16.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/22

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1238/2013 (3) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (vai “ĶTR”) izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam (sākotnējā antidempinga izmeklēšana). Pasākumus noteica procentuālā maksājuma veidā robežās no 27,3 % līdz 64,9 %.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 1239/2013 (4) Padome noteica galīgos kompensācijas maksājumus līdz 11,5 % Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam (sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšana).

(3)

Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) ražotāju eksportētāju grupas vārdā iesniedza Komisijai cenu saistības. Ar Lēmumu 2013/423/ES (5) Komisija pieņēma minētās cenu saistības attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu. Pēc ražotāju eksportētāju grupas un CCCME paziņojuma par cenu saistību grozīšanu Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (6) apstiprināja, ka pieņem grozītās cenu saistības galīgo antidempinga un kompensācijas pasākumu piemērošanas periodā. Komisija pieņēma arī lēmumu, kurā precizēja saistību īstenošanu (7), un vienpadsmit regulas, ar ko atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vairākiem ražotājiem eksportētājiem (8).

(4)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kas attiecās tikai uz etalonu, kurš izmantots par atsauces vērtību minētajās saistībās izklāstītajā cenu pielāgošanas mehānismā, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/12 (9) izbeidza daļējo starpposma pārskatīšanu, negrozot attiecīgos pasākumus.

(5)

Ar Īstenošanas regulām (ES) 2016/185 (10) un (ES) 2016/184 (11) Komisija paplašināja galīgos antidempinga un kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, attiecinot tos arī uz tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, kā arī paredzot izņēmumu attiecībā uz vairākiem faktiskajiem ražotājiem.

(6)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/367 (12) Komisija paplašināja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu, un izbeidza daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu, kura veikta saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu (termiņbeigu pārskatīšanas antidempinga izmeklēšana).

(7)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/366 (13) Komisija paplašināja galīgo kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 18. panta 2. punktu, un izbeidza daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu, kura veikta saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 19. panta 3. punktu (termiņbeigu pārskatīšanas antisubsidēšanas izmeklēšana) (termiņbeigu pārskatīšanas antidempinga izmeklēšana un termiņbeigu pārskatīšanas antisubsidēšanas izmeklēšana turpmāk kopā sauktas par “termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanām”).

(8)

Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/615 (14) Komisija pieņēma ražotāju eksportētāju ierosinājumu saglabāt minimālo importa cenu (“MIC”) tādā līmenī, kādu piemēroja 2017. gada martā.

(9)

Komisija 2017. gada 3. martā pēc savas iniciatīvas sāka šo daļējo starpposma pārskatīšanu, kas attiecās tikai uz pasākumu veidu, atbilstīgi antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantam (15) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). Komisijas nodoms sākt šo pārskatīšanu tika paziņots abu termiņbeigu pārskatīšanas regulu nodaļā “Savienības intereses”, lai rastu pareizo līdzsvaru starp tām atšķirīgajām interesēm, kuras – kā konstatēts termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās – atlikušajā pasākumu termiņā pastāv saules enerģijas tirgū (16).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanām informēja CCCME, zināmos ražotājus eksportētājus no ĶTR un ĶTR iestādes un aicināja tos piedalīties.

(11)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(12)

Komisija 2017. gada 19. jūlijā izpauda visām ieinteresētajām personām būtiskos faktus un apsvērumus par izmeklēšanu un aicināja tās 14 dienu laikā sniegt piezīmes. Komisija noteiktajā termiņā saņēma atbildes no 20 ieinteresētajām personām, proti, Savienības ražotāju apvienības, septiņiem Savienības ražotājiem, divām lietotāju apvienībām, četrām Savienības augšupējām un lejupējām ieinteresētajām personām, četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, CCCME un ĶTR valdības. Pēc tam Komisija nosūtīja visām ieinteresētajām personām vēl vienu informācijas izpaušanas dokumentu un aicināja tās sniegt piezīmes. Šī atkārtotā informācijas izpaušana attiecās vienīgi uz diviem faktoriem MIC noteikšanas metodē un uz noteikumu par šīs regulas stāšanos spēkā.

(13)

Komisija 2017. gada 21. martā nosūtīja informācijas pieprasījumu vairāk nekā 100 ieinteresētajām personām. Tā saņēma atbildes no 26 ieinteresētajām personām: diviem Savienības ražotājiem, pieciem Eiropas augšupējiem un lejupējiem uzņēmumiem, kā arī trijām apvienībām, CCCME, ĶTR valdības, 13 ražotājiem eksportētājiem un viena Malaizijas ražotāja eksportētāja.

(14)

Pašreizējie pasākumi ir procentuālais antidempinga maksājums, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 1. pantā, un procentuālais kompensācijas maksājums, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 1. pantā. Ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, kopā ar CCCME piedāvāja cenu saistības, un Komisija tās pieņēma. Viens no saistību pamatelementiem ir MIC, uz kuru attiecas ceturkšņa korekcijas mehānisms. Saskaņā ar Komisijas pieņemtajām cenu saistībām moduļu un elementu MIC ik ceturksni tiek koriģēta, par atsauces vērtību izmantojot moduļu starptautiskās tūlītējās cenas (tostarp cenas Ķīnā), kas norādītas Bloomberg datubāzē. Saistības sākotnēji pieņēma vairāk nekā 120 uzņēmumu/uzņēmumu grupu. Tikmēr Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz 14 uzņēmumiem. Tika konstatēts, ka divpadsmit no šiem uzņēmumiem nav izpildījuši saistības, savukārt pārējo divu uzņēmumu darījumdarbības modeļi praktiski neļāva uzraudzīt to atbilstību saistībām. Turklāt 15 citi Ķīnas uzņēmumi brīvprātīgi atteicās no šīm saistībām (17).

(15)

Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās izvērtējot nesaistīto importētāju un vertikāli neintegrēto Savienības moduļu ražotāju intereses, Komisija saņēma sūdzības par tiem uzlikto smago administratīvo slogu, savukārt Savienības ražotāji sūdzējās, ka notiek pasākumu apiešana (18). Piemēram, gan CCCME, gan ražotājiem eksportētājiem ir jāiesniedz Komisijai mēneša un ceturkšņa ziņojumi saistību uzraudzībai. Šie ziņojumi ir būtiski, lai pārbaudītu, vai nav pārsniegts gada līmenis, un veiktu pirmo analīzi par to, vai paziņotie pārdošanas darījumi atbilst MIC.

