem, kas minēti 192. panta 3.a punktā, saistību neizpildes varbūtība ir vienāda ar 0,001 %.”;

49)

ar šādu tekstu aizstāj 201. panta 2. punkta a) apakšpunktu:

“a)

summa aptver visas iespējamās (j,k) kombinācijas, kādas ir viena nosaukuma riska darījumu saistību nepildīšanas varbūtībām saskaņā ar 199. pantu;”;

50)

regulas 207. pantu groza šādi:

a)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atliktos nodokļus 1. punktā novērtē saskaņā ar 15. panta 1. un 2. punktu, neskarot šā panta 2.a, 2.b un 2.c punktu.”;

b)

iekļauj šādu 2.a–2.d punktu:

“2.a   Ja 1. punktā minētie zaudējumi izraisītu atliktā nodokļa aktīvu apjoma pieaugumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības šo pieaugumu neizmanto attiecīgajā punktā minētajai korekcijai, izņemot, ja tās spēj uzraudzības iestādei pārliecinoši pierādīt, ka ir iespējams, ka būs pieejama turpmāka ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru šo pieaugumu var izmantot, ņemot vērā visu turpmāk minēto:

a)

visas juridiskās vai normatīvās prasības attiecībā uz termiņiem, kas saistīti ar neizmantoto nodokļa zaudējumu pārnešanu vai neizmantoto nodokļa kredītu pārnešanu;

b)

1. punktā minēto zaudējumu apmērs un tā ietekme uz sabiedrības pašreizējo un turpmāko finansiālo situāciju un apdrošināšanas produktu cenu noteikšanu, tirgus rentabilitāti, apdrošināšanas pieprasījumu, pārapdrošināšanas segumu un citiem makroekonomiskajiem rādītājiem;

c)

lielāka nenoteiktība attiecībā uz nākotnes peļņu pēc 1. punktā minētajiem zaudējumiem, kā arī nenoteiktības lielāka pakāpe saistībā ar turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu pēc minētajiem zaudējumiem, ņemot vērā, ka prognozes laikposms kļūst ilgāks.

2.b   Lai pierādītu, ka ir iespējams, ka būs pieejama turpmāka ar nodokli apliekama peļņa, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nepiemēro pieņēmumus, kas ir labvēlīgāki par tiem, kurus izmanto atliktā nodokļa aktīvu novērtēšanai un izmantošanai saskaņā ar 15. pantu.

2.c   Lai pierādītu, ka ir iespējams, ka būs pieejama turpmāka ar nodokli apliekama peļņa, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību piemērotie pieņēmumi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

netiks veikti jauni uzņēmumu pārdošanas darījumi, kas pārsniegtu darījumus, kas paredzēti apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības darījumdarbības plānošanas vajadzībām;

b)

netiks veikti jauni uzņēmumu pārdošanas darījumi, kas pārsniegtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības darījumdarbības plānošanas laikposmu un ne vairāk kā piecu gadu laikposmu;

c)

tiek pieņemts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu atdeves likmes pēc 1. punktā minētajiem zaudējumiem ir vienādas ar netiešo atdevi no regulētā tirgū netirgotā nākotnes līgumā noteiktām likmēm, kas iegūtas no attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras, kura iegūta pēc minētajiem zaudējumiem, izņemot, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēj sniegt ticamus pierādījumus par iespējamo atdevi, kas pārsniedz netiešo atdevi;

d)

ja, neskarot a) apakšpunktu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nosaka prognozes laikposmu peļņai no jauniem darījumiem, kas pārsniedz tās darījumdarbības plānošanas laikposmu, tiek noteikts galīgs prognožu laikposms un tiek piemēroti atbilstīgi diskonti peļņai no jauniem darījumiem, ko prognozē, pārsniedzot sabiedrības darījumdarbības plānošanas laikposmu. Pieņem, ka šādi diskonti pieaugs, jo tālāk nākotnē tiek paredzēta peļņa.

2.d   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var uzņemties turpmāku pārvaldības darbību īstenošanu pēc 1. punktā minētajiem zaudējumiem ja tiek ievēroti 23. pantā minētie noteikumi.”;

51)

regulas 208. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārved parakstīšanas riskus, izmantojot ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 210. panta 3. punktā un kas atbilst šīs regulas 209., 211. un 213. pantā noteiktajām prasībām, šos līgumus atzīst uz scenārijiem balstītajos aprēķinos, kuri noteikti šīs regulas I sadaļas V nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā, vienīgi tiktāl, ciktāl parakstīšanas risks ir pārvests līguma darījuma partnerim. Neatkarīgi no iepriekšējā teikuma ierobežotu pārapdrošināšanu vai līdzīgus darījumus, kuriem riska faktisks pārvedums ir pielīdzināms ierobežotas pārapdrošināšanas riska faktiska pārveduma trūkumam, neņem vērā, nosakot apjoma mērus prēmijas un rezerves riskam saskaņā ar šīs regulas 116. un 147. pantu vai aprēķinot sabiedrības īpašos parametrus saskaņā ar šīs nodaļas 13. iedaļu.”;

52)

regulas 209. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja līgumiskās vienošanās, kas reglamentē riska mazināšanas metodes, būs spēkā mazāk nekā nākamos 12 mēnešus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība plāno aizstāt minēto riska mazināšanas metodi, kad tās termiņš būs beidzies, ar līdzīgu vienošanos, vai ja minētajai riska mazināšanas metodei piemēro korekciju, lai atspoguļotu izmaiņas riska darījumā, uz ko tā attiecas, šo riska mazināšanas metodi pilnībā ņem vērā pamata maksātspējas kapitāla prasībā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie kvalitatīvie kritēriji:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir rakstiska politikas nostādne par minētās riska mazināšanas metodes aizstāšanu vai koriģēšanu, ietverot situācijas, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto vairāku līgumisko vienošanos kombināciju, lai pārvestu risku, kā minēts 210. panta 5. punktā;

b)

riska mazināšanas metodes aizstāšana vai koriģēšana notiek biežāk nekā reizi nedēļā tikai tad, ja bez aizstāšanas vai koriģēšanas pasākumam būtu būtiska negatīva ietekme uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokli;

c)

riska mazināšanas metodes aizstāšana vai koriģēšana nav atkarīga no jebkādiem turpmākiem notikumiem ārpus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kontroles, un ja riska mazināšanas metodes aizstāšana vai koriģēšana ir atkarīga no jebkādiem turpmākiem notikumiem, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kontrolē, šādas aizstāšanas vai koriģēšanas nosacījumi ir skaidri dokumentēti a) apakšpunktā minētajā rakstiskajā politikā;

d)

riska mazināšanas metodes aizstāšana vai koriģēšana ir reāli balstīta uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iepriekš veikto aizstāšanu, un veiktās korekcijas atbilst sabiedrības pašreizējai darījumdarbības praksei un darījumdarbības stratēģijai;

e)

nepastāv būtisks risks, ka riska mazināšanas metodi nevar aizstāt vai koriģēt likviditātes trūkuma dēļ tirgū;

f)

risks, ka riska mazināšanas metodes aizstāšanas vai koriģēšanas izmaksas nākamo 12 mēnešu laikā pieaug, ir atspoguļots maksātspējas kapitāla prasībā;

g)

riska mazināšanas metodes aizstāšana vai koriģēšana nebūtu pretrunā prasībām, kādas piemēro 23. panta 5. punktā noteiktajiem turpmākajiem pārvaldības pasākumiem;

h)

sākotnējais līguma termiņš nav īsāks par vienu mēnesi, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārved riskus, pērkot vai emitējot finanšu instrumentus;

i)

sākotnējais līguma termiņš nav īsāks par trīs mēnešiem, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārved parakstīšanas riskus, izmantojot pārapdrošināšanas līgumus vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības.”;

53)

regulas 210. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība apvieno vairākas līgumiskas vienošanās, lai pārvestu risku, katra no līgumiskajām vienošanām atsevišķi atbilst 1. un 4. punktā noteiktajām prasībām un līgumisko vienošanos kombinācija atbilst 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām.”;

54)

regulas 211. pantu groza šādi:

a)

