Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R2391

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2391 (2017. gada 12. decembris), ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003

OJ L 350, 29.12.2017, p. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2391/oj

29.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2391

(2017. gada 12. decembris),

ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (4) tika izveidota kopēja teritoriālo vienību statistiskā klasifikācija (statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra (NUTS)), lai nodrošinātu saskaņotas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā.

(2)

Komisija sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju ir definējusi vairākas pamata un būtiskākās teritoriālās tipoloģijas, lai klasificētu statistiskās vienības, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

(3)

Eiropas Statistikas sistēma jau izmanto minētās tipoloģijas, jo īpaši urbanizācijas pakāpi, kurā ietverta pilsētu definīcija.

(4)

Tipoloģiju kodifikācija ir nepieciešama, lai noteiktu skaidras teritoriālo tipu definīcijas un nosacījumus, tādējādi nodrošinot tipoloģiju saskaņotu un pārredzamu piemērošanu un to stabilitāti, lai tiktu sekmēta Eiropas statistikas apkopošana un izplatīšana. Minētās statistiskās tipoloģijas neskar konkrētu jomu identificēšanu Savienības politikas vajadzībām.

(5)

Būtu jāizmanto statistisko koordinātu tīklu sistēma, lai aprēķinātu teritoriālos tipus un attiecinātu tos uz attiecīgajiem reģioniem un teritorijām, jo minētie tipi ir atkarīgi no iedzīvotāju sadalījuma un blīvuma viena kvadrātkilometra koordinātu tīkla šūnās.

(6)

Turklāt būtu jāprecizē vairāki vietējo administratīvo vienību (LAU) maznozīmīgāki aspekti, lai vienkāršotu terminoloģiju un LAU sarakstu sniegšanas mehānismu, proti, to, kā dalībvalstis sniedz tos Komisijai (Eurostat).

(7)

Lai ņemtu vērā atbilstošās norises dalībvalstīs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem, kas atbilstoši dalībvalstu paziņotajai informācijai veicami NUTS klasifikācijā Regulas (EK) Nr. 1059/2003 I pielikumā, esošo administratīvo vienību sarakstā II pielikumā un LAU sarakstā III pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz teritoriālo tipoloģiju piemērošanu un laikrindām, kuras dalībvalstīm jānosūta Komisijai, ja NUTS klasifikācija tiek grozīta. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, harmonizēt reģionālo klasifikāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1059/2003 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1059/2003 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido kopēju teritoriālo vienību statistisko klasifikāciju (NUTS), lai nodrošinātu Eiropas statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu dažādos Savienības teritoriālajos līmeņos.

2.   NUTS klasifikācija ir izklāstīta I pielikumā.

3.   Vietējās administratīvās vienības (LAU), kas minētas 4. pantā, papildina NUTS klasifikāciju.

4.   Statistiskie koordinātu tīkli, kas minēti 4.a pantā, papildina NUTS klasifikāciju. Minētos statistiskos koordinātu tīklus izmanto, lai aprēķinātu teritoriālās tipoloģijas, kas balstītas uz datiem par iedzīvotājiem.

5.   Attiecinot tipus uz teritoriālajām vienībām, Savienības teritoriālās tipoloģijas, kas minētas 4.b pantā, papildina NUTS klasifikāciju.”;

2)

regulas 2. panta 5. punktu svītro;

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Esošās administratīvās vienības, ko izmanto NUTS klasifikācijā, ir noteiktas II pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu II pielikumu, pamatojoties uz administratīvo vienību izmaiņām, par kurām saskaņā ar 5. panta 1. punktu tai ir paziņojusi attiecīgā dalībvalsts.”;

b)

panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Dažām neadministratīvām vienībām tomēr var piemērot atkāpes no minētajiem sliekšņiem īpašu ģeogrāfisku, sociālekonomisku, vēsturisku, kultūras vai vides apstākļu dēļ, jo īpaši salās un tālākajos reģionos.”;

4)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Vietējās administratīvās vienības

1.   Katrā dalībvalstī ar vietējām administratīvajām vienībām (LAU) sadala NUTS 3. līmeni vienā vai divos zemākos teritoriālo vienību līmeņos. Vismaz viens no LAU līmeņiem ir administratīva vienība, kas definēta 3. panta 1. punktā un norādīta III pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā 7.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu LAU sarakstu III pielikumā, pamatojoties uz izmaiņām administratīvajās vienībās, par kurām saskaņā ar 5. panta 1. punktu tai ir paziņojusi attiecīgā dalībvalsts.

