1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Komisijas veiktu izmeklēšanu un tiesiskās aizsardzības pasākumu pieņemšanu saistībā ar praksi, kas kropļo konkurenci starp Savienības gaisa pārvadātājiem un trešo valstu gaisa pārvadātājiem un rada kaitējumu vai kaitējuma draudus Savienības gaisa pārvadātājiem.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot Regulas (EEK) Nr. 95/93 12. pantu un Direktīvas 96/67/EK 20. pantu.

1.   Komisija nosaka Savienības intereses 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā, izvērtējot visas dažādās intereses, kas kopumā ir būtiskas konkrētajā situācijā. Nosakot Savienības intereses, prioritāti piešķir nepieciešamībai aizsargāt patērētāju intereses un saglabāt augsta līmeņa savienojamību pasažieriem un Savienībai. Saistībā ar visu aviācijas ķēdi Komisija var arī ņemt vērā attiecīgos sociālos faktorus. Komisija ņem vērā arī nepieciešamību izskaust konkurenci kropļojošu praksi, atjaunot efektīvu un godīgu konkurenci un izvairīties no jebkādiem iekšējā tirgus kropļojumiem.

2.   Savienības intereses nosaka, pamatojoties uz Komisijas veiktu ekonomisko analīzi. Komisija minēto analīzi balsta uz informāciju, kas ievākta no ieinteresētajām personām. Nosakot Savienības intereses, Komisija arī meklē jebkādu citu relevantu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, un jo īpaši ņem vērā 12. panta 1. punktā izklāstītos faktorus. Informāciju ņem vērā tikai tad, ja tai ir pievienoti faktiski pierādījumi, kas pamato tās derīgumu.

3.   Savienības interešu noteikšanu 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā veic vienīgi tad, ja visām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja pieteikties, rakstiski darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju Komisijai vai pieteikties uzklausīšanai Komisijā, saskaņā ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā precizētajiem termiņiem. Pieteikumos uzklausīšanai izklāsta iemeslus saistībā ar Savienības interesēm, kuru dēļ personas vēlas tikt uzklausītas.

4.   Ieinteresētās personas, kuras ir minētas šā panta 2. un 3. punktā, var pieprasīt, lai tām darītu pieejamus faktus un apsvērumus, ar kuriem, iespējams, tiks pamatoti lēmumi. Šādu informāciju saskaņā ar 8. pantu dara pieejamu tiktāl, cik tas iespējams, un neskarot nevienu turpmāku Komisijas lēmumu.

5.   Ekonomisko analīzi, kas minēta 2. punktā, informācijas nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.   Izmeklēšanu sāk pēc tam, kad rakstisku sūdzību ir iesniegusi dalībvalsts, viens vai vairāki Savienības gaisa pārvadātāji vai Savienības gaisa pārvadātāju apvienība, vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja ir pirmšķietami pierādījumi par visu šādu apstākļu pastāvēšanu:

2.   Saņemot sūdzību saskaņā ar 1. punktu, Komisija informē visas dalībvalstis.

3.   Komisija laikus pārbauda sūdzībā ietverto vai Komisijas rīcībā esošo elementu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar 1. punktu.

4.   Komisija nolemj nesākt izmeklēšanu, ja sūdzībā izklāstītie fakti nenorāda uz sistēmisku problēmu un tiem nav būtiskas ietekmes uz vienu vai vairākiem Savienības gaisa pārvadātājiem.

5.   Komisija informē sūdzības iesniedzēju un visas dalībvalstis, ja tā ir nolēmusi nesākt izmeklēšanu. Sniegtajā informācijā iekļauj minētā lēmuma iemeslus. Šo informāciju arī nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar 17. pantu.

6.   Ja sniegtie pierādījumi nav pietiekami 1. punkta nolūkā, Komisija 60 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas datuma informē sūdzības iesniedzēju par šādu nepietiekamību. Sūdzības iesniedzējam atvēl 45 dienas papildu pierādījumu iesniegšanai. Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā to neizdara, Komisija var nolemt nesākt izmeklēšanu.

