Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R1727

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI

PE/37/2018/REV/1

OJ L 295, 21.11.2018, p. 138–183 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1727/oj

21.11.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/138


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1727

(2018. gada 14. novembris)

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 85. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eurojust tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (2) kā Savienības struktūra ar tiesību subjekta statusu, lai sekmētu un uzlabotu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm, jo īpaši saistībā ar smagiem noziegumiem, kurus ir izdarījuši organizēti noziedzīgi grupējumi. Eurojust tiesiskais regulējums tika grozīts ar Padomes Lēmumiem 2003/659/TI (3) un 2009/426/TI (4).

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 85. pantā noteikts, ka Eurojust darbību nosaka ar regulu, kas ir pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Minētajā pantā ir arī ietverta prasība noteikt kārtību Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbību izvērtēšanā.

(3)

LESD 85. pantā arī noteikts, ka Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

(4)

Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Lēmuma 2002/187/TI noteikumus. Tā kā paredzētie grozījumi ir būtiski skaita un satura ziņā, Lēmums 2002/187/TI skaidrības labad būtu pilnībā jāaizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša.

(5)

Tā kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir izveidota, izmantojot ciešāku sadarbību, Padomes Regula (ES) 2017/1939 (5) ir saistoša visā tās kopumā un ir tieši piemērojama tikai dalībvalstīs, kas piedalās ciešākas sadarbības īstenošanā. Tāpēc tām dalībvalstīm, kuras nepiedalās EPPO, Eurojust saglabā kompetenci pilnā apjomā attiecībā uz tiem smago noziegumu veidiem, kuri ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

(6)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā atgādina lojālas sadarbības principu, saskaņā ar kuru Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, kuri izriet no LES un LESD.

(7)

Lai sekmētu Eurojust un EPPO sadarbību, Eurojust vajadzības gadījumā būtu jārisina EPPO svarīgi jautājumi.

(8)

Saistībā ar EPPO izveidi ar ciešākas sadarbības palīdzību, skaidri jānosaka kompetenču sadalījums starp EPPO un Eurojust saistībā ar noziegumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Sākot no datuma, kad EPPO sāk veikt tās kompetencē esošos uzdevumus, Eurojust būtu jāspēj īstenot sava kompetence lietās, kuras ir EPPO kompetencē, ja minētajās lietās ir iesaistītas dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, un dalībvalstis, kas šādā ciešākā sadarbībā nepiedalās. Šādos gadījumos Eurojust būtu jārīkojas pēc dalībvalstu, kas nepiedalās, vai EPPO pieprasījuma. Eurojust jebkurā gadījumā vajadzētu būt kompetencei attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, vienmēr, kad EPPO nav kompetenta vai, kompetencei pastāvot, tā neīsteno savu kompetenci. Dalībvalstis, kuras nepiedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidošanai, var turpināt pieprasīt Eurojust atbalstu visos gadījumos attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. EPPO un Eurojust būtu jāizstrādā ciešā operatīvā sadarbībā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

(9)

Lai Eurojust varētu izpildīt savu uzdevumu un izmantot visu savu potenciālu cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem, būtu jāstiprina tās operatīvās funkcijas, samazinot valsts pārstāvju administratīvā darba slodzi, un jāpaplašina tās Eiropas dimensija ar Komisijas līdzdalību Valdē un lielāku Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanu Eurojust darbību novērtēšanā.

(10)

Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka parlamentu iesaistīšanas kārtība, modernizējot Eurojust struktūru un vienkāršojot tās pašreizējo tiesisko regulējumu, vienlaikus saglabājot tos elementus, kas tās darbībā izrādījušies efektīvi.

(11)

Būtu skaidri jānosaka tie smago noziegumu veidi, kas skar vismaz divas dalībvalstis un attiecībā uz kuriem Eurojust ir kompetence. Papildus tam būtu jānosaka gadījumi, kas neiesaista divas vai vairāk dalībvalstis, bet kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana. Šādi gadījumi var ietvert izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kas skar tikai vienu dalībvalsti un trešo valsti, ja ar minēto trešo valsti ir noslēgts nolīgums vai ja var būt īpaša vajadzība Eurojust iesaistei. Šāda izmeklēšana var attiekties arī uz gadījumiem, kas skar vienu dalībvalsti, bet kuriem ir ietekme Savienības līmenī.

(12)

Veicot operatīvās funkcijas saistībā ar konkrētām krimināllietām, pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas Eurojust būtu jārīkojas ar viena vai vairāku valsts pārstāvju palīdzību vai kā Kolēģijai. Kad Eurojust rīkojas pēc savas iniciatīvas, tā var uzņemties aktīvāku lomu lietu koordinēšanā, piemēram, atbalstot valsts iestāžu veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Šī loma varētu ietvert tādu dalībvalstu iesaistīšanu, kuras sākotnēji, iespējams, nav bijušas iesaistītas lietā, un saikņu atklāšanu starp lietām, pamatojoties uz informāciju, ko Eurojust saņem no Eiropola, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), EPPO un valsts iestādēm. Tas arī ļauj Eurojust izstrādāt pamatnostādnes, politikas dokumentus un veikt ar lietu izskatīšanu saistītu analīzi kā daļu no stratēģiskā darba.

(13)

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes vai Komisijas lūguma Eurojust vajadzētu būt iespējai palīdzēt arī tādās izmeklēšanās, kas gan skar tikai minēto dalībvalsti, bet kurām ir ietekme Savienības līmenī. Šādu izmeklēšanu piemēri ietver gadījumus, kad ir iesaistīts kāds Savienības iestādes vai struktūras darbinieks. Šādas izmeklēšanas attiecas arī uz gadījumiem, kuros ir iesaistīts būtisks skaits dalībvalstu un kurās, iespējams, varētu būt nepieciešama koordinēta Eiropas rīcība.

(14)

Eurojust rakstiskie atzinumi nav saistoši dalībvalstīm, bet uz tiem būtu jāreaģē saskaņā ar šo regulu.

(15)

Lai nodrošinātu, ka Eurojust var atbilstīgi atbalstīt un koordinēt pārrobežu izmeklēšanu, ir nepieciešams, lai visiem valsts pārstāvjiem būtu vajadzīgās darbības pilnvaras attiecībā uz to izcelsmes dalībvalsti un saskaņā ar to dalībvalsts tiesību aktiem nolūkā saskanīgāk un efektīvāk sadarboties savā starpā un ar valstu iestādēm. Valsts pārstāvjiem būtu jāpiešķir šīs pilnvaras, lai Eurojust spētu pienācīgi izpildīt savu uzdevumu. Minētajās pilnvarās būtu jāietver piekļuve attiecīgai informācijai valstu publiskajos reģistros, tieša sazināšanās un informācijas apmaiņa ar kompetentajām iestādēm un iesaistīšanās kopējās izmeklēšanas grupās. Valsts pārstāvji var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem saglabāt pilnvaras, kas izriet no to valsts iestāžu statusa. Ar kompetentās valsts iestādes atļauju vai steidzamības gadījumos valsts pārstāvji var dot arī rīkojumu par izmeklēšanas pasākumu veikšanu un par kontrolētām piegādēm, kā arī pieprasīt savstarpēju palīdzību un savstarpēju atzīšanu un izpildīt savstarpējas palīdzības vai savstarpējas atzīšanas pieprasījumus. Tā kā minētās pilnvaras tiek īstenotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, dalībvalstu tiesām vajadzētu būt kompetentām pārskatīt minētos pasākumus saskaņā ar prasībām un procedūrām, kas ir noteiktas valsts tiesību aktos.

(16)

Ir nepieciešams nodrošināt Eurojust administratīvo un pārvaldības struktūru, kas tam dod iespēju efektīvāk veikt savus uzdevumus un atbilst Savienības aģentūrām piemērojamajiem principiem, kā arī pilnībā respektē pamattiesības un pamatbrīvības, vienlaikus saglabājot Eurojust īpašo darbības specifiku un nodrošinot tās neatkarību, pildot savas operatīvās funkcijas. Minētajā sakarībā būtu jāprecizē valsts pārstāvju, Kolēģijas un administratīvā direktora funkcijas un jāizveido Valde.

(17)

Būtu jāparedz noteikumi, lai skaidri nošķirtu Kolēģijas operatīvās un vadības funkcijas, tādejādi pēc iespējas samazinot administratīvo slogu valsts pārstāvjiem, lai uzmanība būtu pievērsta Eurojust operatīvajam darbam. Kolēģijas vadības uzdevumos jo īpaši būtu jāiekļauj Eurojust darba programmu, budžeta, gada darbības ziņojuma un sadarbības vienošanos ar partneriem pieņemšana. Kolēģijai būtu jāīsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz administratīvo direktoru. Kolēģijai būtu jāpieņem arī Eurojust reglaments. Tā kā minētais reglaments var ietekmēt dalībvalstu tiesiskās darbības, Padomei būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras apstiprināt minētos noteikumus.

(18)

Lai uzlabotu Eurojust pārvaldību un racionalizētu procedūras, būtu jāizveido Valde, kas palīdzētu Kolēģijai veikt pārvaldības funkcijas un dotu iespēju racionalizēt lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, kas nav saistīti ar operatīvo darbību, un stratēģiskiem jautājumiem.

(19)

Komisijai vajadzētu būt pārstāvētai Kolēģijā, kad Kolēģija veic savas vadības funkcijas. Komisijas pārstāvim Kolēģijā vajadzētu būt arī tās pārstāvim Valdē, lai nodrošinātu Eurojust uzraudzību, kas nav saistīta ar operatīvo darbību, un tai sniegtu stratēģisko vadību.

(20)

Lai nodrošinātu efektīvu Eurojust ikdienas vadību, administratīvajam direktoram vajadzētu būt tās likumīgajam pārstāvim un vadītājam, pakļautam Kolēģijai. Administratīvajam direktoram būtu jāsagatavo un jāīsteno Kolēģijas un Valdes lēmumi. Administratīvais direktors būtu jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un pierādāmu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo kompetenci un profesionālo pieredzi.

(21)

Kolēģijai no valstu pārstāvju vidus būtu jāievēlē Eurojust priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki uz četru gadu pilnvaru termiņu. Kad par priekšsēdētāju ievēlē valsts pārstāvi, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāspēj uz valsts biroju norīkot citu personu ar pienācīgu kvalifikāciju un iesniegt pieteikumu kompensācijai no Eurojust budžeta.

(22)

Personas ar pienācīgu kvalifikāciju ir personas, kam ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze to uzdevumu izpildei, kas nepieciešami, lai nodrošinātu valsts biroja efektīvu darbību. Viņiem var būt par priekšsēdētāju ievēlēta valsts pārstāvja vietnieka vai palīga statuss vai arī viņi var pildīt vairāk administratīvas vai tehniskas funkcijas. Ikvienai dalībvalstij būtu jāspēj lemt par savām prasībām šajā ziņā.

(23)

Kvorums un balsošanas procedūras būtu jāregulē Eurojust reglamentā. Izņēmuma gadījumos, ja valsts pārstāvis un viņa vietnieks nav ieradies, attiecīgā valsts pārstāvja palīgam vajadzētu būt tiesīgam balsot Kolēģijā, ja asistentam ir tieslietu nozares amatpersonas statuss, t. i., viņš ir prokurors, tiesnesis vai tiesu iestādes pārstāvis.

(24)

Tā kā kompensācijas modelis ietekmē budžetu, ar šo regulu būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei noteikt minēto modeli.

(25)

Eurojust būtu jāizveido koordinācija dežūras režīma mehānisms, lai Eurojust būtu efektīvāka un pieejama divdesmit četras stundas diennaktī un tai būtu iespēja iejaukties steidzamos gadījumos. Ikvienai dalībvalstij būtu jānodrošina, lai tās pārstāvji koordinācija dežūras režīma mehānismā varētu rīkoties 24 stundas diennaktī visas dienas nedēļā.

(26)

Dalībvalstīs būtu jāizveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmas, lai koordinētu darbu, ko veic Eurojust valsts korespondenti, valsts korespondents terorisma jautājumos, jebkurš Eurojust valsts korespondents jautājumos, kas ir saistīti ar EPPO kompetenci, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondents, kā arī līdz pat trīs citu sakaru punktu veikto darbu un kopējo izmeklēšanas grupu tīkla un citu tādu tīklu pārstāvju veikto darbu, kas izveidoti ar Padomes Lēmumiem 2002/494/TI (6), 2007/845/TI (7) un 2008/852/TI (8). Dalībvalstis var nolemt, ka vienu vai vairākus no minētajiem uzdevumiem veic viens un tas pats valsts korespondents.

(27)

Koordinācijas un sadarbības veicināšanai un stiprināšanai starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir svarīgi, lai Eurojust no valstu iestādēm saņemtu informāciju, kas ir nepieciešama tā uzdevumu veikšanai. Minētajā nolūkā kompetentajām valstu iestādēm bez liekas kavēšanās būtu jāinformē savi valsts pārstāvji par kopējo izmeklēšanas grupu izveidi un to rezultātiem. Kompetentajām valstu iestādēm bez liekas kavēšanās būtu jāinformē valsts pārstāvji par lietām Eurojust kompetencē, kurās ir tieši iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis un par kurām vismaz divām dalībvalstīm ir nosūtīti lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību. Noteiktos apstākļos tām būtu jāinformē valsts pārstāvji par jurisdikcijas konfliktiem, kontrolētām piegādēm un atkārtotiem sarežģījumiem tiesu sadarbībā.

(28)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (9) paredz saskaņotus noteikumus par tādu personas datu aizsardzību un brīvu apriti, kas tiek apstrādāti, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no sabiedriskās drošības apdraudējuma un to novērstu. Lai nodrošinātu to, ka fiziskām personām visā Savienībā ir vienāds aizsardzības līmenis ar juridiski īstenojamu tiesību starpniecību, un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu apmaiņu starp Eurojust un dalībvalstu kompetentām iestādēm, noteikumiem par Eurojust apstrādāto operatīvo personas datu aizsardzību un brīvu apriti būtu jāatbilst Direktīvas (ES) 2016/680 prasībām.

(29)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (10) par operatīvo personas datu apstrādi atsevišķās nodaļas vispārīgie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot šajā regulā paredzētos īpašos datu aizsardzības noteikumus. Šādi īpaši noteikumi būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2018/1725 minētās nodaļas noteikumu lex specialis (lex specialis derogat legi generali). Lai mazinātu juridisko sadrumstalotību, īpašiem datu aizsardzības noteikumiem šajā regulā būtu jāsaskan ar principiem, kas ir Regulas (ES) 2018/1725 minētās nodaļas pamatā, kā arī minētās regulas noteikumiem par neatkarīgu uzraudzību, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām.

(30)

Lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, ir skaidri jānosaka pienākumi saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par datu precizitāti, kurus tās ir nosūtījušas Eurojust un kurus Eurojust ir apstrādājusi nemainītus, par šādu datu atjaunināšanu un par minēto datu pārsūtīšanas Eurojust likumību. Eurojust vajadzētu būt atbildīgai par citu datu sniedzēju sniegto datu pareizību vai kuri iegūti no Eurojust pašas veiktās analīzes vai pašai vācot datus un par šādu datu atjaunināšanu. Eurojust būtu jānodrošina, lai datus apstrādātu godprātīgi un likumīgi un lai tos vāktu un apstrādātu konkrētā nolūkā. Eurojust būtu arī jānodrošina, lai dati būtu adekvāti un nozīmīgi, lai tie nebūtu pārlieku apjomīgi salīdzinājumā ar nolūku, kādā tos apstrādā, lai tos neuzglabātu ilgāk, nekā tas ir nepieciešams attiecīgajā nolūkā, un lai tos apstrādātu veidā, kas nodrošina personas datu pienācīgu drošību un datu apstrādes konfidencialitāti.

(31)

Eurojust reglamentā būtu jāiekļauj pienācīgas garantijas attiecībā uz operatīvo personas datu glabāšanu arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs vai statistikas nolūkos.

(32)

Datu subjektam būtu jāspēj izmantot Regulas (ES) 2018/1725 paredzētās tiesības piekļūt operatīvajiem personas datiem, kas attiecas uz viņu un kurus ir apstrādājusi Eurojust. Datu subjekts var pamatotos intervālos bez maksas iesniegt šādu pieprasījumu Eurojust vai valsts uzraudzības iestādei datu subjekta izvēlētajā dalībvalstī.

(33)

Šajā regulā paredzētie datu aizsardzības noteikumi neskar piemērojamos noteikumus par personas datu kā pierādījumu pieņemamību pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas procesā.

(34)

Visi personas datu apstrādi, ko Eurojust veic savas kompetences ietvaros tās uzdevumu izpildei, būtu jāuzskata par operatīvo personas datu apstrādi.

(35)

Tā kā Eurojust apstrādā arī administratīvos personas datus, kas nav saistīti ar kriminālizmeklēšanu, uz šādu datu apstrādi būtu jāattiecina Regulas (ES) 2018/1725 vispārīgie noteikumi.

(36)

Ja dalībvalsts nosūta vai sniedz Eurojust operatīvos personas datus, kompetentajai iestādei, valsts pārstāvim vai valsts korespondentam Eurojust būtu jābūt tiesīgiem pieprasīt minēto operatīvo personas datu labošanu vai dzēšanu.

