(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 53. pantu Komisijai ir piešķirtas pilnvaras vajadzības gadījumā ieteikt koordinētus kontroles plānus, kuru izpildi organizē ad hoc veidā, lai konstatētu apdraudējumu, kas izplatās ar dzīvnieku barību, pārtiku un dzīvniekiem.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1935/2004 (2) ir noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz to materiālu un izstrādājumu drošību, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (“materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku” jeb “MSP”), jo īpaši attiecībā uz šo materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu pārnešanu uz pārtiku. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punktu ir noteikti īpaši pasākumi attiecībā uz saskarē ar pārtiku esošu materiālu grupām. Jo īpaši attiecībā uz saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 10/2011 (3) ir izveidots atļauto vielu saraksts. Uz dažām no šīm atļautajām vielām attiecas arī ierobežojumi, tostarp īpatnējā migrācijas robeža (SML), kas nosaka ierobežojumus to migrācijai uz pārtikas produktu vai tā virsmu.

(3)

Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) pieejamā informācija, kura paziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 50. pantu, liecina par dažādām neatbilstībām attiecībā uz konkrētu vielu migrāciju no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku. Tomēr pašlaik nav pietiekamas informācijas, lai pietiekami skaidri noteiktu, cik izplatīta ir šo vielu migrēšana uz pārtiku no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku.

(4)

Pirmējie aromātiskie amīni (PAA) ir savienojumu grupa; daži no šiem savienojumiem ir kancerogēni, un daži no tiem ir iespējami kancerogēni. Materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, PAA var rasties no atļautām vielām, piemaisījumiem vai sadalīšanās produktiem, kā arī no azokrāsvielu izmantošanas materiālu krāsošanā. Regulas (ES) Nr. 10/2011 II pielikumā noteikts, ka šādi PAA nedrīkst migrēt no plastmasas materiāliem un izstrādājumiem uz pārtiku vai pārtikas aizstājēju. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra veiktā darba rezultātā ir arī konstatēts, ka krāsainās papīra salvetēs ir sastopama tāda PAA koncentrācija, kuru ir būtiski uzraudzīt.

(5)

Formaldehīds (MSP Nr. 98) ir viela, kuru Savienības līmenī atļauts izmantot, lai ražotu plastmasas materiālus, kas ir saskarē ar pārtiku. Tomēr tam ir noteikta SML 15 mg/kg (izteikta kā kopējais formaldehīds un heksametilēntetramīns).

(6)

Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2011 (5) paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, importējot poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkonga, t. sk. dalībvalstu veiktas obligātas fiziskās pārbaudes 10 % sūtījumu. Regula tika ieviesta, pamatojoties uz daudzajām atklātajām neatbilstībām saistībā ar to, ka saskarē ar pārtiku esoši poliamīda plastmasas materiāli lielā daudzumā izdalīja PAA, savukārt saskarē ar pārtiku esoši melamīna plastmasas materiāli – formaldehīdu.

(7)

Nesenajā analīzē par datiem, kuri iegūti pārbaudēs, kas veiktas importēšanas vietā Eiropas Savienībā, un paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 284/2011 9. pantu, norādīts, ka šo izstrādājumu neatbilstība ir samazinājusies. Tomēr RASFF dati, pamatojoties uz tirgū ņemto paraugu analīžu rezultātiem, liecina, ka daži no šiem izstrādājumiem joprojām nav atbilstīgi. Informācija arī liecina, ka šādu izstrādājumu izcelsme nav tikai Ķīnā un Honkongā. Tādēļ ir lietderīgi papildus pārbaudēm, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 284/2011, kontrolēt PAA un formaldehīda līmeni.

(8)

Melamīns (MSP Nr. 239) ir viela, ko arī atļauts izmantot, lai ražotu saskarē ar pārtiku esošus plastmasas materiālus, un uz to attiecas SML 2,5 mg/kg. Papildus ziņošanai par formaldehīdu ir ziņots arī par melamīna migrāciju no melamīna plastmasas virtuves piederumiem. Tādēļ ir lietderīgi tajos pašos paraugos kontrolēt migrējošā melamīna līmeņus.