7.   Ievērojot 4. un 6. punktu, Komisija ilgākais piecu mēnešu laikā pēc sūdzības iesniegšanas izlemj, vai sākt izmeklēšanu saskaņā ar 1. punktu.

8.   Ievērojot 4. punktu, Komisija, ja tā uzskata, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, veic šādus pasākumus:

9.   Ja pirms izmeklēšanas sākšanas sūdzība tiek atsaukta, uzskata, ka sūdzība nav bijusi iesniegta. Tas neskar Komisijas tiesības sākt izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas saskaņā ar 1. punktu.

1.   Pēc procedūras sākšanas Komisija sāk izmeklēšanu.

2.   Izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekoptas konkurenci kropļojošas prakses dēļ attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem ir radies kaitējums vai kaitējuma draudi.

3.   Ja šā panta 2. punktā minētās izmeklēšanas gaitā Komisija atrod pierādījumus par to, ka prakse varētu izraisīt negatīvu ietekmi uz konkrēta reģiona, dalībvalsts vai dalībvalstu grupas gaisa savienojamību un tādējādi uz pasažieriem, minētos pierādījumus ņem vērā 3. pantā minēto Savienības interešu noteikšanā.

4.   Komisija cenšas iegūt visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, un pārbauda tās informācijas pareizību, ko tā saņēmusi vai ievākusi no attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem vai attiecīgās trešās valsts, ieinteresētās personas vai attiecīgā trešās valsts subjekta.

5.   Ja saskaņā ar 4. punktu iesniegtā informācija nav pilnīga, to ņem vērā ar noteikumu, ka tā nav ne nepatiesa, ne maldinoša.

6.   Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, par iemesliem tūlīt informē šo pierādījumu vai informācijas iesniedzēju un dod tam iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus noteiktā termiņā.

7.   Komisija var prasīt, lai attiecīgās dalībvalstis tai sniegtu atbalstu izmeklēšanā. Jo īpaši, pēc Komisijas pieprasījuma tās veic vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu Komisiju izmeklēšanā, sniedzot tai relevantu un pieejamu informāciju. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis cenšas palīdzēt attiecīgu pārbaužu un analīžu veikšanā.

8.   Ja tas šķiet vajadzīgs, Komisija var veikt izmeklēšanu trešās valsts teritorijā ar noteikumu, ka attiecīgais trešās valsts subjekts ir devis piekrišanu un trešās valsts valdība ir oficiāli informēta un nav izteikusi nekādus iebildumus.

9.   Personas, kuras pieteikušās termiņā, kas norādīts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, uzklausa, ja tās ir lūgušas uzklausīšanu, pierādot, ka tās ir ieinteresētās personas.

10.   Sūdzības iesniedzēji, ieinteresētās personas, dalībvalstis un attiecīgās trešās valsts vai attiecīgā trešās valsts subjekta pārstāvji var iepazīties ar visu informāciju, kas darīta pieejama Komisijai, izņemot dokumentus, kas paredzēti Komisijas un Savienības un attiecīgo dalībvalstu pārvaldes iestāžu iekšējai lietošanai, ar noteikumu, ka šāda informācija nav konfidenciāla 8. panta nozīmē, un ar noteikumu, ka tie ir iesnieguši Komisijai rakstisku pieprasījumu.

1.   Komisija var apturēt izmeklēšanu, ja pret konkurenci kropļojošu praksi pienācīgāk šķiet vērsties, izmantojot vienīgi strīdu izšķiršanas procedūras, kas paredzētas piemērojamā gaisa transporta nolīgumā vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā, kura puse ir Savienība, vai jebkādā citā nolīgumā, kurā ir ietverti noteikumi par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem un kura puse ir Savienība. Komisija informē dalībvalstis par izmeklēšanas apturēšanu.

Komisija var atsākt izmeklēšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.   Komisija aptur izmeklēšanu, ja 15 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izmeklēšanas sākšanu:

Šādos apturēšanas gadījumos piemēro 7. panta 1. un 2. punktu.

3.   Komisija var atsākt izmeklēšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1.   Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par visām attiecīgajām sanāksmēm, kas saskaņā ar gaisa transporta nolīgumu vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu, vai jebkuriem noteikumiem par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri ietverti jebkādā citā nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, ir plānotas, lai apspriestu jautājumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai darba kārtību un visu būtisko informāciju, kas ļauj izprast minētajās sanāksmēs apspriežamos jautājumus.

2.   Attiecīgā dalībvalsts regulāri informē Komisiju par jebkuras tādas strīdu izšķiršanas procedūras norisi, kas paredzēta gaisa transporta nolīgumā vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā, vai jebkādā citā nolīgumā, kurā ir ietverti noteikumi par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, un attiecīgā gadījumā uzaicina Komisiju piedalīties minētajās sanāksmēs. Komisija attiecīgajai dalībvalstij var prasīt papildu informāciju.

1.   Ja tam ir pietiekams pamatojums, Komisija kā konfidenciālu informāciju apstrādā jebkuru informāciju, kas pēc savas būtības ir konfidenciāla, tostarp, bet ne tikai, informāciju, kuras izpaušana radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju sniegusi, vai personu, no kuras persona, kura informāciju sniegusi, šo informāciju ir ieguvusi, vai ko izmeklēšanā iesaistītas personas sniedz konfidenciāli.

2.   Ieinteresētajām personām, kas sniedz konfidenciālu informāciju, tiek prasīts iesniegt nekonfidenciālus informācijas kopsavilkumus. Minētie kopsavilkumi ir pietiekami detalizēti, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos ieinteresētās personas var norādīt, ka konfidenciālās informācijas kopsavilkumus nav iespējams sagatavot. Šādos izņēmuma gadījumos iesniedz paziņojumu, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc nav iespējams sagatavot šādus kopsavilkumus.

3.   Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Šis punkts neliedz izmeklēšanas gaitā saņemto informāciju izmantot citas izmeklēšanas sākšanai saskaņā ar šo regulu.

4.   Komisija un dalībvalstis, tostarp to attiecīgie ierēdņi, neatklāj nekādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, vai nekādu informāciju, ko izmeklēšanā iesaistīta persona sniegusi konfidenciāli, bez šādu informācijas sniegušās personas īpašas atļaujas. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai jebkuru iekšēju dokumentu, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus.

5.   Ja izrādās, ka pieprasījums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja persona, kas sniedz informāciju, nevēlas informāciju darīt zināmu atklātībai vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, attiecīgo informāciju var neņemt vērā.

6.   Šis pants neliedz Savienības iestādēm izpaust vispārīgu informāciju un jo īpaši izpaust iemeslus, uz ko pamatoti saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi, vai izpaust pierādījumus, uz ko Savienības iestādes balstījušās, ciktāl tas ir nepieciešams, lai paskaidrotu šos iemeslus tiesas procesā. Veicot šādu izpaušanu, ņem vērā iesaistīto personu likumīgo ieinteresētību, lai to komercnoslēpumi vai valsts noslēpumi netiktu izpausti.

7.   Dalībvalstis veic jebkādus vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus, kuru nolūks ir nodrošināt konfidencialitāti informācijai, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, un ar noteikumu, ka tie atbilst tās noteikumiem.

1.   Komisija attiecīgajai trešai valstij, attiecīgajam trešās valsts subjektam un attiecīgajam trešās valsts gaisa pārvadātājam, kā arī sūdzības iesniedzējam, ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 16. pantā minētās komitejas sasaukšanas saskaņā ar 13. panta 2. punktu vai 14. panta 1. punktu izpauž svarīgākos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata paredzēts pieņemt tiesiskās aizsardzības pasākumus vai izbeigt procedūru, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētā izpaušana neskar nekādu turpmāku lēmumu, ko var pieņemt Komisija. Ja Komisija paredz pamatot šādu lēmumu ar jebkādiem papildu vai atšķirīgiem faktiem un apsvērumiem, tos izpauž pēc iespējas drīz.

