Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32019D0004

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/322 (2019. gada 31. janvāris) par tiesību pieņemt lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirto uzraudzības pilnvaru deleģēšanu (ECB/2019/4)

OJ L 55, 25.2.2019, p. 7–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 26/09/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2019/322/oj

25.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/7

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2019/322

(2019. gada 31. janvāris)

par tiesību pieņemt lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirto uzraudzības pilnvaru deleģēšanu (ECB/2019/4)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu, kā arī 4. panta 3. punktu un 9. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2017/933 (2016. gada 16. novembris) par ar uzraudzības uzdevumiem saistītu juridisku instrumentu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas vispārējo regulējumu (ECB/2016/40) (2) un jo īpaši tā 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta regulējuma ietvaros Eiropas Centrālā banka (ECB) pilda tās ekskluzīvo uzdevumu uzraudzīt kredītiestādes ar mērķi nodrošināt uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktā noteikts, ka ECB jāpiemēro visus attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus un, ja šie Eiropas Savienības tiesību akti ir direktīvas, nacionālos tiesību aktus, ar kuriem šīs direktīvas transponē.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. panta 1. punkta otro daļu, lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, ECB ir visas pilnvaras un pienākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013, un visas pilnvaras un pienākumi, kas kompetentajām iestādēm ir saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. ECB kompetence attiecas arī uz tādu saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem piešķirtu uzraudzības pilnvaru īstenošanu, kuras nav tieši noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos, ciktāl šādas pilnvaras ietilpst ECB uzdevumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. pantu un nepieciešamas uzraudzības funkciju veikšanai. ECB kā kompetentajai iestādei katru gadu jāpieņem ievērojams skaits lēmumu par nacionālajos tiesību aktos piešķirtajām uzraudzības pilnvarām.

(4)

Lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu, nepieciešams deleģēšanas lēmums attiecībā uz šādu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi pilnvaru deleģēšanu par vajadzīgu, lai iestāde, kurai jāpieņem ievērojams lēmumu skaits, varētu veikt savus pienākumus. Tiesa tāpat atzinusi, ka lēmējinstanču darboties spējas nodrošināšana atbilst principiem, kas piemīt visām institucionālajām sistēmām (3).

(5)

Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai un proporcionālai, un deleģēšanas piemērošanas jomai jābūt skaidri definētai.

(6)

Lēmumā (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) noteikta procedūra, kura jāievēro, pieņemot deleģēšanas lēmumus attiecībā uz uzraudzību, un personas, kurām var tikt deleģētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Minētais lēmums neietekmē ECB uzraudzības uzdevumu izpildi un neierobežo Uzraudzības valdes kompetenci iesniegt ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus.

(7)

Ja šajā lēmumā noteiktie kritēriji deleģēta lēmuma pieņemšanai netiek izpildīti, lēmumi jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā un precizēta Lēmuma ECB/2004/2 (4) 13.g pantā. Turklāt iebildumu neizteikšanas procedūra būtu jāizmanto arī tad, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par nacionālo pilnvaru lēmumu vērtēšanas kritēriju izpildi novērtējuma sarežģītības dēļ.

(8)

ECB uzraudzības lēmumi var tikt pakļauti administratīvai pārskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 24. pantu un to, kā tas tālāk noteikts Lēmumā ECB/2014/16 (5). Šādas administratīvās pārskatīšanas gadījumā Uzraudzības valdei būtu jāņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinumu un iesniedz jaunu lēmuma projektu ECB Padomes apstiprināšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“nacionālo pilnvaru lēmumi” ir lēmumi, kurus ECB pieņem, īstenojot saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem piešķirtās uzraudzības pilnvaras, kuras nav tieši noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos;

2)

“līdzdalības iegūšana” ir tiešas vai netiešas līdzdalības iegūšana citas iestādes kapitālā vai balsstiesībās, t.sk. jaunas iestādes izveidošanas rezultātā, izņemot būtiskas līdzdalības iegūšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) 22. panta izpratnē;

