1.   Savienības struktūras budžetā prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam nepieciešamos Savienības struktūras ieņēmumus un izdevumus. Tas ietver Savienības struktūras ieņēmumus un izdevumus, tostarp administratīvus izdevumus.

2.   Savienības struktūras budžetā norāda:

3.   Finanšu gadam apstiprinātās apropriācijas ietver:

4.   Ieņēmumus, ko veido maksa un atlīdzība, piešķir tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti dibināšanas aktā.

5.   Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā noslēgto juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 75. panta 2. punktu.

6.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, kas veikti, lai pildītu finanšu gada laikā vai iepriekšējos finanšu gados noslēgtās juridiskās saistības.

7.   Šā panta 3. un 5. punkts neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriācijām vai uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā, kā paredzēts attiecīgi 74. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 74. panta 2. punktā.

1.   Iemaksu nolīgumus un dotāciju nolīgumus starp Komisiju un Savienības struktūru izņēmuma kārtā var noslēgt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Ja 1. punktā minētie iemaksu nolīgumi un dotāciju nolīgumi, kā arī dienestu līmeņa nolīgumi ir noslēgti par pakalpojumiem, ko Savienības struktūra sniedz Komisijai, Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 130. pantu var noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu ar Savienības struktūru.

3.   Izvēloties Savienības struktūru, Komisija pienācīgi ņem vērā minēto uzdevumu uzticēšanas izmaksu efektivitāti.

4.   Ja Komisija izņēmuma kārtā paraksta iemaksu nolīgumu ar Savienības struktūru, minētā nolīguma izpildei piešķirtajiem līdzekļiem Savienības struktūrai piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 V un VI sadaļā paredzētos noteikumus par netiešu pārvaldību, bet nepiemēro šīs regulas 105. un 106. pantu.

5.   Panta 1. punktā minētie uzdevumi Savienības struktūras vienotajā plānošanas dokumentā, kas minēts 32. pantā, būtu jāiekļauj tikai informatīvos nolūkos. Informāciju par 2. punktā minētajiem nolīgumiem iekļauj 48. pantā minētajā konsolidētajā gada darbības pārskatā.

6.   Pirms jebkāda no 2. punktā minēto nolīgumu parakstīšanas kredītrīkotājs informē pārvaldes struktūrvienību.

1.   Visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato kādā no Savienības struktūras budžeta pozīcijām.

2.   Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot Savienības struktūras budžetā piešķirtās apropriācijas.

3.   Apropriāciju var iekļaut Savienības struktūras budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   Procenti, ko rada no Savienības struktūras budžeta veikti priekšfinansējuma maksājumi, nepienākas Savienības struktūrai, ja vien 7. pantā minētajos iemaksu nolīgumos nav paredzēts citādi.

1.   Savienības struktūras finanšu gada ieņēmumus, kas minēti 6. pantā, iekļauj attiecīgā finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz summām, kas iekasētas attiecīgā finanšu gada laikā.

2.   Savienības struktūras ieņēmumi rada pamatu līdzvērtīga lieluma maksājumu apropriācijām.

3.   Saistības iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz attiecīgā gada 31. decembrim. Taču vispārējās budžeta saistības, kas minētas 74. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz budžeta saistībām, kuras paredzētas līdz attiecīgā gada 31. decembrim.

4.   Maksājumus iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis veicis līdz minētā gada 31. decembrim.

5.   Ja dibināšanas aktā ir paredzēts, ka skaidri definētus uzdevumus finansē atsevišķi, vai ja Savienības struktūra īsteno nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar 7. pantu, Savienības struktūra veido atsevišķas budžeta pozīcijas ieņēmumu un izdevumu operācijām. Savienības struktūra katru uzdevumu grupu skaidri norāda savā resursu plānojumā, kas ietverts saskaņā ar 32. pantu izstrādātajā vienotajā plānošanas dokumentā.

1.   Par apropriācijām, kas ir iekļautas Savienības struktūras budžetā, var uzņemties saistības no 1. janvāra, tiklīdz Savienības struktūras budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

2.   Sākot no finanšu gada 15. oktobra, par parastajiem administratīvajiem izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības par apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam, ar nosacījumu, ka šie izdevumi ir apstiprināti pēdējā Savienības struktūras pienācīgi pieņemtajā budžetā, un tikai līdz vienai ceturtdaļai no apropriācijām, ko pārvaldes struktūrvienība kārtējā finanšu gadā apstiprinājusi attiecīgajā budžeta pozīcijā.

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās ir bijušas iekļautas, atceļ, izņemot, ja tās pārnes saskaņā ar 2. un 4. punktu.

2.   Ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 3. punktu, – bet tikai uz nākamo finanšu gadu – var pārcelt šādas apropriācijas:

3.   Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tā ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pārnesumiem līdz nākamā finanšu gada 15. februārim.

4.   Apropriācijas automātiski pārnes attiecībā uz:

5.   Nepārnes apropriācijas, kas attiecas uz personāla izdevumiem. Šā panta vajadzībām personāla izdevumi ietver to Savienības struktūru darbinieku atalgojumu un pabalstus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

6.   Nediferencētās apropriācijas, par kurām juridiskās saistības uzņemtas līdz finanšu gada beigām, izmaksā līdz nākamā finanšu gada beigām.

1.   Saistību apropriācijas un nediferencētās apropriācijas, kas minētas 12. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var pārnest vienīgi tad, ja ar kredītrīkotāju nesaistītu iemeslu dēļ nav bijis iespējams uzņemties saistības līdz finanšu gada 31. decembrim un ja sagatavošanas posmi jau ir veikti pietiekami tālu, lai būtu pamats uzskatīt, ka saistību uzņemšanās notiks ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 31. martam vai attiecībā uz būvniecības projektiem – līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim.

2.   Apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu, par kurām saistības nav uzņemtas līdz nākamā finanšu gada 31. martam vai attiecībā uz summām par būvniecības projektiem – līdz nākamā gada 31. decembrim, automātiski atceļ.

3.   Pārnestās apropriācijas, kas ir atceltas, iezīmē kontos.

1.   Ja budžeta saistības atceļ tādēļ, ka darbības, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildītas finanšu gadā pēc tā gada, kurā saistības iekļautas budžetā, šādām atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas atceļ.

2.   Šo pantu nepiemēro 20. panta 2. punktā minētajiem ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

1.   Ja finanšu gada sākumā Savienības struktūras budžets nav pieņemts galīgajā variantā, piemēro 2.–6. punktā izklāstītos noteikumus.

2.   Saistības par katru nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējām apropriācijām, kas attiecīgajā Savienības struktūras budžeta nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Nepārsniedz apropriāciju limitu, kas noteikts ieņēmumu un izdevumu tāmes projektā.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai Savienības struktūras budžeta nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no apropriācijām, kas paredzētas tajā pašā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektā.