3.   Papildu informāciju, kas sniegta pēc izpaušanas, ņem vērā tikai tad, ja tā ir saņemta termiņā, kuru Komisija nosaka katrā atsevišķā gadījumā un kurš ir vismaz 14 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību. Ja papildus jāveic galīgā izpaušana, var noteikt īsāku laikposmu.

1.   Procedūru pabeidz 20 mēnešu laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto laikposmu var pagarināt. Gadījumā, ja procedūra tiek apturēta, kā izklāstīts 4. punktā, minēto apturēšanas laikposmu neieskaita procedūras laikā.

2.   Izmeklēšanu pabeidz 12 mēnešu laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos minēto laikposmu var pagarināt. Gadījumā, ja izmeklēšana tiek apturēta, kā izklāstīts 6. pantā, apturēšanas laikposmu neieskaita izmeklēšanas norises laikā. Ja izmeklēšanas laikposms tiek pagarināts, pagarinājuma laikposmu pievieno procedūras kopējam ilgumam, kas noteikts šā panta 1. punktā.

3.   Steidzamības gadījumā, proti, situācijās, kad pēc sūdzības iesniedzēja vai ieinteresēto personu iesniegtiem skaidriem pierādījumiem kaitējums Savienības gaisa pārvadātājiem varētu būt neatgriezenisks, procedūru var saīsināt līdz deviņiem mēnešiem.

4.   Komisija aptur procedūru, ja attiecīgā trešā valsts vai attiecīgais trešās valsts subjekts ir apņēmīgi veikuši pasākumus nolūkā novērst konkurenci kropļojošu praksi vai attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem radīto kaitējumu vai kaitējuma draudus.

5.   Šā panta 4. punktā minētajos gadījumos Komisija atsāk procedūru, ja konkurenci kropļojošā prakse, attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem radītais kaitējums vai kaitējuma draudi nav novērsti pēc pienācīga laikposma, kas jebkurā gadījumā nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

1.   Kaitējuma konstatēšanai šīs nodaļas nolūkā pamatojas uz pierādījumiem un ņem vērā attiecīgos faktorus, jo sevišķi:

2.   Kaitējuma draudus nosaka, pamatojoties uz skaidriem pierādījumiem, nevis tikai apgalvojumiem, minējumiem vai maz ticamu iespējamību. Tam, ka draudi izvēršas par kaitējumu, ir jābūt skaidri paredzamam, ļoti iespējamam un tūlītējam, un tādam, ko bez kādām pamatotām šaubām var attiecināt uz trešās valsts vai trešās valsts subjekta rīcību vai lēmumu.

3.   Kaitējuma draudu esamības konstatēšanā ņem vērā šādus faktorus:

Kaut arī neviens no a) un b) apakšpunktā minētajiem faktoriem pats par sevi nav izšķirīgs, aplūkoto faktoru kopumam ir jānoved pie slēdziena, ka turpmāka konkurenci kropļojoša prakse ir tūlītēja un, ja netiks īstenota aizsardzība, radīsies kaitējums.

4.   Komisija izvēlas izmeklēšanas laikposmu, kas ietver, bet neaprobežojas ar laikposmu, kurā varētu būt nodarīts kaitējums, un analizē attiecīgos pierādījumus, kas pieejami par minēto laikposmu.

5.   Ja kaitējumu vai kaitējuma draudus attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem ir radījuši citi faktori, nevis konkurenci kropļojošā prakse, tos nepiedēvē izskatāmajai praksei un neņem vērā.

