Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R1001

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (Dokuments attiecas uz EEZ. )

OJ L 154, 16.6.2017, p. 1–99 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1001/oj

16.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 154/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1001

(2017. gada 14. jūnijs)

par Eiropas Savienības preču zīmi

(kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (4), kas 2009. gadā kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009, īpaši Savienībai tika radīta preču zīmju aizsardzības sistēma, kurā tika paredzēta preču zīmju aizsardzība Savienības līmenī paralēli preču zīmju aizsardzībai, kas ir pieejama dalībvalstu līmenī saskaņā ar valstu preču zīmju sistēmām, kuras saskaņotas ar Padomes Direktīvu 89/104/EEK (5), kura kodificēta kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (6).

(3)

Ir vēlams Savienībā veicināt saskaņotu saimnieciskās darbības attīstību, kā arī pastāvīgu un līdzsvarotu tās izvēršanu, izveidojot iekšējo tirgu, kurš darbojas pareizi un nodrošina apstākļus, kas ir līdzīgi dalībvalstu tirgus apstākļiem. Lai izveidotu šādu tirgu un pakāpeniski padarītu to par vienotu tirgu, būtu ne tikai jāatceļ ierobežojumi brīvai preču un pakalpojumu apritei un jāievieš pasākumi, kas nodrošina netraucētu konkurenci, bet arī papildus jāparedz juridiski nosacījumi, kas ļautu uzņēmumiem pielāgot savu darbību Savienības apjomam gan preču ražošanā un izplatīšanā, gan pakalpojumu sniegšanā. Šim nolūkam preču zīmēm, kas ļauj atšķirt uzņēmumu preces un pakalpojumus pēc vienādām pazīmēm visā Savienībā, neatkarīgi no valstu robežām, būtu jābūt vienam no juridiskajiem instrumentiem, ko uzņēmumi var izmantot.

(4)

Lai turpinātu īstenot minētos Savienības mērķus, būtu nepieciešams paredzēt Savienības noteikumus par preču zīmēm, lai uzņēmumi varētu ar vienotu procedūru iegūt ES preču zīmes, kurām ir piešķirta vienāda aizsardzība un kuras ir spēkā visā Savienības teritorijā. Šādi noteiktais ES preču zīmes vienotības princips būtu jāpiemēro, ja vien šajā regulā nav minēts citādi.

(5)

Tiesību, ko preču zīmju īpašniekiem piešķir dalībvalstu likumi, teritorialitātes šķērsli nevar likvidēt ar likumu tuvināšanu. Lai uzņēmumu labā pavērtu neierobežotu saimniecisko darbību visā iekšējā tirgū, būtu jābūt iespējai reģistrēt tādas preču zīmes, ko reglamentē vienoti Savienības tiesību akti, kas ir tieši piemērojami visās dalībvalstīs.

(6)

Pieredze, kas gūta kopš Kopienas preču zīmju sistēmas izveides, ir apliecinājusi, ka uzņēmumi no Savienības un no trešām valstīm ir akceptējuši šo sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu papildinājumu un alternatīvu preču zīmju aizsardzībai dalībvalstu līmenī.

(7)

Savienības tiesību akti attiecībā uz preču zīmēm tomēr neaizvieto dalībvalstu likumus par preču zīmēm. Faktiski nebūtu pamatoti pieprasīt uzņēmumiem reģistrēt savas preču zīmes kā ES preču zīmes.

(8)

Valstu preču zīmes joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kas nevēlas savu preču zīmju aizsardzību Savienības līmenī vai kas nevar iegūt Savienības mēroga aizsardzību, kamēr aizsardzībai valsts līmenī nav nekādu šķēršļu. Lēmums par to, vai pieprasīt tikai valsts preču zīmes aizsardzību vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai tikai ES preču zīmes aizsardzību, vai arī abu veidu aizsardzību, būtu jāatstāj katras tās personas ziņā, kas pieprasa preču zīmes aizsardzību.

(9)

Tiesības saistībā ar ES preču zīmi var iegūt, tikai to reģistrējot, un reģistrāciju atsaka tad, ja preču zīme nav atšķirīga, ja tā ir nelikumīga vai ja tā ir pretrunā agrākām tiesībām.

(10)

Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, izmantojot vispārpieejamu tehnoloģiju, un tādējādi tam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums ir skaidrs, precīzs, autonoms, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs.

(11)

ES preču zīmes piešķirtajai aizsardzībai, kuras funkcija ir jo īpaši garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, būtu jābūt pilnīgai, ja preču zīme un apzīmējums un preces vai pakalpojumi ir identiski. Aizsardzībai būtu jāattiecas arī uz tiem gadījumiem, kad preču zīme un apzīmējums un preces vai pakalpojumi ir identiski. Būtu jāizskaidro jēdziens “līdzīgs” saistībā ar līdzības iespēju radīt neskaidrību. Iespējai radīt neskaidrību, kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantoto vai reģistrēto apzīmējumu, līdzības pakāpe starp preču zīmi un apzīmējumu un starp norādītajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jābūt īpašam šīs aizsardzības priekšnosacījumam.

(12)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru reģistrētai agrākai preču zīmei ir prioritāte salīdzinājumā ar vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir jāparedz, ka ar ES preču zīmi piešķirtu tiesību īstenošanai nebūtu jāskar tās īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms minētās ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma. Tas atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 16. panta 1. punktam.

(13)

Gadījumā, ja kāds uzņēmums kā komercnosaukumu izmanto tādu pašu vai līdzīgu apzīmējumu tādā veidā, ka rodas saikne starp uzņēmumu ar šādu nosaukumu un minētā uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem, var rasties maldīgs priekšstats par preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi. Tādēļ ES preču zīmes pārkāpumam būtu jāietver arī tas, ka apzīmējumu lieto kā komercnosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja šāda lietošana notiek nolūkā atšķirt preces un pakalpojumus.

(14)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi paredzēt, ka ES preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/114/EK (7).

(15)

Lai nodrošinātu preču zīmju aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajiem pienākumiem, kas tai ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumā, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V pantā par tranzīta brīvību, un attiecībā uz ģenēriskajām zālēm – 2001. gada 14. novembrī Dohas PTO Ministru konferencē pieņemtajā “Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību”, ES preču zīmes īpašniekam būtu jādod tiesības neļaut trešām personām komercdarbībā ievest preces Savienībā, tur tās neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas ir marķētas ar preču zīmi, kura ir identiska vai pēc būtības identiska ES preču zīmei, kas ir reģistrēta šādām precēm.

(16)

Šādā nolūkā būtu jāļauj ES preču zīmju īpašniekiem novērst pārkāpuma preču ievešanu un to pakļaušanu visām muitas situācijām, tostarp tranzītam, pārkraušanai, uzglabāšanai noliktavās, brīvajām zonām, pagaidu uzglabāšanai, ievešanai pārstrādes nolūkā vai pagaidu ievešanai, arī tad, ja šādas preces nav paredzētas laišanai Savienības tirgū. Veicot muitas kontroles, muitas iestādēm arī pēc tiesību subjektu lūguma būtu jāizmanto pilnvaras un procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 (8). Konkrēti, muitas iestādēm attiecīgās kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska analīzes kritērijiem.

(17)

Lai saskaņotu vajadzību nodrošināt ar preču zīmi saistīto tiesību efektīvu īstenošanu un nepieciešamību izvairīties no likumīgu preču brīvas tirdzniecības traucējumiem, ES preču zīmes īpašnieka tiesības nebūtu jāīsteno gadījumā, ja pēc turpmākas prasības, kas celta Eiropas Savienības preču zīmju tiesā (“ES preču zīmju tiesa”), kuras kompetencē ir pieņemt nolēmumu pēc būtības par to, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, preču deklarētājs vai valdītājs var pierādīt, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī.

(18)

Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pantā ir noteikts, ka tiesību īpašniekam ir jāatbild par zaudējumiem preču valdītājam, ja pēc tam inter alia tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

(19)

Būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu ģenērisko zāļu netraucētu tranzītu. Ievērojot starptautiskos nepatentētos nosaukumus (INN) kā pasaulē atzītus sugasvārdus, ar ko apzīmē aktīvās vielas farmaceitisko preparātu ražošanā, ir būtiski pienācīgi ņemt vērā spēkā esošos ar ES preču zīmi saistīto tiesību seku ierobežojumus. Tāpēc ES preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām liegt trešām personām ievest preces Savienībā, tur tās neizlaižot brīvā apgrozībā, pamatojoties uz līdzību starp zālēs esošās aktīvās vielas INN un attiecīgo preču zīmi.

(20)

Lai ļautu ES preču zīmju īpašniekiem efektīvi apkarot viltošanu, tiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un sagatavošanās darbus, kas tiek veikti pirms marķēšanas.

(21)

Izņēmuma tiesībām, ko piešķir ES preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt trešām personām izmantot apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto taisnīgi un tādējādi saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Lai konfliktu gadījumā nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus komercnosaukumiem un ES preču zīmēm, ņemot vērā, ka komercnosaukumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda lietošana ietver tikai trešās personas personvārda lietošanu. Turklāt būtu jāļauj turpmāk lietot aprakstošus apzīmējumus vai norādes vai apzīmējumus vai norādes bez atšķirtspējas. Turklāt īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām novērst taisnīgu un godīgu ES preču zīmes lietošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic nolūkā vērst patērētāja uzmanību uz tādu oriģinālo preču tālākpārdošanu, kuras sākotnēji pārdevis ES preču zīmes īpašnieks vai kuras pārdotas ar viņa piekrišanu Savienībā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic mākslinieciskās izteiksmes nolūkā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība.

(22)

No brīvas preču aprites principa izriet, ka ir svarīgi, lai ES preču zīmes īpašnieks neaizliegtu izmantot šo preču zīmi trešajai personai attiecībā uz precēm, kuras šis īpašnieks pats ir laidis apgrozībā Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi vai tas darīts ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumus, kad pastāv pamatoti iemesli, lai īpašnieks iebilstu pret preču tālāku tirdzniecību.

(23)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu tiesiski iegūtu preču zīmju tiesības, ir lietderīgi un nepieciešami paredzēt, neskarot principu, saskaņā ar kuru ar vēlāku preču zīmi nevar vērsties pret agrāku preču zīmi, ka ES preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām iebilst pret vēlākas preču zīmes lietošanu, ja šī vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad ar agrāko preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāko preču zīmi.

(24)

Nav pamata aizsargāt ES preču zīmes vai aizsargāt pret tām kādu preču zīmi, kura ir reģistrēta pirms tam, izņemot gadījumus, kad šīs preču zīmes faktiski izmanto.

(25)

Vienlīdzības un juridiskās noteiktības labad ES preču zīmes lietošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu salīdzinājumā ar to formu, kādā tā tikusi reģistrēta, vajadzētu būt pietiekamai, lai paturētu piešķirtās tiesības neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā, kā tā tika lietota, arī ir reģistrēta.

(26)

ES preču zīme būtu jāuzskata par īpašumtiesību objektu, kas pastāv atsevišķi no uzņēmumiem, kuru preces vai pakalpojumus tā norāda. Attiecīgi būtu jābūt iespējai to nodot, izmantot kā galvojumu trešās personas labā un pakļaut licencēšanai.

(27)

Savienības līmenī nepieciešami administratīvi pasākumi, lai attiecībā uz katru preču zīmi īstenotu šajā regulā paredzētās preču zīmju tiesības. Tādēļ ir būtiski, saglabājot Savienības esošo institucionālo struktūru un pilnvaru līdzsvaru, paredzēt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (“Birojs”), kas ir neatkarīgs attiecībā uz tehniskajiem jautājumiem un ar juridisku, administratīvu un finansiālu autonomiju. Šim nolūkam nepieciešams un ir lietderīgi, lai Birojs būtu Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu un izmantotu pilnvaras, ko tai piešķir šī regula, kā arī tai būtu jādarbojas Savienības tiesību aktu ietvaros, nenovirzoties no Savienības iestāžu kompetences.

(28)

ES preču zīmes aizsardzība tiek piešķirta attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem, kuru veids un skaits nosaka preču zīmes īpašniekam piešķirto aizsardzības apmēru. Tādēļ ir būtiski šajā Regulā paredzēt noteikumus par preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikāciju un nodrošināt juridisko noteiktību un pareizu pārvaldību, pieprasot, lai pieteikuma iesniedzējs pietiekami skaidri un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. Vispārīgu terminu lietojumu būtu jāinterpretē tā, lai aptvertu tikai visas tās preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. ES preču zīmju, kuras Biroja prakses pirms 2012. gada 22. jūnija dēļ tika reģistrētas attiecībā uz visu klasifikācijas sistēmas, ko ieviesa ar 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, klases virsrakstu, īpašniekiem būtu jādod iespēja pielāgot viņu preču un pakalpojumu sarakstus, lai nodrošinātu, ka reģistra saturs atbilst prasītajam skaidrības un precizitātes standartam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(29)

Lai izvairītos no liekas kavēšanās ES preču zīmes reģistrēšanā, ir lietderīgi paredzēt brīvprātīgu ES un valstu preču zīmju meklēšanas režīmu, kam būtu jābūt elastīgam lietotāju vajadzību un preferenču ziņā. Brīvprātīga ES un valsts preču zīmju meklēšana būtu jāpapildina, Biroja un dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja, sadarbības ietvaros sabiedrības lietošanai bez maksas darot pieejamas visaptverošas, ātras un jaudīgas meklētājprogrammas.

(30)

Nepieciešams nodrošināt, lai puses, ko skar biroja lēmumi, likums aizsargātu tādā veidā, ka tas ir pielāgots preču zīmju likuma īpatnībām. Šim nolūkam būtu jāparedz apelācija attiecībā uz Biroja dažādu lēmējiestāžu lēmumiem. Biroja Apelācijas padomei būtu jālemj par apelāciju. Attiecībā uz Apelācijas padomes lēmumiem savukārt būtu jāparedz iespēja celt prasību Vispārējā tiesā, kuras piekritībā ir anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

(31)

Lai nodrošinātu ES preču zīmju aizsardzību, dalībvalstīm, ņemot vērā to sistēmu, būtu jānosaka iespējami ierobežots skaits valsts pirmās un otrās instances tiesu, kam būtu piekritība ES preču zīmju pārkāpumu un derīguma jautājumos.

(32)

Ir svarīgi, lai lēmumi, kas attiecas uz ES preču zīmju derīgumu un pārkāpumiem saistībā ar tām, būtu spēkā un aptvertu visu Savienības teritoriju. Tas ir vienīgais veids, kā novērst pretrunīgus tiesu lēmumus un biroja lēmumus un nodrošināt to, lai netiktu skarta ES preču zīmju vienotība. Noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (9) būtu jāpiemēro visām prasībām, kas saistās ar ES preču zīmēm, izņemot tos gadījumus, kad šī regula no minētajiem noteikumiem atkāpjas.

(33)

Būtu jāizvairās no pretrunīgiem spriedumiem attiecībā uz prasībām, kurās iesaistītas tās pašas puses un kuras attiecas uz tām pašām darbībām, un kuras celtas par ES preču zīmēm un paralēlām valstu preču zīmēm. Šim nolūkam, kad prasības celtas tajā pašā dalībvalstī, veids, kā to sasniegt, paliek šīs dalībvalsts procesuālo noteikumu kompetencē, ko šī regula neskar, kamēr tad, kad prasības ceļ dažādās dalībvalstīs, vajadzētu piemērot noteikumus, kas atvasināti no lis pendens noteikumiem un līdzīgi kvalificētas darbības Regulā (ES) Nr. 1215/2012.

(34)

Lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējus instrumentus, ir jāizveido piemērots regulējums sadarbībai starp Biroju un dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma birojiem,, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojam, nosakot galvenās sadarbības jomas un ļaujot Birojam koordinēt attiecīgus kopējus Savienības un dalībvalstu interešu projektus un, nepārsniedzot maksimālo summu, minētos projektus finansēt. No minētās sadarbības būtu jāgūst labums tiem uzņēmumiem, kas izmanto preču zīmju sistēmas Eiropā. Projektiem, jo īpaši datubāzēm, ko izmanto meklēšanas un informācijas iegūšanas nolūkā, šajā regulā paredzētā Savienības režīma lietotājiem būtu jāsniedz papildu, iekļaujoši, efektīvi un bezmaksas rīki atbilstīgi īpašām prasībām, kas izriet no ES preču zīmes vienotības.

(35)

Ir vēlams sekmēt strīdu mierīgu, ātru un efektīvu izšķiršanu, Birojam uzticot mediācijas centra izveidi, kura pakalpojumus ikviens varētu izmantot nolūkā ar savstarpēju vienošanos panākt mierizlīgumu strīdos, kas saistīti ar ES preču zīmēm un Kopienas dizainparaugiem.

(36)

Izveidojot ES preču zīmju sistēmu, dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem un citām iestādēm ir radies lielāks finansiālais slogs. Papildu izmaksas ir saistītas ar to, ka tiek izskatīts lielāks skaits iebildumu procedūru vai procedūru par spēkā neesamības atzīšanu, kurās ir iesaistītas ES preču zīmes vai kuras ir ierosinājuši šādu preču zīmju īpašnieki, ar informētības palielināšanas pasākumiem attiecībā uz ES preču zīmju sistēmu, kā arī ar pasākumiem, kas iecerēti ES preču zīmju tiesību īstenošanai. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, lai Birojs daļēji kompensētu izmaksas, kas dalībvalstīm ir radušās saistībā ar viņu devumu ES preču zīmju sistēmas raitas darbības nodrošināšanā. Šādas kompensācijas būtu jāizmaksā ar nosacījumu, ka dalībvalstis iesniedz attiecīgus statistikas datus. Izmaksu kompensācijai nevajadzētu būt tik lielai, lai tā Birojam radītu budžeta deficītu.

(37)

Lai nodrošinātu pilnīgu biroja autonomiju un neatkarību, uzskatāms par vajadzīgu tam piešķirt autonomu budžetu, kura ienākumi ir galvenokārt sistēmas lietotāju maksājumi. Tomēr piemēro Savienības budžeta procedūru, ciktāl tas attiecas uz subsīdijām no Savienības vispārējā budžeta. Turklāt grāmatvedības revīzija būtu jāuzņemas Auditoru tiesai.

(38)

Pareizas finanšu pārvaldības interesēs būtu jāizvairās no tā, ka Birojs uzkrāj ievērojamu budžeta pārpalikumu. Tam nebūtu jāskar Biroja finanšu rezerves, kas sedz darbības izmaksas viena gada garumā, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi. Šīs rezerves būtu jāizmanto tikai nolūkā nodrošināt šajā regulā noteikto Biroja uzdevumu nepārtrauktu izpildi.

(39)

Ņemot vērā to, cik ļoti būtiskas Birojam maksājamo nodevu summas ir ES preču zīmju sistēmas darbībai, un to, ka tā papildina uz valstu preču zīmju sistēmas, ir nepieciešams minētās nodevu summas paredzēt tieši šajā Regulā, iekļaujot tās pielikumā. Nodevu summas būtu jānosaka tādā līmenī, kas nodrošina, lai, pirmkārt, no tām gūtie ienākumi principā būtu pietiekami sabalansētam Biroja budžetam, otrkārt, līdzās pastāvētu ES preču zīmju sistēma un valstu preču zīmju sistēmas un lai tās viena otru papildinātu, ņemot vērā arī tirgus apmēru, uz kuru attiecas ES preču zīmju sistēma, un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības, un, treškārt, ES preču zīmju īpašnieku tiesības tiktu efektīvi īstenotas dalībvalstīs.

(40)

Lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Birojs iedarbīgi, efektīvi un ātri pārbauda un reģistrē ES preču zīmju pieteikumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un izskatīšanai un par procedūrām pieteikumu grozīšanai.

(41)

Lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās ES preču zīmi var efektīvā un iedarbīgā veidā atcelt vai atzīt par spēkā neesošu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu atcelšanas procedūras un procedūras spēkā neesamības atzīšanai.

(42)

Lai Apelācijas padomēm ļautu pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās, kurās ņemti vērā šajā Regulā paredzētie principi, efektīvi, iedarbīgi un pilnīgi pārskatīt Biroja lēmumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu oficiālo paziņojuma par apelāciju saturu, procedūras apelācijas iesniegšanai un izskatīšanai, oficiālo Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu un apelācijas nodevu atlīdzināšanu.

(43)

Lai nodrošinātu ES preču zīmju sistēmas raitu, iedarbīgu un efektīvu darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu prasības attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību par procesa mutisko daļu un sīki izstrādātu pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, sīki izstrādātu procedūru atsākšanas kārtību un regulējumu par pārstāvību Birojā.

(44)

Lai nodrošinātu Apelācijas padomju efektīvu organizāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu detaļas par Apelācijas padomju organizāciju.

(45)

Lai nodrošinātu starptautisko preču zīmju efektīvu reģistrēšanu, pilnībā ievērojot Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kurš pieņemts 1989. gada 27. jūnijā Madridē (turpmāk “Madrides Protokols”), Protokolā paredzētos noteikumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu regulējumu procedūrām iebildumu iesniegšanai un izskatīšanai, tostarp par nepieciešamajiem paziņojumiem Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijai (PIĪO), un regulējumu procedūrām saistībā ar preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kuras balstās uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju attiecībā uz kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi.

(46)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz detaļu precizēšanu par pieteikumiem, pieprasījumiem, sertifikātiem, prasībām, noteikumiem, paziņojumiem un jebkādiem citiem dokumentiem saskaņā ar šajā regulā noteiktajām attiecīgajām procedūru prasībām, kā arī attiecībā uz maksimālām likmēm izmaksām, kas ir būtiskas procesam un kas ir faktiski radušās, detaļām par publikācijām “Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā” un Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”, sīki izstrādātu kārtību, kādā Birojs un valstu iestādes apmainās ar informāciju, sīki izstrādātiem noteikumiem par apliecinošu dokumentu tulkojumiem rakstveida procesos, konkrētiem lēmumu veidiem, kas jāpieņem vienam Iebildumu nodaļas vai Anulēšanas nodaļas loceklim, detaļām par paziņošanas pienākumu saskaņā ar Madrides Protokolu, un sīki izstrādātām prasībām, kas saistītas ar pieprasījumu par teritoriālo paplašinājumu pēc starptautiskas reģistrācijas. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Eiropas Savienības preču zīme

1.   Preču vai pakalpojumu preču zīmi, kas ir reģistrēta saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem un tajā paredzētajā veidā, turpmāk sauc par “Eiropas Savienības preču zīmi” (“ES preču zīme”).

2.   ES preču zīme ir vienota. Tai ir vienāds spēks visā Savienībā; to nereģistrē, nenodod un neatdod, tā nevar būt tāda lēmuma priekšmets, kas atceļ īpašnieka tiesības vai paziņo tās par spēkā neesošām, un tās izmantošanu nevar aizliegt, ja tas neattiecas uz visu Savienību. Šo principu piemēro, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2. pants

Birojs

1.   Ar šo tiek nodibināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (“Birojs”).

2.   Savienības tiesību aktos visas atsauces uz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) uzskata par atsaucēm uz Biroju.

3. pants

Rīcībspēja

Šīs regulas īstenošanas nolūkos sabiedrības vai firmas un citas juridiskas vienības uzskata par juridiskām personām, ja tām atbilstīgi tiesību aktiem, kas regulē to darbību, ir spēja savā vārdā īstenot visu veidu tiesības un pienākumus, lai slēgtu līgumus vai veiktu citas juridiskas darbības, un būt prasītājam un atbildētājam tiesā.

II NODAĻA

TIESĪBU AKTI PAR PREČU ZĪMĒM

1. IEDAĻA

ES preču zīmes definīcija un tās iegūšana

4. pants

Apzīmējumi, no kā var sastāvēt ES preču zīme

ES preču zīme var sastāvēt no jebkādiem apzīmējumiem, piemēram, vārdiem, tostarp personvārdiem, vai zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām, preču vai preču iepakojuma formas vai skaņām, ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi:

a)

ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; un

b)

ES Preču zīmju reģistrā (“Reģistrs”) var tikt atveidoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt skaidru un precīzu to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmetu.

5. pants

Personas, kas var būt ES preču zīmju īpašnieces

ES preču zīmes īpašniece var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp iestādes, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesībām.

6. pants

Veids, kā iegūt ES preču zīmi

ES preču zīmi iegūst ar reģistrāciju.

7. pants

Absolūta atteikuma pamatojums

1.   Nereģistrē:

a)

apzīmējumus, kas neatbilst 4. panta prasībām;

b)

preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību;

c)

preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības;

d)

preču zīmes, kas ir tikai apzīmējumi vai norādes, kuras ir kļuvušas parastas sarunvalodā vai tirdzniecības bona fide un iedibinātajā praksē;

e)

apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

i)

formas vai citas iezīmes, kura izriet no pašu preču būtības;

ii)

preču formas vai citas iezīmes, kura ir vajadzīga tehniska efekta iegūšanai;

iii)

formas vai citas iezīmes, kura preces apvelta ar būtisku vērtību;

f)

preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem;

g)

preču zīmes, kuru raksturs ļauj maldināt sabiedrību, piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

h)

preču zīmes, ko nav atļāvušas kompetentas iestādes un kas jānoraida, ievērojot Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (“Parīzes Konvencija”) 6.b pantu;

i)

preču zīmes, kas ietver simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6.b pants un kuri ir īpašu sabiedrības interešu lokā, ja vien attiecīgās iestādes nav piekritušas tās reģistrēt;

j)

preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesībām vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir līgumslēdzēja puse, un kuri paredz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

k)

preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un kuri paredz tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu aizsardzību;

l)

preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un kuri paredz garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzību;

m)

preču zīmes, kuras sastāv no kādas agrākas augu šķirnes nosaukuma, kas ir reģistrēts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesībām vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir līgumslēdzēja puse, kuros ir paredzēta augu šķirņu aizsardzība, vai kuras savos būtiskajos elementos šādu augu šķirnes nosaukumu atveido, un kuras attiecas uz to pašu šķirni vai uz tai tuvi radniecīgu sugu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā.