3.   Apropriācijas, kas attiecīgajā Savienības struktūras budžeta nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, kā minēts 2. punktā, saprot kā apropriācijas, par kurām ir balsots Savienības struktūras budžetā, tostarp budžeta grozījumos, un pēc tam, kad ir veikta korekcija pārvietojumiem, kuri izdarīti attiecīgajā finanšu gadā.

4.   Ja tas vajadzīgs Savienības struktūras darbības nepārtrauktībai un pārvaldības vajadzībām, pārvaldes struktūrvienība pēc direktora pieprasījuma papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 2. punktu, gan saistībām, gan maksājumiem var atļaut izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu, bet kopā nepārsniedz četras provizoriskās divpadsmitdaļas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

5.   Ja attiecīgajai nodaļai apstiprina četras provizoriskās divpadsmitdaļas, kas piešķirtas saskaņā ar 4. punktu, bet ar to nepietiek, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no pārtraukuma Savienības struktūras darbībā tajā jomā, uz kuru attiecas minētā nodaļa, pārvaldes struktūrvienība pēc direktora pieprasījuma izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriāciju summu, kas iekļauta attiecīgajā Savienības struktūras budžeta nodaļā iepriekšējam finanšu gadam. Taču nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt apropriāciju kopējo summu, kas bija pieejama iepriekšējā finanšu gada Savienības struktūras budžetā vai kas ierosināta ieņēmumu un izdevumu tāmes projektā.

1.   Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2.   Saistību apropriācijas nevar pārsniegt Savienības iemaksu summu plus pašu ieņēmumus un jebkādus citus ieņēmumus, kas minēti 6. pantā.

3.   Attiecībā uz struktūrām, kuru ieņēmumus papildus Savienības iemaksai veido maksa un atlīdzība, maksa būtu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu ievērojamu pārpalikuma veidošanos. Ja atkārtoti veidojas būtisks pozitīvs vai negatīvs budžeta rezultāts 99. panta nozīmē, pārskata maksu un atlīdzību līmeni.

4.   Savienības struktūra neņem aizņēmumus Savienības struktūras budžeta ietvaros.

5.   Savienības iemaksa Savienības struktūrā attiecībā uz Savienības struktūras budžetu ir līdzsvarojoša iemaksa, un to var sadalīt vairākos maksājumos.

6.   Savienības struktūra īsteno naudas līdzekļu stingru vadību, pienācīgi ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, lai nodrošinātu, ka tās naudas līdzekļu atlikumi aprobežojas ar pienācīgi pamatotām prasībām. Savienības struktūra līdz ar saviem maksājumu pieprasījumiem iesniedz sīku un atjauninātu prognozi par tās faktiskajām naudas līdzekļu vajadzībām attiecīgajā gadā, tostarp informāciju par piešķirtajiem ieņēmumiem.

1.   Ja budžeta rezultāts 99. panta nozīmē ir pozitīvs, to atmaksā Komisijai tādā apmērā, kas nepārsniedz attiecīgajā gadā veiktās iemaksas summu. To budžeta rezultāta daļu, par kuru ir pārsniegta attiecīgajā gadā veiktās Savienības iemaksas summa, iekļauj Savienības struktūras budžetā nākamajam finanšu gadam kā ieņēmumus.

Šā punkta pirmo daļu piemēro arī tad, ja Savienības struktūras ieņēmumus papildus Savienības iemaksai veido maksa un atlīdzība.

Starpību starp budžetā iekļauto iemaksu un Savienības struktūrai faktiski samaksāto iemaksas summu anulē.

2.   Izņēmuma gadījumos, ja dibināšanas aktā ir paredzēts, ka ieņēmumus no maksas un atlīdzības piešķir konkrētiem izdevumu posteņiem, Savienības struktūra var maksas un atlīdzības atlikumu pārnest kā piešķirtos ieņēmumus par darbībām, kas ir saistītas ar to pakalpojumu sniegšanu, par ko pienākas maksa.

3.   Ja budžeta rezultāts 99. panta nozīmē ir negatīvs, to iekļauj Savienības struktūras budžetā nākamajam finanšu gadam kā maksājumu apropriācijas vai, attiecīgā gadījumā, kompensē ar pozitīvu Savienības struktūras budžeta rezultātu turpmākajos finanšu gados.

Ja maksas un atlīdzība ir piešķirtie ieņēmumi, negatīvo rezultātu, kas saistīts ar šiem piešķirtajiem ieņēmumiem, var kompensēt ar uzrāto pārpalikumu no iepriekšējiem gadiem, ja tāds ir pieejams.

4.   Budžeta procedūras gaitā ieņēmumu vai maksājumu apropriācijas iekļauj Savienības struktūras budžetā, izmantojot grozījumu vēstules procedūru, kas noteikta Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 42. pantā, vai arī Savienības struktūras budžeta izpildes laikā izdarot budžeta grozījumus.

Aplēsi par budžeta izpildes rezultātu N-1 gadā Savienības struktūra iesniegs ne vēlāk kā N gada 31. janvārī. Komisija pienācīgi ņem vērā šo informāciju, novērtējot Savienības struktūras finanšu vajadzības N+1 gadam.

1.   Budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro. Tomēr 49. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un – avansa kontu gadījumā – avansu pārziņi, un – Savienības struktūras administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvaroti veikt operācijas citās valūtās.

2.   Neskarot īpašos noteikumus, kas izklāstīti speciālajos nozares noteikumos, vai konkrētos iepirkuma līgumos, dotāciju nolīgumos, iemaksu nolīgumos un finansēšanas nolīgumos, atbildīgais kredītrīkotājs valūtu konvertē, izmantojot euro dienas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā dienā, kad kredītrīkotāja struktūrvienība sagatavojusi maksājuma uzdevumu vai iekasēšanas rīkojumu.

Ja šāds dienas maiņas kurss nav publicēts, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto 3. punktā minēto maiņas kursu.

3.   Attiecībā uz Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 82., 83. un 84. pantā paredzētajiem pārskatiem konvertēšanu starp euro un citām valūtām veic, izmantojot euro mēneša uzskaites valūtas kursu. Minēto uzskaites valūtas kursu nosaka Komisijas grāmatvedis, izmantojot jebkādus informācijas avotus, kas uzskatāmi par ticamiem, un balstoties uz valūtas kursu priekšpēdējā darbdienā tajā mēnesī, kurš ir pirms mēneša, kuram tiek noteikts kurss.

4.   Valūtas konvertēšanas operācijas veic tā, lai izvairītos no būtiskas ietekmes radīšanas uz Savienības līdzfinansējuma apjomu vai negatīvas ietekmes uz budžetu. Attiecīgā gadījumā kursu konvertēšanai starp euro un citām valūtām var aprēķināt kā konkrēta perioda dienas valūtas kursu vidējo lielumu.