2.   Ar atsauci uz iepriekšējā gada 31. decembri katra gada pirmajos sešos mēnešos dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) LAU sarakstu, norādot visas izmaiņas un NUTS 3 reģionu, pie kura minētās vienības pieder. To darot, dalībvalstis ievēro Komisijas (Eurostat) pieprasīto elektronisko datu formātu.

3.   Komisija (Eurostat) līdz katra gada 31. decembrim publicē LAU sarakstu savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā.”;

5)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Statistiskie koordinātu tīkli

Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē statistisko koordinātu tīklu sistēmu Savienības līmenī. Statistiskie koordinātu tīkli atbilst specifikācijām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 1089/2010 (*1).

4.b pants

Savienības teritoriālās tipoloģijas

1.   Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē Savienības tipoloģijas, kuras veido teritoriālās vienības NUTS, LAU un koordinātu tīkla šūnu līmenī.

2.   Tipoloģiju, kuras pamatā ir koordinātu tīkls, 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī izveido šādi:

“urbānie centri”,

“urbānie klasteri”,

“lauku koordinātu tīkla šūnas”.

3.   Šādas tipoloģijas izveido LAU līmenī:

a)

urbanizācijas pakāpe (DEGURBA):

“Urbānās teritorijas”:

“Pilsētas” vai “Blīvi apdzīvotas teritorijas”,

“Mazpilsētas un piepilsētas” vai “Vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas”,

“Lauku teritorijas” vai “Mazapdzīvotas teritorijas”;

b)

funkcionālās urbānās teritorijas:

“Pilsētas” un to “Svārstmigrācijas zonas”;

c)

piekrastes teritorijas:

“Piekrastes teritorijas”,

“Teritorijas, kas nav piekrastes teritorijas”.

Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viens LAU administratīvais līmenis, Komisija (Eurostat) apspriežas ar minēto dalībvalsti, lai noteiktu LAU administratīvo līmeni, ko izmanto tipoloģiju attiecināšanai.

4.   Šādas tipoloģijas un apzīmējumus izveido NUTS 3. līmenī:

a)

urbānā-lauku tipoloģija:

“Galvenokārt urbānie reģioni”,

“Pārejas reģioni”,

“Galvenokārt lauku reģioni”;

b)

metropoles tipoloģija:

“Metropoles reģioni”,

“Nemetropoles reģioni”;

c)

piekrastes tipoloģija:

“Piekrastes reģioni”,

“Reģioni, kas nav piekrastes reģioni”.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienādus nosacījumus attiecībā uz tipoloģiju saskaņotu piemērošanu Savienības līmenī. Minētie nosacījumi apraksta metodi, saskaņā ar kuru tipoloģijas piešķirs atsevišķiem LAU un NUTS 3. līmeņa reģioniem. Piemērojot vienādus nosacījumus, Komisija ņem vērā ģeogrāfiskus, sociālekonomiskus, vēsturiskus, kultūras un vides apstākļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. pantā.

(*1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1089/2010 (2010. gada 23. novembris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību (OV L 323, 8.12.2010., 11. lpp.).”;"

6)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šīs regulas I pielikumā iekļautās NUTS klasifikācijas grozījumus pieņem kalendārā gada otrajā pusē, ne agrāk kā ik pēc trim gadiem, ņemot vērā 3. pantā noteiktos kritērijus. Tomēr, ja notiek kādas dalībvalsts attiecīgās administratīvās struktūras ievērojama reorganizācija, šādus NUTS klasifikācijas grozījumus var pieņemt biežāk.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā 7.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu šā punkta pirmajā daļā minēto NUTS klasifikāciju, pamatojoties uz izmaiņām teritoriālajās vienībās, par kurām saskaņā ar šā panta 1. punktu tai ir paziņojusi attiecīgā dalībvalsts. Reģionālie dati, ko dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat), pamatojas uz grozīto NUTS klasifikāciju, sākot no otrā gada 1. janvāra pēc minētā deleģētā akta pieņemšanas.”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja Komisija pieņem deleģēto aktu, kā minēts 4. punktā, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai (Eurostat) jaunā reģionālā sadalījuma laikrindas, lai aizvietotu jau nosūtītos datus. Attiecīgā dalībvalsts nosūta šīs laikrindas līdz ceturtā gada 1. janvārim pēc minētā deleģētā akta pieņemšanas.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienādus nosacījumus attiecībā uz laikrindām un to garumu, ņemot vērā to nodrošināšanas iespējamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. pantā.”;

7)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 18. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

9)

regulas 8. pantu svītro;

10)

regulas III pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“VIETĒJĀS ADMINISTRATĪVĀS VIENĪBAS”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 12. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 209, 30.6.2017., 71. lpp.

(2)  OV C 342, 12.10.2017., 74. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 4. decembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


Top