3.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta.

8. pants

Relatīvs atteikuma pamatojums

1.   Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

a)

ja tā ir identiska agrākajai preču zīmei un ja preces vai pakalpojumi, kam reģistrācija pieprasīta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir aizsargāta agrākā preču zīme;

b)

ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.

2.   Šā panta 1. punktā “agrāka preču zīme” ir:

a)

šādas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms ES preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma, ņemot vērā, ja vajadzīgs, prioritātes attiecībā uz minētajām preču zīmēm:

i)

ES preču zīmes;

ii)

dalībvalstī reģistrētas preču zīmes vai attiecībā uz Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā reģistrētas preču zīmes;

iii)

preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī;

iv)

preču zīmes, kas reģistrētas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, kam ir sekas Savienībā;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti;

c)

preču zīmes, kas ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā vai, ja vajadzīgs, prasītās prioritātes datumā, kas attiecināma uz ES preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir labi pazīstamas dalībvalstī tajā pašā nozīmē, kādā vārdi “labi pazīstamas” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.a pantā.

3.   Ja preču zīmes īpašnieks iebilst, preču zīmi nereģistrē, ja preču zīmes īpašnieka pārstāvis iesniedz pieteikumu tās reģistrācijai savā vārdā bez īpašnieka piekrišanas, ja vien pārstāvis neattaisno savu rīcību.

4.   Ja nereģistrētas preču zīmes vai citas plašākā nekā tikai vietējas nozīmes tirdzniecībā izmantotas zīmes īpašnieks iebilst, tad preču zīmi, par kuru iesniegts pieteikums, nereģistrē, ja, ievērojot Savienības tiesību aktus vai tās dalībvalsts tiesību aktus, kuri attiecas uz šo zīmi:

a)

tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas pirms ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai prasītās prioritātes datuma attiecībā uz ES preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;

b)

šī zīme uzliek īpašniekam tiesības aizliegt kādas nākošās preču zīmes izmantošanu.

5.   Ja 2. punkta nozīmē reģistrētas agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, kuriem tā ir pieteikta, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākas ES preču zīmes gadījumā tai ir reputācija Savienībā vai agrākas valsts preču zīmes gadījumā – tai ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt.

6.   Ja kāda persona, kurai saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir atļauts izmantot no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izrietošās tiesības, iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē tad, ja un ciktāl saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesībām, kurās ir paredzēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība:

i)

jau pirms ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai pirms pieteikumam prasītā prioritātes datuma (ja tas pēc tam ir ticis reģistrēts) ir iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesībām;

ii)

ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir piešķirtas tiesības aizliegt lietot vēlāku preču zīmi.

2. IEDAĻA

ES preču zīmes spēks

9. pants

Tiesības, ko piešķir ES preču zīme

1.   ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.

2.   Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:

a)

apzīmējums ir identisks ar ES preču zīmi un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme;

b)

apzīmējums ir identisks vai līdzīgs ES preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme, ja pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociācijas iespēju ar preču zīmi;

c)

apzīmējums ir identisks vai līdzīgs ES preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai tas tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski, līdzīgi, vai nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme, ja šai ES preču zīmei ir reputācija Savienībā un ja ar minētā apzīmējuma lietošanu bez pamatota iemesla tiek netaisnīgi gūts labums no ES preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tiek tai kaitēts.

3.   Atbilstīgi 2. punktam jo īpaši var aizliegt:

a)

piestiprināt apzīmējumu precēm vai minēto preču iepakojumam;

b)

piedāvāt preces, laist tās tirgū vai uzglabāt tās minētajos nolūkos ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt vai sniegt ar to pakalpojumus;

c)

importēt vai eksportēt preces ar minēto apzīmējumu;

d)

lietot apzīmējumu kā komercnosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu vai kā daļu no komercnosaukuma vai uzņēmuma nosaukuma;

e)

lietot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un reklāmā;

f)

lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.

4.   Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

ES preču zīmes īpašnieka tiesības, kas tam dotas, ievērojot šā punkta pirmo daļu, netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī.

10. pants

Tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu

Ja pastāv risks, ka iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai citus līdzekļus, kuriem piestiprināta zīme, varētu izmantot attiecībā uz precēm un pakalpojumiem un šāda izmantošana neizraisītu ES preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu saskaņā ar 9. panta 2. un 3. punktu, šādas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt turpmāk minētās darbības, ja tās tiek veiktas komercdarbībā:

a)

apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs ES preču zīmei, piestiprināt iepakojumam, etiķetēm, birkām, drošības vai autentiskuma elementiem vai ierīcēm vai citiem līdzekļiem, kuriem zīme var tikt piestiprināta;

b)

piedāvāt vai laist tirgū, vai minētajos nolūkos uzglabāt, vai importēt vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai citus līdzekļus, kuriem ir piestiprināta šī zīme.

11. pants

Diena, no kuras var izmantot tiesības pret trešajām personām

1.   Tiesības, ko piešķir ES preču zīme, var vērst pret trešām personām no preču zīmes reģistrācijas publikācijas dienas.

2.   Var pieprasīt atbilstošu atlīdzību attiecībā uz darbībām, kas veiktas pēc ES preču zīmes pieteikuma publikācijas dienas, ja minētās darbības pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas ar minēto publikāciju tiktu aizliegtas.

3.   Tiesa, kas izskata lietu, nelemj par minētās lietas būtību pirms reģistrācijas publikācijas.

12. pants

ES preču zīmes atveidošana vārdnīcā

Ja ES preču zīmes atveidošana vārdnīcā, enciklopēdijā vai līdzīgā atsauces materiālā rada iespaidu, ka tas ir sugas vārds precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko preču zīme ir reģistrēta, materiāla publicētājs pēc ES preču zīmes īpašnieka lūguma nodrošina, ka preču zīmes atveidojumam, vēlākais, nākošajā publikācijas izdevumā pievieno norādi, ka tā ir reģistrēta preču zīme.

13. pants

Aizliegums izmantot ES preču zīmi, kas reģistrēta uz starpnieka vai pārstāvja vārda

Ja ES preču zīme ir reģistrēta uz personas, kas ir preču zīmes īpašnieks, starpnieka vai pārstāvja vārda bez īpašnieka atļaujas, pēdējam ir tiesības iebilst, ka viņa starpnieks vai pārstāvis to izmanto, ja īpašnieks to nav atļāvis, ja vien starpnieks vai pārstāvis neattaisno savu rīcību.

14. pants

ES preču zīmes darbības ierobežojums

1.   ES preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot:

a)

trešās personas vārdu vai adresi – ja trešā persona ir fiziska persona;

b)

apzīmējumus vai norādes, kurām nav atšķirtspējas vai kuras attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citam preču vai pakalpojumu īpašībām;

c)

ES preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kā tādiem, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši, ja minētās preču zīmes lietošana ir nepieciešama ražojuma vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.

15. pants

ES preču zīmes piešķirto tiesību izlietošana

1.   ES preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt to lietot saistībā ar precēm, kuras ar minēto preču zīmi tirgū Eiropas Ekonomikas zonā ir laidis īpašnieks vai arī tas ticis darīts ar viņa piekrišanu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja īpašniekam ir pamatoti iemesli iebilst pret preču turpmāku tirdzniecību, īpaši tad, ja preces pēc to laišanas apgrozībā ir izmainītas vai bojātas.

16. pants

Vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības iestāties lietā kā aizstāvība procedūrā

1.   Pārkāpuma procedūrā ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu ES preču zīmi, ja šī vēlākā preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar šīs regulas 60. panta 1., 3. vai 4. punktu, 61. panta 1. vai 2. punktu vai 64. panta 2. punktu.

2.   Pārkāpuma procedūrā ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu valsts preču zīmi, ja šī vēlāk reģistrētā valsts preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (12) 8. pantu vai 9. panta 1. vai 2. punktu vai 46. panta 3. punktu.

3.   Ja ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu ES preču zīmi saskaņā ar 1. un 2. punktu, šīs vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot minēto agrāko ES preču zīmi pārkāpuma procedūrā.

17. pants

Valsts tiesību aktu papildu piemērošana attiecībā uz pārkāpumiem

1.   ES preču zīmju spēkā esamību nosaka tikai un vienīgi šīs regulas noteikumi. Attiecībā uz citiem jautājumiem ES preču zīmes pārkāpumus reglamentē valsts tiesību akti, kas attiecas uz attiecīgās valsts preču zīmes pārkāpumiem saskaņā ar X nodaļas noteikumiem.

2.   Šī regula neizslēdz prasības attiecībā uz ES preču zīmēm, kas celtas atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar civiltiesisko atbildību un negodīgu konkurenci.

3.   Piemērojamos procesuālos noteikumus nosaka saskaņā ar X nodaļas noteikumiem.

3. IEDAĻA

ES preču zīmes izmantošana

18. pants

ES preču zīmes izmantošana

1.   Ja piecos gados pēc ES preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Savienībā patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz ES preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.

Pirmā punkta nozīmē par izmantošanu tiek uzskatīta arī:

a)

ES preču zīmes lietošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā, kā tā tiek lietota, arī ir reģistrēta īpašnieka vārdā;

b)

ES preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam Savienībā vienīgi eksportam.

2.   ES preču zīmes izmantošanu ar īpašnieka piekrišanu uzskata par darbību, kad preču zīmi izmanto pats īpašnieks.

4. IEDAĻA

ES preču zīmes kā īpašumtiesību objekti

19. pants

ES preču zīmes pielīdzināšana valsts preču zīmei

1.   Ja vien 20. līdz 28. pantā nav noteikts citādi, ar ES preču zīmi kā īpašumtiesību objektu rīkojas visā tās kopumā un visā Savienības teritorijā kā ar valsts preču zīmi, kas reģistrēta dalībvalstī, kurā saskaņā ar reģistru:

a)

īpašniekam attiecīgajā brīdī ir administrācijas mītnes vieta vai pastāvīga dzīvesvieta;

b)

ja nepiemēro a) apakšpunktu – īpašniekam attiecīgajā brīdī ir uzņēmums.

2.   Šā panta 1. punktā neminētos gadījumos attiecīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā ir Biroja administrācijas mītnes vieta.

3.   Ja reģistrā kā kopīpašnieki ir minētas divas vai vairāk personas, 1. punktu piemēro attiecībā uz pirmo minēto kopīpašnieku; ja tā nenotiek, to piemēro attiecībā uz nākamajiem kopīpašniekiem tādā kārtībā, kādā tie minēti. Ja 1. punktu neattiecina uz nevienu kopīpašnieku, piemēro 2. punktu.

20. pants

Nodošana

1.   ES preču zīmi var nodot atsevišķi no uzņēmuma nodošanas attiecībā uz visām vai dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta.

2.   Visa uzņēmuma nodošana ietver ES preču zīmes nodošanu, izņemot, ja saskaņā ar tiesību aktu, kas nodošanu reglamentē, ir vienošanās par pretējo vai pastāv apstākļi, kas skaidri liek rīkoties citādi. Šo noteikumu piemēro attiecībā uz līgumsaistībām par uzņēmuma nodošanu.

3.   Neskarot 2. punktu, ES preču zīmi nodod rakstveidā, un tam nepieciešams līguma pušu paraksts, izņemot, ja tas notiek tiesas sprieduma rezultātā; pretējā gadījumā tā nav spēkā.

4.   Pēc vienas puses lūguma nodošanu ievada reģistrā un publicē.

5.   Nodošanas reģistrācijas pieteikumā iekļauj informāciju, ar ko identificē ES preču zīmi, jauno īpašnieku, preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas nodošana, kā arī dokumentus, ar kuriem nodošana tiek pienācīgi apliecināta, ievērojot 2. un 3. punktu. Attiecīgos gadījumos pieteikumā var iekļaut arī informāciju, ar ko identificē jaunā īpašnieka pārstāvi.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama nodošanas reģistrācijas pieteikumā;

b)

nepieciešamo dokumentu veidu, ar kuriem pierāda nodošanu, ņemot vērā reģistrētā īpašnieka un tiesību pārņēmēja iesniegtos līgumus;

c)

sīki izstrādātu informāciju par to, kā apstrādāt pieteikumus par daļēju nodošanu, nodrošinot, lai preces un pakalpojumi iepriekšējā un jaunajā reģistrācijā nepārklātos, un lai jaunajai reģistrācijai tiktu izveidots atsevišķs dokuments, tostarp jauns reģistrācijas numurs.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Ja nav izpildīti nodošanas reģistrācijai piemērojamie nosacījumi, kas noteikti 1., 2. un 3. punktā vai 6. punktā minētajos īstenošanas aktos, Birojs šīs nepilnības dara zināmas pieteikuma iesniedzējam. Ja nepilnības nenovērš Biroja noteiktajā termiņā, tas noraida pieteikumu par nodošanas reģistrāciju.

8.   Par divām vai vairākām preču zīmēm var iesniegt vienu nodošanas reģistrācijas pieteikumu ar noteikumu, ka katrā šajā gadījumā reģistrētais īpašnieks un tiesību pārņēmējs ir vienas un tās pašas personas.

9.   ES preču zīmes pieteikumiem piemēro arī 5. līdz 8. punktu.

10.   Daļējas nodošanas gadījumā visi sākotnējā īpašnieka iesniegtie nodošanas reģistrācijas pieteikumi, par kuriem vēl nav pieņemts lēmums attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, tiek uzskatīti par neizlemtiem attiecībā uz paliekošo reģistrāciju un jauno reģistrāciju. Ja uz šādu pieteikumu attiecas nodevu samaksa un minētās nodevas ir samaksājis sākotnējais īpašnieks, jaunajam īpašniekam nav jāmaksā nekādas papildu nodevas attiecībā uz šādu pieteikumu.

11.   Kamēr nodošana nav ievadīta reģistrā, tiesību pārņēmējs nevar izmantot no ES preču zīmes reģistrācijas izrietošās tiesības.

12.   Ja attiecībā uz Biroju jāievēro kādi termiņi, tiesību pārņēmējs Birojam var izdarīt attiecīgus paziņojumus, līdzko Birojs ir saņēmis nodošanas reģistrācijas pieteikumu.

13.   Visus dokumentus, par kuriem saskaņā ar 98. pantu jāpaziņo ES preču zīmes īpašniekam, adresē personai, kas reģistrēta kā īpašnieks.

21. pants

Tādas preču zīmes nodošana, kas reģistrēta uz aģenta vārda

1.   Ja ES preču zīme ir bez īpašnieka atļaujas reģistrēta uz tās personas aģenta vai pārstāvja vārda, kura ir šīs preču zīmes īpašnieks, pēdējam ir tiesības pieprasīt ES preču zīmes īpašumtiesību pāreju viņa labā, ja vien aģents vai pārstāvis neattaisno savu rīcību.

2.   Īpašnieks saskaņā ar šā panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu par īpašumtiesību pāreju:

a)

Birojam saskaņā ar 60. panta 1. punkta b) apakšpunktu – pieteikuma atzīt par spēkā neesošu vietā;

b)

Eiropas Savienības preču zīmju tiesai (“ES preču zīmju tiesa”), kas minēta 123. pantā, iesniedzot to uz 128. panta 1. punktu balstītas pretprasības atzīt par spēkā neesošu vietā.

22. pants

Tiesības in rem

1.   ES preču zīmi neatkarīgi no saistībām var sniegt kā galvojumu un tā var būt tiesību in rem subjekts.

2.   Pēc vienas puses lūguma tiesības, kas minētas 1. punktā, vai minēto tiesību nodošanu ievada Reģistrā un publicē.

3.   Reģistrā saskaņā ar 2. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.

23. pants

Izpilde

1.   ES preču zīme var būt izpildes darbību subjekts.

2.   Attiecībā uz izpildes procedūru saistībā ar ES preču zīmi izņēmuma piekritība ir saskaņā ar 19. pantu noteiktām dalībvalstu tiesām un iestādēm.

3.   Pēc vienas puses lūguma datus par izpildi ievada reģistrā un publicē.

4.   Reģistrā saskaņā ar 3. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.

24. pants

Maksātnespējas procedūras

1.   ES preču zīmes var iesaistīt tikai tajās maksātnespējas procedūrās, ko uzsāk dalībvalstī, kuras teritorijā ir debitora galvenā darbība.

Tomēr, ja debitors ir apdrošināšanas uzņēmums vai kredītiestāde, kā noteikts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/24/EK (14), tad ES preču zīmes var iesaistīt vienīgi maksātnespējas procedūrās, ko uzsāk dalībvalstī, kurā šim uzņēmumam vai iestādei ir atļauja darboties.

2.   Ja ES preču zīmei ir līdzīpašnieki, 1. punktu piemēro līdzīpašnieka daļai.

3.   Ja ES preču zīme ir iesaistīta maksātnespējas procedūrās, pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma par to izdara ierakstu reģistrā un to publicē 116. pantā minētajā ES preču zīmju biļetenā.

25. pants

Licencēšana

1.   ES preču zīmi var licencēt attiecībā uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tā ir reģistrēta, un visā Savienībā vai kādā tās daļā. Licence var būt izņēmuma vai vienkārša.

2.   ES preču zīmes īpašnieks var izmantot tiesības, ko tam piešķir šī preču zīme, pret licenciātu, kas pārkāpj kādu licences līguma punktu attiecībā uz:

a)

tā ilgumu;

b)

reģistrācijā noteikto formu, kādā preču zīmi var izmantot;

c)

preču vai pakalpojumu jomu, attiecībā uz ko licence ir piešķirta;

d)

teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt; vai

e)

licenciāta saražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

3.   Neskarot licences līguma noteikumus, licenciāts var celt prasību par ES preču zīmes pārkāpumu tikai tad, ja tās īpašnieks tam piekrīt. Tomēr izņēmuma licences licenciāts var šādu prasību celt, ja preču zīmes īpašnieks pēc oficiāla paziņojuma saņemšanas zināmā laikā pats to neuzsāk.

4.   Lai saņemtu kompensāciju par ciestiem zaudējumiem, licenciātam ir tiesības iestāties ES preču zīmes īpašnieka celtā prasībā par preču zīmes pārkāpumu.

5.   Pēc vienas puses lūguma licences piešķiršanu vai nodošanu attiecībā uz ES preču zīmi ievada reģistrā un publicē.

6.   Reģistrā saskaņā ar 5. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.

26. pants

Procedūra, saskaņā ar kuru Reģistrā ievada licences un citas tiesības

1.   Regulas 20. panta 5. un 6. punkts un saskaņā ar to pieņemtie noteikumi, un 20. panta 8. punkts mutatis mutandis tiek piemēroti tiesību in rem reģistrēšanai vai tiesību in rem nodošanai, kā minēts 22. panta 2. punktā, izpildes panākšanai, kā minēts 23. panta 3. punktā, iesaistei maksātnespējas procesā, kā minēts 24. panta 3. punktā, kā arī licences reģistrēšanai vai licences nodošanai, kā minēts 25. panta 5. punktā, ar noteikumu, ka:

a)

prasību, kas saistīta ar to preču un pakalpojumu identifikāciju, uz kuriem attiecas nodošana, nepiemēro pieprasījumam reģistrēt tiesības in rem, izpildes panākšanai vai maksātnespējas procesam;

b)

prasību, kas saistīta ar nodošanu apliecinošiem dokumentiem, nepiemēro tad, ja pieprasījumu ir iesniedzis ES preču zīmes īpašnieks.

2.   Šā panta 1. punktā minēto tiesību reģistrācijas pieteikumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta vajadzīgā nodeva.

3.   Licences reģistrācijas pieteikumā var būt lūgums reģistrēt licenci Reģistrā vienā vai vairākos no šiem veidiem:

a)

kā izņēmuma licenci;

b)

kā apakšlicenci gadījumā, ja to ir piešķīris licenciāts, kura licence ir reģistrēta Reģistrā;

c)

kā licenci tikai daļai no precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme;

d)

kā licenci tikai kādai Savienības daļai;

e)

kā pagaidu licenci.

Ja ir izteikts lūgums reģistrēt licenci kā licenci, kas minēta šā punkta pirmās daļas c), d) vai e) apakšpunktā, licences reģistrācijas pieteikumā norāda preces un pakalpojumus, Savienības daļu un laikposmu, attiecībā uz ko piešķir licenci.

4.   Ja reģistrācijai piemērojamie nosacījumi, kā noteikts 22. līdz 25. pantā, šā panta 1. un 3. punktā un citos saskaņā ar šo regulu pieņemtajos noteikumos, nav izpildīti, Birojs šo trūkumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkumu nenovērš Biroja noteiktajā termiņā, tas reģistrācijas pieteikumu noraida.

5.   ES preču zīmes pieteikumiem mutatis mutandis piemēro 1. un 3. punktu.

27. pants

Sekas attiecībā uz trešajām personām

1.   Šīs regulas 20., 22. un 25. pantā minētās juridiskās darbības saistībā ar ES preču zīmi visās dalībvalstīs rada sekas attiecībā uz trešajām personām tikai pēc šo darbību ievadīšanas reģistrā. Tomēr šādas darbības pirms to ievadīšanas reģistrā rada sekas attiecībā uz trešajām personām, kas ir ieguvušas tiesības uz preču zīmi pēc attiecīgās darbības datuma, zinot par darbību tiesību iegūšanas brīdī.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz personām, kuras iegūst ES preču zīmi vai ar to saistītas tiesības, nododot visu uzņēmumu vai ar citādu vispārēju nodošanu.

3.   Šīs regulas 23. pantā minēto juridisko darbību sekas attiecībā uz trešajām personām reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kas noteikta saskaņā ar 19. pantu.

4.   Līdz brīdim, kamēr nav stājušies spēkā kopīgi noteikumi dalībvalstīm bankrota jomā, bankrota un līdzīgu procesu sekas attiecībā uz trešajām personām reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šie procesi ir pirmo reizi uzsākti valsts tiesību aktos vai attiecīgajā jomā piemērojamās konvencijās paredzētajā nozīmē.

28. pants

Pieteikumi par ES preču zīmi kā īpašumtiesību objektu

Pieteikumiem par ES preču zīmēm piemēro 19. līdz 27. pantu.

29. pants

Procedūra, kā atceļ vai groza Reģistra ierakstu par licencēm un citām tiesībām

1.   Saskaņā ar 26. panta 1. punktu veiktu reģistrāciju anulē vai groza pēc kādas attiecīgās personas lūguma.

2.   Pieteikumā iekļauj attiecīgās ES preču zīmes reģistrācijas numuru un konkrētus datus par tām tiesībām, attiecībā uz kurām tiek pieprasīts atcelt vai grozīt reģistrāciju.

3.   Pieteikumu anulēt licenci, tiesības in rem vai izpildes pasākumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta vajadzīgā nodeva.

4.   Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka reģistrētās tiesības vairs nav spēkā vai ka citu tiesību licenciāts vai īpašnieks piekrīt reģistrācijas atcelšanai vai grozīšanai.

5.   Ja prasības reģistrācijas anulēšanai vai grozīšanai nav izpildītas, Birojs šo trūkumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkumu nenovērš Biroja noteiktajā laikā, tas pieteikumu reģistrācijas anulēšanai vai grozīšanai noraida.

6.   Ierakstiem, kas dokumentos izdarīti, ievērojot 26. panta 5. punktu, mutatis mutandis piemēro šā panta 1. līdz 5. punktu.

III NODAĻA

PIETEIKUMI PAR ES PREČU ZĪMĒM

1. IEDAĻA

Pieteikumu iesniegšana un nosacījumi, kas tos reglamentē

30. pants

Pieteikumu iesniegšana

1.   ES preču zīmes pieteikumu iesniedz Birojā.

2.   Birojs nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam kvīti, kurā iekļauj vismaz lietas numuru, zīmes atveidojumu, aprakstu vai citu identificēšanas līdzekli, dokumentu raksturu un skaitu, kā arī to saņemšanas datumu. Minēto kvīti var izsniegt elektroniski.

31. pants

Nosacījumi, kādiem jāatbilst pieteikumiem

1.   Pieteikums par ES preču zīmi ietver:

a)

lūgumu ES preču zīmes reģistrācijai;

b)

informāciju, kas identificē pieteikuma iesniedzēju;

c)

preču vai pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem reģistrāciju pieprasa;

d)

preču zīmes atveidojumu, kas atbilst 4. panta b) punktā paredzētajām prasībām.

2.   Par ES preču zīmes pieteikumu ir maksājama pieteikuma nodeva, kas aptver vienu preču vai pakalpojumu klasi, un vajadzības gadījumā – vēl viena vai vairākas klašu nodevas par katru preču vai pakalpojumu kategoriju, kas pārsniedz pirmo minēto kategoriju, un vajadzības gadījumā nodeva par meklēšanu.

3.   Papildus 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem ES preču zīmes pieteikums atbilst formālajiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas aktos. Ja minētajos nosacījumos paredzēts, ka preču zīmi atveido elektroniski, izpilddirektors var noteikt šādas elektroniskās datnes formātus un maksimālo lielumu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama minētajā pieteikumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

32. pants

Pieteikuma iesniegšanas datums

ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedzis Birojā dokumentus ar 31. panta 1. punktā paredzēto informāciju, ja pieteikuma nodeva tiek samaksāta viena mēneša laikā no minēto dokumentu iesniegšanas.

33. pants

Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija

1.   Preces un pakalpojumus, kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, ko ieviesa ar 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (“Nicas klasifikācija”).

2.   Pieteikuma iesniedzējs pietiekami skaidri un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa preču zīmes aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties vienīgi uz minēto, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā var izmantot vispārīgos apzīmējumus, kas iekļauti Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos, vai citus vispārīgus terminus, ja vien tie atbilst šajā pantā prasītajiem skaidrības un precizitātes standartiem.

4.   Birojs noraida pieteikumu attiecībā uz neskaidrām vai neprecīzām norādēm vai terminiem, ja pieteikuma iesniedzējs neierosina pieņemamu formulējumu laikposmā, ko Birojs šim nolūkam ir noteicis.

5.   Vispārīgo terminu lietojumu, tostarp Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu vispārīgos apzīmējumus, interpretē tā, ka tie aptver visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu terminu vai apzīmējumu lietojumu neinterpretē kā tādu, kas ietver prasījumus uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tie neattiecas.

6.   Ja pieteikuma iesniedzējs prasa reģistrēt vairāk nekā vienu klasi, pieteikuma iesniedzējs preces un pakalpojumus grupē atbilstoši Nicas klasifikācijas klasēm, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārto tās klašu secībā.

7.   Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs.

8.   To ES preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas attiecībā uz visu Nicas klasifikācijas klases virsrakstu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās klases virsraksta burtiskā nozīme, ar noteikumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs klases alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā.

Šādu paziņojumu iesniedz Birojā līdz 2016. gada 24. septembrim, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas klašu virsrakstu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Birojs veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Iespēja sniegt paziņojumu saskaņā ar šī punkta pirmo daļu neskar 18. panta, 47. panta 2. punkta, 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 64. panta 2. punkta piemērošanu.

Uzskata, ka ES preču zīmes, par kurām otrajā daļā minētajā laikposmā nav iesniegts paziņojums, pēc minētā laikposma beigām attiecas tikai uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko skaidri attiecas to apzīmējumu burtiskā nozīme, kuri iekļauti attiecīgās klases virsrakstā.

9.   Ja reģistrs tiek grozīts, izņēmuma tiesības, ko saskaņā ar 9. pantu piešķir ES preču zīme, neliedz trešām personām turpināt lietot preču zīmi saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, ja un ciktāl preču zīmes lietošana saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem:

a)

sākās pirms reģistra grozīšanas; un

b)

nepārkāpa īpašnieka tiesības, pamatojoties uz tajā laikā reģistrā iekļauto preču un pakalpojumu ieraksta burtisko nozīmi.

Turklāt reģistrā iekļauto preču vai pakalpojumu saraksta grozīšana nedod ES preču zīmes īpašniekam tiesības iebilst pret vēlāku preču zīmi vai iesniegt pieteikumu šādas preču zīmes paziņošanai par spēkā neesošu, ja un ciktāl:

a)

pirms reģistra grozīšanas vēlākā preču zīme tika lietota vai bija iesniegts pieteikums reģistrēt preču zīmi saistībā ar precēm vai pakalpojumiem un

b)

preču zīmes izmantošanā saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem netika vai netiktu pārkāptas īpašnieka tiesības, pamatojoties uz tajā laikā reģistrā iekļauto preču un pakalpojumu burtisko nozīmi.

2. IEDAĻA

Prioritāte

34. pants

Prioritātes tiesības

1.   Personai vai šīs personas tiesību pārņēmējam, kas iesniedzis atbilstīgi sagatavotu preču zīmes pieteikumu jebkurā dalībvalstī vai jebkurai dalībvalstij, kas ir Parīzes Konvencijas vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma dalībniece, lai iesniegtu ES preču zīmes pieteikumu par tādu pašu preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikums iesniegts, vai tajos ietilpst, ir tiesības vai prioritāte sešu mēnešu laikposmā no pirmā pieteikuma iesniegšanas dienas.

2.   Uzskata, ka jebkura pieteikuma iesniegšana, kas ir līdzvērtīga parastai iesniegšanai kādā valstī atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kur tā veikta, vai atbilstīgi divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, rada tiesības uz prioritāti.

3.   Parasta pieteikuma iesniegšana kādā valstī ir jebkāda pieteikuma iesniegšana, kas ir pietiekama, lai noteiktu iesniegšanas datumu neatkarīgi no pieteikuma tālākā iznākuma.

4.   Vēlāku pieteikumu par preču zīmi, par kuru iepriekš jau ticis iesniegts pirmais iesniegums attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem un kas ir iesniegts tajā pašā valstī vai šai valstij, prioritātes noteikšanas nolūkos uzskata par pirmo pieteikumu ar nosacījumu, ka vēlākā pieteikuma iesniegšanas brīdī iepriekšējais pieteikums ir ticis paņemts atpakaļ, atteikts vai noraidīts bez publiskas izskatīšanas un neatstājot spēkā nekādas tiesības, kā arī nav bijis pamats prasībai par prioritātes tiesībām. Iepriekšējais pieteikums pēc tam vairs nevar būt par pamatu prasībai par prioritātes tiesībām.

5.   Ja pirmais pieteikums iesniegts dalībvalstī, kas nav Parīzes Konvencijas vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma dalībniece, 1. līdz 4. punktu piemēro tikai tiktāl, ciktāl šī valsts saskaņā ar publicētajiem dokumentiem piešķir prioritātes tiesības ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz Birojā iesniegto pirmo pieteikumu un uz noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Ja nepieciešams, izpilddirektors lūdz Komisiju apsvērt iespēju noskaidrot, vai valsts pirmā teikuma nozīmē nodrošina minēto līdzvērtīgo režīmu. Ja Komisija nosaka, ka līdzvērtīgais režīms saskaņā ar pirmo teikumu ir piešķirts, tā šādā nolūkā publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.   Panta 5. punktu piemēro no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts paziņojums, ar ko tiek noteikta līdzvērtīgā režīma piešķiršana, ja vien paziņojumā nav minēts agrāks datums, no kura režīms tiek piemērots. Minēto punktu pārstāj piemērot no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts Komisijas paziņojums par to, ka līdzvērtīgo režīmu vairs nepiemēro, ja vien paziņojumā nav noteikts agrāks datums, no kura tas ir piemērojams.

7.   Paziņojumus, kas norādīti 5. un 6. punktā, publicē arī Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.

35. pants

Prioritātes prasīšana

1.   Prioritātes prasījumus iesniedz kopā ar ES preču zīmes pieteikumu, un tajos iekļauj agrākā pieteikuma datumu, numuru un valsti. Dokumentus, kas pamato prioritātes prasījumus, iesniedz trijos mēnešos pēc pieteikuma iesniegšanas dienas.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizēts, kāda veida dokumenti jāiesniedz saistībā ar prioritātes prasīšanu attiecībā uz kādu agrāku pieteikumu, ievērojot šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Izpilddirektors var noteikt, ka dokumentos, kas jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu prioritātes prasījumu, var iekļaut mazāk informācijas, nekā vajadzīgs atbilstīgi precizējumam, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu, ar noteikumu, ka nepieciešamā informācija Birojam ir pieejama no citiem avotiem.

36. pants

Prioritātes tiesību nozīme

Saskaņa ar prioritātes tiesībām nozīmē to, ka, lai noteiktu, kuras tiesības ir agrākas, par prioritātes datumu uzskata to datumu, kad iesniegts pieteikums par ES preču zīmi.

37. pants

Pieteikuma iesniegšanas Savienības līmenī un valsts līmenī līdzvērtība

Pieteikums par ES preču zīmi, kam ir atzīts iesniegšanas datums, dalībvalstīs ir līdzvērtīgs parastai pieteikuma iesniegšanai šajās valstīs, ņemot vērā, ja vajadzīgs, prioritātes tiesības attiecībā uz pieteikumu par ES preču zīmi.

3. IEDAĻA

Izstādīšanas prioritāte

38. pants

Izstādīšanas prioritāte

1.   Ja pieteikuma iesniedzējs ES preču zīmes saņemšanai ir izstādījis preces vai pakalpojumus zem preču zīmes, uz kuru pieteikums iesniegts, oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē, ņemot vērā Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstīto Konvenciju par starptautiskajām izstādēm, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 1972. gada 30. novembrī, šī persona, ja tā iesniedz pieteikumu sešos mēnešos no pirmā preču vai pakalpojumu izstādīšanas brīža zem pieteiktās preču zīmes, kopš attiecīgā datuma var pretendēt uz prioritātes tiesībām 36. panta nozīmē. Prioritātes prasījumu iesniedz kopā ar ES preču zīmes pieteikumu.

2.   Pieteikuma iesniedzējs, kas, ievērojot 1. punktu, vēlas prasīt prioritāti, trijos mēnešos pēc pieteikuma iesniegšanas dienas iesniedz pierādījumus par preču vai pakalpojumu izstādīšanu ar pieteikto zīmi.

3.   Dalībvalstī vai trešā valstī piešķirta izstādīšanas prioritāte nepārsniedz 34. pantā noteikto prioritātes periodu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē pierādījumu veidu un detalizētu informāciju, kas jāiesniedz, lai prasītu izstādīšanas prioritāti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. IEDAĻA

Valsts preču zīmes agrāka izcelsme

39. pants

Pretendēšana uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi ES preču zīmes pieteikumā vai pēc pieteikuma iesniegšanas

1.   Iepriekšējas dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kā arī Beniluksa valstīs reģistrētas preču zīmes vai atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, reģistrētas preču zīmes īpašnieks, kurš iesniedz pieteikumu identiskas preču zīmes reģistrēšanai par ES preču zīmi precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, uz ko reģistrēta agrāka preču zīme, vai kas ir tajos ietverti, attiecībā uz ES preču zīmi var pretendēt uz agrākās preču zīmes agrāku izcelsmi saistībā ar dalībvalsti, kurā vai kurai tā ir reģistrēta.

2.   Senioritātes prasījumi tiek iesniegti kopā ar ES preču zīmes pieteikumu vai arī divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, un tajos iekļauj dalībvalsti vai dalībvalstis, kurā vai kurās preču zīme ir reģistrēta vai attiecībā uz kuru vai kurām preču zīme ir reģistrēta, attiecīgās reģistrācijas numuru un iesniegšanas datumu, kā arī preces un pakalpojumus, kuriem preču zīme ir reģistrēta. Ja pieteikumā ir senioritātes prasījums attiecībā uz vienu vai vairākām reģistrētām agrākām preču zīmēm, dokumenti, kas pamato senioritātes prasījumu, jāiesniedz trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas prasīt senioritāti pēc pieteikuma iesniegšanas, dokumenti, kas pamato senioritātes prasījumu, jāiesniedz Birojam trīs mēnešu laikā pēc senioritātes prasījuma saņemšanas datuma.

3.   Vienīgās agrākās izcelsmes sekas saskaņā ar šo regulu ir tad, ja ES preču zīmes īpašnieks atsakās no agrākās preču zīmes vai ļauj tai zaudēt spēku, šajos gadījumos uzskata, ka šai personai joprojām ir tādas pašas tiesības, kā tad, ja agrākā preču zīme joprojām būtu reģistrēta.

4.   Senioritāte, kas prasīta attiecībā uz ES preču zīmi, zaudē spēku, ja agrāko preču zīmi, uz kuras senioritāti atsaucas, atzīst par spēkā neesošu vai atceltu. Ja agrāka preču zīme ir atcelta, senioritāte zaudē spēku, ar noteikumu, ka atcelšana stājas spēkā pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma.

5.   Birojs informē Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju vai attiecīgās dalībvalsts centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju par rezultatīvu senioritātes prasīšanu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kurā ir precizēts, kāda veida dokumenti jāiesniedz, lai saskaņā ar šā panta 2. punktu prasītu valsts preču zīmes senioritāti vai tādas preču zīmes senioritāti, kura ir reģistrēta saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā kādā dalībvalstī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Izpilddirektors var noteikt, ka dokumentos, kas jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu senioritātes prasījumu, var iekļaut mazāk informācijas, nekā vajadzīgs atbilstīgi precizējumiem, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu, ar noteikumu, ka nepieciešamā informācija Birojam ir pieejama no citiem avotiem.

40. pants

Pretendēšana uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi pēc ES preču zīmes reģistrācijas

1.   ES preču zīmes īpašnieks, kas ir īpašnieks identiskai agrākai preču zīmei, kura ir reģistrēta dalībvalstī, ieskaitot preču zīmi, kas reģistrēta Beniluksa valstīs, vai arī identiskai agrākai preču zīmei, kam ir dalībvalstī spēkā esoša starptautiska reģistrācija, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir tādi paši kā tie, par kuriem reģistrēta agrākā preču zīme, vai kuros iekļauta agrākā preču zīme, var pretendēt uz agrākās preču zīmes agrāku izcelsmi attiecībā uz dalībvalsti, kurā vai kurai tā reģistrēta.

2.   Senioritātes prasījumos, kas iesniegti saskaņā ar šā panta 1. punktu, iekļauj ES preču zīmes reģistrācijas numuru, tās īpašnieka vārdu vai nosaukumu un adresi, dalībvalsti vai dalībvalstis, kurās vai attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrāka zīme, attiecīgās reģistrācijas numuru un iesniegšanas datumu, preces un pakalpojumus, kuriem reģistrēta zīme, un tās preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tiek prasīta senioritāte, kā arī apliecinošus dokumentus, kā paredzēts noteikumos, kas pieņemti, ievērojot 39. panta 6. punktu.

3.   Ja prasības, kas reglamentē senioritātes prasīšanu, nav izpildītas, Birojs dara zināmu šo nepilnību ES preču zīmes īpašniekam. Ja nepilnību nenovērš Biroja noteiktajā laikposmā, Birojs prasību noraida.

4.   Piemēro 39. panta 3., 4., 5. un 7. punktu.

IV NODAĻA

REĢISTRĀCIJAS PROCEDŪRA

1. IEDAĻA

Pieteikumu izskatīšana

41. pants

Iesniegšanas nosacījumu pārbaude

1.   Birojs izskata, vai:

a)

pieteikums par ES preču zīmi atbilst prasībām saistībā ar iesniegšanas datumu saskaņā ar 32. pantu;

b)

ES preču zīmes pieteikums atbilst 31. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem un prasībām;

c)

ja vajadzīgs, noteiktajā termiņā ir samaksāta nodeva par kategoriju.

2.   Ja pieteikums par ES preču zīmi neatbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Birojs lūdz pieteikuma iesniedzējam novērst trūkumus vai samaksāt nepieciešamo summu divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas.

3.   Ja noteiktajā termiņā 1. punkta a) apakšpunktā minētie trūkumi netiek novērsti vai samaksa netiek veikta, pieteikumu neizskata kā pieteikumu par ES preču zīmi. Ja pieteikuma iesniedzējs izpilda Biroja prasības, par pieteikuma iesniegšanas datumu kļūst datums, kad attiecīgie trūkumi tiek novērsti.

4.   Ja noteiktajā termiņā trūkumi, kas konstatēti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, netiek novērsti, Birojs pieteikumu noraida.

5.   Ja noteiktajā termiņā samaksa, kas noteikta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, netiek veikta, pieteikumu uzskata par paņemtu atpakaļ, ja vien ir skaidrs, kādas preču vai pakalpojumu kategorijas maksājums paredz aptvert. Ja nav citu kritēriju, lai noteiktu, kuras kategorijas ir paredzēts aptvert, Birojs izskata kategorijas klasifikācijas kārtībā. Pieteikumu uzskata par atsauktu attiecībā uz tām kategorijām, par kurām kategorijas nodevas nav samaksātas vai nav samaksātas pilnībā.

6.   Nespēja izpildīt prasības attiecībā uz pretendēšanu uz prioritāti nozīmē prioritātes tiesību zaudēšanu attiecībā uz pieteikumu.

7.   Nespēja izpildīt prasības attiecībā uz pretendēšanu uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi nozīmē šo tiesību zaudēšanu attiecībā uz pieteikumu.

8.   Ja 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās prasības nav izpildītas tikai attiecībā uz dažām precēm un pakalpojumiem, Birojs pieteikumu noraida vai prioritātes tiesības vai senioritātes tiesības tiek zaudētas tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz minētajām precēm un pakalpojumiem.

42. pants

Pārbaude attiecībā uz absolūtajiem atteikuma pamatojumiem

1.   Ja, ņemot vērā 7. pantu, preču zīme nav reģistrējama attiecībā uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, ko aptver ES preču zīmes pieteikums, pieteikumu noraida attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem.

2.   Pieteikumu nenoraida, pirms tā iesniedzējam nav dota iespēja paņemt iesniegumu atpakaļ vai to grozīt, vai iesniegt savus apsvērumus. Šajā nolūkā Birojs pieteikuma iesniedzējam paziņo pamatus, kādēļ reģistrācija tiek atteikta, un precizē termiņu, kurā viņš pieteikumu var atsaukt, to grozīt vai iesniegt savus apsvērumus. Ja pieteikuma iesniedzējs nenovērš reģistrācijas atteikuma pamatus, Birojs reģistrāciju pilnībā vai daļēji noraida.

2. IEDAĻA

Meklēšana

43. pants

Meklēšanas ziņojums

1.   Birojs pēc ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kad tas iesniedz pieteikumu, sagatavo Eiropas Savienības meklēšanas rezultātu ziņojumu (“ES meklēšanas rezultātu ziņojums”), minot atrastās agrākās ES preču zīmes vai ES preču zīmju pieteikumus, ko saskaņā ar 8. pantu var izmantot pret pieteiktās ES preču zīmes reģistrāciju.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot ES preču zīmes pieteikumu, pieprasa, lai meklēšanas rezultātu ziņojumu sagatavo dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un ja pieteikuma iesniegšanas nodevas nomaksāšanas termiņa laikā samaksāta atbilstoša meklēšanas nodeva, Birojs nekavējoties pārsūta ES preču zīmes pieteikuma kopiju katras tās dalībvalsts centrālajam rūpnieciskā īpašuma birojam, kura informējusi Biroju par savu lēmumu veikt meklēšanu savā preču zīmju reģistrā attiecībā uz ES preču zīmju pieteikumiem.

3.   Katrs no dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, kas minēti 2. punktā, sniedz meklēšanas rezultātu ziņojumu, kurā ir minētas vai nu jebkuras agrākas valsts preču zīmes, valsts preču zīmju pieteikumi vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem reģistrētas un attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs spēkā esošas preču zīmes, kuras ir atrastas un kuras saskaņā ar 8. pantu var izmantot pret pieteikumā minētās ES preču zīmes reģistrāciju, vai arī norādīts, ka meklēšanā nav atrastas šādas tiesības.

4.   Birojs pēc apspriešanās ar valdi, kas paredzēta 153. pantā (“valde”), nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama minētajā ziņojumā un sīki izstrādātu kārtību.

5.   Birojs maksā noteiktu summu katram centrālajam rūpnieciskā īpašuma birojam par katru meklēšanas rezultātu ziņojumu, ko birojs sniedzis saskaņā ar 3. punktu. Summu, kas visiem birojiem ir vienāda, nosaka budžeta komiteja, pieņemot lēmumu ar trīs ceturtdaļu dalībvalstu pārstāvju balsu vairākumu.

6.   Birojs ES preču zīmes pieteikuma iesniedzējam pārsūta pieprasīto ES meklēšanas rezultātu ziņojumu un visus pieprasītos valsts meklēšanas rezultātu ziņojumus, kas saņemti.

7.   Publicējot ES preču zīmes pieteikumu, Birojs informē visu agrāko ES preču zīmju īpašniekus vai ES preču zīmju pieteikumu iesniedzējus, kas minēti ES meklēšanas rezultātu ziņojumā, par to ka tiek publicēts ES preču zīmes pieteikums. Pēdējais minētais noteikums tiek piemērots neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis saņemt ES meklēšanas rezultātu ziņojumu, ja vien agrākās reģistrācijas vai pieteikuma īpašnieks nav lūdzis nesaņemt šādu paziņojumu.

3. IEDAĻA

Pieteikumu publicēšana

44. pants

Pieteikuma publicēšana

1.   Ja ievēroti nosacījumi, kādiem jāatbilst ES preču zīmes pieteikumam, pieteikumu publicē 46. panta mērķiem, ja tas nav noraidīts atbilstīgi 42. pantam. Pieteikuma publicēšana neskar informāciju, kas jau citādi ir publiski pieejama saskaņā ar šo regulu vai aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai regulai.

2.   Ja pieteikums pēc publicēšanas ir noraidīts atbilstīgi 42. pantam, lēmumu par tā noraidīšanu publicē, kad tas pieņemts galīgi.

3.   Ja pieteikuma publikācijā ir kļūda Biroja vainas dēļ, Birojs pats vai pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma izlabo kļūdu un publicē labojumu.

Ja labojumu prasa pieteikuma iesniedzējs, mutatis mutandis tiek piemēroti noteikumi, kas pieņemti atbilstīgi 49. panta 3. punktam.

4.   Regulas 46. panta 2. punktu piemēro arī tad, ja labojums attiecas uz preču vai pakalpojumu sarakstu vai uz zīmes atveidojumu.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāstīta sīki izstrādāta informācija, kas iekļaujama pieteikuma publikācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. IEDAĻA

Trešo personu apsvērumi un iebildumi

45. pants

Trešo personu apsvērumi

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkura grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var Birojam iesniegt rakstiskus apsvērumus, norādot pamatus atbilstīgi 5. un 7. pantam, kādēļ preču zīmi nebūtu jāreģistrē ex officio.

Pirmajā daļā minētās personas, grupas vai organizācijas nav dalībnieki lietas izskatīšanā Birojā.

2.   Trešo personu apsvērumus iesniedz pirms iebildumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja pret preču zīmi ir iesniegts iebildums, pirms galīgā lēmuma par iebildumu pieņemšanas.

3.   Šā panta 1. punktā minētā iesniegšana neskar Biroja tiesības pēc paša iniciatīvas jebkurā laikā pirms reģistrēšanas, ja nepieciešams, atsākt absolūta pamata pārbaudi.

4.   Šā panta 1. punktā minētos apsvērumus paziņo pieteikuma iesniedzējam, kas tos var komentēt.

46. pants

Iebildumi

1.   Trīs mēnešos pēc ES preču zīmes pieteikuma publicēšanas iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojot, ka to nevar reģistrēt, atbilstīgi 8. pantam var iesniegt:

a)

šīs regulas 8. panta 1. un 5. punktā minētajos gadījumos – 8. panta 2. punktā minēto agrāku preču zīmju īpašnieki, kā arī attiecīgo preču zīmju īpašnieku pilnvaroti licenciāti;

b)

šīs regulas 8. panta 3. punktā minētu preču zīmju īpašnieki;

c)

šīs regulas 8. panta 4. punktā minētu agrāku preču zīmju vai apzīmējumu īpašnieki, kā arī personas, kam attiecīgi valsts tiesību akti ļauj šīs tiesības izmantot;

d)

personas, kam saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesībām ir atļauts īstenot 8. panta 6. punktā minētās tiesības.

2.   Paziņojumu par iebildumiem pret preču zīmes reģistrāciju, ievērojot 1. punkta nosacījumus, var iesniegt arī sakarā ar grozīta pieteikuma publicēšanu saskaņā ar 49. panta 2. punkta otro teikumu.

3.   Iebildumu formulē rakstveidā, un tajā norāda tā izvirzīšanas pamatus. To neuzskata par pienācīgi iesniegtu līdz brīdim, kamēr nav samaksāta nodeva par iebilduma iesniegšanu.

4.   Biroja noteiktajā termiņā persona, kas iebilst, var iesniegt faktus, pierādījumus un argumentus, lai pamatotu savu nostāju.

47. pants

Iebildumu izskatīšana

1.   Izskatot iebildumus, Birojs tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par citu pušu vai paša Biroja iesniegtiem materiāliem.

2.   Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas ES preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā, pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, agrākā ES preču zīme ir Savienībā faktiski lietota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskata par savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās nelietošanas iemeslus, ar noteikumu, ka agrākā ES preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā ES preču zīme ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai šīm precēm vai pakalpojumiem.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētām agrākām preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Savienībā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā preču zīme ir aizsargāta.

4.   Birojs pēc saviem ieskatiem var uzaicināt puses noslēgt mierizlīgumu.

5.   Ja iebildumu izskatīšanā atklājas, ka preču zīmi nevar reģistrēt attiecībā uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir iesniegts ES preču zīmes pieteikums, pieteikumu attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem noraida. Pārējos gadījumos iebildumus noraida.

6.   Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu publicē tad, kad tas ir galīgs.

48. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, kuros ir precizētas detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un izskatīšanai, kas izklāstīti 46. un 47. pantā.

5. IEDAĻA

Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana, grozīšana un dalīšana

49. pants

Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

1.   Pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu ES preču zīmes pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču un pakalpojumu sarakstu. Ja pieteikums jau ir publicēts, publicē arī atpakaļ paņemšanas vai ierobežošanas faktu.

2.   Attiecībā uz citiem jautājumiem ES preču zīmes pieteikumu var grozīt pēc tā iesniedzēja lūguma, tikai labojot iesniedzēja vārdu un adresi, pareizrakstības kļūdas vai pavairošanas procesā radušās kļūdas, vai acīmredzamas kļūdas, ar nosacījumu, ka minētie labojumi ievērojami neizmaina preču zīmi un nepaplašina preču vai pakalpojumu sarakstu. Ja grozījumi skar preču zīmes atveidojumu vai preču vai pakalpojumu sarakstu un tos izdara pēc pieteikuma publicēšanas, pieteikumu preču zīmes saņemšanai publicē ar grozījumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai precizētu sīki izstrādātu informāciju par procedūru, ar ko reglamentē pieteikumu grozīšanu.

50. pants

Pieteikuma dalīšana

1.   Pieteikuma iesniedzējs var dalīt pieteikumu, paziņojot, ka uz dažām no precēm vai pakalpojumiem, kas ietverti sākotnējā pieteikumā, attieksies viens vai vairāki dalīti pieteikumi. Preces vai pakalpojumi dalītajā pieteikumā nedublē preces vai pakalpojumus, kuri paliek sākotnējā pieteikumā vai kuras ir ietvertas citos dalītos pieteikumos.

2.   Paziņojums par dalīšanu nav pieļaujams:

a)

ja gadījumā, kad reģistrēts iebildums pret sākotnējo pieteikumu, šāda dalīta pieteikuma rezultātā tiek ieviests dalījums starp precēm vai pakalpojumiem, pret kuriem vērsti iebildumi – līdz Iebildumu nodaļas lēmums ir kļuvis galīgs vai arī iebildumu process ir citādi izbeigts galīgi;

b)

pirms Birojs ir atzinis 32. pantā minēto pieteikuma iesniegšanas datumu un 46. panta 1. punktā paredzētā iebildumu iesniegšanas termiņa laikā.

3.   Iesniedzot paziņojumu par dalīšanu, jāsamaksā nodeva. Pieteikumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva.

4.   Ja Birojs konstatē, ka nav izpildītas prasības, kas paredzētas 1. punktā un saskaņā ar 9. punkta a) apakšpunktu pieņemtajos noteikumos, tas aicina pieteikuma iesniedzēju novērst trūkumus termiņā, kas jānosaka Birojam. Ja trūkumi nav novērsti līdz termiņa beigām, Birojs noraida paziņojumu par dalīšanu.

5.   Dalīšana stājas spēkā dienā, kad tā reģistrēta Birojā glabātajos dokumentos par sākotnējo pieteikumu.

6.   Visus pieprasījumus un pieteikumus, kas iesniegti, un visas nodevas, kas samaksātas attiecībā uz sākotnējo pieteikumu pirms dienas, kad Birojs saņem paziņojumu par dalīšanu, uzskata par iesniegtiem vai samaksātām arī attiecībā uz dalīto pieteikumu vai pieteikumiem. Nodevas par sākotnējo pieteikumu, kas attiecīgi samaksātas pirms dienas, kurā saņemts paziņojums par dalīšanu, neatmaksā.

7.   Dalītais pieteikums saglabā sākotnējā pieteikuma iesniegšanas datumu, kā arī jebkādu tā prioritātes datumu un agrākas izcelsmes datumu.

8.   Ja paziņojums par dalīšanu attiecas uz pieteikumu, kas jau ir publicēts saskaņā ar 44. pantu, dalīšanu publicē. Dalīto pieteikumu publicē. Ar publikāciju netiek sākts jauns iebildumu iesniegšanas termiņš.

9.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama paziņojumā par pieteikuma dalīšanu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu;

b)

sīki izstrādātu informāciju par to, kā apstrādāt paziņojumu par pieteikuma dalīšanu, nodrošinot, lai dalītam pieteikumam tiktu izveidots atsevišķs dokuments, tostarp jauns pieteikuma numurs;

c)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama publikācijā par dalītu pieteikumu saskaņā ar 8. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. IEDAĻA

Reģistrācija

51. pants

Reģistrācija

1.   Ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un ja 46. panta 1. punktā noteiktajā termiņā nekādi iebildumi nav iesniegti vai ja visi iesniegtie iebildumi ir zaudējuši spēku atsaukuma, noraidījuma vai citas rīcības rezultātā, preču zīmi un 111. panta 2. punktā minētās ziņas ieraksta reģistrā. Reģistrāciju publicē.

2.   Birojs izsniedz reģistrācijas apliecību. Minēto apliecību var izsniegt elektroniski. Birojs nodrošina apstiprinātas vai neapstiprinātas apliecības kopijas, un ja minētās kopijas tiek izsniegtas kā citādi, nevis elektroniski, – ar noteikumu, ka ir samaksāta nodeva.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama šā panta 2. punktā minētajā reģistrācijas apliecībā, kā arī šīs apliecības formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V NODAĻA

ES PREČU ZĪMJU ILGUMS, PAGARINĀŠANA, IZMAIŅAS UN DALĪŠANA

52. pants

Reģistrācijas ilgums

ES preču zīmes reģistrē uz 10 gadiem no pieteikuma iesniegšanas brīža. Reģistrāciju var pagarināt saskaņā ar 53. pantu uz nākošajiem laikposmiem, kas ilgst 10 gadus.

53. pants

Pagarināšana

1.   ES preču zīmes reģistrāciju pagarina pēc ES preču zīmes īpašnieka vai tās skaidri pilnvarotas personas lūguma ar nosacījumu, ka samaksāta attiecīgā nodeva.

2.   Birojs informē ES preču zīmes īpašnieku un visas personas, kam ir reģistrētas tiesības attiecībā uz šo ES preču zīmi, par reģistrācijas beigšanos vismaz sešus mēnešus iepriekš. Ja šāda informācija netiek sniegta, Birojs atbildību neuzņemas un tas neietekmē reģistrācijas beigšanos.

3.   Pagarināšanas pieprasījumu iesniedz sešu mēnešu laikā pirms reģistrācijas termiņa beigām. Pamatnodevu par pagarināšanu un – attiecīgā gadījumā – vienu vai vairākas nodevas par klasi attiecībā uz katru preču vai pakalpojumu klasi, kas pārsniedz pirmo, arī maksā šajā termiņā. Ja tā nenotiek, pieprasījumu var iesniegt un samaksu var veikt sešos mēnešos pēc reģistrācijas termiņa beigām ar noteikumu, ka šajā nākamajā termiņā samaksā papildu nodevu par nokavētu pagarināšanas nodevas maksājumu vai pagarināšanas pieteikuma novēlotu iesniegšanu.

4.   Pagarināšanas pieprasījumā iekļauj šādus datus:

a)

tās personas vārdu vai nosaukumu, kas pieprasa reģistrācijas pagarinājumu;

b)

ES preču zīmes, kurai pieprasa reģistrācijas pagarinājumu, reģistrācijas numuru;

c)

ja pagarinājumu pieprasa tikai attiecībā uz daļu no reģistrētajām precēm un pakalpojumiem, norāda tās klases vai tās preces un pakalpojumus, kam tiek pieprasīta pagarināšana, vai tās klases vai tās preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem netiek pieprasīta pagarināšana, un tos grupē atbilstoši Nicas klasifikācijas klasēm, pirms katras grupas norādot minētās klasifikācijas klases numuru, pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārtojot tās minētās klasifikācijas klašu secībā.

Ja 3. punktā minētais maksājums ir veikts, tiek uzskatīts, ka tas ir pagarināšanas pieprasījums, ar noteikumu, ka tajā ir visas norādes, kas vajadzīgas maksājuma mērķa noteikšanai.

5.   Ja pieteikums ir iesniegts vai nodevas samaksātas tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko ES preču zīmi reģistrē, reģistrāciju pagarina tikai attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem. Ja samaksāto nodevu nepietiek, lai aptvertu visas preču un pakalpojumu kategorijas, kam tiek pieprasīta pagarināšana, reģistrāciju pagarina, ja ir skaidrs, kura kategorija vai kategorijas ietveramas. Ja nav citu kritēriju, Birojs ņem vērā kategorijas klasifikācijas kārtībā.

6.   Pagarinājums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tam, kad beigusies esošā reģistrācija. Pagarinājumu reģistrē.

7.   Ja pagarināšanas pieprasījumu iesniedz 3. punktā minētajā termiņā, bet nav izpildīti citi šajā pantā paredzētie nosacījumi attiecībā uz pagarināšanu, Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par konstatētajiem trūkumiem.

8.   Ja pagarināšanas pieprasījums netiek iesniegts vai tiek iesniegts pēc 3. punktā paredzētā termiņa beigām vai ja nodevas nav samaksātas vai ir samaksātas vienīgi pēc minētā termiņa beigām, vai ja 7. punktā minētie trūkumi netiek laboti minētajā termiņā, Birojs nosaka, ka reģistrācijas termiņš ir beidzies un attiecīgi par to informē ES preču zīmes īpašnieku. Ja lēmums ir kļuvis galīgs, Birojs zīmi svītro no reģistra. Anulēšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad beigusies spēkā esošā reģistrācija. Ja pagarināšanas nodevas ir samaksātas, bet reģistrāciju neatjauno, minētās nodevas atmaksā.

9.   Par divām vai vairāk zīmēm var iesniegt vienu pagarināšanas pieprasījumu, ja par katru zīmi ir samaksātas nepieciešamās nodevas, ar noteikumu, ka katrā gadījumā īpašnieks vai pārstāvis ir tas pats.

54. pants

Izmaiņas

1.   ES preču zīmi reģistrācijas periodā vai pēc tā pagarināšanas nemaina.

2.   Tomēr, ja ES preču zīme ietver īpašnieka vārdu un adresi, pēc īpašnieka lūguma var reģistrēt to maiņu, kas būtiski neietekmē preču zīmes identitāti, kā tā reģistrēta sākotnēji.

3.   Lūgumā izdarīt izmaiņas iekļauj maināmo zīmes elementu un šo elementu tā mainītajā versijā.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama lūgumā izdarīt izmaiņas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Lūgumu uzskata par neiesniegtu, kamēr nav samaksāta nepieciešamā nodeva. Ja nodeva nav samaksāta vai tā nav samaksāta pilnībā, Birojs par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Lai mainītu vienu un to pašu elementu divās vai vairākās tā paša īpašnieka reģistrācijās, var iesniegt vienu lūgumu. Nepieciešamo nodevu maksā par katru izmaināmo reģistrāciju. Ja reģistrācijas maiņu reglamentējošās prasības nav izpildītas, Birojs dara zināmu šo nepilnību pieteikuma iesniedzējam. Ja nepilnību Biroja noteiktajā laikā nenovērš, Birojs lūgumu noraida.

5.   Izmaiņu reģistrācijas publikācijā ietver izmainītās ES preču zīmes atveidojumu. Trešās personas, kuru tiesības šīs izmaiņas var skart, var apstrīdēt šo reģistrāciju trīs mēnešos pēc tās publicēšanas. Izmaiņu reģistrācijas publicēšanai piemēro 46. un 47. pantu un noteikumus, kas pieņemti, ievērojot 48. pantu.

55. pants

Vārda vai adreses maiņa

1.   ES preču zīmes īpašnieka vārda vai adreses maiņu, kas nav ES preču zīmes mainīšana, ievērojot 54. panta 2. punktu, un kas nav ES preču zīmes pilnīgas vai daļējas nodošanas sekas, pēc īpašnieka lūguma iereģistrē reģistrā.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama lūgumā mainīt vārdu vai adresi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Lai mainītu vārdu vai adresi attiecībā uz divām vai vairākām viena un tā paša īpašnieka reģistrācijām, var iesniegt vienu lūgumu.

3.   Ja prasības, kas reglamentē izmaiņu ierakstus, nav izpildītas, Birojs dara zināmu šo nepilnību ES preču zīmes īpašniekam. Ja nepilnību Biroja noteiktajā laikā nenovērš, Birojs lūgumu noraida.

4.   Reģistrētā pārstāvja vārda vai adreses maiņai arī piemēro 1., 2. un 3. punktu.

5.   ES preču zīmju pieteikumiem piemēro 1. līdz 4. punktu. Izmaiņas tiek reģistrētas dokumentos, kurus Birojs glabā saistībā ar ES preču zīmju pieteikumu.

56. pants

Reģistrācijas dalīšana

1.   ES preču zīmes īpašnieks var dalīt reģistrāciju, paziņojot, ka uz dažām no precēm vai pakalpojumiem, kas ietverti sākotnējā reģistrācijā, attiecas viena vai vairākas dalītas reģistrācijas. Preces vai pakalpojumi dalītajā reģistrācijā nedublē preces vai pakalpojumus, kuri paliek sākotnējā reģistrācijā, vai arī preces vai pakalpojumus, kas iekļauti citās dalītās reģistrācijās.

2.   Paziņojums par dalīšanu nav pieļaujams:

a)

ja gadījumā, kad pret sākotnējo reģistrāciju reģistrēts pieteikums par tiesību atcelšanu vai par paziņošanu par spēkā neesamību, šāda paziņojuma par dalīšanu rezultātā tiek ieviests dalījums starp precēm vai pakalpojumiem, pret kuriem vērsts pieteikums par tiesību atcelšanu vai par paziņošanu par spēkā neesamību – līdz Anulēšanas nodaļas lēmums ir kļuvis galīgs vai process ir citādi izbeigts galīgi;

b)

ja gadījumos, kad lietā, kas iesniegta ES preču zīmju tiesā, reģistrēta pretprasība par atcelšanu vai par spēkā neesamības paziņošanu, šāda dalīšanas paziņojuma rezultātā tiek ieviests dalījums starp precēm vai pakalpojumiem, pret kuriem vērsta pretprasība – līdz atzīme par ES preču zīmju tiesas spriedumu iekļauta reģistrā, ievērojot 128. panta 6. punktu.

3.   Ja 1. punktā noteiktās un saskaņā ar 8. punktā minētajiem īstenošanas aktiem paredzētās prasības nav izpildītas vai ja tādu preču un pakalpojumu saraksts, kas veido dalīto reģistrāciju, pārklājas ar tām precēm un pakalpojumiem, kas paliek sākotnējā reģistrācijā, Birojs aicina ES preču zīmes īpašnieku labot trūkumus laikposmā, kādu Birojs var noteikt. Ja trūkumi nav laboti līdz termiņa beigām, Birojs noraida paziņojumu par dalīšanu.

4.   Iesniedzot paziņojumu par dalīšanu, jāsamaksā nodeva. Paziņojumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva.

5.   Dalīšana stājas spēkā dienā, kurā tā iekļauta reģistrā.

6.   Visi pieprasījumi un pieteikumi, kas iesniegti, un visas nodevas attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, kas samaksātas līdz dienai, kurā Birojs saņem paziņojumu par dalīšanu, uzskata par iesniegtiem vai samaksātām arī attiecībā uz dalīto reģistrāciju vai reģistrācijām. Nodevas par sākotnējo reģistrāciju, kas attiecīgi samaksātas pirms dienas, kurā saņemts paziņojums par dalīšanu, neatmaksā.

7.   Dalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas datumu, kā arī tās prioritātes datumu un agrākas izcelsmes datumu.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama paziņojumā par reģistrācijas dalīšanu saskaņā ar 1. punktu;

b)

sīki izstrādātu informāciju par to, kā apstrādāt paziņojumu par reģistrācijas dalīšanu, nodrošinot, lai dalītai reģistrācijai tiktu izveidots atsevišķs dokuments, tostarp jauns reģistrācijas numurs.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI NODAĻA

ATTEIKŠANĀS, ATCELŠANA UN SPĒKĀ NEESAMĪBA

1. IEDAĻA

Atteikšanās

57. pants

Atteikšanās

1.   No ES preču zīmes var atteikties attiecībā uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tā ir reģistrēta.

2.   Par atteikšanos preču zīmes īpašnieks rakstveidā paziņo Birojam. Atteikšanās nav spēkā līdz brīdim, kamēr tā ievadīta Reģistrā. Atteikšanās no ES preču zīmes, par ko ir paziņots Birojam pēc tam, kad saskaņā ar 63. panta 1. punktu ir iesniegts pieteikums par minētās preču zīmes atcelšanu, ir spēkā tad, ja pieteikums par atcelšanu ar galīgu lēmumu ir noraidīts vai atsaukts.

3.   Atteikšanos ievada Reģistrā tikai ar tādu tiesību īpašnieka piekrišanu, kuras attiecas uz ES preču zīmi un kuras ir ievadītas reģistrā. Ja pastāv reģistrēta licence, atteikšanos Reģistrā ievada tikai tad, ja ES preču zīmes īpašnieks pierāda, ka ir informējis licenciātu par nodomu atteikties. Atteikšanos ievada pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad preču zīmes īpašnieks pierāda Birojam, ka ir informējis licenciātu par nodomu no preču zīmes atteikties, vai pirms šā termiņa beigām, tiklīdz viņš pierāda, ka licenciāts ir devis savu piekrišanu.

4.   Ja prasības attiecībā uz atteikšanos nav izpildītas, Birojs paziņojuma iesniedzēju informē par trūkumiem. Ja trūkumi nav novērsti Biroja noteiktajā termiņā, Birojs noraida atteikšanās ierakstu Reģistrā.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama paziņojumā par atteikšanos saskaņā ar šā panta 2. punktu, un to, kāda dokumentācija ir vajadzīga, lai konstatētu trešās personas piekrišanu saskaņā ar šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. IEDAĻA

Pamats atcelšanai

58. pants

Pamats atcelšanai

1.   ES preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja Birojā iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu:

a)

ja nepārtrauktā piecu gadu ilgā laikā preču zīme nav patiesi izmantota Savienībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta, un nav pamatotu iemeslu tās neizmantošanai; neviens tomēr nevar celt prasību ES preču zīmes īpašnieka tiesību atcelšanai, ja laikā starp piecu gadu perioda beigām un pieteikuma vai pretprasības iesniegšanu preču zīmes patiesa izmantošana ir uzsākta vai atsākta no jauna; izmantošanas uzsākšanu vai atsākšanu trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma vai pretprasības iesniegšanas, kas sākās vismaz pēc nepārtraukta piecu gadu neizmantošanas perioda beigām, tomēr neņem vērā, ja sagatavošanās izmantošanas uzsākšanai vai atsākšanai notiek tikai tad, kad īpašniekam kļūst zināms par iespēju iesniegt pieteikumu vai pretprasību;

b)

ja īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā preču zīme ir kļuvusi par vispārēju nosaukumu attiecīgajā tirdzniecības nozarē precei vai pakalpojumam, uz ko tā ir reģistrēta;

c)

ja preču zīmes izmantošanas rezultātā, ko veicis tās īpašnieks, vai ja tas noticis ar tā piekrišanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta, preču zīme varētu maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz minēto preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

2.   Ja tiesību atcelšana ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko ES preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par atceltām tikai attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem.

3. IEDAĻA

Spēkā neesamības pamats

59. pants

Absolūts spēkā neesamības pamats

1.   ES preču zīmi paziņo par spēkā neesošu, ja Birojā iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par pārkāpumu:

a)

ES preču zīme reģistrēta pretrunā 7. panta noteikumiem;

b)

pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot pieteikumu par preču zīmi, ir rīkojies ļaunprātīgi.

2.   Ja ES preču zīme ir reģistrēta, pārkāpjot 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunkta prasības, to tomēr var nepaziņot par spēkā neesošu, ja tās izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirīgumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta.

3.   Ja spēkā neesamība ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko ES preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par spēkā neesošām tikai uz minētajām precēm vai pakalpojumiem.

60. pants

Relatīvs spēkā neesamības pamats

1.   ES preču zīmi paziņo par spēkā neesošu, ja Birojā iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu:

a)

ja pastāv 8. panta 2. punktā minēta agrāka preču zīme un ir izpildīti 8. panta 1. vai 5. punkta nosacījumi;

b)

ja pastāv 8. panta 3. punktā minēta preču zīme un ir izpildīti minētā punkta nosacījumi;

c)

ja pastāv 8. panta 4. punktā minētas agrākas tiesības un ir izpildīti minētā punkta nosacījumi;

d)

ja pastāv agrāka izcelsmes norāde vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas minēta 8. panta 6. punktā, un ir izpildīti minētā punkta nosacījumi.

Visi panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datumā.

2.   ES preču zīmi arī paziņo par spēkā neesošu, ja par to iesniegts pieteikums Birojam vai arī pamatojoties uz pretprasību pārkāpumu tiesvedībā, ja šādas preču zīmes izmantošanu var aizliegt, ievērojot citas agrākās tiesībās atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas reglamentē aizsardzību, un jo īpaši:

a)

tiesībām uz nosaukumu;

b)

tiesībām uz grafisko atveidojumu;

c)

autortiesībām;

d)

rūpnieciskā īpašuma tiesībām.

3.   ES preču zīmi nevar paziņot par spēkā neesošu, ja 1. vai 2. punktā minēto tiesību īpašnieks skaidri piekrīt ES preču zīmes reģistrēšanai pirms pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu vai pretprasības iesniegšanas.

4.   Ja kādu 1. vai 2. punktā minēto tiesību īpašnieks iepriekš iesniedzis pieteikumu par ES preču zīmes spēkā neesamības paziņošanu vai pretprasību lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu, tas nevar iesniegt jaunu pieteikumu spēkā neesamības paziņošanai vai iesniegt pretprasību, pamatojoties uz kādu citu no minētajām tiesībām, kuras viņš būtu varējis izmantot sava pirmā pieteikuma vai pretprasības atbalstam.

5.   Piemēro 59. panta 3. punktu.

61. pants

Ierobežojumi piekrišanas rezultātā

1.   Ja ES preču zīmes īpašnieks piecus secīgus gadus ilgi ir piekritis, ka Savienībā izmanto vēlāku ES preču zīmi, zinādams par šādu lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, iesniegt pieteikumu vēlākās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem vēlāko preču zīmi izmanto, ja vien pieteikums vēlākās ES preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodprātīgi.

2.   Ja agrākas valsts preču zīmes īpašnieks, kā minēts 8. panta 2. punktā, vai cita agrāka apzīmējuma īpašnieks, kā minēts 8. panta 4. punktā, piecus secīgus gadus ilgi ir piekritis, ka vēlāku ES preču zīmi izmanto tajā dalībvalstī, kurā agrākā preču zīme vai cits agrākais apzīmējums ir aizsargāts, zinādams par šādu lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz agrāko preču zīmi vai citu agrāku apzīmējumu, iesniegt pieteikumu vēlākās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem vēlāko preču zīmi izmanto, ja vien pieteikums vēlākās ES preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodprātīgi.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos vēlākas ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāku tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot pret vēlāko ES preču zīmi.

4. IEDAĻA

Atcelšanas un spēkā neesamības sekas

62. pants

Atcelšanas un spēkā neesamības sekas

1.   Uzskata, ka ES preču zīmei kopš pieteikuma par atcelšanu vai pretprasības iesniegšanas brīža nav šajā regulā noteikto seku, ja īpašnieka tiesības ir atceltas. Lēmumā pēc kādas puses lūguma var noteikt agrāku datumu, kurā radies pamats atcelšanai.

2.   Uzskata, ka ES preču zīmei jau no paša sākuma nav bijis šajā regulā noteikto seku, ja preču zīme ir paziņota par spēkā neesošu.

3.   Atkarībā no valsts noteikumiem attiecībā uz prasībām par zaudējumiem preču zīmes īpašnieka paviršības vai negodprātīgas rīcības rezultātā vai par negodīgu iedzīvošanos preču zīmes atcelšanas vai spēkā neesamības atpakaļejošās sekas neskar:

a)

lēmumus attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir galīgi un izpildīti pirms lēmuma par atcelšanu vai spēkā neesamību;

b)

līgumus, kas noslēgti pirms lēmuma par atcelšanu vai spēkā neesamību, ciktāl tie ir izpildīti pirms minētā lēmuma; tomēr uz vienlīdzības pamata var pieprasīt atbilstīgi attiecīgajam līgumam samaksāto summu atmaksāšanu, ciktāl apstākļi to attaisno.

5. IEDAĻA

Lietu izskatīšanas procesi birojā saistībā ar atcelšanu un spēkā neesamību

63. pants

Pieteikums par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu

1.   Pieteikumu ES preču zīmes īpašnieka tiesību atcelšanai vai paziņojumam, ka preču zīme ir spēkā neesoša, var iesniegt Birojā:

a)

ja piemērojams 58. un 59. pants, jebkura fiziska vai juridiska persona vai arī grupa vai organizācija, kas izveidota, lai pārstāvētu izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, kas atbilstīgi likumam, kurš to reglamentē, var savā vārdā iesniegt prasību tiesā un būt par šādas prasības subjektu;

b)

ja piemērojams 60. panta 1. punkts, 46. panta 1. punktā minētās personas;

c)

ja piemērojams 60. panta 2. punkts, tajā minētu agrāko tiesību īpašnieki vai personas, kam atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām ir tiesības izmantot attiecīgās tiesības.

2.   Pieteikumu iesniedz kā pamatotu rakstveida paziņojumu. To neuzskata par iesniegtu līdz brīdim, kamēr nav samaksāta nodeva.

3.   Pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu nepieņem, ja pieteikums saistībā ar to pašu jautājumu un prasības priekšmetu, kurā iesaistītas tās pašas puses, ir ticis pēc būtības izskatīts Birojā vai ES preču zīmju tiesā, kas minēta 123. pantā, un Biroja vai minētās tiesas lēmums par minēto pieteikumu ir galīgs.

64. pants

Pieteikuma izskatīšana

1.   Izskatot pieteikumu par tiesību atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, Birojs tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai paša Biroja iesniegtiem materiāliem.

2.   Pēc ES preču zīmes īpašnieka lūguma agrākas ES preču zīmes īpašnieks, kas ir kāda no pusēm lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību, iesniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms pieteikuma par atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanas dienas agrākā ES preču zīme ir Savienībā patiesi lietota precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un kurus agrākas ES preču zīmes īpašnieks uzskaita kā sava pieteikuma pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās nelietošanas iemeslus ar noteikumu, ka agrākā ES preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas brīdī vai ES preču zīmes pieteikuma prioritātes datumā agrākā ES preču zīme ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus, agrākās ES preču zīmes īpašnieks turklāt iesniedz pierādījumus, ka tobrīd tika izpildīti 47. panta 2. punktā noteiktie nosacījumi. Ja šāda pierādījuma nav, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu noraida. Ja agrākā ES preču zīme ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, kam tā ir reģistrēta, tad, lai izskatītu pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu, uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētām agrākām preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā preču zīme ir aizsargāta ar izmantošanu Savienībā.

4.   Birojs pēc saviem ieskatiem var uzaicināt noslēgt mierizlīgumu.

5.   Ja pieteikuma izskatīšanā par tiesību atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu atklājas, ka preču zīmi nevarēja reģistrēt uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, ES preču zīmes īpašnieka tiesības attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem atceļ vai paziņo par spēkā neesošām. Pārējos gadījumos pieteikumu par tiesību atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu noraida.

6.   Ierakstu par Biroja lēmumu attiecībā uz pieteikumu par tiesību atcelšanu vai par paziņošanu par spēkā neesamību iekļauj reģistrā, kad tas pieņemts galīgi.

65. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, sīki nosakot 63. un 64. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē ES preču zīmes atcelšanu un spēkā neesamības paziņošanu, kā arī uz aģenta vārda reģistrētas ES preču zīmes nodošanu, kas minēta 21. pantā.

VII NODAĻA

APELĀCIJA

66. pants

Lēmumi, par kuriem var iesniegt apelāciju

1.   Apelāciju var iesniegt par 159. panta a) līdz d) punktā un – attiecīgā gadījumā – minētā panta f) punktā norādīto Biroja lēmējiestāžu lēmumiem. Minētie lēmumi stājas spēkā tikai no 68. pantā minētā apelācijas perioda termiņa beigām. Apelācijas iesniegšanai ir apturošs efekts.

2.   Par lēmumu, kurš neizbeidz procesu pret kādu no pusēm, apelāciju var iesniegt tikai kopā ar galīgo lēmumu, ja vien šis lēmums neparedz atsevišķu apelāciju.

67. pants

Personas, kam ir tiesības iesniegt apelāciju un būt pusēm apelācijas procesos

Apelāciju var iesniegt jebkura puse, kas iesaistīta procesā un ko lēmums ietekmējis nelabvēlīgi. Pārējās puses procesā ir apelācijas procesā piedalīties tiesīgas puses.

68. pants

Termiņi un apelācijas veids

1.   Paziņojumu par apelāciju rakstveidā iesniedz Birojā divu mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas. Paziņojumu uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta apelācijas nodeva. To iesniedz tās procedūras valodā, kurā pieņēma lēmumu, uz kuru attiecas apelācija. Četru mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas iesniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti apelācijas pamati.

2.   Inter partes procesā atbildētājs savā atbildes rakstā var prasīt atcelt vai mainīt apstrīdēto lēmumu punktā, kurš nav minēts apelācijā. Šādam atbildētāja iesniegumam nav tiesisku seku, ja apelācijas iesniedzējs apelācijas procesu neturpina.

69. pants

Lēmumu pārskatīšana ex parte lietās

1.   Ja puse, kas iesniegusi apelāciju, ir procesa vienīgā puse, un ja nodaļa, kuras lēmums tiek apstrīdēts, uzskata apelāciju par pieņemamu un pienācīgi pamatotu, nodaļa labo savu lēmumu.

2.   Ja lēmums netiek labots viena mēneša laikā pēc pamatojuma saņemšanas, apelāciju nekavējoties un bez turpmākiem komentāriem par tās būtību nodod Apelācijas padomei.

70. pants

Apelāciju izskatīšana

1.   Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome pārbauda, vai to var pieņemt izskatīšanai.

2.   Izskatot apelāciju, Apelācijas padome tās noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai pašas padomes iesniegtiem materiāliem.

71. pants

Lēmumi attiecībā uz apelācijām

1.   Pēc apelācijas pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai Apelācijas padome lemj par apelāciju. Padome var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai.

2.   Ja Apelācijas padome nodod lietu tālākai izskatīšanai tai instancei, par kuras lēmumu apelācija iesniegta, šai instancei ir saistošs Apelācijas padomes ratio decidendi, ciktāl lietas fakti ir tie paši.

3.   Apelācijas padomes lēmumi stājas spēkā tikai no 72. panta 5. punktā minētā termiņa beigām vai, ja minētajā laikā ir celta prasība Vispārējā tiesā, no šādas prasības noraidīšanas brīža vai no brīža, kad Tiesā iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas lēmuma noraidīšanu.

72. pants

Prasības Tiesā

1.   Pret Apelācijas padomju lēmumiem attiecībā uz apelācijām var celt prasības Vispārējā tiesā.

2.   Prasību var celt, pamatojoties uz nekompetenci, būtiska procesuāla pārkāpuma, LESD vai šīs regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu.

3.   Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai izmainīt apstrīdēto lēmumu.

4.   Prasību var celt jebkura lietas izskatīšanas procesā Apelācijas padomē iesaistīta puse, ko nelabvēlīgi ietekmējis padomes lēmums.

5.   Prasību Vispārējā tiesā ceļ divu mēnešu laikā pēc Apelācijas padomes lēmuma izziņošanas brīža.

6.   Birojs veic nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu Vispārējās tiesas spriedumu, vai gadījumā, ja par minēto spriedumu iesniegta apelācija, Tiesas spriedumu.

73. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, nosakot:

a)

regulas 68. pantā minētā paziņojuma par apelāciju oficiālo saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un izskatīšanai;

b)

Apelācijas padomes lēmumu oficiālo saturu un formu, kā minēts 71. pantā;

c)

atlīdzību par apelācijas nodevu, kas minēta 68. pantā.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIROPAS SAVIENĪBAS KOLEKTĪVAJĀM PREČU ZĪMĒM UN SERTIFIKĀCIJAS ZĪMĒM

1. IEDAĻA

ES kolektīvās preču zīmes

74. pants

ES kolektīvās preču zīmes

1.   Eiropas Savienības kolektīvā preču zīme (“ES kolektīvā preču zīme”) ir ES preču zīme, kuru tā raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kas ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Uz ES kolektīvām preču zīmēm var pieteikties izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju vai patērētāju apvienības, kurām atbilstīgi tiesību aktiem, kas tās reglamentē, savā vārdā ir visu veidu tiesības un pienākumi, spēja slēgt līgumus vai veikt citas juridiskas darbības un iesniegt prasību tiesā, un būt par šādas prasības subjektu, kā arī juridiskas personas, uz ko attiecas publiskās tiesības.

2.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, ES kolektīvās preču zīmes 1. punkta nozīmē var būt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. ES kolektīvā preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešajām personām šos apzīmējumus vai norādes izmantot tirdznieciskos darījumos ar nosacījumu, ka trešās personas rūpnieciskos vai komercdarījumos tās izmanto godīgi; šādu preču zīmi jo īpaši neizmanto pret trešo personu, kam ir tiesības izmantot ģeogrāfisku nosaukumu.

3.   Regulas I līdz VII un IX līdz XIV nodaļu piemēro ES kolektīvajām preču zīmēm, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.

75. pants

Noteikumi, kas reglamentē ES kolektīvās preču zīmes izmantošanu

1.   Pieteikuma par ES kolektīvo preču zīmi iesniedzējs divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma iesniedz noteikumus, kas reglamentē tās lietošanu.

2.   Noteikumos, kas reglamentē tās izmantošanu, norāda personas, kam atļauts preču zīmi izmantot, nosacījumus, lai būtu apvienības loceklis, un, ja tādi ir, preču zīmes izmantošanas nosacījumus, ieskaitot sankcijas. Noteikumi, kas reglamentē 74. panta 2. punktā minētās preču zīmes izmantošanu, atļauj visām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelšanās vieta ir attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kļūt par tās apvienības locekli, kura ir preču zīmes īpašnieks.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama šā panta 2. punktā minētajos noteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

76. pants

Pieteikuma noraidīšana

1.   Papildus 41. un 42. pantā paredzētajam pamatojumam ES preču zīmes pieteikuma noraidīšanai pieteikumu par ES kolektīvo preču zīmi noraida, ja nav atbilstības 74. vai 75. panta noteikumiem vai ja noteikumi, kas reglamentē tās izmantošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

2.   Pieteikumu par ES kolektīvo preču zīmi noraida arī, ja sabiedrību iespējams maldināt attiecībā uz preču zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši – ja to būtu iespējams uztvert citādi nekā kolektīvo preču zīmi.

3.   Pieteikumu nenoraida, ja iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē izmantošanu, grozīšanas atbilst 1. un 2. punkta prasībām.

77. pants

Trešo personu apsvērumi

Ja Birojā saskaņā ar 45. pantu ir iesniegti rakstveida apsvērumi par ES kolektīvo preču zīmi, tie var būt balstīti uz attiecīgiem pamatiem par to, kādēļ pieteikums par ES kolektīvo preču zīmi ir noraidāms atbilstīgi 76. pantam.

78. pants

Preču zīmju izmantošana

ES kolektīvās preču zīmes izmantošana, ko veic attiecīgi pilnvarota persona, atbilst šīs regulas prasībām ar nosacījumu, ka tiek izpildīti pārējie nosacījumi, ko uzliek šī regula attiecībā uz ES preču zīmju izmantošanu.

79. pants

Noteikumu, kas reglamentē ES kolektīvās preču zīmes izmantošanu, grozīšana

1.   ES kolektīvās preču zīmes īpašnieks iesniedz Birojam visus grozītos noteikumus, kas reglamentē preču zīmes izmantošanu.

2.   Grozījumus reģistrā nemin, ja grozītie noteikumi neatbilst 75. pantam vai ir saistīti ar kādu no 76. pantā minētajiem noraidījuma iemesliem.

3.   Rakstiskus apsvērumus, kas sniegti saskaņā ar 77. pantu, var arī iesniegt attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē preču zīmju lietošanu.

4.   Šīs regulas piemērošanai grozījumi noteikumos, kas reglamentē preču zīmju izmantošanu, stājas spēkā tikai no brīža, kad datus par grozījumiem ievada reģistrā.

80. pants

Personas, kam ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem

1.   Regulas 25. panta 3. un 4. punktu par licenciātu tiesībām attiecina uz visām personām, kam ir tiesības izmantot ES kolektīvo preču zīmi.

2.   ES kolektīvās preču zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju to personu vārdā, kurām ir tiesības izmantot preču zīmi, ja šīs personas ir cietušas zaudējumus preču zīmes neatļautas izmantošanas rezultātā.

81. pants

Pamats atcelšanai

Papildus 58. pantā paredzētajiem atcelšanas iemesliem ES kolektīvās preču zīmes īpašnieka tiesības atceļ, ja Birojs saņem attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu, ja:

a)

īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu preču zīmes izmantošanu tādā veidā, kas nav savienojams ar izmantošanas nosacījumiem, ja tādi ir, kas noteikti izmantošanas noteikumos, kuru grozījumi attiecīgi ir minēti reģistrā;

b)

veids, kādā īpašnieks preču zīmi izmanto, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 76. panta 2. punktā minētajā veidā;

c)

noteikumu, kas reglamentē preču zīmes izmantošanu, grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 79. panta 2. punkta noteikumus, ja vien preču zīmes īpašnieks, tālāk grozot izmantošanas noteikumus, nepanāk atbilstību minēto punktu prasībām.

82. pants

Spēkā neesamības pamats

Papildus 59. un 60. pantā paredzētajiem iemesliem par spēkā neesamību ES kolektīvo preču zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 76. panta noteikumus, paziņo par spēkā neesošu, Birojam saņemot attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu, ja vien preču zīmes īpašnieks, grozot izmantošanas noteikumus, nepanāk atbilstību minēto noteikumu prasībām.

2. IEDAĻA

ES sertifikācijas zīmes

83. pants

ES sertifikācijas zīmes

1.   ES sertifikācijas zīme ir ES preču zīme, kuru kā tādu raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kura sniedz iespēju nošķirt preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā uz materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, izņemot ģeogrāfisko izcelsmi, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti.

2.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp institūcijas, iestādes un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, var iesniegt ES sertifikācijas zīmes pieteikumu, ar noteikumu, ka šāda persona neveic darījumdarbību, kas saistīta ar sertificētu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.

3.   Regulas I līdz VII un IX līdz XIV nodaļu piemēro ES sertifikācijas zīmēm, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.

84. pants

Noteikumi, kas reglamentē ES sertifikācijas zīmes lietošanu

1.   ES sertifikācijas zīmes pieteikuma iesniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas datuma iesniedz noteikumus, kuri reglamentē ES sertifikācijas zīmes lietošanu.

2.   Noteikumos, kas reglamentē lietošanu, precizē personas, kurām atļauts izmantot zīmi, īpašības, ko sertificē zīme, veidu, kādā sertifikācijas iestāde pārbauda minētās īpašības un uzrauga zīmes lietošanu. Minētajos noteikumos arī precīzi norāda zīmes lietošanas nosacījumus, tostarp sankcijas.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama šā panta 2. punktā minētajos noteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

85. pants

Pieteikuma noraidīšana

1.   Papildus 41. un 42. pantā paredzētajam pamatiem ES preču zīmes pieteikuma atteikumam pieteikumu par ES sertifikācijas zīmi atsaka, ja nav izpildīti 83. vai 84. pantā paredzētie nosacījumi vai ja noteikumi, kas reglamentē tās lietošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

2.   Pieteikumu par ES sertifikācijas zīmi noraida arī, ja sabiedrību iespējams maldināt attiecībā uz preču zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši – ja to būtu iespējams uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

3.   Pieteikumu nenoraida, ja iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē lietošanu, grozīšanas izpilda 1. un 2. punkta prasības.

86. pants

Trešo personu apsvērumi

Ja, ievērojot 45. pantu, Birojā ir iesniegti rakstveida apsvērumi par ES sertifikācijas zīmi, tie var būt balstīti arī uz attiecīgiem pamatiem par to, kādēļ pieteikums par ES sertifikācijas zīmi būtu noraidāms, ievērojot 85. pantu.

87. pants

ES sertifikācijas zīmes lietošana

ES sertifikācijas zīmes lietošana, ko veic ikviena persona, kas saskaņā ar 84. pantā noteiktajiem lietošanas noteikumiem ir pilnvarota to darīt, notiek ar noteikumu, ka tiek izpildīti pārējie šajā regulā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz ES preču zīmju lietošanu.

88. pants

Noteikumu, kas reglamentē ES sertifikācijas zīmes lietošanu, grozīšana

1.   ES sertifikācijas zīmes īpašnieks iesniedz Birojā visus noteikumus ar to grozījumiem, kas reglamentē zīmes lietošanu.

2.   Grozījumus Reģistrā nemin, ja grozītie noteikumi neatbilst 84. panta prasībām vai ietver kādu no 85. pantā minētajiem atteikuma pamatiem.

3.   Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē zīmes lietošanu, saskaņā ar 86. pantu var iesniegt arī rakstiskus apsvērumus.

4.   Šīs regulas piemērošanai grozījumi noteikumos, kas reglamentē zīmes lietošanu, stājas spēkā tikai no brīža, kad datus par grozījumiem ievada Reģistrā.

89. pants

Nodošana

Atkāpjoties no 20. panta 1. punkta, ES sertifikācijas zīmi var nodot vienīgi personai, kas atbilst 83. panta 2. punktā paredzētajām prasībām.

90. pants

Personas, kam ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem

1.   Vienīgi ES sertifikācijas zīmes īpašniekam vai personai, kuru viņš šajā nolūkā ir īpaši pilnvarojis, ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem.

2.   ES sertifikācijas zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju to personu vārdā, kuras ir pilnvarotas lietot preču zīmi, ja šīs personas ir cietušas zaudējumus zīmes neatļautas lietošanas rezultātā.

91. pants

Atcelšanas pamati

Papildus 58. pantā paredzētajiem atcelšanas pamatiem ES sertifikācijas zīmes īpašnieka tiesības atceļ, ja Birojs saņem attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību pārkāpuma procedūrā, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

īpašnieks vairs neatbilst 83. panta 2. punktā paredzētajām prasībām;

b)

īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu ES sertifikācijas zīmes lietošanu tādā veidā, kurš nav savienojams ar lietošanas nosacījumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri reglamentē zīmes lietošanu un kuru grozījumi attiecīgi ir minēti reģistrā;

c)

veids, kādā īpašnieks ES sertifikācijas zīmi izmanto, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 85. panta 2. punktā minētajā veidā;

d)

noteikumu, kas reglamentē ES sertifikācijas zīmes lietošanu, grozījums ir minēts Reģistrā, pārkāpjot 88. panta 2. punktu, ja vien zīmes īpašnieks, tālāk grozot lietošanas noteikumus, nepanāk atbilstību minētā panta prasībām.

92. pants

Spēkā neesamības pamati

Papildus 59. un 60. pantā paredzētajiem spēkā neesamības pamatiem ES sertifikācijas zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 85. pantu, atzīst par spēkā neesošu, Birojam saņemot attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību pārkāpuma procedūrā, ja vien ES sertifikācijas zīmes īpašnieks, grozot lietošanas noteikumus, nepanāk atbilstību 85. panta prasībām.

93. pants

Pārvēršana

Neskarot 139. panta 2. punkta noteikumus, ES sertifikācijas zīmes vai reģistrētas ES sertifikācijas zīmes pieteikuma pārvēršana nenotiek, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrācija saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2436 28. pantu.

IX NODAĻA

PROCEDŪRA

1. IEDAĻA

Vispārējie noteikumi

94. pants

Biroja lēmumi un paziņojumi

1.   Biroja lēmumos norāda to pamatojumu. To pamatā ir tikai tādi pamatojumi vai pierādījumi, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus. Ja Birojā tiek rīkota procesa mutiskā daļa, lēmumu var pasludināt mutiski. Pēc tam lēmumu pusēm paziņo rakstveidā.

2.   Visos Biroja lēmumos, informācijā vai paziņojumos norāda Biroja struktūrvienību vai nodaļu, kā arī atbildīgās amatpersonas vai atbildīgo amatpersonu vārdu vai vārdus. Minētos dokumentus paraksta minētā amatpersona vai minētās amatpersonas, vai arī paraksta vietā uz tiem var būt iespiests vai uzspiests Biroja zīmogs. Izpilddirektors var noteikt, ka gadījumos, kad Biroja lēmumus, informāciju vai paziņojumus pārsūta pa telefaksu vai jebkuriem citiem tehniskiem sakaru līdzekļiem, atbildīgās Biroja struktūrvienības vai nodaļas un amatpersonas vai amatpersonu vārdu identificēšanai var izmantot arī citus līdzekļus, nevis zīmogu.

3.   Biroja lēmumiem, kas ir pārsūdzami, pievieno rakstveida paziņojumu, kurā norādīts, ka jebkuru paziņojumu par apelāciju Birojam iesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā pēc konkrētā lēmuma paziņošanas dienas. Paziņojumos pušu uzmanība ir pievērsta arī 66., 67. un 68. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Puses nevar pamatoties uz to, ka Birojs nav sniedzis informāciju par apelācijas procesa pieejamību.

95. pants

Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas

1.   Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi. Procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu saskaņā ar 59. pantu Birojs pārbauda tikai pušu izvirzītos pamatus un argumentus.

2.   Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.

96. pants

Procesa mutiskā daļa

1.   Ja Birojs uzskata, ka būtu nepieciešama procesa mutiskā daļa, tā notiek vai nu pēc Biroja iniciatīvas, vai pēc kādas procesā iesaistītas puses lūguma.

2.   Procesa mutiskā daļa ar pārbaudītājiem, iebildumu nodaļu un struktūrvienību, kas atbild par Reģistru, nav atklāta.

3.   Procesa mutiskā daļa, ieskaitot lēmuma pasludināšanu, ir atklāta anulēšanas nodaļā un Apelācijas padomēs, ciktāl instance, kurā lietas izskatīšanas process notiek, neizlemj citādi gadījumos, kad sabiedrības pielaišana nopietni un nepamatoti varētu radīt neizdevīgu stāvokli kādai procesā iesaistītai pusei.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, kuros ir precizēti sīki izstrādāti noteikumi par procesa mutisko daļu, tostarp sīki izstrādāts valodu izmantošanas režīms saskaņā ar 146. pantu.

97. pants

Pierādījumu iegūšana

1.   Lietas izskatīšanas procesā Birojā pierādījumus sniedz vai iegūst:

a)

uzklausot puses;

b)

lūdzot informāciju;

c)

uzrādot dokumentus un lietiskos pierādījumus;

d)

uzklausot lieciniekus;

e)

no ekspertu atzinumiem;

f)

no rakstveida paziņojumiem, kas apstiprināti ar zvērestu vai ar līdzīgām sekām atbilstīgi tās valsts likumiem, kurā paziņojums sastādīts.

2.   Attiecīgā instance var uzdot kādam no tās locekļiem pārbaudīt sniegtos pierādījumus.

3.   Ja Birojs uzskata par vajadzīgu, lai puse, liecinieks vai eksperts sniedz pierādījumus mutiski, tā izsniedz pavēsti, lai attiecīgā persona ierastos Birojā. Šādā pavēstē dotais laikposms ir vismaz viens mēnesis, ja vien viņi nevienojas par īsāku laikposmu.

4.   Puses informē par liecinieku vai ekspertu uzklausīšanu Birojā. Tām ir tiesības būt klāt un uzdot jautājumus lieciniekam vai ekspertam.

5.   Izpilddirektors nosaka maksājamo izdevumu summas, tostarp avansa maksājumus, attiecībā uz pierādījumu iegūšanas izmaksām, kā minēts šajā pantā.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus pierādījumu ieguvei.

98. pants

Paziņošana

1.   Birojs tieši informē attiecīgās personas par lēmumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu informāciju, uz ko attiecināms termiņa ierobežojums vai par ko attiecīgās personas jāinformē atbilstīgi citiem šīs regulas vai ievērojot šo regulu pieņemto aktu noteikumiem, vai kuru izziņošanu norīkojis izpilddirektors.

2.   Izpilddirektors var noteikt, kādus dokumentus, izņemot lēmumus, uz ko attiecas apelācijas iesniegšanas termiņš, un pavēstes, paziņo ierakstītā vēstulē ar piegādes apstiprinājumu.

3.   Paziņošanu var veikt, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp elektroniski. Precīzākas norādes par elektroniskiem līdzekļiem nosaka izpilddirektors.

4.   Ja paziņošana ir veicama ar publisku paziņojumu, izpilddirektors nosaka veidu, kādā veic publisku paziņojumu, un nosaka vienu mēnesi ilga laikposma sākumu, pēc kura beigām dokumentu uzskata par paziņotu.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus paziņošanas noteikumus.

99. pants

Paziņojums par tiesību zaudēšanu

Ja Birojs konstatē, ka tiesības ir zaudētas, pamatojoties uz šo regulu vai aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un nepieņemot nekādu lēmumu, tas informē attiecīgo personu saskaņā ar 98. pantu. Minētā persona var pieprasīt lēmumu attiecīgajā lietā divu mēnešu laikā pēc informācijas paziņošanas, ja tā uzskata, ka Biroja atzinums ir nepareizs. Birojs pieņem šādu lēmumu vienīgi gadījumā, ja tas nepiekrīt personai, kas to pieprasa; pretējā gadījumā Birojs groza savu atzinumu un informē par to personu, kura pieprasa lēmumu.

100. pants

Birojam sniedzamie paziņojumi

1.   Paziņojumus Birojam var iesniegt elektroniskā veidā. Izpilddirektors nosaka, kādā mērā un ar kādiem tehniskiem nosacījumiem minētos paziņojumus var iesniegt elektroniskā veidā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, kuros ir precizēti noteikumi par saziņas līdzekļiem, tostarp par elektroniskiem saziņas līdzekļiem, ko puses izmanto lietas izskatīšanā Birojā, un veidlapas, kuru pieejamību nodrošina Birojs.

101. pants

Termiņi

1.   Termiņus nosaka pilnos gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņa skaitījums sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma. Termiņu ilgums nav īsāks par vienu mēnesi un garāks par sešiem mēnešiem.

2.   Izpilddirektors pirms katra kalendārā gada sākuma nosaka dienas, kad Birojs dokumentu pieņemšanai ir slēgts vai kad Biroja atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu.

3.   Izpilddirektors nosaka pārtraukuma perioda ilgumu gadījumā, ja pasta piegāde dalībvalstī, kurā atrodas Birojs, vispār ir pārtraukta vai ja ir pārtraukta Biroja piekļuve pieļaujamajiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem.

4.   Ja labu saziņu starp izskatāmās lietas pusēm un Biroju vai otrādi pārtrauc vai traucē ārkārtas notikumi, tādi kā dabas katastrofa vai streiks, Biroja izpilddirektors var noteikt, ka izskatāmās lietas pusēm, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai biroja juridiskā adrese atrodas attiecīgajā dalībvalstī vai kuras iecēlušas pārstāvi, kura uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, visi termiņi, kas citos apstākļos būtu beigušies izpilddirektora noteikto notikumu sākšanās dienā vai pēc tās, tiek pagarināti līdz viņa noteiktai dienai. Nosakot minēto dienu, viņš novērtē, kad ārkārtas notikumi beigsies. Ja notikumi skar Biroja atrašanās vietu, izpilddirektora paziņojumā par traucējumu tiek norādīts, ka tas attiecas uz visām izskatāmās lietas pusēm.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai sīkāk noteiktu termiņu aprēķināšanu un ilgumu.

102. pants

Kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošana

1.   Birojs savos lēmumos labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās vai tehniskas kļūdas, ko tas ir pieļāvis, reģistrējot ES preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma.

2.   Ja kļūdu labošanu ES preču zīmes reģistrācijā vai reģistrācijas publikācijā lūdz īpašnieks, mutatis mutandis piemēro 55. pantu.

3.   Birojs publicē ES preču zīmes reģistrācijā un reģistrācijas publikācijā pieļauto kļūdu labojumus.

103. pants

Lēmumu atcelšana

1.   Ja Birojs reģistrā ir izdarījis ierakstu vai pieņēmis lēmumu, kurā ir skaidra Biroja izdarīta kļūda, tas nodrošina, lai ieraksts tiktu anulēts vai lēmums atcelts. Ja procesā ir tikai viena puse un ieraksts vai akts skar tās tiesības, anulēšanu vai atcelšanu nosaka pat tad, ja kļūda šai pusei nav bijusi skaidra.

2.   Anulēšanu vai atcelšanu, kas minēta 1. punktā, pienākuma dēļ vai pēc vienas lietas izskatīšanā iesaistītās puses pieprasījuma nosaka nodaļa, kas izdarījusi ierakstu vai pieņēmusi lēmumu. Reģistra ieraksta anulēšana vai lēmuma atcelšana notiek viena gada laikā no dienas, kad reģistrā tika izdarīts ieraksts vai pieņemts minētais lēmums, pēc apspriešanās ar izskatāmās lietas pusēm un īpašnieku, kam ir attiecīgās reģistrā iekļautās ES preču zīmes tiesības. Birojs reģistrē visus šādas anulēšanas vai atcelšanas gadījumus.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, kuros ir precizēta lēmuma atcelšanas vai reģistra ieraksta anulēšanas procedūra.

4.   Šis pants neskar pušu tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar 66. un 72. pantu vai iespēju labot kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās saskaņā ar 102. pantu. Ja par Biroja lēmumu, kurā ir kļūda, ir iesniegta apelācija, apelācijas procesam zūd priekšmets, ja Birojs atsauc savu lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. Pēdējā minētā gadījumā apelācijas iesniedzējam atmaksā apelācijas nodevu.

104. pants

Restitutio in integrum

1.   Pieteikuma par ES preču zīmi iesniedzējam vai tās īpašniekam, vai kādai pusei lietas izskatīšanas procesā Birojā, kura, neskatoties uz to, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi atbilstoši apstākļiem, nav spējusi iekļauties Biroja noteiktajā termiņā, pēc tās lūguma atjauno tās tiesības, ja, attiecīgo termiņu neievērojot, atbilstoši šīs regulas noteikumiem rodas tiešas sekas, kas izraisa kādu tiesību vai atlīdzības iespējas zaudējumu.

2.   Lūgumu iesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā kopš brīža, kad ir novērsts cēlonis attiecībā uz neiekļaušanos termiņā. Šajā laikā veic nepaveikto darbību. Lūgums ir pieņemams tikai vienu gadu kopš neievērotā termiņa beigām. Ja netiek iesniegts pieteikums reģistrācijas pagarināšanai vai nav samaksāta reģistrācijas pagarināšanas nodeva, no viena gada laika perioda atskaita sešus mēnešus, kā paredzēts 53. panta 3. punkta trešajā teikumā.

3.   Lūgumā norāda tā pamatojumu un izklāsta faktus, uz kuriem tas balstās. Lūgumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par tiesību atjaunošanu.

4.   Par lūgumu lemj instance, kas ir kompetenta lemt par neveikto darbību.

5.   Šo pantu nepiemēro termiņiem, kas minēti šā panta 2. punktā, 46. panta 1. un 3. punktā un 105. pantā.

6.   Ja pieteikuma par ES preču zīmi iesniedzējam vai tās īpašniekam atjauno tā tiesības, tas nevar izmantot savas tiesības pret trešo personu, kura ir godprātīgi laidusi preces apgrozībā vai sniegusi pakalpojumus ar apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs ES preču zīmei, laika periodā starp tiesību zaudējumu attiecībā uz pieteikumu vai ES preču zīmi un publikāciju par minēto tiesību atjaunošanu.

7.   Trešā persona, kas var izmantot 6. punkta noteikumus, var uzsākt procesu, kurā iesaistīta trešā persona, attiecībā uz lēmumu par tiesību atjaunošanu pieteikuma par ES preču zīmi iesniedzējam vai tās īpašniekam divu mēnešu laikā kopš publikācijas par minēto tiesību atjaunošanu.

8.   Nekas šajā pantā neierobežo dalībvalsts tiesības piešķirt restitutio in integrum attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem termiņiem, kas jāievēro attiecībā uz šādas valsts iestādēm.

105. pants

Procesa turpināšana

1.   ES preču zīmes pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks vai jebkura cita puse procesā, kas uzsākts Birojā, kura nav ievērojusi termiņu attiecībā uz Biroju, pēc pieprasījuma var panākt procesa turpinājumu ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izteikts pieprasījums, neizdarība ir novērsta. Pieprasījums par procesa turpināšanu ir pieņemams vienīgi tad, ja tas iesniegts divu mēnešu laikā pēc neievērotā termiņa beigām. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par procesa turpināšanu.

2.   Šo pantu nepiemēro termiņiem, kas paredzēti 32. pantā, 34. panta 1. punktā, 38. panta 1. punktā, 41. panta 2. punktā, 46. panta 1. un 3. punktā, 53. panta 3. punktā, 68. pantā, 72. panta 5. punktā un 104. panta 2. punktā, un 139. pantā, vai termiņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā, vai termiņiem pretendēšanai uz agrāku izcelsmi saskaņā ar 39. pantu pēc tam, kad pieteikums ir bijis iesniegts.

3.   Par pieteikumu lemj tā nodaļa, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto neizdarību.

4.   Ja Birojs akceptē pieteikumu, tad uzskata, ka termiņa nokavējuma sekas nav iestājušās. Ja lēmums ir pieņemts laikposmā starp minētā termiņa beigām un pieprasījumu par procesa turpināšanu, struktūrvienība, kas ir kompetenta lemt par nepaveikto darbību, pārskata lēmumu un gadījumā, ja ir pietiekami izpildīt nepaveikto darbību, pieņem citu lēmumu. Ja pēc pārskatīšanas Birojs secina, ka sākotnējais lēmums nav maināms, tas minēto lēmumu apstiprina rakstveidā.

5.   Ja Birojs noraida pieteikumu, nodevu atmaksā.

106. pants

Lietas izskatīšanas pārtraukšana

1.   Lietas izskatīšanu Birojā pārtrauc:

a)

ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēja vai īpašnieka vai tās personas nāves vai tiesībnespējas gadījumā, kura saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem ir pilnvarota rīkoties viņa vārdā. Ja nāve vai tiesībnespēja neietekmē saskaņā ar 120. pantu ieceltā pārstāvja pilnvaras, procesu pārtrauc tikai pēc šāda pārstāvja pieteikuma;

b)

ja ES preču zīmes pieteikuma iesniedzējam vai īpašniekam juridisku iemeslu dēļ, kas izriet no prasības pret viņa īpašumu, ir liegts turpināt procesu Birojā;

c)

ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēja vai īpašnieka pārstāvja nāves vai tiesībnespējas gadījumā vai ja minētajam pārstāvim juridisku iemeslu dēļ, kas izriet no prasības pret viņa īpašumu, ir liegts turpināt procesu Birojā.

2.   Lietas izskatīšanu Birojā atsāk, tiklīdz ir noteikta tās personas identitāte, kas ir pilnvarota to turpināt.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus lietas izskatīšanas atsākšanai Birojā.

107. pants

Atsauce uz vispārējiem principiem

Ja šajā regulā vai aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nav noteikti procesuāli noteikumi, Birojs ievēro dalībvalstīs vispārēji atzītus procesuālo noteikumu principus.

108. pants

Finansiālo saistību izbeigšana

1.   Biroja tiesības uz nodevas samaksu beidzas pēc četriem gadiem kopš tā kalendārā gada beigām, kurā attiecīgā maksa bija jāveic.

2.   Tiesības uz prasību pret Biroju par nodevu vai naudas summu, kas samaksātas, pārsniedzot vajadzīgo lielumu, atmaksāšanu beidzas pēc četriem gadiem kopš tā kalendārā gada beigām, kurā šīs tiesības radušās.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteikto termiņu pārtrauc 1. punktā minētajos gadījumos ar prasību samaksāt nodevu, bet 2. punktā minētajos gadījumos – ar pamatotu rakstveida prasību. Pēc šīs pārtraukšanas tas atkal nekavējoties atsākas un beidzas visvēlākais sešus gadus pēc tā gada beigām, kurā minētais termiņš sākotnēji sākās, ja vien tajā laikā nav sācies tiesas process šo tiesību izpildei; tādā gadījumā minētais laika periods beidzas vismaz vienu gadu pēc tam, kad spriedums ir kļuvis galīgs.

2. IEDAĻA

Izmaksas

109. pants

Izmaksas

1.   Zaudējusī puse lietas iebildumu procesā, procesā par atcelšanu, procesā par atzīšanu par spēkā neesošu vai apelācijas procesā maksā otras puses nodevas. Neskarot 146. panta 7. punktu, zaudējusī puse sedz arī visas tās otrai pusei radušās izmaksas, kas ir būtiskas procesā, tostarp 120. panta 1. punkta nozīmē ieceltā pārstāvja ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atalgojumu to līmeņu robežās, kas katrai izmaksu kategorijai noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtu īstenošanas aktu. Nodevas, kas jāsedz zaudējušai pusei, ir ierobežotas līdz to nodevu apmēram, kuras otrajai pusei radušās saistībā ar iebildumiem, ar ES preču zīmes atcelšanas vai spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu un ar apelāciju.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizētas maksimālās likmes izmaksām, kuras ir būtiskas lietas izskatīšanas procesam un kuras faktiski ir radušās uzvarējušai pusei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Precizējot minētās summas attiecībā uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem, Komisija ņem vērā attālumu no puses, pārstāvja vai liecinieka, vai eksperta dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības vietas līdz vietai, kur notiek procesa mutiskā daļa, to procesa stadiju, kurā izmaksas rodas, un attiecībā uz pārstāvības izmaksām 120. panta 1. punkta nozīmē – vajadzību nodrošināt, lai otra puse taktisku apsvērumu dēļ nevarētu ļaunprātīgi izmantot pienākumu segt izmaksas. Dienasnaudu aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ko nosaka ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (15) (attiecīgi “Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”).

Zaudējusī puse sedz izmaksas tikai par vienu oponējošo pusi un, attiecīgā gadījumā, par vienu pārstāvi.

3.   Tomēr, ja viena puse uzvar attiecībā uz dažiem jautājumiem un zaudē attiecībā uz citiem jautājumiem vai ja tas vajadzīgs objektivitātes dēļ, iebildumu nodaļa, anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome nosaka citādu izmaksu sadalījumu.

4.   Puse, kura izbeidz procesu, atsaucot ES preču zīmes pieteikumu, iebildumus, pieteikumu par tiesību atcelšanu, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu vai apelāciju vai arī nepagarinot ES preču zīmes reģistrāciju vai atsakoties no ES preču zīmes, uzņemas otras puses samaksas un izdevumus, kā noteikts 1. un 3. punktā.

5.   Ja lieta nenonāk līdz spriedumam, par izmaksām lemj iebildumu nodaļa, anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome.

6.   Ja puses iebildumu nodaļā, anulēšanas nodaļā vai Apelācijas padomē noslēdz vienošanos par izmaksām, kas atšķiras no 1. līdz 5. punktā noteiktā, attiecīgā instance šo vienošanos ņem vērā.

7.   Iebildumu nodaļa, Anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome nosaka izmaksu summu, kas jāmaksā, ievērojot šā panta 1. līdz 6. punktu, ja izmaksas, kas jāmaksā, ir vienīgi tās nodevas, kas jāmaksā Birojam, un pārstāvības izmaksas. Visos citos gadījumos Apelācijas padomes reģistrs vai arī iebildumu nodaļas vai anulēšanas nodaļas darbinieks nosaka to izmaksu summu, kas atlīdzināmi pēc pieprasījuma. Pieprasījums ir pieņemams vienīgi divu mēnešu laikā no dienas, kurā lēmums, par kuru bija iesniegts pieteikums noteikt izmaksas, ir pieņemts galīgi, un pieprasījumam ir pievienots rēķins un apliecinoši pierādījumi. Attiecībā uz pārstāvības izmaksām saskaņā ar 120. panta 1. punktu pietiek ar pārstāvja apliecinājumu, ka ir radušās izmaksas. Attiecībā uz pārējām izmaksām pietiek, ja tiek konstatēta to ticamība. Ja izmaksu summa tiek noteikta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, pārstāvības izmaksas tiek piespriestas tādā apmērā, kāds ir noteikts īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot šā panta 2. punktu, un neatkarīgi no tā, vai tās faktiski ir radušās.

8.   Izmaksu noteikšanas lēmumu, kurā ir norādīti tam pamatā esošie iemesli, var pārskatīt ar Iebildumu nodaļas, Anulēšanas nodaļas vai Apelācijas padomes lēmumu pēc pieprasījuma, kas iesniegts viena mēneša laikā no dienas, kad ir paziņots par izmaksu piespriešanu. To neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par izmaksu summas pārskatīšanu. Attiecīgi Iebildumu nodaļa, Anulēšanas nodaļa vai Apelācijas padome bez lietas izskatīšanas mutiskās daļas pieņem lēmumu par pieprasījumu pārskatīt lēmumu par izmaksu noteikšanu.

110. pants

Lēmumu, kas nosaka izmaksu lielumu, izpilde

1.   Visi Biroja galīgie lēmumi, kas nosaka izmaksu lielumu, ir jāizpilda.

2.   Izpildi reglamentē civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas atbildīga par 1. punktā minētā lēmuma autentiskuma pārbaudi, un paziņo tās kontaktinformāciju Birojam, Tiesai un Komisijai. Rīkojumu par lēmuma izpildi pievieno minētās iestādes lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude.

3.   Pēc šo formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma tā var sākt izpildi saskaņā ar valsts likumiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei.

4.   Izpildi var atcelt vienīgi ar Tiesas lēmumu. Tomēr attiecīgās valsts tiesām ir piekritība attiecībā uz sūdzībām par nepareizu izpildi.

3. IEDAĻA

Dalībvalstu sabiedrības un valsts iestāžu informēšana

111. pants

ES Preču zīmju reģistrs

1.   Birojs uztur ES Preču zīmju reģistru, kuru tas pastāvīgi atjaunina.

2.   Reģistrā tiek iekļauti šādi ieraksti attiecībā uz ES preču zīmes pieteikumiem un reģistrāciju:

a)

pieteikuma iesniegšanas datums;

b)

pieteikuma reģistrācijas numurs;

c)

pieteikuma publicēšanas datums;

d)

pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

e)

pārstāvja, kas nav minēts regulas 119. panta 3. punkta pirmajā teikumā, vārds un darījumdarbības adrese;

f)

zīmes atveidojums kopā ar norādēm par tās raksturu; un, attiecīgā gadījumā, preču zīmes apraksts;

g)

norāde par precēm un pakalpojumiem pēc to nosaukumiem;

h)

ziņas attiecībā uz prasībām par prioritātes tiesībām saskaņā ar 35. pantu;

i)

ziņas attiecībā uz prasībām par izstādīšanas prioritāti saskaņā ar 38. pantu;

j)

ziņas par reģistrētas agrākas preču zīmes agrākas izcelsmes prasībām, kā minēts 39. pantā;

k)

paziņojums, ka zīme tās lietošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirtspējīga, ievērojot 7. panta 3. punktu;

l)

norāde par to, ka zīme ir kolektīvā preču zīme;

m)

norāde par to, ka zīme ir sertifikācijas zīme;

n)

valoda, kurā tika iesniegts pieteikums, un otrā valoda, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis savā pieteikumā, ievērojot šīs regulas 146. panta 3. punktu;

o)

zīmes reģistrācijas datums Reģistrā un reģistrācijas numurs;

p)

paziņojums, ka pieteikums iesniegts sakarā ar starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Savienību, pārveidošanu saskaņā ar šīs regulas 204. pantu, kopā ar dienu, kad veikta preču zīmes starptautiskā reģistrācija saskaņā ar Madrides Protokola 3. panta 4. punktu, vai dienu, kurā reģistrēta teritoriālā paplašināšana uz Savienību, kas veikta pēc preču zīmes starptautiskās reģistrācijas saskaņā ar Madrides Protokola 3.b panta 2. punktu, un starptautiskās reģistrācijas prioritātes dienu.

3.   Reģistrā tiek ietverti arī šādi ieraksti ar katram pievienotu ieraksta izdarīšanas datumu:

a)

ES preču zīmes īpašnieka vārda vai nosaukuma, adreses vai valstspiederības maiņa vai valsts, kurā viņam ir pastāvīgā dzīves vieta vai mītnes vieta, vai uzņēmējdarbības vieta, maiņa;

b)

pārstāvja, kas nav minēts regulas 119. panta 3. punkta pirmajā teikumā, vārda vai darījumdarbības adreses maiņa;

c)

jauna pārstāvja iecelšanas gadījumā – viņa vārds un darījumdarbības adrese;

d)

zīmes grozījumi un izmaiņas saskaņā ar regulas 49. pantu un 54. pantu un kļūdu labojumi;

e)

paziņojums par grozījumiem noteikumos, ar ko reglamentē kolektīvo preču zīmju lietošanu, saskaņā ar regulas 79. pantu;

f)

ziņas par reģistrētas agrākas preču zīmes agrākas izcelsmes prasībām, kā norādīts regulas 39. pantā saskaņā ar 40. pantu;

g)

pilnīga vai daļēja nodošana saskaņā ar regulas 20. pantu;

h)

tiesību in rem radīšana vai nodošana saskaņā ar regulas 22. pantu un tiesību in rem raksturu;

i)

izpildes panākšana saskaņā ar regulas 23. pantu un maksātnespējas procesi saskaņā ar regulas 24. pantu;

j)

licences piešķiršana vai nodošana saskaņā ar regulas 25. pantu un, vajadzības gadījumā, licences tips;

k)

reģistrācijas pagarināšana saskaņā ar regulas 53. pantu, diena, no kuras tā stājas spēkā, un jebkādi ierobežojumi saskaņā ar regulas 53. panta 4. punktu;

l)

ieraksts par reģistrācijas termiņa izbeigšanās noteikšanu saskaņā ar regulas 53. pantu;

m)

zīmes īpašnieka atsaukšanas vai atteikšanās paziņojumi attiecīgi saskaņā ar regulas 49. un 57. pantu;

n)

iesniegšanas datums un ziņas attiecībā uz jebkuriem iebildumiem saskaņā ar 46. pantu vai pieteikumu saskaņā ar 63. pantu, vai pretprasību saskaņā ar 128. panta 4. punktu, lai atceltu vai paziņotu par spēkā neesošu, vai apelāciju saskaņā ar 68. pantu;

o)

datums un saturs attiecībā uz lēmumu par iebildumiem vai iesniegumu pretprasībai saskaņā ar 64. panta 6. punktu vai 128. panta 6. punkta trešo teikumu, vai apelāciju saskaņā ar 71. pantu;

p)

ieraksts par pārvēršanas lūguma saņemšanu saskaņā ar 140. panta 2. punktu;

q)

tā pārstāvja anulēšana, kas reģistrēts saskaņā ar šā panta 2. punkta e) apakšpunktu;

r)

valsts zīmes senioritātes anulēšana;

s)

šā punkta h), i) un j) apakšpunktā norādīto pozīciju pārveidošana vai anulēšana Reģistrā;

t)

ES preču zīmes aizstāšana ar starptautisku reģistrāciju saskaņā ar 197. pantu;

u)

uz tādas ES preču zīmes pieteikumu pamatotas starptautiskās reģistrācijas datums un numurs, kura reģistrēta kā ES preču zīme saskaņā ar 185. panta 1. punktu;

v)

uz ES preču zīmi pamatotas starptautiskas reģistrācijas datums un numurs saskaņā ar 185. panta 2. punktu;

w)

pieteikuma sadalīšana saskaņā ar 50. pantu un reģistrācijas dalīšana saskaņā ar 56. pantu kopā ar šā panta 2. punktā minētajām pozīcijām attiecībā uz nodalītu reģistrāciju, kā arī grozīts sākotnējās reģistrācijas preču un pakalpojumu saraksts;

x)

Reģistrā iekļauta ieraksta vai lēmuma atcelšana saskaņā ar 103. pantu, ja atcelšana skar tādu lēmumu vai ierakstu, kas ir publicēts;

y)

paziņojums par grozījumiem noteikumos, kas reglamentē ES sertifikācijas zīmes lietošanu, saskaņā ar 88. pantu.

4.   Izpilddirektors var noteikt, ka Reģistrā ir ierakstāmas citas pozīcijas, kas nav minētas šā panta 2. un 3. punktā, saskaņā ar 149. panta 4. punktu.

5.   Reģistru var uzturēt elektroniskā formā. Birojs vāc, kārto, publisko un uzglabā 2. un 3. punktā minētās pozīcijas, tostarp visus personas datus, 8. punktā paredzētajos nolūkos. Birojs dara reģistru viegli pieejamu publiskām pārbaudēm.

6.   ES preču zīmes īpašniekam dara zināmas jebkādas izmaiņas Reģistrā.

7.   Birojs nodrošina apstiprinātus vai neapstiprinātus Reģistra izrakstus, pēc pieprasījuma un ja ir samaksāta nodeva.

8.   Datu apstrāde attiecībā uz 2. un 3. punktā minētajiem ierakstiem, tostarp jebkādu personas datu apstrāde, notiek šādos nolūkos:

a)

lai administratīvi pārvaldītu pieteikumus un/vai reģistrācijas, kā aprakstīts šajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos;

b)

lai uzturētu publisku reģistru, kas dod iespēju publiskām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem veikt pārbaudes un saņemt informāciju ar mērķi ļaut tiem izmantot tiesības, kas tiem piešķirtas ar šo regulu, un būt informētiem par to, ka pastāv trešo personu pirmtiesības, un

c)

lai izstrādātu ziņojumus un statistiku, kas Birojam ļautu optimizēt darbības un uzlabot sistēmas darbību.

9.   Visi dati, tostarp personas dati, kas skar 2. un 3. punktā minētos ierakstus, ir uzskatāmi par esošiem sabiedrības interesēs, un tiem var piekļūt ikviena trešā persona. Juridiskās noteiktības dēļ ierakstus Reģistrā glabā nenoteiktu laiku.

112. pants

Datubāze

1.   Papildus pienākumam uzturēt reģistru 111. panta nozīmē Birojs ievāc un elektroniskā datubāzē uzglabā visas ziņas, ko snieguši pieteikumu iesniedzēji vai ikviena cita puse procesos atbilstīgi šai regulai vai saskaņā ar to pieņemtiem aktiem.

2.   Elektroniskā datubāzē var iekļaut personas datus, kas ir plašāki par datiem, kurus Reģistrā iekļauj saskaņā ar 111. pantu, ciktāl šādas ziņas ir vajadzīgas atbilstīgi šai regulai vai saskaņā ar to pieņemtiem aktiem. Šādu datu vākšanu, glabāšanu un apstrādi veic šādos nolūkos:

a)

lai administratīvi pārvaldītu pieteikumus un/vai reģistrācijas, kā aprakstīts šajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos;

b)

lai piekļūtu informācijai, kas vajadzīga, lai vieglāk un efektīvāk veiktu attiecīgas procedūras;

c)

lai sazinātos ar pieteikumu iesniedzējiem un citām procesu pusēm;

d)

lai izstrādātu ziņojumus un statistiku, kas Birojam ļautu optimizēt darbības un uzlabot sistēmas darbību.

3.   Izpilddirektors nosaka nosacījumus par piekļuvi elektroniskajai datubāzei un veidu, kādā tās saturu, kas nav šā panta 2. punktā minētie personas dati, bet ietver 111. pantā minētos datus, var padarīt pieejamu mašīnlasāmā formā, tostarp maksu par šādu piekļuvi.

4.   Piekļuvi 2. punktā minētajiem personas datiem ierobežo un šādus datus nedara publiski pieejamus, ja vien attiecīgā puse nav devusi nepārprotamu piekrišanu.

5.   Visus datus uzglabā nenoteiktu laiku. Tomēr attiecīgā puse var lūgt izņemt no datubāzes visus personas datus 18 mēnešos pēc ES preču zīmes spēkā esamības beigām vai attiecīgās inter partes procesa beigšanas. Attiecīgajai pusei ir tiesības jebkurā laikā iegūt neprecīzu vai kļūdainu datu labojumu.

113. pants

Tiešsaistes pieeja lēmumiem

1.   Biroja lēmumus dara pieejamus tiešsaistē, lai pārredzamības un paredzamības nolūkā tie būtu pieejami plašākas sabiedrības informēšanai un apskatei. Jebkura puse lietas izskatīšanā, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums, var lūgt visu lēmumā iekļauto personas datu izņemšanu.

2.   Birojs var dot tiešsaistes piekļuvi valstu un Savienības tiesu spriedumiem, kas saistīti ar tā uzdevumiem, lai palielinātu sabiedrības informētību intelektuālā īpašuma jautājumos un sekmētu prakses konverģenci. Birojs ievēro sākotnējās publicēšanas nosacījumus attiecībā uz personas datiem.

114. pants

Dokumentu pārbaudes

1.   Dokumentus attiecībā uz ES Preču zīmju pieteikumiem, kas vēl nav publicēti, nepakļauj pārbaudēm bez iesniedzēja piekrišanas.

2.   Visas personas, kas var pierādīt, ka pieteikuma par ES preču zīmi iesniedzējs ir paziņojis, ka pēc preču zīmes reģistrācijas tas atsauksies uz tiesībām attiecībā uz šo preču zīmi, var panākt dokumentu pārbaudi pirms šā pieteikuma publicēšanas un bez iesniedzēja piekrišanas.

3.   Pēc ES preču zīmes pieteikuma publicēšanas pēc lūguma var pārbaudīt dokumentus, kas attiecas uz šo pieteikumu un pašu preču zīmi.

4.   Ja, ievērojot šā panta 2. vai 3. punktu, lietas tiek pārbaudītas, pārbaudi var neattiecināt uz dokumentiem, kas saistīti ar izslēgšanu vai iebilšanu saskaņā ar 169. pantu, lēmumu un atzinumu projektiem un visiem citiem iekšējiem dokumentiem, ko izmanto lēmumu un atzinumu sagatavošanai, kā arī tām lietas daļām, par kurām attiecīgā puse pirms pieprasījuma par lietu pārbaudi iesniegšanas ir paudusi īpašu interesi to konfidencialitātes saglabāšanā, ja vien šādas lietas daļu pārbaudi neattaisno prevalējošas tās puses likumīgās intereses, kura pārbaudi ir lūgusi.

5.   ES preču zīmju pieteikumu un reģistrētu ES preču zīmju lietu pārbaudē tiek skatīts oriģināldokuments vai tā kopijas, vai uzglabāšanas tehniskie līdzekļi, ja attiecīgās lietas tā tiek glabātas. Izpilddirektors nosaka pārbaudes veikšanas līdzekļus.

6.   Ja dokumentu pārbaude notiek tā, kā noteikts 7. punktā, pieprasījumu pārbaudīt lietas neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta prasītā nodeva. Nodeva nav jāmaksā, ja uzglabāšanas tehnisko līdzekļu pārbaude notiek tiešsaistē.

7.   Lietas pārbauda Biroja telpās. Pēc pieprasījuma attiecīgo dokumentu pārbaudi veic, izsniedzot lietas dokumentu kopijas. Uz šādu kopiju izdošanu attiecas nodevas. Birojs pēc pieprasījuma un samaksātas nodevas izsniedz arī apliecinātas vai neapliecinātas ES preču zīmes pieteikuma kopijas.

8.   Biroja uzturētās lietas, kas attiecas uz starptautiskām reģistrācijām, kurās ir norādīta Savienība, var pārbaudīt pēc pieprasījuma, sākot no 190. panta 1. punktā minētās publikācijas dienas saskaņā ar šā panta 1., 3. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

9.   Ņemot vērā 4. punktā paredzētos ierobežojumus, Birojs pēc pieprasījuma var sniegt informāciju no ikvienas lietas, kas attiecas uz kādu ES preču zīmi, par kuru ir iesniegts pieteikums vai kura ir reģistrēta, ja ir samaksāta nodeva. Tomēr Birojs var prasīt, lai tiktu izmantota iespēja pārbaudīt pašu lietu, ja uzskata, ka tā ir piemēroti, ņemot vērā piegādājamās informācijas apjomu.

115. pants

Lietu glabāšana

1.   Birojs glabā lietas par visām procedūrām, kas ir saistītas ar ES preču zīmes pieteikumu vai ES preču zīmes reģistrāciju. Izpilddirektors nosaka formātu, kādā minētās lietas tiek glabātas.

2.   Ja lietas tiek glabātas elektroniskā formātā, elektroniskās datnes vai to rezerves kopijas tiek glabātas neierobežotu laiku. No oriģināldokumentiem, kurus puses iesniegušas lietas izskatīšanā un kuri veido pamatu šādām elektroniskām datnēm, atbrīvojas pēc noteikta laikposma, kas pagājis pēc to saņemšanas Birojā un ko nosaka izpilddirektors.

3.   Ja un tādā mērā, kādā lietas vai to daļas tiek glabātas kādā citā formātā, nevis elektroniski, tie dokumenti vai lietiskie pierādījumi, kas veido daļu šādās lietās, tiek glabāti vismaz piecus gadus no tā gada beigām, kurā pieteikums ir noraidīts vai atsaukts vai tiek uzskatīts par atsauktu, ES preču zīmes reģistrācijas termiņš pilnībā beidzas saskaņā ar 53. pantu, saskaņā ar 57. pantu ir reģistrēta pilnīga atteikšanās no ES preču zīmes vai ES preču zīme ir pilnībā dzēsta no Reģistra saskaņā ar 64. panta 6. punktu vai 128. panta 6. punktu.

116. pants

Periodiskas publikācijas

1.   Birojs periodiski publicē:

a)

Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenu, kurā ir pieteikumu un Reģistrā veikto ierakstu publikācijas, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar ES preču zīmju pieteikumiem vai reģistrāciju un kas jāpublicē saskaņā ar šo regulu vai aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu;

b)

Biroja “Oficiālo Vēstnesi”, kurā ir vispārēji paziņojumi un informācija, ar ko nāk klajā izpilddirektors, kā arī jebkāda cita informācija, kas ir svarīga saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās publikācijas var veikt elektroniski.

2.   Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenu publicē tā un tik bieži, kā nosaka izpilddirektors.

3.   Biroja “Oficiālo Vēstnesi” publicē Biroja valodās. Tomēr izpilddirektors var noteikt, ka dažas ziņas Biroja “Oficiālajā Vēstnesī” publicē visās Savienības oficiālajās valodās.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

dienu, kas uzskatāma par publikācijas datumu Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā;

b)

veidu, kā tiek publicēti ieraksti attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju, kurā nav izmaiņu, salīdzinājumā ar pieteikuma publikāciju;

c)

formātus, kādos Biroja “Oficiālais Vēstnesis” tiek darīts pieejams sabiedrībai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

117. pants

Sadarbība administratīvajā jomā

1.   Ja vien šajā regulā vai valstu likumos nav paredzēts citādi, pēc lūguma Birojs un dalībvalstu tiesas vai iestādes sniedz palīdzību viena otrai, paziņojot informāciju vai nododot dokumentus pārbaudei. Ja Birojs dokumentus nodod pārbaudei tiesām, prokuratūrām vai galvenajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, pārbaudi nepakļauj 114. pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

2.   Birojs neiekasē nodevas par informācijas paziņošanu vai par dokumentu nodošanu pārbaudei.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikta sīki izstrādāta kārtība, kā Birojs un dalībvalstu iestādes savstarpēji apmainās ar informāciju un nodod dokumentus pārbaudei, ņemot vērā ierobežojumus, kas saskaņā ar 114. pantu attiecas uz ES preču zīmes pieteikumu vai reģistrācijas dokumentu nodošanu pārbaudei, ja tā tiek atklāta trešām personām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

118. pants

Apmaiņa ar publikācijām

1.   Birojs un dalībvalstu galvenie rūpnieciskā īpašuma biroji pēc lūguma bez maksas nosūta viens otram un lietošanai savām vajadzībām vienu vai vairākas to attiecīgo publikāciju kopijas.

2.   Birojs var noslēgt vienošanās attiecībā uz publikāciju apmaiņu vai piegādi.

4. IEDAĻA

Pārstāvība

119. pants

Vispārējie pārstāvības principi

1.   Atbilstīgi 2. punktam neviens nav spiests tikt pārstāvēts Birojā.

2.   Neskarot šā panta 3. punkta otro teikumu, fiziskas vai juridiskas personas, kam Eiropas Ekonomikas zonā nav pastāvīgās dzīvesvietas vai galvenās uzņēmējdarbības vietas, vai reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma, Birojā tiek pārstāvētas saskaņā ar 120. panta 1. punktu visos šajā regulā noteiktajos procesos, izņemot pieteikuma par ES preču zīmi iesniegšanu.

3.   Fizisku vai juridisku personu, kam Eiropas Ekonomikas zonā ir pastāvīgā dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums, attiecībās ar Biroju var pārstāvēt tā darbinieks. Juridiskas personas darbinieks, uz ko attiecas šis punkts, var pārstāvēt arī citas juridiskas personas, kam ir saimnieciskas saites ar pirmo juridisko personu, pat ja minētajām citām juridiskajām personām Eiropas Ekonomikas zonā nav ne pastāvīgās dzīvesvietas, ne galvenās uzņēmējdarbības vietas, ne arī reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma. Darbinieki, kuri pārstāv personas šā punkta nozīmē, pēc Biroja vai attiecīgajā gadījumā pēc lietas dalībnieka lūguma tam iesniedz parakstītu pilnvaru, kas pievienojama dokumentiem.

4.   Ja ir vairāk par vienu pieteikuma iesniedzēju vai vairāk par vienu trešo personu, kas darbojas kopīgi, tiek iecelts kopējs pārstāvis.

120. pants

Profesionāla pārstāvība

1.   Fizisku vai juridisku personu pārstāvību Birojā var uzņemties tikai:

a)

praktizējošs jurists, kurš ir atzīts vienā Eiropas Ekonomikas zona dalībvalstī un kura darījumdarbības vieta ir Eiropas Ekonomikas zonā, var rīkoties kā pārstāvis preču zīmes jautājumos savu minētajā dalībvalstī noteikto pilnvaru apmērā;

b)

profesionāli pārstāvji, kuru vārdi atrodas sarakstā, ko šim nolūkam sastāda Birojs.

Pārstāvji, kas veic darbības Birojā, pēc Biroja pieprasījuma vai attiecīgā gadījumā – citas procesā iesaistītas puses – iesniedz tai parakstītu pilnvaru pievienošanai dokumentiem.

2.   Profesionālo pārstāvju sarakstā var ierakstīt jebkuru fizisku personu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tā ir kādas Eiropas Ekonomikas zona dalībvalsts valstspiederīgā;

b)

tās darījumdarbības vai nodarbinātības vieta atrodas Eiropas Ekonomikas zonā;

c)

tai ir tiesības pārstāvēt fiziskas vai juridiskas personas preču zīmju jautājumos Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai kādā no Eiropas Ekonomikas zona dalībvalsts centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem. Ja attiecīgajā valstī šādu tiesību ieguvei netiek prasīta īpaša profesionāla kvalifikācija, tad personām, kuras lūdz, lai tās ieraksta to personu sarakstā, kas nodarbojas ar preču zīmju jautājumiem Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai minētajos centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos, ir šajā jomā jābūt jau strādājušām vismaz piecus gadus. Tomēr uz personām, kuru profesionālā kvalifikācija pārstāvēt fiziskas vai juridiskas personas preču zīmju jautājumos Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai minētajos centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos ir oficiāli atzīta saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, neattiecas prasība, ka tām ir jābūt strādājušām minētajā profesijā.

3.   Datus ievada pēc pieprasījuma, kam pievienota attiecīgās dalībvalsts galvenā rūpnieciskā īpašuma biroja izdota apliecība, kurā norādīta atbilstība 2. punkta nosacījumiem.

4.   Izpilddirektors var piešķirt atbrīvojumu no:

a)

panta 2. punkta c) apakšpunkta otrajā teikumā noteiktās prasības, ja pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka viņš nepieciešamo kvalifikāciju ir ieguvis citādā veidā;

b)

panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības gadījumā, ja runa ir par augsti kvalificētiem profesionāļiem, ja ir izpildītas 2. panta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības.

5.   Personu var svītrot no profesionālo pārstāvju saraksta pēc šīs personas lūguma vai ja persona vairs nespēj pārstāvēt. Grozījumus profesionālo pārstāvju sarakstā publicē Biroja“Oficiālajā Vēstnesī”.

121. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, precizējot:

a)

nosacījumus un procedūru, kā tiek iecelts 119. panta 4. punktā minētais kopējais pārstāvis;

b)

nosacījumus, ar kādiem 119. panta 3. punktā minētie darbinieki un 120. panta 1. punktā minētie profesionālie pārstāvji Birojā iesniedz parakstītu pilnvarojumu, lai varētu uzņemties pārstāvību, un minētā pilnvarojuma saturu;

c)

apstākļus, kādos personu var svītrot no 120. panta 5. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta.

X NODAĻA

PRASĪBU PIEKRITĪBA UN PROCESA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ES PREČU ZĪMĒM

1. IEDAĻA

Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana

122. pants

Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana

1.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz ES preču zīmēm un pieteikumiem par ES preču zīmēm, kā arī lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz vienlaicīgām un secīgām darbībām attiecībā uz ES preču zīmēm un valstu preču zīmēm piemēro Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

2.   Attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām:

a)

nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1215/2012 4. un 6. pantu, 7. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 35. pantu;

b)

Regulas (ES) Nr. 1215/2012 25. un 26. pantu piemēro atbilstīgi šīs regulas 125. panta 4. punkta ierobežojumiem;

c)

Regulas (ES) Nr. 1215/2012 II nodaļas noteikumus, kas ir piemērojami attiecībā uz personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas kādā dalībvalstī, piemēro arī personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta neatrodas nevienā dalībvalstī, bet tur atrodas to uzņēmums.

3.   Šajā regulā atsauces uz Regulu (ES) Nr. 1215/2012 vajadzības gadījumā uzskata arī par atsaucēm uz Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas noslēgts 2005. gada 19. oktobrī.

2. IEDAĻA

Strīdi attiecībā uz ES preču zīmju pārkāpumiem un derīgumu

123. pants

ES preču zīmju tiesas

1.   Dalībvalstis nosaka savā teritorijā cik iespējams ierobežotu skaitu valsts pirmās un otrās instances tiesu un tribunālu, kas veic funkcijas, kas tām piešķirtas ar šo regulu.

2.   Izmaiņas, kas izdarītas attiecībā uz tiesu, kas iekļautas ES preču zīmju tiesu sarakstā, kuru dalībvalsts paziņoja Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 95. panta 2. punktu, skaitu, nosaukumiem vai teritoriālo piekritību, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai.

3.   Šā panta 2. punktā minēto informāciju Komisija paziņo dalībvalstīm un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

124. pants

Piekritība attiecībā uz pārkāpumiem un derīgumu

ES preču zīmju tiesām ir izņēmuma piekritība attiecībā uz:

a)

visām prasībām sakarā ar pārkāpumiem un, ja to atļauj valsts likums, prasībām sakarā ar pārkāpuma draudiem attiecībā uz ES preču zīmēm;

b)

prasībām par paziņošanu, ka pārkāpuma nav, ja to atļauj valsts likums;

c)

visām prasībām, kas celtas 11. panta 2. punktā minēto darbību rezultātā;

d)

pretprasībās par ES preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, ievērojot 128. pantu.

125. pants

Starptautiska piekritība

1.   Atbilstīgi šīs regulas, kā arī Regulas (ES) Nr. 1215/2012 noteikumiem, kas piemērojami, ievērojot 122. pantu, lietas izskatīšanas procesus attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām ceļ tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai, ja atbildētājam nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā dalībvalstī, tajā dalībvalstī, kur atrodas tā uzņēmums.

2.   Ja atbildētājam nav ne pastāvīgās dzīvesvietas, ne uzņēmuma nevienā dalībvalstī, lietas izskatīšanas procesu uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta vai, ja prasītājam nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā dalībvalstī, tajā dalībvalstī, kur atrodas tā uzņēmums.

3.   Ja ne atbildētājam, ne prasītājam nav ne pastāvīgās dzīvesvietas, ne uzņēmuma nevienā no dalībvalstīm, lietas izskatīšanas procesu uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas Biroja mītne.

4.   Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta:

a)

Regulas (ES) Nr. 1215/2012 25. pantu piemēro, ja puses vienojas par to, ka piekritība ir citai ES preču zīmju tiesai;

b)

Regulas (ES) Nr. 1215/2012 26. pantu piemēro, ja atbildētājs stājas citas ES preču zīmju tiesas priekšā.

5.   Lietas izskatīšanas procesus attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām, izņemot prasības par paziņošanu, ka ES preču zīmes pārkāpuma nav, var uzsākt arī tās dalībvalsts tiesās, kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt vai kurā notikusi 11. panta 2. punktā minētā darbība.

126. pants

Piekritības apjoms

1.   ES preču zīmju tiesai, kuras piekritība pamatojas uz 125. panta 1. līdz 4. punktu, ir piekritība attiecībā uz:

a)

pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā;

b)

11. panta 2.punktā minētajām darbībām, kas notikušas jebkuras dalībvalsts teritorijā.

2.   ES preču zīmju tiesai, kuras piekritība pamatojas uz 125. panta 5. punktu, ir piekritība tikai attiecībā uz darbībām, kuras notikušas vai draudējušas notikt tās dalībvalsts teritorijā, kurā šī tiesa atrodas.

127. pants

Derīguma prezumpcija – aizstāvība pēc būtības

1.   ES preču zīmju tiesas uzskata ES preču zīmi par derīgu, ja vien atbildētājs tās derīgumu neapstrīd ar pretprasību par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu.

2.   Jautājumu par ES preču zīmes derīgumu neceļ prasībā par paziņošanu, ka pārkāpuma nav.

3.   Prasībās, kas minētas 124. panta a) un c) punktā, prasība par ES preču zīmes atcelšanu, kas iesniegta citādi nekā pretprasības ceļā, ir pieņemama, ja atbildētājs norāda, ka preču zīmi varētu atcelt tādēļ, ka tā faktiski netika izmantota laikā, kad iesniegta prasība par pārkāpumiem.

128. pants

Pretprasības

1.   Pretprasību par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu var pamatot tikai ar šajā regulā minētajiem atcelšanas vai spēkā neesamības iemesliem.

2.   ES preču zīmju tiesa noraida pretprasību par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, ja Biroja lēmums attiecībā uz to pašu jautājumu un prasības priekšmetu, attiecībā uz tām pašām pusēm jau ir kļuvis galīgs.

3.   Ja pretprasību ceļ prasībā, kurā preču zīmes īpašnieks nav iesaistīts kā puse, īpašnieku par to informē un to var iesaistīt kā pusi prasībā saskaņā ar valsts likumā paredzētajiem nosacījumiem.

4.   ES preču zīmju tiesa, kurā iesniegta pretprasība par ES preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, nepārbauda pretprasību, pirms ieinteresētā puse vai tiesa nav informējušas Biroju par datumu, kurā iesniegta pretprasība. Birojs ievada minēto informāciju Reģistrā. Ja pirms pretprasības iesniegšanas Birojā jau ir iesniegts pieteikums par ES preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu, Birojs par to informē tiesu, un tiesa aptur lietas izskatīšanu saskaņā ar 132. panta 1. punktu, līdz lēmums par pieteikumu tiek galīgi pieņemts vai līdz pieteikums tiek atsaukts.

5.   Piemēro 64. panta 2. līdz 5. punktu.

6.   Ja ES preču zīmju tiesa pretprasībā par ES preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu ir pasludinājusi spriedumu, kas kļuvis galīgs, tiesa vai kāda no valsts tiesvedības pusēm nekavējoties nosūta Birojam sprieduma kopiju. Birojs vai cita ieinteresētā puse var pieprasīt informāciju par šādu pārsūtīšanu. Birojs par spriedumu izdara ierakstu Reģistrā un veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu tā rezolutīvo daļu.

7.   ES preču zīmju tiesa, kas izskata pretprasību par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, pēc ES preču zīmes īpašnieka iesnieguma un pēc citu pušu uzklausīšanas var apturēt lietas izskatīšanu un var lūgt atbildētājam tās noteiktā termiņā iesniegt Birojam pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu. Ja pieteikumu noteiktajā termiņā neiesniedz, lietas izskatīšanas process turpinās; pretprasību uzskata par atsauktu. Piemēro 132. panta 3. punktu.

129. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.   ES preču zīmju tiesas piemēro šīs regulas noteikumus.

2.   Attiecībā uz visiem jautājumiem par preču zīmēm, ko šī regula neaptver, attiecīgā ES preču zīmju tiesa piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus.

3.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādāk, ES preču zīmju tiesa piemēro procesuālos noteikumus, kas reglamentē tā paša veida procesus saistībā ar valsts preču zīmēm tajā valstī, kur attiecīgā tiesa atrodas.

130. pants

Sankcijas

1.   Ja ES preču zīmju tiesa konstatē, ka atbildētājs ir pārkāpis vai draudējis pārkāpt ES preču zīmi, ja vien nepastāv īpaši iemesli pretējai rīcībai, tā izdod rīkojumu, kas aizliedz atbildētājam turpināt darbības, kas pārkāpj vai varētu pārkāpt ES preču zīmi. Tā arī veic pasākumus saskaņā ar savas valsts likumiem, kas nodrošina pakļaušanos šim aizliegumam.

2.   ES preču zīmju tiesa saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem var arī piemērot pasākumus vai izdot rīkojumus, ko tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā lietas apstākļus.

131. pants

Pagaidu un aizsardzības pasākumi

1.   Dalībvalsts tiesām, ieskaitot ES preču zīmju tiesas, var iesniegt lūgumu par tādiem pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem attiecībā uz ES preču zīmēm vai ES preču zīmes pieteikumiem, kādi var būt pieejami atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem attiecībā uz valsts preču zīmēm, pat ja atbilstīgi šai regulai citas dalībvalsts ES preču zīmju tiesai ir piekritība attiecībā uz lietas būtību.

2.   ES preču zīmju tiesai, kuras piekritība pamatojas uz 125. panta 1., 2., 3 vai 4. punktu, ir piekritība piešķirt pagaidu un aizsardzības pasākumus, kas atbilstīgi attiecīgajai atzīšanas un izpildes procedūrai, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1215/2012 III nodaļu, ir piemērojami visu dalībvalstu teritorijā. Nevienai citai tiesai nav tādas piekritības.

132. pants

Īpaši noteikumi par saistītām prasībām

1.   ES preču zīmju tiesa, kas izskata 124. pantā minētu prasību, izņemot prasības par paziņošanu, ka pārkāpuma nav, ja vien nav īpaša iemesla turpināt izskatīšanu, pēc pušu uzklausīšanas vai pēc kādas puses lūguma un pēc pārējo pušu uzklausīšanas pēc savas iniciatīvas aptur lietas izskatīšanu, ja jautājums par ES preču zīmes derīgumu jau ir celts citā ES preču zīmju tiesā pēc pretprasības vai ja Birojam jau ir iesniegts pieteikums par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu.

2.   Izskatot pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, ja vien nepastāv īpaši iemesli lietas izskatīšanas turpināšanai pēc pušu uzklausīšanas vai pēc kādas puses lūguma un pēc pārējo pušu uzklausīšanas, Birojs pēc savas iniciatīvas aptur lietas izskatīšanu, ja jautājums par ES preču zīmes derīgumu sakarā ar pretprasību jau ir celts citā ES preču zīmju tiesā. Tomēr, ja viena no pusēm procesā ES preču zīmju tiesā to lūdz, tiesa pēc pārējo pušu uzklausīšanas var apturēt lietas izskatīšanas procesu. Birojs šādā gadījumā turpina iesāktos lietu izskatīšanas procesus.

3.   Ja ES preču zīmju tiesa aptur lietas izskatīšanu, tā uz šo laiku var norīkot pagaidu un aizsardzības pasākumus.

133. pants

Otrās instances ES preču zīmju tiesu kompetence – turpmākas apelācijas

1.   Otrās instances ES preču zīmju tiesās var iesniegt apelāciju par pirmās instances ES preču zīmju tiesu spriedumiem attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām.

2.   Nosacījumus, kādos apelāciju var iesniegt otrās instances ES preču zīmju tiesā, nosaka tās dalībvalsts likums, kurā tiesa atrodas.