1.   Lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus, izmanto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

2.   Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

3.   Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

4.   Piešķirtos ieņēmumus pārnes un pārvieto saskaņā ar 12. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 27. pantu.

5.   Neskarot otrās daļas f) apakšpunktu, ar attiecīgo dibināšanas aktu konkrētiem izdevumu posteņiem var piešķirt arī tajā minētos ieņēmumus. Ja vien attiecīgajā dibināšanas aktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

6.   Visi ieņēmumu posteņi 2. punkta a) līdz c) apakšpunkta un 3. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē ietver visus tiešos vai netiešos izdevumus, kas rodas saistībā ar attiecīgo darbību vai mērķi.

7.   Savienības struktūras budžetā izveido pozīcijas, kurās kārto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas.

Piešķirtos ieņēmumus var iekļaut ieņēmumu un izdevumu tāmē tikai par tām summām, kuras ir droši zināmas tāmes sagatavošanas dienā.

1.   Struktūru piešķirto ieņēmumu kārtošanai Savienības struktūras budžetā veido:

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā pievieno atgādinājumu pro memoria, un lēstos ieņēmumus informācijas nolūkos norāda piezīmēs.

2.   Kad Savienības struktūra ir saņēmusi konkrētos ieņēmumus, apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, automātiski dara pieejamas gan kā saistību apropriācijas, gan kā maksājumu apropriācijas.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, gadījumā, ja piešķirtie ieņēmumi rodas saskaņā ar 7. pantu noslēgta iemaksu nolīguma īstenošanas rezultātā, saistību apropriāciju kopējo summu var darīt pieejamu pēc attiecīgā nolīguma stāšanās spēkā ar nosacījumu, ka Savienības struktūrai deleģēto līdzekļu pamataktā ir paredzēta iespēja izmantot gada maksājumus.

1.   Direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus Savienības struktūrai, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.   Tāda ziedojuma pieņemšanai, kura vērtība ir 50 000 EUR vai lielāka un kurš saistīts ar izdevumiem vai jebkāda veida pienākumiem – tostarp turpmākām izmaksām –, kas pārsniedz 10 % no ziedojuma vērtības, ir vajadzīgs pārvaldes struktūrvienības vai, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienības iepriekšējs apstiprinājums. Attiecīgā gadījumā pārvaldes struktūrvienība vai izpildu struktūrvienība pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad tai iesniegts atļaujas pieprasījums. Ja pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība lēmumu nepieņem minētajā termiņā, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

3.   Direktors pēc pārvaldes struktūrvienības vai, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienības pieprasījuma analizē, novērtē un sniedz pienācīgu skaidrojumu par izdevumiem, tostarp papildu izmaksām, un jebkādiem citiem 1. punktā minētajiem pienākumiem, ko rada ziedojuma pieņemšana.

1.   Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām. Nodaļas sīkāk iedala pantos un pozīcijās.

2.   Savienības struktūras budžetā apropriācijas var pārvietot tikai uz tām pozīcijām, kurām Savienības struktūras budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pievienoti atgādinājumi pro memoria.

3.   Šīs regulas 26. pantā minētos ierobežojumus aprēķina brīdī, kad tiek iesniegts pārvietojuma pieprasījums, un balstoties uz apropriācijām, kas paredzētas Savienības struktūras budžetā, tostarp budžeta grozījumos.

4.   Summa, kas jāņem vērā 26. pantā minēto ierobežojumu aprēķināšanas nolūkā, ir izdarāmo pārvietojumu summa tajā pozīcijā, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, pēc korekcijām saistībā ar iepriekš izdarītiem pārvietojumiem.

1.   Direktors apropriācijas var pārvietot:

2.   Pārsniedzot 1. punktā minēto ierobežojumu, direktors var pārvaldes struktūrvienībai vai – ja tas ir atļauts dibināšanas aktā – izpildu struktūrvienībai ierosināt apropriāciju pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru. Pārvaldes struktūrvienība vai – gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā – izpildu struktūrvienība divu nedēļu laikā var izteikt iebildumus pret ierosinātajiem pārvietojumiem. Pēc minētā termiņa ierosinātos pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

3.   Pārvietojuma priekšlikumiem un pārvietojumiem, ko veic saskaņā ar 1. un 2. punktu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošus dokumentus, kuros atspoguļota apropriāciju izmantošana un vajadzību aplēses līdz finanšu gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas pārvieto.

4.   Kredītrīkotājs iespējami īsā laikā informē pārvaldes struktūrvienību par visiem veiktajiem pārvietojumiem. Kredītrīkotājs informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

1.   Apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, un tādējādi tās izpilda, ievērojot šādus principus:

2.   Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu apropriāciju izmantojums tiek vērsts uz sniegumu, un tālab:

3.   Attiecīgā gadījumā definē 1. un 2. punktā minētos mērķus, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar noteiktiem termiņiem, kā arī atbilstīgus, apstiprinātus, uzticamus, vienkāršus un stabilus rādītājus. Rādītāji, ko izmanto mērķu sasniegšanas uzraudzībai, aptver visas nozares. Direktors katru gadu pārvaldes struktūrvienībai sniedz attiecīgo informāciju. To iekļauj 32. pantā minētajā vienotajā plānošanas dokumentā.

4.   Savienības struktūra veic salīdzinošo novērtēšanu, kas minēta šīs regulas 38. pantā.

Salīdzinošā novērtēšana ietver šādus elementus:

Veicot salīdzinošo novērtēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā un otrajā daļā, Savienības struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu interešu konfliktu.

1.   Programmām un darbībām, kas paredz ievērojamus izdevumus, veic ex ante un retrospektīvu izvērtējumu (“izvērtējums”), kas ir samērīgs attiecībā pret mērķiem un izdevumiem.

2.   Ex ante izvērtējumus, ar kuriem pamato programmu un pasākumu sagatavošanu, balsta uz pierādījumiem – ja pieejami –, par sniegumu, kāds bijis saistītām programmām vai pasākumiem, un tajos apzina un analizē risināmos jautājumus, Savienības iesaistīšanās pievienoto vērtību, mērķus, dažādu variantu paredzamo ietekmi un uzraudzības un izvērtēšanas kārtību.

3.   Retrospektīvajos izvērtējumos novērtē programmas vai pasākuma sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība, aktualitāte un ES pievienotā vērtība. Retrospektīvos izvērtējumus balsta uz informāciju, kas iegūta ar uzraudzīšanas kārtību un attiecīgajam pasākumam noteiktiem rādītājiem. Tos veic periodiski un ar tādu aprēķinu, lai konstatējumus varētu ņemt vērā ex ante izvērtējumos vai ietekmes novērtējumos, ar kuriem pamato saistītu programmu un darbību sagatavošanu.

4.   Direktors sagatavo rīcības plānu, lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz 3. punktā minētajiem novērtēšanas secinājumiem, un ziņo par paveikto Komisijai, sniedzot 48. pantā minēto konsolidēto gada darbības pārskatu, un regulāri ziņo pārvaldes struktūrvienībai.