1.   Ja sūdzība tiek atsaukta, Komisija izbeidz izmeklēšanu, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja vien Komisija neturpina izmeklēšanu pati pēc savas iniciatīvas.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izbeidz saskaņā ar 5. pantu veikto izmeklēšanu, nepieņemot tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Lēmumam izbeigt izmeklēšanu saskaņā ar 2. punktu pievieno tā pamatojumu un lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.   Neskarot 13. pantu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja saskaņā ar 5. pantu veiktajā izmeklēšanā tiek konstatēts, ka trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekopta konkurenci kropļojoša prakse ir radījusi kaitējumu attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem.

Īstenošanas aktus, kuros nosaka šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Īstenošanas aktus, kuros nosaka šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. un 3. punktā.

2.   Neskarot 13. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja saskaņā ar 5. pantu veiktajā izmeklēšanā tiek konstatēts, ka trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekopta konkurenci kropļojoša prakse rada kaitējuma draudus saskaņā ar 12. panta 2. un 3. punktu attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem. Šie tiesiskās aizsardzības pasākumi nestājas spēkā, pirms kaitējuma draudi nav izvērtušies par reālu kaitējumu.

Īstenošanas aktus, kuros nosaka šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Īstenošanas aktus, kuros nosaka šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. un 3. punktā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus piemēro trešās valsts gaisa pārvadātājiem, kas gūst labumu no konkurenci kropļojošās prakses, un pasākumus var piemērot kādā no šādiem veidiem:

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai kompensētu attiecīgajiem Savienības gaisa pārvadātājiem radīto kaitējumu. Šajā nolūkā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi var būt piemērojami tikai konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā vai var būt ierobežoti laikā.

5.   Tiesiskās aizsardzības pasākumi neietver tādu satiksmes tiesību apturēšanu vai ierobežošanu, ko dalībvalsts piešķīrusi kādai trešai valstij saskaņā ar gaisa transporta nolīgumu, gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu vai jebkuriem noteikumiem par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri ietverti jebkurā citā nolīgumā, kas noslēgts ar minēto trešo valsti.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi nerosina Savienību vai attiecīgās dalībvalstis pārkāpt gaisa transporta vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumus vai jebkurus noteikumus par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri ietverti tirdzniecības nolīgumā vai jebkādā citā nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti.

7.   Lēmumam pabeigt izmeklēšanu, pieņemot 1. un 2. punktā minētos tiesiskās aizsardzības pasākumus, pievieno tā pamatojumu un lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.   Šīs regulas 14. pantā minētie tiesiskās aizsardzības pasākumi paliek spēkā tikai tik ilgi un tik lielā mērā, cik nepieciešams, ņemot vērā konkurenci kropļojošās prakses turpināšanos un no tās izrietošo kaitējumu. Tādā nolūkā piemēro šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstīto pārskatīšanas procedūru. Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rakstisku ziņojumu par tiesiskās aizsardzības pasākumu efektivitāti un ietekmi.

2.   Ja apstākļi to prasa, pēc Komisijas vai sūdzības iesniedzēja iniciatīvas vai pēc attiecīgo dalībvalstu, attiecīgās trešās valsts vai attiecīgā trešās valsts subjekta pamatota pieprasījuma var pārskatīt nepieciešamību turpināt tiesiskās aizsardzības pasākumu piemērošanu to sākotnējā veidā.

3.   Pārskatīšanas gaitā Komisija novērtē, vai vēl aizvien pastāv konkurenci kropļojošā prakse, kaitējums un cēloņsakarība starp praksi un kaitējumu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko attiecīgi atceļ, groza vai patur spēkā 14. pantā izklāstītos tiesiskās aizsardzības pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

1.   Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 8. panta izpratnē, ietver informāciju par tiesiskās aizsardzības pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas izbeigšanu bez tiesiskās aizsardzības pasākumiem, tiesiskās aizsardzības pasākumu pārskatīšanām un sadarbību ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un trešām valstīm.

2.   Eiropas Parlaments un Padome var Komisiju aicināt iesniegt un izskaidrot jebkādus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu.