Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0472

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008

PE/78/2018/REV/1

OJ L 83, 25.3.2019, p. 1–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/472/oj

25.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/472

(2019. gada 19. marts),

ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības samitā, kas notika Ņujorkā 2015. gadā, Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju iegūšanu, izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai tādējādi pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3) ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (4) 1. panta 1. punktā.

(4)

KZP mērķi ir inter alia nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(5)

Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi un zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(6)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, daudzgadu plāniem jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem ar šo regulu izveidotajam daudzgadu plānam (“plāns”) būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu nevēlamas nozvejas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām.

(7)

Šajā regulā būtu jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar tālākajos reģionos izmantoto nerūpnieciskās un piekrastes zvejas kuģu lielumu.

(8)

“Labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” būtu jāsaprot kā publiski pieejams zinātniskais ieteikums, ko pamato visjaunākie zinātniskie dati un metodes un ko sniegusi vai pārskatījusi neatkarīga zinātniskā struktūra, kura ir atzīta Savienības vai starptautiskā līmenī.

(9)

Komisijai būtu jāiegūst labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst plāna darbības jomā. Šajā nolūkā tā noslēdz saprašanās memorandu ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). Zinātniskajam ieteikumam, ko konkrēti sniegusi ICES vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra, būtu jāpamatojas uz minēto plānu, un tajā jo īpaši būtu jānorāda F MSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētajām vērtībām vajadzētu būt norādītām ieteikumā par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā citos publiski pieejamos zinātniskajos ieteikumos, tostarp, piemēram, ieteikumā par jauktu sugu zvejniecību, ko konkrēti sniegusi ICES vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra.

(10)

Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004 (5), (EK) Nr. 2166/2005 (6), (EK) Nr. 388/2006 (7), (EK) Nr. 509/2007 (8) un (EK) Nr. 1300/2008 (9) paredz noteikumus par to, kā izmantojams heka ziemeļu krājums, heka un Norvēģijas omāra krājumi Kantabrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Pireneju pussalas, jūrasmēle Biskajas līcī, jūrasmēle Lamanša rietumu daļā, siļķe ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un menca Kategatā, Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā. No minētajiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.

(11)

Turklāt šādam daudzgadu plānam būtu jāattiecas uz bentiskajiem krājumiem un to zvejniecībām rietumu ūdeņos, kuros ietilpst ziemeļrietumu ūdeņi un dienvidrietumu ūdeņi. Minētie krājumi ir apaļzivis, plekstveidīgās zivis, skrimšļzivis un Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā.

(12)

Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan rietumu ūdeņos, gan blakusesošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kuri saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti krājumiem, kurus galvenokārt izmanto rietumu ūdeņos, būtu jāattiecina arī uz minētajiem apgabaliem ārpus rietumu ūdeņiem. Turklāt daudzgadu plānos tādiem krājumiem, kuri sastopami arī rietumu ūdeņos, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus rietumu ūdeņiem, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus rietumu ūdeņiem esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos krājumus, un šo daudzgadu plānu darbības joma jāattiecina arī uz rietumu ūdeņiem.

(13)

Plāna ģeogrāfiskajam tvērumam būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts jaunākajā zinātniskajā ieteikumā, kuru sniegusi konkrēti ICES vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra. Pilnīgākas zinātniskās informācijas vai krājumu migrācijas iespaidā plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā nākotnē varētu būt izdarāmas izmaiņas. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu koriģē, ja konkrēti ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras sniegtā zinātniskajā ieteikumā norādīts uz attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām.

(14)

Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienībai būtu jāsadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka minētie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja oficiāla vienošanās netiek panākta, Savienībai būtu jāpieliek visas pūles, lai kopīgi saskaņotu šādu krājumu zvejošanas kārtību nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību un tādējādi sekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

(15)

Plāna mērķim vajadzētu būt šādam: palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt mērķsugu krājumu MSY, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, un veicināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un to sociālekonomiskos aspektus. Lai zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiktu samazināta līdz minimumam, ar plānu būtu jāīsteno arī ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Plānam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (10) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (11) mērķiem. Plānā būtu arī sīki jānosaka, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.