5.   Pārvaldes struktūrvienība uzrauga 4. punktā minētā rīcības plāna īstenošanu.

1.   Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Savienības struktūras budžetu izpilda, ievērojot efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli.

2.   Savienības struktūras budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli piemēro visos pārvaldības līmeņos un tās uzdevums ir nodrošināt pamatotu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

3.   Efektīva iekšējā kontrole ir balstīta uz starptautisko paraugpraksi un iekšējās kontroles sistēmu, ko Komisija noteikusi savām struktūrvienībām, un jo īpaši ietver šādus elementus:

4.   Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

5.   Ja Savienības struktūrai ir arī biroji, kas neatrodas galvenajā mītnē, iekšējās kontroles sistēmu izstrādā tā, lai mazinātu īpašos riskus, kas saistīti ar minēto biroju darbību.

1.   Savienības struktūras budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz, ievērojot pārredzamības principu.

2.   Savienības struktūras budžeta kopsavilkumu un jebkurus Savienības struktūras budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

Kopsavilkumā parāda kopējos rādītājus par katru Savienības struktūras budžeta sadaļu, štatu sarakstu un aplēsi par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos un kam budžetā ir piešķirtas apropriācijas, un valstu norīkoto ekspertu skaitu. Tajā norāda arī tādu pašu informāciju par iepriekšējo finanšu gadu.

3.   Savienības struktūras budžetu, iekļaujot štatu sarakstu, un Savienības struktūras budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, kā arī ziņas par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem budžetā paredzētas apropriācijas, un valstu norīkoto ekspertu skaitu, informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, Revīzijas palātai un Komisijai un publicē Savienības struktūras tīmekļa vietnē četru nedēļu laikā pēc to pieņemšanas.

4.   Savienības struktūra ne vēlāk kā tā gada 30. jūnijā, kas ir pēc finanšu gada, kurā par līdzekļiem uzņemtas juridiskās saistības, savā tīmekļa vietnē, izmantojot noteiktu standartformu un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 38. pantu, dara pieejamu informāciju par Savienības struktūras budžeta līdzekļu saņēmējiem, tostarp par ekspertiem, ar kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar šīs regulas 93. pantu. Publicētajai informācijai ir jābūt viegli pieejamai, pārredzamai un visaptverošai. Informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725.

1.   Savienības struktūra saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 40. pantu katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu vienotā plānošanas dokumenta projektu, kuru apstiprinājusi tā pārvaldes struktūrvienība un kurā ietverta:

Pirmajā daļā minētās stratēģijas katru gadu novērtē un vajadzības gadījumā atjaunina.

Vienoto plānošanas dokumentu izstrādā, ņemot vērā Komisijas izstrādātās pamatnostādnes.

2.   Daudzgadu darba programmā nosaka vispārējo stratēģisko plānu N+1 līdz N+3 gadam, tostarp mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus nolūkā uzraudzīt mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Šajā vispārējā stratēģiskajā plānā par katru darbību arī norāda orientējošus finanšu resursus un cilvēkresursus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, un uzskatāmi parāda arī Savienības struktūras ieguldījumu ES politisko prioritāšu sasniegšanā.

Šo stratēģisko plānu atjaunina pēc vajadzības un jo īpaši, lai to saskaņotu ar dibināšanas aktā minētās vispārējās novērtēšanas rezultātiem.

3.   Gada darba programmā N+1 gadam nosaka:

Tajā skaidri norāda uzdevumus, kas Savienības struktūrai ir noteikti papildus, mainīti vai atsaukti salīdzinājumā ar pieņemto iepriekšējā finanšu gada darba programmu. Novērtēšanas rezultātus ņem vērā kā pierādījumu par iespējamiem ieguvumiem no Savienības struktūras ierosinātā budžeta palielinājuma vai samazinājuma salīdzinājumā ar tās budžetu iepriekšējā finanšu gadā.

Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu programmu, kas minēta 2. punktā.

Būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem, piemērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējai darba programmai, saskaņā ar izveides akta noteikumiem.

Pārvaldes struktūrvienība var Savienības struktūras kredītrīkotājam deleģēt pilnvaras pieņemt gada darba programmas nebūtiskus grozījumus.

4.   Savienības struktūras ieņēmumu un izdevumu tāme, kas balstās uz vispārējām pamatnostādnēm, kuras ir šīs tāmes pamatā, ietver:

Šādu pašu informāciju sniedz par līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos.

5.   Resursu plānā ziņošanas vajadzībām ietver kvalitātes un kvantitātes informāciju par cilvēkresursu un budžeta jautājumiem, jo īpaši:

Resursu plāna dokumentu atjaunina katru gadu.

6.   Informācija par Savienības struktūras ēku politiku ietver:

7.   Komisija savlaicīgi un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā N gada 1. jūlijā nosūta Savienības struktūrai savu atzinumu par vienotā plānošanas dokumenta projektu.

Ja Savienības struktūra Komisijas atzinumu ņem vērā nepilnīgi, tā Komisijai sniedz atbilstīgus paskaidrojumus.

8.   Galīgo vienoto plānošanas dokumentu pieņem pārvaldes struktūrvienība.

9.   Savienības struktūra nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei visas vēlāk atjauninātās vienotā plānošanas dokumenta versijas, jo īpaši, lai atspoguļotu Komisijas atzinumu un ikgadējās budžeta procedūras izpildes iznākumu.

1.   Savienības struktūras budžetu izveido saskaņā ar dibināšanas akta noteikumiem.

2.   Budžeta pieņemšanas procedūras ietvaros Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta Savienības struktūras tāmju pārskatu un ierosina Savienības struktūrai piešķiramās iemaksas apmēru un darbinieku skaitu, kāds pēc tās ieskata Savienības struktūrai ir vajadzīgs.

Komisija sagatavo Savienības struktūru štatu sarakstu projektus un aplēsi par līgumdarbinieku un valstu norīkoto ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, par kuriem tiek ierosinātas apropriācijas, tiklīdz Komisija ir sagatavojusi budžeta projektu.

3.   Savienības struktūras štatu sarakstu un jebkādus turpmākus tā grozījumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 34. pantu.

4.   Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi budžeta projektu, pārvaldes struktūrvienība pieņem vienoto plānošanas dokumentu. Tas kļūst galīgs pēc Savienības budžeta galīgās pieņemšanas, nosakot iemaksu summu un štatu sarakstu. Vajadzības gadījumā Savienības struktūras budžetu un tā štatu sarakstu attiecīgi pielāgo.

5.   Ierosinot Savienības struktūrai uzticēt jaunus uzdevumus, Komisija, neskarot likumdošanas procedūras attiecībā uz grozījumiem dibināšanas aktā, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz vajadzīgo informāciju, lai novērtētu jauno uzdevumu radīto ietekmi uz Savienības struktūras resursiem un vajadzības gadījumā pārskatītu tās finansējumu un darbinieku skaitu.

1.   32. panta 4. punktā minētajā štatu sarakstā norāda finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu, iepriekšējā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu un reāli aizpildīto amata vietu skaitu. Tas veido absolūto limitu Savienības struktūrai. Nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr pārvaldes struktūrvienība var grozīt štatu sarakstu, nepārsniedzot 10 % no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15, AD 14 un AD 13 pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, kuru iecēlējinstitūcija atļāvusi saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus. Ja darbinieks pieprasa piešķirto atļauju izbeigt pirms tās termiņa beigām, Savienības struktūra veic atbilstīgus pasākumus, lai iespējami drīz panāktu, ka ir ievērots 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētais limits.

1.   Kredītrīkotāja funkcijas pilda direktors. Direktors ir atbildīgs par budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar Savienības struktūras finanšu noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principu un apstiprināto apropriāciju robežās.

2.   Neierobežojot kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, Savienības struktūra piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.

1.   Direktors budžeta izpildes pilnvaras var deleģēt tādam Savienības struktūras personālam, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti pārvaldes struktūrvienības pieņemtajos Savienības struktūras finanšu noteikumos. Pilnvarotās personas var rīkoties tikai tām nepārprotami piešķirto pilnvaru robežās.

2.   Deleģētā persona ar skaidru direktora piekrišanu var tai piešķirtās pilnvaras deleģēt pakārtoti.

1.   Finanšu dalībnieki šīs sadaļas 3. nodaļas nozīmē un citas personas, tostarp pārvaldes struktūrvienības locekļi, kas iesaistīti budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības struktūras interesēm. Viņi turklāt veic pasākumus, kas ir piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un rastu risinājumu situācijās, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts.

Ja pastāv interešu konflikta risks, attiecīgā persona nodod jautājumu kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde rakstveidā apstiprina, vai interešu konflikts tiek konstatēts. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka attiecīgā persona pārtrauc visas darbības šajā jautājumā. Kompetentā iestāde veic atbilstīgas turpmākas darbības.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv tad, ja finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, funkciju neatkarīgu un objektīvu izpildi nelabvēlīgi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, ir direktors. Ja attiecīgais darbinieks ir direktors, kompetentā iestāde ir pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība. Ja interešu konflikts ir saistīts ar pārvaldes struktūrvienības locekli, kompetentā iestāde ir pārvaldes struktūrvienība, izņemot attiecīgo locekli.

4.   Savienības struktūra pieņem noteikumus par interešu konflikta novēršanu un pārvaldību un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē pārvaldes struktūrvienības locekļu interešu deklarācijas.

1.   Savienības struktūras budžetu struktūrvienībās, kas nodotas viņa pakļautībā, izpilda direktors.

2.   Lai atvieglotu savu apropriāciju apguvi, Savienības struktūras var noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 59. pantā.

3.   Ja tas ir nepieciešams, tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līgumu var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām.

1.   Kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot ziņošanu par sniegumu, un par to, lai būtu nodrošināta likumības un pareizības prasību ievērošana un vienlīdzīga attieksme pret Savienības līdzekļu saņēmējiem.

2.   Kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas ir piemērotas kredītrīkotāja pienākumu izpildei, veidojot tās saskaņā ar minimuma standartiem vai principiem, ko pieņēmusi pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība, pamatojoties uz iekšējās kontroles sistēmu, ko Komisija noteikusi savām struktūrvienībām, un pienācīgi ņemot vērā riskus, kuri ir saistīti ar pārvaldības apstākļiem, tostarp attiecīgā gadījumā – īpašus riskus, kas saistīti ar decentralizētajiem birojiem, un finansēto darbību būtību.

Šādas struktūras un sistēmu izveidē balstās uz visaptverošu riska analīzi, kurā ņemta vērā to radīto izmaksu lietderība un snieguma apsvērumi.

Kredītrīkotājs var savās struktūrvienībās izveidot amatu specializēto zināšanu un konsultāciju sniegšanai, kas kredītrīkotājam palīdzētu kontrolēt ar viņa darbību saistītos riskus.

3.   Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, un veic priekšdarbus apropriāciju īstenošanai.

4.   Lai izpildītu ieņēmumus, kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu aplēses, konstatē atgūstamos prasījumus un izdod iekasēšanas rīkojumus. Attiecīgā gadījumā kredītrīkotājs atceļ konstatētos prasījumus.

5.   Lai novērstu kļūdas un pārkāpumus pirms operāciju apstiprināšanas un mazinātu risku, ka mērķi netiks sasniegti, katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli attiecībā uz operācijas darbības un finanšu aspektiem, balstoties uz kontroles stratēģiju, kurā tiek ņemts vērā risks un izmaksu lietderība.

Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka kredītrīkotājs, ņemot vērā iepriekšējo kontroles pasākumu rezultātus, kā arī ar risku saistītos un izmaksu lietderības apsvērumus, pamatojoties pats uz savu riska analīzi. Šaubu gadījumā kredītrīkotājs, kurš atbild par attiecīgo operāciju validēšanu, kā daļu no ex ante kontroles pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai iegūtu pietiekamu pārliecību.

6.   Kontroles nolūkā kredītrīkotājs var par vienu operāciju uzskatīt vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecības izdevumu atmaksāšana.

7.   Konkrētai operācijai pārbaudi veic citi darbinieki nevis tie, kas uzsāka operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kas uzsāka operāciju.

8.   Kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai atklātu un labotu operāciju kļūdas un pārkāpumus pēc šo operāciju apstiprināšanas. Šīs kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam, un tajās ņem vērā iepriekšējo kontroles pasākumu rezultātus, kā arī izmaksu lietderības un snieguma apsvērumus.

9.   Ex post kontroles veic citi darbinieki nevis tie, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.

Ex post kontroles var veikt finanšu revīzijas veidā labuma guvēju telpās.

Noteikumi un kārtība, tostarp termiņi, attiecībā uz labuma guvēju revīzijas veikšanu ir skaidri, konsekventi un pārredzami, un tie ir pieejami, parakstot dotācijas nolīgumu.

10.   Kredītrīkotājiem un darbiniekiem, kas atbild par budžeta izpildi, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Šie darbinieki ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko pieņēmusi Savienības struktūra un kas ir balstīts uz standartiem, kādus Komisija noteikusi savām struktūrvienībām.

11.   Ja darbinieks, kas ir iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, darbinieks par to informē direktoru, kurš darbiniekam sniedz rakstveida atbildi, ja informācija ir sniegta rakstveidā. Ja direktors nerīkojas lietas apstākļiem atbilstošā termiņā un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks par to rakstveidā informē Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 143. pantā minēto komisiju un pārvaldes struktūrvienību.

