Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0630

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/2/2019/REV/1

OJ L 111, 25.4.2019, p. 4–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/630/oj

25.4.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/4


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/630

(2019. gada 17. aprīlis),

ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Vispusīgas stratēģijas izveide ar mērķi risināt ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) problēmu ir svarīgs Savienības mērķis tās centienos padarīt finanšu sistēmu noturīgāku. Lai gan INRD problēmas risināšana galvenokārt ir banku un dalībvalstu atbildības joma, pašreizējā lielā INRD apjoma samazināšanai, turpmākas pārmērīgas INRD uzkrāšanās novēršanai un sistēmisku risku rašanās nepieļaušanai nebanku nozarē nepārprotami ir arī Savienības dimensija. Ņemot vērā banku un finanšu sistēmu savstarpējo saistību Savienībā, kur bankas darbojas vairākās jurisdikcijās un dalībvalstīs, pastāv ievērojams potenciāls netiešai negatīvai ietekmei uz citām dalībvalstīm un Savienību kopumā gan ekonomikas izaugsmes, gan finanšu stabilitātes ziņā.

(2)

Finanšu krīzes dēļ banku nozarē uzkrājās INRD. Sekojošā recesija un mājokļu cenu kritums ievērojami skāra patērētājus. Risinot INRD problēmu, būtiski ir aizsargāt patērētāju tiesības atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2008/48/EK (4) un 2014/17/ES (5). Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES (6) veicina gan uzņēmumu, gan publisku iestāžu maksājumu tūlītēju veikšanu, un tā palīdz novērst tādu INRD uzkrāšanos, kāda bija vērojama finanšu krīzes gados.

(3)

Integrēta finanšu sistēma palielinās ekonomiskās un monetārās savienības noturību pret nelabvēlīgiem satricinājumiem, atvieglojot privātā sektora veiktu riska dalīšanu pārrobežu mērogā un vienlaikus mazinot vajadzību pēc publiskā sektora veiktas riska dalīšanas. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienībai būtu jāpabeidz banku savienības izveide un jāpilnveido kapitāla tirgu savienība. Risināt INRD iespējamas turpmākas uzkrāšanās problēmu ir būtiski banku savienības stiprināšanai, tāpat kā konkurences nodrošināšanai banku nozarē, finanšu stabilitātes saglabāšanai un kreditēšanas stimulēšanai, lai Savienībā radītu jaunas darbvietas un nodrošinātu izaugsmi.

(4)

Padome savā 2017. gada 11. jūlija dokumentā “Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā” aicināja dažādas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus, lai turpinātu risināt lielā INRD apjoma problēmu Savienībā un lai novērstu to uzkrāšanos nākotnē. Rīcības plānā ir izklāstīta vispusīga pieeja, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta savstarpēji papildinošu politikas pasākumu kombinācijai četrās jomās: i) uzraudzība; ii) maksātnespējas un parādu atgūšanas regulējuma strukturālas reformas; iii) otrreizējo tirgu attīstība problemātiskiem aktīviem; iv) banku sistēmas pārstrukturēšanas veicināšana. Šajās jomās attiecīgā gadījumā ir jāveic pasākumi Savienības līmenī un valsts līmenī. Komisija līdzīgus plānus darīja zināmus savā 2017. gada 11. oktobra“Paziņojumā par banku savienības izveides pabeigšanu”, kurā tā aicināja apstiprināt vispusīgu pasākumu kopumu ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) problēmas risināšanai Savienībā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (7) kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (8) veido tiesisko regulējumu, kas reglamentē prudenciālos noteikumus attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (kopā “iestādes”). Regula (ES) Nr. 575/2013 cita starpā ietver normas, kas tieši piemērojamas iestādēm to pašu kapitāla apmēra noteikšanas vajadzībām. Tādēļ Regulā (ES) Nr. 575/2013 esošie prudenciālie noteikumi, kas attiecas uz pašu kapitālu, ir jāpapildina ar normām, kurās paredzēta atskaitīšana no pašu kapitāla, ja INRD nav pietiekoša seguma, izmantojot uzkrājumus vai citas korekcijas. Šāda prasība faktiski nozīmētu izveidot prudenciālu atbalsta mehānismu attiecībā uz INRD, kurš tiktu vienotā veidā piemērots visām iestādēm Savienībā, un tas attiektos arī uz sekundārajā tirgū aktīvām iestādēm.

