(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no dienas, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, vai, ja šāds līgums nebūs noslēgts, no dienas, kad būs apritējuši divi gadi pēc minētā paziņojuma, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems šo laikposmu pagarināt.

(2)

Ja izstāšanās līgums nebūs noslēgts vai ja divu gadu laikposms pēc Apvienotās Karalistes paziņojuma par nodomu izstāties no Savienības netiks pagarināts, no 2019. gada 30. marta Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nebūs piemērojami arī Savienības noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordināciju, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 883/2004 (2) un (EK) Nr. 987/2009 (3).

(3)

Līdz ar to personas, kuras kā Savienības pilsoņi pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās dienas no Savienības ir likumīgi izmantojušas Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 45. un 49. pantā noteiktās tiesības uz pārvietošanās brīvību vai tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī viņu ģimenes locekļi un viņu apgādību zaudējušās personas, vairs nevar paļauties uz Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju attiecībā uz savām sociālā nodrošinājuma tiesībām, kuru pamatā ir fakti un notikumi, kuri notikuši pirms izstāšanās dienas, un apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodi, kuri savākti pirms izstāšanās dienas un kuros iesaistīta Apvienotā Karaliste. Tas skars arī bezvalstniekus un bēgļus, uz ko attiecas vai ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kas ir vai ir bijuši situācijās, kurās iesaistīta Apvienotā Karaliste, kā arī viņu ģimenes locekļus un viņu apgādību zaudējušās personas.

(4)

Lai sasniegtu mērķi saglabāt attiecīgo personu sociālā nodrošinājuma tiesības, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot Savienības vienlīdzīgas attieksmes, pielīdzināšanas un summēšanas principus, kas noteikti Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009, kā arī minēto regulu noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minētos principus, attiecībā uz aptvertajām personām, faktiem vai notikumiem, kas notikuši pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un periodiem, kas savākti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

(5)

Šī regula neskar spēkā esošas sociālā nodrošinājuma konvencijas un nolīgumus starp Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām dalībvalstīm, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 883/2004 8. pantam un Regulas (EK) Nr. 987/2009 9. pantam. Šī regula neskar Savienības vai dalībvalstu iespēju veikt pasākumus, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai īstenotu šīs regulas principus. Turklāt šī regula neskar Savienības vai dalībvalstu kompetenci noslēgt sociālā nodrošinājuma konvencijas un nolīgumus ar trešām valstīm vai ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz laikposmu pēc dienas, kurā tiek pārtraukta Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei.

(6)

Šī regula neskar tiesības, kuras saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem ir iegūtas vai bija iegūšanas procesā laikposmā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Šādu tiesību aizsargāšanai un saglabāšanai ir vajadzīga laba sadarbība. Ir svarīgi nodrošināt, lai attiecīgajām personām laikus būtu pieejama atbilstīga informācija.

(7)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, panākt sociālā nodrošinājuma principu – vienlīdzīgas attieksmes, pielīdzināšanas un summēšanas – vienotu un vienpusēju piemērošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet atbildes pasākumu koordinācijas dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(8)

Ņemot vērā, ka tad, ja nebūs noslēgts izstāšanās līgums vai ja divu gadu laikposms pēc Apvienotās Karalistes paziņojuma par savu nodomu izstāties no Savienības netiks pagarināts, no 2019. gada 30. marta tiks pārtraukta Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei, un ka ir nepieciešams nodrošināt juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, LESD un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 “Par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā” 4. pantā.

(9)

Šai regulai steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajai dienai nebūs stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti,