Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0288

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/288 (2019. gada 13. februāris), ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai 2019. un 2020. gadā

PE/3/2019/REV/1

OJ L 53, 22.2.2019, p. 14–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/288/oj

22.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/14


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/288

(2019. gada 13. februāris),

ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai 2019. un 2020. gadā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2) ir tiesiskais regulējums, kas pašlaik reglamentē atbalstu lauku attīstībai. Tajā ir paredzēts atbalsts apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi un kuri nav kalnu apgabali. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2393 (3) ir paredzēta termiņa pagarināšana līdz 2019. gadam attiecībā uz jaunu robežu noteikšanu apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, bet kuri nav kalnu apgabali, un to, ka lauksaimniekiem, kuri vairs nebūs tiesīgi saņemt maksājumus, pielāgošanās periods būs īsāks, pakāpeniski samazinātos pārejas posma maksājumus, kas sākas tikai 2019. gadā, būtu jāsāk izmaksāt ne vairāk kā 80 % apmērā no vidējiem maksājumiem, kas noteikti 2014.–2020. gada plānošanas laikposmā. Maksājumu līmenis būtu jānosaka tā, lai 2020. gadā beigu līmenis būtu puse no sākuma līmeņa.

(2)

Lai dalībvalstīm un ieinteresētajām personām palīdzētu laikus sagatavot turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un nodrošinātu netraucētu pāreju uz nākamo plānošanas laikposmu, būtu jāprecizē, ka darbības, kas saistītas ar turpmākās KLP sagatavošanu, ir iespējams finansēt, izmantojot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (4) ir tiesiskais regulējums, kas pašlaik reglamentē tiešos maksājumus. Lai gan lielāko daļu minētās regulas noteikumu var piemērot, kamēr tā ir spēkā, citos noteikumos ir skaidri norādīts 2015.–2019. kalendārais gads, uz kuru attiecas 2014.–2020. gadam paredzētā daudzgadu finanšu shēma. Dažiem citiem noteikumiem to piemērojamība pēc 2019. kalendārā gada nebija nepārprotami paredzēta. Komisija 2018. gada jūnijā iesniedza priekšlikumu jaunai regulai, ar ko aizstātu Regulu (ES) Nr. 1307/2013, bet tikai no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc ir lietderīgi Regulā (ES) Nr. 1307/2013 veikt dažus tehniskus pielāgojumus, lai to varētu netraucēti piemērot 2020. kalendārajā gadā.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. pantā noteiktais pienākums samazināt lauksaimniekam attiecīgajā kalendārajā gadā piešķiramās tiešo maksājumu summas daļu, kas pārsniedz 150 000 EUR, turpina būt spēkā, kamēr ir spēkā minētā regula. Tomēr minētais pants dalībvalstīm nosaka pienākumu paziņot to lēmumus un minētās samazināšanas summas aplēses rezultātu tikai 2015.–2019. gadam. Lai nodrošinātu esošās sistēmas nepārtrauktību, dalībvalstīm būtu jāpaziņo arī savi lēmumi par 2020. gadu un samazināšanas summas aplēses rezultāts par minēto gadu.

(5)

Elastība starp pīlāriem ir fakultatīva līdzekļu pārvietošana starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. pantu dalībvalstis var izmantot šo elastību attiecībā uz 2014.–2019. kalendāro gadu. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var saglabāt savu stratēģiju, elastība starp pīlāriem būtu jāpadara pieejama arī attiecībā uz 2020. kalendāro gadu, kas atbilst 2021. finanšu gadam.

(6)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta grozījumu attiecībā uz 2020. kalendāro gadu, ir lietderīgi pielāgot atsauces uz minēto pantu tādā kontekstā, ka dalībvalstīm ir pienākums lineāri samazināt vai palielināt maksājumtiesību vērtību, ņemot vērā valsts gada maksimālā apjoma svārstības, kas izriet no paziņojumiem par elastības piemērošanu starp pīlāriem.

(7)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Lai dalībvalstīm ātri nodrošinātu nepieciešamo elastību un 2014.–2020. gada plānošanas laikposma pēdējo gadu laikā garantētu lauku attīstības politikas nepārtrauktību, ir lietderīgi paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumam.

(9)

Lai dalībvalstīm ātri nodrošinātu nepieciešamo elastību un 2014.–2020. gada plānošanas laikposma pēdējo gadu laikā garantētu lauku attīstības politikas nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. marta,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1305/2013

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 groza šādi:

1)

regulas 31. panta 5. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, ja maksājumu samazināšana sākas tikai 2019. gadā, minētos maksājumus sāk izmaksāt ne vairāk kā 80 % apmērā no vidējā maksājuma, kas noteikts 2014.–2020. gada plānošanas laikposmā. Maksājumu līmeni nosaka tā, lai 2020. gadā beigu līmenis būtu puse no sākuma līmeņa.”;

2)

regulas 51. panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“ELFLA var finansēt darbības, ar kurām tiek sagatavota KLP īstenošana nākamajā plānošanas laikposmā.”

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1307/2013

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 groza šādi:

1)

regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Katrai dalībvalstij un katram kalendārajam gadam tiek darīts pieejams 11. pantā minētās tiešo maksājumu samazināšanas summas aplēses rezultāts (kas ir starpība starp II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, kuram pieskaitīta saskaņā ar 58. pantu pieejamā summa, un III pielikumā noteikto neto maksimālo apjomu) kā Savienības atbalsts, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).”;

2)

regulas 11. panta 6. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz 2020. gadu dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim paziņo Komisijai par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, un par visiem samazināšanas summu aplēses rezultātiem.”;

3)

regulas14. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim var nolemt darīt pieejamus kā papildu atbalstu, ko 2021. finanšu gadā finansē no ELFLA, līdz 15 % no valsts gada maksimālajiem apjomiem 2020. kalendārajam gadam, kā noteikts šīs regulas II pielikumā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai. Minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2019. gada 31. decembrim, un tajā nosaka izvēlēto procentuālo daļu.”;

b)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim var nolemt darīt pieejamus kā tiešos maksājumus līdz 15 % vai – Bulgārijas, Igaunijas, Spānijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas un Zviedrijas gadījumā – līdz 25 % no summas, kas atbalstam, kuru 2021. finanšu gadā finansē no ELFLA, piešķirta ar Savienības tiesību aktiem, kuri pieņemti pēc tam, kad Padome pieņēmusi attiecīgo regulu saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalstam, ko finansē no ELFLA. Minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2019. gada 31. decembrim, un tajā nosaka izvēlēto procentuālo daļu.”;

4)

regulas 22. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja maksimālais apjoms dalībvalstij, ko Komisija noteikusi atbilstīgi šā panta 1. punktam, atšķiras no iepriekšējā gada maksimālā apjoma tādēļ, ka minētā dalībvalsts ir pieņēmusi jebkādu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, 14. panta 1. vai 2. punktu, 42. panta 1. punktu, 49. panta 1. punkta otro daļu, 51. panta 1. punkta otro daļu vai 53. pantu, minētā dalībvalsts lineāri samazina vai palielina visu maksājumtiesību vērtību, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 4. punkta noteikumiem.”

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 13. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 12. februāra lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2393 (2017. gada 13. decembris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).


Top