2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas neatrodas valstī, kuras maksātspējas režīmu uzskata par līdzvērtīgu vai pagaidām līdzvērtīgu Direktīvā 2009/138/EK noteiktajam saskaņā ar minētās direktīvas 172. pantu, kurai saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu ir piešķirta 3. vai labāka kredītkvalitātes pakāpe.”;

b)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja pārapdrošināšanas līguma darījumu partneris ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pēc pārapdrošināšanas līguma noslēgšanas vairs neatbilst maksātspējas kapitāla prasībai, aizsardzību, ko piedāvā apdrošināšanas riska mazināšanas metode, var atzīt daļēji ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad darījumu partneris vairs neatbilst maksātspējas kapitāla prasībai. Šādā gadījumā riska mazināšanas metodes ietekmi samazina par procentuālo daļu, par kādu ir pārkāpta maksātspējas kapitāla prasība. Tiklīdz darījumu partneris ir atjaunojis atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, riska mazināšanas metodes ietekmi vairs nesamazina. Ja darījumu partneris neatjauno atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai minētā sešu mēnešu perioda laikā, riska mazināšanas metodes ietekmi vairs neatzīst. Ja pirms sešu mēnešu laikposma beigām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzzina, ka ir maz ticams, ka darījumu partneris spēs minētajā laikposmā atjaunot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vairs neatzīst riska mazināšanas metodes ietekmi pamata maksātspējas kapitāla prasībā.”;

c)

iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a   Neskarot 3. punktu, ja pārapdrošināšanas līguma darījumu partneris ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pēc pārapdrošināšanas līguma noslēgšanas vairs neatbilst minimālajai kapitāla prasībai, riska mazināšanas metodes ietekmi vairs neatzīst pamata maksātspējas kapitāla prasībā.”;

55)

regulas 212. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārved risku, tad, lai riska mazināšanas metodi ņemtu vērā pamata maksātspējas kapitāla prasībā, izņemot 211. panta 1. punktā minētajos gadījumos, tostarp ar pārvedumiem, izmantojot finanšu instrumentu pirkšanu vai emisiju, papildus 209. un 210. pantā noteiktajiem kvalitatīvajiem kritērijiem jābūt ievērotiem 2.–5. punktā paredzētajiem kvalitatīvajiem kritērijiem.”;

56)

regulas 213. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja nav ievēroti 211. panta 1. punktā vai 212. panta 4. vai 5. punktā noteiktie kvalitatīvie kritēriji, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības riska mazināšanas metodes ņem vērā pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķinos vienīgi tad, ja ir ievērots viens no šādiem kritērijiem:

a)

riska mazināšanas metode atbilst kvalitatīviem kritērijiem, kas noteikti 209., 210. pantā un 212. panta 2. un 3. punktā, un pastāv nodrošinājuma darījumi, kas atbilst 214. pantā paredzētajiem kritērijiem;

b)

riska mazināšanas metode ir papildināta ar citu riska mazināšanas metodi, kura apvienojumā ar pirmo metodi atbilst 209., 210. pantā un 212. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kvalitatīvajiem kritērijiem, un darījuma partneri, kuri izmanto šo citu metodi, atbilst kritērijiem, kas paredzēti 211. panta 1. punktā un 212. panta 4. un 5. punktā.”;

57)

regulas 218. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmo daļu groza šādi:

i)

apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

korekcijas koeficients neproporcionālajai pārapdrošināšanai, kas minēts šīs regulas 117. panta 3. punktā, ja attiecīgajam segmentam ir atzīstams zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgums vai atzīstams zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgums, kā noteikts šā panta 2. punktā;”;

ii)

apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

korekcijas koeficients neproporcionālajai pārapdrošināšanai, kas minēts šīs regulas 148. panta 3. punktā, ja attiecīgajam segmentam ir atzīstams zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgums vai atzīstams zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgums, kā noteikts šā panta 2. punktā;”;

b)

panta 2. punkta pirmo daļu groza šādi:

i)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgumu vai zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgumu konkrētam segmentam uzskata par atzīstamu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:”;

ii)

a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

ja līgums ir zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgums – ja cedējošās sabiedrības zaudējumi, kas ir saistīti vai nu ar vienotām apdrošināšanas atlīdzības prasībām, vai visām apdrošināšanas atlīdzības prasībām saskaņā ar to pašu polisi, noteiktā laika periodā ir lielāki par norādīto paturētā riska daļu, tas paredz šādu zaudējumu pilnīgu kompensāciju līdz noteiktai robežai vai bez ierobežojumiem;”;

iii)

iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa)

ja līgums ir zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgums – ja cedējošās sabiedrības kopējie zaudējumi, kas ir saistīti ar viesām apdrošināšanas atlīdzības prasībām tajā pašā segmentā vai viendabīga riska grupās segmenta ietvaros, noteiktā laika periodā ir lielāki par norādīto paturētā riska daļu, tas paredz šādu zaudējumu pilnīgu kompensāciju līdz noteiktai robežai vai bez ierobežojumiem;”;

c)

2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šajā pantā “zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgums” arī apzīmē ar īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām noslēgtas vienošanās, kuras paredz riska pārvedumu, kas ir līdzvērtīgs zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līguma riska pārvedumam, un “zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgums” arī apzīmē ar īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām noslēgtas vienošanās, kuras paredz riska pārvedumu, kas ir līdzvērtīgs zaudējumu pārtraukšanas pārapdrošināšanas līguma riska pārvedumam.”;

d)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir noslēgusi vairākus zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgumus vai vairākus zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgumus, kas katrs atbilst 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām un kas apvienojumā atbilst minētā punkta a) līdz c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, to kombināciju uzskata par vienu atzīstamu zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgumu vai, attiecīgā gadījumā, par vienu zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgumu.”;

58)

regulas 220. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ja ir atzīstams zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgums – neproporcionālās pārapdrošināšanas 1. metode – vai ja ir atzīstams zaudējumu apturēšanas pārapdrošināšanas līgums – neproporcionālās pārapdrošināšanas 1. metode – sabiedrības īpašajiem parametriem, kas aizstāj standarta parametrus, kuri minēti 218. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un c) apakšpunkta iii) punktā;”;

59)

regulas 260. panta 1. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)

atliktie nodokļi:

i)

darbības, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izvēli attiecībā uz metodēm un pieņēmumiem, lai pierādītu atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējas summu un atgūstamību;

ii)

attiecīgo nozīmīgāko funkciju iesaiste metožu un pieņēmumu atlasē un novērtēšanā, lai pierādītu atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējas summu un atgūstamību, kā minētā novērtējuma iznākums tiek paziņots administratīvajai, vadības vai uzraudzības struktūrai, tostarp pamatā esošo pieņēmumu novērtējums, ko piemēro, lai prognozētu nākotnē ar nodokli apliekamu peļņu 15. un 207. panta piemērošanas nolūkā, un paskaidrojums par jebkādām bažām saistībā ar šiem pieņēmumiem, ko katrā atsevišķā gadījumā veic vai nu aktuāra funkcija, vai riska pārvaldības funkcija;

iii)

riski, kādiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir vai varētu būt pakļauta, ņemot vērā iespējamās nākotnes izmaiņas tās riska profilā sakarā ar tās darījumdarbības stratēģiju vai ekonomikas un finanšu vidi, tostarp operacionālie riski un iespējamās izmaiņas tās atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējā. Minētajā novērtējumā ietver vispārējo maksātspējas un finanšu stāvokļa atkarību no atliktajiem nodokļiem un to atbilstību riska pārvaldības politikai.”;

60)

regulas 297. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu i) apakšpunktu:

“i)

informāciju par atliktajiem nodokļiem, kas ietver vismaz šādu informāciju:

i)

atliktā nodokļa aktīvu aprēķinātās summas aprakstu, nenovērtējot to iespējamo izmantošanu un to, cik lielā mērā šie atliktā nodokļa aktīvi ir atzīti;

ii)

attiecībā uz atliktā nodokļa aktīviem, kas ir atzīti, – to aktīvu aprakstu, kurus varētu izmantot, atsaucoties uz nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu un atsaucoties uz to atliktā nodokļa saistību reversiju, kas attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus piemēro tā pati nodokļu iestāde;

iii)

attiecībā uz neto atliktā nodokļa aktīviem, ko aprēķina kā starpību starp atzītu atliktā nodokļa aktīvu summu un atliktā nodokļa saistību summu, – visu turpmāk minēto informāciju:

apstiprinājumu, ka šie neto atliktā nodokļa aktīvi ir pieejami kā pamata pašu kapitāla posteņi, kas klasificēti 3. līmenī saskaņā ar 76. panta a) punkta iii) apakšpunktu,

to neto atliktā nodokļa aktīvu summas aprakstu, kuri atzīti kā atbilstīgs pašu kapitāls, piemērojot 82. pantā noteiktos atbilstības ierobežojumus,

ja atliktā nodokļa aktīvu summa ir būtiska – aprakstu par pamatā esošajiem pieņēmumiem, ko izmanto, lai prognozētu nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu 15. panta piemērošanas nolūkā.”;

b)

panta 2. punktam pievieno šādu i) apakšpunktu:

“i)

informāciju par atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēju, kas ietver vismaz visus turpmāk minētos elementus:

i)

summu, ar kādu maksātspējas kapitāla prasība ir koriģēta attiecībā uz atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēju, un aprakstu par atliktā nodokļa saistībām, nodokļu zaudējumu pārnesi uz iepriekšēju periodu un nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu, ko izmanto, lai pierādītu iespējamo izmantošanu;

ii)

ja atliktā nodokļa aktīvu summa ir būtiska – aprakstu par pamatā esošajiem pieņēmumiem, ko izmanto, lai prognozētu nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu 207. panta piemērošanas nolūkā.”;

61)

regulas 311. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

informāciju par atliktajiem nodokļiem, kas ietver vismaz šādu informāciju:

i)

atliktā nodokļa aktīvu aprēķinātās summas aprakstu, nenovērtējot to iespējamo izmantošanu un to, cik lielā mērā šie atliktā nodokļa aktīvi ir atzīti;

ii)

attiecībā uz atliktā nodokļa aktīviem, kas ir atzīti, – to atzīto aktīvu summas aprakstu, kurus varētu izmantot, atsaucoties uz nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu un atsaucoties uz to atliktā nodokļa saistību reversiju, kas attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus piemēro tā pati nodokļu iestāde;

iii)

detalizētu aprakstu par pamatā esošajiem pieņēmumiem, ko izmanto, lai prognozētu nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu 15. panta piemērošanas nolūkā;

iv)

analīzi par neto atliktā nodokļa aktīvu jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošajos pieņēmumos, kas minēti iii) punktā.”;

b)

panta 2. punktu papildina ar šādu d) apakšpunktu:

“d)

attiecībā uz nākotnes peļņu, kas paredzēta atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējas nolūkā saskaņā ar 207. pantu:

i)

aprakstu un katra komponenta attiecīgo summu, ko izmanto, lai pierādītu atliktā nodokļa aktīvu pieauguma pozitīvu vērtību;

ii)

detalizētu aprakstu par pamatā esošajiem pieņēmumiem, ko izmanto, lai prognozētu nākotnē iespējamu, ar nodokli apliekamu peļņu 207. panta piemērošanas nolūkā;

iii)

analīzi par korekcijas vērtības jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošajos pieņēmumos, kas minēti ii) punktā.”;

62)

regulas 326. panta 4. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

maksājumi nav saistīti ar izdevumiem, kas ir izslēgti no kopējās maksimālās riska darījumu vērtības, kas definēta 1. panta 44. punktā.”;

63)

regulas 355. panta 1. punktu groza šādi:

a)

daļas e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

sabiedrību pašu kapitāla proporcionālo daļu, kas aprēķināta saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 7. punktā, attiecībā uz līdzdalību saistītajās sabiedrībās, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un finanšu iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, PVKIU pārvaldības sabiedrības un neregulētas sabiedrības, kas veic finanšu darbības, kā arī to sabiedrību regulatīvā pašu kapitāla proporcionālo daļu, kas minēts Direktīvas 2003/41/EK 17. pantā, attiecībā uz līdzdalību saistītajās sabiedrībās, kas ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas;”;

b)

f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

saskaņā ar šīs regulas 13. pantu visu saistīto sabiedrību, tostarp palīgpakalpojumu sabiedrību, kolektīvo ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu, kas noformēti kā fondi, datus, kas nav minēti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā.”;

64)

regulas 336. pantu groza šādi:

a)

a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta, pamatojoties uz šīs regulas 335. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem konsolidētajiem datiem, datiem par kolektīvo ieguldījumu sabiedrībām un ieguldījumiem, kas noformēti kā fondi, kas ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, ievērojot Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas noteikumus;”;

b)

d) punktu aizstāj ar šādu:

“d)

šīs regulas 335. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajām sabiedrībām, kas nav šā punkta e) apakšpunktā minētās sabiedrības – summa, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, 168. līdz 171.a pantu, 182. līdz 187. pantu un 188. pantu;”;

c)

pievieno šādu e) punktu:

“e)

saistītajām kolektīvo ieguldījumu sabiedrībām vai ieguldījumiem, kas noformēti kā fondi, kā minēts šīs regulas 335. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības dalības meitasuzņēmumi, un kam piemēro šīs regulas 84. panta 1. punktu individuālā līmenī, – summa, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas I sadaļas V nodaļu un 84. panta 1. punktu.”;

65)

regulas 337. pantu aizstāj ar šādu:

“337. pants

1. metode: vietējās valūtas noteikšana valūtas maiņas riska aprēķināšanas nolūkos

1.   Ja konsolidētā grupas maksātspējas prasība pilnībā vai daļēji tiek aprēķināta, balstoties uz standarta formulu, 188. panta 1. punktā minētā vietējā valūta ir valūta, kas tiek izmantota konsolidēto pārskatu sagatavošanai.