12.   Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, štata darbinieks vai cits darbinieks, tostarp valsts eksperts, kurš norīkots uz Savienības struktūru, informē savu tiešo priekšnieku, Savienības struktūras direktoru vai pārvaldes struktūrvienību vai tieši Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai vai Eiropas Prokuratūru. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic Savienības struktūras finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt direktoru vai gadījumā, ja viņš varētu būt iesaistīts, pārvaldes struktūrvienību par visām aizdomām par nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm.

1.   Kredītrīkotājs izveido papīra vai elektroniskas sistēmas apliecinošo dokumentu oriģinālu glabāšanai saistībā ar budžeta izpildi. Šādus dokumentus glabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tā finanšu gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas.

2.   Dokumentus, kas attiecas uz darbībām, kuras nav vēl pilnīgi pabeigtas, uzglabā ilgāk, nekā tas ir paredzēts 1. punktā, tas ir, līdz nākamā gada beigām pēc darbību pabeigšanas.

3.   Apliecinošajos dokumentos iekļautos personas datus, kur vien iespējams, svītro, ja minētie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanas, kontroles un revīzijas mērķiem. Datu glabāšanai piemēro Regulas (ES) 2018/1725 88. pantu.

1.   Kredītrīkotājs ziņo pārvaldes struktūrvienībai par savu pienākumu izpildi, sniedzot konsolidētu gada darbības pārskatu, kas satur šādus elementus:

Konsolidētajā gada darbības pārskatā izklāsta darbību rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem un snieguma rādītājiem, ar darbībām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, tostarp vispārēju izvērtējumu par kontroles pasākumu radītajām izmaksām un ieguvumiem.

Konsolidēto gada pārskatu iesniedz pārvaldes struktūrvienībai novērtējumam.

2.   Konsolidēto gada darbības pārskatu kopā ar savu novērtējumu pārvaldes struktūrvienība ik gadu ne vēlāk kā 1. jūlijā nosūta Revīzijas palātai, Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dibināšanas aktā var izvirzīt papildu ziņošanas prasības, jo īpaši, ja tas nepieciešams struktūras darbības jomas rakstura dēļ.

1.   Pārvaldes struktūrvienība ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgs. Pārvaldes struktūrvienība izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.

2.   Divas vai vairākas Savienības struktūras var iecelt vienu un to pašu grāmatvedi. Tādā gadījumā tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta.

Savienības struktūra turklāt var vienoties ar Komisiju, ka Komisijas grāmatvedis darbojas arī kā Savienības struktūras grāmatvedis.

Savienības struktūra var Komisijas grāmatvedim uzticēt arī daļu Savienības struktūras grāmatveža uzdevumu, ņemot vērā 28. pantā minēto izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.   Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīta pārbaudes bilance.

Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt savus pienākumus, vai, ja tas nav iespējams, viņa struktūrvienībā strādājošs darbinieks iesniedz jaunajam grāmatvedim pārbaudes bilanci kopā ar pienākumu nodošanas ziņojumu.

Jaunais grāmatvedis ar parakstu akceptē pārbaudes bilanci viena mēneša laikā no iesniegšanas dienas, un viņš var tajā iekļaut atrunas.

Pienākumu nodošanas ziņojumā ietver arī pārbaudes bilances rezultātu un visas iekļautās atrunas.

1.   Pirms budžeta saistību uzņemšanās pieņem finansēšanas lēmumu. Administratīvās apropriācijas var īstenot bez iepriekšēja finansēšanas lēmuma.

2.   Savienības struktūras gada un daudzgadu darba programmas, kas ir iekļautas 32. pantā minētajā vienotajā plānošanas dokumentā, ir līdzvērtīgas finansēšanas lēmumam attiecībā uz darbībām, kuras tās aptver, ja tajās ir skaidri norādīti dati, kas noteikti 32. panta 2. un 3. punktā. Daudzgadu finansēšanas lēmumā norāda, ka lēmuma īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajiem finanšu gadiem pēc budžeta pieņemšanas, vai kā paredzēts provizorisko divpadsmitdaļu sistēmā.

3.   Finansēšanas lēmumā norāda arī:

1.   Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, to validē, apstiprina un samaksā.

Beidzoties laikposmiem, kas minēti 75. pantā, neizlietotos budžeta saistību atlikumus atceļ.

Izpildot operācijas, kredītrīkotājs pārliecinās, ka izdevumi atbilst Līgumiem, budžetam, šai regulai un citiem tiesību aktiem, kas pieņemti, ievērojot Līgumus, kā arī pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.   Kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām pusēm.

Pirmo daļu nepiemēro juridiskajām saistībām, kas noslēgtas saistībā ar krīzes situācijas pasludināšanu darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar Savienības struktūras pieņemtajām procedūrām.

3.   Kredītrīkotājs validē izdevumus, piekrītot, ka izdevumu postenis tiek segts no Savienības struktūras budžeta, pēc tam, kad viņš ir pārbaudījis apliecinošos dokumentus, kas apliecina kreditora prasījumu saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti juridiskajās saistībās, ja tās pastāv. Šim nolūkam atbildīgais kredītrīkotājs:

Neatkarīgi no pirmās daļas izdevumu validēšana attiecas arī uz starpposma vai nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu; tādā gadījumā ietekme uz grāmatvedības sistēmu aprobežosies ar vispārējo uzskaiti.

4.   Lēmumu par izdevumu validēšanu pauž, izmantojot elektroniski drošu parakstu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 146. pantu, kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kas pienācīgi pilnvarots ar oficiālu kredītrīkotāja lēmumu vai arī izņēmuma kārtā attiecībā uz papīra dokumentu darbplūsmu, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts minētais paraksts.

Ar atzīmi “apliecināts kā pareizs” kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis kredītrīkotājs, apliecina, ka:

Otrās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā izmaksu aplēses neuzskata par tādām, kas atbilst Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 186. panta 3. punktā paredzētajiem attiecināmības nosacījumiem. To pašu principu piemēro arī attiecībā uz starpposma un nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu.

5.   Lai apstiprinātu izdevumus, kredītrīkotājs pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdod maksājuma rīkojumu, ar ko uzdod grāmatvedim samaksāt iepriekš validēto izdevumu summu.

6.   Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm, veic periodiskus maksājumus, kredītrīkotājs, ievērojot minētā kredītrīkotāja veiktu riska analīzi, var likt piemērot tiešā debeta sistēmu no avansa konta.

1.   Budžeta saistības klasificē kādā no šādām trim kategorijām:

2.   Budžeta saistības par pasākumiem, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos, kas veicami pa vairākiem gadiem, vienīgi tad, ja tā atļauts dibināšanas aktā vai pamataktā vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

3.   Vispārējās budžeta saistības uzņemas, pamatojoties uz finansēšanas lēmumu.

Vispārējās budžeta saistības uzņemas ne vēlāk kā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par saņēmējiem un summām, un, ja attiecīgo apropriāciju izpilde paredz darba programmas pieņemšanu, ne agrāk kā pēc programmas pieņemšanas.