(6)

Prudenciālajam atbalsta mehānismam nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm izmantot savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Ja kompetentās iestādes katrā gadījumā atsevišķi pārliecinās, ka – neraugoties uz to, ka ir piemērots ar šo regulu izveidotais prudenciālais atbalsta mehānisms attiecībā uz INRD, – konkrētas iestādes INRD nav pietiekama seguma, tām vajadzētu būt iespējai izmantot Direktīvā 2013/36/ES paredzētās uzraudzības pilnvaras, tostarp pilnvaras pieprasīt iestādēm saviem aktīviem piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai īpašu režīmu saistībā ar pašu kapitāla prasībām. Līdz ar to, lai nodrošinātu INRD pietiekamu segumu, kompetentajām iestādēm, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ir iespēja noteikt prasības, kas ir stingrākas par šajā regulā paredzētajām prasībām.

(7)

Prudenciālā atbalsta mehānisma piemērošanas nolūkā ir lietderīgi Regulā (ES) Nr. 575/2013 iekļaut skaidri formulētus nosacījumus, ar kādiem var klasificēt INRD. Tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (9) jau ir noteikti kritēriji attiecībā uz INRD uzraudzības pārskatu sniegšanas vajadzībām, ir lietderīgi INRD klasifikāciju balstīt uz minēto esošo regulējumu. Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 atsaucas uz riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde un kuri definēti pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām attiecībā uz kredītrisku un samazinātas vērtības riska darījumiem, kā paredzēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā. Tā kā pārskatīšanas pasākumi varētu ietekmēt to, vai riska darījums tiek klasificēts kā ienākumus nenesošs, klasifikācijas kritērijus papildina ar skaidriem kritērijiem par pārskatīšanas pasākumu ietekmi. Pārskatīšanas pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai aizņēmējs atgūtu ilgtspējīga atmaksātāja statusu, un tiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši Direktīvām 2008/48/EK un 2014/17/ES, taču tiem varētu būt dažādi pamatojumi un dažādas sekas. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka ar pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts ienākumus nenesošam riska darījumam, nebūtu jāizbeidz minētā riska darījuma klasificēšana par ienākumus nenesošu, ja vien netiek izpildīti konkrēti stingri izbeigšanas kritēriji.

(8)

Jo ilgāk riska darījums ir bijis ienākumus nenesošs, jo mazāka ir varbūtība, ka tiks atgūta tā vērtība. Tādēļ tai riska darījuma daļai, kas jāsedz ar uzkrājumiem, citām korekcijām vai atskaitījumiem, laika gaitā būtu jāpalielinās pēc iepriekš noteikta laika grafika. Līdz ar to iestādes iegādātiem INRD būtu jāpiemēro grafiks, kas sākas nevis to iegādes datumā, bet datumā, kad INRD sākotnēji tika klasificēti kā ienākumus nenesoši. Tādēļ pārdevējam būtu jāinformē pircējs par datumu, kurā riska darījums klasificēts kā ienākumus nenesošs.

(9)

Specifisko kredītriska korekciju aprēķināšanā būtu jāņem vērā daļējie norakstījumi. Lai novērstu norakstījumu dubultu uzskaiti, ir jāizmanto riska darījuma sākotnējā vērtība pirms daļējās norakstīšanas. Daļēju norakstījumu iekļaušana to posteņu sarakstā, kurus var izmantot atbalsta mehānisma prasību izpildei, būtu stimuls iestādēm savlaicīgi atzīt norakstījumus. Attiecībā uz INRD, kurus iestāde iegādājusies par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, pircējam pret starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu būtu jāizturas tāpat kā pret daļēju norakstījumu prudenciālā atbalsta mehānisma vajadzībām.

(10)

Parasti tiek sagaidīts, ka nodrošināti INRD rada mazāk nozīmīgu zaudējumu nekā nenodrošināti INRD, jo kredītaizsardzība, ar ko nodrošina INRD, dod iestādei konkrētas prasījuma tiesības uz aktīvu vai pret trešo personu – papildus iestādes vispārīgam prasījumam pret aizņēmēju, kam iestājusies saistību neizpilde. Nenodrošināta INRD gadījumā būtu pieejams tikai vispārīgais prasījums pret aizņēmēju, kam iestājusies saistību neizpilde. Ņemot vērā to, ka no nenodrošinātiem INRD ir sagaidāmi lielāki zaudējumi, būtu jāpiemēro stingrāks grafiks.

