Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R1595

Komisijas Regula (ES) 2018/1595 (2018. gada 23. oktobris), ar kuru sakarā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas 23. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/6837

OJ L 265, 24.10.2018, p. 3–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1595/oj

24.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/3


KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1595

(2018. gada 23. oktobris),

ar kuru sakarā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas 23. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiskie standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2017. gada 7. jūnijā izdeva Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas (SFPSIK) 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem”. SFPSIK 23. interpretācijā ir konkretizēts, kā atspoguļot nenoteiktību ienākuma nodokļu uzskaitē.

(3)

SFPSIK 23. interpretācijas pieņemšana nozīmē, ka attiecīgi jāizdara grozījumi 1. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS), lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo saskanību.

(4)

Apspriešanā ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu tika gūts apliecinājums tam, ka SFPSIK 23. interpretācija atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā noteiktajiem pieņemšanas kritērijiem.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

a)

iekļauj šīs regulas pielikumā pievienoto Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas (SFPSIK) 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem”;

b)

1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) groza, kā noteikts SFPSIK 23. interpretācijā, kas pievienota šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums 1. pantā minētos grozījumus piemēro vēlākais no dienas, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 23. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).


PIELIKUMS

SFPIK 23. INTERPRETĀCIJA

NENOTEIKTĪBA SAISTĪBĀ AR IENĀKUMA NODOKĻA REŽĪMIEM

SFPIK 23. INTERPRETĀCIJA

NENOTEIKTĪBA SAISTĪBĀ AR IENĀKUMA NODOKĻA REŽĪMIEM

ATSAUCES

1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana

8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām

12. SGS “Ienākuma nodokļi

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.

12. SGS “Ienākuma nodokļi” ir precizētas prasības attiecībā uz pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām. Uzņēmums 12. SGS noteiktās prasības piemēro, pamatojoties uz nodokļu jomā piemērojamajiem tiesību aktiem.

2.

Var būt neskaidrības par to, kā nodokļu tiesības piemēro konkrētam darījumam vai apstāklim. Tas, vai konkrēts nodokļu režīms ir pieņemams saskaņā ar nodokļu tiesībām, var nebūt zināms līdz brīdim, kad attiecīgā nodokļu iestāde vai tiesa nākotnē pieņem lēmumu. Līdz ar to strīds vai nodokļu iestādes veikta konkrēta nodokļu režīma pārbaude var ietekmēt uzņēmuma uzskaiti par pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem vai saistībām.

3.

Šajā interpretācijā:

a)

“nodokļu režīmi” attiecas uz uzņēmuma izmantotajiem režīmiem vai režīmiem, ko tas plāno izmantot savā ienākuma nodokļa deklarācijā;

b)

“nodokļu iestāde” attiecas uz struktūru vai struktūrām, kas izlemj, vai nodokļu režīmi ir pieņemami saskaņā ar nodokļu tiesībām. Tā varētu būt arī tiesa;

c)

“nenoteikts nodokļu režīms” ir nodokļu režīms, attiecībā uz kuru pastāv nenoteiktība par to, vai attiecīgā nodokļu iestāde atzīs minēto nodokļu režīmu par pieņemamu saskaņā ar nodokļu tiesībām. Piemēram, uzņēmuma lēmums neiesniegt ienākuma nodokļa deklarāciju nodokļu jurisdikcijā vai ar nodokli apliekamajā peļņā neiekļaut konkrētus ienākumus ir nenoteikta nodokļu režīma piemērs, ja nodokļu tiesībās nav noteiktības par tā pieņemamību.

DARBĪBAS JOMA

4.

Šajā interpretācijā ir skaidrots, kā piemērot 12. SGS noteiktās atzīšanas un novērtēšanas prasības, ja pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem. Šādos apstākļos uzņēmums atzīst un novērtē tā pārskata perioda nodokļa vai atliktā nodokļa aktīvus vai saistības, piemērojot 12. SGS noteiktās prasības un pamatojoties uz peļņu, kas apliekama ar nodokli (nodokļa zaudējumiem), nodokļa bāzēm, neizmantotiem nodokļa zaudējumiem, neizmantotiem nodokļa kredītiem un nodokļa likmēm, kuras noteiktas, piemērojot šo interpretāciju.

JAUTĀJUMI

5.

Gadījumos, kad pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļu režīmiem, šī interpretācija attiecas uz šādiem jautājumiem:

a)

vai uzņēmums nenoteiktus nodokļu režīmus ņem vērā atsevišķi;

b)

kādus pieņēmumus uzņēmums izdarījis par nodokļu iestādes veikto nodokļu režīmu pārbaudi;

c)

kā uzņēmums nosaka ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes; un

d)

kā uzņēmums ņem vērā faktu un apstākļu izmaiņas.

VIENPRĀTĪBA

Vai uzņēmums nenoteiktus nodokļu režīmus ņem vērā atsevišķi

6.

Uzņēmums nosaka, vai katru nenoteikto nodokļu režīmu ņemt vērā atsevišķi vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem nenoteiktiem nodokļu režīmiem, pamatojoties uz to, ar kuru pieeju tiek labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana. Lai noteiktu pieeju, ar ko tiek labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana, uzņēmums varētu ņemt vērā, piemēram, to a) kā tas sagatavo savas ienākuma nodokļa deklarācijas un atbalsta nodokļu režīmus, vai to b) kā tas paredz, kā nodokļu iestāde veiks pārbaudi un atrisinās jautājumus, kuri varētu izrietēt no minētās pārbaudes.

7.

Ja, piemērojot 6. punktu, uzņēmums vienkopus ņem vērā vairāk nekā vienu nenoteiktu nodokļu režīmu, tas atsauces uz “nenoteiktu nodokļu režīmu” šajā interpretācijā lasa kā atsauces uz nenoteiktu nodokļu režīmu grupu, kas ņemta vērā vienkopus.

Nodokļu iestāžu veiktā pārbaude

8.

Novērtējot, vai un kā nenoteikts nodokļu režīms ietekmē ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu), nodokļa bāžu, neizmantoto nodokļa zaudējumu, neizmantoto nodokļa kredītu un nodokļa likmju noteikšanu, uzņēmums pieņem, ka nodokļu iestāde pārbaudīs summas, kuras tai ir tiesības pārbaudīt, un ka tai, veicot minētās pārbaudes, ir pilnībā zināma visa saistītā informācija.

Ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu), nodokļu bāzes, neizmantoto nodokļa zaudējumu, neizmantoto nodokļa kredītu un nodokļa likmes noteikšana

9.

Uzņēmums apsver, vai ir ticams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu.

10.

Ja uzņēmums secina, ka ir iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, tas atbilstīgi nodokļu režīmam, kas izmantots vai ko plānots izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļu deklarācijā, nosaka ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus vai nodokļa likmes.

11.

Ja uzņēmums secina, ka ir maz iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, tas nenoteiktības ietekmi atspoguļo, nosakot saistīto ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus vai nodokļa likmes. Uzņēmums nenoteiktības ietekmi attiecībā uz katru nenoteikto nodokļu režīmu atspoguļo, izmantojot vienu no turpmāk minētajām metodēm (atkarībā no tā, ar kuru metodi uzņēmums sagaida, ka tiks labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana):

a)

visticamākā summa – viena visticamākā summa iespējamo iznākumu diapazonā. Ar visticamāko summu var labāk prognozēt nenoteiktības atrisināšanu, ja ir divi iespējamie iznākumi vai arī tie koncentrējas uz vienu vērtību;

b)

sagaidāmā summa – ar varbūtību svērtu vērtību summa iespējamo iznākumu diapazonā. Ar sagaidāmo summu var labāk prognozēt nenoteiktības atrisināšanu, ja ir virkne ar iespējamajiem iznākumiem, kas nav ne divi iespējamie iznākumi, ne arī koncentrējas uz vienu vērtību.

12.

Ja nenoteikts nodokļu režīms ietekmē pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli (piemēram, ja tas ietekmē gan ar nodokli apliekamo peļņu, kas izmantota, lai noteiktu pārskata perioda nodokli, un nodokļa bāzes, kuras izmantotas, lai noteiktu atlikto nodokli), uzņēmums izdara konsekventus vērtējumus un aplēses gan par pārskata perioda nodokli, gan par atlikto nodokli.

Faktu un apstākļu izmaiņas

13.

Uzņēmums pārvērtē šajā interpretācijā pieprasīto vērtējumu vai aplēsi, ja fakti un apstākļi, kas bija minētā vērtējuma vai aplēses pamatā, ir mainījušies vai ja ir jauna informācija, kura ietekmē vērtējumu vai aplēsi. Piemēram, faktu un apstākļu izmaiņas var mainīt uzņēmuma secinājumus par nodokļu režīma pieņemamību vai uzņēmuma aplēsi par nenoteiktības ietekmi, vai arī abus aspektus. A1.–A3. punktā paredzētas norādes par faktu un apstākļu izmaiņām.

14.

Uzņēmums faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas ietekmi atspoguļo kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē, piemērojot 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Uzņēmums 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām” piemēro, lai noteiktu, vai izmaiņas, kas notiek pēc pārskata perioda beigām, ir koriģējošs vai nekoriģējošs notikums.

