1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“aģentūra”).

2.   Ar šo regulu izveidotā aģentūra aizstāj Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011, un turpina tās darbu.

3.   Aģentūra ir atbildīga par Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldību.

4.   Aģentūra ir atbildīga par ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS), DubliNet un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) sagatavošanu, izstrādi un/vai darbības pārvaldību.

5.   Aģentūrai var uzticēt, balstoties uz LESD 67. līdz 89. pantu, sagatavot, izstrādāt un/vai pārvaldīt tādu lielapjoma IT sistēmu, arī jau esošu, darbību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas nav minētas šā panta 3. un 4. punktā, bet vienīgi tad, ja to paredz attiecīgie Savienības tiesību akti, ar kuriem reglamentē minētās sistēmas, attiecīgos gadījumos ņemot vērā šīs regulas 14. pantā minētās norises izpētes jomā un šīs regulas 15. pantā minēto izmēģinājuma projektu rezultātus un koncepciju pamatojumus.

6.   Darbības pārvaldība aptver visus uzdevumus, kas vajadzīgi, lai lielapjoma IT sistēmas funkcionētu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ir piemērojami katrai no tām, tostarp atbildību par to izmantoto komunikāciju infrastruktūru. Minētās lielapjoma IT sistēmas neapmainās ar datiem, nedz arī ļauj dalīties ar informāciju vai zināšanām, ja vien to neparedz konkrēts Savienības tiesību akts.

7.   Aģentūra ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem:

1.   Aģentūra pilda visus uzdevumus, kuri saistīti ar to sistēmu komunikāciju infrastruktūru, kas tai uzticētas ar Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē sistēmas, izņemot tās sistēmas, kas savā komunikāciju infrastruktūrā izmanto EuroDomain. Attiecībā uz minētajām sistēmām, kas šādi izmanto EuroDomain, Komisija atbild par budžeta izpildi, iegādi un atjaunošanu un līgumiskiem jautājumiem. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē sistēmas, kuras izmanto EuroDomain, uzdevumi, kas saistīti ar komunikāciju infrastruktūru, tostarp darbības pārvaldību un drošību, ir sadalāmi starp aģentūru un Komisiju. Lai nodrošinātu to attiecīgo pienākumu izpildes saskaņotību, aģentūra un Komisija vienojas par darba organizāciju un atspoguļo to saprašanās memorandā.

2.   Komunikāciju infrastruktūru pienācīgi pārvalda un kontrolē tā, lai to aizsargātu no apdraudējumiem un nodrošinātu komunikāciju infrastruktūras un sistēmu drošību, tostarp ar komunikāciju infrastruktūras palīdzību veiktās datu apmaiņas drošību.

3.   Aģentūra pieņem atbilstīgus pasākumus, tostarp drošības plānus, lai – jo īpaši ar attiecīgiem šifrēšanas paņēmieniem – cita starpā nepieļautu to, ka personas datu pārraides vai datu nesēju transportēšanas laikā ir iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana. Visa komunikāciju infrastruktūrā apritē esošā ar sistēmu saistītā darbības informācija ir šifrēta.

4.   Ar komunikāciju infrastruktūras piegādi, uzstādīšanu, uzturēšanu un uzraudzību saistītos uzdevumus var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Šādus uzdevumus veic aģentūras atbildībā un ciešā pārraudzībā.

Veicot pirmajā daļā minētos uzdevumus visām ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, tostarp tīkla operatoriem, ir saistoši drošības pasākumi, kas minēti 3. punktā, un nav jebkāda veida piekļuves nekādiem darbības datiem, kas glabājas sistēmās vai tiek pārsūtīti, izmantojot komunikācijas infrastruktūru, vai jebkāda veida piekļuves ar SIS II saistītajai SIRENE apmaiņai.

5.   Šifrēšanas atslēgu pārvaldība paliek aģentūras kompetencē, un šo pienākumu nenodod ārējām privātā sektora vienībām. Tas neskar spēkā esošos līgumus par SIS II, VIS un Eurodac komunikāciju infrastruktūru.

1.   Izpētes jomā aģentūra pārrauga norises, kuras skar SIS II, VIS, Eurodac, IIS, ETIAS, DubliNet un citu 1. panta 5. punktā minēto lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību.