(11)

Riska darījums, kas tikai daļēji ir segts ar atbilstošu kredītaizsardzību, attiecībā uz segto daļu būtu uzskatāms par nodrošinātu un attiecībā uz daļu, kas nav segta ar atbilstošu kredītaizsardzību, – par nenodrošinātu. Lai noteiktu, kuras INRD daļas uzskatāmas par nodrošinātām un kuras – par nenodrošinātām, saskaņā ar attiecīgo Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto pieeju būtu jāpiemēro kredītaizsardzības nolūkā izmantotie atbilstības kritēriji un pašu kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā izmantotās pilnīga un pilna apmēra nodrošinājuma hipotēkas, tostarp piemērojamā vērtības korekcija.

(12)

Būtu jāpiemēro viens un tas pats grafiks neatkarīgi no tā, kāda iemesla dēļ riska darījums ir ienākumus nenesošs. Prudenciālais atbalsta mehānisms būtu jāpiemēro, atsevišķi izvērtējot katru riska darījumu. Nenodrošinātiem INRD būtu jāpiemēro trīs gadu grafiks. Lai iestādes un dalībvalstis varētu uzlabot pārstrukturēšanas vai izpildes nodrošināšanas procedūru efektivitāti, kā arī atzīt, ka INRD, kas nodrošināti ar nekustamo nodrošinājumu, un kredītiem mājokļu iegādei, kuru atmaksu garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013, būs atlikusī vērtība ilgāku laikposmu pēc tam, kad aizdevums būs klasificēts kā ienākumus nenesošs, ir lietderīgi paredzēt deviņu gadu grafiku. Citiem nodrošinātiem INRD būtu jāpiemēro septiņu gadu grafiks pilnīga seguma izveidošanai.

(13)

Būtu jāparedz iespēja ņemt vērā pārskatīšanas pasākumus, lai piemērotu attiecīgo seguma koeficientu. Precīzāk, riska darījums arī turpmāk būtu jāklasificē kā ienākumus nenesošs, taču seguma prasībai būtu jāpaliek stabilai vēl vienu gadu. Tādēļ koeficients, kas būtu piemērojams tajā gadā, kurā ir piešķirts pārskatīšanas pasākums, būtu jāpiemēro divus gadus. Ja, beidzoties papildu gadam, attiecīgais riska darījums joprojām ir ienākumus nenesošs, piemērojamais koeficients būtu jānosaka tā, it kā nebūtu bijis piešķirts pārskatīšanas pasākums, un ņemot vērā datumu, kurā riska darījums sākotnēji tika klasificēts kā ienākumus nenesošs. Ņemot vērā to, ka pārskatīšanas pasākumu piešķiršanai nevajadzētu izraisīt nekādu arbitrāžu, papildu gads būtu jāatļauj tikai attiecībā uz pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu. Turklāt viena gada laikposmam, kurā seguma koeficients saglabājas nemainīgs, nevajadzētu izraisīt nodrošinājuma veidošanas grafika pagarināšanu. Līdz ar to nevienam pārskatīšanas pasākumam, kas piešķirts trešajā gadā pēc nenodrošinātu riska darījumu klasificēšanas par INRD vai septītajā gadā pēc nodrošinātu riska darījumu klasificēšanas par INRD, nevajadzētu aizkavēt INRD pilnīga seguma izveidi.

(14)

Lai nodrošinātu, ka iestāžu INRD kredītaizsardzības vērtēšanā tiek izmantota piesardzīga pieeja, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI) būtu jāapsver nepieciešamība pēc kopīgas metodikas un vajadzības gadījumā tā jāizstrādā, it īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par atgūstamību un izpildāmību, iespējams, iekļaujot arī prasību minimumu (termiņu ziņā) attiecībā uz kredītaizsardzības atkārtotu vērtēšanu.

(15)

Lai atvieglotu raitu pāreju uz jauno prudenciālo atbalsta mehānismu, jaunie noteikumi nebūtu jāpiemēro attiecībā uz riska darījumiem, kas piešķirti pirms 2019. gada 26. aprīļa.