(16)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar tās 2. panta 2. punktā izklāstītajiem mērķiem un atbilstu daudzgadu plānos noteiktajiem mērķapjomiem, termiņiem un ierobežojumiem.

(17)

Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts ar vērtību diapazoniem, kuri atbilst MSY sasniegšanai (F MSY ). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. F MSY diapazoni būtu jāaprēķina konkrēti ICES, kura tos jo īpaši iekļauj periodiski sniegtajā ieteikumā par nozveju, vai līdzīgai Savienības vai starptautiskā līmenī atzītai neatkarīgai zinātniskai struktūrai. Pamatojoties uz plānu, diapazoni būtu jānosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Diapazona augšējā robeža būtu jānosaka tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētajai augšējai robežai būtu jāatbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai skaitliskuma rādītāji ir slikti, F jāsamazina līdz vērtībai, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura aprēķināta, F MSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai skaitliskumu attiecīgajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Šos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātnisko ieteikumu par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.

(18)

Lai noteiktu zvejas iespējas, būtu jānosaka parasti lietojamo F MSY diapazonu augšējais slieksnis un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – minētā diapazona augšējā robeža atsevišķos gadījumos. Līdz šai augšējai robežai zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām vai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

(19)

Attiecīgai konsultatīvajai padomei vajadzētu būt iespējamam ieteikt Komisijai pārvaldības pieeju, kuras mērķis ir ierobežot konkrētu šajā regulā uzskaitīto krājumu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados. Padomei vajadzētu būt iespējamam ņemt vērā šādus ieteikumus, kad tā nosaka zvejas iespējas, ar noteikumu, ka šīs zvejas iespējas atbilst plānā noteiktajiem mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem.

(20)

Ja šādi ar MSY saistīti mērķapjomi ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas vajadzībām ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kurus zivju krājumiem izsaka ar nārsta bara biomasas robežvērtību, bet Norvēģijas omāram – ar skaitliskuma robežvērtību.

(21)

Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Minētie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem piemērotiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar minētās regulas 13. pantu.

(22)

Būtu jāparedz iespēja Norvēģijas omāra KPN četros īpašos pārvaldības apgabalos noteikt, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus katrā pārvaldības apgabalā. Tomēr tam nebūtu jāliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.

(23)

Lai jūras bioloģisko resursu saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā piemērotu reģionālu pieeju, ir lietderīgi paredzēt iespēju rietumu ūdeņos veikt tehniskus pasākumus, kas attiecas uz visiem krājumiem.

(24)

Zvejas piepūles ierobežošanas režīms attiecībā uz jūrasmēli Lamanša rietumu daļā ir izrādījies efektīvs pārvaldības līdzeklis, kas papildina zvejas iespēju noteikšanu. Tāpēc šāds zvejas piepūles ierobežojums plānā būtu jāsaglabā.

(25)

Gadījumos, kad atpūtas zvejas izraisīta mirstība būtiski ietekmē krājumu, kuru pārvalda saskaņā ar MSY, Padomei vajadzētu būt iespējai noteikt nediskriminējošus ierobežojumus atpūtas zvejniekiem. Nosakot šādus ierobežojumus, Padomei būtu jāatsaucas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāveic samērīgi vajadzīgie kontroles un datu vākšanas pasākumi, lai ticami aplēstu faktiskos atpūtas nozvejas apjomus.

(26)

Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar minētās Regulas 18. pantu.

(27)

Kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš pārvaldībā tieši ieinteresētajām dalībvalstīm.

(28)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, kuru, pamatodamās uz zinātnisko ieteikumu, periodiski veic Komisija. Plāns būtu jāizvērtē līdz 2024. gada 27. martam un pēc tam reizi piecos gados. Minētais laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

(29)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai šo regulu grozītu vai papildinātu attiecībā uz šajā regulā noteikto krājumu pielāgojumiem pēc krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām, korektīviem pasākumiem, izkraušanas pienākuma īstenošanu un ierobežojumiem attiecīgo dalībvalstu flotu kopējai kapacitātei. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tiesīgiem pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (13).