(16)

Visas ieinteresētās personas, kas atbildēja uz informācijas pieprasījumu, uzskatīja, ka mainīgs maksājums MIC veidā (“MIC mainīgais maksājums”) ir piemērotāks pasākumu veids nekā iepriekšējais procentuālais maksājums apvienojumā ar cenu saistībām (“MIC saistības”). Jo īpaši ieinteresētās personas uzskatīja, ka MIC mainīgais maksājums būs pārredzamāks, prognozējamāks un izpildāmāks. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka MIC mainīgais maksājums samazinās importētājiem uzlikto administratīvo slogu un izmaksas. Dažas ieinteresētās personas mudināja Komisiju nodrošināt, lai ar jauno pasākumu veidu netiek paredzēti būtiski ierobežojumi Savienības uzņēmumiem, ņemot vērā to komercdarījumus ar ražotājiem visā pasaulē. Pēc to domām, šie ierobežojumi rada Savienības importētājiem būtiskus riskus, uzliek saistības, padārdzina izpēti un aizkavē darījumus. Tās pašas personas apgalvoja arī to, ka pašreiz saistībās paredzētais importa apjomu ierobežojums būtu jāatceļ, jo tas rada papildu administratīvo slogu un ir nelietderīgs, tā ka jebkurā gadījumā importa apjoms ir būtiski zemāks par to.

(17)

Komisija piekrita šiem viedokļiem. Tā uzskatīja, ka pasākumu veidam vajadzētu būt MIC mainīgajam maksājumam. MIC mainīgais maksājums nozīmē, ka atbilstīgam (19) importam, kura deklarētā vērtība atbilst MIC vai pārsniedz to, nebūtu jāpiemēro maksājumi un ka muitas dienesti iekasēs maksājumus nekavējoties, ja ražojums tiks importēts par cenu, kas ir zemāka par MIC. MIC mainīgais maksājums atvieglos ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un Komisijai uzlikto administratīvo slogu, jo CCCME vairs nebūs jāiesniedz Komisijai ikmēneša ziņojumi, bet visiem ražotājiem eksportētājiem – ceturkšņa ziņojumi. Turklāt MIC mainīgā maksājuma apmērs tiks publicēts. Tas nodrošinās pārredzamību un uzlabos pasākumu izpildi.

(18)

Komisija piekrita ieinteresētajām personām arī tajā, ka MIC mainīgajam maksājumam nebūtu jāpievieno saraksts ar papildu ierobežojumiem un maksimālām robežvērtībām. Eksports vienmēr ir bijis būtiski zemāks par noteikto gada līmeni. Savienības muitas dienestiem būs jāpārbauda, vai iesaistītie uzņēmumi nav noslēguši šķērskompensācijas vienošanās vai citas vienošanās par MIC apiešanu.

(19)

Vairākas ieinteresētās personas, proti, uzņēmumi, tostarp Savienības ražotāji, uzskatīja, ka dažādiem produkta veidiem būtu jāparedz atsevišķs MIC mainīgais maksājums. Vairums ieinteresēto personu arī uzskatīja, ka labākās diferenciācijas pamatā ir tehnoloģija, t. i., monokristāliski vai multikristāliski (dēvēti arī par polikristāliskiem) ražojumi. Monokristāliskiem un multikristāliskiem ražojumiem piemēro atšķirīgas cenas, un tādi galvenie cenu indeksi kā PV Insights un Energy Trend PV nosaka atsevišķas cenas monokristāliskiem un multikristāliskiem elementiem un moduļiem. Monokristāliski ražojumi parasti ir dārgāki, jo tiem ir augstāka produktivitāte uz vienu laukuma vienību. Saskaņā ar PV Insights  (20) cenu norādēm laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam monokristālisku un multikristālisku moduļu vidējā cenu atšķirība bija 0,047 EUR/W, bet monokristālisku un multikristālisku elementu vidējā cenu atšķirība bija 0,040 EUR/W.

(20)

Monokristālisku un multikristālisku ražojumu nošķiršana iekļaujas arī argumentācijā, kas izvirzīta termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās, lai rastu atbilstošu līdzsvaru starp konkurējošām interesēm. No vienas puses, tas ļaus labāk aizsargāt Savienības ražošanas nozari, kas aizvien vairāk pievēršas tādu augsta līmeņa monokristālisku ražojumu izstrādei, kuri paredzēti uzstādīšanai uz jumta. No otras puses, šāda nošķiršana ļaus labāk īstenot tādu nesaistīto importētāju un inženiertehnisko, iepirkuma un celtniecības pakalpojumu (IIC) uzņēmumu intereses, kuri darbojas komunālo pakalpojumu sektorā un kuriem ir vajadzīga piekļuve lētiem standartveida multikristāliskiem moduļiem, lai tehnoloģiski neitrālos iepirkuma konkursos tie spētu konkurēt ar citiem atjaunojamiem energoresursiem.

(21)

Muitas dienesti var viegli atšķirt monokristāliskus un multikristāliskus elementus. Multikristāliskus elementus izgatavo no multikristāliska silīcija (multi-Si), ko veido sīki kristāli. Monokristāliskus elementus izgatavo no monokristāliska silīcija (mono-Si), kas ir vienlaidu kristāls. Monokristāliski un multikristāliski elementi nekad netiek apvienoti vienā ierīcē, tāpēc nav tādu moduļu, kas izgatavoti gan ar monokristāliskiem, gan multikristāliskiem elementiem. Multikristāliskus moduļus izgatavo tikai no multikristāliskiem elementiem, bet monokristāliskus moduļus izgatavo tikai no monokristāliskiem elementiem. Monokristāliskiem ražojumiem ir augstāka efektivitāte, pārveidojot saules gaismu elektrostrāvā, un tādējādi tie nodrošina augstāku produktivitāti uz vienu laukuma vienību. Monokristāliskus ražojumus var atšķirt no multikristāliskiem ražojumiem, veicot fizisku pārbaudi. Multikristāliskam elementam ir perfekta taisnstūra forma. Turpretī monokristāliskam elementam visi četri stūri ir nošķelti.

(22)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka monokristāliskiem un multikristāliskiem elementiem un moduļiem būtu jānosaka atsevišķa MIC un katram no četriem ražojuma veidiem būtu jāparedz savs Taric kods.

(23)

Saskaņā ar Komisijas pieņemtajām pašreizējām cenu saistībām moduļu un elementu MIC ik ceturksni koriģē, par atsauces vērtību izmantojot moduļu starptautiskās tūlītējās cenas (tostarp cenas Ķīnā), kas norādītas Bloomberg datubāzē (sauktas arī par Bloomberg jeb BNEF tūlītējo cenu indeksu). Pieņemot saistības, Komisija uzskatīja, ka šī cena atspoguļo tādu cenu, kas nerada kaitējumu un Savienībā nodrošina pietiekamu attiecīgā ražojuma piegādi (21).

(24)

Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās Komisijai kļuva zināms, ka gandrīz visa 2016. gada laikā saistību MIC korekcijas mehānisms neatbilda cenu kritumam pasaules tirgū un tādējādi vairs neatspoguļoja kaitējumu neradošo cenu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(25)

Turklāt iepriekšējā korekcijas sistēma bija liegusi Savienības elementu lietotājiem (t. i., vertikāli neintegrētiem moduļu ražotājiem) un moduļu lietotājiem (t. i., privātpersonām un uzņēmumiem, kas iegādājas saules enerģijas sistēmas) iespēju izmantot pasaulē panāktos efektivitātes uzlabojumus (22).

(26)

Ieinteresēto personu sniegtie pierādījumi apstiprināja, ka 2016. gadā MIC saistības vairs neatbilda cenu krituma tendencei pasaules tirgū. Lai gan 2017. gada sākumā MIC tika būtiski samazināta, MIC un pasaules tirgus cenas joprojām būtiski atšķīrās (23).

(27)

Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai ir vēl kāds etalons, kurš var labāk atspoguļot kaitējumu neradošu cenu līmeni, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā, kā arī izmaksu un cenu kritumu pasaules tirgū.

(28)

Kāds Savienības ražotājs un Savienības ražotāju apvienība apgalvoja, ka jaunā MIC pielāgošanas mehānisma pamatā vajadzētu būt saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītājam. Visu ieinteresēto personu iesniegtie pierādījumi apliecināja, ka saules enerģijas nozarē ražošanas izmaksas ir turpinājušas kristies un ka tas atspoguļojas saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītājos. Tomēr vairākas citas ieinteresētās personas plaši apsprieda to, kāpēc saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītājus nevar izmantot par etalonu MIC pielāgošanas mehānismam. Pirmkārt, šīs personas apgalvoja, ka pētījumos, kuros norādīti zināšanu uzkrāšanas rādītāji, tie tiek aplēsti ilgākā laika periodā. Tāpēc tie neatspoguļo īstermiņa dinamiku tirgū. Turklāt aplūkojamais laika periods būtiski ietekmē rezultātus. Piemēram, jaunākajā International Technology Roadmap for Photovoltaic (ITRPV) izdevumā minēts, ka šis rādītājs ir 22,5 % 40 gados (24) un 39 % pēdējos 10 gados (25). Šīs ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka prognozēt cenu attīstību tuvākajā nākotnē nav zināšanu uzkrāšanas rādītāju primārais mērķis. Piemēram, ITRPV zināšanu uzkrāšanas rādītājs ir daļa no projekta, kura mērķis ir informēt piegādātājus un pircējus par paredzamām tehnoloģijas tendencēm un veicināt nepieciešamo uzlabojumu un standartu apspriešanu.

(29)

Visbeidzot, zināšanu uzkrāšanas līknes līmenis norāda uz cenu kritumu katru reizi, kad divkāršojas pasaules kopējais moduļu piegāžu skaits (26). Pieprasījuma prognozēšanai, ņemot vērā tā specifiskās pazīmes, ir raksturīga būtiska nenoteiktība. Viena no ieinteresētajām personām norādīja: “Ir svarīgi atzīmēt, ka turpmākā pieprasījuma un izaugsmes prognozes ir tikai pamatoti pieņēmumi, kas lielā mērā atkarīgi no tādiem faktoriem kā dažādos tirgos uz vietas īstenota tirdzniecības politika, atbalsta shēmu maiņa un tāda tiesiskā regulējuma grozījumi, kas regulē saules fotoelektrisko ražojumu nozari katrā tirgū.” Šo iemeslu dēļ ir vairākas prognozes par pasaules pieprasījuma attīstību, kuras sagatavojušas atsevišķas organizācijas.

(30)

Komisija pieņēma šos argumentus un norādīja uz turpmāk minēto. Ja attiecībā uz MIC pielāgošanas mehānismu Komisija būtu nolēmusi izmantot zināšanu uzkrāšanas rādītāju, tai būtu jāizvērtē, kurš no šiem diviem rādītājiem būtu piemērotāks, lai turpmākajos 18 mēnešos prognozētu izmaksu samazinājuma attīstību saules enerģijas nozarē. Šāda novērtējuma veikšanā varētu rasties būtisks sarežģījums. Turklāt zināšanu uzkrāšanas līknes līmenis norāda uz cenu kritumu katru reizi, kad divkāršojas pasaules kopējais moduļu piegāžu skaits (27). Vairumā prognožu, kas ir Komisijas rīcībā, ir paredzēts, ka kopējais saules enerģijas moduļu piegāžu skaits varētu divkāršoties apmēram 2020. vai 2021. gadā. Tāpēc, tā kā precīza prognoze nav iespējama, Komisijai būtu jāizdara pamatots pieņēmums un jāizvēlas precīzs datums, kad laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim kopējo piegāžu skaits divkāršosies, bet tas ir saistīts ar samērā lielu nenoteiktību. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka neviens no lejupējiem un augšupējiem uzņēmumiem, kas atbildēja uz informācijas pieprasījumu, neizmanto saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītājus, lai prognozētu cenu attīstību.

(31)

Tādēļ Komisija secināja, ka saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītāju izmantošana MIC pielāgošanai radītu būtiskas neskaidrības, kas jebkādas precīzas cenu attīstības prognozes padarītu neiespējamas. Tādēļ Komisija nolēma izmantot citu etalonu, kas pamatojas uz jaunākiem, pārredzamākiem un ticamākiem datiem.

(32)

Vairums ieinteresēto personu apgalvoja, ka jaunajam korekcijas mehānismam būtu jāpamatojas uz Taivānas tirgus informācijas aģentūras PV Insights cenu norādēm. Vienīgi uzņēmums Solar World, kas ir lielākais Eiropas ražotājs, neuzskatīja PV Insights par uzticamu avotu. Tika arī uzskatīts, ka ieinteresētās personas visvairāk izmanto PV Insights. Vairākas ieinteresētās personas minēja, ka PV Insights norādītās cenas un cenu attīstības tendences atbilst tam cenām un tendencēm, ko norāda cits indekss, kuram uzticas nozares pārstāvji, t. i., Energy Trend PV (to vada cita tirgus informācijas aģentūra, kura arī darbojas Taivānā). Turpretim cenas, ko norāda pašreiz izmantotais indekss, t. i., Bloomberg datubāze, pakļautas daudz lielākām svārstībām, un apmēram 2015. gada decembrī Bloomberg tūlītējo cenu indekss sāka uzrādīt tendences, kas atšķīrās no PV Insights un Energy Trend PV tendencēm. Bloomberg datubāzes pamatā ir brīvprātīgi iesniegtas cenu norādes, un tas nozīmē, ka tā ir aptvērusi tikai ļoti nelielu tirgus daļu.

(33)

Komisija lūdza ITRPV sniegt vairāk informācijas par saules enerģijas cenām, ko tas izmanto, lai aprēķinātu saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītāju. ITRPV iesniedza attiecīgos cenu datus un norādīja, ka tas pašlaik izmanto divus avotus – PV Insights un Energy Trend PV. Līdz 2016. gada beigām ITRPV izmantoja plašāku cenu grozu, tostarp Bloomberg tūlītējo cenu indeksu. Ņemot vērā, ka PV Insights ir viens no diviem ITRPV izmantotajiem avotiem un ka PV Insights un Energy Trend PV norādītās cenas kopumā sakrīt, to cenu līmenis un attīstība, ko ITRPV izmanto zināšanu uzkrāšanas rādītāja aprēķināšanai, pilnīgi atbilst PV Insights norādītajiem datiem, jo īpaši kopš 2016. gada beigām.

(34)

Komisija izstrādāja MIC samazināšanas sistēmu, kuras pamatā ir PV Insights dati, kas saules enerģijas nozarē atzīti par visticamākajiem un visplašāk izmantotajiem. Šīs MIC samazināšanas sistēmas sākumpunkta pamatā ir pašreizējā minimālā cena, kas nerada kaitējumu un kas saskaņā ar cenu saistībām noteikta elementiem (0,23 EUR/W) un moduļiem (0,46 EUR/W). Tomēr šīs cenas neuzrāda atšķirību starp multikristāliskiem un monokristāliskiem ražojumiem, savukārt jaunais mehānisms to darīs. Komisija konstatēja cenu atšķirību, kas trīs gadu laikā pastāvējusi starp monokristāliskiem un multikristāliskiem elementiem un moduļiem (28). Šī vidējā cenu atšķirība tika vienmērīgi sadalīta starp monokristāliskiem un multikristāliskiem elementiem un moduļiem, lai noteiktu katram ražojuma veidam pašreizējo cenu, kas nerada kaitējumu, proti, 0,210 EUR/W un 0,437 EUR/W attiecīgi multikristāliskiem elementiem un moduļiem, kā arī 0,250 EUR/W un 0,483 EUR/W monokristāliskiem elementiem un moduļiem. Šīs cenas pakāpeniski tuvosies PV Insights norādītajām pašreizējām cenām (29), t. i., 0,18 EUR/W un 0,3 EUR/W attiecīgi multikristāliskiem elementiem un moduļiem, kā arī 0,21 EUR/W un 0,35 EUR/W monokristāliskiem elementiem un moduļiem.

(35)

Šis pielāgošanas mehānisms radīs MIC, kuras līdz 2018. gada septembrim būs tādu pasaules cenu līmenī, kas konstatētas 2017. gada pirmajā ceturksnī (jaunākās pieejamās pasaules cenas visam konkrētā gada ceturksnim). Tā kā pēdējo trīs gadu laikā cenas ir strauji kritušās, būtiski saruka galveno ražotāju peļņa (30). Tādēļ Komisija cerēja, ka šāds straujš cenu kritums ilgāk vairs nevarēs turpināties un cenas 2018. gada septembrī nebūs būtiski zemākas, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei joprojām tiks nodrošināta zināma aizsardzība.

(36)

Tādējādi salīdzinoši īsā laikā šis mehānisms ļauj tuvoties pasaules tirgus cenām. Pirmkārt, tas nodrošina atgriešanos pie sākotnējā izmeklēšanā konstatētā cenu līmeņa, kas nerada kaitējumu. Otrkārt, tas atbilst termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās izdarītajiem konstatējumiem par interešu līdzsvaru Savienības interešu pārbaudes ietvaros (31). Turklāt šim mehānismam ir priekšrocība labāk atspoguļot jaunāko tehnoloģiju attīstību un cenas radīto ietaupījumu potenciālu patērētājiem, proti, lietotājiem Savienībā vairs nebūs liegta iespēja izmantot pasaulē panāktos efektivitātes uzlabojumus. Vienlaikus šis mehānisms nodrošina visai Savienības ražošanas nozarei pietiekamu aizsardzību, lai tā varētu pielāgoties pieaugošajam konkurences spiedienam, kad pasākumi zaudēs spēku.