3)

“apvienošanās” ir a) darbība, ar ko viena vai vairākas sabiedrības, kuru darbību izbeidz ar likvidāciju vai bez tās, nodod visus savus aktīvus un pasīvus esošai sabiedrībai vai jaunai sabiedrībai apmaiņā pret to, ka to akcionāriem tiek emitēti vērtspapīri vai akcijas, kas veido minētās esošās sabiedrības vai jaunās sabiedrības kapitālu, vai b) jebkurš darījums, kas ir apvienošanās saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem;

4)

“sadalīšana” ir a) darbība, ar ko viena vai vairākas sabiedrības sadala daļu to aktīvu un pasīvu un izveido jaunu sabiedrību, kuras turējumā ir šie aktīvi un pasīvi, vai b) jebkurš darījums, kas ir sadalīšana saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem;

5)

“trešā valsts vai teritorija” ir valsts vai teritorija ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;

6)

“saistītā persona” ir fiziska persona, kas ir saistīta ar kredītiestādi, vai šādas personas tuvs ģimenes loceklis, vai juridiska persona, kas saistīta ar kredītiestādi saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem;

7)

“UPNP lēmums” ir lēmums, kuru, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, ECB pieņem pēc gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa pabeigšanas Direktīvas 2013/36/ES 97. panta izpratnē;

8)

“likviditātes seguma rādītājs” (LSR) ir rādītājs, kas definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. pantā (7);

9)

“līdzvērtīgi uzraudzības un regulatīvie standarti” ir uzraudzības un regulatīvās prasības vai pasākumi, kurus piemēro trešā valsts vai teritorija un kurus Eiropas Komisija atzīst par līdzvērtīgiem tiem, kurus piemēro Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. panta 4. punktu un 114. panta 7. punktu (8). Attiecīgās trešās valstis un teritorijas ir uzskaitītas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/908/ES I un IV pielikumā (9);

10)

“deleģēšanas lēmums” un “deleģētais lēmums” ir deleģēšanas lēmums un deleģētais lēmums Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 3. panta 2. un 4. punktā nozīmē;

11)

“struktūrvienību vadītāji” ir ECB struktūrvienību vadītāji, kuriem deleģētas tiesības pieņemt nacionālo pilnvaru lēmumus;

12)

“iebildumu neizteikšanas procedūra” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā, kā tālāk noteikts Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā;

13)

“negatīvs lēmums” ir lēmums, ar kuru nepiešķir atļauju, kuru lūgusi nozīmīga uzraudzītā iestāde, vai nepiešķir to pilnībā. Lēmumu ar papildu noteikumiem, piem., nosacījumiem vai pienākumiem, uzskata par negatīvu lēmumu, izņemot, ja šādi papildu noteikumi: a) nodrošina, ka uzraudzītā iestāde atbilst attiecīgo nacionālo tiesību aktu prasībām un par tām notikusi rakstiska vienošanās; vai b) tikai atkārto vienu vai vairākas esošās prasības, kuras iestādei jāievēro saskaņā ar nacionālo tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem vai attiecībā uz kurām nepieciešama informācija par vienas vai vairāku prasību izpildi;

14)

“nozīmīga uzraudzītā iestāde” ir nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 16. punktā (10);

15)

“filiāle” ir filiāle Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17) apakšpunkta izpratnē;

16)

“pārstāvniecība” ir birojs, kas veicina un atbalsta uzraudzītās iestādes darbības, bet neveic kredītiestādes darbību;

17)

“atbalsta blakuspakalpojumi” ir administratīvie pakalpojumi, klientu apkalpošana, parādu piedziņa, e-paraksti vai citi līdzīgi pakalpojumi, kas saistīti ar kredītiestādes darbību;

18)

“ECB norādījumi” ir saskaņā ar Uzraudzības valdes priekšlikumu ECB Padomes pieņemts dokuments, kas publicēts ECB tīmekļa vietnē un kurā sniegti norādījumi par to, kā ECB interpretē juridiskās prasības.

2. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šajā lēmumā noteikti kritēriji tam, kā ECB struktūrvienību vadītājiem deleģē tiesības pieņemt nacionālo pilnvaru lēmumus.

2.   Lēmumu pieņemšanas tiesību deleģēšana neietekmē uzraudzības novērtējumu, kuru jāveic nacionālo pilnvaru lēmumu pieņemšanas vajadzībām.

3. pants

Nacionālo pilnvaru lēmumu deleģēšana

1.   Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 4. pantu ECB Padome ECB Valdes saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu nominētiem ECB struktūrvienību vadītājiem deleģē tiesības pieņemt nacionālo pilnvaru lēmumus attiecībā uz: a) līdzdalības iegūšanu; b) aktīvu vai pasīvu iegādi; c) līdzdalības pārdošanu; d) aktīvu vai pasīvu pārdošanu; e) apvienošanos; f) sadalīšanu; g) darbībām trešās valstīs vai teritorijās; h) ārpakalpojumu izmantošanu; i) statūtu grozījumiem; j) ārējo revidentu iecelšanu; k) kredītu saistītām personām.

2.   Nacionālo pilnvaru lēmumus, kas minēti 1. punktā, ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem, ja izpildīti 4.–14. pantā noteiktie kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai.

3.   Nacionālo pilnvaru lēmumus nepieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja nacionālie tiesību akti prasa uzraudzības iestāžu apstiprinājumu kredītiestādes stratēģiskajiem pasākumiem vai ja novērtējuma sarežģītība prasa tos pieņemt saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

4.   Lēmumu pieņemšanas tiesību deleģēšana attiecas gan uz uzraudzības lēmumu pieņemšanu, gan ECB veiktu pozitīvu novērtējumu apstiprināšanu gadījumos, kuros uzraudzības lēmums nav nepieciešams saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

5.   Negatīvus lēmumus ar deleģēta lēmuma palīdzību nepieņem.

6.   Ja lēmumu nevar pieņemt ar deleģēta lēmuma palīdzību, to pieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

4. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par līdzdalības iegūšanu

1.   Lēmumus par to, kā apstiprina nozīmīgas uzraudzītās iestādes veiktu līdzdalības iegūšanu kredītiestādēs vai iestādēs, kas nav kredītiestādes, pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

ietekme uz ieguvējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes pašu kapitālu ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

pēc līdzdalības iegūšanas pašu kapitāls pārsniedz, un aplēsts, ka turpinās pārsniegt, Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā noteikto prasību summu, pašu kapitālu, kas jātur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā; un

ii)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem;

b)

ietekme uz ieguvējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes likviditātes situāciju ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

LSR saglabājas virs 110 % un ir virs likviditātes prasībām, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā, ja tās ir augstākas par prasīto obligāto LSR;

ii)

konsolidētā līmenī LSR netiek samazināts vairāk kā par 50 %;

c)

iegūtā iestāde atrodas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, vai trešā valstī vai teritorijā ar līdzvērtīgiem uzraudzības un regulatīvajiem standartiem.

2.   Līdzdalības iegūšanas novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

5. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par aktīvu vai pasīvu iegādi

1.   Lēmumus par to, kā apstiprina nozīmīgas uzraudzītās iestādes veiktu aktīvu vai pasīvu iegādi kredītiestādēs vai iestādēs, kas nav kredītiestādes, pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

iegādes ietekme uz iegādes veicējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes pašu kapitālu ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

pēc līdzdalības iegūšanas pašu kapitāls pārsniedz, un aplēsts, ka turpinās pārsniegt, Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā noteikto prasību summu, pašu kapitālu, kas jātur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā; un

ii)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem;

b)

iegādes ietekme uz iegādes veicējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes likviditātes situāciju ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

LSR saglabājas virs 110 % un ir virs likviditātes prasībām, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā, ja tās ir augstākas par prasīto obligāto LSR; un

ii)

konsolidētā līmenī LSR netiek samazināts vairāk nekā par 50 %;

c)

iegādāto aktīvu un pasīvu vērtība nepārsniedz 25 % no iegādes veicējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes kopējiem aktīviem individuālā līmenī.

2.   Aktīvu vai pasīvu iegādes novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

6. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par līdzdalības pārdošanu

1.   Lēmumus par nozīmīgas uzraudzītās iestādes veiktas līdzdalības pārdošanas apstiprināšanu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

ietekme uz pārdevējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes pašu kapitālu ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

pēc līdzdalības pārdošanas pašu kapitāls pārsniedz, un aplēsts, ka turpinās pārsniegt, Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā noteikto prasību summu, pašu kapitālu, kas jātur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā; un

ii)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem;

b)

ietekme uz pārdevējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes likviditātes situāciju ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

LSR saglabājas virs 110 % un ir virs likviditātes prasībām, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā, ja tās ir augstākas par prasīto obligāto LSR; un

ii)

konsolidētā līmenī LSR netiek samazināts vairāk kā par 50 %;

2.   Līdzdalības pārdošanas novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

7. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par aktīvu vai pasīvu pārdošanu

1.   Lēmumus par nozīmīgas uzraudzītās iestādes veiktas aktīvu vai pasīvu pārdošanas apstiprināšanu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

aktīvu vai pasīvu pārdošanas ietekme uz pārdevējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes pašu kapitālu ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

pēc līdzdalības pārdošanas pašu kapitāls pārsniedz, un aplēsts, ka turpinās pārsniegt, Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā noteikto prasību summu, pašu kapitālu, kas jātur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā; un

ii)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem;

b)

aktīvu vai pasīvu pārdošanas ietekme uz pārdevējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes likviditātes situāciju ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

LSR saglabājas virs 110 % un ir virs likviditātes prasībām, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā, ja tās ir augstākas par prasīto obligāto LSR; un

ii)

konsolidētā līmenī LSR netiek samazināts vairāk kā par 50 %;

c)

pārdoto aktīvu vai pasīvu vērtība nepārsniedz 25 % no pārdevējas nozīmīgās uzraudzītās iestādes kopējiem aktīviem individuālā līmenī.

2.   Aktīvu vai pasīvu pārdošanas novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

8. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par apvienošanos

1.   Lēmumus par apvienošanās, kurā iesaistīta vismaz viena nozīmīga uzraudzītā iestāde, apstiprināšanu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

apvienošanās ietekme uz nozīmīgās uzraudzītās iestādes pašu kapitālu ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

pēc apvienošanās pašu kapitāls pārsniedz, un aplēsts, ka turpinās pārsniegt, Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā noteikto prasību summu, pašu kapitālu, kas jātur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un vajadzības gadījumā 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā; un

ii)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem;

b)

apvienošanās ietekme uz nozīmīgās uzraudzītās iestādes likviditātes situāciju ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

LSR saglabājas virs 110 % un ir virs likviditātes prasībām, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā, ja tās ir augstākas par prasīto obligāto LSR; un

ii)

konsolidētā līmenī LSR netiek samazināts vairāk kā par 50 %;

c)

apvienošanās rezultātā izveidotā nozīmīgas uzraudzītās iestādes pārvaldības struktūra nerada bažas no uzraudzības viedokļa.

2.   Lēmumu pieņemšanas tiesības struktūrvienību vadītājiem nekādā gadījumā nedeleģē attiecībā uz:

a)

vienas nozīmīgas uzraudzītās iestādes apvienošanos ar citu iestādi, kura nav nozīmīgās uzraudzītās iestādes grupā; vai

b)

vienā grupā esošu nozīmīgu uzraudzīto iestāžu pārrobežu apvienošanos.

3.   Apvienošanās novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

9. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par sadalīšanu

1.   Lēmumus par sadalīšanas, kurā iesaistīta vismaz viena nozīmīga uzraudzītā iestāde, apstiprināšanu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

sadalīšanas ietekme uz nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai iestāžu pašu kapitālu ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

pēc sadalīšanas pašu kapitāls pārsniedz, un aplēsts, ka turpinās pārsniegt, Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā noteikto prasību summu, pašu kapitālu, kas jātur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un vajadzības gadījumā 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā; un

ii)

samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem;

b)

sadalīšanas ietekme uz nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai iestāžu likviditātes situāciju ir ierobežota, kas nozīmē, ka:

i)

LSR saglabājas virs 110 % un ir virs likviditātes prasībām, kas noteiktas pēdējā pieejamajā UPNP lēmumā, ja tās ir augstākas par prasīto obligāto LSR; un

ii)

konsolidētā līmenī LSR netiek samazināts vairāk kā par 50 %;

c)

sadalīšanas rezultātā izveidotā nozīmīgas uzraudzītās iestādes vai iestāžu pārvaldības struktūra nerada bažas no uzraudzības viedokļa.

2.   Lēmumu pieņemšanas tiesības struktūrvienību vadītājiem nekādā gadījumā nedeleģē attiecībā uz:

a)

sadalīšanu, kuras rezultātā tiek izveidota cita iestāde, kura nav nozīmīgās uzraudzītās iestādes grupā; vai

b)

sadalīšanu, kuras rezultātā tiek izveidota iestāde valstī vai teritorijā, kura nav valsts vai teritorija, kurā reģistrēta nozīmīgā uzraudzītā iestāde.

3.   Sadalīšanas novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

10. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par darbībām trešās valstīs vai teritorijās

1.   Lēmumus par to, kā apstiprina nozīmīgas uzraudzītās iestādes veiktu filiāles reģistrāciju trešā valstī vai teritorijā, pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

filiāle reģistrēta trešā valstī vai teritorijā, kurā ir līdzvērtīgi uzraudzības un regulatīvie standarti;

b)

darbību programmā aplēstie filiāles kopējie aktīvi nav lielāki par 10 % no nozīmīgās uzraudzītās iestādes kopējiem aktīviem; un

c)

filiāle veic darījumus, kas galvenokārt tiek izpildīti trešajā valstī vai teritorijā, kurā filiāle reģistrēta.

2.   Lēmumus par šādām nozīmīgas uzraudzītās iestādes darbībām pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību:

a)

filiāles slēgšana;

b)

izmaiņas filiāļu struktūrās;

c)

pārstāvniecības izveide vai slēgšana; un

d)

banku pakalpojumu sniegšana trešā valstī vai teritorijā bez fiziskas klātbūtnes tajā filiāles vai meitasuzņēmuma veidā,

izņemot gadījumus, kuros darbības tiek veiktas valstī, kura iekļauta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā norādītajā sarakstā (11).

3.   Darbību trešās valstīs vai teritorijās novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

11. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par ārpakalpojumu izmantošanu

1.   Lēmumus par nozīmīgas uzraudzītās iestādes ārpakalpojumu izmantošanas apstiprināšanu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīts viens vai vairāki šādi kritēriji:

a)

pakalpojumu sniedzējs ir daļa no nozīmīgās uzraudzītās iestādes grupas (grupas iekšējie ārpakalpojumi) un ir reģistrēts Eiropas Savienībā; vai

b)

pakalpojumu sniedzējs ir uzraudzīta iestāde, kas reģistrēta Eiropas Savienībā un licencēta sniegt ārpakalpojumus; vai

c)

ārpakalpojumi attiecas uz atbalsta blakuspakalpojumiem, un pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā.