2.   Aģentūra var piedalīties to Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas daļu īstenošanā, kuras ir saistītas ar lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Šajā nolūkā un ja Komisija aģentūrai deleģējusi attiecīgas pilnvaras, aģentūrai ir šādi uzdevumi:

3.   Aģentūra regulāri un vismaz vienreiz gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un – ar personas datu apstrādi saistītos jautājumos – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par norisēm, kas minētas šajā pantā, neskarot ziņošanas pienākumus saistībā ar Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas, kas minēta 2. punktā, daļu īstenošanu.

1.   Pēc īpaša un precīza Komisijas lūguma, kura par to ir informējusi Eiropas Parlamentu un Padomi vismaz trīs mēnešus pirms šāda lūguma nosūtīšanas, un pēc pozitīva valdes lēmuma aģentūrai var saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punkta u) apakšpunktu un izmantojot deleģēšanas līgumu uzticēt īstenot izmēģinājuma projektus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 58. panta 2. punkta a) apakšpunktā, lai izstrādātu lielapjoma IT sistēmas vai pārvaldītu to darbību, ievērojot LESD 67. līdz 89. pantu un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Aģentūra regulāri informē Eiropas Parlamentu, Padomi un – personas datu apstrādes gadījumā – Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju par pirmajā daļā minēto aģentūras īstenoto izmēģinājuma projektu īstenošanas gaitu.

2.   Finanšu apropriācijas izmēģinājuma projektiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 58. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ko lūgusi Komisija saskaņā ar 1. punktu, iekļauj budžetā ilgākais divus finanšu gadus pēc kārtas.

3.   Saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 pēc Komisijas vai Padomes lūguma, pēc Eiropas Parlamenta informēšanas un pēc valdes pozitīva lēmuma aģentūrai var ar deleģēšanas līgumu uzticēt budžeta izpildes uzdevumus, lai sagatavotu koncepcijas pamatojumus, ko finansē ar Regulu (ES) Nr. 515/2014 izveidoto finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.

4.   Pēc valdes pozitīva lēmuma aģentūra var plānot un īstenot testēšanas darbības jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula un jebkurš Savienības tiesību akts, kas reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

1.   Jebkura dalībvalsts var lūgt aģentūru sniegt padomus attiecībā uz to valsts sistēmu savienojumu ar aģentūras pārvaldītajām lielapjoma IT centrālajām sistēmām.

2.   Jebkura dalībvalsts var iesniegt ad hoc atbalsta lūgumu Komisijai, kura, ja vien tā pozitīvi novērtē, ka šāds atbalsts ir nepieciešams ārkārtēju drošības vai migrācijas vajadzību dēļ, lūgumu nekavējoties nodod aģentūrai. Aģentūra informē valdi par šādiem lūgumiem. Dalībvalsti informē, ja Komisijas novērtējums ir negatīvs.

Komisija uzrauga, vai aģentūra ir laicīgi atbildējusi uz dalībvalsts lūgumu. Aģentūras gada darbības pārskatā būtu jāiekļauj detalizēta informācija par darbībām, ko aģentūra ir veikusi, lai sniegtu ad hoc atbalstu dalībvalstīm, un par izmaksām, kas radušās šajā sakarā.

3.   Tāpat aģentūru var lūgt dot padomus vai atbalstu Komisijai tehniskos jautājumos, kas saistīti ar esošajām vai jaunām sistēmām, tostarp ar pētījumiem un testiem. Aģentūra par šādiem lūgumiem informē valdi.

4.   Vismaz piecu dalībvalstu grupa var uzticēt aģentūrai izstrādāt, pārvaldīt un/vai mitināt kopīgu IT komponentu, lai tām palīdzētu īstenot tādu pienākumu tehniskos aspektus, kuri izriet no Savienības tiesību aktiem par decentralizētām sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Minētie kopīgie IT risinājumi neskar lūguma iesniedzēju dalībvalstu pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz šo sistēmu arhitektūru.

Jo īpaši lūguma iesniedzējas dalībvalstis var uzticēt aģentūrai izveidot kopīgu komponentu vai maršrutētāju iepriekšējai pasažieru informācijai un pasažieru datu reģistra datiem kā tehnisku atbalsta instrumentu, lai veicinātu savienojamību ar gaisa pārvadātājiem un palīdzētu dalībvalstīm īstenot Padomes Direktīvu 2004/82/EK (44) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/681 (45). Šādā gadījumā aģentūra centralizēti savāc datus no gaisa pārvadātājiem un nosūta šos datus dalībvalstīm, izmantojot kopīgo komponentu vai maršrutētāju. Lūguma iesniedzējas dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu, ka gaisa pārvadātāji datus nosūta, izmantojot aģentūru.

Aģentūrai uztic uzdevumu izstrādāt, pārvaldīt vai mitināt kopēju IT komponentu tikai pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma un pozitīva valdes lēmuma.

Lūguma iesniedzējas dalībvalstis uztic aģentūrai pirmajā un otrajā daļā minētos uzdevumus ar deleģēšanas nolīgumu, tajā iekļaujot deleģēšanas nosacījumus un izklāstot visu attiecīgo izmaksu aprēķinu un rēķinu sagatavošanas metodi. Visas attiecīgās izmaksas sedz iesaistītās dalībvalstis. Deleģēšanas nolīgums atbilst Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē attiecīgās sistēmas. Aģentūra informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprināto deleģēšanas nolīgumu un visiem grozījumiem tajā.

Citas dalībvalstis var lūgt piedalīties kopīgā IT risinājumā, ja šī iespēja paredzēta deleģēšanas nolīgumā, jo īpaši izklāstot šādas piedalīšanās finansiālo ietekmi. Deleģēšanas nolīgumu attiecīgi maina pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma un pozitīva valdes lēmuma.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts.

2.   Katrā dalībvalstī aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

3.   Aģentūras mītnes vieta ir Tallinā (Igaunija).

Uzdevumus, kas saistīti ar 1. panta 4. un 5. punktā un 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 11. pantā minēto izstrādi un darbības pārvaldību, veic tehniskajā birojā Strasbūrā (Francija).

Dublējuma biroju, kas ir spējīgs nodrošināt lielapjoma IT sistēmas darbību šādas sistēmas atteices gadījumā, izveido Sanktjohannā (Sankt Johann im Pongau, Austrija).

4.   Abus tehniskos birojus var izmantot vienlaicīgai sistēmu darbībai ar noteikumu, ka dublējuma birojs joprojām spēj nodrošināt to darbību vienas vai vairāku sistēmu atteices gadījumā.

5.   Ņemot vērā sistēmu specifisko raksturu, ja aģentūrai rodas nepieciešamība izveidot otru atsevišķu tehnisko biroju Strasbūrā vai Sanktjohannā, vai vajadzības gadījumā abās vietās, lai varētu izmitināt sistēmas, šāda vajadzība ir jāpamato ar neatkarīgu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi. Valde apspriežas ar Komisiju un ņem vērā tās viedokli pirms paziņošanas budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu saskaņā ar 45. panta 9. punktu īstenot jebkādu projektu, kas saistīts ar īpašumu.

1.   Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

2.   Aģentūras struktūrā ir:

1.   Valde:

Neskarot noteikumus par attiecīgo iestāžu, kas minētas pirmās daļas mm) apakšpunktā minētajos Savienības tiesību aktos, sarakstu publicēšanu un ja pienākums publicēt un regulāri atjaunināt šos sarakstus aģentūras tīmekļa vietnē jau nav paredzēts minētajos tiesību aktos, valde nodrošina šādu publicēšanu un pastāvīgu atjaunināšanu.

2.   Valde saskaņā ar Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Ierēdņu civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde var konsultēt izpilddirektoru visos jautājumos, kas ir cieši saistīti ar lielapjoma IT sistēmu izstrādi vai darbības pārvaldību, un par darbībām, kas saistītas ar izpēti, izmēģinājuma projektiem, koncepcijas pamatojumiem un testēšanas darbībām.

1.   Valdē ietilpst viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas. Katram pārstāvim ir balsstiesības saskaņā ar 23. pantu.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā vai tad, kad loceklis tiek ievēlēts par valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku un vada valdes sanāksmi. Valdes locekļus un viņu aizstājējus, ņemot vērā viņu attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes, ieceļ, pamatojoties uz viņu lielo pieredzi attiecīgajā jomā un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un viņu zināšanām par datu aizsardzību. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

3.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai.

4.   Aģentūras darbībās piedalās valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos. Tās katra valdē ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju.

1.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no to valdes locekļu vidus, ko ir iecēlušas dalībvalstis, kurām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem pilnībā saistības uzliek visi Savienības tiesību akti, kas reglamentē visu aģentūras pārvaldīto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto amata pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš.

1.   Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.   Izpilddirektors piedalās apspriešanā, un viņam nav balsstiesību.

3.   Regulārās sanāksmēs valde sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma, izpilddirektora pieprasījuma vai vismaz trešdaļas valdes balsstiesīgo locekļu pieprasījuma.

4.   Eiropols un Eurojust var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Regulas (ES) 2016/1624 piemērošanu.

Eiropols var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu vai ja darba kārtībā ir jautājums par Eurodac saistībā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 piemērošanu.

Eiropols var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par IIS saistībā ar Regulas (ES) 2017/2226 piemērošanu vai ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS saistībā ar Regulas (ES) 2018/1240 piemērošanu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra arī var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS saistībā ar Regulas (ES) 2018/1240 piemērošanu.

Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis to varētu interesēt.

5.   Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem, ievērojot valdes reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, jo īpaši tie, kas ir padomdevēju grupu locekļi.

6.   Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

1.   Neskarot šā panta 5. punktu, 19. panta 1. punkta b) un r) apakšpunktu, 21. panta 1. punktu un 25. panta 8. punktu, valdes lēmumus pieņem ar visu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Neskarot 3. un 4. punktu, katram valdes loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.   Ikviens loceklis, ko ir iecēlusi kāda dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds Savienības tiesību akts, kas reglamentē aģentūras pārvaldītas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, var balsot par jautājumu, kas attiecas uz šo lielapjoma IT sistēmu.

Dānija var balsot par jautājumiem, kas saistīti ar lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 izlemj, ka tā savos tiesību aktos īstenos Savienības tiesību aktu, kas reglamentē konkrētās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

4.   Regulas 42. pantu piemēro attiecībā uz tādu valstu pārstāvju balsstiesībām, kuras noslēgušas nolīgumus ar Savienību par savu asociāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos.

5.   Ja locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai balsojums attiecas uz konkrētu lielapjoma IT sistēmu, tad ikvienu lēmumu, kurā konstatēts, ka šis balsojums neattiecas uz konkrēto lielapjoma IT sistēmu, pieņem ar balsstiesīgo valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

6.   Priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, kad viņš aizvieto priekšsēdētāju, nepiedalās balsošanā. Priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka, kad viņš aizvieto priekšsēdētāju, tiesības balsot īsteno aizstājējs.

7.   Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

8.   Valdes reglamentā nosaka precīzāku balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un, attiecīgā gadījumā, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

1.   Izpilddirektors pārvalda aģentūru. Izpilddirektors palīdz un atskaitās valdei. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par viņa pienākumu izpildi.

2.   Izpilddirektors ir aģentūras likumīgais pārstāvis.

3.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas aģentūrai uzticēti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

4.   Izpilddirektors veic jebkādus citus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

5.   Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams atrast vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai aģentūras uzdevumus veiktu iedarbīgā un efektīvā veidā un minētajā nolūkā izveidotu vietējo biroju. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas izpilddirektors saņem Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu iepriekšēju piekrišanu. Izpilddirektora lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un aģentūras administratīvo funkciju dublēšanās. Darbības, ko veic tehniskajos birojos, neveic vietējā birojā.

1.   Atklātā un pārredzamā atlases procedūrā valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti. Minētā atlases procedūra paredz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citā piemērotā plašsaziņas līdzeklī publicēt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Valde ieceļ izpilddirektoru, pamatojoties uz nopelniem, apliecinātu pieredzi lielapjoma IT sistēmu jomā, administratīvām, finanšu vadības un vadītāja iemaņām un zināšanām par datu aizsardzību.

2.   Pirms iecelšanas Komisijas ierosinātos kandidātus lūdz sniegt paziņojumu kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā vai komitejās un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Pēc paziņojuma un atbilžu uzklausīšanas Eiropas Parlaments pieņem atzinumu, kurā izklāstīts tā viedoklis, un tajā var norādīt kandidātu, kuram tas dod priekšroku.

3.   Valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā šo viedokli.

4.   Ja valde pieņem lēmumu iecelt citu kandidātu, nevis to, attiecībā uz kuru Eiropas Parlaments norādījis, ka dod tam priekšroku, valde rakstveidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kādā veidā Eiropas Parlamenta atzinums ticis ņemts vērā.

5.   Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā tās veikto izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.   Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.   Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas izpilddirektoru aicina sniegt paziņojumu kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā vai komitejās un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

8.   Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

9.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu pēc vairākuma tās balsstiesīgo locekļu vai Komisijas priekšlikuma.

10.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru laika pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

11.   Slēdzot darba līgumu ar izpilddirektoru, aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs. Izpilddirektoru pieņem darbā kā aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

1.   Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora vietnieks arī aizstāj izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā. Izpilddirektors nosaka izpilddirektora vietnieka pienākumus.

2.   Izpilddirektora vietnieku ieceļ valde pēc izpilddirektora priekšlikuma. Izpilddirektora vietnieku ieceļ, ņemot vērā nopelnus un pienācīgu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi. Izpilddirektors izvirza vismaz trīs kandidātus izpilddirektora vietnieka amatam. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Valde ir pilnvarota izpilddirektora vietnieku atbrīvot no amata, pieņemot lēmumu ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

3.   Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde var pagarināt minēto termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Valde šādu lēmumu pieņem ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

1.   Turpmāk uzskaitītās padomdevēju grupas nodrošina valdei speciālas zināšanas par lielapjoma IT sistēmām un jo īpaši saistībā ar gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu:

2.   Katra dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds Savienības tiesību akts, kas reglamentē kādas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, un Komisija uz četru gadu termiņu, kuru var pagarināt, ieceļ vienu locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar attiecīgo lielapjoma IT sistēmu.

Dānija arī ieceļ locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 izlemj, ka tā savos tiesību aktos īstenos Savienības tiesību aktu, kas reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

Katra valsts, kas ir asociēta Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos, un kas piedalās konkrētā lielapjoma IT sistēmā, ieceļ vienu locekli padomdevēju grupā, kura saistīta ar attiecīgo lielapjoma IT sistēmu.

3.   Eiropols, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi arī VIS, Eurodac un IIS-ETIAS padomdevēju grupās. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra arī var iecelt vienu pārstāvi IIS-ETIAS padomdevēju grupā.

4.   Valdes locekļi un viņu aizstājēji nav nevienas padomdevēju grupas locekļi. Izpilddirektoram vai izpilddirektora pārstāvim ir tiesības piedalīties visās padomdevēju grupu sanāksmēs novērotāja statusā.

5.   Padomdevēju grupas vajadzības gadījumā savstarpēji sadarbojas. Padomdevēju grupu darbības un sadarbības procedūras nosaka aģentūras reglamentā.

6.   Gatavojot atzinumu, katras padomdevēju grupas locekļi cenšas panākt konsensu. Ja konsenss netiek panākts, par padomdevēju grupas atzinumu uzskatāma locekļu vairākuma pamatota nostāja. Dokumentē arī locekļu mazākuma pamatotu nostāju vai nostājas. Attiecīgi piemēro 23. panta 3. un 5. punktu. Locekļiem, kas pārstāv valstis, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos, ir atļauts izteikt viedokļus par jautājumiem, kuros tiem nav balsstiesību.

7.   Visas dalībvalstis un visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos, atbalsta padomdevēju grupu pasākumus.

8.   Attiecībā uz padomdevēju grupu priekšsēdētājiem mutatis mutandis piemēro 21. pantu.

1.   Aģentūras personālam, tostarp izpilddirektoram, piemēro Civildienesta noteikumus, kā arī pēc Savienības iestāžu vienošanās pieņemtos noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu spēkā esību.

2.   Īstenojot Civildienesta noteikumus, aģentūru uzskata par aģentūru Ierēdņu civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

3.   Aģentūras personālā ir ierēdņi, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki. Valde ik gadu sniedz piekrišanu tādu darba līgumu gadījumā, ko izpilddirektors paredz atjaunot, ja šādas atjaunošanas rezultātā minētie līgumi saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību kļūtu par līgumiem uz nenoteiktu laiku.

4.   Aģentūra nepieņem darbā pagaidu darbiniekus tādu pienākumu veikšanai, ko uzskata par sensitīviem finanšu pienākumiem.

5.   Komisija un dalībvalstis ierēdņus vai valsts ekspertus var norīkot uz aģentūru uz laiku. Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valsts ekspertu norīkošanu uz aģentūru.

6.   Neskarot Ierēdņu civildienesta noteikumu 17. pantu, aģentūra piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības.

7.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, kas minēti Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantā.

1.   Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējās dalībvalstīs un pakalpojumiem, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami valdes locekļiem, izpilddirektoram, citiem aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka aģentūras mītnes līgumā un līgumos par tehniskajiem birojiem. Šādus līgumus noslēdz starp aģentūru un uzņēmējām dalībvalstīm pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

2.   Aģentūras uzņēmējas dalībvalstis nodrošina nepieciešamos apstākļus aģentūras pienācīgai darbībai, kuri cita starpā ietver uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Aģentūras līgumsaistības reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamās tiesības.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījušas aģentūras struktūrvienības vai tās personāls, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējuma atlīdzināšanu.

5.   Aģentūras darbinieku personisko atbildību pret aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie noteikumi, kas paredzēti Ierēdņu civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

1.   Uz aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (46).

2.   Neskarot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 342. pantu, šīs regulas 19. panta 1. punkta r) apakšpunktā minēto vienoto programmdokumentu un 19. panta 1. punkta t) apakšpunktā minēto gada darbības pārskatu sagatavo visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.   Valde var pieņemt lēmumu par darba valodām, neskarot 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus.

4.   Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Uz aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde nekavējoties pieņem detalizētus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Aģentūras pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt Eiropas Ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Savienības Tiesā iesniegtas prasības priekšmets saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgi LESD 228. un 263. pantā.

4.   Aģentūra komunicē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, un pēc savas iniciatīvas savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas minētas 19. panta 1. punkta r), t), ii), jj), kk) un ll) apakšpunktā un 47. panta 9. punktā, sabiedrībai un visām ieinteresētajām nekavējoties sniedz objektīvu, precīzu, ticamu, vispusīgu un viegli saprotamu informāciju par aģentūras darbību. Komunikācijas darbībām piešķirtie resursi netraucē efektīvi veikt aģentūras uzdevumus, kā minēts 3.–16. pantā. Komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde.

5.   Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties pie aģentūras rakstveidā jebkurā no Savienības oficiālajām valodām. Attiecīgajai personai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

1.   Uz aģentūras veikto personas datu apstrādi attiecas Regula (ES) 2018/1725.

2.   Valde pieņem pasākumus Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanai, ko veic aģentūra, tostarp pasākumus attiecībā uz datu aizsardzības inspektoru. Minētos pasākumus pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

1.   Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem mērķiem:

2.   Ja aģentūra apstrādā personas datus šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam mērķim, piemēro Regulu (ES) 2018/1725, neskarot īpašos noteikumus par datu aizsardzību un datu drošību, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

1.   Aģentūra pieņem pati savus drošības noteikumus, kuru pamatā ir principi un noteikumi, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumos par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (47) un 2015/444 (48). Par jebkādu administratīvu vienošanos klasificētas informācijas apmaiņai ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja tādas vienošanās nav, par jebkādu ārkārtēju ad hoc ESKI izpaušanu šādām iestādēm tiek saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

2.   Valde pieņem šā panta 1. punktā minētos drošības noteikumus. Aģentūra var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu tās informācijas apmaiņu, kura attiecas uz aģentūras uzdevumiem, ar Komisiju un dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām. Aģentūra izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kas ļauj apmainīties ar klasificētu informāciju starp Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444. Valde saskaņā ar šīs regulas 2. pantu un 19. panta 1. punkta z) apakšpunktu lemj par aģentūras iekšējo struktūru, kas nepieciešama, lai īstenotu pareizus drošības principus.

1.   Aģentūra atbild par drošību un kārtības uzturēšanu tās izmantotajās ēkās, telpās un teritorijās. Aģentūra piemēro drošības principus un attiecīgos noteikumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2.   Uzņēmējas dalībvalstis veic visus lietderīgos un atbilstošos pasākumus, lai aģentūras izmantoto ēku, telpu un teritorijas tiešā tuvumā uzturētu kārtību un drošību un pienācīgi aizsargātu aģentūru saskaņā ar aģentūras mītnes līgumu un līgumiem par tehniskajiem un dublējuma birojiem, vienlaikus aģentūras pilnvarotām personām garantējot brīvu piekļuvi minētajām ēkām, telpām un teritorijai.

1.   Līdz 2023. gada 12. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, apspriežoties ar valdi, saskaņā ar savām pamatnostādnēm izvērtē aģentūras darbības rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, atrašanās vietām un uzdevumiem. Minētajā izvērtējumā arī ietver pārbaudi par to, kā īstenota šī regula un kā un cik lielā mērā aģentūra faktiski piedalās lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībā un koordinētas, izmaksu ziņā efektīvas un saskanīgas IT vides izveidē Savienības līmenī brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Minētajā izvērtējumā jo īpaši novērtē iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Valde var Komisijai iesniegt ieteikumus par grozījumiem šajā regulā.

2.   Ja Komisija uzskata, ka aģentūras turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3.   Par 1. punktā minētās izvērtēšanas rezultātiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

1.   Jautājumos, uz ko attiecas šī regula, aģentūra sadarbojas ar Komisiju, citām Savienības iestādēm un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši tām, kas izveidotas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, lai nodrošinātu cita starpā koordināciju un finansiālus ietaupījumus, izvairītos no dublēšanās un veicinātu sinerģiju un savstarpēju papildināmību attiecībā uz to attiecīgajām darbībām.

2.   Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, pamatojoties uz darba vienošanos, ar ko paredz operatīvās darba metodes.

3.   Kad ir nepieciešams, aģentūra konsultējas ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru par jautājumiem, kas saistīti ar tīklu un informācijas drošību, un īsteno tās sniegtos ieteikumus.

4.   Sadarbība ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām notiek darba vienošanās satvarā. Šādu darba vienošanos apstiprina valde, ņemot vērā Komisijas atzinumu. Ja aģentūra neievēro Komisijas atzinumu, tai jāsniedz pamatojums. Attiecīgo pilnvaru ietvaros un neskarot aģentūru pamatuzdevumus, šādas darba vienošanās var paredzēt pakalpojumu koplietošanu aģentūru starpā, kad tas ir vajadzīgs vai nu atrašanās vietu tuvuma dēļ, vai arī politikas jomu dēļ. Šāda darba vienošanās var noteikt izmaksu atgūšanas mehānismu.

5.   Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras izmanto no aģentūras saņemto informāciju tikai savas kompetences ietvaros un tiktāl, ciktāl tās ievēro pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības. Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu vai cita veida paziņošanu Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu, un to iepriekš apstiprina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Aģentūra jebkādus personas datus pārsūta saskaņā ar 35. un 36. pantu. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi šādas darba vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

1.   Aģentūra ir atvērta to valstu dalībai, kuras noslēgušas nolīgumus ar Savienību par savu asociāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos.

2.   Saskaņā ar attiecīgajiem 1. punktā minēto nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, kas jo īpaši noteic būtību un mērogu, kādā 1. punktā minētās valstis var piedalīties aģentūras darbā, kā arī detalizētus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, personālu un balsstiesībām.

1.   Aģentūra, ja tas paredzēts kādā Savienības tiesību aktā un ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai, slēdzot darba vienošanās, var izveidot un uzturēt attiecības ar starptautiskajām organizācijām un tām pakārtotajām struktūrām, kuru darbību reglamentē starptautiskās publiskās tiesības, vai citām attiecīgām vienībām vai struktūrām, kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu savstarpēju nolīgumu vai pamatojoties uz šādu nolīgumu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu var noslēgt darba vienošanās, kurās jo īpaši nosaka šādas sadarbības tvērumu, raksturu, nolūku un mērogu. Šādas darba vienošanās var noslēgt vienīgi ar valdes atļauju un pēc tam, kad saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

1.   Izpilddirektors katru gadu izstrādā projektu vienotajam programmdokumentam nākamajam gadam, kā izklāstīts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantā un attiecīgajos aģentūras finanšu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 49. pantu, un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes.

Vienotajā programmdokumentā ietilpst daudzgadu programma, gada darba programma un aģentūras budžets un informācija par tās resursiem, kā detalizēti izklāstīts aģentūras finanšu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 49. pantu.

2.   Valde pēc apspriešanās ar padomdevēju grupām pieņem vienotā programmdokumenta projektu un to, kā arī visas vēlākās dokumenta redakcijas, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

3.   Līdz katra gada 30. novembrim valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar gada budžeta procedūru pieņem vienoto programmdokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu. Valde nodrošina, ka šā vienotā programmdokumenta galīgo redakciju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un ka to publicē.

4.   Vienotais programmdokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Pieņemto vienoto programmdokumentu tad nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē.

5.   Gada darba programmā nākamajam gadam ietver detalizēti izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtiem finansiālajiem līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 6. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza pieņemto gada darba programmu. Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

6.   Daudzgadu programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānojumu. Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu vajadzības gadījumā atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 39. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

1.   Katru gadu izpilddirektors, ņemot vērā aģentūras veiktās darbības, sagatavo aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu saraksta projektu, un iesniedz to valdei.

2.   Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavoto tāmes projektu, valde pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tostarp štatu saraksta projektu. Līdz katra gada 31. janvārim valde to kā daļu no vienotā programmdokumenta nosūta Komisijai un valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītajos pasākumos.

3.   Komisija tāmes projektu līdz ar Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iemaksu apropriācijas aģentūrai.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem aģentūras štatu sarakstu.

7.   Valde pieņem aģentūras budžetu. Budžets kļūst apstiprināts pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā aģentūras budžetu attiecīgi koriģē.

8.   Visiem aģentūras budžeta grozījumiem, tostarp štatu saraksta grozījumiem, piemēro to pašu procedūru, kas piemērojama sākotnējā budžeta noteikšanai.

9.   Neskarot 17. panta 5. punktu, valde cik drīz vien iespējams informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomiem īstenot projektus, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tās budžeta finansēšanu, jo īpaši par visiem projektiem, kas ir saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde informē par to Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā informē valdi par šādu ieceri divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja nav atbildes, aģentūra var veikt plānotās darbības. Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus piemēro visiem būvprojektiem, kuriem paredzama kāda būtiska ietekme uz aģentūras budžetu.

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta visu aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme, kuru atspoguļo aģentūras budžetā.

2.   Aģentūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumus veido:

4.   Aģentūras izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

1.   Ar aģentūras budžeta izpildi nodarbojas tās izpilddirektors.

2.   Ik gadu izpilddirektors pārsūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

3.   Līdz N+1 finanšu gada 1. martam aģentūras grāmatvedis paziņo Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par N finanšu gadu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 245. pantu.

4.   Izpilddirektors nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai līdz N+1 gada 31. martam.

5.   Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai aģentūras provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, līdz N+1 gada 31. martam.

6.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda aģentūras galīgo pārskatu un nosūta to valdei, lai saņemtu atzinumu.

7.   Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgo pārskatu par N gadu.

8.   Līdz N+1 gada 1. jūlijam izpilddirektors nosūta galīgo pārskatu un valdes atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītajos pasākumos.

9.   Galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N+1 gada 15. novembrim.

10.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

11.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras raitai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

12.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

1.   Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (ES) 2017/1939.

2.   Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem atbilstošos noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto šablonu.

3.   Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus no aģentūras.

4.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (49), OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē aģentūra, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

5.   Neskarot 1., 2., 3. un 4. punktu, aģentūras līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju lēmumos ietver noteikumus, kuros ir piešķirts skaidrs pilnvarojums Revīzijas palātai, OLAF un EPPO veikt revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajai kompetencei.

1.   Ar šo regulu izveidotā aģentūra ir tiesību pārņēmēja attiecībā uz visiem ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā slēgtajiem līgumiem, uzņemtajām saistībām un iegādātajiem īpašumiem.

2.   Šī regula neietekmē ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās aģentūras noslēgto līgumu, darba vienošanos un saprašanās memorandu spēkā esību, neskarot jebkādus ar šo regulu ieviestos nepieciešamos grozījumus tajos.

1.   Valdes locekļi, priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kas iecelti attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 13. un 14. pantu turpina veikt savas funkcijas uz atlikušo amata pilnvaru laiku.

2.   Padomdevēju grupu locekļi, priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki, kas iecelti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 19. pantu turpina veikt savas funkcijas uz savu atlikušo amata pilnvaru laiku.