4.   Vispārējās budžeta saistības izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības.

5.   Katras atsevišķās juridiskās saistības, kas pieņemtas pēc vispārējo budžeta saistību uzņemšanās, kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās budžeta saistībās.

6.   Provizoriskas budžeta saistības izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības, kuras rada prasījuma tiesības uz turpmākiem maksājumiem. Tomēr gadījumos saistībā ar personāla vadības izdevumiem tās var īstenot tieši ar maksājumiem.

1.   Neskarot 73. panta 2. punktu un 109. panta 2. punktu, juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz 31. decembrim N gadā, kas ir gads, kurā uzņēmās budžeta saistības.

2.   Vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz N+1 gada 31. decembrim.

3.   Beidzoties 1. un 2. punktā minētajiem laikposmiem, kredītrīkotājs atceļ šos neizlietotos budžeta saistību atlikumus.

4.   Atsevišķajām un provizoriskajām budžeta saistībām, kas noslēgtas par pasākumiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar nosacījumiem juridiskajās saistībās, uz kurām tās attiecas, un ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.

5.   Jebkuru šādu budžeta saistību daļu, kas nav izpildīta ar maksājumiem sešus mēnešus pēc galīgā izpildes termiņa, atceļ saskaņā ar 14. pantu.

6.   Atceļ budžeta saistību summas, par kurām divu gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 76. panta nozīmē, izņemot, ja minētā summa ir saistīta ar lietu, ko izskata tiesā vai arbitrāžas struktūrās, vai ja speciālajos nozaru noteikumos ir paredzēti īpaši noteikumi.

1.   Grāmatvedis izdevumu apmaksu veic pieejamo līdzekļu robežās.

2.   Maksājumu veic, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgais pasākums ir saskaņā ar līgumu, nolīgumu vai pamataktu, un tas attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:

Atlikuma maksājumā ieskaita visus iepriekšējos izdevumus. Lai atgūtu neizmantotās summas, izdod atgūšanas rīkojumu.

3.   Veicot katru maksājumu, budžeta uzskaitē nošķir dažādos maksājumu veidus, kas minēti 2. punktā.

4.   Grāmatvedības noteikumi, kas minēti 51. pantā, ietver noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu kontos un izmaksu attiecināmības atzīšanu.

5.   Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu atbilstīgi projekta ekonomiskajai būtībai un vēlākais projekta beigās. Ieskaits tiek veikts, pamatojoties uz informāciju par izmaksām, kas radušās, vai apliecinājumu par maksājuma nosacījumu izpildi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. pantu, ko kredītrīkotājs validējis saskaņā ar šīs regulas 73. panta 3. punktu.

Attiecībā uz dotāciju nolīgumiem vai līgumiem, kuru summa pārsniedz 5 000 000 EUR, kredītrīkotājs katra gada beigās iegūst vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu šo izmaksu pamatotu aplēsi. Minētā informācija netiek izmantota priekšfinansējuma ieskaitam, tomēr kredītrīkotājs un grāmatvedis to var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 82. panta 2. punktam.

Otrās daļas vajadzībām noslēgtajās juridiskajās saistībās iekļauj attiecīgus noteikumus.

1.   Savienības struktūrā paredz iekšējās revīzijas amatpienākumus, ko pilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

2.   Iekšējās revīzijas amatpienākumus veic Komisijas iekšējais revidents. Iekšējais revidents nevar būt ne Savienības struktūras, ne Komisijas kredītrīkotājs vai grāmatvedis.

3.   Iekšējais revidents konsultē Savienības struktūru par risku pārvaldību, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

4.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Savienības struktūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā klātienē, tostarp dalībvalstīs un trešās valstīs.

5.   Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāja konsolidēto gada darbības pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus.

6.   Iekšējais revidents par saviem konstatējumiem un ieteikumiem ziņo pārvaldes struktūrvienībai un Savienības struktūras direktoram. Savienības struktūra nodrošina, ka tiek veikti pasākumi attiecībā uz ieteikumiem, kas sniegti pēc revīzijas.

7.   Iekšējais revidents ziņo arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība un direktors nodrošina revīzijas ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību. Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība pārbauda informāciju, kas minēta 48. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un to, vai ieteikumi ir pilnībā un savlaicīgi īstenoti.

Katra Savienības struktūra apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta ziņojumos, ir noderīgi, lai tos iekļautu paraugprakses apmaiņā ar citām Savienības struktūrām.

8.   Savienības struktūra konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās, dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju.

9.   Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus to īstenošanai.

1.   Iekšējais revidents, veicot revīzijas, ir pilnīgi neatkarīgs. Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka Komisija, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iekšējais revidents, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs, un lai paredzētu iekšējā revidenta atbildību.

2.   Iekšējam revidentam nedod nekādus norādījumus un viņu nekādi neierobežo attiecībā uz pienākumu izpildi, kas viņam līdz ar iecelšanu amatā uzdoti saskaņā ar Finanšu regulu.

1.   Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība, pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un pievienoto vērtību, var izveidot iekšējās revīzijas struktūrvienību, kas veic savus pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības mērķi, pilnvaras un atbildību nosaka iekšējās revīzijas nolikumā un apstiprina pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības gada revīzijas plānu izstrādā iekšējās revīzijas struktūrvienības vadītājs, citastarp ņemot vērā direktora veikto Savienības iestādes riska novērtējumu.

To pārskata un apstiprina pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienība par saviem konstatējumiem un ieteikumiem ziņo pārvaldes struktūrvienībai un direktoram.

2.   Ja atsevišķas Savienības struktūras iekšējās revīzijas struktūrvienība nav izmaksu ziņā lietderīga vai nespēj izpildīt starptautiskos standartus, Savienības struktūra var nolemt izmantot kopīgu iekšējās revīzijas struktūrvienību ar citām Savienības struktūrām, kas darbojas tajā pašā rīcībpolitikas jomā.

Šādos gadījumos pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, attiecīgo Savienības struktūru pārvaldes struktūrvienības vienojas par kopīgas iekšējās revīzijas struktūrvienības darbības praktisko kārtību.

3.   Iekšējās revīzijas dalībnieki lietderīgi sadarbojas, savstarpēji apmainoties ar informāciju un revīzijas ziņojumiem un attiecīgā gadījumā izstrādājot kopīgus riska novērtējumus un veicot kopīgas revīzijas.

Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir atļauts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība un direktors nodrošina iekšējās revīzijas struktūrvienības ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību.

1.   Savienības struktūru iemaksas palīdz sasniegt kādu Savienības politikas mērķi un noteiktos rezultātus un var izpausties kādā no šādiem veidiem:

Savienības struktūru iemaksas, kas norādītas šā punkta pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā, izveido saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. pantu vai speciāliem nozares noteikumiem. Savienības struktūru iemaksas, kas norādītas šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, izveido saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. pantu, speciāliem nozares noteikumiem vai Komisijas lēmumu.