2.   Neskarot 1. punktu, ja konsolidēto tehnisko rezervju vai konsolidētās grupas pašu kapitāla būtiska summa ir denominēta valūtā, kas nav tā valūta, ko izmanto konsolidēto pārskatu sagatavošanai, šo valūtu var uzskatīt par vietējo valūtu, kas minēta 188. panta pirmajā daļā.”;

66)

II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

67)

III pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā;

68)

V pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu;

69)

VI pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas IV pielikumā;

70)

VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

71)

VIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu;

72)

IX pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu;

73)

X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu;

74)

XIV pielikumu aizstāj ar šīs regulas IX pielikuma tekstu;

75)

XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas X pielikumu;

76)

XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XI pielikumu;

77)

XXI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XII pielikumu;

78)

XXII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumu;

79)

XXIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XIV pielikumu;

80)

XXIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XV pielikumu;

81)

XXV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. panta 50., 59. līdz 61., 66. un 74. punktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  COM(2018) 439 final.

(3)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS SAISTĪBU SEGMENTĀCIJA UN STANDARTNOVIRZES ATTIECĪBĀ UZ NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS PRĒMIJAS UN REZERVES RISKA APAKŠMODULI

 

Segments

Segmentu veidojošie darījumdarbības virzieni, kā noteikts I pielikumā

Standartnovirze segmenta bruto prēmijas riskam

Standartnovirze segmenta rezerves riskam

1

Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana

4. un 16.

10 %

9 %

2

Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana

5. un 17.

8 %

8 %

3

Apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā

6. un 18.

15 %

11 %

4

Īpašuma apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem

7. un 19.

8 %

10 %

5

Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana

8. un 20.

14 %

11 %

6

Kredītu un galvojumu apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana

9. un 21.

19 %

17,2 %

7

Juridisko izdevumu apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana

10. un 22.

8,3 %

5,5 %

8

Palīdzība un tās proporcionāla pārapdrošināšana

11. un 23.

6,4 %

22 %

9

Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana un proporcionālā pārapdrošināšana

12. un 24.

13 %

20 %

10

Neproporcionālā nelaimes gadījumu pārapdrošināšana

26.

17 %

20 %

11

Neproporcionālā pārapdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā

27.

17 %

20 %

12

Neproporcionālā īpašuma pārapdrošināšana

28.

17 %

20 %


II PIELIKUMS

Regulas III pielikuma 8. punktu groza šādi:

1)

“Puertoriko” svītro no to teritoriju saraksta, kas veido 16. reģionu (Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumi);

2)

to teritoriju sarakstā, kas veido 16. reģionu (Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumi), “Džordžija” “aizstāj ar “Džordžija (ASV)”.


III PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

VĒTRAS RISKA APAKŠMODUĻA PARAMETRI

Reģioni un vētras riska faktori

Reģiona r saīsinājums

Reģions r

Vētras riska faktors Q(windstorm,r)

AT

Austrijas Republika

0,06 %

BE

Beļģijas Karaliste

0,16 %

CZ

Čehijas Republika

0,04 %

CH

Šveices Konfederācija; Lihtenšteinas Firstiste

0,09 %

DK

Dānijas Karaliste

0,25 %

FI

Somijas Republika

0,04 %

FR

Francijas Republika (1); Monako Firstiste; Andoras Firstiste

0,12 %

DE

Vācijas Federatīvā Republika

0,07 %

HU

Ungārijas Republika

0,02 %

IS

Islandes Republika

0,03 %

IE

Īrija

0,22 %

LU

Luksemburgas Lielhercogiste

0,12 %

NL

Nīderlandes Karaliste

0,18 %

NO

Norvēģijas Karaliste

0,08 %

PL

Polijas Republika

0,04 %

SI

Slovēnijas Republika

0,04 %

ES

Spānijas Karaliste

0,01 %

SE

Zviedrijas Karaliste

0,085 %

UK

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

0,17 %

GU

Gvadelupa

2,74 %

MA

Martinika

3,19 %

SM

Senmartēnas Kopiena

5,16 %

RE

Reinjona

2,50 %

REĢIONU VĒTRAS RISKA KORELĀCIJAS KOEFICIENTI

 