(31)

Piemērojot dinamiskas atsauces uz F MSY diapazoniem un uz saglabāšanas references rādītājiem, tiek nodrošināts, ka minētie zvejas iespēju noteikšanā būtiskie parametri nenoveco un ka Padome vienmēr var izmantot labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Minētā pieeja, kas paredz nodrošināt dinamiskas atsauces uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, būtu jāievēro, arī pārvaldot zivju krājumus Baltijas jūrā. Būtu arī jāprecizē, ka izkraušanas pienākums neattiecas uz atpūtas zveju apgabalos, uz kuriem attiecas daudzgadu plāns Baltijas jūras zvejniecībām. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (14) būtu jāgroza.

(32)

Būtu jāpārskata Norvēģijas omāra minimālais saglabāšanas references izmērs Skagerakā un Kategatā. Būtu arī jāprecizē, ka izkraušanas pienākums neattiecas uz atpūtas zveju apgabalos, uz kuriem attiecas daudzgadu plāns Ziemeļjūras zvejniecībām. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (15) būtu jāgroza.

(33)

Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 būtu jāatceļ.

(34)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktu pirms plāna izstrādes pabeigšanas tika pienācīgi novērtēta tā iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens krājumiem, rietumu ūdeņos, un – ja minētie krājumi uzturas arī ārpus rietumu ūdeņiem – blakusesošajos ūdeņos, kā arī zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto:

1)

melnā mataste (Aphanopus carbo) ICES 1., 2., 4., 6.–8., 10. un 14. apakšapgabalā un 3.a, 5.a, 5.b, 9.a un 12.b rajonā;

2)

strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) ICES 6. un 7. apakšapgabalā un 5.b rajonā;

3)

jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) ICES 4.b, 4.c, 7.a, 7.d–h, 8.a un 8.b rajonā;

4)

jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) ICES 6.a, 7.b un 7.j rajonā;

5)

jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) ICES 8.c un 9.a rajonā;

6)

menca (Gadus morhua) ICES 7.a rajonā;

7)

menca (Gadus morhua) ICES 7.e–k rajonā;

8)

megrimi (Lepidorhombus spp.) ICES 4.a un 6.a rajonā;

9)

megrimi (Lepidorhombus spp.) ICES 6.b rajonā;

10)

megrimi (Lepidorhombus spp.) ICES 7.b–k, 8.a, 8.b un 8.d rajonā;

11)

megrimi (Lepidorhombus spp.) ICES 8.c un 9.a rajonā;

12)

jūrasvelni (Lophiidae) ICES 7.b–k, 8.a, 8.b un 8.d rajonā;

13)

jūrasvelni (Lophiidae) ICES 8.c un 9.a rajonā;

14)

pikša (Melanogrammus aeglefinus) ICES 6.b rajonā;

15)

pikša (Melanogrammus aeglefinus) ICES 7.a rajonā;

16)

pikša (Melanogrammus aeglefinus) ICES 7.b–k rajonā;

17)

merlangs (Merlangius merlangus) ICES 7.b, 7.c un 7.e–k rajonā;

18)

merlangs (Merlangius merlangus) ICES 8. apakšapgabalā un 9.a rajonā;

19)

heks (Merluccius merluccius) ICES 4., 6. un 7. apakšapgabalā un 3.a, 8.a. 8.b un 8.d rajonā;

20)

heks (Merluccius merluccius) ICES 8.c un 9.a rajonā;

21)

zilā jūras līdaka (Molva dypterygia) ICES 6. un 7. apakšapgabalā un 5.b rajonā;

22)

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) ICES 6. apakšapgabalā un 5.b rajonā šādās funkcionālajās vienībās:

Ziemeļminča (11. FV),

Dienvidminča (12. FV),

Fērtofklaida (13. FV),

6.a rajonā ārpus funkcionālajām vienībām (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas);

23)

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) ICES 7. apakšapgabalā šādās funkcionālajās vienībās:

Īrijas jūras austrumdaļa (14. FV),

Īrijas jūras rietumdaļa (15. FV),

Porkupīnas sēklis (16. FV),

Eranas salu ūdeņi (17. FV),

Īrijas jūra (19. FV),

Ķeltu jūra (20.–21. FV),

Bristoles līcis (22. FV),

ārpus funkcionālajām vienībām (Ķeltu jūras dienviddaļa, ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas);

24)

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā šādā funkcionālajā vienībā:

Biskajas līča ziemeļu un centrālā daļa (23. un 24. FV);

25)

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1. zonā šādās funkcionālajās vienībās:

Atlantijas okeāna austrumu daļas Pireneju pussalas ūdeņos, ūdeņos uz rietumiem no Galisijas un Ziemeļportugāles (26. un 27. FV),

Atlantijas okeāna austrumu daļas Pireneju pussalas ūdeņos un ūdeņos uz dienvidrietumiem un dienvidiem no Portugāles (28. un 29. FV),

Atlantijas okeāna austrumu daļas Pireneju pussalas ūdeņos un Kadisas līcī (30. FV);

26)

sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) ICES 9. apakšapgabalā;

27)

jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) ICES 7.d rajonā;

28)

jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) ICES 7.e rajonā;

29)

pollaks (Pollachius pollachius) ICES 6. un 7. apakšapgabalā;

30)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 5., 12. un 14. apakšapgabalā un 6.b rajonā;

31)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 7.d rajonā;

32)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 7.e rajonā;

33)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 7.f un 7.g rajonā;

34)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā;

35)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 8.a un 8.b rajonā;

36)

parastā jūrasmēle (Solea solea) ICES 8.c un 9.a rajonā.

Ja zinātniskais ieteikums konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras liecina, ka šā punkta pirmajā daļā minēto krājumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies, Komisija saskaņā ar 18. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu un koriģētu šā punkta pirmajā daļā norādītos apgabalus nolūkā atspoguļot minētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepaplašina krājuma apgabalus tā, lai tie sniegtos ārpus Savienības ūdeņiem ICES 4.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.

2.   Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā noteiktais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt minēto sarakstu.

3.   Attiecībā uz blakusesošajiem ūdeņiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, piemēro tikai šīs regulas 4. un 7. pantu un 8. pantā paredzētos pasākumus, kas saistīti ar zvejas iespējām.

4.   Šo regulu piemēro arī piezvejām, kas rietumu ūdeņos gūtas, zvejojot 1. punktā minētos krājumus. Tomēr tad, ja ar biomasu saistīti F MSY diapazoni un aizsardzības pasākumi attiecībā uz minētajiem krājumiem ir noteikti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido daudzgadu plānus, piemēro noteiktos diapazonus un aizsardzības pasākumus.

5.   Šajā regulā ir arī precizēts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.

6.   Šīs regulas 9. pantā izklāstītie tehniskie pasākumi ir piemērojami visiem krājumiem rietumu ūdeņos.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (16) 4. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (17) 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“rietumu ūdeņi” ir ziemeļrietumu ūdeņi (ICES 5. apakšapgabals (izņemot 5.a rajonu, 5.b rajonā – tikai Savienības ūdeņi), 6. un 7. apakšapgabals) un dienvidrietumu ūdeņi (ICES 8., 9. un 10. apakšapgabals (ūdeņi ap Azoru salām) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām));

2)

“F MSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;

3)

MSY Flower” ir F MSY diapazona mazākā vērtība;

4)

MSY Fupper” ir F MSY diapazona lielākā vērtība;

5)

“F MSY punkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

6)

“F MSY apakšējais diapazons” ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no MSY Flower līdz F MSY punkta vērtībai;

7)

“F MSY augšējais diapazons” ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no F MSY punkta vērtības līdz MSY Fupper punkta vērtībai;

8)

“Blim” ir nārsta bara biomasas limita references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā spēja;

9)

MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs vai – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskuma references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY.

II NODAĻA

MĒRĶI

3. pants

Mērķi

1.   Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.   Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, kurām piemēro nozvejas limitus un šo regulu.