(37)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma daudzas piezīmes par MIC mainīgā maksājuma apmēru. Savienības elementu un moduļu ražotāji un to apvienības apgalvoja, ka pasaules tirgus cenas neatspoguļo to cenu līmeni, kas nerada kaitējumu, jo tās ietekmē dempings, kuru rada pārmērīgs Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikums. Tādēļ MIC mainīgais maksājums, kura pamatā ir par etalonu pieņemtā pasaules cena, varētu būt pārāk zems. Tie atkārtoti apgalvoja, ka tā vietā MIC būtu jāpamatojas uz ilgtermiņa saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītāju. Tomēr, 2013. gada jūlijā pieņemot saistības, Komisija jau uzskatīja, ka moduļu starptautiskās tūlītējās cenas, tostarp Ķīnas cenas, atspoguļo tādu cenu, kas nerada kaitējumu (32). Turklāt ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/12 izbeigtajā starpposma pārskatīšanā Komisija secināja, ka cenu etalons, tostarp pieaugošā Ķīnas uzņēmumu daļa, pilda savu mērķi, kas noteikts spēkā esošos pasākumos (33). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(38)

Savienības elementu un moduļu ražotāji un to apvienības arī apgalvoja, ka pašlaik – pēc Taivānas saules enerģijas ražotāju asociācijas sūdzības – Taivānas Godīgas tirdzniecības komisija, proti, Taivānas valsts konkurences iestāde, veic izmeklēšanu attiecībā uz PV Insights. Izmeklēšana tika sākta, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka Ķīnas cenu norādes ietekmē vai pat manipulē ar PV Insights indeksu un ka indeksa cenu līmenis nepārsniedz ražošanas izmaksas Taivānā. Tādējādi nebūtu lietderīgi pamatoties uz PV Insights.

(39)

Komisija atgādināja, ka lejupējās un augšupējās ražošanas nozares ir uzskatījušas PV Insights par ticamāko indeksu savā ikdienas darbā. PV Insights bija arī viens no galvenajiem cenu etaloniem, ko izmantoja ITRPV ziņojumos, aplēšot saules enerģijas nozares zināšanu uzkrāšanas rādītāju. Līdz šim augšupējā un lejupējā ražošanas nozare neapšaubīja PV Insights indeksa ticamību. Visbeidzot, Taivānas iestādes vēl nav izdarījušas galīgos konstatējumus par minētajiem apgalvojumiem. Komisija uzraudzīs norises Taivānas Godīgas tirdzniecības komisijā un, ņemot vērā potenciālos konstatējumus, apsvērs visus vajadzīgos pasākumus. Tāpēc šajā posmā Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(40)

Eiropas augšupējās un lejupējās ieinteresētās personas, kā arī ka ĶTR valdība un CCCME iebilda pret jaunā MIC samazinājuma vairākiem aspektiem.

(41)

Pirmkārt, šīs personas uzskatīja, ka sākotnējā MIC ir pārāk augsta. Tās apgalvoja, ka attiecībā uz monokristāliskiem ražojumiem jaunais MIC mainīgais maksājums būs pat lielāks nekā iepriekšējās MIC saistības. Pēc to domām, MIC mainīgā maksājuma noteikšana vēl augstākā līmenī ir pretrunā pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumiem, ka MIC saistības ir noteiktas pārāk augstas salīdzinājumā ar cenu, kas nerada kaitējumu. Tāpēc tā būtu jānolaiž līdz attiecīgajam līmenim. Dažas personas arī apgalvoja, ka MIC, kas piemērojama 2017. gada pirmajā ceturksnī, nav piemērots sākumpunkts MIC mainīgajam maksājumam, jo Komisija pati ir atzinusi, ka tā neatbilst pasaules cenu dinamikai.

(42)

Komisija ņēma vērā šīs piezīmes un sagatavoja jaunu ik ceturkšņa MIC mainīgā maksājuma pakāpenisku samazinājumu. Tā kā saistību MIC no 2017. gada otrā ceturkšņa tika iesaldēta, Komisija pārcēla šā pakāpeniskā samazinājuma sākumpunktu uz agrāku laiku. Šis sākumpunkts ir noteikts tādas iesaldētas saistību MIC līmenī, kas samazināta par vērtību, kuru veido divas ceturkšņa korekcijas, kas būtu jāveic tās iesaldēšanas laikā, proti, 2017. gada otrajā un trešajā ceturksnī.

(43)

Otrkārt, vairākas ieinteresētās personas uzskatīja, ka beidzamais MIC mainīgais maksājums, t. i., MIC mainīgais maksājums, kas piemērojams pasākumu termiņa beigās (2018. gada septembrī), arī ir pārāk augsts. Tās apgalvoja, ka saskaņā ar PV Insights cenu norādēm, kas pieejamas pēc informācijas izpaušanas, saules enerģijas pasaules cenas jau ir samazinājušās. Komisija pieņēma ierosinājumu, ka jaunākie pieejamie dati būtu jāizmanto kā piemērotākā aizstājējvērtība beidzamajam ceturksnim. Tādēļ tā noteica galīgo MIC mainīgo maksājumu pēdējā pieejamā ceturkšņa –, t. i., 2017. gada otrā ceturkšņa – cenu līmenī.

(44)

Minētās ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisijas prognoze par to, ka saules enerģijas cenas varētu samazināties, ir nepamatota. Tomēr PV Insights ilgtermiņa cenu līknes analīze liecina, ka saules enerģijas cenas ir cikliskas – jau iepriekš saules enerģijas cenas strauji samazinājās vairākus ceturkšņus pēc kārtas, bet pēc tam stabilizējās vai pat nedaudz pieauga. Pašreizējā cikla laikā moduļu cenas ir turpinājušas kristies samērā ilgu laiku, t. i., kopš 2015. gada ceturtā ceturkšņa. Vienlaikus elementu cenas, kas mēdza uzrādīt līdzīgu tendenci, jau ir stabilizējušās vai pat nedaudz pieaugušas. Tas, ka galvenā izejmateriāla –, t. i., elementu – cenas stabilizējās pēc īpaši ilga cenu krituma perioda, atbalsta Komisijas prognozi, ka arī moduļu cenas beidzot varētu stabilizēties. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Neintegrētie moduļu ražotāji arī apgalvoja, ka informācijas dokumentā norādītais MIC mainīgais maksājums samazinājās moduļiem daudz straujāk nekā elementiem, un šis apstāklis varētu nesamērīgi ietekmēt to peļņas daļas. Komisija norādīja, ka šāda atšķirība samazinājuma tempā ir neizbēgama saistībā ar to, ka elementu saistību MIC ir daudz tuvākas pasaules tirgus cenām nekā moduļu saistību MIC. Turklāt pēc informācijas izpaušanas Komisija samazināja sākotnējās MIC mainīgo maksājumu, tādēļ MIC mainīgais maksājums vairs nepārsniegs monokristālisku elementu saistību MIC.

(46)

Pēc atkārtotās informācijas izpaušanas augšupēji un lejupēji uzņēmumi un to apvienības un CCCME atkārtoti norādīja, ka MIC ir pārāk augsta, pat ja tā tika koriģēta uz leju (daži no tiem apsveica šo soli). No otras puses, Savienības ražotāji un to apvienība atkārtoti norādīja, ka MIC ir pārāk zema un ka tā neatspoguļo kaitējumu neradošo cenu, ka MIC moduļiem ir samazinājusies neproporcionāli straujāk nekā elementiem un ka PV Insights nav uzticams etalons.

(47)

Komisija norādīja, ka neviena no šīm personām neiesniedza jaunus argumentus par izpaustajiem diviem faktoriem (pakāpeniskā samazinājuma sākumpunkta pārcelšana uz agrāku laiku un pēdējā ceturkšņa datu izmantošana). Tās tikai atkārtoja savu sākotnējo pieeju attiecībā uz MIC, ko tās jau bija izklāstījušas pēc informācijas izpaušanas, pielāgojoties jaunajiem ceturkšņa MIC līmeņiem. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka tā pēc informācijas izpaušanas jau ir pievērsusies šo jautājumu būtībai.

(48)

Vairākas personas arī norādīja, ka laikposms piezīmju sniegšanai ir bijis pārāk īss. Komisija uzskatīja, ka viena darba diena ir pietiekams laiks, lai personas varētu sniegt piezīmes, jo informācijas izpaušana attiecās tikai uz diviem faktoriem MIC noteikšanas metodē un uz noteikumu par šīs regulas stāšanos spēkā. Tādēļ Komisija noraidīja šo argumentu.

(49)

MIC mainīgā maksājuma pakāpeniskais samazinājums ir šāds:

(50)

Komisija norādīja, ka cenu saistības sākotnēji attiecās uz visiem uzņēmumiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā. Ņemot vērā, ka jaunais MIC mainīgais maksājums aizstās šīs saistības, Komisija uzskatīja par lietderīgu, ka jauno MIC piemēros tikai tiem uzņēmumiem, uz kuriem joprojām attiecas cenu saistības vai kuri brīvprātīgi no tām atteicās, Komisijai nekonstatējot nevienu līdzšinēju problēmu.

(51)

Savukārt, lai neapdraudētu jaunā pasākumu veida efektivitāti, Komisija uzskatīja, ka uz citiem uzņēmumiem būtu jāattiecina nevis jaunā MIC sistēma, bet procentuālie maksājumi. Jo īpaši šim izņēmumam būtu jāattiecas uz uzņēmumiem, kuriem Komisija ir atsaukusi saistību pieņemšanu par saistību pārkāpšanu. Šādos gadījumos tādu attiecīgo Ķīnas ražotāju eksportētāju iepriekšējā rīcība, kas ir eksportējuši attiecīgo ražojumu par cenu, kura ir zemāka nekā cena, kas nerada kaitējumu, vai ir citādi pārkāpuši saistības, ir pietiekams pamats, lai Komisija pieņemtu, ka pastāv būtisks risks, ka tie tieši tāpat neievēros arī jauno MIC. Tas mazinātu jaunās MIC efektivitāti un tādējādi nenodrošinātu vajadzīgo aizsardzību pret turpmāku kaitējošu dempingu. Turklāt jaunajam MIC mainīgajam maksājumam nebūtu jāattiecas arī uz uzņēmumiem, kas ir brīvprātīgi atteikušies no saistībām, lai apsteigtu Komisiju, kura nenovēršami atsauktu šīs saistības.

(52)

Pēc informācijas izpaušanas trīs uzņēmumi, kas bija brīvprātīgi atsaukuši saistības, bet nebija iekļauti VI pielikumā, iesniedza pamatotas piezīmes par to, kāpēc tie uzskata, ka tiem bija likumīgs pamats šo saistību atsaukšanai. Pamatojoties uz šo uzņēmumu iesniegtajiem papildu pierādījumiem, Komisija konstatēja, ka iepriekš tie nav pārkāpuši attiecīgās saistības. Turklāt pirms šo uzņēmumu brīvprātīgas atteikšanās no saistībām tiem nedraudēja tas, ka Komisija atsauks to saistības. Komisija bija arī pārliecināta, ka šie uzņēmumi atteicās no saistībām tādu iemeslu dēļ, kas neliecina par būtisku risku, ka tie turpmāk neievēros šo jauno MIC. Tādēļ Komisija iekļāva šos trīs uzņēmumus VI pielikumā. Turklāt tā iekļāva vēl divus uzņēmumus, kuru saistību pieņemšana tika atsaukta tikai saistību “neizpildāmības” dēļ. Šajos gadījumos nebija pierādījumu, ka šie uzņēmumi tirgojuši attiecīgo ražojumu Savienības tirgū par cenu, kas ir zemāka nekā cena, kura nerada kaitējumu.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas vairāki ražotāji eksportētāji, ĶTR valdība un CCCME arī apgalvoja, ka jaunais MIC mainīgais maksājums būtu jāpiemēro visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ka, viņuprāt, izslēdzot jebkuru eksportētāju no MIC piemērošanas, tiek pārkāpts antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkts un antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 2. punkts. Komisija atgādināja, ka tā, pamatojoties uz nediskriminējošiem principiem, ir noteikusi atsevišķiem ražotājiem eksportētājiem, citu sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju grupām un visiem pārējiem uzņēmumiem dažādus maksājumu līmeņus. Turklāt, ciktāl tas attiecas uz MIC mainīgo maksājumu, Komisija tikai objektīvu iemeslu dēļ (proti, vai, pamatojoties uz saistību nosacījumu izpildi, MIC mainīgā maksājuma piemērošana rada būtisku risku, ka šis MIC mainīgais maksājums netiks ievērots) ir ieviesusi nošķīrumu starp ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi, pamatojoties uz tās izmeklēšanām par atbilstību saistībām, Komisija ir noteikusi, ka MIC mainīgajam maksājumam būtu jāattiecas tikai uz atsevišķiem uzņēmumiem, kas nerada risku, ka turpmāk tie varētu neievērot MIC mainīgo maksājumu. Minētie uzņēmumi ir: i) ražotāji eksportētāji, kuri ievēro saistību noteikumus, eksportējot attiecīgo ražojumu uz Savienību attiecīgi noteiktā cenu līmenī, kas nerada zaudējumus, un ii) ražotāji eksportētāji, kas brīvprātīgi atteicās no saistībām bez nodoma apsteigt Komisiju, kura nenovēršami atsauktu šīs saistības. Attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību šiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro MIC mainīgais maksājums. No otras puses, visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kas pārkāpa saistības – neatkarīgi no tā, vai jau ir konstatēts, ka šāds pārkāpums ir izdarīts, vai turpmākajās Komisijas izmeklēšanās tikai tiks konstatēts, ka šāds pārkāpums ir izdarīts –, nevar uzticēties, ka MIC mainīgais maksājums tiks ievērots. Tādējādi tiem būtu jāpiemēro attiecīgais neierobežotais procentuālais maksājums.

(54)

Komisija turpina veikt izmeklēšanas par atbilstību cenu saistībām un var sākt jaunas izmeklēšanas attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, kamēr cenu saistības joprojām bija spēkā. Minētajām izmeklēšanām joprojām piemēro Īstenošanas regulu (ES) 2017/366 un (ES) 2017/367 2. un 3. pantu. Jo īpaši, pieņemot deklarāciju ražojuma laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds radīsies: a) ja attiecībā uz importu, par ko rēķinus izrakstījuši uzņēmumi, uz kuriem attiecas saistības, tiek konstatēts, ka viens vai vairāki šo saistību nosacījumi nav izpildīti, vai b) ja Komisija regulā vai lēmumā, kurā norādīti konkrēti darījumi, konstatē, ka saistības ir pārkāptas, un paziņo, ka attiecīgie saistību rēķini nav derīgi. Komisija arī uzskatīja, ka tādam ražotājam eksportētājam, attiecībā uz kuru konstatēts, ka tas ir pārkāpis saistības – pat ja šie konstatējumi izdarīti pēc cenu saistību beigām –, nebūtu jāpiemēro MIC mainīgais maksājums. Šādos gadījumos MIC mainīgais maksājums vairs nebūtu jāpiemēro. Pēc tam Komisijai ar to pašu tiesību aktu, kurā konstatēta neatbilstība, būtu jāizslēdz attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) no jaunā VI pielikuma un jaunā 5. pielikuma.

(55)

Tādējādi MIC mainīgo maksājumu piemēro tikai tiem tiesību subjektiem, kas uzskaitīti jaunajā VI pielikumā, kurš jāpievieno Īstenošanas regulai (ES) 2017/367, un jaunajā 5. pielikumā, kurš jāpievieno Īstenošanas regulai (ES) 2017/366.

(56)

Ja to tiesību subjektu preces, kas uzskaitīti jaunajā VI pielikumā, kurš jāpievieno Īstenošanas regulai (ES) 2017/367, un jaunajā 5. pielikumā, kurš jāpievieno Īstenošanas regulai (ES) 2017/366, importē par CIF cenu līdz Savienības robežai, kas ir vienāda ar MIC mainīgo maksājumu vai lielāka par to, maksājums nav jāveic. Ja šādu importu veic par cenu, kas nepārsniedz MIC mainīgo maksājumu, galīgajam maksājumam vajadzētu būt vienādam ar starpību starp piemērojamo MIC mainīgo maksājumu un neto cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas. Nekādā gadījumā maksājuma summa nepārsniedz kombinētās procentuālā maksājuma likmes, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 1. panta 2. punktā un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 1. panta 2. punktā. Attiecīgi, ja importu veic par cenu, kas nepārsniedz MIC mainīgo maksājumu, jāmaksā mazākais lielums, proti, vai nu starpība starp piemērojamo MIC mainīgo maksājumu un neto cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, vai kombinētās procentuālā maksājuma likmes, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 1. panta 2. punktā un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 1. panta 2. punktā.

(57)

Īstenošanas lēmums 2013/707/ES, ar kuru apstiprina saistību pieņemšanu un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/615, ir jāatceļ, jo MIC mainīgais maksājums aizstās pašreizējās saistības. Vienlaikus attiecīgā gadījumā ir lietderīgi turpināt Komisijas pašlaik veiktās izmeklēšanas par atbilstību cenu saistībām un turpmāk sākt jaunas izmeklēšanas attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, kamēr cenu saistības joprojām bija spēkā.

(58)

Pēc informācijas izpaušanas atsevišķas ieinteresētās personas pieprasīja jauno MIC publicēt jau iepriekš, lai dotu tām pietiekamu laiku sagatavoties pārmaiņām. Tā kā neviena persona šajā sakarā nesniedza nekādas laika norādes, Komisija uzskatīja, ka šajā ziņā divas nedēļas ir pietiekams laiks visām attiecīgajām personām. Tāpēc starp šīs regulas publicēšanu un stāšanos spēkā ir lietderīgi paredzēt divu nedēļu starpposmu. Pēc informācijas izpaušanas CCCME norādīja, ka MIC mainīgajam maksājumam būtu jāstājas spēkā nekavējoties. Komisija uzskatīja, ka atšķirība starp pašreizējo saistību MIC un jauno MIC mainīgo maksājumu ir būtiska. Tādēļ uzņēmumiem ir vajadzīgas divas nedēļas, lai tie varētu pielāgoties tirgus apstākļu izmaiņām. Tāpēc Komisija noraidīja šo prasību.

(59)

Komitejas, kas izveidotas ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2016/1037 25. panta 1. punktu, atzinumu nesniedza,

1)

tās 1. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Galīgā antidempinga maksājuma summa, kas piemērojama 1. punktā minētajiem ražojumiem, kuri patlaban atbilst jaunajā 5. punktā uzskaitītajiem Taric kodiem un kurus ražojuši VI pielikumā uzskaitītie tiesību subjekti, ir starpība starp attiecīgajām minimālajām importa cenām, kas fiksētas šā panta nākamajā daļā, un neto cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ja otrā ir mazāka par pirmo. Ja neto cena līdz Savienības robežai ir vienāda ar nākamajā tabulā norādīto attiecīgo minimālo importa cenu vai lielāka par to, maksājumu neiekasē. Nekādā gadījumā maksājuma summa nepārsniedz procentuālā maksājuma likmi, kas noteikta 2. punktā. Pasākumus, kas paredzēti VI pielikumā minētajiem uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā norādīta V pielikumā minētā informācija.