AT

BE

CH

CZ

DE

DK

ES

FI

FR

UK

HU

IE

IS

LU

NL

NO

PL

SE

SI

GU

MA

SM

RE

AT

1,00

0,25

0,50

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,25

0,00

0,50

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

BE

0,25

1,00

0,25

0,25

0,50

0,25

0,00

0,00

0,50

0,50

0,00

0,25

0,00

0,75

0,75

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

CH

0,50

0,25

1,00

0,25

0,25

0,00

0,25

0,00

0,50

0,00

0,25

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

CZ

0,25

0,25

0,25

1,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,25

0,00

0,25

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,25

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

DE

0,25

0,50

0,25

0,25

1,00

0,50

0,00

0,00

0,50

0,25

0,00

0,25

0,00

0,50

0,50

0,25

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

DK

0,00

0,25

0,00

0,00

0,50

1,00

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,25

0,50

0,50

0,25

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

ES

0,00

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

FI

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,25

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

FR

0,25

0,50

0,50

0,25

0,50

0,25

0,25

0,00

1,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,50

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

UK

0,00

0,50

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,25

1,00

0,00

0,50

0,00

0,25

0,50

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

HU

0,50

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

IE

0,00

0,25

0,00

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,50

0,00

1,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

IS

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

LU

0,25

0,75

0,25

0,25

0,50

0,25

0,00

0,00

0,50

0,25

0,00

0,25

0,00

1,00

0,50

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

NL

0,25

0,75

0,25

0,25

0,50

0,50

0,00

0,00

0,50

0,50

0,00

0,25

0,00

0,50

1,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

NO

0,00

0,00

0,00

0,00

0,25

0,50

0,00

0,25

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,25

0,25

1,00

0,00

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

PL

0,00

0,25

0,00

0,25

0,50

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

SE

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,50

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,50

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

SI

0,50

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,50

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

GU

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

1,00

1,00

0,00

MA

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

1,00

1,00

0,00

SM

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

1,00

1,00

0,00

RE

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00


(1)  Izņemot Gvadelupi, Martiniku, Senmartēnas Kopienu un Reinjonu.


IV PIELIKUMS

Regulas VI pielikumā iedaļu “Reģioni un zemestrīces riska faktori” aizstāj ar šādu:

Reģioni un zemestrīces riska faktori

Reģiona r saīsinājums

Reģions r

Zemestrīces riska faktors Q ( earthquake , r )

AT

Austrijas Republika

0,10 %

BE

Beļģijas Karaliste

0,02 %

BG

Bulgārijas Republika

1,60 %

CR

Horvātijas Republika

1,60 %

CY

Kipras Republika

2,12 %

CZ

Čehijas Republika

0,10 %

CH

Šveices Konfederācija; Lihtenšteinas Firstiste

0,25 %

FR

Francijas Republika (1); Monako Firstiste; Andoras Firstiste

0,06 %

DE

Vācijas Federatīvā Republika

0,10 %

HE

Grieķijas Republika

1,75 %

HU

Ungārijas Republika

0,20 %

IT

Itālijas Republika; Sanmarīno Republika; Vatikāna Pilsētvalsts

0,77 %

MT

Maltas Republika

1,00 %

PT

Portugāles Republika

1,20 %

RO

Rumānija

1,70 %

SK

Slovākijas Republika

0,16 %

SI

Slovēnijas Republika

1,00 %

GU

Gvadelupa

4,09 %

MA

Martinika

4,71 %

SM

Senmartēnas Kopiena

5,00 %


(1)  Izņemot Gvadelupi, Martiniku, Senmartēnas Kopienu un Reinjonu.”


V PIELIKUMS

Regulas VII pielikumā iedaļu “Reģioni un plūdu riska faktori” aizstāj ar šādu:

Reģioni un plūdu riska faktori

Reģiona r saīsinājums

Reģions r

Plūdu riska faktors Q ( flood , r )

AT

Austrijas Republika

0,13 %

BE

Beļģijas Karaliste

0,10 %

BG

Bulgārijas Republika

0,15 %

CZ

Čehijas Republika

0,30 %

CH

Šveices Konfederācija; Lihtenšteinas Firstiste

0,30 %

FR

Francijas Republika (1); Monako Firstiste; Andoras Firstiste

0,12 %

DE

Vācijas Federatīvā Republika

0,20 %

HU

Ungārijas Republika

0,25 %

IT

Itālijas Republika; Sanmarīno Republika; Vatikāna Pilsētvalsts

0,15 %

PL

Polijas Republika

0,16 %

RO

Rumānija

0,30 %

SK

Slovākijas Republika

0,35 %

SI

Slovēnijas Republika

0,30 %

UK

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

0,12 %


(1)  Izņemot Gvadelupi, Martiniku, Senmartēnas Kopienu un Reinjonu.”