(9)

Fenols (MSP Nr. 241) ir viela, ko atļauts izmantot kā monomēru, lai ražotu saskarē ar pārtiku esošus plastmasas materiālus, un ko var arī izmantot, lai ražotu cita veida materiālus, kas nonāk saskarē ar pārtiku, tostarp lakās un pārklājumos izmantojamus epoksīdsveķus. Pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) veikto pārskatīšanu, ar Komisijas Regulu (ES) 2015/174 (6) plastmasas materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, SML attiecībā uz šo vielu ir noteikta 3 mg/kg. Savā atzinumā Iestāde nepārsniedzamo dienas devu (NDD) no 1,5 mg uz kg ķermeņa masas dienā samazināja līdz 0,5 mg uz kg ķermeņa masas dienā, norādot, ka papildus materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, pastāv daudzi citi fenola ekspozīcijas avoti, kas var novest pie fenola ekspozīcijas līmeņiem, kas atbilst NDD vai to pārsniedz. Tādēļ ir lietderīgi kontrolēt fenola līmeni, ņemot vērā iespējamo NDD pārsniegšanu.

(10)

Vielu 2,2-bis(4-hidroksifenil)propāns (MSP Nr. 151), kas plaši pazīstama kā bisfenols A (“BPA”), ir atļauts izmantot kā monomēru, lai ražotu saskarē ar pārtiku esošus plastmasas materiālus, un to arī izmanto, ražojot citus saskarē ar pārtikas produktiem esošus materiālus un izstrādājumus, tostarp lakās un pārklājumos izmantojamus epoksīdsveķus. Nesen ar Komisijas Regulu (ES) 2018/213 (7) attiecībā uz saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem tika ieviesta jauna SML 0,05 mg/kg, turklāt SML attiecas arī uz lakām un pārklājumiem, pamatojoties uz Iestādes atkārtotu novērtējumu, kurā noteikta zemāka pagaidu nepārsniedzamā dienas deva salīdzinājumā ar iepriekšējo NDD. Tādēļ ir lietderīgi šos saskarē ar pārtiku esošos materiālus pārbaudīt, lai noteiktu, vai BPA migrācija atbilst šai jaunajai SML.

(11)

Papildus BPA ir arī citi bisfenoli, ko var izmantot saskarē ar pārtiku esošos materiālos vai kuri var no tiem migrēt. Konkrēti, 4,4 -dihidroksidifenilsulfonu, kas pazīstams kā bisfenols S (“BPS”, MSP Nr. 154), izmanto kā monomēru, lai ražotu poliētersulfona plastmasu, un to ir atļauts izmantot Savienībā saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem, ievērojot SML 0,05 mg/kg. Aktuāla informācija par tā iespējamo migrāciju uz pārtiku nav pieejama, un informācija par tā iespējamo izmantošanu saskarē ar pārtiku esošos lakotos vai pārklātos materiālos vai migrāciju no šādiem materiāliem, ir nepilnīga. Tādēļ ir lietderīgi kontrolēt materiālus, no kuriem BPS, iespējams, migrē, lai pārbaudītu, cik izplatīta ir BPS migrēšana uz pārtiku.

