Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018D1136

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1136 (2018. gada 10. augusts) par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un savlaicīgas atklāšanas sistēmām attiecībā uz risku, ka savvaļas putni uz mājputniem var pārnest augstas patogenitātes putnu gripas vīrusus (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 5243) (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/5243

OJ L 205, 14.8.2018, p. 48–53 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2018/1136/oj

14.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/48


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1136

(2018. gada 10. augusts)

par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un savlaicīgas atklāšanas sistēmām attiecībā uz risku, ka savvaļas putni uz mājputniem var pārnest augstas patogenitātes putnu gripas vīrusus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 5243)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (1), un jo īpaši tās 3. pantu un 63. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, arī mājputnu, infekcijas slimība. Ar putnu gripas vīrusu inficētu mājputnu saslimšanai ir divas virulences ziņā atšķirīgas pamatformas. Zemas patogenitātes forma parasti izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augstas patogenitātes forma vairumam mājputnu sugu izraisa ļoti augstu mirstību. Šī slimība var smagi iedragāt mājputnu un savvaļas putnu veselību un radīt milzīgus zaudējumus mājputnu audzētājiem.

(2)

Direktīva 2005/94/EK nosaka minimālos kontroles pasākumus, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijā, un nosaka arī noteiktus profilakses pasākumus saistībā ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu atklāšanu.

(3)

Ir zināms, ka savvaļas putni, jo īpaši migrējošie savvaļas ūdensputni, ir zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu dabīgie saimniekorganismi un parasti bez raksturīgajām slimības pazīmēm šos vīrusus pārnēsā sezonālās migrācijas laikā. Taču kopš 2005. gada izrādās, ka migrējošie putni var inficēties ar augstas patogenitātes putnu gripas (APPG) H5 apakštipa vīrusiem un pēc tam šos vīrusus izplatīt lielos attālumos starp kontinentiem.

(4)

Ja putnu gripas vīrusi un it īpaši APPG vīrusi ir sastopami savvaļas putnu populācijā, nepārtraukti ir risks, ka šie vīrusi, it sevišķi gājputnu sezonālās migrācijas laikā, var tikt tieši un netieši ievazāti mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecībās, savukārt no inficētās saimniecības šie vīrusi var izplatīties uz citām saimniecībām un radīt lielus ekonomiskus zaudējumus.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2017. gada 14. septembrī pieņēma visaptverošu zinātnisko atzinumu par putnu gripu (2), kurā apstiprināts, ka, lai novērstu APPG vīrusu izplatīšanos no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, liela nozīme ir stingrai biodrošības pasākumu īstenošanai (EFSA 2017. gada atzinums).

(6)

EFSA 2017. gada atzinumā ir norādīti būtiskākie biodrošības pasākumi, kas pastāvīgi veicami dažādās mājputnu audzēšanas sistēmās, arī mazās fermās. Tajā arī teikts, ka ir noteikti vispārīgi biodrošības principi, kas ir vispārpiemērojami mājputnu saimniecībām, lai gan optimālai aizsardzībai, pēc ekspertu ieteikumiem, jāapsver katras saimniecības unikālās iezīmes.

(7)

EFSA 2017. gada atzinumā ir novērtēti un noteikti riski APPG vīrusa ievazāšanai mājputnu saimniecībās, piemēram, mājas pīļu un zosu turēšana kopā ar citu sugu mājputniem, un ar noteiktām darbībām saistītie riski, piemēram, mājputnu izlaišana brīvībā medījamo putnu krājumu atjaunošanas nolūkā, un atzinumā ir ierosināti šo risku mazināšanas pasākumi.

(8)

EFSA 2017. gada atzinumā ir secināts, ka visefektīvākais veids, kā var savlaicīgi atklāt APPG vīrusu klātbūtni savvaļas putnu populācijā, kur APPG vīrusu infekcijas ir saistītas ar mirstību, ir savvaļas putnu pasīvā uzraudzība, un ieteikts ņemt paraugus no savvaļas putnu mērķsugām un tos laboratoriski pārbaudīt. Pēc tam zinātniskajā atzinumā par putnu gripu, kas apstiprināts 2017. gada 18. decembrī (3), EFSA publicēja savvaļas putnu mērķsugu sarakstu.

(9)

Zinātniskajā ziņojumā par putnu gripu, kas apstiprināts 2018. gada 22. martā (4), EFSA norādīja, ka nav ziņots par nevienu gadījumu, kur cilvēks būtu inficējies ar A(H5N8) vīrusu vai jaunatklātajiem A(H5N5) un A(H5N6) vīrusiem, kas ir A(H5) monofilētiskās grupas 2.3.4.4 vīrusu rekombinācija ar vietējiem Eiropas vīrusiem, kuras rezultātā tiek pārņemts N5 vai N6 gēns. Uzskata, ka A(H5N8), A(H5N5) un A(H5N6) vīrusi ir pielāgojušies galvenokārt putnu sugām.

(10)

EFSA 2017. gada atzinumā ir arī secināts, ka noteiktās epidemioloģiskajās situācijās būtu lietderīgi, ja dalībvalstis uz laiku pastiprinātu noteiktus profilakses pasākumus ap vietu, kur apstiprināta savvaļas putna inficēšanās ar APPG vīrusu vai šī infekcija ir atklāta savvaļas putna fekālijās, it īpaši lai pārbaudītu, vai slimība nav pārnesta uz mājputnu saimniecībām un vai tiek efektīvi veikti biodrošības pasākumi pret vīrusa ievazāšanu.

(11)

Tāpēc, lai koncentrētos uz putnu populācijām, kurām ir vislielākais risks inficēties ar putnu gripu, un lai nodrošinātu, ka šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir efektīvi, saimniecībās, kurās tiek turēti mājputni, būtu jāveic noteikti profilakses pasākumi.

(12)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 (5) nosaka riska mazināšanas un pastiprinātus biodrošības pasākumus, lai, nepieļaujot ne tiešu, ne netiešu saskari starp savvaļas putniem un mājputniem, samazinātu risku, ka no savvaļas putniem uz mājputniem tiek pārnesti APPG vīrusi, un minētais lēmums nosaka, ka dalībvalstīm jānosaka, kuros apgabalos to teritorijā ir īpaši liels risks, ka APPG vīrusi varētu tikt ievazāti mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecībās (“augsta riska apgabali”), citstarp ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un īpaša riska faktorus. Minētais īstenošanas lēmums bija piemērojams līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(13)

Tāpēc Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/263 noteiktie pasākumi būtu jāpārskata, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu populācijā Savienībā un trešās valstīs, kur šāds risks ir relevants, EFSA 2017. gada atzinumu, pēc tam apstiprinātos zinātniskos ziņojumus par putnu gripu un dalībvalstu gūto pieredzi, īstenojot minētajā īstenošanas lēmumā noteiktos pasākumus.

(14)

Līdz ar to, ņemot vērā pastāvīgos draudus, ka inficēti savvaļas putni varētu pārnest APPG vīrusu, un uzliesmojumu risku mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecībās, šajā lēmumā būtu jānosaka atjaunināti pasākumi, ņemot vērā Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/263 pārskatīšanas rezultātus.

(15)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/263 noteikto pasākumu īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka ir vajadzīgi noteikti atbrīvojumi no riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem, lai atsevišķas dalībvalstis varētu šos pasākumus pielāgot mainīgajai epidemioloģiskajai situācijai.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šis lēmums nosaka riska mazināšanas pasākumus, atsevišķus pastiprinātus biodrošības pasākumus un savlaicīgas atklāšanas sistēmas [agrīnas konstatācijas sistēmas], kas attiecas uz riskiem, ka savvaļas putni varētu saimniecībās ievazāt augstas patogenitātes putnu gripas (APPG) vīrusus, kā arī pasākumus, kas uzlabo īpašnieku un citu putnkopības nozarē iesaistīto personu informētību par šādiem riskiem un par vajadzību viņu saimniecībās veikt vai pastiprināt biodrošības pasākumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 2005/94/EK 2. pantā izklāstītās definīcijas.

3. pants

Tādu apgabalu noteikšana, kuros ir augsts APPG vīrusu ievazāšanas un izplatīšanās risks

1.   Dalībvalstis nosaka, kuros apgabalos to teritorijā ir īpašs risks, ka saimniecībās varētu tikt ievazāti APPG vīrusi (“augsta riska apgabali”), ņemot vērā:

a)

riska faktorus APPG vīrusu ievazāšanai saimniecībās, it īpaši:

i)

ģeogrāfisko atrašanos dalībvalstu apgabalos, kurus gājputni šķērso vai kuros tie, ielidojuši Savienībā it īpaši pa ziemeļaustrumu un austrumu migrācijas ceļiem, migrācijas laikā atpūšas;

ii)

tuvumu mitriem apgabaliem, dīķiem, purviem, ezeriem, upēm vai jūrai, kur gājputni, it īpaši Anseriformes un Charadriiformes kārtas gājputni, var pulcēties vai apstāties;

iii)

ģeogrāfisko atrašanos apgabalos, kuros ir liels gājputnu, it īpaši ūdensputnu, īpatsvars;

iv)

mājputnu turēšanu āra saimniecībās, kur nevar novērst vai pietiekami kontrolēt mājputnu saskari ar savvaļas putniem;

v)

ja pašreiz vai iepriekš mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu populācijā ir atklāti APPG vīrusi;

b)

riska faktorus APPG vīrusu izplatībai saimniecībās un starp saimniecībām, it īpaši:

i)

ja saimniecība ģeogrāfiski atrodas apgabalā, kur ir liels saimniecību īpatsvars, it īpaši to saimniecību, kurās tiek turētas pīles un zosis un jebkādi mājputni ar iespēju iziet laukā;

ii)

ja saimniecībās un no saimniecībām ir intensīva mājputnus transportējošu transportlīdzekļu un cilvēku kustība un ja ir intensīva tieša un netieša saskare starp saimniecībām;

c)

Eiropas Pārtikas un nekaitīguma iestādes (EFSA) un valstu un starptautisko riska novērtēšanas struktūru veiktos riska novērtējumus un zinātniskos ieteikumus attiecībā uz to, cik relevanta ir APPG vīrusu izplatīšanās ar savvaļas putnu starpniecību;

d)

saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu veikto uzraudzības programmu rezultātus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka mājputnu nozarē darbojošās ieinteresētās personas, arī mazās saimniecības, vispiemērotākajos veidos tiek informētas par saskaņā ar 1. punktu noteikto augsta riska apgabalu robežām.

3.   Dalībvalstis pastāvīgi pārskata augsta riska apgabalu robežas.

4. pants

Riska mazināšana un pastiprināti biodrošības pasākumi

1.   Dalībvalstis nepārtraukti novēro konkrēto epidemioloģisko situāciju savā teritorijā, ņemot vērā arī draudus, kas rodas, ja APPG tiek atklāta mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu populācijā citās dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešās valstīs, kā arī 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos riska novērtējumus.

2.   Dalībvalstis augsta riska apgabalos veic piemērotus un realizējamus pasākumus, lai samazinātu risku, ka APPG vīrusi tiek pārnesti no savvaļas putniem uz mājputniem.

3.   Riska mazināšanas un pastiprinātus biodrošības pasākumus veic tā, lai nepieļautu, ka savvaļas putni un jo īpaši migrējošie ūdensputni nonāk tiešā vai netiešā saskarē ar mājputniem un it īpaši pīlēm un zosīm.

4.   Atkarībā no 1. punktā minētā epidemioloģiskās situācijas novērtējuma dalībvalstis augsta riska apgabalos aizliedz šādas darbības:

a)

kopā ar citām mājputnu sugām turēt pīles un zosis, ja vien:

i)

vīrusa ievazāšanas risks nav uzskatāms par nenozīmīgu saimniecības raksturlielumu dēļ un kompetentā iestāde ieviestos riska mazināšanas pasākumus neuzskata par pietiekamiem; vai

ii)

par infekciozā aģenta kontrolputniem saskaņā ar kompetentās iestādes noteikumiem netiek izmantotas mājputnu sugas, kas nav pīles un zosis;

b)

mājputnus turēt brīvā dabā, ja vien:

i)

no saskares ar savvaļas putniem mājputni nav pasargāti ar tīkliem, jumtiem, horizontāli pārklātiem audumiem vai citiem piemērotiem saskares novēršanas līdzekļiem; vai

ii)

mājputnu barība un ūdens netiek turēti telpās vai zem nojumes, kas pietiekami attur savvaļas putnus no piekļūšanas un līdz ar to nepieļauj savvaļas putnu saskari ar mājputniem paredzēto barību vai ūdeni;

c)

mājputniem izmantot ārā esošas ūdenskrātuves, izņemot, ja noteiktiem mājputniem tas nepieciešams aiz labturības apsvērumiem un ja tās ir pietiekami aizsargātas pret savvaļas putniem;

d)

mājputniem dot ūdeni no virszemes ūdeņu krātuvēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, izņemot, ja šis ūdens tiek apstrādāts tā, ka tiek garantēta putnu gripas vīrusu inaktivācija;

e)

sapulcēt mājputnus un citus nebrīvē turētu putnus skatēs, tirgos, izstādēs un kultūras pasākumos, izņemot, ja šie pasākumi tiek rīkoti un vadīti tā, lai līdz minimumam tiktu samazināts risks, ka varbūtēji inficēti putni vīrusu var izplatīt citiem putniem;

f)

izmantot Anseriformes un Charadriiformes kārtu pievilinātājputnus, izņemot, ja tie tiek izmantoti putnu gripas uzraudzības programmā, kas tiek veikta saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu, pētniecības projektos, ornitoloģiskajos pētījumos vai citā pasākumā, ko atļāvusi kompetentā iestāde;

g)

mājputnus izlaist medījamo putnu krājumu atjaunošanai, izņemot, ja kompetentās iestādes to atļāvušas ar nosacījumu, ka:

i)

šīs darbības tiek veiktas savrup no citām saimniecībām; un

ii)

atjaunošanai paredzētajiem mājputniem ir veikti virusoloģiskie testi atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2006/437/EK (6) pielikumā izklāstītās putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatas IV nodaļas 4. punkta a) apakšpunktam, ar paraugiem, kas ņemti no katras ražošanas vienības 48 stundas pirms putnu izlaišanas, iegūstot negatīvus rezultātus uz putnu gripu.

5.   Dalībvalstis, pamatojoties uz pasākumu regulāru pārskatīšanu saskaņā ar 5. pantu, var paplašināt vai sašaurināt 4. punktā minēto riska mazināšanas un pastiprinātu biodrošības pasākumu darbības jomu un piemērošanas laikposmu.

6.   Dalībvalstis mudina mājputnu nozari atbalstīt mājputnu īpašnieku mācību pasākumus par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem, izstrādāt saimniecībām specifiskus biodrošības plānus un novērot biodrošības pasākumu veikšanu.

5. pants

Augsta riska apgabalos piemēroto riska mazināšanas un pastiprinātu biodrošības pasākumu saglabāšana un pārskatīšana

1.   Pasākumus, kas saskaņā ar 4. panta 4. punktu tiek piemēroti augsta riska apgabalos, dalībvalstis saglabā tik ilgu laikposmu, kamēr vien to teritorijā pastāv paaugstināts APPG vīrusa ievazāšanas un izplatīšanās risks.

2.   Dalībvalstis regulāri pārskata saskaņā ar 4. panta 4. punktu veiktos pasākumus, lai tos koriģētu un pielāgotu dominējošai epidemioloģiskajai situācijai, it īpaši attiecībā uz savvaļas putnu radītajiem riskiem.

3.   Dalībvalstis 2. punktā minēto pārskatīšanu balsta uz šādu faktoru novērtējumu:

a)

slimības situācijas attīstība savvaļas putnu populācijā, epidemioloģiskais loks, proti, jaunu inficēšanās gadījumu skaits uz laika vienību, pozitīvu un negatīvu rezultātu kartējums un infekcijas dinamika;

b)

migrējošo un nometnieku savvaļas putnu sugu, it īpaši putnu gripas uzraudzībai noteikto mērķsugu, klātbūtne;

c)

APPG uzliesmojumu sastopamība mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu populācijā, jo īpaši sakarā ar primāru vīrusa ievazāšanu no savvaļas putniem;

d)

APPG atklāšana mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu populācijā pastāvīgas uzraudzības laikā;

e)

APPG vīrusa apakštips vai apakštipi, vīrusa attīstība un varbūtējā relevance cilvēka veselībai;

f)

APPG epidemioloģiskā situācija savvaļas putnu, mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu populācijā tuvējo dalībvalstu un trešo valstu teritorijā un EFSA, valstu un starptautisko riska novērtēšanas struktūru veiktie riska novērtējumi;

g)

šajā lēmumā noteikto pasākumu īstenošanas līmenis un efektivitāte.

6. pants

Informētības uzlabošana

Dalībvalstis nodrošina, ka darbojas vajadzīgie pasākumi, lai uzlabotu mājputnu nozarē aktīvo ieinteresēto personu, arī mazo saimniecību, informētību par to, kādi ir riski saimniecībās ievazāt APPG vīrusu, un lai tām sniegtu vispiemērotāko informāciju par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem, kas noteikti 4. pantā, it īpaši par pasākumiem, kas ieviešami augsta riska apgabalos, un to dara tā, kā vislabāk šo personu uzmanību var pievērst šādai informācijai.

Dalībvalstis uzlabo informētību arī tām grupām, kuru darbība saistīta ar savvaļas dzīvniekiem, piemēram, ornitologiem, putnu vērotājiem un medniekiem.

7. pants

Savlaicīgas atklāšanas sistēmas mājputnu saimēm

1.   Dalībvalstis ievieš vai pastiprina pastāvošās savlaicīgas atklāšanas sistēmas, kurās īpašnieki kompetentajai iestādei ātri paziņo par jebkurām APPG vīrusa klātbūtnes pazīmēm mājputnu saimēs, kas tiek turētas augsta riska apgabalos esošajās saimniecībās.

2.   Šā panta 1. punktā minētās sistēmas par būtiskiem parametriem, kas norāda uz iespējamu saslimšanu, uzskata vismaz ievērojami mazāku uzņemtās barības un ūdens un izdēto olu daudzumu, novēroto mirstības līmeni un jebkuru klīnisko pazīmi vai pēcnāves bojājumus, kas liecina par APPG klātbūtni, un ņem vērā šo parametru variācijas atkarībā no mājputnu sugas un ražošanas veida.

8. pants

Lielāka savvaļas putnu uzraudzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikta lielāka savvaļas putnu populāciju uzraudzība un mirušo vai slimo putnu tālāka novērošana atbilstīgi norādījumiem [pamatnostādnēm] par putnu gripas uzraudzības programmu savvaļas putniem īstenošanu, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2010/367/ES (7) II pielikumā un pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. panta 2. punktu.

2.   Savvaļas putnu gadījumā paraugu ņemšanu un laboratorisko pārbaudi dalībvalstis var veikt sugām un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kurus APPG iepriekš nav skārusi.

9. pants

Papildu pagaidu pasākumi gadījumā, ja savvaļas putnu populācijā ir apstiprināti APPG gadījumi

1.   Ja paraugos, kas ņemti no viena vai vairākiem savvaļas putniem vai to fekālijām, ir apstiprināts APPG vīruss un ja ir identificēts paaugstināts risks vīrusa ievazāšanai saimniecībās vai iespējams risks sabiedrības veselībai, dalībvalstis apstiprinātā gadījuma apkārtnē veic papildu pagaidu pasākumus, kuros ietver:

a)

riska mazināšanas un pastiprinātu biodrošības pasākumu īstenošanu saskaņā ar 4. pantu;

b)

savvaļas putnu lielāku uzraudzību saskaņā ar 8. pantu;

c)

ja vajadzīgs, epidemioloģiskos izmeklējumus un saimniecību apmeklējumus, attiecīgā gadījumā arī paraugu ņemšanu un pārbaudi uz APPG;

d)

savlaicīgas atklāšanas sistēmu ieviešanu un pastiprināšanu saskaņā ar 7. pantu.

2.   Dalībvalstis var ierobežot dažu 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka atsevišķās valsts teritorijas daļās vai atsevišķu veidu saimniecībās APPG vīrusa ieviešanas risks ir niecīgs.

10. pants

Atbilstības nodrošināšanas un informācijas sniegšanas pienākumi

1.   Dalībvalstis pārrauga, vai īpašnieki un mājputnu nozare īsteno šajā lēmumā noteiktos pasākumus.

2.   Dalībvalstis Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, ko tās veic, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma prasībām.

11. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 10. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(2)  EFSA Journal 2017; 15(10):4991.

(3)  EFSA Journal 2017; 15(12):5141.

(4)  EFSA Journal 2018; 16(3):5240.

(5)  Komisijas 2017. gada 14. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem (OV L 39, 16.2.2017., 6. lpp.).

(6)  Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/437/EK, ar ko apstiprina Padomes Direktīvā 2005/94/EK paredzēto putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2010. gada 25. jūnija Lēmums 2010/367/ES par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.).


Top