VI PIELIKUMS

“VIII PIELIKUMS

KRUSAS RISKA APAKŠMODUĻA PARAMETRI

Reģioni un krusas riska faktori

Reģiona r saīsinājums

Reģions r

Krusas riska faktors Q ( hail , r )

AT

Austrijas Republika

0,08 %

BE

Beļģijas Karaliste

0,03 %

CZ

Čehijas Republika

0,045 %

CH

Šveices Konfederācija; Lihtenšteinas Firstiste

0,06 %

FR

Francijas Republika (1); Monako Firstiste; Andoras Firstiste

0,01 %

DE

Vācijas Federatīvā Republika

0,02 %

IT

Itālijas Republika; Sanmarīno Republika; Vatikāna Pilsētvalsts

0,05 %

LU

Luksemburgas Lielhercogiste

0,03 %

NL

Nīderlandes Karaliste

0,02 %

ES

Spānijas Karaliste

0,01 %

SI

Slovēnijas Republika

0,08 %

Reģionu krusas riska korelācijas koeficienti

 

AT

BE

CZ

FR

DE

IT

LU

NL

CH

SI

ES

AT

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

BE

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,25

0,25

0,00

0,00

0,00

CZ

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

FR

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

DE

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

IT

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

LU

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,25

0,00

0,00

0,00

NL

0,00

0,25

0,00

0,00

0,00

0,00

0,25

1,00

0,00

0,00

0,00

CH

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

0,00

SI

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00

0,00

ES

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1,00


(1)  Izņemot Gvadelupi, Martiniku, Senmartēnas Kopienu un Reinjonu.


VII PIELIKUMS

Regulas IX pielikumu groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“V–VIII PIELIKUMĀ NORĀDĪTO REĢIONU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PA RISKA ZONĀM”;

2)

pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“V–VIII pielikumā norādīto reģionu riska zonas, kas minētas X–XIII pielikumā, ir vienādas ar turpmāk tabulās norādītajiem pasta indeksa apgabaliem vai administratīvajām vienībām.”;

3)

1. punktu iedaļā “Riska zonu attiecināšana reģioniem, kuru sadalījums pa zonām ir balstīts uz pasta indeksiem” aizstāj ar šādu:

“Reģioniem AT, CZ, CH, DE, HE, IT, NL, NO, PL, PT, ES un SK riska zonu attiecināšana notiek, pamatojoties uz pasta indeksa pirmajiem diviem cipariem;”;

4)

iedaļu “Riska zonu attiecināšana reģioniem, kuru sadalījums pa zonām ir balstīts uz administratīvajām vienībām – 2. daļa” aizstāj ar šādu:

Riska zonu attiecināšana reģioniem, kuru sadalījums pa zonām ir balstīts uz administratīvajām vienībām – 2. daļa

Riska zonu attiecināšana SE reģionam notiek, pamatojoties uz apgabaliem piešķirtajiem numuriem.

Reģions/Riska zona

CH

CY

IE

NO

SE

1

1

1

CE

01

1

2

2

2

CK

02

3

3

3

3

CN

03

4

4

4

4

CW

04

5

5

5

5

DL

05

6

6

6

6

DN

06

7

7

7

 

GY

07

8

8

8

 

KE

08

9

9

9

 

KK

09

10

10

10

 

KY

10

12

11

11

 

LD

11

13

12

12

 

LH

12

14

13

13

 

LK

14

17

14

14

 

LM

15

18

15

15

 

LS

16

19

16

16

 

MH

17

20

17

17

 

MN

18

21

18

18

 

MO

19

22

19

19

 

OY

20

23

20

20

 

RN

 

24

21

21

 

SO

 

25

22

22

 

TY

 

 

23

23

 

WD

 

 

24

24

 

WH

 

 

25

25

 

WW

 

 

26

26

 

WX”;

 

 

5)

pievieno šādu iedaļu:

Riska zonu attiecināšana Somijas Republikai

Riska zonu attiecināšana FI reģionam notiek, pamatojoties uz pasta indeksa pirmajiem diviem cipariem.