3.   Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4.   Plāna mērķis jo īpaši ir:

a)

nodrošināt, ka tiek izpildīti Direktīvas 2008/56/EK I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi;

b)

palīdzēt sasniegt pārējos Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā; un

c)

palīdzēt īstenot Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā noteiktos mērķus, jo īpaši lai līdz minimumam samazinātu zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām.

5.   Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Ja dati nav pietiekami, attiecīgajos krājumos tiecas sasniegt līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi.

III NODAĻA

MĒRĶAPJOMI

4. pants

Mērķapjomi

1.   Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem, 1. panta 1. punktā minētajos krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur F MSY diapazonos saskaņā ar šo pantu.

2.   Pamatojoties uz plānu, minētos F MSY diapazonus pieprasa konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras.

3.   Kad Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu kādam krājumam nosaka zvejas iespējas, tā minētās iespējas nosaka F MSY apakšējā diapazonā, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam.

4.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta zvejas iespējas kādam krājumam drīkst noteikt tādā līmenī, kas ir zemāks nekā F MSY diapazoni.

5.   Neatkarīgi no 3. un 4. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar F MSY augšējo diapazonu, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam, ar noteikumu, ka 1. panta 1. punktā minētais krājums ir virs MSY Btrigger, un to dara:

a)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika; vai

c)

lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

6.   Ja 1. panta 1. punktā minētam krājumam nevar noteikt F MSY diapazonus, jo nav pieejama atbilstoša zinātniskā informācija, tad šo krājumu pārvalda saskaņā ar 5. pantu līdz brīdim, kad atbilstīgi šā panta 2. punktam tiek iegūti F MSY diapazoni.

7.   Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par Blim, ir mazāka par 5 %.

5. pants

Piezvejas krājumu pārvaldība

1.   Šīs regulas 1. panta 4. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus un attiecīgā gadījumā arī zvejas iespējas nosaka, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, un tie atbilst 3. pantā noteiktajiem mērķiem.

2.   Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, 1. panta 4. punktā minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā, un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 5. punktu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaicīgi zvejot visus krājumus MSY līmenī, jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu.

6. pants

Krājuma zvejas iespēju atšķirību ierobežojumi

Attiecīgā konsultatīvā padome var ieteikt Komisijai tādu pārvaldības pieeju, kuras mērķis ir ierobežot konkrētu 1. panta 1. punktā uzskaitīto krājumu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

Padome var ņemt vērā šādus ieteikumus, kad tā nosaka zvejas iespējas, ar noteikumu, ka šīs zvejas iespējas atbilst 4. un 8. pantam.

IV NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

7. pants

Saglabāšanas references rādītāji

Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai konkrēti ICES vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra, pamatojoties uz plānu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:

a)

MSY Btrigger 1. panta 1. punktā minētajiem krājumiem;

b)

Blim 1. panta 1. punktā minētajiem krājumiem.

8. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums konkrētā gadā ir mazāks par MSY Btrigger, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par F MSY augšējo diapazonu.

2.   Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums ir mazāks par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

3.   Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

a)

ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;

b)

pasākumus saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

4.   Ja nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskums ir mazāks par 7. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas atkarībā no situācijas būtības, smaguma, ilguma un atkārtošanās.

V NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

9. pants

Tehniskie pasākumi

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:

a)

zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un zvejas rīku izmantošanas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

b)

zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

c)

konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi, kas noteiktos apgabalos vai laikposmos vajadzīgi, lai aizsargātu nārstojošas zivis, par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas zivis vai nemērķa sugu zivis vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

d)

minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, kam piemēro šo regulu, ar mērķi nodrošināt jūras organismu mazuļu aizsardzību.

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

VI NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

10. pants

Zvejas iespējas

1.   Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu iedala tām pieejamās zvejas iespējas, tās ņem vērā jauktu sugu zvejniecībās iesaistīto kuģu iespējamo nozvejas sastāvu.

2.   Dalībvalstis pēc paziņošanas Komisijai var mainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu, kas tām piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

3.   Neskarot 8. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumiem rietumu ūdeņos var noteikt pārvaldības apgabaliem, kas atbilst 1. panta 1. punkta pirmās daļas 22)–25) apakšpunktā definētajām teritorijām. Šādos gadījumos KPN pārvaldības apgabalā var noteikt, summējot minēto funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.

11. pants

Atpūtas zveja

1.   Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisītu zivju mirstību kādā no krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā, Padome var atpūtas zvejai noteikt nediskriminējošus zvejas limitus.

2.   Padome, nosakot 1. punktā minētos limitus, pamatojas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem kritērijiem. Izmantojamie kritēriji var jo īpaši attiekties uz atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, minētās darbības sabiedrisko nozīmi un tās devumu piekrastes teritoriju ekonomikā.

3.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgus un samērīgus uzraudzības un datu vākšanas pasākumus, lai ticami aplēstu faktisko nozveju.

12. pants

Zvejas piepūles ierobežojumi jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā

1.   Šis plāns paredz, ka līdztekus KPN jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā (ICES 7.e rajons) piemēro arī zvejas piepūles ierobežojumus.

2.   Padome, nosakot zvejas iespējas, katru gadu pieņem lēmumu par maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu kuģiem, kuri atrodas Lamanša rietumu daļā un izmanto rāmja traļus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm, un kuģiem, kuri atrodas Lamanša rietumu daļā un izmanto statiskos tīklus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar vai mazāks par 220 mm.

3.   Šā panta 2. punktā minēto maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu pielāgo tādā pašā proporcijā kā zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņa pielāgojumus KPN izmaiņām.

VII NODAĻA

AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTIE NOTEIKUMI

13. pants

Noteikumi, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos

1.   Attiecībā uz visu to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar sīkākiem minētā pienākuma elementiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.

2.   Izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz atpūtas zveju, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka zvejas limitus saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

VIII NODAĻA

PIEKĻUVE ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

14. pants

Zvejas atļaujas un maksimālā pieļaujamā kapacitāte

1.   Par katru no šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto ICES zonu katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izsniedz zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu un iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā. Šādās zvejas atļaujās dalībvalstis var arī ierobežot tādu kuģu kopējo kapacitāti, kuri zvejo ar kādu konkrētu zvejas rīku.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ar ko papildina šo regulu, nosakot ierobežojumus attiecīgo dalībvalstu flotu kopējai kapacitātei un tādējādi palīdzētu sasniegt šīs regulas 3. pantā nospraustos mērķus.

3.   Katra dalībvalsts izveido un uztur sarakstu ar kuģiem, kam ir 1. punktā minētās zvejas atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

IX NODAĻA

KOPĒJĀS INTERESĒS ESOŠU KRĀJUMU PĀRVALDĪBA

15. pants

Savienības un trešo valstu kopējās interesēs esošu krājumu pārvaldības principi un mērķi

1.   Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienība sadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja oficiāla vienošanās netiek panākta, Savienība pieliek visas pūles, lai kopīgi saskaņotu šādu krājumu zvejošanas kārtību nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību un tādējādi sekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

2.   Ja krājumus pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, Savienība var ar trešām valstīm apmainīties ar zvejas iespējām, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 2. punktu.

X NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

16. pants

Reģionālā sadarbība

1.   Šīs regulas 9. un 13. pantā un 14. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par ziemeļrietumu ūdeņiem un dienvidrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par dienvidrietumu ūdeņiem. Minētās dalībvalstis var arī kopā iesniegt kopīgus ieteikumus par abiem ūdeņiem. Minētos ieteikumus iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 2020. gada 27. martā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu 17. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus attiecīgās dalībvalstis var iesniegt arī tad, kad tas ir vajadzīgs, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem, vai kad ir jārisina jaunākajā zinātniskajā ieteikumā norādītas ārkārtas situācijas. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

3.   Pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 9. un 13. pantu un 14. panta 2. punktu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

XI NODAĻA

IZVĒRTĒŠANA UN PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

17. pants

Plāna izvērtēšana

Līdz 2024. gada 27. martam un pēc tam reizi piecos gados Komisija jo īpaši saistībā ar 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā, 9. un 13. pantā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā, 9. un 13. pantā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 9. un 13. pantu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

XII NODAĻA

EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTS

19. pants

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.

XIII NODAĻA

GROZĪJUMI REGULĀS (ES) 2016/1139 UN (ES) 2018/973

20. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1139

Regulu (ES) 2016/1139 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 2187/2005 2. pantā. Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)

“pelaģiskie krājumi” ir šīs regulas 1. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā uzskaitītie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;

2)

“F MSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;

3)

MSY Flower” ir F MSY diapazona mazākā vērtība;

4)

MSY Fupper” ir F MSY diapazona lielākā vērtība;

5)

“F MSY punkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

6)

“F MSY apakšējais diapazons” ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no MSY Flower līdz F MSY punkta vērtībai;

7)

“F MSY augšējais diapazons” ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no F MSY punkta vērtības līdz MSY Fupper;

8)

“Blim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā spēja;

9)

MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY;

10)

“attiecīgās dalībvalstis” ir pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis, proti, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija.”;

2)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Mērķapjomi

1.   Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem, 1. panta 1. punktā minētajos krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur F MSY diapazonos saskaņā ar šo pantu.

2.   Pamatojoties uz plānu, minētos F MSY diapazonus pieprasa konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras.

3.   Kad Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu kādam krājumam nosaka zvejas iespējas, tā minētās iespējas nosaka F MSY apakšējā diapazonā, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam.

4.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta zvejas iespējas var noteikt tādā līmenī, kas ir zemāks nekā F MSY diapazoni.

5.   Neatkarīgi no 3. un 4. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar F MSY augšējo diapazonu, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam, ar noteikumu, ka 1. panta 1. punktā minētais krājums ir virs MSY Btrigger, un to dara:

a)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika; vai

c)

lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

6.   Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par Blim, ir mazāka par 5 %.”;

3)

regulas III nodaļā pēc 4. panta iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Saglabāšanas references rādītāji

Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, saskaņā ar plānu pieprasa konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras šādus saglabāšanas references rādītājus:

a)

MSY Btrigger 1. panta 1. punktā minētajiem krājumiem;

b)

Blim 1. panta 1. punktā minētajiem krājumiem.”;

4)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par MSY Btrigger, tiek pieņemti atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par F MSY augšējo diapazonu.

2.   Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

3.   Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

a)

ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;

b)

pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu.

4.   Ja nārsta bara biomasa ir zemāka par 4.a pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas atkarībā no situācijas būtības, smaguma, ilguma un atkārtošanās.”;

5)

regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro atpūtas zvejai, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka zvejas limitus atpūtas zvejai.”;

6)

regulas I un II pielikumu svītro.

21. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/973

Regulu (ES) 2018/973 groza šādi:

1)

regulas 9. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikuma, minimālais saglabāšanas references izmērs Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus) ICES 3.a rajonā ir 105 mm.

Šo punktu piemēro līdz Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikuma pēdējai piemērošanas dienai.”;

2)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā

1.   Attiecībā uz visiem sugu krājumiem Ziemeļjūrā, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai papildinātu šo regulu ar detalizētu informāciju par to, kā īstenot šo pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.

2.   Izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz atpūtas zveju, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka zvejas limitus atpūtas zvejai saskaņā ar šīs regulas 10. panta 4. punktu.”

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Atcelšana

1.   Atceļ šādas regulas:

a)

Regula (EK) Nr. 811/2004;

b)

Regula (EK) Nr. 2166/2005;

c)

Regula (EK) Nr. 388/2006;

d)

Regula (EK) Nr. 509/2007;

e)

Regula (EK) Nr. 1300/2008.

2.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 19. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 440, 6.12.2018., 171. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 5. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Pireneju pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).


Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome plāno atcelt pilnvaras pieņemt tehniskus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, kad tās pieņems jaunu regulējumu par tehniskiem pasākumiem, ietverot pilnvaras attiecībā uz šiem pasākumiem.


Top