(12)

Ftalāta esteri (“ftalāti”) ir vielu grupa, ko plaši izmanto kā plastifikatorus un tehniskā atbalsta vielas. Saskarē ar pārtiku esošos plastmasas materiālos ir atļauts izmantot piecus ftalātus, tostarp dibutilftalātu (“DBP”, MSP Nr. 157), benzilbutilftalātu (“BBP”, MSP Nr. 159), bis(2-etilheksil)ftalātu (“DEHP”, MSP Nr. 283), diizononilftalātu (“DINP”, MSP Nr. 728) un diizodecilftalātu (“DIDP”, MSP Nr. 729). Uz šiem ftalātiem līdz ar vairākām citām vielām attiecas vielu grupai noteiktā kopējā īpatnējā migrācijas robeža (SML(T)) 60 mg/kg. DBP, BBP un DEHP piemēro arī individuālas SML, savukārt uz DINP un DIDP attiecas grupas ierobežojums 9 mg/kg. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (8) XVII pielikumu šo piecu ftalātu koncentrācija ir ierobežota arī bērnu aprūpes precēs bērnu barošanai. Papildus RASFF rezultātiem, kuri norāda uz neatbilstību noteiktajām SML, ftalātus, kurus nav atļauts izmantot saskarē ar pārtiku esošos plastmasas materiālos, joprojām var atrast saskarē ar pārtiku esošos plastmasas materiālos, un tie var migrēt uz pārtiku. Tādēļ ir lietderīgi kontrolēt ftalātu līmeni, ņemot vērā iespējamo neatbilstību.

(13)

Papildus ftalātu izmantošanai materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, par plastifikatoriem izmanto arī citas vielas, kas nav ftalāti. Epoksidētu sojaspupu eļļu (“ESBO”, MSP Nr. 532), kā arī 1,2-cikloheksāndikarboksilskābes diizononilesteri (“DINCH”, MSP Nr. 775) un tereftālskābi, bis(2-etilheksil)esteri (“DEHTP” vai “DOTP”, MSP Nr. 798) ir atļauts izmantot saskarē ar pārtiku esošu plastmasas materiālu ražošanā, un šīs vielas ir iekļautas grupā SML(T) 60 mg/kg. Turklāt gan DEHTP, gan ESBO piemēro individuālas SML 60 mg/kg, izņemot tādas PVC starplikas, ko izmanto, lai aizvākotu stikla burkas, kas satur zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu zīdaiņu un bērnu pārtiku, kur SML attiecībā uz ESBO ir 30 mg/kg. Dalībvalstis un Šveice līdzšinējā darba gaitā ir konstatējušas atbilstības problēmas saistībā ar ESBO migrāciju no burku vākiem. Tā kā pastāv arī norādes, ka DINCH un DEHTP var izmantot kā ftalātu aizstājējus, un ņemot vērā to, ka informācija par to migrāciju uz pārtiku ir ierobežota vai nav pieejama vispār, ir lietderīgi pārbaudīt, cik izplatīta ir šo vielu migrēšana uz pārtiku.

(14)

Perfluorētas un polifluorētas alkilvielas (“PFAS”) ir savienojumu grupa, kurā ietilpst perfluoroktānskābe (“PFOA”) un perfluoroktānsulfonāts (“PFOS”). To amfifīlo īpašību dēļ šie fluorētie savienojumi tiek izmantoti tādu ūdens un tauku repelentu pārklājumu ražošanā, ko izmanto pārtikas iepakojuma materiālos uz papīra un kartona bāzes. Informācija no dažām dalībvalstīm liecina par iespējamām bažām par šo vielu līmeni pārklātā iepakojuma materiālos uz papīra un kartona bāzes. Turklāt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/1000 (9) no 2020. gada 4. jūlija PFOA izmantošana ir ierobežota attiecībā uz tādu izstrādājumu, tostarp materiālu, kas ir saskarē ar pārtiku, ražošanu un laišanu tirgū. Tāpēc ir lietderīgi turpināt pētīt šo vielu izplatību materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku.