2.   Nosakot piemēroto iemaksas veidu, tiek darīts viss iespējamais, lai ņemtu vērā potenciālo saņēmēju intereses un grāmatvedības metodes.

3.   Atbildīgais kredītrīkotājs ziņo par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, ievērojot šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un f) apakšpunktu, gada darbības pārskatā, kas minēts 48. pantā.

1.   Finanšu pārskatus izsaka euro, tie atbilst šīs regulas 51. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un tos veido:

2.   Finanšu pārskatos informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, sniedz tā, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama.

3.   Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti šā panta 1. punktā, un sniedz visu papildinformāciju, kas paredzēta saskaņā ar šīs regulas 51. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska Savienības struktūras darbībām.

Piezīmēs ir vismaz šāda informācija:

4.   Grāmatvedis pēc finanšu gada beigām līdz vispārējās uzskaites nosūtīšanas dienai izdara visas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par minēto gadu, bet ir nepieciešamas, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par minētajiem pārskatiem.

1.   Budžeta izpildes ziņojumus izsaka euro, un tie ir salīdzināmi pa gadiem. Tos veido:

2.   Budžeta izpildes ziņojumu uzbūve ir tāda pati kā Savienības struktūras budžeta uzbūve.

3.   Budžeta izpildes ziņojumos ir ietverta:

4.   Budžeta rezultātu veido starpība starp:

Šā punkta pirmajā daļā minēto starpību palielina vai samazina, no vienas puses, par tādu atceltu apropriāciju neto summu, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, un, no otras puses, par:

1.   Savienības struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

2.   Savienības struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam arī nosūta Komisijas grāmatvedim konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, ko ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

1.   Revīzijas palāta saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Savienības struktūras provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Savienības struktūras grāmatvedis līdz 15. jūnijam sniedz Komisijas grāmatvedim nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, ko noteikusi Komisija, lai sagatavotu galīgos konsolidētos pārskatus.

3.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Savienības struktūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis saskaņā ar šīs regulas 49. pantu sagatavo Savienības struktūras galīgos pārskatus. Direktors tos nosūta pārvaldes struktūrvienībai, kas sniedz atzinumu par šiem pārskatiem.

4.   Direktors līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta galīgos pārskatus līdz ar pārvaldes struktūrvienības atzinumu.

5.   Savienības struktūras grāmatvedis Revīzijas palātai nosūta arī apliecinājuma vēstuli par minētajiem galīgajiem pārskatiem, šīs vēstules kopiju nosūtot Komisijas grāmatvedim. Apliecinājuma vēstuli sagatavo tajā pašā dienā, kad tiek sagatavoti Savienības struktūras galīgie pārskati.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ka finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Saiti uz tīmekļa vietnes lapām, kurās atrodas Savienības struktūras galīgie pārskati, līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.   Direktors ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas izteikti tās gada ziņojumā. Direktora atbildes vienlaicīgi nosūta arī Komisijai.

1.   Katra Savienības struktūra sagatavo pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā.

2.   Direktors līdz nākamā finanšu gada 31. martam pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā pārskatā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu, kā arī informācijas kopsavilkumu par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

1.   Neatkarīgs ārējais revidents pirms Komisijas gada pārskatu konsolidācijas Savienības struktūras galīgajos pārskatos pārbauda, vai gada pārskati pareizi atspoguļo Savienības struktūras ienākumus, izdevumus un finanšu stāvokli.

Ja vien dibināšanas aktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta sagatavo īpašu gada ziņojumu par Savienības struktūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punkta prasībām.

Gatavojot minēto ziņojumu, Revīzijas palāta ņem vērā neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīziju, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, un pasākumus, kas īstenoti saistībā ar revidenta konstatējumiem.

2.   Savienības struktūra nosūta Revīzijas palātai Savienības struktūras budžetu, kad tas ir pieņemts galīgajā variantā. Savienības struktūra, cik drīz vien iespējams, informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 10., 14., 19. un 23. pantu.

3.   Revīzijas palāta veic pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 254.–259. pantu.

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma direktoram sniedz apstiprinājumu par gada budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, ja vien dibināšanas aktā nav paredzēts citādi. Direktors informē pārvaldes struktūrvienību par Eiropas Parlamenta apsvērumiem, kuri iekļauti rezolūcijā, kas pievienota lēmumam par izpildes apstiprinājumu.

2.   Ja nav iespējams ievērot šā panta 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē direktoru par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par izpildes apstiprinājumu, direktors sadarbībā ar pārvaldes struktūrvienību veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz novērstu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai sekmētu šo šķēršļu novēršanu.

1.   Lēmums par izpildes apstiprinājumu attiecas uz pārskatiem par visiem Savienības struktūras ieņēmumiem un izdevumiem, budžeta rezultātu un Savienības struktūras aktīviem un pasīviem, kas atspoguļoti finanšu pārskatā.

2.   Nolūkā sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda Savienības struktūras pārskatus un finanšu pārskatus, to darot pēc tam, kad šādu pārbaudi veikusi Padome. Eiropas Parlaments turklāt pārbauda gada pārskatu, ko sagatavojusi Revīzijas palāta, līdz ar Savienības struktūras direktora atbildēm, jebkādiem atbilstošiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem par attiecīgo finanšu gadu un Revīzijas palātas atzinumu par pārskatu ticamību un to pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

3.   Direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam tādā pašā veidā, kāds paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktā, iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

1.   Direktors veic atbilstīgus pasākumus saistībā ar apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājumu, un piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam apstiprināt budžeta izpildi.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma direktors iesniedz ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem apsvērumiem un piezīmēm. Direktors ziņojuma kopiju iesniedz Komisijai un Revīzijas palātai.

1.   Savienības struktūra Komisijas darbiniekiem un citām Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai sniedz piekļuvi saviem objektiem un telpām un visiem datiem un informācijai, ieskaitot datus un informāciju elektroniskā formātā, kas nepieciešama revīzijas veikšanai.

2.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

1.   Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas apropriācijas.

2.   Administratīvos izdevumus, kas jāveic saskaņā ar līgumiem, kuru darbības ilgums saskaņā ar vietējo praksi vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm pārsniedz attiecīgo finanšu gadu, apmaksā no Savienības struktūras budžeta tam finanšu gadam, kurā šie izdevumi ir veikti.

3.   Izdevumi, kas jāmaksā avansā saskaņā ar tiesību normām vai līguma noteikumiem, var būt par pamatu tam, ka maksājumus, sākot ar 1. decembri un vēlāk, veic no apropriācijām par nākamo finanšu gadu. Šajā gadījumā 11. panta 2. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.