(16)

Lai nodrošinātu, ka ar šo regulu ieviestie grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir piemērojami laikus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(17)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

1)

regulas 36. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“m)

piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem.”;

2)

iekļauj šādus pantus:

“47.a pants

Ienākumus nenesoši riska darījumi

1.   Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem ar noteikumu, ka tie nav iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī:

a)

parāda instruments, tostarp parāda vērtspapīrs, aizdevums, avanss un pieprasījuma noguldījums;

b)

sniegta apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegts finansiāls galvojums vai jebkura cita sniegta apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir atsaucama vai neatsaucama, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma vai kuras faktiski tiek automātiski atceltas aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.

2.   Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām parāda instrumenta riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas aprēķināta, neņemot vērā nekādas specifiskās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus vai daļējus norakstījumus, ko iestāde veikusi, kopš riska darījums pēdējo reizi tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.

Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas sniegtas apņemšanās, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska darījuma vērtība 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko iestāde ir apņēmusies aizdot, un sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība.

Šā punkta trešajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu specifisko kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, vai citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.

3.   Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā ienākumus nenesošus klasificē šādus riska darījumus:

a)

riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;

b)

riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;

c)

riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7. punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;

d)

riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;

e)

riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar minēto parādnieku, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar minēto parādnieku uzskata par ienākumus nenesošiem.

4.   Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus iestāde piemēro, lai izbeigtu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēt riska darījumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un saskaņā ar 178. pantu – kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;

b)

parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa, ļoti iespējams, tiks veikta pilnā apmērā un laikus;

c)

parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.

5.   Ienākumus nenesošu riska darījumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificējot kā pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu, netiek izbeigta tā klasifikācija ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām.

6.   Ienākumus nenesošus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kura dēļ tos klasificētu kā ienākumus nenesošus saskaņā ar 3. punktu;

b)

ir pagājis vismaz viens gads kopš dienas, kad tika piešķirti pārskatīšanas pasākumi, vai kopš dienas, kad kad riska darījumi klasificēti kā ienākumus nenesoši – atkarībā no tā, kura ir vēlāk;

c)

pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.

Pilnīgu un laikus veiktu atmaksu neuzskata par ticamu, ja vien parādnieks regulāri un laikus nav veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:

a)

ja ir kavēti maksājumi – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika piešķirts pārskatīšanas pasākums;

b)

ja kavētu maksājumu nav – summa, kas norakstīta piešķirto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.

7.   Ja ienākumus nenesošu riska darījumu, ievērojot 6. punktu, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošu, šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā riska darījums, attiecībā uz kuru veikti pārskatīšanas pasākumi, tika pārklasificēts kā rezultatīvs;

b)

vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;

c)

nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.

47.b pants

Pārskatīšanas pasākumi

1.   Pārskatīšanas pasākums ir iestādes pretimnākšana attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam, un tā nozīmē vienu vai otru no šādām darbībām:

a)

parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšana gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

b)

pilnīga vai daļēja parādsaistību pārfinansēšana gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.

2.   Par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmi vismaz šādi gadījumi:

a)

jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

b)

jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

c)

pēc sākotnējiem līguma noteikumiem riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;

d)

pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;

e)

iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms minēto klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas;

f)

parāda summas piešķiršanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums vai kuras būtu tikušas klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums, ja minētie maksājumi nebūtu veikti;

g)

līguma noteikumu grozīšana ietver atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāda grozīšana ir pretimnākšana.

3.   Šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt pieņemti pārskatīšanas pasākumi:

a)

vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējā līguma grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja minētās grozīšanas nebūtu;

b)

kredīta līguma noslēgšanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;

c)

iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas.

4.   Šā panta vajadzībām parādnieka grūtības izpildīt savas finansiālās saistības izvērtē parādnieka līmenī, ņemot vērā visas juridiskās personas parādnieka grupā, kuras ietilpst grupas grāmatvedības konsolidācijā, kā arī fiziskās personas, kas īsteno kontroli pār minēto grupu.

47.c pants

Atskaitījums attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem

1.   Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām iestādes katram ienākumus nenesošam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, šā punkta b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

a)

summa, ko veido:

i)

nenodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā;

ii)

nodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;

b)

šādu posteņu summa ar noteikumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu ienākumus nenesošo riska darījumu:

i)

specifiskās kredītriska korekcijas;

ii)

vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu;

iii)

citi pašu kapitāla samazinājumi;

iv)

attiecībā uz iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un kuras attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru ienākumus nenesošo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar ienākumus nenesošo riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēra daļu no paredzamo zaudējumu apmēra kopsummas, attiecīgi, riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde;

v)

ja ienākumus nenesošs riska darījums ir iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, – starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu;

vi)

summas, ko iestāde ir norakstījusi, kopš riska darījums tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātā daļa ir riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz ar fondētu kredītaizsardzību vai nefondētu kredītaizsardzību, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā ir nodrošināta ar hipotēkām.