2.   Ārpakalpojumu izmantošanas projektu novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

12. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par statūtu grozījumiem

1.   Lēmumus par nozīmīgas uzraudzītās iestādes statūtu grozījumu apstiprināšanu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību šādos gadījumos:

a)

grozījumi ir tikai formāli, t.sk. nosaukuma un adreses maiņa;

b)

grozījumi vienkārši transponē tiesību aktos noteiktās vai regulatīvās prasības;

c)

grozījumi īsteno tiesas vai administratīvu lēmumu, vai tos izdara pēc ECB pieprasījuma;

d)

grozījumi attiecas uz nozīmīgas uzraudzītās iestādes akciju kapitālu, ja tiek deleģēts arī attiecīgais lēmums par pašu kapitālu (piemēram, par kapitāla instrumentu kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentu klasifikāciju vai pašu kapitāla samazināšanu);

e)

grozījumi meitasuzņēmuma statūtos, lai tos saskaņotu ar mātesuzņēmuma statūtiem, ja grozījumus attiecībā uz pēdējiem minētajiem ECB jau ir apstiprinājusi.

2.   Statūtu grozījumu novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai valstu kompetento iestāžu politikas virzienus, norādījumus vai līdzīgus aktus.

13. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par ārējo revidentu iecelšanu vai maiņu

1.   Lēmumus par nozīmīgas uzraudzītās iestādes ārējo revidentu iecelšanu vai maiņu pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja šādi lēmumi saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem ir prudenciālas uzraudzības īstenošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. pantu.

2.   Lēmumu pieņemšanas tiesības struktūrvienību vadītājiem nekādā gadījumā nedeleģē attiecībā uz: a) lēmumiem par ārējā revidenta aizstāšanu ar citu revidentu, kuru iecēlusi kompetentā uzraudzības iestāde, vai b) lēmumiem par ārējā revidenta iecelšanu atbilstoši kompetentās uzraudzības iestādes norādījumiem.

3.   Ārējo revidentu piemērotības novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

14. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par kredītiem saistītām personām

1.   Lēmumus par to kā apstiprina nozīmīgas uzraudzītās iestādes veiktu kredīta izsniegšanu saistītām personām, pieņem ar deleģēta lēmuma palīdzību, ja izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

nozīmīgas uzraudzītās iestādes kopējā riska pozīcija pret saistīto personu nepārsniedz 5 milj. euro; un

b)

noteikumi un nosacījumi, kurus piemēro kredīta izsniegšanai, nav labvēlīgāki par tiem, saskaņā ar kuriem kredīts tiek sniegts klientiem, kas nav saistītas personas, vai ir vismaz līdzīgi tiem, kurus piemēro tāda paša veida operācijām, kas noslēgtas ar darbiniekiem, kuri nav nozīmīgās uzraudzītās iestādes saistītās personas.

2.   Kredītu izsniegšanas saistītām personām novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgajiem nacionālo tiesību aktu noteikumiem, ņemot vērā arī visus piemērojamos ECB norādījumus un/vai nacionālo kompetento iestāžu politikas nostājas, norādījumus vai līdzīgus aktus.

15. pants

Pārejas noteikumi

Šis lēmums neattiecas uz gadījumiem, kuros pieteikums, kurā lūgta kādas 3. panta 1. punktā minētās darbības apstiprināšana, iesniegts ECB pirms šī lēmuma stāšanās spēkā.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 31. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  OV L 141, 1.6.2017., 14. lpp.

(3)  Sk., piem., Tiesas 1986. gada 23. septembra spriedumu lietā AKZO Chemie BV/Komisija, 5/85, ECLI:EU:C:1986:328, 37. punkts; un Tiesas 2005. gada 26. maija spriedumu lietā Carmine Salvatore Tralli/ECB, C-301/02 P, ECLI:EU:C:2005:306, 59. punkts.

(4)  Lēmums ECB/2004/2 (2004. gada 19. februāris), ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.).

(5)  Lēmums ECB/2014/16 (2014. gada 14. aprīlis) par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidi un tās darbības noteikumiem (OV L 175, 14.6.2014., 47. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/908/ES (2014. gada 12. decembris) par dažu trešo valstu un teritoriju uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, lai riska darījumiem piemērotu pieeju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013 (OV L 359, 16.12.2014., 155. lpp.).

(10)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).

(11)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.).

Top