(37)

Lai uzskatāmi parādītu, ka ir ievēroti šīs regulas noteikumi, Eurojust vai pilnvarotajam apstrādātājam būtu jāglabā ieraksti par visām to apstrādes darbību kategorijām, ko tie veic savas atbildības ietvaros. Eurojust un katram pilnvarotajam apstrādātājam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) un darīt minēto uzskaiti tam pieejamu pēc pieprasījuma, lai šāda uzskaite varētu kalpot minēto apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām. Eurojust vai tās pilnvarotā apstrādātāja rīcībā, kurš personas datus apstrādā ar neautomatizētām apstrādes sistēmām, vajadzētu būt efektīvām metodēm, piemēram, ierakstiem vai cita veida uzskaitei, ar ko uzskatāmi parāda apstrādes likumīgumu un kas ļauj veikt pašuzraudzību un nodrošina datu integritāti un datu drošību.

(38)

Eurojust Valdei būtu jāieceļ datu aizsardzības speciālistu, kuram vajadzētu būt Eurojust darbiniekam. Personai, kas ir iecelta par Eurojust datu aizsardzības speciālistu, vajadzētu būt ieguvušai speciālizētu apmācību par datu aizsardzības tiesību aktiem un praksi, kas sniedz ekspertu zināšanas minētajā jomā. Nepieciešamais speciālo zināšanu līmenis būtu jānosaka saistībā ar datu apstrādi, kas tiek veikta, un aizsardzību, kas nepieciešama Eurojust apstrādātajiem personas datiem.

(39)

EDAU vajadzētu būt atbildīgam par šīs regulas datu aizsardzības noteikumu uzraudzību un pilnīgas piemērošanu attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Eurojust. EDAU būtu jāpiešķir pilnvaras, lai nodrošinātu šī pienākumu efektīvu izpildi. EDAU vajadzētu būt tiesībām apspriesties ar Eurojust par iesniegtajiem pieprasījumiem, pārsūtīt Eurojust jautājumus izskatīšanai, lai risinātu radušās problēmas saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi, iesniegt priekšlikumus par datu subjektu aizsardzības uzlabošanu, un likt Eurojust veikt īpašas darbības attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi. Tā rezultātā EDAU rīcībā ir jābūt līdzekļiem, lai nodrošinātu atbilstību rīkojumiem un izpildītu tos. Tādēļ EDAU vajadzētu būt pilnvarām izteikt brīdinājumu Eurojust. Izteikt brīdinājumu nozīmē izsniegt mutisku vai rakstisku atgādinājumu par Eurojust pienākumu pildīt EDAU rīkojumus vai nodrošināt atbilstību EDAU priekšlikumiem un atgādinājumu par līdzekļiem, ko piemēro, ja netiek nodrošināta atbilstība, vai Eurojust atteikuma gadījumā.

(40)

EDAU pienākumiem un pilnvarām, tostarp pilnvarām dot Eurojust rīkojumu labot, dzēst operatīvos personas datus vai ierobežot datu apstrādi, ja tie apstrādāti, pārkāpjot šajā regulā ietvertos datu aizsardzības noteikumus, nevajadzētu attiekties uz personas datiem, kuri ir iekļauti valsts lietu dokumentos.

(41)

Lai sekmētu EDAU un valstu uzraudzības iestāžu sadarbību, bet neskarot EDAU neatkarību vai viņa atbildību par Eurojust uzraudzību attiecībā uz datu aizsardzību, EDAU un valstu uzraudzības iestādēm būtu regulāri jātiekas Eiropas Datu aizsardzības padomē saskaņā ar noteikumiem par koordinētu uzraudzību, kas ir noteikti Regulā (ES) 2018/1725.

(42)

Kā pirmā trešo valstu vai starptautisko organizāciju sniegto vai izgūto datu saņēmēja Savienības teritorijā, Eurojust vajadzētu būt atbildīgai par šādu datu precizitāti. Eurojust būtu jāveic pasākumi, lai pēc iespējas pārbaudītu datu precizitāti, saņemot datus vai darot datus pieejamus citām iestādēm.

(43)

Attiecībā uz Eurojust būtu jāpiemēro vispārīgie noteikumi par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību, kas ir piemērojami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(44)

Eurojust būtu jāspēj veikt attiecīgo personas datu apmaiņa un jāsaglabā sadarbības attiecības ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām tik lielā mērā, cik nepieciešams tās uzdevumu veikšanai.

(45)

Lai garantētu nolūka ierobežojumu, ir svarīgi nodrošināt, ka Eurojust personas datus trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var pārsūtīt vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu un apkarotu noziedzību atbilstoši Eurojust uzdevumiem. Šajā nolūkā ir nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek nosūtīti personas dati, saņēmējs apņemas datus izmantot vai pārsūtīt tālāk trešās valsts kompetentai iestādei tikai tam mērķim, kādam tie tika pārsūtīti sākotnēji. Datu tālākai pārsūtīšanai būtu jānotiek saskaņā ar šo regulu.

(46)

Visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskajai Kriminālpolicijas organizācijai (Interpolam). Lai pildītu savu uzdevumu, Interpols saņem, glabā un izplata personas datus, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm novērst un apkarot starptautisko noziedzību. Tādēļ ir lietderīgi stiprināt Savienības un Interpola sadarbību, veicinot personas datu efektīvu apmaiņu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Ja operatīvos personas datus no Eurojust nosūta Interpolam un valstīm, kuras norīkojušas pārstāvjus uz Interpolu, būtu jāpiemēro šī regula, jo īpaši tās noteikumi par starptautisku nosūtīšanu. Šai regulai nebūtu jāskar konkrētie noteikumi, kas paredzēti Padomes Kopējā nostājā 2005/69/TI (11) un Padomes Lēmumā 2007/533/TI (12).

(47)

Kad Eurojust nosūta operatīvos personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar LESD 218. pantu, būtu jāparedz atbilstošas garantijas attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, lai nodrošinātu piemērojamo datu aizsardzības noteikumu ievērošanu.

(48)

Eurojust būtu jānodrošina, ka nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju tiek veikta tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp, lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, un ka minētais pārzinis trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā ir kompetenta iestāde šīs regulas izpratnē. Pārsūtīšana būtu jāveic tikai Eurojust, kas darbojas kā pārzinis. Šāda nosūtīšana var notikt gadījumos, kad Komisija nolēmusi, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kad tiek sniegtas atbilstošas garantijas, vai kad ir piemērojamas atkāpes īpašās situācijās.

(49)

Eurojust būtu jāspēj pārsūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurā konstatēts, ka attiecīgā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina datu aizsardzības pienācīgu līmeni (“lēmums par atbilstību”), vai, ja nav lēmuma par atbilstību, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu, vai sadarbības nolīgumu, ar kuru ļauj veikt personas datu apmaiņu un kurš noslēgts starp Eurojust un minēto trešo valsti pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

(50)

Ja Kolēģija ir apzinājusi operatīvu vajadzību pēc sadarbības ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tai būtu jāspēj ieteikt Padomei vērst Komisijas uzmanību uz vajadzību pēc lēmuma par atbilstību vai pēc ieteikuma sākt sarunas par starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu.

(51)

Nosūtīšana, kas nebalstās uz lēmumu par atbilstību, būtu jāatļauj tikai tad, ja juridiski saistošā instrumentā tiek sniegtas atbilstošas garantijas, kas nodrošina personas datu aizsardzību, vai ja Eurojust ir izvērtējis visus datu nosūtīšanas apstākļus un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, uzskata, ka pastāv atbilstošas garantijas personas datu aizsardzībai. Šādi juridiski saistoši instrumenti varētu būt, piemēram, juridiski saistoši divpusēji nolīgumi, kurus noslēgušas dalībvalstis un kuri ieviesti to tiesību sistēmā, un kuru izpildi varētu panākt to datu subjekti, nodrošinot datu aizsardzības prasību un datu subjektu tiesību ievērošanu, tostarp tiesību panākt tiesību efektīvu aizsardzību administratīvā kārtībā vai tiesā ievērošanu. Eurojust, vērtējot visus datu nosūtīšanas apstākļus, būtu jāspēj ņemt vērā starp Eurojust un trešām valstīm noslēgtus sadarbības nolīgumus, kas atļauj personas datu apmaiņu. Eurojust būtu jāspēj ņemt vērā arī to, ka personas datu nosūtīšanai tiks piemērotas konfidencialitātes prasības un specifiskuma princips, nodrošinot, ka dati netiks apstrādāti citos nolūkos kā vien nosūtīšanas nolūkā. Turklāt Eurojust būtu jāņem vērā, ka personas dati netiks izmantoti, lai pieprasītu, pasludinātu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu. Lai arī minētos nosacījumus varētu uzskatīt par atbilstošām garantijām, kas ļauj veikt datu nosūtīšanu, Eurojust būtu jāspēj pieprasīt papildu garantijas.

(52)

Ja nav lēmuma par atbilstību vai nav spēkā atbilstoši drošības garantijas, pārsūtīšanu vai pārsūtīšanas kategorijas var veikt tikai īpašos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas būtiskas intereses, vai lai aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses, ja to paredz tiesību akti dalībvalstī, kas nosūta personas datus; lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai dalībvalstī vai trešā valstī; lai individuālā gadījumā novērstu, izmeklētu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargātu no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un novērstu tos; vai lai individuālā gadījumā pamatotu, īstenotu vai aizstāvētu tiesiskus prasījumus; Minētās atkāpes būtu jāinterpretē sašaurināti, un ar tām nebūtu jāpieļauj personas datu bieža, masveida un strukturāla nosūtīšana vai apjomīga nosūtīšana, bet būtu jānosūta vienīgi dati, kas ir nepieciešami. Lai uzraudzītu nosūtīšanas likumīgumu, šāda nosūtīšana būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma informācija par nosūtīšanu būtu jādara pieejama EDAU.

(53)

Izņēmuma gadījumos, Eurojust vajadzētu spēt pagarināt operatīvo personas datu glabāšanas termiņus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ievērojot mērķa ierobežojuma principu, kas piemērojams personas datu apstrādei saistībā ar visām tā darbībām. Šādi lēmumi būtu jāpieņem pēc rūpīgas visu, arī datu subjektu, interešu izvērtēšanas. Par to, vai būtu jāpagarina personas datu apstrādes termiņš, ja visās attiecīgajās dalībvalstīs kriminālvajāšana ir noilgusi saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu noteikumiem, būtu jālemj tikai tad, ja pastāv konkrēta vajadzība sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(54)

Eurojust būtu jāsaglabā privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, balstot tās uz konsultācijām un papildināmību. Šai regulai būtu jāpalīdz precizēt Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla attiecīgās lomas un savstarpējās attiecības, vienlaikus saglabājot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla specifiku.

(55)

Tiktāl, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eurojust būtu jāsaglabā sadarbības attiecības ar citām Savienības institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām, EPPO, trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī starptautiskām organizācijām.

(56)

Lai uzlabotu operatīvo sadarbību starp Eurojust un Eiropolu un jo īpaši izveidotu saikni starp vienas vai otras aģentūras rīcībā esošiem datiem, Eurojust būtu jāļauj Eiropolam piekļūt Eurojust rīcībā esošajiem datiem, balstoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”. Eurojust un Eiropolam būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi, lai optimizētu to operatīvo sadarbību, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras un jebkādus dalībvalstu paredzētus ierobežojumus. Šādiem darba nosacījumiem būtu jānodrošina piekļuve visai informācijai un iespēja meklēt visu informāciju, kas sniegta Eiropolam šķērspārbaudes nolūkā saskaņā ar šajā regulā paredzētiem konkrētiem aizsardzības pasākumiem un šajā regulā paredzētajām datu aizsardzības garantijām. Jebkādai Eiropola piekļuvei Eurojust rīcībā esošajiem datiem vajadzētu būt ar tehniskiem līdzekļiem ierobežotai līdz tādai informācijai, kas ietilpst attiecīgajās minēto Savienības aģentūru pilnvarās.

(57)

Eurojust un Eiropolam būtu citam citu jāinformē par visām darbībām, kas ir saistītas ar kopēju izmeklēšanas grupu finansēšanu.

(58)

Eurojust būtu jāspēj veikt personas datu apmaiņu ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tik lielā mērā, cik nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, pilnībā respektējot privātuma aizsardzību, kā arī citas pamattiesības un pamatbrīvības.

(59)

Eurojust būtu jāpastiprina sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām atbilstoši stratēģijai, kas izveidota, apspriežoties ar Komisiju. Šim nolūkam būtu jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem Eurojust nosūta tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm, lai izpildītu uzdevumus, kas līdzīgi tiem, kuri noteikti tiem tiesnešiem koordinatoriem, ko dalībvalstis norīkojušas, pamatojoties uz Padomes Vienoto rīcību 96/277/TI (13).

(60)

Būtu jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem Eurojust koordinē trešās valsts izdotu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja ir vajadzīga minēto lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs vienas un tās pašas izmeklēšanas ietvaros. Eurojust būtu jāveic šāda koordinācija tikai ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

(61)

Lai garantētu pilnīgu Eurojust autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms un tās darba pienācīgai veikšanai pietiekams budžets, ar ienākumiem galvenokārt no Eiropas budžeta iemaksām, izņemot attiecībā uz algām un atalgojumu valsts pārstāvjiem, deputātiem un palīgiem, ko maksā viņu dalībvalsts. Savienības budžeta procedūrai vajadzētu būt piemērojamai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Savienības ieguldījumu un citām subsīdijām, kas maksājamas no Savienības vispārējā budžeta. Pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai un jāapstiprina Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai.

(62)

Lai palielinātu Eurojust pārredzamību un demokrātisku uzraudzību, ir nepieciešams paredzēt mehānismu saskaņā ar LESD 85. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbību kopīgā novērtēšanā. Novērtējumam būtu jānotiek Parlamenta komitejas sanāksmē Eiropas Parlamenta telpās Briselē, piedaloties Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu kompetento komiteju locekļiem. Starpparlamentārai komiteju sanāksmei būtu notiek, pilnībā respektējot Eurojust neatkarības principus attiecībā uz rīcību konkrētos operatīvos gadījumos un attiecībā uz pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

(63)

Ir atbilstīgi regulāri novērtēt šīs regulas piemērošanu.

(64)

Eurojust darbībai saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu vajadzētu būt pārredzamai. Kolēģijai būtu jāpieņem konkrēti noteikumi par to, kā tiek nodrošinātas tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem. Nekas šajā regulā nav paredzēts, lai ierobežotu tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem, ciktāl tās ir garantētas Savienībā un dalībvalstīs, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 42. pantu. Vispārīgie noteikumi par pārredzamību, kurus piemēro Savienības aģentūrām, būtu jāattiecina arī uz Eurojust, nekādā veidā neapdraudot konfidencialitātes pienākumu tās operatīvajā darbā. Tādā pašā veidā, Eiropas Ombudam veicot administratīvās izmeklēšanas, būtu jāievēro Eurojust konfidencialitātes prasības.

(65)

Lai pastiprinātu Eurojust pārredzamību Savienības pilsoņiem un pārskatatbildību, Eurojust savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē Valdes locekļu saraksts un vajadzības gadījumā – Valdes sanāksmju rezultātu kopsavilkums, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības prasības.

(66)

Eurojust būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (14).

(67)

Eurojust būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15).

(68)

Nepieciešamie noteikumi attiecībā uz Eurojust izmitināšanu dalībvalstī, kurā tai ir mītne, t. i., Nīderlandē, un konkrētiem noteikumiem, kas piemērojami visiem Eurojust darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, būtu jānosaka mītnes līgumā. Eurojust uzņēmēja dalībvalstij būtu nodrošina iespējami labākos apstākļus Eurojust darbībai, tostarp daudzvalodu un Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus, lai varētu piesaistīt augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašākās ģeogrāfiskās teritorijas.

(69)

Ar šo regulu izveidotajai Eurojust vajadzētu būt Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/IT, tiesību pārņēmējai attiecībā uz visām tās līgumsaistībām, tostarp darba līgumiem, saistībām un iegūtajiem īpašumiem. Starptautiskajiem nolīgumiem, ko noslēgusi Eurojust, kā noteikts minētajā lēmuma, būtu jāpaliek spēkā.

(70)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi izveidot struktūru, kas ir atbildīga par koordinācijas un sadarbības atbalstīšanu un stiprināšanu starp dalībvalstu tiesu iestādēm saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(71)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu, kā arī 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(72)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(73)

Ir notikusi apspriešanās ar EDAU saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (16) 28. panta 2. punktu, un 2014. gada 5. martā tas sniedza atzinumu.

(74)

Šī regula pilnībā respektē pamattiesības, kā arī garantē un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I NODAĻA

EUROJUST IZVEIDE, MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās izveide

1.   Ar šo izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

2.   Eurojust, kā tā izveidota ar šo regulu, aizstāj Eurojust, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI, un ir tās pēctece.

3.   Eurojust ir tiesību subjekts.

2. pants

Uzdevumi

1.   Eurojust atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagu noziegumu, ar kuru Eurojust ir kompetenta nodarboties saskaņā ar 3. panta 1. un 3. punktu, ja minētais noziegums skar divas vai vairāk dalībvalstis vai saistībā ar to nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu, Eiropola, EPPO un OLAF veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

2.   Veicot uzdevumus, Eurojust:

a)

ņem vērā ikvienu pieprasījumu, ko nosūtījusi dalībvalsts kompetentā iestāde, vai jebkuru informāciju, ko sniegušas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kas ir kompetentas atbilstīgi Līgumu noteikumiem, un jebkuru informāciju, ko ieguvusi Eurojust pati;

b)

veicina tiesiskās sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp tādu lūgumu un lēmumu izpildi, kas balstīti uz instrumentiem, ar kuriem īsteno savstarpējas atzīšanas principu.

3.   Eurojust veic savus uzdevumus pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, vai pēc EPPO pieprasījuma tās kompetences ietvaros.

3. pants

Eurojust kompetence

1.   Eurojust ir kompetence attiecībā uz 1. pielikumā uzskaitīto smago noziegumu veidiem. Tomēr, sākot no datuma, kad EPPO ir uzsākusi veikt savus uzdevumus attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. pantu, Eurojust neīsteno savu kompetenci attiecībā uz noziegumiem, par kuriem EPPO īsteno kompetenci, izņemot lietas, kurās ir iesaistītas arī dalībvalstīm, kuras nepiedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, un pēc šo dalībvalstu pieprasījuma vai pēc EPPO pieprasījuma.

2.   Eurojust īsteno savu kompetenci attiecībā uz noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, gadījumos, kad iesaistītas dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, bet attiecībā uz kuriem EPPO nav kompetences vai tā nolemj neīstenot savu kompetenci.

Eurojust, EPPO un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas un sadarbojas cita ar citu, lai veicinātu Eurojust kompetences īstenošanu atbilstīgi šim punktam. Praktiskas detaļas saistībā ar kompetences īstenošanu atbilstīgi šim punktam reglamentē sadarbības vienošanās, kas minēta 47. panta 3. punktā.

3.   Eurojust saskaņā ar saviem uzdevumiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma var arī palīdzēt izmeklēšanā un kriminālvajāšanā attiecībā uz noziegumu veidiem, kas nav uzskaitīti I pielikumā.

4.   Eurojust kompetencē ir noziedzīgi nodarījumi, kas ir saistīti ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šādu kategoriju noziedzīgus nodarījumus uzskata par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem:

a)

noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus I pielikumā uzskaitīto smago noziegumu izdarīšanai;

b)

noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti I pielikumā uzskaitīto smago noziegumu veicināšanai vai izdarīšanai;

c)

noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu 1. pielikumā uzskaitīto smago noziegumu izdarījušo personu nesodāmību.

5.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai attiecīgo dalībvalsti un trešo valsti, ar noteikumu, ka ar minēto trešo valsti ir noslēgts nolīgums vai vienošanās, ar ko izveido sadarbību saskaņā ar 52. pantu, vai ar noteikumu, ka īpašā gadījuma ir ievērojama interese, lai tiktu sniegta šāda palīdzība.

6.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes vai Komisijas pieprasījuma Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai minēto dalībvalsti, bet kam ir ietekme Savienības līmenī. Pirms uzsākt rīkoties pēc Komisijas pieprasījuma Eurojust apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.

Minētā kompetentā iestāde var Eurojust noteiktā termiņā iebilst pret pieprasījuma izpildi, ko veikusi Eurojust, ikvienā gadījumā pamatojot savu nostāju.

4. pants

Eurojust operatīvās funkcijas

1.   Eurojust:

a)

informē dalībvalstu kompetentās iestādes par tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par kuru tā ir informēta un kurai ir ietekme Savienības līmenī vai kura varētu ietekmēt netieši iesaistītas dalībvalstis;

b)

palīdz dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

c)

sniedz palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši pamatojoties uz Eiropola veiktajām analīzēm;

d)

sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās, tostarp izmantojot minētā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dokumentu datu bāzi un sekmējot tās uzlabošanu;

e)

cieši sadarbojas ar EPPO ar tās kompetenci saistītos jautājumos;

f)

nodrošina operatīvo, tehnisko un finanšu atbalstu dalībvalstu pārrobežu operācijām un izmeklēšanai, tostarp kopējas izmeklēšanas darba grupām.

g)

atbalsta Savienības specializētās zinātības centrus, kurus izveidojis Eiropols un citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, un vajadzības gadījumā līdzdarbojas tajos;

h)

sadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī tīkliem, kas ir izveidoti brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ko reglamentē LESD V sadaļa;

i)

atbalsta dalībvalstu rīcību, ar ko apkaro I pielikumā uzskaitīto smago noziegumu veidus.

2.   Pildot savus uzdevumus, Eurojust, norādot iemeslus, var lūgt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes:

a)

uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

b)

atzīt, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

c)

veikt attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu koordināciju;

d)

izveidot kopēju izmeklēšanas grupu atbilstīgi attiecīgajiem sadarbības instrumentiem;

e)

sniegt Eurojust jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

f)

veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus;

g)

veikt jebkādus citus pamatotus pasākumus izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai.

3.   Eurojust var arī:

a)

sniegt Eiropolam atzinumus, pamatojoties Eiropola veikto analīzi;

b)

sniegt materiāli tehnisko atbalstu, tostarp palīdzību rakstiskai tulkošanai, mutiskai tulkošanai un koordinācijas sanāksmju organizēšanai.

4.   Ja divas vai vairākas dalībvalstis nevar vienoties par to, kurai no tām pēc pieprasījuma, kas izteikts saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu, jāuzņemas izmeklēšana vai kriminālvajāšana, Eurojust sniedz rakstisku atzinumu par attiecīgo lietu. Eurojust nekavējoties nosūta minēto atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm.

5.   Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Eurojust sniedz rakstveida atzinumu par atkārtotiem atteikumiem vai sarežģījumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp par lūgumiem un lēmumiem, kas pamatojas uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ar noteikumu, ka šādus gadījumus nevar atrisināt, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm savstarpēji vienojoties vai iesaistot attiecīgos valsts pārstāvjus. Eurojust nekavējoties nosūta atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm.

6.   Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās atbild uz Eurojust pieprasījumiem, kas minēti 2. punktā, un rakstveida atzinumiem, kas minēti 4. vai 5. punktā. Dalībvalstu kompetentās iestādes var atteikties izpildīt šādus pieprasījumus vai ņemt vērā rakstveida atzinumu, ja, to darot, tiktu kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm, tiktu apdraudēta jau notiekošas izmeklēšanas sekmīga norise vai apdraudēta kādas privātpersonas drošība.

5. pants

Operatīvo un citu funkciju izpilde

1.   Veicot jebkādas 4. panta 1. vai 2. punktā minētās darbības, Eurojust darbojas ar viena vai vairāku attiecīgo valsts pārstāvju starpniecību. Neskarot 2. punktu, Kolēģija koncentrējas uz operatīviem jautājumiem un jebkādiem citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar operatīviem jautājumiem. Kolēģija iesaistās administratīvos jautājumos tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti tās operatīvās funkcijas.

2.   Eurojust darbojas kā Kolēģija:

a)

veicot jebkādas 4. panta 1. vai 2. punktā minētās darbības, ja:

i)

to pieprasa viens vai vairāki attiecīgie valsts pārstāvji lietā, ar kuru nodarbojas Eurojust;

ii)

lietā ir iesaistīta tāda izmeklēšana un kriminālvajāšana, kurai ir netieša ietekme Savienības līmenī vai kura varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis;

b)

veicot jebkādas 4. panta 3., 4. vai 5. punktā minētās darbības;

c)

ja ir iesaistīts vispārīgs jautājums saistībā ar Eurojust darbības mērķu sasniegšanu;

d)

pieņemot Eurojust gada budžetu – šādā gadījumā lēmumu pieņem ar divu trešdaļu tās pārstāvju balsu vairākumu;

e)

pieņemot programmu, kas minēta 15. pantā, vai gada pārskatu par Eurojust darbībām – šādā gadījumā lēmumu pieņem ar divu trešdaļu tās pārstāvju balsu vairākumu;

f)

ievēlot vai atbrīvojot no amata priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus atbilstīgi 11. pantam;

g)

ieceļot administratīvo direktoru vai attiecīgā gadījumā pagarinot viņa pilnvaru termiņu vai atceļot viņu no amata atbilstīgi 17. pantam;

h)

pieņemot sadarbības vienošanās atbilstīgi 47. panta 3. punktam un 52. pantam;

i)

pieņemot noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem pārstāvjiem, tostarp attiecībā uz viņu interešu deklarēšanu;

j)

pieņemot ziņojumus, politikas dokumentus, pamatnostādnes valsts iestāžu vajadzībām un atzinumus, kas attiecas uz Eurojust operatīvo darbu, vienmēr, kad minētajiem dokumentiem ir stratēģiska nozīme;

k)

ieceļot tiesnešus koordinatorus saskaņā ar 53. pantu;

l)

pieņemot jebkādus citus lēmumus, kas šajā regulā nav skaidri attiecināti uz Valdi vai kas saskaņā ar 18. pantu nav administratīvā direktora atbildībā;

m)

ja to paredz citi šīs regulas noteikumi.

3.   Veicot savus uzdevumus, Eurojust norāda, vai tā darbojas ar viena vai vairāku valsts pārstāvju starpniecību vai kā Kolēģija.

4.   Kolēģija saskaņā ar tās operatīvajām prasībām var administratīvajam direktoram un Valdei uzdot veikt administratīvus uzdevumus papildus tiem, kas ir paredzēti 16. un 18. pantā.

Ja tas nepieciešams izņēmuma gadījumos, Kolēģija var izlemt uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu administratīvajam direktoram un administratīvā direktora tālāk deleģētās pilnvaras, kā arī īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kurš nav administratīvais direktors.

5.   Kolēģija pieņem Eurojust reglamentu ar divu trešdaļu pārstāvju balsu vairākumu. Ja vienošanos nevar panākt ar divu trešdaļu pārstāvju balsu vairākumu, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Eurojust reglamentu ar īstenošanas aktiem apstiprina Padome.

II NODAĻA

EUROJUST STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

I IEDAĻA

Struktūra

6. pants

Eurojust struktūra

Eurojust ietver:

a)

valsts pārstāvjus;

b)

Kolēģiju;

c)

Valdi;

d)

administratīvo direktoru.

II IEDAĻA

Valsts pārstāvji

7. pants

Valsts pārstāvju statuss

1.   Eurojust sastāvā ir viens katras valsts pārstāvis, kuru norīko dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu. Minētā valsts pārstāvja pastāvīgā darbvieta ir Eurojust mītne.

2.   Katram valsts pārstāvim palīdz viens vietnieks un viens palīgs. Vietnieka un palīga pastāvīgā darbvieta principā ir Eurojust mītne. Katra dalībvalsts var nolemt, ka vietniekam vai palīgam vai abiem diviem parastā darba vieta atrodas viņu dalībvalstī. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā par to paziņo Kolēģijai. Ja tas nepieciešams saistībā ar Eurojust operatīvajām vajadzībām, Kolēģija var pieprasīt dalībvalstij nozīmēt vietnieku vai palīgu vai abus divus noteiktu laikposmu strādāt Eurojust mītnē. Dalībvalsts bez liekas kavēšanās izpilda šādu Kolēģijas pieprasījumu.

3.   Valsts pārstāvim var palīdzēt vairāki papildu vietnieki vai palīgi, un, ja vajadzīgs un Kolēģija to atļauj, to pastāvīgā darbavieta var būt Eurojust mītne. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Komisijai par valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu iecelšanu.

4.   Valsts pārstāvjiem un vietniekiem ir prokurora, tiesneša vai tiesu iestādes pārstāvja statuss ar kompetenci, kas ir līdzvērtīga prokurora vai tiesneša kompetencei saskaņā ar to tiesību aktiem. Lai valsts pārstāvji varētu veikt savus uzdevumus, dalībvalstis tiem piešķir vismaz šajā regulā minētās pilnvaras.

5.   Valsts pārstāvju un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Gadījumos, kad vietnieks nevar darboties valsts pārstāvja vārdā vai aizstāt viņu, valsts pārstāvis paliek amatā pēc savu pilnvaru termiņa beigām līdz termiņa pagarināšanai vai līdz aizstāšanai, ko apstiprina viņu dalībvalsts.

6.   Dalībvalstis ieceļ valsts pārstāvjus un vietniekus, pamatojoties uz apliecinātu augsta līmeņa atbilstīgu praktisku pieredzi krimināltiesību jomā.

7.   Vietnieks var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai arī to aizstāt. Palīgs arī var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai to aizstāt, ja viņam ir 4. punktā minētais statuss.

8.   Apmaiņa ar operatīvo informāciju starp Eurojust un dalībvalstis notiek ar valsts pārstāvju starpniecību.

9.   Neskarot 12. pantu, valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu algas un atalgojumu sedz viņu dalībvalsts.

10.   Ja valsts pārstāvji, vietnieki un palīgi rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, uzskata par darbības izdevumiem.

8. pants

Valsts pārstāvju pilnvaras

1.   Valsts pārstāvjiem ir pilnvaras:

a)

atvieglot vai citādi atbalstīt jebkādas savstarpējas tiesiskās palīdzības vai savstarpējas atzīšanas lūgumu izdošanu un izpildi;

b)

tieši sazināties un apmainīties ar informāciju ar jebkuru dalībvalsts kompetento iestādi vai kādu citu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, tostarp EPPO;

c)

tieši sazināties un apmainīties ar informāciju ar jebkuru starptautisku kompetento iestādi atbilstoši savu dalībvalstu starptautiskajām saistībām;

d)

piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, tostarp to izveidē.

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis saskaņā ar to valsts tiesību aktiem valsts pārstāvjiem var piešķirt papildu pilnvaras. Minētās dalībvalstis paziņo par minētajām pilnvarām Komisijai un Kolēģijai.

3.   Ar savas valsts kompetentās iestādes atļauju valsts pārstāvji saskaņā ar savas valsts tiesībām var:

a)

izdot vai izpildīt jebkādus savstarpējas juridiskās palīdzības vai savstarpējas atzīšanas lūgumus;

b)

norīkot, pieprasīt vai izpildīt izmeklēšanas pasākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/41/ES (17).

4.   Steidzamos gadījumos, ja nav iespējams savlaicīgi noteikt valsts kompetento iestādi vai sazināties ar to, valsts pārstāvji ir kompetenti veikt 3. punktā minētos pasākumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka viņi pēc iespējas ātri informē valsts kompetento iestādi.

5.   Valsts pārstāvis var iesniegt priekšlikumu valsts kompetentajai iestādei, kura veic3. un 4. punktā minētos pasākumus, ja valsts pārstāvja veikta 3. un 4. punktā minēto pilnvaru īstenošana ir pretrunā dalībvalsts:

a)

konstitucionālajiem noteikumiem; vai

b)

dalībvalsts krimināltiesību sistēmas pamata aspektiem attiecībā uz:

i)

pilnvaru sadalījumu starp policiju, prokuroriem un tiesnešiem;

ii)

uzdevumu funkcionālu sadalījumu starp kriminālvajāšanas iestādēm; vai

iii)

attiecīgās dalībvalsts federālo struktūru.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētajos gadījumos valsts kompetentā iestāde izskata savas valsts pārstāvja iesniegto priekšlikumu bez nepamatotas kavēšanās.

9. pants

Piekļuve valsts reģistriem

Valsts pārstāvjiem saskaņā ar savas valsts tiesībām ir piekļuve šādiem valsts reģistriem vai vismaz iespēja iegūt informāciju no šādiem reģistriem viņu dalībvalstīs:

a)

sodāmības reģistriem;

b)

apcietināto personu reģistriem;

c)

izmeklēšanu reģistriem;

d)

DNS reģistriem;

e)

citiem viņu dalībvalsts valsts iestāžu reģistriem, ja šāda informācija ir nepieciešama viņu uzdevumu izpildei.

III IEDAĻA

Kolēģija

10. pants

Kolēģijas sastāvs

1.   Kolēģiju veido:

a)

visi valstu pārstāvji; un

b)

ja Kolēģija veic vadības funkcijas – viens Komisijas pārstāvis.

Komisijas pārstāvim, kurš izvirzīts atbilstīgi pirmās daļas b) punktam vajadzētu būt tai pašai personai, kas ir Komisijas pārstāvis Valdē saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

2.   Administratīvais direktors piedalās Kolēģijas vadības sanāksmēs bez tiesībām balsot.

3.   Kolēģija var jebkuru personu, kuras viedoklī tā varētu būt ieinteresēta, uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs kā novērotāju.

4.   Kolēģijas locekļiem saskaņā ar Eurojust reglamenta noteikumiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

11. pants

Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1.   Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no valsts pārstāvju vidus ievēlē priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Gadījumā, ja pēc vēlēšanu otrās kārtas divu trešdaļu balsu vairākumu nevar panākt, priekšsēdētāja vietniekus ievēl ar Kolēģiju veidojošo pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu, savukārt priekšsēdētāja ievēlēšanai joprojām ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

2.   Priekšsēdētājs pilda savus pienākumus Kolēģijas vārdā. Priekšsēdētājs:

a)

pārstāv Eurojust;

b)

sasauc un vada Kolēģijas un Valdes sanāksmes un pastāvīgi informē kolēģiju par jebkādiem jautājumiem, kas attiecas uz tās interesēm;

c)

virza kolēģijas darbu un pārrauga Eurojust ikdienas pārvaldību, ko nodrošina administratīvais direktors;

d)

īsteno pārējos pienākumus, kas noteikti Eurojust reglamentā.

3.   Priekšsēdētāja vietnieki īsteno 2. punktā noteiktos pienākumus, ko tiem uzticējis priekšsēdētājs. Viņi aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar veikt savus pienākumus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem viņu konkrēto pienākumu izpildē palīdz Eurojust administratīvais personāls.