Ienākumus nenesoša riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp 47.a panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtību un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

a)

0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai trešajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

b)

1 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

a)

0,25 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

b)

0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

c)

0,55 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

d)

0,70 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

e)

0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

f)

0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

g)

1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

h)

0,85 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

i)

1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu desmitajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredītu aģentūra, piemēro šādus koeficientus:

a)

0 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši septiņi gadi pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu; un

b)

1 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

5.   EBI izvērtē dažādos prakses veidus, ko izmanto nodrošinātu ienākumus nenesošu riska darījumu vērtēšanai, un tā var izstrādāt pamatnostādnes, kurās ir precizēta kopīga metodika, tai skaitā iespējamais prasību minimums attiecībā uz atkārtotu vērtēšanu termiņu un ad hoc metožu ziņā, attiecībā uz fondētās un nefondētās kredītaizsardzības atbilstīgo veidu prudenciālo vērtēšanu, īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par to atgūstamību un izpildāmību. Minētās pamatnostādnes var ietvert arī kopīgu metodiku 1. punktā minētās ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātās daļas noteikšanai.

Minētās pamatnostādnes izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

6.   Atkāpjoties no 2. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši divi gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 2. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājuši divi gadi, līdz brīdim, kad pagājuši seši gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Šo punktu piemēro tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.”;

3)

regulas 111. panta 1. punkta pirmās daļas ievadtekstu aizstāj ar šādu:

“1.   Aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas atlikusi pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summu atskaitīšana saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu un citi ar aktīvu posteni saistīti pašu kapitāla samazinājumi. I pielikumā minētā ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir turpmāk minētā daļa no tā nominālvērtības pēc tam, kad samazinātas specifiskās kredītriska korekcijas un summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:”;

4)

regulas 127. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkuras tādas kredītiespējas nenodrošinātajai daļai, kurā nav izpildītas saistības saskaņā ar 178. pantu, piemēro šādu riska pakāpi:

a)

150 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma ir mazāka nekā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti;

b)

100 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma nav mazāka par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti.”;

5)

regulas 159. pantu aizstāj ar šādu:

“159. pants

Procedūra attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru

Iestādes paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, atskaita no vispārējām un specifiskajām kredītriska korekcijām saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijām saskaņā ar 34. un 105. pantu un citiem pašu kapitāla samazinājumiem saistībā ar šiem riska darījumiem, izņemot atskaitījumus, kas veikti saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu. Diskontus bilances riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības, saskaņā ar 166. panta 1. punktu novērtē tāpat kā specifiskās kredītriska korekcijas. Specifiskās kredītriska korekcijas tādiem riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, neizmanto, lai segtu paredzamo zaudējumu apmēru citiem riska darījumiem. Vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru un vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar šiem riska darījumiem, šajā aprēķinā neietver.”;

6)

regulas 178. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai MVU komerciālo nekustamo īpašumu, kas ietilpst riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā, kā arī attiecībā uz riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, šo 90 dienu vietā var paredzēt 180 dienas. Šīs 180 dienas nepiemēro 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vai 127. panta vajadzībām.”;

7)

iekļauj šādu pantu:

“469.a pants

Izņēmums no atskaitīšanas no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem

Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta, iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem neatskaita piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja riska darījums ir piešķirts pirms 2019. gada 26. aprīļa.

Ja iestāde pirms 2019. gada 26. aprīļa piešķirta riska darījuma noteikumus un nosacījumus groza tā, ka palielinās iestādes risks, kas izriet no konkrētā parādnieka, ir uzskatāms, ka riska darījums ir piešķirts dienā, kurā piemēro attiecīgo grozījumu, un uz to vairs neattiecas pirmajā daļā paredzētais izņēmums.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 17. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 79, 4.3.2019., 1. lpp.

(2)  OV C 367, 10.10.2018., 43. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 9. aprīļa lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).


Top