—

konkrēti mērķi un rādītāji progresa noteikšanai,

—

īstenošanas plāni, tostarp pienākumu sadale un pienācīga licencēšana,

—

saistītā finanšu plānošana.

—

visas tādu pētījumu zinātniskās publikācijas, kam piešķirts publiskais finansējums, tiek darītas pieejamas atvērtai piekļuvei vēlākais no 2020. gada,

—

neatkarīgi no publicēšanas veida (zinātniskā žurnālā, digitālajā infrastruktūrā, multivides kanālos vai izmantojot jaunas un eksperimentālas zinātniskās saziņas metodes) atvērtā piekļuve publikācijām, kas sagatavotas no publiskiem līdzekļiem finansētā pētniecībā, tiek piešķirta pēc iespējas drīzāk, vēlams publicēšanas brīdī un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc publicēšanas dienas (ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc minētās dienas sociālo un humanitāro zinātņu jomā),

—

ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, tirgū izmantotie licencēšanas noteikumi nepamatoti neierobežo tekstizraci un datizraci no publikācijām, kas, neskarot piemērojamos autortiesību aktus un saskaņā ar tiem, sagatavotas publiski finansētos pētījumos,

—

slēdzot līgumiskas vienošanās ar zinātnisko darbu izdevējiem, pētnieki saglabā nepieciešamās intelektuālā īpašuma tiesības, inter alia, lai ievērotu atvērtās piekļuves politikas prasības. Tas jo īpaši attiecas uz pašarhivēšanu un atkalizmantošanu (jo īpaši izmantojot tekstizraci un datizraci),

—

neskarot zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsargāšanu, tiek publicēta informācija par nolīgumiem starp publiskajām iestādēm vai publisko iestāžu grupām un izdevējiem par zinātniskās informācijas piegādāšanu, lai uzlabotu tirgus pārredzamību un godīgu konkurenci, Tam vajadzētu ietvert visa veida nolīgumus, kas jo īpaši aptver tā sauktos “lielos darījumus” (t. i., iespiesto un elektronisko žurnālu pakešu abonēšanu ar atlaižu cenām) un saistītos “kompensējošos darījumus” ar mērķi ar atlaidi iegūt atvērto piekļuvi publicēšanas maksas konsorcijiem,

—

inovatīviem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, neatkarīgiem pētniekiem (piemēram, amatierzinātniekiem), publiskajam sektoram, presei un iedzīvotājiem kopumā pārredzamā un nediskriminējošā veidā, lai veicinātu inovāciju, stiprinātu publisko sektoru un informētu iedzīvotājus, tiek nodrošināta pēc iespējas plašāka piekļuve tādu pētījumu rezultātu zinātniskām publikācijām, kam piešķirts publiskais finansējums.

—

nosakot institucionālo politiku attiecībā uz zinātnisko publikāciju izplatīšanu un atvērtu piekļuvi tām un sagatavojot īstenošanas plānus,

—

ietverot prasības attiecībā uz atvērtu piekļuvi kā nosacījumu dotāciju nolīgumu slēgšanai vai cita pētniecības finanšu atbalsta saņemšanai, kā arī mehānismus, lai uzraudzītu atbilstību šīm prasībām, un turpmākus pasākumus neatbilstības gadījumu novēršanai,

—

pārredzamā un nediskriminējošā veidā darot pieejamu nepieciešamo finansējumu izplatīšanai (tostarp atvērtai piekļuvei un atkalizmantošanai), paredzot izplatīšanu pa dažādiem kanāliem, attiecīgā gadījumā ietverot digitālās infrastruktūras, kā arī jaunas un eksperimentālas metodes zinātniskai saziņai,

—

sniedzot pētniekiem vadlīnijas par to, kā panākt atbilstību atvērtas piekļuves politikai, un atbalstot viņus šajā procesā, jo īpaši attiecībā uz to intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldīšanu, lai nodrošinātu atvērtu piekļuvi viņu publikācijām,

—

risinot kopīgas sarunas ar izdevējiem, lai panāktu pārredzamus un iespējami labākos noteikumus attiecībā uz piekļuvi publikācijām, ietverot arī to izmantošanu un atkalizmantošanu,

—

nodrošinot to, ka publiski finansētu pētījumu rezultāti ir viegli identificējami ar attiecīgiem tehniskiem līdzekļiem, tostarp izmantojot pētījumu rezultātu elektroniskajām versijām pievienotos metadatus un pastāvīgus identifikatorus.

—

konkrēti mērķi un rādītāji progresa noteikšanai,

—

īstenošanas plāni, tostarp pienākumu sadale un pienācīga licencēšana,

—

saistītā finanšu plānošana.

—

datu pārvaldības plānošana kļūst par zinātnes standartpraksi pētniecības procesa agrīnā posmā, kad tiek ģenerēti vai vākti dati, tostarp, nosakot prasību par datu pārvaldības plānu nepieciešamību,

—

dati, kas iegūti publiski finansētos pētījumos, tiek darīti un saglabājas atrodami, pieejami, savietojami un atkalizmantojami (“FAIR” princips) drošā un uzticamā vidē, izmantojot digitālas infrastruktūras (tostarp attiecīgā gadījumā tās, kas federalizētas Eiropas atvērtās zinātnes mākonī (EOSC), ja vien tas nav neiespējams vai nav savietojams ar pētniecības rezultātu turpmāku izmantošanu (“tik atvērts, cik iespējams, tik slēgts, cik nepieciešams”). Šādas neiespējamības vai nesavietojamības iemesli varētu būt jo īpaši privātums, komercnoslēpumi, valsts drošība, likumīgas komercintereses un trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības. Šādai politikai vai valstu rīcības plāniem nevajadzētu ietekmēt nekādus datus, zinātību un/vai informāciju, neatkarīgi no tās formas vai būtības, kas ir bijusi kopīgā publiskā un privātā sektora partnerībā iesaistījušos privātpersonu rīcībā pirms pētniecības darbības,

—

ņemot vērā tehnoloģiju attīstību (tostarp dinamiskos (reāllaika) datus), tirgū izmantotie licencēšanas noteikumi nepamatoti neierobežo tekstizraci un datizraci no pētījumu datiem, kas, neskarot piemērojamos autortiesību aktus un saskaņā ar tiem, sagatavoti publiski finansētos pētījumos,

—

inovatīviem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, neatkarīgiem pētniekiem (piemēram, amatierzinātniekiem), publiskajam sektoram, presei un iedzīvotājiem kopumā pārredzamā un nediskriminējošā veidā, lai veicinātu inovāciju, stiprinātu publisko sektoru un informētu iedzīvotājus, tiek nodrošināta pēc iespējas plašāka piekļuve tādu pētījumu rezultātu datiem, kam piešķirts publiskais finansējums.

—

nosakot iestāžu politiku attiecībā uz pētījumu datu pārvaldību un sagatavojot īstenošanas plānus,

—

iekļaujot prasības par datu pārvaldības plāniem un atvērto piekļuvi pētījumu datiem kā principu (“tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”) pētniecības datus radošu projektu dotāciju nolīgumos un citā pētniecības finanšu atbalstā, kā arī mehānismus, lai uzraudzītu atbilstību šīm prasībām, un turpmākus pasākumus neatbilstības gadījumu novēršanai,

—

darot pieejamu nepieciešamo finansējumu datu pārvaldībai,

—

sniedzot pētniekiem vadlīnijas par to, kā ievērot pētniecības datu pārvaldības politiku, un atbalstot viņus šajā procesā, jo īpaši saistībā ar racionālu datu pārvaldības plānošanas prasmju un tādu digitālo infrastruktūru attīstīšanu, kas atbalsta piekļuvi pētījumu datiem un to saglabāšanu,

—

nodrošinot, ka datu kopas ir vienkārši identificējamas, izmantojot pastāvīgus identifikatorus, un var tikt sasaistītas ar citām datu kopām un publikācijām, izmantojot piemērotus mehānismus, un ka ir sniegta papildu informācija, kas vajadzīga to pienācīgai izvērtēšanai un izmantošanai.

—

konkrēti mērķi un rādītāji progresa noteikšanai,

—

īstenošanas plāni, tostarp pienākumu sadale un pienācīga licencēšana,

—

saistītā finanšu plānošana.

—

akadēmiskās iestādes, kas saņem publisko finansējumu, izstrādā politikas pasākumus zinātnisko rezultātu saglabāšanai,

—

ir izveidota efektīva elektroniskas zinātniskās informācijas deponēšanas sistēma, kas aptver jau sākotnēji digitālā formā sagatavotās publikācijas un saistītos pētījumu rezultātus,

—

zinātniskā informācija, kas izraudzīta ilgtermiņa saglabāšanai, tiek pienācīgi pārzināta, kā arī ir nepieciešamā aparatūra un programmatūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu informācijas atkalizmantošanu,

—

izmantojot plašu klāstu pastāvīgu identifikatoru, tiek veicināta unikāla identifikācija (kas savstarpēji sasaista pētījumu rezultātus, pētniekus, to atbalstītājus, finansētājus un ieguldītājus), lai nodrošinātu pētījumu rezultātu atrodamību, reproducējamību un ilgtermiņa saglabāšanu,

—

lai nodrošinātu tiesisku atkalizmantošanu un saglabāšanu, ir mašīnlasāmas licencēšanas sistēmas un apstākļi, kas saderīgi ar jau esošām atvērtajām licencēm, kuras ļauj atkalizmantot zinātnisku informāciju, kas, neskarot piemērojamos autortiesību aktus un saskaņā ar tiem, sagatavotaa publiski finansētos pētījumos,

—

tiek veicināti apstākļi ieinteresētajām personām piedāvāt pakalpojumus ar pievienotu vērtību, pamatojoties uz zinātniskās informācijas atkalizmantošanu.

—

konkrēti mērķi un rādītāji progresa noteikšanai,

—

īstenošanas plāni, tostarp pienākumu sadale un pienācīga licencēšana,

—

saistītā finanšu plānošana.

—

resursi tiek iezīmēti, izmantoti maksimāli racionāli un strukturēti tā, lai tie būtu izmaksu ziņā lietderīgi un palīdzētu ieviest inovācijas, vienlaikus veicinot konkurenci iekšējā tirgū,

—

ir nodrošināta infrastruktūras kvalitāte un uzticamība, tostarp izmantojot plaši atzītus sertifikācijas mehānismus, specifikācijas un standartus,

—

pētniekiem pārredzamā un nediskriminējošā veidā ir nodrošināta plašāka pieeja pētniecības resursiem un pakalpojumiem zinātniskās informācijas glabāšanai, pārvaldībai, analizēšanai, kopīgošanai un atkalizmantošanai, tostarp caur EOSC, kad tas pieejams,

—

izmantojot papildu rādītājus un parametrus, infrastruktūras ir piemērotas tādas informācijas vākšanai, uz kuru pamatojas atvērtības un atvērtās zinātnes uzraudzīšana un novērtēšana, kā arī pētniecības un karjeras izvērtēšana.

—

iesaistoties tādu datu un pakalpojumu standartu noteikšanā, kas pieejami caur EOSC, kā arī tādu rādītāju un parametru noteikšanā, ar kuriem mērapētniecības ietekmi EOSC kontekstā,

—

garantējot jaunizstrādāto vai modernizēto infrastruktūru sadarbspēju tā, lai tajās būtu ņemta vērā EOSC izstrādāšana, un tādējādi nepieļaujot izolēšanos, veicinot sadrumstalotības mazināšanos un starpdisciplīnu un starpvalstu zinātniskos atklājumus,

—

sagatavojot augsni pakalpojumu izmantošanai un zinātniskās informācijas kopīgošanai caur EOSC.

—

konkrēti mērķi un rādītāji progresa noteikšanai,

—

īstenošanas plāni, tostarp pienākumu sadale,

—

saistītā finanšu plānošana.

—

visos karjeras posmos tiek nodrošināta nepieciešamā apmācība un izglītība par atvērto piekļuvi, pētniecības datu pārvaldību, datu vadību, datu saglabāšanu, datu pārzināšanu un atvērto zinātni augstākās izglītības un apmācības sistēmā un tiek sasniegti nozarē labākie praktiskie risinājumi darba vietās,

—

datu apstrādes tehnoloģiju jomā tiek nodrošināta modernizētu programmu veicināšana un/vai īstenošana jauniem profesionāliem profiliem,

—

tiek atbalstīta datietilpīgas skaitļošanas zinātnes ekspertu, tostarp datu speciālistu, tehniķu un datu pārvaldnieku sagatavošana un apmācība.

—

konkrēti mērķi un rādītāji progresa noteikšanai,

—

īstenošanas plāni, tostarp pienākumu sadale,

—

saistītā finanšu plānošana.

—

akadēmiskās karjeras sistēma atbalsta un atalgo pētniekus, kuri piedalās savu pētījumu kopīgošanā, jo īpaši nodrošinot savu publikāciju un citu pētījumu rezultātu laicīgu kopīgošanu un atvērtu piekļuvi tiem,

—

iestādes, kas atbildīgas par publiskās pētniecības finansēšanas pārvaldību, un akadēmiskās iestādes, kas saņem publisko finansējumu, palīdz īstenot valsts politiku, ieviešot mehānismus, kas padara iespējamu, mēra zinātniskās informācijas kopīgošanu un atalgo par to,

—

pētniecības un karjeras izvērtēšanas sistēmas tiek bagātinātas, ieviešot papildu rādītājus un parametrus, kas var sniegt informāciju par atvērtības novērtējumu, tostarp, bet ne tikai, par pētniecības plašāku sociālo ietekmi un ietekmi individuālajā līmenī (“jaunas paaudzes parametri”).

—

šādi dialogi stiprina savienotu atvērtās zinātnes tehnoloģisko vidi, kas aptver visus pētījumu rezultātus no visiem pētniecības procesa posmiem (dati, publikācijas, programmatūra, metodes, protokoli utt.),

—

pakāpeniski tiek sasniegtas sistēmiskas pārmaiņas virzībā uz atvērto zinātni un ka papildus tehnoloģiskajām un efektivitātes pārmaiņām tiek ievērots savstarpīguma princips, mainās attiecību kultūra starp pētniekiem, kā arī institucionālas izmaiņas pētniecībā skar akadēmiskās iestādes un finansētājos, tādējādi palīdzot virzīties uz atvērto zinātni, tostarp, attiecīgā gadījumā, ietverot tādus jautājumus kā pētniecības integritāte un ētika.

—

koordinēt šajā ieteikumā izklāstītos pasākumus,

—

piedalīties sarunās ar Komisiju jautājumos par piekļuvi zinātniskajai informācijai un par tās saglabāšanu, it īpaši par vienotu principu un standartu, īstenošanas pasākumu un jaunu pētniecības rezultātu izplatīšanas un kopīgošanas veidu precīzāku noteikšanu Eiropas pētniecības telpā,

—

ziņot par turpmākām darbībām, kas veiktas pēc šā ieteikuma publicēšanas.