A papildinājums

Norādes par piemērošanu

Šis papildinājums ir SFPIK 23. interpretācijas neatņemama sastāvdaļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām SFPIK 23. interpretācijas daļām.

FAKTU UN APSTĀKĻU IZMAIŅAS (13. PUNKTS)

A1.   Piemērojot šīs interpretācijas 13. punktu, uzņēmums novērtē faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas būtiskumu un ietekmi piemērojamo nodokļu tiesību ietvaros. Piemēram, konkrēta notikuma rezultātā vērtējums vai aplēse, kas izdarīti attiecībā uz vienu nodokļu režīmu, bet ne citu, varētu tikt pārvērtēti, ja minētajiem nodokļu režīmiem piemēro dažādus tiesību aktus nodokļu jomā.

A2.   Faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas, kuru rezultātā atkarībā no apstākļiem var tikt pārvērtēts saskaņā ar šo interpretāciju pieprasītais vērtējums vai aplēse, piemēri citstarp ietver:

a)

nodokļu iestādes pārbaudes vai darbības. Piemēram:

i)

nodokļu iestādes piekrišana nodokļu režīmam vai līdzīgam uzņēmuma izmantotam nodokļu režīmam vai tā noraidījums;

ii)

informācija par to, ka nodokļu iestāde ir piekritusi līdzīgam cita uzņēmuma izmantotam nodokļu režīmam vai noraidījusi to; un

iii)

informācija par summu, kas saņemta vai samaksāta, lai nokārtotu līdzīgu nodokļu režīmu;

b)

izmaiņas nodokļu iestādes paredzētajos noteikumos;

c)

nodokļu iestādes pilnvaru pārbaudīt vai atkārtoti pārbaudīt nodokļu režīmu beigas.

A3.   Apstāklis, ka nodokļu iestāde nav piekritusi nodokļu režīmam vai nav to noraidījusi, pats par sevi visticamāk neradīs faktu un apstākļu izmaiņas vai jaunu informāciju, kura ietekmētu saskaņā ar šo interpretāciju pieprasītos vērtējumus un aplēses.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

A4.   Ja pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākumu nodokļa režīmiem, uzņēmums nosaka, vai atklāt:

a)

vērtējumus, kas izdarīti, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes, piemērojot 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” 122. punktu; un

b)

informāciju par pieņēmumiem un aplēsēm, kas izdarīti, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes, piemērojot 1. SGS 125.-129. punktu.

A5.   Ja uzņēmums konstatē, ka ir iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, uzņēmums nosaka, vai informāciju par nenoteiktības potenciālo ietekmi atklāt kā ar nodokli saistītu situāciju, piemērojot 12. SGS 88. punktu.

B papildinājums

Spēkā stāšanās datums un pārejas noteikumi

Šis papildinājums ir SFPIK 23. interpretācijas neatņemama sastāvdaļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām SFPIK 23. interpretācijas daļām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

B1.   Uzņēmums šo interpretāciju piemēro gada pārskata periodiem, kuri sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

PĀREJAS NOTEIKUMI

B2.   Sākotnējās piemērošanas brīdī uzņēmums piemēro šo interpretāciju vai nu:

a)

retrospektīvi, piemērojot 8. SGS, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo; vai

b)

retrospektīvi ar sākotnējās piemērošanas dienā atzītās interpretācijas sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi. Ja uzņēmums izvēlas šo pārejas pieeju, tas atkārtoti neatklāj salīdzināmo informāciju. Tā vietā uzņēmums interpretācijas sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi atzīst par nesadalītās peļņas (vai citas pašu kapitāla sastāvdaļas, ja piemērojams) sākuma atlikuma korekciju. Sākotnējās piemērošanas diena ir gada pārskata perioda sākums, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro šo interpretāciju.

C papildinājums

Uzņēmums piemēro šajā papildinājumā ietverto grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 23. interpretāciju.

Grozījums 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana”

Pievieno 39.AF punktu.

39.AF   Ar SFPIK 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem” pievienots E8. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 23. interpretāciju.

E papildinājumā pievieno E8. punktu un saistītos virsrakstus.

Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem

E8.   Pirmreizējs piemērotājs, kas pārgājis uz SFPS pirms 2017. gada 1. jūlija, var izvēlēties savu pirmo SFPS finanšu pārskatu salīdzināmajā informācijā neatspoguļot SFPIK 23. interpretācijas “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem” piemērošanu. Uzņēmums, kas izdara šādu izvēli, sava pirmā SFPS pārskata perioda sākumā SFPIK 23. interpretācijas piemērošanas kumulatīvo ietekmi atzīst par nesadalītās peļņas (vai cita kapitāla komponenta, ja piemērojams) sākuma bilances korekciju.


Top