(15)

Metālus un sakausējumus izmanto materiālos un izstrādājumos, kas ir saskarē ar pārtiku, tostarp virtuves un galda piederumos, kā arī pārtikas pārstrādes iekārtās. Attiecībā uz metāliem, kas migrē no plastmasas materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku, Savienības līmenī ir noteikta virkne SML; tomēr RASFF sniegtā informācija, pamatojoties uz riska novērtējumiem vai valsts tiesību aktiem, liecina par daudzu metāla virtuves piederumu un galda piederumu neatbilstību prasībām. Tā kā dažu metālu, piemēram, svina un kadmija, radītais apdraudējums ir skaidri definēts, ir lietderīgi kontrolēt metālu migrāciju pārtikā un uzlabot izpratni par metālu migrācijas izplatību, tostarp jo īpaši no importētiem materiāliem un izstrādājumiem, kas ir saskarē ar pārtiku, kā arī no tradicionālajiem un amatnieciskajiem ražojumiem.

(16)

Lai nodrošinātu saskarē ar pārtiku esošu plastmasas materiālu vispārēju inertumu un drošumu, ir noteikta kopējā migrācijas robeža (OML), lai ierobežotu negaistošu sastāvdaļu nokļūšanu pārtikā, ieskaitot tādas daļiņas kā mikrošķiedras. Tā kā vides aizsardzības apsvērumu dēļ pastāv spiediens aizstāt parastos plastmasas materiālus un izstrādājumus, lai samazinātu ietekmi uz vidi, piedevas, kas iegūtas no dabiskiem avotiem, izmanto kā piedevmateriālus kombinācijā ar plastmasu. Lai pārliecinātos, ka tiek ievērota laba ražošanas prakse un ka šie saskarē ar pārtiku esošie plastmasas materiāli un izstrādājumi ir pietiekami inerti, ir lietderīgi kontrolēt kopējo migrāciju.

(17)

Lai nodrošinātu šā ieteikuma vienveidīgu piemērošanu un lai ģenerētu ticamus un salīdzināmus kontroļu rezultātus, Eiropas Savienības References laboratorijai attiecībā uz materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku (“ES References laboratorija”), vajadzības gadījumā būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot šo ieteikumu.

(18)

Lai maksimāli palielinātu pieejamo informāciju par to vielu izplatību, kas migrē no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, dalībvalstis būtu arī jāmudina pirms šā ieteikuma piemērošanas iesniegt attiecīgus nesen ģenerētus datus. Lai nodrošinātu, ka šie rezultāti ir ticami un atbilst tiem, kas ģenerēti šīs kontroles programmas ietvaros, jāziņo tikai par rezultātiem, kas ģenerēti, ņemot vērā attiecīgos noteikumus par saskarē ar pārtiku esošu materiālu paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī tiesību aktus par oficiālajām kontrolēm.

(19)

Šā ieteikuma galvenais mērķis ir noteikt tādu vielu izplatību, kas migrē uz pārtiku no saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem un izstrādājumiem, vai vielu izplatību saskarē ar pārtiku esošā materiālā vai izstrādājumā; tas nav paredzēts, lai veicinātu izpratni par ekspozīcijas līmeņiem. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka dati tiek koordinēti un apkopoti saskaņotā veidā, tie jāiesniedz, izmantojot vienotu formātu.

(20)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāapsver izpildes nodrošināšanas darbības saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

(21)

Šā ieteikuma piemērošanas rezultātā ģenerētā informācija par šo vielu izplatību būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai ir vajadzīga jebkāda turpmāka darbība, jo īpaši, lai garantētu cilvēka veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību. Šāda turpmāka darbība var ietvert papildu kontroles pasākumus attiecībā uz vielām no plastmasas materiāliem, uz kuriem attiecas īpaši ES pasākumi. Turklāt rezultātus var izmantot tādas informācijas bāzes izveidē, uz kuras pamata var apsvērt turpmākās prioritātes to tiesību aktu novērtēšanā, kas attiecas uz saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem, jo īpaši attiecībā uz materiāliem, uz kuriem neattiecas īpaši ES pasākumi.

(22)

Šā koordinētā kontroles plāna īstenošana neskar citas oficiālās kontroles, ko dalībvalstis veic saskaņā ar savām valsts kontroles programmām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantā,

1.

2.

3.

4.

5.