Lai izpildītu šā panta iepriekšējo daļu, piemēro nākamajā tabulā norādīto minimālo importa cenu. Ja pēcimportēšanas pārbaudē atklājas, ka neto cena līdz Savienības robežai, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā (pēcimportēšanas cena), ir zemāka par neto cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kā fiksēts muitas deklarācijā, un pēcimportēšanas cena ir zemāka par minimālo importa cenu, tad piemēro maksājuma summu, kura ir vienāda ar starpību starp nākamajā tabulā norādīto minimālo importa cenu un pēcimportēšanas cenu, ja vien summa, ko iegūst, piemērojot 2. punktā norādītos procentuālos maksājumus un tam pieskaitot pēcimportēšanas cenu (faktiski samaksātā cena plus procentuālais maksājums), nav zemāka par minimālo importa cenu, kas noteikta nākamajā tabulā.

Minimālā importa cena (MIC) ik ceturksni samazināsies, kā norādīts nākamajā tabulā attiecībā uz katru atbilstošo ražojuma veidu.

Uz tiesību subjektiem, kas nav uzskaitīti ne 2. punktā, ne I pielikumā, II pielikumā vai VI pielikumā, attiecina kombinētās procentuālā maksājuma likmes, kas piemērojamas 2. punktā minētajiem “visiem pārējiem uzņēmumiem”.”;

2)

tās 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka:

Komisija var grozīt I pielikumu un VI pielikumu, iekļaujot šo jauno ražotāju eksportētāju.”;

3)

tās 1. pantā iekļauj šādu 5. punktu:

“5.   Multikristāliskā (saukts arī par polikristālisku) silīcija fotoelektriskos moduļus vai paneļus patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409051, 8541409052, 8541409053 un 8541409059. Multikristāliskus moduļus izgatavo no multikristāliskiem elementiem.

Monokristāliskā silīcija fotoelektriskos moduļus vai paneļus patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409041, 8541409042, 8541409043 un 8541409049. Monokristāliskus moduļus izgatavo no monokristāliskiem elementiem.

Tāda veida multikristāliskos (sauktus arī par polikristāliskiem) elementus, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, kuros elementu biezums nepārsniedz 400 μm, patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409071, 8541409072, 8541409073 un 8541409079. Multikristāliskus elementus izgatavo no multikristāliskā silīcija (multi-Si), ko veido sīki kristāli, un tiem ir perfekta taisnstūra forma.

Tāda veida monokristāliskos elementus, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, kuros elementu biezums nepārsniedz 400 μm, patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409061, 8541409062, 8541409063 un 8541409069. Monokristāliskus elementus izgatavo no monokristāliskā silīcija (mono-Si), kas ir vienlaidu kristāls, un tiem visi četri stūri ir nošķelti.”;

4)

regulas 2. pantu atceļ;

5)

regulas 3. pantu atceļ.

1)

tās 1. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Galīgā antidempinga maksājuma summa, kas piemērojama 1. punktā minētajiem ražojumiem, kuri patlaban atbilst jaunajā 4. punktā uzskaitītajiem Taric kodiem un kurus ražojuši 5. pielikumā uzskaitītie tiesību subjekti, ir starpība starp attiecīgajām minimālajām importa cenām, kas fiksētas šā panta nākamajā daļā, un neto cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ja otrā ir mazāka par pirmo. Ja neto cena līdz Savienības robežai ir vienāda ar nākamajā tabulā norādīto attiecīgo minimālo importa cenu vai lielāka par to, maksājumu neiekasē. Nekādā gadījumā maksājuma summa nepārsniedz procentuālā maksājuma likmi, kas noteikta 2. punktā. Pasākumus, kas paredzēti 5. pielikumā minētajiem uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā norādīta 4. pielikumā minētā informācija.

Lai izpildītu šā panta iepriekšējo daļu, piemēro nākamajā tabulā norādīto minimālo importa cenu. Ja pēcimportēšanas pārbaudē atklājas, ka neto cena līdz Savienības robežai, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā (pēcimportēšanas cena), ir zemāka par neto cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kā fiksēts muitas deklarācijā, un pēcimportēšanas cena ir zemāka par minimālo importa cenu, tad piemēro maksājuma summu, kas ir vienāda ar starpību starp nākamajā tabulā norādīto minimālo importa cenu un pēcimportēšanas cenu, ja vien summa, ko iegūst, piemērojot 2. punktā norādītos procentuālos maksājumus un tam pieskaitot pēcimportēšanas cenu (faktiski samaksātā cena plus procentuālais maksājums), nav zemāka par minimālo importa cenu, kas noteikta nākamajā tabulā.

Minimālā importa cena (MIC) ik ceturksni samazināsies, kā norādīts nākamajā tabulā attiecībā uz katru atbilstošo ražojuma veidu.

Uz tiesību subjektiem, kas nav uzskaitīti ne 2. punktā, ne 1 pielikumā vai 5 pielikumā, attiecina kombinētās procentuālā maksājuma likmes, kas piemērojamas 2. punktā minētajiem “visiem pārējiem uzņēmumiem”.”;

2)

tās 1. pantā iekļauj šādu 4. punktu:

“4.   Multikristāliskā (saukts arī par polikristālisku) silīcija fotoelektriskos moduļus vai paneļus patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409051, 8541409052, 8541409053 un 8541409059. Multikristāliskus moduļus izgatavo no multikristāliskiem elementiem.

Monokristāliskā silīcija fotoelektriskos moduļus vai paneļus patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409041, 8541409042, 8541409043 un 8541409049. Monokristāliskus moduļus izgatavo no monokristāliskiem elementiem.

Tāda veida multikristāliskos (sauktus arī par polikristāliskiem) elementus, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, kuros elementu biezums nepārsniedz 400 μm, patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409071, 8541409072, 8541409073 un 8541409079. Multikristāliskus elementus izgatavo no multikristāliskā silīcija (multi-Si), ko veido sīki kristāli, un tiem ir perfekta taisnstūra forma.

Tāda veida monokristāliskos elementus, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, kuros elementu biezums nepārsniedz 400 μm, patlaban klasificē ar Taric kodiem 8541409061, 8541409062, 8541409063 un 8541409069. Monokristāliskus elementus izgatavo no monokristāliskā silīcija (mono-Si), kas ir vienlaidu kristāls, un tiem visi četri stūri ir nošķelti.”;

3)

regulas 2. pantu atceļ;

4)

regulas 3. pantu atceļ.