4.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņus var vienu reizi ievēlēt atkārtoti.

5.   Ja par Eurojust priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku ievēlē valsts pārstāvi, viņa pilnvaru termiņu pagarina, lai nodrošinātu, ka viņš var pildīt savas funkcijas kā priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

6.   Ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vairs neatbilst pienākumu izpildei vajadzīgajiem nosacījumiem, Kolēģija pēc trešdaļas tās locekļu priekšlikuma var atbrīvot viņu no amata. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz divu trešdaļu Kolēģijas locekļu balsu vairākumu, neskaitot attiecīgā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka balsi.

7.   Ja valsts pārstāvi ievēlē par Eurojust priekšsēdētāju, attiecīgā dalībvalsts var norīkot citu personu ar pienācīgu kvalifikāciju, lai palielinātu valsts biroja darbinieku komandu uz laikposmu, kamēr iepriekšējais valsts pārstāvis pilda priekšsēdētāja funkcijas.

Dalībvalsts, kas nolemj norīkot šādu personu, ir tiesīga prasīt kompensāciju saskaņā ar 12. pantu.

12. pants

Kompensācijas mehānisms ievēlēšanas gadījumā priekšsēdētāja amatā

1.   Līdz 2019. gada 12. decembrim Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar īstenošanas aktiem nosaka kompensācijas mehānismu, kuru, piemērojot 11. panta 7. punktu, dara pieejamu tām dalībvalstīm, kuru valsts pārstāvis ir ievēlēts par priekšsēdētāju.

2.   Kompensācija ir pieejama jebkurai dalībvalstij, ja:

a)

tās valsts pārstāvis ir ievēlēts par priekšsēdētāju; un

b)

tā pieprasa kompensāciju no Kolēģijas un sniedz pamatojumu vajadzībai pastiprināt valsts biroja darbinieku komandu palielinātas darba slodzes dēļ.

3.   Piešķiramās kompensācijas apmērs ir līdzvērtīgs 50 % no norīkotās personas valsts noteiktās algas. Kompensāciju par dzīvošanas un citām saistītām izmaksām sniedz, uz līdzīga pamata kā darbam ārzemēs norīkotajiem Savienības ierēdņiem vai citiem darbiniekiem.

4.   Kompensācijas mehānisma izdevumus sedz no Eurojust budžeta.

13. pants

Kolēģijas sanāksmes

1.   Kolēģijas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Kolēģija notur vismaz vienu sanāksmi mēnesī. Papildus tam Kolēģija sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma, lai apspriestu Kolēģijas administratīvos uzdevumus.

3.   Eurojust nosūta EPPO Kolēģijas sanāksmju darba kārtību vienmēr, kad tiek apspriesti jautājumi, kuri ir svarīgi EPPO uzdevumu izpildei. Eurojust aicina EPPO piedalīties šādās sanāksmēs bez tiesībām balsot. Ja EPPO tiek uzaicināta uz Kolēģijas sanāksmi, Eurojust tai nodrošina attiecīgos dokumentus, kas pamato darba kārtību.

14. pants

Kolēģijas balsošanas noteikumi

1.   Ja vien nav noteikts citādi un ja nevar panākt vienprātību, Kolēģija pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Balsstiesīga locekļa prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir vietniekam, ievērojot 7. panta 7. punktā paredzētos nosacījumus. Vietnieka prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir arī palīgam, ievērojot 7. panta 7. punktā paredzētos nosacījumus.

15. pants

Gada un daudzgadu plāns

1.   Kolēģija līdz katra gada 30. novembrim pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverta gada un daudzgadu programma, pamatojoties uz administratīvā direktora sagatavoto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Kolēģija iesniedz plānošanas dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EPPO. Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas un vajadzības gadījumā tiek attiecīgi koriģēts.

2.   Gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un sagaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem gada darba programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu.

3.   Kolēģija groza pieņemto gada darba programmu, ja Eurojust ir piešķirts jauns uzdevums. Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem tādā pašā kārtībā kā sākotnējo gada darba programmu. Kolēģija administratīvajam direktoram var deleģēt pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārīgo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, stratēģiju sadarbībai ar iestādēm trešās valstīs un starptautiskajām organizācijām, kas ir minētas 52. pantā, sagaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši, lai reaģētu uz 69. pantā minētā novērtējuma rezultātu.

IV IEDAĻA

Valde

16. pants

Valdes funkcijas

1.   Kolēģijai palīdz Valde. Valde ir atbildīga par administratīvu lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu Eurojust pienācīgu darbību. Tā pārrauga administratīvā direktora nepieciešamo sagatavošanas darbu par citiem administratīviem jautājumiem, lai Kolēģija tos varētu pieņemt. Tā nav iesaistīta Eurojust operatīvajās funkcijās, kas minētas 4. un 5. pantā.

2.   Valde, pildot savus uzdevumus, var apspriesties ar Kolēģiju.

3.   Valde arī:

a)

pārskata Eurojust 15. pantā minēto plānošanas dokumentu, pamatojoties uz projektu, ko sagatavojis administratīvais direktors, un nosūta tās pieņemšanai Kolēģijā;

b)

pieņem Eurojust krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus un pamatojoties uz administratīvā direktora sagatavotu projektu;

c)

pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus, ar kuriem īsteno Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus (Civildienesta noteikumi) un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība), kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (18), saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

d)

nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, novērtējumiem un izmeklēšanām, tostarp tām, ko veic EDAU un OLAF;

e)

pieņem visus lēmumus par Eurojust iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām;

f)

neskarot administratīvā direktora pienākumus, kas noteikti 18. pantā, palīdz viņam un dod padomus Kolēģijas lēmumu īstenošanai, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību;

g)

veic jebkurus papildu administratīvos uzdevumus, ko Kolēģija tai uztic saskaņā ar 5. panta 4. punktu;

h)

pieņem Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 64. pantu;

i)

saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, kas pamatojas uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, deleģējot administratīvajam direktoram attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai; administratīvais direktors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk;

l)

pārskata Eurojust gada budžeta projektu pieņemšanai Kolēģijā;

k)

pārskata gada ziņojuma projektu par Eurojust darbību un iesniedz to pieņemšanai Kolēģijā;

l)

ieceļ grāmatvedi un datu aizsardzības speciālistu, kuri, pildot savus pienākumus, ir funkcionāli neatkarīgi.

4.   Valdi veido Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, viens Komisijas pārstāvis un divi citi Kolēģijas locekļi, kas iecelti, izmantojot divu gadu rotācijas sistēmu saskaņā ar Eurojust reglamentu. Administratīvais direktors piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

5.   Eurojust priekšsēdētājs ir Valdes priekšsēdētājs. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja balsu sadalījums ir vienāds, Eurojust priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

6.   Valdes locekļu pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņu kā valsts pārstāvju, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš.

7.   Valde tiekas vismaz vienreiz mēnesī. Turklāt tā tiekas pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vismaz divu citu tās locekļu pieprasījuma.

8.   Eurojust nosūta EPPO visu Valdes sanāksmju darba kārtību un apspriežas ar EPPO par vajadzību piedalīties minētajās sanāksmēs. Eurojust uzaicina EPPO piedalīties bez balsstiesībām, ja tiek apspriesti jautājumi, kas ir svarīgi EPPO darbībai.

Ja EPPO ir uzaicināta uz Valdes sanāksmi, Eurojust tai iesniedz attiecīgos dokumentus, kas pamato darba kārtību.

V IEDAĻA

Administratīvais direktors

17. pants

Administratīvā direktora statuss

1.   Administratīvo direktoru pieņem darbā kā Eurojust pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Administratīvo direktoru ieceļ Kolēģija no Valdes ierosināta kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras saskaņā ar Eurojust reglamentu. Lai noslēgtu darba līgumu ar administratīvo direktoru, Eurojust pārstāv Eurojust priekšsēdētājs.

3.   Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā termiņa beigām Valde veic novērtējumu, kurā ņem vērā administratīvā direktora darbības rezultātu izvērtējumu.

4.   Kolēģija, pieņemot lēmumu pēc Valdes priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt administratīvā direktora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

5.   Administratīvais direktors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Administratīvais direktors atskaitās Kolēģijai.

7.   Administratīvo direktoru ar atcelt no amata tikai ar Kolēģijas lēmumu, ko tā pieņem pēc Valdes priekšlikuma.

18. pants

Administratīvā direktora pienākumi

1.   Administratīviem mērķiem Eurojust vada administratīvais direktors.

2.   Neskarot Kolēģijas vai Valdes kompetenci, administratīvais direktors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nekādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Administratīvais direktors ir Eurojust juridiskais pārstāvis.

4.   Administratīvais direktors ir atbildīgs par Eurojust uzdoto administratīvo uzdevumu īstenošanu, jo īpaši:

a)

Eurojust ikdienas darba vadību un personāla pārvaldību;

b)

Kolēģijas un Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

c)

šīs regulas 15. pantā minētā plānošanas dokumenta sagatavošanu un tā iesniegšanu pārskatīšanai Valdē;

d)

šīs regulas 15. pantā minētā plānošanas dokumenta īstenošanu un ziņošanu Valdei un Kolēģijai par tā īstenošanu;

e)

gada ziņojuma par Eurojust darbību sagatavošanu un iesniegšanu pārskatīšanai Valdē un pieņemšanai Kolēģijā;

f)

rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, novērtējumiem un izmeklēšanām, tostarp tām, ko veic EDAU un OLAF, kā arī ziņošanu par sasniegtajiem panākumiem divreiz gadā Kolēģijai, Valdei, Komisijai un EDAU;

g)

Eurojust krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu un iesniegšanu Valdei pieņemšanai;

h)

Eurojust piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

i)

Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un Eurojust budžeta izpildi;

j)

attiecībā uz Eurojust personālu Civildienesta noteikumos piešķirto iecēlējinstitūcijas pilnvaru un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirto iestādes, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pilnvaru īstenošanu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

k)

nepieciešamā administratīvā atbalsta sniegšanas nodrošināšanu, lai sekmētu Eurojust operatīvo darbu;

l)

atbalsta sniegšanas nodrošināšanu priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem, tiem pildot savus pienākumus;

m)

priekšlikuma projektu sagatavošanu par Eurojust gada budžetu, kuru pārskata Valde pirms tā pieņemšanas Kolēģijā.

III NODAĻA

DARBĪBAS JAUTĀJUMI

19. pants

Koordinācija dežūras režīmā

1.   Lai izpildītu pienākumus ārkārtas gadījumos, Eurojust izmanto koordinācijas dežūras režīmā mehānismu (“KDR”), kas jebkurā laikā var saņemt un apstrādāt tai adresētos lūgumus. Ar KDR var sazināties 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

2.   KDR darbojas viens KDR pārstāvis no katras dalībvalsts, kas var būt valsts pārstāvis, viņa vietnieks, palīgs, kurš ir pilnvarots aizstāt valsts pārstāvi, vai norīkots valsts eksperts. KDR pārstāvis ir pieejams divdesmit četras stundas septiņas dienas nedēļā.

3.   KDR pārstāvji saistībā ar lūguma izpildi to dalībvalstīs rīkojas efektīvi un nekavējoties.

20. pants

Eurojust valsts koordinācijas sistēma

1.   Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākus Eurojust valsts korespondentus.

2.   Visiem valsts korespondentiem, ko dalībvalstis iecēlušas saskaņā ar 1. punktu, ir savu pienākumu izpildei vajadzīgā kompetence un pieredze.

3.   Katra dalībvalsts izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu darba koordināciju, ko veic:

a)

Eurojust valsts korespondenti;

b)

jebkurš valsts korespondents jautājumos, kas saistīti ar EPPO kompetenci;

c)

Eurojust valsts korespondents terorisma jautājumos;

d)

valsts korespondents Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā krimināllietās un citi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti līdz pat trim šādiem kontaktpunktiem;

e)

valsts pārstāvji vai kontaktpunkti kopējo izmeklēšanas grupu tīklā un valsts pārstāvji vai kontaktpunkti tīklos, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu 2002/494/TI, Lēmumu 2007/845/TI un Lēmumu 2008/852/TI.

f)

attiecīgos gadījumos – jebkura cita attiecīga tiesu iestāde.

4.   Personas, kas minētas šā panta 1. un 3. punktā, saglabā savu amatu un statusu atbilstīgi valsts tiesību aktiem, kam nevajadzētu būtiski ietekmēt to pienākumu pildīšanu atbilstīgi šai regulai.

5.   Eurojust valsts korespondenti ir atbildīgi par to Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību. Ja ir iecelti vairāki Eurojust korespondenti, par to Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību ir atbildīgs viens no tiem.

6.   Valsts pārstāvjus informē par visām to Eurojust valsts koordinācijas sistēmas sanāksmēm, kurās tiek apspriesti ar lietu izskatīšanu saistīti jautājumi. Valsts pārstāvji nepieciešamības gadījumā var apmeklēt šādas sanāksmes.

7.   Katra Eurojust valsts koordinācijas sistēma veicina Eurojust uzdevumu veikšanu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši:

a)

nodrošinot, lai 23. pantā minētā lietu pārvaldības sistēma efektīvā un uzticamā veidā saņemtu informāciju saistībā ar attiecīgo dalībvalsti;

b)

palīdzot noteikt, vai attiecīgais pieprasījums būtu jāizskata ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību;

c)

palīdzot valsts pārstāvjiem noteikt atbilstīgās iestādes tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildei, tostarp tādu lūgumu un lēmumu, kas pamatoti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu;

d)

uzturot ciešus sakarus ar Eiropola valsts vienību, citiem Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem un citām attiecīgām valsts kompetentajām iestādēm.

8.   Lai sasniegtu 7. punktā minētos mērķus, personas, kas minētas 1. punktā un 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un personas vai iestādes, kas minētas 3. punkta d) un e) apakšpunktā, var pievienot Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar šo pantu un 23., 24., 25. un 34. pantu. Izmaksas saistībā ar pievienošanu lietu pārvaldības sistēmai sedz no Savienības vispārējā budžeta.

9.   Eurojust valsts koordinācijas sistēmas izveide un valsts korespondentu iecelšana nekavē tiešus kontaktus starp valsts pārstāvi un viņa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

21. pants

Informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm un starp valsts pārstāvjiem

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar Eurojust ar jebkādu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai atbilstīgi 2. un 4. pantam un saskaņā piemērojamajiem noteikumiem par datu aizsardzību. Tas ietver vismaz šā panta 4., 5. un 6. punktā minēto informāciju.

2.   Informācijas nosūtīšanu Eurojust interpretē kā lūgumu pēc Eurojust palīdzības attiecīgajā lietā vienīgi tad, ja kompetentā iestāde tā ir norādījusi.

3.   Valsts pārstāvji bez iepriekšējas atļaujas apmainās ar jebkādu Eurojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar to kompetentajām iestādēm. Jo īpaši valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē savus valsts pārstāvjus par lietu, kas uz tiem attiecas.

4.   Valstu kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par kopēju izmeklēšanas grupu izveidi un par šo grupu darba rezultātiem.

5.   Valstu kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās informē savus valsts pārstāvjus par jebkādu lietu, kura skar vismaz trīs dalībvalstis un par kuru lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp lūgumi vai lēmumi, kas pamatoti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ir nosūtīti vismaz divām dalībvalstīm, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)

par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu lūgumu iesniedzējā vai izdevējā dalībvalstī var piespriest brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanas saistītu drošības līdzekli ar vismaz piecu vai sešu gadu maksimālo ilgumu, par ko jālemj atbilstīgajai dalībvalstij un tas ir iekļauts šajā sarakstā:

i)

cilvēku tirdzniecība;

ii)

seksuāla vardarbība vai seksuāla izmantošana, tostarp bērnu pornogrāfija un bērnu izmantošana seksuālos nolūkos;

iii)

narkotiku tirdzniecība;

iv)

šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas un sprāgstvielu nelegāla tirdzniecība;

v)

korupcija;

vi)

noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm;

vii)

naudas vai maksāšanas līdzekļu viltošana;

viii)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības;

ix)

kibernoziegumi;

b)

pastāv faktiskas norādes, ka ir iesaistīta organizēta noziedzīga grupa;

c)

ir norādes, ka lietai varētu būt izteiktu pārrobežu dimensiju vai tai var būt ietekme Savienības līmenī, vai tā var ietekmēt citas dalībvalstis, kas nav tieši iesaistītas lietā.

6.   Valstu kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par:

a)

lietām, kurās ir radušās vai var rasties jurisdikcijas kolīzijas;

b)

kontrolētām piegādēm, kas ietekmē vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

c)

atkārtotiem sarežģījumiem vai atteikumiem dalībvalstu teritorijā izpildīt lūgumus vai lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp lūgumus vai lēmumus, kas pamatoti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu.

7.   Valstu kompetentajām iestādēm nav pienākuma sniegt informāciju par konkrētu lietu, ja, to darot, tiktu kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm vai tiktu apdraudētu personu drošība.

8.   Šis pants neskar nosacījumus divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādus nosacījumus, ko paredzējušas trešās valstis attiecībā uz informācijas izmantošanu, kad tā ir sniegta.

9.   Šis pants neskar citus pienākumus saistībā ar informācijas sniegšanu Eurojust, tostarp Padomes Lēmumu 2005/671/TI (19).

10.   Šajā pantā minēto informāciju sniedz strukturētā veidā, ko nosaka Eurojust. Valsts iestādei nav pienākuma nosūtīt šādu informāciju, ja tā jau nosūtīta Eurojust saskaņā ar citiem šīs regulas noteikumiem.

22. pants

Informācija, ko Eurojust sniedz valstu kompetentajām iestādēm

1.   Eurojust bez liekas kavēšanās sniedz valstu kompetentajām iestādēm informāciju par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau ir iekļautas lietu pārvaldības sistēmā. Minētā informācija var ietvert personas datus.

2.   Ja valsts kompetentā iestāde pieprasa Eurojust sniegt tai informāciju noteiktā termiņā, Eurojust nosūta minēto informāciju minētajā termiņā.

23. pants

Lietu pārvaldības sistēma, indekss un pagaidu darba datnes

1.   Eurojust izveido lietu pārvaldības sistēmu, kurā ir pagaidu darba datnes un indekss, kas ietver II pielikumā minētos personas datus un citus datus, kas nav personas dati.

2.   Lietu pārvaldības sistēmas uzdevums ir:

a)

atbalstīt tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas lietu pārvaldību un saskaņošanu, saistībā ar kurām Eurojust sniedz palīdzību, jo īpaši izmantojot savstarpējas norādes uz informāciju;

b)

atvieglot piekļuvi informācijai par notiekošu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c)

veicināt likumības uzraudzību un atbilstību piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz Eurojust veiktu personas datu apstrādi.

3.   Lietu pārvaldības sistēmu var saistīt ar drošu tālsakaru savienojumu, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI (20) 9. pantā.

4.   Indeksā ietver atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eurojust, un tajā nevar būt citi personas dati, kā vien tie, kas minēti II pielikuma 1. punkta a) līdz i), k) un m) apakšpunktā un 2. punktā.

5.   Pildot savus pienākumus, valsts pārstāvji var apstrādāt datus attiecībā uz atsevišķām lietām, ar kurām tie strādā, pagaidu darba datnēs. Valsts pārstāvji datu aizsardzības speciālistam atļauj piekļūt darba datnēm. Attiecīgais valsts pārstāvis informē datu aizsardzības speciālistu katru reizi, kad tiek atvērta jauna pagaidu darba datne, kurā ir personas dati.

6.   Operatīvo personas datu apstrādei Eurojust nevar izveidot citu automatizētu datu datni, kā vien to, kas ir lietu pārvaldības sistēmā. Tomēr valsts pārstāvis var uz laiku uzglabāt un analizēt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati ir būtiski saistībā ar Eurojust uzdevumiem un vai tos var iekļaut lietu pārvaldības sistēmā. Minētos datus var uzglabāt ne ilgāk par trim mēnešiem.

24. pants

Pagaidu darba datņu un indeksa darbība

1.   Attiecīgais valsts pārstāvis atver pagaidu darba datni katrai lietai, par kuru viņam ir nosūtīta informācija, ciktāl šāda nosūtīšana ir saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem tiesību aktiem. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to pagaidu darba datņu pārvaldību, kuras minētais valsts pārstāvis ir atvēris.

2.   Valsts pārstāvis, kurš atvēris pagaidu darba datni, katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi pagaidu darba datnei vai atļaut citiem valsts pārstāvjiem vai pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem, vai jebkurai citai personai, kas strādā Eurojust vārdā vai ir saņēmusi vajadzīgo administratīvā direktora atļauju, piekļūt datnei vai tās daļām.

3.   Valsts pārstāvis, kurš ir atvēris pagaidu darba datni, lemj par to, kādu ar minēto pagaidu darba datni saistītu informāciju iekļaut indeksā saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

25. pants

Piekļuve lietu pārvaldības sistēmai valsts līmenī

1.   Personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu, ir piekļuve tikai:

a)

indeksam, ja vien valsts pārstāvis, kas nolēmis iekļaut datus indeksā, nav skaidri aizliedzis šādu piekļuvi;

b)

pagaidu darba datnēm, ko atvēris viņu dalībvalsts pārstāvis;

c)

pagaidu darba datnēm, ko ir atvēris kādas citas dalībvalsts valsts pārstāvis un attiecībā uz kurām viņu dalībvalsts valsts pārstāvis ir saņēmis piekļuvi, ja vien valsts pārstāvis, kurš ir atvēris pagaidu darba datnes, nav skaidri aizliedzis šādu piekļuvi.

2.   Valsts pārstāvis, ievērojot šā panta 1. punktā paredzētos ierobežojumus, lemj par to, kāda apmēra piekļuvi pagaidu darba datnēm viņa dalībvalstī piešķir personām, kuras minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu.

3.   Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar savu valsts pārstāvi lemj par to, kāda apmēra piekļuvi indeksam minētajā dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Komisijai par savu lēmumu attiecībā uz šā punkta īstenošanu. Komisija par to informē citas dalībvalstis.

4.   Personām, kurām ir piešķirta piekļuve saskaņā ar 2. punktu, ir piekļuve indeksam vismaz tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai piekļūtu pagaidu darba datnēm, kurām tām ir piešķirta piekļuve.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS APSTRĀDE

26. pants

Eurojust veikta personas datu apstrāde

1.   Eurojust veiktai operatīvo personas datu apstrādei piemēro šo regulu un Regulas (ES) 2018/1725 3. pantu un IX nodaļu. Eurojust veiktai administratīvo personas datu apstrādei piemēro Regulu (ES) 2018/1725, izņemot minētās regulas IX nodaļu.

2.   Atsauces šajā regulā uz “piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem” saprot kā atsauces uz datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725.

3.   Šajā regulā ietvertos datu aizsardzības noteikumus saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi uzskata par speciālajiem datu aizsardzības noteikumiem attiecībā pret vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) 2018/1725 3. pantā un IX nodaļā.

4.   Eurojust sava reglamenta noteikumos par datu aizsardzību nosaka administratīvo personas datu glabāšanas termiņu.

27. pants

Operatīvo personas datu apstrāde

1.   Cik tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eurojust savas kompetences ietvaros un savu operatīvo funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs var apstrādāt tikai II pielikuma 1. punktā uzskaitītos operatīvos personas datus attiecībā uz personām, par kurām saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai plāno izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eurojust kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu.

2.   Eurojust var apstrādāt tikai II pielikuma 2. punktā uzskaitītos operatīvos personas datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem uzskata par cietušajiem vai citām personām saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, personas, kuras varētu aicināt sniegt liecības kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem noziedzīgu nodarījumu veidiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, personas, kuras var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai kontaktpersonas vai līdzdalībnieki kādai no 1. punktā minētajām personām. Šādu operatīvo personas datu apstrādi var veikt tikai tad, ja tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei tās kompetences ietvaros un lai veiktu tā operatīvās funkcijas.

3.   Izņēmuma gadījumos uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz tās lietas pabeigšanai nepieciešamo laiku, saistībā ar kuru personas datus apstrādā, Eurojust var apstrādāt arī operatīvos personas datus, kas nav II pielikumā minētie personas dati, attiecībā uz noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tādi dati ir tieši saistīti un ietverti notiekošā izmeklēšanā, kuru Eurojust koordinē vai palīdz koordinēt, un ja to apstrāde ir nepieciešama 1. punktā minētajiem nolūkiem. Ja tiek apstrādāti šādi operatīvie personas dati, par to nekavējoties informē 36. pantā minēto datu aizsardzības speciālistu, un viņu informē par īpašajiem apstākļiem, kas pamato minēto operatīvo personas datu apstrādes nepieciešamību. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem šā panta 2. punkta nozīmē, lēmumu par to apstrādi pieņem attiecīgie valsts pārstāvji kopā.

4.   Eurojust var apstrādāt īpašas operatīvo personas datu kategorijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 76. pantu. Šādus datus nevar apstrādāt šīs regulas 23. panta 4. punktā minētajā indeksā. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem šīs regulas 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem attiecīgie valsts pārstāvji.

28. pants

Apstrāde Eurojust vai apstrādātāja pakļautībā

Apstrādātājs un jebkura persona, kas darbojas Eurojust vai apstrādātāja pakļautībā un kam ir piekļuve operatīvajiem personas datiem, apstrādā minētos datus vienīgi pēc Eurojust norādījumiem, ja vien viņam tas nav jādara saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem.

29. pants

Operatīvo personas datu glabāšanas termiņi

1.   Eurojust apstrādātos operatīvos personas datus Eurojust uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams tās uzdevumu veikšanai. Jo īpaši, neskarot šā panta 3. punktu, operatīvos personas datus, kas minēti 27. pantā, nevar glabāt ilgāk par agrāko no šādiem piemērojamajiem datumiem:

a)

datumu, kurā kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ visās dalībvalstīs, kas saistītas ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

b)

datumu, kad Eurojust tiek informēta, ka persona ir attaisnota un tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs; tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Eurojust;

c)

trīs gadiem pēc datuma, kad tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs pēdējā no dalībvalstīm, kura ir saistīta ar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

d)

datumu, kurā Eurojust un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji konstatē vai vienojas, ka Eurojust turpmāk nav nepieciešams koordinēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ja vien nav pienākuma šo informāciju sniegt Eurojust saskaņā ar 21. panta 5. vai 6. punktu;

e)

trīs gadiem pēc datuma, kurā operatīvie personas dati ir nosūtīti saskaņā ar 21. panta 5. vai 6. punktu.

2.   Eurojust pastāvīgi pārskata šā panta 1. punktā minēto glabāšanas termiņu ievērošanu, veicot atbilstīgu automātisku apstrādi, jo īpaši no brīža, kad Eurojust lietas izskatīšanu pabeidz. Reizi trīs gados pēc datu ievadīšanas veic arī datu uzglabāšanas nepieciešamības pārskatīšanu; šādas pārskatīšanas rezultāti attiecas uz lietu kopumā. Ja operatīvos personas datus, kas minēti 27. panta 4. punktā, glabā ilgāk par pieciem gadiem, par to informē EDAU.

3.   Pirms kāds no 1. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem beidzas, Eurojust pārskata operatīvo personas datu turpmāku uzglabāšanu, ja un cik ilgi tas ir nepieciešams, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Izņēmuma kārtā tā var nolemt uzglabāt minētos datus līdz nākamai pārskatīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja pārskatīšanas laikā nav pieņemts lēmums par operatīvo personas datu turpmāku glabāšanu, šos datus automātiski dzēš.

4.   Ja operatīvos personas datus saskaņā ar 3. punktu glabā ilgāk par 1. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem, EDAU reizi trīs gados veic arī papildu pārskatīšanu par nepieciešamību glabāt minētos datus.

5.   Tiklīdz ir beidzies datnes pēdējo automatizēto datu glabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus iznīcina, izņemot jebkādus oriģinālus dokumentus, ko Eurojust ir saņēmusi no valsts iestādēm un kurus jāatdod to sniedzējiem.

6.   Ja Eurojust ir koordinējusi izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, attiecīgie valsts pārstāvji informē cits citu, kad tie saņem informāciju, ka lieta ir izbeigta vai ka visi ar lietu saistītie tiesas nolēmumi ir stājušies spēkā.

7.   Šā panta 5. punktu nepiemēro, ja:

a)

tas kaitētu datu subjekta interesēm, kuram nepieciešama aizsardzība; šādos gadījumos operatīvos personas datu izmanto tikai ar datu subjekta skaidri izteiktu un rakstveida piekrišanu;

b)

datu subjekts apstrīd operatīvo personas datu pareizumu; šādos gadījumos 5. punktu nepiemēro uz laiku, kas ļauj dalībvalstīm vai attiecīgā gadījumā Eurojust pārbaudīt šādu datu pareizumu;

c)

operatīvie personas dati jāsaglabā pierādījumu nolūkā vai lai pierādītu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas prasības,

d)

datu subjekts iebilst pret operatīvo personas datu dzēšanu un tā vietā pieprasa ierobežot to izmantošanu;

e)

operatīvie personas dati ir turpmāk nepieciešami arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs vai statistikas nolūkos.

30. pants

Operatīvo personas datu drošība

Eurojust un dalībvalstis nosaka mehānismus, lai nodrošinātu, ka visas informācijas sistēmas ietvaros tiek risinātas drošības vajadzības kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 91. pantā.

31. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1.   Jebkurš datu subjekts, kas vēlas izmantot Regulas (ES) 2018/1725 80. pantā minētās tiesības piekļūt operatīvajiem personas datiem, kuri attiecas uz datu subjektu un kurus Eurojust ir apstrādājis, var iesniegt pieprasījumu Eurojust vai valsts uzraudzības iestādei datu subjekta izvēlētā dalībvalstī. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā mēneša laikā no tā saņemšanas nosūta pieprasījumu Eurojust.

2.   Eurojust bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas atbild uz pieprasījumu.

3.   Eurojust apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par lēmumu, kāds jāpieņem, atbildot uz pieprasījumu. Lēmumu, ar ko piešķir piekļuvi datiem, Eurojust pieņem tikai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecas šādu datu paziņošana. Ja dalībvalsts iebilst pret Eurojust ierosināto lēmumu, tā paziņo Eurojust iebilduma iemeslus. Eurojust ievēro jebkuru šādu iebildumu. Attiecīgie valsts pārstāvji pēc tam paziņo Eurojust lēmuma saturu kompetentajām iestādēm.

4.   Attiecīgie valstu pārstāvji izskata pieprasījumu un pieņem lēmumu Eurojust vārdā. Ja attiecīgie valsts pārstāvji nepanāk vienošanos, viņi nodod jautājumu izskatīšanai Kolēģijā, kas pēc pieprasījuma pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

32. pants

Piekļuves tiesību ierobežojumi

Gadījumos, kas minēti Regulas (ES) 2018/1725 81. pantā, Eurojust informē datu subjektu pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 31. panta 3. punktu.

33. pants

Tiesības uz apstrādes ierobežošanu

Neskatot šīs regulas 29. panta 7. punktā paredzētos izņēmumus, ja operatīvo personas datu apstrāde ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktu, šādus operatīvos personas datus apstrādā tikai, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas vai juridiskas personas tiesības, kas ir kāda no pusēm tiesvedībā, kurā Eurojust ir viena no pusēm, vai Regulas (ES) 2018/1725 82. panta 3. punktā minētajos nolūkos.

34. pants

Atļauta piekļuve operatīvajiem personas datiem Eurojust

Piekļuve Eurojust apstrādātiem operatīvajiem personas datiem ir tikai valsts pārstāvjiem, viņu vietniekiem un palīgiem, norīkotiem valsts ekspertiem, kas ir pilnvaroti, personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl šīs personas saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu, un Eurojust pilnvarotajiem darbiniekiem Eurojust uzdevumu izpildes nolūkā, ievērojot 23., 24. un 25. pantā noteiktos ierobežojumus.

35. pants

Apstrādes darbību kategoriju reģistri

1.   Eurojust uztur reģistru ar visu kategoriju apstrādes darbībām, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:

a)

Eurojust kontaktinformācija un tās datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)

apstrādes nolūki;

c)

datu subjektu kategoriju un operatīvo personas datu kategoriju apraksts;

d)

to saņēmēju kategorijas, kuriem operatīvie personas dati izpausti vai kuriem tie tiks izpausti, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskā organizācijā;

e)

attiecīgā gadījumā – par operatīvo personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ietverot minētās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikāciju;

f)

ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g)

ja iespējams, Regulas (ES) 2018/1725 91. pantā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

2.   Šā panta 1. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniski.

3.   Eurojust pēc pieprasījuma dara reģistru pieejamu EDAU.

36. pants

Datu aizsardzības speciālista norīkošana

1.   Valde norīko datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālists ir konkrēti šim nolūkam amatā iecelts darbinieks. Pildot savus pienākumus, datu aizsardzības speciālists darbojas neatkarīgi un nedrīkst saņemt nekādus norādījumus.

2.   Datu aizsardzības speciālistu izraugās, pamatojoties uz viņa profesionālajām īpašībām, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt uzdevumus atbilstīgi šai regulai, jo īpaši tos, kas minēti 38. pantā.

3.   Datu aizsardzības speciālista izvēles rezultātā nerodas interešu konflikts starp šīs viņa kā datu aizsardzības speciālista pienākumiem un jebkuriem citiem dienesta pienākumiem, kādi viņam varētu būt, jo īpaši saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

4.   Datu aizsardzības speciālistu ieceļ amatā uz četriem gadiem, un viņam ir tiesības tikt atkārtoti ieceltam šajā amatā uz laiku, kas kopā nepārsniedz astoņus gadus. Valde var datu aizsardzības speciālistu atbrīvot no amata vienīgi ar EDAU piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai.

5.   Eurojust publicē datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju un paziņo to EDAU.

37. pants

Datu aizsardzības speciālista statuss

1.   Eurojust nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos, kas ir saistīti ar personas datu aizsardzību.

2.   Eurojust atbalsta datu aizsardzības speciālistu 38. pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus un personālu, kas nepieciešams, lai pildītu minētos uzdevumus, un nodrošinot piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām, un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas.

3.   Eurojust nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists nesaņem nekādus norādījumus attiecībā uz viņa uzdevumu izpildi. Valde datu aizsardzības speciālistu neatbrīvo no amata un nepiemēro viņam sankcijas par viņa uzdevumu pildīšanu. Datu aizsardzības speciālists saistībā ar operatīvajiem personas datiem atbild tieši Kolēģijai un saistībā ar administratīvajiem personas datiem atbild Valdei.

4.   Datu subjekti var vērsties pie datu aizsardzības speciālista visos jautājumos, kas ir saistīti ar viņu personas datu apstrādi un savu tiesību īstenošanu atbilstīgi šai regulai un Regulai (ES) 2018/1725.

5.   Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu. Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz kandidātu atlases procedūru datu aizsardzības speciālista amatam, viņa atbrīvošanu no amata, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un uz datu aizsardzības speciālista neatkarības garantijām.

6.   Datu aizsardzības speciālistam un viņa darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 72. pantu.

7.   Jautājumos, kas attiecas uz šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 interpretāciju vai piemērošanu, ar datu aizsardzības speciālistu var apspriesties pārzinis un apstrādātājs, attiecīgā personāla komiteja un jebkura fiziska persona, neizmantojot oficiālos kanālus. Neviena intereses netiek skartas tādēļ, ka datu aizsardzības speciālistam ir darīta zināma lieta, kurā ir aizdomas par šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 pārkāpumu.

8.   Pēc datu aizsardzības speciālista iecelšanas Eurojust viņu reģistrē EDAU reģistrā.

38. pants

Datu aizsardzības speciālista uzdevumi

1.   Datu aizsardzības speciālistam ir jo īpaši šādi uzdevumi attiecībā uz personas datu apstrādi:

a)

neatkarīgā veidā nodrošināt to, ka Eurojust ievēro datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725, un attiecīgos datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Eurojust reglamentā; tas ietver uzraudzību pār to, vai tiek ievērota šī regula, Regula (ES) 2018/1725, citi Savienības vai valstu datu aizsardzības tiesību akti, un Eurojust politika saistībā ar personas datu aizsardzību, tostarp pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku informēšanu un apmācību, un ar to saistītajām revīzijām;

b)

informēt un konsultēt Eurojust un darbiniekus, kas veic personas datu apstrādi, par viņu pienākumiem atbilstīgi šai regulai, Regulai (ES) 2018/1725 un ar citiem Savienības vai dalībvalstu datu aizsardzības noteikumiem;

c)

pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz datu aizsardzības ietekmes novērtējumu un pārraudzīt tā īstenošanu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 89. pantu;

d)

nodrošināt, ka personas datu pārsūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz Eurojust reglamentā;

e)

sadarboties ar Eurojust darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par procedūrām, mācībām un konsultācijām par datu apstrādi;

f)

sadarboties ar EDAU;

g)

nodrošināt, ka datu subjekti tiek informēti par viņu tiesībām atbilstīgi šai regulai un Regulā (ES) 2018/1725;

h)

būt par EDAU kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar apstrādi, tostarp veicot iepriekšēju apspriešanos, kas minēta Regulas (ES) 2018/1725 90. pantā, un attiecīgā gadījumā apspriesties par jebkuru citu jautājumu;

i)

pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz nepieciešamību paziņot vai ziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 92. un 93. pantu;

j)

sagatavot gada ziņojumu un nosūtīt to Valdei, Kolēģijai un EDAU.

2.   Datu aizsardzības speciālists veic funkcijas, kas Regulā (ES) 2018/1725 paredzētas attiecībā uz administratīvajiem personas datiem.

3.   Datu aizsardzības speciālistam un Eurojust darbiniekiem, kuri palīdz datu aizsardzības speciālistam pienākumu izpildē, ir piekļuve Eurojust apstrādātajiem personas datiem un tās telpām tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

4.   Ja datu aizsardzības speciālists uzskata, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (ES) 2018/1725 noteikumiem attiecībā uz administratīvo personas datu apstrādi vai šīs regulas noteikumiem vai Regulas (ES) 2018/1725, 3. panta un IX nodaļas noteikumiem attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, viņš par to informē Valdi, pieprasot tai noteiktā termiņā novērst neatbilstību. Ja Valde konkrētajā termiņā nenovērš neatbilstību, datu aizsardzības speciālists jautājumu nodod EDAU.

39. pants

Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm

1.   Personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpuma gadījumā Eurojust bez liekas kavēšanās par šo pārkāpumu paziņo dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Paziņojumā, kas ir minēts 1. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

a)

apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību, tostarp – ja iespējams un atbilstīgi – norāda attiecīgo datu subjektu kategorijas un skaitu un attiecīgo datu ierakstu kategorijas un skaitu;

b)

apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

c)

apraksta Eurojust ierosinātos vai veiktos pasākumus, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpumu; un

d)

attiecīgā gadījumā ierosina pasākumus, ar ko mazina personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas.

40. pants

EDAU veiktā uzraudzība

1.   EDAU ir atbildīgs par šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Eurojust, un par Eurojust un datu subjektu konsultēšanu visos jautājumos, kas attiecas uz operatīvo personas datu apstrādi. Minētajā nolūkā EDAU pilda šā panta 2. punktā noteiktos pienākumus, īsteno šā panta 3. punktā piešķirtās pilnvaras un sadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm saskaņā ar 42. pantu.

2.   Saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2018/1725 EDAU ir šādi pienākumi:

a)

izskatīt un izmeklēt sūdzības un saprātīgā termiņā informēt datu subjektu par iznākumu;

b)

vai nu pēc savas iniciatīvas, vai, pamatojoties uz sūdzību, veikt izmeklēšanu un saprātīgā termiņā informēt datu subjektus par iznākumu;

c)

uzraudzīt un nodrošināt, lai šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 noteikumi tiktu piemēroti attiecībā uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar Eurojust veiktu operatīvo personas datu apstrādi;

d)

vai nu pēc savas iniciatīvas, vai, atbildot uz lūgumu sniegt konsultāciju, dot padomu Eurojust par visiem jautājumiem saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi, jo īpaši pirms Eurojust izstrādā iekšējos noteikumus attiecībā uz pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi.

3.   EDAU saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2018/1725 kā arī ņemot vērā ietekmi uz dalībvalstīs veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, var:

a)

sniegt konsultācijas datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu;

b)

ja, ir pārkāpti noteikumi, kas regulē personas datu apstrādi, nodot lietu Eurojust un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus minētā pārkāpuma novēršanai un datu subjektu aizsardzības uzlabošanai;

c)

apspriesties ar Eurojust gadījumos, kad pieprasījumi izmantot konkrētas tiesības saistībā ar operatīvajiem personas datiem ir atteikti, pārkāpjot šīs regulas 31, 32. vai 33. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 77.–82. pantu vai 84. pantu;

d)

izteikt brīdinājumu Eurojust;

e)

uzdot Eurojust veikt to operatīvo personas datu labošanu, ierobežošanu vai dzēšanu, ko Eurojust ir apstrādājusi, pārkāpjot noteikumus, kas regulē operatīvo personas datu apstrādi, un paziņot par šādām darbībām trešām personām, kurām šādi dati ir izpausti, ar noteikumu, ka tas netraucē izpildīt Eurojust uzdevumus, kas izklāstīti 2. pantā;

f)

nodot jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) saskaņā ar LESD izklāstītajiem nosacījumiem;

g)

iesaistīties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa.

4.   EDAU ir piekļuve operatīvajiem personas datiem, ko apstrādā Eurojust, un tās telpām, ciktāl tas vajadzīgs viņa uzdevumu izpildei.

5.   EDAU izstrādā gada pārskatu par Eurojust uzraudzības darbībām. Šāds ziņojums veido daļu no EDAU gada pārskata, kas ir minēts Regulas (ES) 2018/1725 60. pantā. Valsts uzraudzības iestādes tiek aicinātas izteikt apsvērumus par šo pārskatu, pirms tas kļūst par daļu no EDAU gada pārskata, kas ir minēts Regulas (ES) 2018/1725 60. pantā. EDAU rūpīgi ņem vērā valsts uzraudzības iestāžu izteiktos apsvērumus un jebkurā gadījumā gada pārskatā atsaucas uz tiem.

6.   Eurojust sadarbojas ar EDAU savu uzdevumu izpildē pēc viņa pieprasījuma.

41. pants

EDAU dienesta noslēpums

1.   Esot amatā un arī pēc pilnvaru termiņa beigām, EDAU un viņa darbiniekiem ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko viņi ir ieguvuši, pildot savus dienesta pienākumus.

2.   EDAU, īstenojot savas uzraudzības pilnvaras, ir pienākums maksimāli ievērot konfidencialitāti tiesas izmeklēšanas un kriminālprocesu jautājumos saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.

42. pants

EDAU un valstu uzraudzības iestāžu sadarbība

1.   EDAU rīkojas ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja EDAU vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības dalībvalstu praksē vai, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, izmantojot Eurojust sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu.

3.   EDAU pastāvīgi pilnībā informē valsts uzraudzības iestādes par visiem jautājumiem, kuri tās tieši ietekmē vai kā citādi uz tām attiecas. Pēc vienas vai vairāku valsts uzraudzības iestāžu lūguma EDAU tās informē par konkrētiem jautājumiem.

4.   Gadījumos, kas attiecas uz datiem, kuru izcelsmes vieta ir viena vai vairākas dalībvalstis, tostarp gadījumos, kas minēti 43. panta 3. punktā, EDAU apspriežas ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm. EDAU nepieņem lēmumu par turpmāku īstenojamu pasākumu, pirms minētās valsts uzraudzības iestādes EDAU noteiktā termiņā nav informējušas EDAU par savu nostāju. Minētais termiņš nav īsāks par vienu mēnesi un nav garāks par trim mēnešiem. EDAU rūpīgi ņem vērā attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu nostāju. Ja EDAU plāno rīkoties atšķirīgi no minēto iestāžu paustās nostājas, viņš tās par to informē un pamato savu rīcību un nosūta lietu izskatīšanai Eiropas Datu aizsardzības padomei.

Gadījumos, kurus EDAU uzskata par ārkārtīgi steidzamiem, viņš var nolemt rīkoties tūlīt. Šādos gadījumos EDAU nekavējoties informē attiecīgās valsts uzraudzības iestādes un motivē konkrētās situācijas steidzamību un pamato īstenoto pasākumu.

5.   Valsts uzraudzības iestādes pastāvīgi informē EDAU par jebkādām darbībām, ko tās saskaņā ar šo regulu veic, kad dalībvalstis pārsūta, izgūst vai kā citādi dara zināmus operatīvos personas datus.

43. pants

Tiesības iesniegt sūdzību EDAU attiecībā uz operatīvajiem personas datiem

1.   Ikvienam datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību EDAU, ja viņš uzskata, ka ar viņu saistītu operatīvu personas datu apstrāde, ko veic Eurojust, neatbilst šai regulai vai Regulai (ES) 2018/1725.

2.   Ja sūdzība ir saistīta ar lēmumu, kas minēts šīs regulas 31., 32. vai 33. pantā vai Regulas (ES) 2018/1725 80., 81. vai 82. pantā, EDAU apspriežas ar valstu uzraudzības iestādēm vai kompetento tiesas iestādi dalībvalstī, kas ir sniegusi datus, vai tieši iesaistīto dalībvalsti. EDAU, pieņemot savu lēmumu, kas var ietvert arī atteikumu darīt zināmu jebkādu informāciju, ņem vērā valsts uzraudzības iestādes vai kompetentas tiesas iestādes atzinumu.

3.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eurojust sniegusi dalībvalsts, EDAU un tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kura ir sniegusi datus, katram darbojoties savas attiecīgās kompetences ietvaros, nodrošina, lai nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz datu apstrādes likumību tiktu veiktas pareizi.

4.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eurojust ir sniegušas Savienības struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, vai tādu datu apstrādi, kurus Eurojust ir izguvusi no publiski pieejamiem avotiem, EDAU nodrošina, lai Eurojust pareizi veiktu nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz datu apstrādes likumību.

5.   EDAU informē datu subjektu par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu, kā arī par tiesību aizsardzības iespēju, griežoties tiesā, saskaņā ar 44. pantu.

44. pants

Tiesības uz EDAU lēmumu pārbaudi tiesā

Prasības par EDAU lēmumiem attiecībā uz operatīvajiem personas datiem ceļ Eiropas Savienības Tiesā.

45. pants

Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.   Eurojust operatīvos personas datus apstrādā tādā veidā, lai varētu noteikt, kura iestāde ir sniegusi datus vai no kurienes dati ir izgūti.

2.   Atbildība par to operatīvo personas datu precizitāti tiek noteikta:

a)

Eurojust attiecībā uz operatīvajiem personas datiem, ko ir sniegusi dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, ja sniegtie dati Eurojust datu apstrādes laikā ir mainīti;

b)

dalībvalstij vai Savienības iestādei, birojam, struktūrai vai aģentūrai, kas sniegusi datus Eurojust, ja iesniegtie dati Eurojust datu apstrādes laikā nav mainīti;

c)

Eurojust attiecībā uz operatīvajiem personas datiem, ko ir sniegušas trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, kā arī operatīvajiem personas datiem, ko Eurojust ir izguvusi no publiski pieejamiem avotiem.

3.   Atbildība par atbilstību Regulai (ES) 2018/1725 attiecībā uz administratīvajiem personas datiem un pa atbilstību šai regulai un Regulas (ES) 2018/1725 3. pantam un IX nodaļai attiecībā uz operatīvajiem personas datiem tiek noteikta Eurojust.

Atbildība par to operatīvo personas datu nosūtīšanas likumību tiek noteikta:

a)

ja dalībvalsts ir nosūtījusi attiecīgos operatīvās personas datus Eurojust, minētajai dalībvalstij;

b)

Eurojust, ja tā ir sniegusi attiecīgos operatīvos personas datus dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

4.   Ņemot vērā citus šīs regulas noteikumus, Eurojust ir atbildīga par visiem datiem, ko tā apstrādā.

46. pants

Atbildība par datu neatļautu vai nepareizu apstrādi

1.   Saskaņā ar LESD 340. pantu Eurojust ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies Eurojust veiktas neatļautas vai nepareizas datu apstrādes dēļ.

2.   Sūdzības pret Eurojust, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto atbildību, izskata Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 268. pantu.

3.   Katra dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies dalībvalsts veiktas Eurojust nosūtītu datu neatļautas vai nepareizas apstrādes dēļ.

V NODAĻA

ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

I IEDAĻA

Vispārīgie noteikumi

47. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Ciktāl tas nepieciešams uzticēto uzdevumu veikšanai, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajiem mērķiem, kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 52. pantā minēto sadarbības stratēģiju.

2.   Ciktāl tas svarīgi Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā jebkādus ierobežojumus, ievērojot 21. panta 8. punktu un 76. pantu, Eurojust var ar šā panta 1. punktā minētajām vienībām tieši apmainīties ar visu informāciju, izņemot personas datus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētajiem mērķiem Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām vienībām. Šādas sadarbības vienošanās neveido pamatu personas datu apmaiņas atļaušanai, un tās neuzliek Savienībai vai tās dalībvalstīm saistības.

4.   Eurojust var saņemt un apstrādāt personas datus, kas saņemti no 1. punktā minētajām struktūrām, ciktāl tas nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

5.   Eurojust personas datus nosūta Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām tikai tad, ja tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei un saskaņā ar 55. un 56. pantu. Ja pārsūtamos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eiropols saņem attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu šajā dalībvalstī, ja vien dalībvalsts šādai tālākai pārsūtīšanai nav devusi iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu jebkurā brīdī var atcelt.

6.   Ja dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas ir saņēmušas personas datus no Eurojust, tādu datu tālāka pārsūtīšana trešām personām ir aizliegta, ja vien nav izpildīti visi no šiem nosacījumiem:

a)

Eurojust ir saņēmusi iepriekšēju piekrišanu no tās dalībvalsts, kas datus ir sniegusi;

b)

Eurojust ir skaidri devusi savu piekrišanu pēc konkrētās lietas apstākļu apsvēršanas;

c)

tālāka pārsūtīšana ir tikai attiecībā uz konkrētu mērķi, kurš nav nesavienojams ar mērķi, kuram dati tika nosūtīti.

II IEDAĻA

attiecības ar partneriem savienībā

48. pants

Sadarbība ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citiem Savienības tīkliem, kas iesaistīti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās

1.   Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkls, pamatojoties uz konsultācijām un papildināmību, savstarpēji uztur privileģētas attiecības jo īpaši starp valsts pārstāvi, tās pašas dalībvalsts kā valsts pārstāvja Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem, kā arī Eurojust valsts korespondentiem un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

a)

katrā atsevišķā gadījumā valsts pārstāvji informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu pārstāvjus par visām lietām, kuras, viņuprāt, labāk varētu risināt tīkls;

b)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāts ir Eurojust personāla daļa. Tas darbojas kā atsevišķa vienība. Tas var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai, tostarp lai segtu tīkla plenārsēžu izmaksas;

c)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu pārstāvjus katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt apmeklēt Eurojust sanāksmes;

d)

Nosakot, vai pieprasījums saskaņā ar 20. panta 7. punkta b) apakšpunktu būtu jāizskata ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību, Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls var izmantot Eurojust valsts koordinācijas sistēmu.

2.   Kopējo izmeklēšanas grupu tīkla sekretariāts un tā tīkla sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI, ir daļa no Eurojust personāla. Minētie sekretariāti darbojas kā atsevišķas vienības. Tie var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu izpildei. Eurojust nodrošina tīklu sekretariātu koordināciju. Šo punktu piemēro jebkura attiecīga tīkla sekretariātam, kas iesaistīts tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, attiecībā uz kurām Eurojust ir jāsniedz atbalsts sekretariāta veidā. Eurojust var sniegt atbalstu attiecīgiem Eiropas tīkliem un struktūrām, kas ir iesaistīti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot Eurojust mītnē izvietotu sekretariātu.

3.   Ar Lēmumu 2008/852/TI izveidotais tīkls var lūgt Eurojust, lai tā nodrošina tīkla sekretariātu. Ja ir izteikts šāds lūgums, piemēro 2. punktu.

49. pants

Attiecības ar Eiropolu

1.   Eurojust veic visus attiecīgos pasākumus, lai Eiropolam tā pilnvaru ietvaros uz sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pamata būtu netieša piekļuve informācijai, kas ir sniegta Eurojust, neskarot ierobežojumus, ko ir norādījusi dalībvalsts, Savienības struktūras, birojs vai aģentūra, trešās valstis vai starptautiskā organizācija, kas sniedza attiecīgo informāciju. Informācijas atrašanas gadījumā Eurojust sāk procedūru, kas dod iespēju apmainīties ar atrasto informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts, Savienības struktūras, biroja vai aģentūras, trešās valsts vai starptautiskās organizācijas lēmumu, kas Eurojust ir sniegusi informāciju.

2.   Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. punktu veic tikai nolūkā noteikt, vai Eiropolā pieejamā informācija atbilst Eurojust apstrādātai informācijai.

3.   Eurojust ļauj veikt meklēšanu saskaņā ar 1. punktu tikai pēc tam, kad no Eiropola ir saņemta informācija, attiecībā uz kuru Eiropola darbinieki ir pilnvaroti veikt minēto meklēšanu.

4.   Ja Eurojust informācijas apstrādes darbību laikā attiecībā uz atsevišķu izmeklēšanu Eurojust vai dalībvalsts konstatē koordinācijas, sadarbības vai atbalsta nepieciešamību atbilstīgi Eiropola pilnvarām, Eurojust paziņo par to Eiropolam un sāk procedūru informācijas apmaiņai saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedz informāciju. Šādā gadījumā Eurojust konsultējas ar Eiropolu.

5.   Eurojust veido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropolu, ciktāl tas ir nepieciešams abu minēto aģentūru uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no darba dubultošanas.

Minētajā nolūkā Eiropola izpilddirektors un Eurojust priekšsēdētājs regulāri tiekas, lai izskatītu abas puses interesējošus jautājumus.

6.   Eiropols ievēro jebkādus vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi vai izmantošanu, ko norādījušas dalībvalstis, Savienības struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas attiecībā uz informāciju, ko tas ir sniedzis.

50. pants

Attiecības ar EPPO

1.   Eurojust izveido un uztur ciešas attiecībās ar EPPO, kas balstītas uz savstarpēju sadarbību to attiecīgo pilnvaru un kompetenču ietvaros un izmantojot operatīvās, administratīvās un pārvaldības saiknes to starpā, kā noteikts šajā pantā. Minētajā nolūkā Eurojust priekšsēdētājs un Eiropas Ģenerālprokurors regulāri tiekas, lai apspriestu abpusēji svarīgus jautājumus. Viņi tiekas pēc Eurojust priekšsēdētaja vai Eiropas Ģenerālprokurora pieprasījuma.

2.   Eurojust atbalsta pieprasījumus, ko iesniegusi EPPO, izskata bez kavēšanās un vajadzības gadījumā ar šādiem lūgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu saņemti no valsts iestādes, kura ir kompetenta tiesu sadarbības jautājumos.

3.   Kad vien nepieciešams atbalstīt sadarbību, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu, Eurojust izmanto Eurojust valsts koordinācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar 20. pantu, kā arī attiecības, ko Eurojust izveidojusi ar trešām valstīm, tostarp tiesnešus koordinatorus.

4.   Operatīvos jautājumos, kas saistīti ar EPPO kompetenci, Eurojust informē un vajadzības gadījumā iesaista to savās darbībās saistībā ar pārrobežu lietām, tostarp:

a)

saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem apmainoties ar informāciju par tās lietām, tostarp personas datiem;

b)

lūdzot EPPO sniegtu atbalstu.

5.   Eurojust ir netieša piekļuve informācijai EPPO Lietu pārvaldības sistēmā uz sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pamata. Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko Lietu pārvaldības sistēmā ievadījusi EPPO, un datiem, kas ir Eurojust rīcībā, par informācijas sakritības faktu paziņo gan Eurojust, gan EPPO, kā arī tai dalībvalstij, kura sniedza datus Eurojust. Eurojust veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu EPPO netieši piekļūt informācijai Eurojust Lietu pārvaldības sistēmā uz sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pamata.

6.   EPPO var paļauties uz Eurojust administrācijas atbalstu un resursiem. Minētajā nolūkā Eurojust var sniegt EPPO pakalpojumus, kas ir kopējās interesēs. Detaļas reglamentē ar vienošanos.

51. pants

Attiecības ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām

1.   Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Tiesisko mācību tīklu.

2.   OLAF palīdz Eurojust koordinācijas darbā attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību atbilstoši savām pilnvarām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

3.   Eiropas Robežu un krasta apsardze sekmē Eurojust darbu, tostarp nosūtot nepieciešamo informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar tās pilnvarām un uzdevumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624 (21) 8. panta 1. punkta m) apakšpunktam, jebkādu ar to saistīto personas datu apstrādi, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardze, reglamentē Regula (ES) 2018/1725.

4.   Informācijas saņemšanai un nosūtīšanai starp Eurojust un OLAF un neskarot šīs regulas 8. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvjus uzskata par dalībvalstu kompetentajām amatpersonām vienīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 mērķiem. Informācijas apmaiņa starp OLAF un valsts pārstāvjiem neskar pienākumus sniegt informāciju citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu.

III IEDAĻA

starptautiskā sadarbība

52. pants

Attiecības ar trešo valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām

1.   Eurojust var veidot un uzturēt sadarbību ar trešo valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

Minētajā nolūkā Eurojust, saskaņojot ar Komisiju, ik pēc četriem gadiem izstrādā sadarbības stratēģiju, kurā precizē tās trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ar kurām ir operatīva nepieciešamība sadarboties.

2.   Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās ar 38. panta 1. punktā minētājām iestādēm.

3.   Eurojust var izraudzīties kontaktpunktus trešās valstīs ar attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu, lai veicinātu sadarbību saskaņā ar Eurojust darbības vajadzībām.

53. pants

Tiesneši koordinatori, kas norīkoti uz trešām valstīm

1.   Lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm lietās, kurās Eurojust saskaņā ar šo regulu sniedz palīdzību, Kolēģija var norīkot uz trešo valsti tiesnešus koordinatorus, ievērojot ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm noslēgto sadarbības vienošanos, kā minēts 47. panta 3. punktā.

2.   Tiesnešu koordinatoru uzdevumos ietilpst jebkādas darbības, kas paredzētas, lai sekmētu un paātrinātu jebkādas tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās formas, jo īpaši izveidojot tiešus sakarus ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm. Tiesnešu koordinatori, pildot savus pienākumus, ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm var apmanīties ar operatīviem personas datiem saistībā ar uzdevumu izpildi saskaņā ar 56. pantu.

3.   Tiesnesim koordinatoram, kas minēts 1. punktā, ir pieredze darbā Eurojust un atbilstīgām zināšanām tiesu iestāžu sadarbības un Eurojust darbības jomā. Lai Eurojust vārdā norīkotu tiesnesi koordinatoru, pirms tam ir jāsaņem tiesneša un viņa dalībvalsts piekrišana.

4.   Ja Eurojust norīkotais tiesnesis koordinators ir izvēlēts no valsts pārstāvju, pārstāvja vietnieku vai palīgu vidus:

a)

attiecīgā dalībvalsts atrod viņa aizvietotāju valsts pārstāvja, pārstāvja vietnieka vai palīga amatā;

b)

beidzas viņa pilnvaras, kas viņam bija piešķirtas saskaņā ar 8. pantu.

5.   Neskarot Civildienesta noteikumu 110. pantu, Kolēģija izstrādā noteikumus un nosacījumus par tiesnešu koordinatoru norīkošanu, tostarp par viņu atalgojuma līmeni. Šajā sakarā Kolēģija, konsultējoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

6.   Eurojust norīkoto tiesnešu koordinatoru darbību uzrauga EDAU. Tiesneši koordinatori iesniedz ziņojumu Kolēģijai, kas gada pārskatā atbilstīgā veidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par viņu darbību. Tiesneši koordinatori informē valsts pārstāvjus un kompetentās valsts iestādes par visām lietām, kas attiecas uz viņu dalībvalsti.

7.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un tiesneši koordinatori, kas minēti 1. punktā, var izveidot tiešus savstarpējus sakarus. Tādā gadījumā tiesnesis koordinators informē attiecīgo valsts pārstāvi par šādiem sakariem.

8.   Šā panta 1. punktā minētiem tiesnešiem koordinatoriem ir piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai.

54. pants

Tiesu iestāžu sadarbības lūgumi trešām valstīm un no tām

1.   Ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu Eurojust var koordinēt trešās valsts izdotu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja ir vajadzīga šādu lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs vienas un tās pašas izmeklēšanas ietvaros. Minētos lūgumus Eurojust var nosūtīt arī valsts kompetentā iestāde.

2.   Neatliekamos gadījumos un saskaņā ar 19. pantu KDR var saņemt un nosūtīt lūgumus, kas minēti šā panta 1. punktā un ja tos izdevusi trešā valsts, kas ir noslēgusi sadarbības nolīgumu vai sadarbības vienošanos ar Eurojust.

3.   Neskarot 3. panta 5. punktu, ja kāda iesaistītā dalībvalsts ir izdevusi tiesu iestāžu sadarbības lūgumus, kas attiecas uz vienu un to pašu izmeklēšanu un kas jāizpilda trešā valstī, Eurojust veicina tiesu iestāžu sadarbību ar attiecīgo trešo valsti.

IV IEDAĻA

Personas datu pārsūtīšana

55. pants

Operatīvo personas datu nosūtīšana Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

1.   Ievērojot visus citus šajā regulā, jo īpaši 21. panta 8. punktā, 47. panta 5. punktā un 76. pantā minētos ierobežojumus, Eurojust operatīvos personas datus vienkārši nosūta citai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai tad, ja šie dati ir nepieciešami citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetencē ietilpstošo uzdevumu likumīgai izpildei.

2.   Ja operatīvos personas datus nosūta pēc citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, gan pārzinis, gan saņēmējs uzņemas atbildību par minētās sūtīšanas likumību.

Eurojust ir jāpārbauda citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetence un provizoriski jāizvērtē operatīvo personas datu sūtīšanas nepieciešamība. Ja rodas šaubas par nosūtīšanas nepieciešamību, Eurojust pieprasa no saņēmēja papildu informāciju.

Cita Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nodrošina to, ka vēlāk var pārbaudīt operatīvo personas datu sūtīšanas nepieciešamību.

3.   Cita Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra apstrādā operatīvos personas datus tikai tādā nolūkā, kādā tie ir sūtīti.

56. pants

Operatīvo personas datu pārsūtīšanas vispārējie principi trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus un pārējos šīs regulas noteikumus, var nosūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

nosūtīšana ir nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai;

b)

iestāde trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai nosūta operatīvos personas datus, ir kompetenta tiesībaizsardzības un krimināltiesību jautājumos;

c)

ja saskaņā ar šo pantu nosūtāmos operatīvos personas datus dalībvalsts ir nosūtījusi vai darījusi pieejamus Eurojust, tā no minētās dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem saņem iepriekšēju atļauju nosūtīšanai, ja vien minētā dalībvalsts nav atļāvusi šādas nosūtīšanas vispārīgi vai ar konkrētiem nosacījumiem;

d)

ja trešā valsts vai starptautiska organizācija datus tālāk nosūta citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, Eurojust sūtītājai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai pieprasa iegūt iepriekšēju Eurojust atļauju minētajai tālākai nosūtīšanai.

Eurojust sniedz d) punktā minēto atļauju tikai pēc tam, kad saņēmusi datu izcelsmes dalībvalsts iepriekšēju atļauju un kad tā pienācīgi ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagumu, nolūku, kādā operatīvie personas dati sākotnēji tika nosūtīti, un personas datu aizsardzības līmeni trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai operatīvie personas dati jānosūta tālāk.

2.   Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tikai tad, ja tiek ievēroti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

Komisija, ievērojot 57. pantu, ir nolēmusi, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, vai, ja šāda lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav, ir sniegtas vai pastāv atbilstošas garantijas saskaņā ar 58. panta 1 apakšpunktu, vai, ja nav nedz lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, nedz arī šādu atbilstošu garantiju, tad piemēro atkāpi īpašās situācijās saskaņā ar 59. panta 1. apakšpunktu;

b)

sadarbības nolīgums, kas atļauj operatīvo datu apmaiņu, ir noslēgts pirms 2019. gada 12. decembra starp Eurojust un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 26.a pantu; vai

c)

starptautisku nolīgums ir noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantu, kas sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

3.   Sadarbības vienošanās, kas minētās 47. panta 3. punktā, var izmantot, lai noteiktu kārtību šā panta 2. punktā minēto nolīgumu vai atbilstības lēmumu īstenošanai.

4.   Eurojust neatliekamos gadījumos var nosūtīt operatīvos personas datus bez dalībvalsts iepriekšējas atļaujas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu. Eurojust tā rīkojas tikai tad, ja operatīvo personas datu nosūtīšana ir nepieciešama, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai vai kādas dalībvalsts būtiskām interesēm, un ja nav iespējams laikus iegūt iepriekšēju atļauju. Nekavējoties tiek informēta iestāde, kas ir atbildīga par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu.

5.   Dalībvalstis un Savienības institūcijas, iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nenosūta tālāk no Eurojust saņemtos operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Izņēmuma kārtā tās var veikt šādu nosūtīšanu, ja Eurojust to ir atļāvusi pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagumu, nolūku, kādā operatīvie personas dati sākotnēji tika nosūtīti, un personas datu aizsardzības līmeni trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai operatīvie personas dati tiek nosūtīti tālāk.

6.   Šīs regulas 57., 58. un 59. pantu piemēro, lai nodrošinātu, ka nemazinās ar šo regulu un Savienības tiesību aktiem nodrošinātais fizisku personu aizsardzības līmenis.

57. pants

Nosūtīšana, pamatojoties uz atbilstības lēmumu

Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai, ja Komisija saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu ir nolēmusi, ka trešā valsts, teritorija vai viens vai vairāki sektori minētajā trešā valstī, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina atbilstošu aizsardzības līmeni.

58. pants

Nosūtīšana, kurai piemērojamas atbilstošas garantijas

1.   Ja nav atbilstības lēmuma, Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai, ja:

a)

juridiski saistošā instrumentā ir paredzētas pienācīgas garantijas attiecībā uz operatīvo personas datu aizsardzību vai

b)

Eurojust ir izvērtējusi visus apstākļus saistībā ar operatīvo personas datu nosūtīšanu un ir secinājusi, ka pastāv atbilstošas garantijas attiecībā uz operatīvo personas datu aizsardzību.

2.   Eurojust informē EDAU par 1. punkta b) apakšpunktā minētās nosūtīšanas kategorijām.

3.   Ja nosūtīšana balstās uz 1. punkta b) apakšpunktu, šādu nosūtīšanu dokumentē, un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu EDAU. Dokumentācijā ietver nosūtīšanas datuma un laika ierakstu un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.

59. pants

Atkāpes īpašās situācijās

1.   Ja nav atbilstības lēmuma vai ja nav pienācīgu garantiju, ievērojot 58. pantu, Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai tikai ar nosacījumu, ka nosūtīšana ir vajadzīga:

a)

lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas vitālas intereses;

b)

lai pasargātu datu subjekta leģitīmās intereses;

c)

lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai dalībvalstī vai trešā valstī; vai

d)

atsevišķos gadījumos, lai veiktu Eurojust uzdevumus, ja vien Eurojust nekonstatē, ka nosūtīšanas gadījumā attiecīgā datu subjekta pamattiesības un pamatbrīvības ir svarīgākas par sabiedrības interesēm.

2.   Ja nosūtīšana balstās uz 1. punktu, šādu nosūtīšanu dokumentē un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu EDAU. Dokumentācijā ietver nosūtīšanas datuma un laika ierakstu un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

60. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, sagatavo visu Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmi, un to iekļauj Eurojust budžetā.

2.   Eurojust budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Eurojust ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā;

b)

jebkādas dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas;

c)

maksas par publikācijām un visiem Eurojust sniegtajiem pakalpojumiem;

d)

ad-hoc dotācijas.

4.   Eurojust izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas, tostarp finansējumu kopējām izmeklēšanas grupām.

61. pants

Budžeta izveide

1.   Administratīvais direktors katru gadu sagatavo Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to Valdei. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citus Savienības tīklus, kas piedalās 48. pantā minētajā tiešu iestāžu sadarbībā krimināllietās, savlaicīgi pirms tāmes nosūtīšanas Komisijai informē par tām daļām, kas attiecas uz to darbību.

2.   Valde uz minētā tāmes projekta pamata pārskata provizorisku Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, kuru tā nosūta Kolēģijai pieņemšanai.

3.   Eurojust provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu vēlākais līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Komisijai. Eurojust tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietverts štatu saraksta projekts, līdz tā paša gada 31. martam nosūta Komisijai.

4.   Komisija tāmi līdz ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas Savienības iemaksai, kas piešķirama Eurojust.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štatu sarakstu. Eurojust budžetu pieņem Kolēģija. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā Kolēģija Eurojust budžetu attiecīgi koriģē.

8.   Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 1271/2013 (22) 88. pantu piemēro jebkādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz Eurojust budžetu.

62. pants

Budžeta izpilde

Administratīvais direktors darbojas kā Eurojust kredītrīkotājs un izpilda Eurojust budžetu saskaņā ar savu atbildību budžetā atļautajās robežās.

63. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Eurojust grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam (N+1 gads) nosūta provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Eurojust līdz N+1 gada 31. martam nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eurojust provizoriskos pārskatus par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.   Pēc katra finanšu gada Revīzijas palāta vēlākais līdz N + 1 gada 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. panta 1. punktu izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.

5.   Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, administratīvais direktors saskaņā ar savu atbildību sagatavo Eurojust galīgo pārskatu un iesniedz to Valdei atzinuma sniegšanai.

6.   Valde sniedz atzinumu par Eurojust galīgo pārskatu.

7.   Administratīvais direktors līdz N+1 gada 1. jūlijam galīgo pārskatu par N gadu kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.   Līdz N+1 gada 15. novembrim galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Administratīvais direktors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai iesniedz atbildi uz apsvērumiem. Minēto atbildi administratīvais direktors nosūta arī Valdei un Komisijai.

10.   Administratīvais direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

11.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

12.   Eurojust budžeta izpildi apstiprina Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Padomes ieteikumu, saskaņā ar procedūru, kas ir salīdzināma ar LESD 319. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 260., 261. un 262. pantā paredzēto procedūru, un pamatojoties uz Revīzijas palātas revīzijas ziņojumu.

Ja Eiropas Parlaments atsakās apstiprināt budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, administratīvo direktoru aicina izklāstīt savu nostāju Kolēģijai, kura pieņem galīgo lēmumu par administratīvā direktora nostāju, ņemot vērā apstākļus.

64. pants

Finanšu noteikumi

1.   Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie finanšu noteikumi saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eurojust darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

Attiecībā uz kopēju izmeklēšanas grupu darbībām sniedzamo finansiālo atbalstu Eurojust un Eiropols kopīgi paredz noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem izskatāmi pieteikumi šādam atbalstam.

2.   Eurojust var piešķirt dotācijas uzdevumu izpildei, kas saistīti ar 4. panta 1. punktu. Dotācijas uzdevumiem saistībā ar 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu var piešķirt dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

VII NODAĻA

PERSONĀLA NOTEIKUMI

65. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Uz Eurojust personālu attiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā arī noteikumi, kas pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Eurojust personālu veido darbinieki, kas pieņemti darbā saskaņā ar noteikumiem un regulējumu, ko piemēro Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ņemot vērā visus Civildienesta noteikumu 27. pantā minētos kritērijus, tostarp attiecībā uz viņu ģeogrāfisko sadalījumu.

66. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

1.   Eurojust papildus savam personālam var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kuri nav pieņemti darbā Eurojust.

2.   Kolēģija pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu darbam Eurojust un citu darbinieku izmantošanu, jo īpaši, lai nepieļautu iespējamus interešu konfliktus.

3.   Eurojust īsteno nepieciešamos administratīvos pasākumus, cita starpā apmācību un preventīvas stratēģijas, nolūkā nepieļaut interešu konfliktus, tostarp interešu konfliktus attiecībā uz jautājumiem, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas.

VIII NODAĻA

NOVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA

67. pants

Savienības iestāžu un valstu parlamentu iesaistīšana

1.   Eurojust nosūta savus gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem, kas var sniegt apsvērumus un secinājumus.

2.   Pēc tā ievēlēšanas jaunievēlētais Eurojust priekšsēdētājs nāk klajā ar paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai vai kompetentajām komitejām un atbild uz tās vai to locekļu jautājumiem. Apspriešana ne tieši, ne netieši neattiecas uz konkrētām darbībām, kas veiktas saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.

3.   Eurojust priekšsēdētājs reizi gadā piedalās Eurojust darbību kopīgā izvērtēšanā, ko veic Eiropas Parlaments un valstu parlamenti starpparlamentārās komiteju sanāksmes ietvaros, kā arī lai apspriestu Eurojust pašreizējās darbības un iesniegtu tās gada pārskatu vai citus svarīgus Eurojust dokumentus.

Apspriešana tieši vai netieši neattiecas uz konkrētām darbībām, kas veiktas saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.

4.   Papildus citiem šajā regulā izklāstītajiem informēšanas un apspriešanās pienākumiem Eurojust informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un attiecīgajās oficiālajās valodās – valstu parlamentiem:

a)

Eurojust izstrādātu vai pasūtītu pētījumu un stratēģisko projektu rezultātus;

b)

šīs regulas 15. pantā minētos plānošanas dokumentus;

c)

sadarbības vienošanās, kas noslēgtas ar trešām personām.

68. pants

Atzinumi par ierosinātajiem tiesību aktiem

Komisija un dalībvalstis, īstenojot savas tiesības, kuru pamatā ir LESD 76. panta b) punkts, var lūgt Eurojust atzinumu par visiem ierosinātajiem tiesību aktiem, kas minēti LESD 76. pantā.

69. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Līdz 2024. gada 13. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt šīs regulas īstenošanas un ietekmes, un Eurojust un tās darba prakses efektivitātes un lietderības izvērtējumu. Izvērtējumā uzklausa Kolēģiju. Izvērtējumā jo īpaši var pievērst uzmanību iespējamajai vajadzībai grozīt Eurojust pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.   Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, Padomei un Kolēģijai. Novērtējuma konstatējumus publisko.

IX NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

70. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Eurojust un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

71. pants

Valodu lietošanas kārtība

1.   Eurojust piemēro Padomes Regulu Nr. 1 (23).

2.   Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Eurojust iekšējo kārtību valodu lietošanai.

3.   Eurojust darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (24), ja vien nav nepieciešams rast citu risinājumu Tulkošanas centra nepieejamības dēļ.

72. pants

Konfidencialitāte

1.   Valsts pārstāvji, to vietnieki un palīgi, kas minēti 7. pantā, Eurojust darbinieki, valsts korespondenti, norīkotie valsts eksperti, tiesneši koordinatori, datu aizsardzības speciālists un EDAU biroja locekļi un darbinieki ir saistīti ar pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.

2.   Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām un iestādēm, kas sadarbojas ar Eurojust.

3.   Konfidencialitātes ievērošanas pienākums paliek spēkā arī pēc atbrīvošanas no amata un darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbības izbeigšanas.

4.   Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visu Eurojust saņemto vai apmainīto informāciju, ja vien šī informācija jau nav likumīgi publiskota vai pieejama sabiedrībai.

73. pants

Valsts procesu konfidencialitātes nosacījumi

1.   Neskarot 21. panta 3. punktu, ja informāciju saņem vai ar to apmainās ar Eurojust starpniecību, informāciju sniegušās dalībvalsts iestāde var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem paredzēt nosacījumus par to, kā saņēmēja iestāde minēto informāciju izmanto valsts procesos.

2.   Informāciju saņēmušās dalībvalsts iestādei 1. punktā minētie nosacījumi ir saistoši.

74. pants

Pārredzamība

1.   Eurojust rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (25).

2.   Valde sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes datuma sagatavo sīki izklāstītus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu, lai Kolēģija tos pieņemtu.

3.   Par Lēmumiem, ko Eurojust ir pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.   Eurojust savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu sarakstu un Valdes sanāksmju rezultātu apkopojumus. Minēto apkopojumu publicēšanu uz laiku vai pastāvīgi atceļ vai ierobežo, ja šāda publicēšana varētu apdraudēt Eurojust uzdevumu veikšanu, ņemot vērā tā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un Eurojust operatīvo raksturu.

75. pants

OLAF un Revīzijas palāta

1.   Lai saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 veicinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā Eurojust pievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(26), Eurojust pieņem attiecīgus noteikumus, ko piemēro visiem valsts pārstāvjiem, to vietniekiem un palīgiem, visiem norīkotajiem valsts ekspertiem un visiem Eurojust darbiniekiem, izmantojot minētā Nolīguma pielikumā sniegto paraugu.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eurojust ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (27) ar mērķi noteikt, vai saistībā ar Eurojust izdevumiem ir bijuši pārkāpumi, kas apdraud Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības vienošanās ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos Eurojust ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajām kompetencēm.

5.   Eurojust personāls, administratīvais direktors un Kolēģijas un Valdes locekļi nekavējoties un nebaidoties par amata zaudēšanu atklāj OLAF un EPPO visas aizdomas par viņu attiecīgajā kompetences jomā veiktu nepareizu vai nelikumīgu darbību, ko viņi pamanījuši, pildot savus amata pienākumus vai īstenojot pilnvaras.

76. pants

Noteikumi par sensitīvas neklasificētas informācijas un klasificētas informācijas aizsardzību

1.   Eurojust paredz iekšējus noteikumus par informācijas apstrādi un konfidencialitāti un par sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp šādas informācijas izveidi un apstrādi Eurojust.

2.   Eurojust paredz iekšējus noteikumus par ES klasificētas informācijas aizsardzību, kuri atbilst Padomes Lēmumam 2013/488/ES (28), lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni šādai informācijai.

77. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Eurojust administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

78. pants

Atbildība, kas nav atbildība par datu neatļautu vai nepareizu apstrādi

1.   Eurojust līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Eurojust noslēgtā līgumā.

3.   Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, un neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 46. pantu atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Eurojust vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus.

4.   Turklāt 3. punkts attiecas uz kaitējumu, kas radies valsts pārstāvja, tā vietnieka vai palīga kļūdas dēļ, veicot savus pienākumus. Tomēr, kad viņš darbojas, pamatojoties uz pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 8. pantu, viņa dalībvalsts atmaksā Eurojust summas, ko Eurojust samaksājusi, lai atlīdzinātu par šādu kaitējumu.

5.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija strīdos par 3. punktā minētā kaitējuma kompensāciju.

6.   Dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus saistībā ar Eurojust atbildību, kā minēts šajā pantā, nosaka ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (29).

7.   Eurojust darbinieku personisko atbildību pret Eurojust regulē piemērojamie noteikumi, kas izklāstīti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

79. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Eurojust mītne ir Hāgā, Nīderlandē.

2.   Nepieciešamie pasākumi attiecībā uz izmitināšanu, kas jānodrošina Eurojust Nīderlandē, un aprīkojumu, kas Nīderlandei ir jānodod Eurojust rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, kurus Nīderlandē piemēro administratīvajam direktoram, Kolēģijas locekļiem, Eurojust darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikti mītnes nolīgumā starp Eurojust un Nīderlandi, kas noslēgts pēc tam, kad ir saņemts Kolēģijas apstiprinājums.

80. pants

Pārejas pasākumi

1.   Eurojust, kas izveidota ar šo regulu, ir vispārējais tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus ir noslēgusi, uzņēmusies vai iegādājusies Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/TI.

2.   Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/TI, valsts pārstāvji, kurus katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar minēto lēmumu, uzņemas Eurojust valsts pārstāvju lomu saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā viņu pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi saskaņā ar šīs regulas 7. panta 5. punktu neatkarīgi no iepriekšējā pagarinājuma.

3.   Kad šī regula stājas spēkā, Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/TI, esošais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki uzņemas Eurojust priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku lomu saskaņā ar šīs regulas 11. pantu, kamēr beidzas viņu pilnvaru termiņš saskaņā ar minēto lēmumu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā viņus vienu reizi var ievēlēt atkārtoti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 4. punktu neatkarīgi no iepriekšējās atkārtotās ievēlēšanas.

4.   Saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 29. pantu pēdējais ieceltais administratīvais direktors uzņemas administratīvā direktora lomu saskaņā ar šīs regulas 17. pantu, kamēr beidzas viņa pilnvaru termiņš atbilstoši lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar minēto lēmumu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā minētā administratīvā direktora pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.   Šī regula neietekmē to nolīgumu spēkā esamību, kurus noslēdzis Eurojust, kas izveidots ar Lēmumu 2002/187/TI. Jo īpaši, visi Eurojust noslēgtie starptautiskie nolīgumi, kas stājušies spēkā pirms 2019. gada 12. decembra, paliek spēkā.

6.   Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2002/187/TI 35. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti lēmuma 36. pantā.

7.   Šī regula neietekmē darba līgumus, kas noslēgti saskaņā ar Lēmumu 2002/187/TI pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Datu aizsardzības uzraudzītājs, kas kā pēdējais ir iecelts amatā saskaņā ar minēta lēmuma 17. pantu, uzņemas Datu aizsardzības uzraudzītāja pienākumus saskaņā ar šīs regulas 36. punktu.

81. pants

Aizstāšana un atcelšana

1.   Lēmumu 2002/187/TI ar šo aizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, sākot no 2019. gada 12. decembra.

Lēmumu 2002/187/TI tādēļ atceļ, sākot no 2019. gada 12. decembra.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, atsauces uz 1. punktā minēto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

82. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Tā stājas spēkā, sākot no 2019. gada 12. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2018. gada 14. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

A. TAJANI

– Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

K. EDTSTADLER


(1)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 6. novembra lēmums.

(2)  Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2003/659/TI (2003. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu un ar kuru groza Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2008/852/TI (2008. gada 24. oktobris) par korupcijas apkarošanas kontaktpunktu tīklu (OV L 301, 12.11.2008., 38. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lpp.).

(11)  Padomes Kopējā nostāja 2005/69/TI (2005. gada 24. janvāris) par konkrētu datu apmaiņu ar Interpolu (OV L 27, 29.1.2005., 61. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.).

(13)  Padomes Vienotā rīcība 96/277/JHA (1996. gada 22. aprīlis) par sadarbības tiesnešu apmaiņu, lai uzlabotu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesisko sadarbību (OV L 105, 27.4.1996.,1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).

(18)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(19)  Padomes Lēmums 2005/671/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (OV L 253, 29.9.2005., 22. lpp.).

(20)  Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(22)  Komisijas Deleģētā Regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(23)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(24)  Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(26)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(27)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(28)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

To smagu noziegumu veidu saraksts, kuri ir Eurojust kompetencē saskaņā ar 3. panta 1. punktu:

terorisms,

organizētā noziedzība,

narkotiku nelikumīga tirdzniecība,

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības,

noziegumi, kas saistīti ar kodolmateriāliem un radioaktīvām vielām,

imigrantu nelikumīga ievešana,

cilvēku tirdzniecība,

noziegumi, kas saistīti ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem,

slepkavība un smagi miesas bojājumi,

cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

rasisms un ksenofobija,

laupīšana un zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos,

kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

krāpšana,

noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm,

iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un finanšu tirgus manipulācija,

rekets un izspiešana,

izstrādājumu viltošana un pirātisms,

administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,

kibernoziegumi,

korupcija,

šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

apdraudētu dzīvnieku sugu nelikumīga tirdzniecība,

apdraudētu augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,

noziegumi pret vidi, tostarp kuģu radīts piesārņojums,

hormonu un citu augšanas veicinātāju vielu nelikumīga tirdzniecība,

seksuālā vardarbība un seksuālā izmantošana, tostarp materiāli, kuros attēlota bērnu izmantošana, un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos,

genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.


II PIELIKUMS

27. PANTĀ MINĒTO PERSONAS DATU KATEGORIJAS

1.

a)

uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārds un visi pieņemtie vārdi;

b)

dzimšanas datums un vieta;

c)

pilsonība;

d)

dzimums;

e)

attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)

sociālās apdrošināšanas numurs vai citi oficiāli numuri, ko dalībvalstis izmanto, lai identificētu personas, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumenti un pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;

g)

informācija par juridiskām personām, ja tajā ietverta informācija, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām personām, pret kurām vērsta tiesas izmeklēšana vai kriminālvajāšana;

h)

informācija par kontiem bankās vai citās finanšu iestādēs;

i)

iespējamo noziedzīgo nodarījumu apraksts un būtība, diena, kurā tie tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība;

j)

fakti, kas norāda uz lietas starptautisko mērogu;

k)

informācija par iespējamo piederību noziedzīgai organizācijai;

l)

tālruņa numuri, e-pasta adreses, informācijas plūsmas dati un atrašanās vietas dati, kā arī jebkādi saistītie dati, kas nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai;

m)

transportlīdzekļa reģistrācijas dati;

n)

DNS profili, kas noteikti no DNS nekodētās daļas, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi.

2.

a)

uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārds un visi pieņemtie vārdi;

b)

dzimšanas datums un vieta;

c)

pilsonība;

d)

dzimums;

e)

attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvenā atrašanās vieta;

f)

noziedzīgo nodarījumu, kuros attiecīgās personas iesaistītas, apraksts un būtība, diena, kurā noziedzīgie nodarījumi tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība;

g)

sociālās apdrošināšanas numurs vai citi oficiāli numuri, ko dalībvalstis izmanto, lai identificētu personas, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumenti un pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;

h)

ziņas par kontiem bankās un citās finanšu iestādēs;

i)

tālruņa numuri, e-pasta adreses, informācijas plūsmas dati un atrašanās vietas dati, kā arī jebkādi saistītie dati, kas nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai;

j)

transportlīdzekļa reģistrācijas dati.


Top