3.   Attiecībā uz otrās instances ES preču zīmju tiesu spriedumiem piemēro valstu likumus par tālāku apelāciju.

3. IEDAĻA

Citi ar ES preču zīmēm saistīti strīdi

134. pants

Papildu noteikumi par valstu tiesu, kuras nav ES preču zīmju tiesas, piekritību

1.   Dalībvalstī, kuras tiesām ir piekritība atbilstīgi 122. panta 1. punktam, attiecībā uz prasībām, kas nav minētas 124. pantā, ir piekritība tām tiesām, kurām būtu piekritība ratione loci un ratione materiae, ja prasība attiektos uz attiecīgajā valstī reģistrētu valsts preču zīmi.

2.   Prasības, kas attiecas uz ES preču zīmēm, izņemot 124. pantā minētās, attiecībā uz kurām atbilstīgi 122. panta 1. punktam un šā panta 1. punktam nav piekritības nevienai tiesai, var izskatīt tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas Biroja mītne.

135. pants

Valsts tiesas pienākums

Valsts tiesa, kas izskata prasību par ES preču zīmi, izņemot 124. pantā minēto prasību, uzskata ES preču zīmi par derīgu.

XI NODAĻA

SEKAS ATTIECĪBĀ UZ DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTIEM

1. IEDAĻA

Civilprasības attiecībā uz vairākām preču zīmēm

136. pants

Vienlaicīgas un secīgas civilprasības attiecībā uz ES preču zīmēm un valsts preču zīmēm

1.   Ja prasības par pārkāpumiem ietver to pašu prasības priekšmetu un starp tām pašām pusēm un tās celtas dažādu dalībvalstu tiesās, no kurām viena ir iesniegta attiecībā uz ES preču zīmi un otra – attiecībā uz valsts preču zīmi:

a)

tā tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, pēc savas iniciatīvas atsakās no piekritības par labu šai otrai tiesai, ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem. Tiesa, kurai vajadzētu atteikties no piekritības, var lietas izskatīšanu apturēt, ja tiek apstrīdēta otras tiesas piekritība;

b)

tā tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, var apturēt lietas izskatīšanu, ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem un ja attiecīgās preču zīmes ir līdzīgas un derīgas attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.

2.   Tiesa, kas izskata prasību par pārkāpumu attiecībā uz ES preču zīmi, prasību noraida, ja ir nolasīts galīgs spriedums pēc būtības par to pašu prasības priekšmetu un starp tām pašām pusēm attiecībā uz identisku valsts preču zīmi, kas ir derīga attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.

3.   Tiesa, kas izskata prasību par pārkāpumu attiecībā uz valsts preču zīmi, prasību noraida, ja ir pasludināts galīgs spriedums pēc būtības par to pašu prasības priekšmetu un starp tām pašām pusēm attiecībā uz identisku ES preču zīmi, kas ir derīga attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro attiecībā uz pagaidu, ieskaitot aizsardzības, pasākumiem.

2. IEDAĻA

Valsts tiesību aktu piemērošana ES preču zīmju izmantošanas aizliegšanai

137. pants

ES preču zīmju izmantošanas aizliegšana

1.   Ja vien nav noteikts citādi, šī regula neskar tiesības atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem celt prasības par agrāku tiesību pārkāpumu 8. panta vai 60. panta 2. punkta nozīmē saistībā ar vēlākas ES preču zīmes izmantošanu. Tomēr prasības par agrāku tiesību pārkāpumu 8. panta 2. vai 4. punkta nozīmē vairs nevar iesniegt, ja agrāko tiesību īpašnieks vairs nevar iesniegt pieteikumu par ES preču zīmes spēkā neesamības paziņošanu saskaņā ar 61. panta 2. punktu.

2.   Ja vien nav noteikts citādi, šī regula neskar tiesības uzsākt lietas izskatīšanas procesu atbilstīgi dalībvalsts civiltiesībām, administratīvajām vai krimināltiesībām vai atbilstīgi Savienības tiesību aktu noteikumiem, lai aizliegtu ES preču zīmes izmantošanu, ja atbilstīgi valsts vai Savienības tiesību aktiem var aizliegt valsts preču zīmes izmantošanu.

138. pants

Vietēja mēroga pirmtiesības

1.   Tādu agrāku tiesību īpašnieks, kuras piemērojamas tikai zināmā vietā, var iebilst pret ES preču zīmes izmantošanu tajā teritorijā, kur viņa tiesības ir aizsargātas, ciktāl to atļauj attiecīgās dalībvalsts likums.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja agrāko tiesību īpašnieks ir piekritis ES preču zīmes izmantošanai tajā teritorijā, kur viņa tiesības ir aizsargātas, piecus gadus bez pārtraukuma, par šo izmantošanu zinādams, ja vien pieteikums par ES preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi.

3.   ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret 1. punktā minēto tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot pret ES preču zīmi.

3. IEDAĻA

Pārvēršana par pieteikumu valsts preču zīmes saņemšanai

139. pants

Lūgums piemērot valsts procedūru

1.   Pieteikuma par ES preču zīmi iesniedzējs vai tās īpašnieks var lūgt pārvērst tā ES preču zīmes pieteikumu vai ES preču zīmi valsts preču zīmes pieteikumā:

a)

ja ES preču zīmes pieteikums ir atteikts, atsaukts vai uzskatāms par atsauktu;

b)

ja ES preču zīme vairs nav spēkā.

2.   Pārvēršana nenotiek:

a)

ja ES preču zīmes īpašnieka tiesības ir atceltas, pamatojoties uz neizmantošanu, ja vien tajā dalībvalstī, kurā pārvēršanu lūdz, ES preču zīme ir izmantota tā, ka to varētu uzskatīt par patiesu izmantošanu atbilstīgi minētās dalībvalsts likumiem;

b)

aizsardzības nolūkos dalībvalstī, kurā saskaņā ar Biroja lēmumu vai valsts tiesas lēmumu, reģistrācijas atteikuma iemesls vai atcelšanas, vai spēkā neesamības iemesls attiecas uz ES preču zīmes pieteikumu vai ES preču zīmi.

3.   Valsts preču zīmes pieteikumam, kas radies, pārvēršot ES preču zīmes pieteikumu vai ES preču zīmi, saistībā ar attiecīgo dalībvalsti ir šā pieteikuma vai preču zīmes iesniegšanas datums vai prioritātes datums un, ja vajadzīgs, šīs valsts preču zīmes agrāka izcelsme atbilstīgi 39. vai 40. pantam.

4.   Gadījumos, kad ES preču zīmes pieteikumu uzskata par atsauktu, Birojs nosūta pieteikuma iesniedzējam paziņojumu, kurā nosaka trīs mēnešu termiņu no šīs paziņošanas dienas, kad var iesniegt pārvēršanas pieprasījumu.

5.   Ja ES preču zīmes pieteikums ir atsaukts vai ES preču zīmes sekas izbeidzas atsaukšanas reģistrēšanas dēļ vai tādēļ, ka reģistrācija nav atjaunota, pārvēršanas pieprasījumu iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad atsaukts ES preču zīmes pieteikums, vai no dienas, kad izbeidzas ES preču zīmes sekas.

6.   Ja ES preču zīmes pieteikums ir noraidīts ar Biroja lēmumu vai ES preču zīmes sekas izbeidzas Biroja vai ES preču zīmju tiesas lēmuma rezultātā, pārvēršanas pieprasījumu iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kurā šāds lēmums ieguvis galīga lēmuma spēku.

7.   Regulas 37. pantā minētās sekas neiestājas, ja lūgumu neiesniedz noteiktajā laikā.

140. pants

Pārvēršanas lūguma iesniegšana, publicēšana un pārsūtīšana

1.   Pārvēršanas lūgums Birojā tiek iesniegts attiecīgajā laikposmā saskaņā ar 139. panta 4., 5. vai 6. punktu, un tajā tiek norādīti pārvēršanas iemesli saskaņā ar 139. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, dalībvalstis, attiecībā uz kurām pārvēršana tiek lūgta, un preces un pakalpojumi, uz ko pārvēršana attiecas. Ja pārvēršanu prasa pēc neizdevušās reģistrācijas pagarināšanas, 139. panta 5. punktā paredzētais trīs mēnešu laikposms sākas nākamajā dienā pēc pēdējās dienas, kad saskaņā ar 53. panta 3. punktu vēl var iesniegt pagarināšanas pieteikumu. Pārvēršanas lūgumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta pārvēršanas nodeva.

2.   Ja pārvēršanas lūgums ir saistīts ar ES preču zīmes pieteikumu, kas jau ir publicēts, vai ja pārvēršanas lūgums attiecas uz kādu ES preču zīmi, Reģistrā reģistrē visu šādu lūgumu saņemšanu, un pārvēršanas lūgums tiek publicēts.

3.   Birojs pārbauda, vai prasītā pārvēršana atbilst nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, jo īpaši 139. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā, kā arī šā panta 1. punktā, skatot kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šā panta 6. punktu. Ja nosacījumi, ar ko lūgums tiek reglamentēts, nav izpildīti, Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par trūkumiem. Ja trūkumus nenovērš Biroja noteiktajā laikposmā, Birojs pārvēršanas lūgumu noraida. Ja piemēro 139. panta 2. punktu, Birojs pārvēršanas lūgumu kā nepieņemamu noraida vienīgi attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās saskaņā ar minēto noteikumu pārvēršana netiek pieļauta. Ja pārvēršanas nodeva nav samaksāta attiecīgajā triju mēnešu termiņā saskaņā ar 139. panta 4., 5. vai 6. punktu, Birojs informē pieteikuma iesniedzēju, ka pārvēršanas lūgums netiek uzskatīts par iesniegtu.

4.   Ja Birojs vai ES Preču zīmes tiesa ir noraidījusi ES preču zīmes pieteikumu vai ir atzinusi ES preču zīmi par spēkā neesošu ar absolūtu pamatu, atsaucoties uz kādas dalībvalsts valodu, pārvēršanu saskaņā ar 139. panta 2. punktu nepieļauj attiecībā uz visām tām dalībvalstīm, kurās minētā valoda ir viena no oficiālajām valodām. Ja Birojs vai ES Preču zīmes tiesa ir noraidījusi ES preču zīmes pieteikumu vai ir atzinusi ES preču zīmi par spēkā neesošu ar absolūtu pamatu, ko uzskata par piemērojamu visā Savienībā, vai saistībā ar agrāku ES preču zīmi vai citām Savienības rūpnieciskā īpašuma tiesībām, pārvēršanu saskaņā ar 139. panta 2. punktu nepieļauj attiecībā uz visām dalībvalstīm.

5.   Ja pārvēršanas lūgums atbilst šā panta 3. punktā minētajām prasībām, Birojs pārvēršanas lūgumu un 111. panta 2. punktā minētos datus pārsūta to dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, kurās lūgums ir uzskatāms par pieņemamu, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojam. Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par pārsūtīšanas datumu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama lūgumā pārvērst ES preču zīmes pieteikumu vai reģistrētu ES preču zīmi par valsts preču zīmes pieteikumu saskaņā ar 1. punktu;

b)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama pārvēršanas lūguma publikācijā saskaņā ar 2. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

141. pants

Obligātas prasības attiecībā uz pārvēršanas formu

1.   Ikviens centrālais rūpnieciskā īpašuma birojs, kam nosūtīts pārvēršanas pieprasījums, var saņemt no Biroja jebkādu papildu informāciju attiecība uz pieprasījumu, kas ļauj šim birojam pieņemt lēmumu par attiecīgās valsts preču zīmi, ko iegūst pārvēršanas rezultātā.

2.   Uz ES preču zīmes pieteikumu vai uz ES preču zīmi, kas nosūtīta saskaņā ar 140. pantu, neattiecas valsts tiesību aktu oficiālās prasības, kas atšķiras no prasībām, kuras noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos aktos, vai kas papildina tās.

3.   Galvenais rūpnieciskā īpašuma birojs, kam lūgums nosūtīts, var lūgt tā iesniedzējam ne mazāk kā divu mēnešu laikā:

a)

samaksāt valsts pieteikuma nodevu;

b)

iesniegt lūguma un tam pievienoto dokumentu tulkojumu vienā no attiecīgās valsts valodām;

c)

norādīt adresi attiecīgajā valstī;

d)

iesniegt preču zīmes atveidojumu attiecīgās valsts noteiktajā skaitā.

XII NODAĻA

BIROJS

1. IEDAĻA

Vispārējie noteikumi

142. pants

Juridiskais statuss

1.   Birojs ir Savienības aģentūra. Tas ir juridiska persona.

2.   Birojam visās dalībvalstīs ir visplašākā rīcībspēja, ko juridiskai personai piešķir šo valstu likumi; tas jo īpaši var iegūt vai atsavināt kustamu vai nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesos.

3.   Biroju pārstāv tā izpilddirektors.

143. pants

Personāls

1.   Neskarot šīs regulas 166. panta piemērošanu Apelācijas padomju locekļiem, attiecībā uz Biroja personālu piemēro Civildienesta noteikumus, Nodarbināšanas kārtību un noteikumus, ko, savstarpēji vienojoties, pieņēmušas Savienības iestādes, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Neskarot 1. punktu, Birojs var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citu personālu, kas nav nodarbināts Birojā. Valde pieņem lēmumu, paredzot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Biroju.

144. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Biroju un tā personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Savienībā.

145. pants

Atbildība

1.   Biroja līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas reglamentē attiecīgo līgumu.

2.   Tiesai ir piekritība lemt atbilstīgi arbitrāžas klauzulai, kas iekļauta Biroja noslēgtā līgumā.

3.   Attiecībā uz ārpuslīguma saistībām Birojs saskaņā ar vispārējiem principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesībām, atlīdzina visus zaudējumus, kas radušies tā nodaļu vai tā darbinieku pienākumu izpildes rezultātā.

4.   Tiesai ir piekritība strīdos attiecībā par kompensāciju par 3. punktā minētajiem zaudējumiem.

5.   Biroja darbinieku personīgo atbildību attiecībā uz Biroju reglamentē Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, kas uz tiem attiecas.

146. pants

Valodas

1.   Pieteikumu par ES preču zīmi iesniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

2.   Biroja oficiālās valodas ir angļu, franču, itāļu, spāņu un vācu valoda.

3.   Pieteikuma iesniedzējs norāda otru valodu, kas ir Biroja valoda, kuras lietošanai kā iespējamai valodai lietas izskatīšanas procesos sakarā ar iebildumiem lietas izskatīšanas procesos par atcelšanu vai spēkā neesamību tas piekrīt.

Ja pieteikums iesniegts valodā, kura nav viena no Biroja valodām, Birojs noorganizē, kā minēts 31. panta 1. punktā, pieteikuma tulkošanu iesniedzēja norādītajā valodā.

4.   Ja pieteikuma par ES preču zīmi iesniedzējs ir vienīgā puse lietas izskatīšanas procesā Birojā, lietas izskatīšanas procesa valoda ir valoda, kurā pieteikums par ES preču zīmi aizpildīts. Ja pieteikums iesniegts valodā, kura nav Biroja valoda, Birojs var sūtīt iesniedzējam rakstveida paziņojumus otrajā valodā, kuru iesniedzējs pieteikumā norādījis.

5.   Paziņojumu par iebildumiem un pieteikumu par atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu iesniedz vienā no Biroja valodām.

6.   Neskarot 5. punktu:

a)

visus pieteikumus vai paziņojumus, kas attiecas uz ES preču zīmes pieteikumu, var iesniegt tajā valodā, kas lietota ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanai, vai otrajā valodā, ko pieteikuma iesniedzējs ir norādījis savā pieteikumā;

b)

visus pieteikumus vai paziņojumus, kas attiecas uz reģistrētu ES preču zīmi var iesniegt vienā no Biroja valodām.

Tomēr, ja pieteikumu iesniedz, izmantojot kādu no 100. panta 2. punktā minētajām Biroja nodrošinātajām veidlapām, tās var izmantot jebkurā no Savienības oficiālajām valodām, ar noteikumu, ka attiecībā uz teksta elementiem veidlapa tiek aizpildīta vienā no Biroja valodām.

7.   Ja saskaņā ar 5. punktu izvēlētā valoda paziņojumam par iebildumiem un pieteikumam par atcelšanu vai spēkā neesamību ir pieteikuma par preču zīmi valoda vai, aizpildot pieteikumu, norādītā otrā valoda, lietas izskatīšana notiek šajā valodā.

Ja saskaņā ar 5. punktu izvēlētā valoda paziņojumam par iebildumiem un pieteikumam par atcelšanu vai spēkā neesamību nav ne pieteikuma par preču zīmi valoda, ne arī, aizpildot pieteikumu, norādītā otrā valoda, pretējai pusei vai tai pusei, kura vēlas panākt atcelšanu vai spēkā neesamību, uz sava rēķina jāsagatavo sava pieteikuma tulkojums vai nu pieteikuma par preču zīmi valodā, ar nosacījumu, ka tā ir viena no Biroja valodām, vai arī, aizpildot pieteikumu, norādītajā otrajā valodā. Tulkojumu sagatavo viena mēneša laikā vai nu pēc iebildumu termiņa beigām vai arī pēc dienas, kad ir iesniegts pieteikums par atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu. Lietas izskatīšana tad notiek valodā, kurā pieteikums pārtulkots.

8.   Puses lietas izskatīšanas procesos sakarā ar iebildumiem, atcelšanu, spēkā neesamību vai apelāciju var vienoties, ka lietas izskatīšanas process notiek citā Savienības oficiālajā valodā.

9.   Neskarot 4. un 8. punktu un ja vien nav noteikts citādi, jebkura puse Biroja procesa rakstiskajā daļā var izmantot ikvienu no Biroja valodām. Ja izvēlētā valoda nav lietas izskatīšanā izmantotā valoda, puse šajā valodā nodrošina tulkojumu mēneša laikā no oriģinālā dokumenta iesniegšanas dienas. Ja ES preču zīmes pieteikuma iesniedzējs ir vienīgā puse lietas izskatīšanā Birojā un valoda, kas ir izmantota, lai iesniegtu ES preču zīmes pieteikumu, nav neviena no Biroja valodām, tulkojumu var iesniegt arī otrajā valodā, ko pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā ir norādījis.

10.   Izpilddirektors nosaka veidu, kādā apliecināmi tulkojumi.

11.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

to, kādā mērā apliecinošus dokumentus, kas izmantojami Biroja procesa rakstiskajā daļā, var iesniegt kādā no Savienības valodām, un vai ir jānodrošina tulkojums;

b)

prasītos Birojā iesniedzamo tulkojumu standartus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

147. pants

Publicēšana un ieraksti reģistrā

1.   Pieteikumu par ES preču zīmi, kas aprakstīts 31. panta 1. punktā, kā arī visu pārējo informāciju, kuras publicēšanu paredz šī regula vai saskaņā ar šo regulu pieņemts akts, publicē visās Savienības oficiālajās valodās.

2.   Visi ieraksti Reģistrā ir visās Savienības oficiālajās valodās.

3.   Ja rodas šaubas, autentisks ir pieteikuma par ES preču zīmi teksts tajā Biroja valodā, kurā tas iesniegts. Ja pieteikums ir iesniegts kādā Savienības oficiālajā valodā, kura nav Biroja valoda, autentisks ir teksts iesniedzēja norādītajā otrajā valodā.

148. pants

Tulkošanas pakalpojumi

Biroja darbībai nepieciešamo tulkošanu veic Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

149. pants

Pārredzamība

1.   Biroja rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (16).

2.   Valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.   Lēmumus, ko Birojs pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var apstrīdēt, vēršoties pie Eiropas ombuda vai ar prasību Eiropas Savienības Tiesā atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi LESD 228. un 263. pantā.

4.   Uz personas datu apstrādi Birojā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (17).

150. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Birojs piemēro drošības principus, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (turpmāk “ESKI”) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā izklāstīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (18) un Komisijas Lēmumā 2015/444 (19). Drošības principi cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

2. IEDAĻA

Biroja uzdevumi un sadarbība konverģences veicināšanai

151. pants

Biroja uzdevumi

1.   Birojam ir šādi uzdevumi:

a)

ar šo regulu izveidotās ES preču zīmju sistēmas pārvaldība un veicināšana;

b)

ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (20) izveidotās Eiropas Savienības dizainparaugu sistēmas pārvaldība un veicināšana;

c)

paņēmienu un rīku konverģences veicināšana preču zīmju un dizainparaugu jomā, sadarbojoties ar dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, tostarp ar Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju;

d)

uzdevumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 386/2012 (21);

e)

uzdevumi, kas tam uzticēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/28/ES (22).

2.   Veicot Birojam 1. punktā paredzētos uzdevumus, tas sadarbojas ar institūcijām, iestādēm, struktūrām, rūpnieciskā īpašuma birojiem, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.

3.   Birojs var sniegt brīvprātīgus mediācijas pakalpojumus, lai palīdzētu pusēm panākt mierizlīgumu.

152. pants

Sadarbība prakses un instrumentu konverģences veicināšanai

1.   Birojs, dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs savstarpēji sadarbojas, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju un dizainparaugu jomā.

Neskarot 3. punktu, minētā sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām darbības jomām:

a)

kopēju izskatīšanas standartu izstrāde;

b)

kopēju vai savstarpēji saistītu datubāžu un portālu izveide, ko visā Savienībā izmanto meklēšanas, informācijas iegūšanas un klasifikācijas nolūkā;

c)

pastāvīga datu un informācijas sniegšana un apmaiņa, tostarp b) apakšpunktā minēto datubāžu un portālu papildināšanai;

d)

kopēju standartu un prakses izveide, lai nodrošinātu procedūru un sistēmu savietojamību visā Savienībā un uzlabotu to konsekvenci un efektivitāti;

e)

informācijas apmaiņa par rūpnieciskā īpašuma tiesībām un procedūrām, tostarp savstarpējs atbalsts palīdzības dienestiem un informācijas centriem;

f)

tehniskās pieredzes apmaiņa un palīdzība saistībā ar a) līdz e) apakšpunktos minētajām jomām.

2.   Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, valde definē un koordinē Savienības un dalībvalstu interešu projektus saistībā ar 1. un 6. punktā minētajām jomām un aicina dalībvalstu centrālos rūpnieciskā īpašuma birojus un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju piedalīties minētajos projektos.

Projekta definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja, kas piedalās, Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja un Biroja konkrētās saistības un atbildību. Birojs apspriežas ar lietotāju pārstāvjiem, jo īpaši projektu definēšanas un to rezultātu izvērtēšanas posmos.

3.   Dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs var nepiedalīties, ierobežot vai uz laiku apturēt savu sadarbību projektos, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā.

Izmantojot pirmajā daļā paredzētās iespējas, dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs iesniedz Birojam rakstisku paziņojumu, kurā izskaidro savu lēmumu iemeslus.

4.   Kad tie uzņēmušies saistības piedalīties konkrētos projektos, dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs, neskarot 3. punktu, efektīvi piedalās projektos, kas minēti 2. punktā, lai nodrošinātu to attīstību, darbību, savietojamību un atjaunināšanu.

5.   Birojs sniedz finansiālu atbalstu 2. punktā minētajiem projektiem tādā mērā, kas nepieciešams, lai 4. punkta vajadzībām nodrošinātu dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja efektīvu līdzdalību minētajos projektos. Finansiālu atbalstu var sniegt dotāciju veidā un kā ieguldījumus natūrā. Kopējais finansējuma apjoms nepārsniedz 15 % no Biroja gada ienākumiem. Dotāciju saņēmēji ir dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs. Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro Birojam, un dotāciju procedūru principiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (23) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (24).

6.   Birojs un dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes brīvprātīgi savstarpēji sadarbojas, lai sekmētu informētības palielināšanu saistībā ar preču zīmju sistēmu un viltošanas apkarošanu. Šāda sadarbība ietver projektus, kuru mērķis jo īpaši ir īstenot noteiktos standartus un praksi, kā arī organizēt izglītības un apmācības aktivitātes. Finansiālais atbalsts minētajiem projektiem ir daļa no kopējā finansējuma, kas minēts 5. punktā. Šā panta 2. līdz 5. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. IEDAĻA

Valde

153. pants

Valdes funkcijas

1.   Neskarot Budžeta komitejas funkcijas, kā norādīts 6. iedaļā, valdei ir šādas funkcijas:

a)

pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 157. panta 4. punkta c) apakšpunktu iesniegto projektu, pieņemt Biroja gada darba programmu nākamajam gadam, ņemot vērā Komisijas atzinumu, un pieņemto gada darba programmu nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

b)

pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 157. panta 4. punkta e) apakšpunktu iesniegto projektu, ņemot vērā Komisijas atzinumu un pēc viedokļu apmaiņas starp izpilddirektoru un attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju, pieņemt Biroja daudzgadu stratēģisko programmu, tostarp Biroja stratēģiju starptautiskai sadarbībai, un pieņemto daudzgadu stratēģisko programmu nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

c)

pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 157. panta 4. punkta g) apakšpunktu iesniegto projektu, pieņemt gada ziņojumu un apstiprināto gada ziņojumu nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

d)

pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 157. panta 4. punkta h) apakšpunktu iesniegto projektu, pieņemt daudzgadu plānu personāla politikas jomā;

e)

īstenot pilnvaras, kas tai uzticētas saskaņā ar 152. panta 2. punktu;

f)

īstenot pilnvaras, kas tai uzticētas saskaņā ar 172. panta 5. punktu;

g)

pieņemt noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību Birojā;

h)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Biroja personālu īstenot pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi piešķir iecēlējinstitūcijai un ko Nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

i)

pieņemt piemērotus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

j)

sastādīt 158. panta 2. punktā paredzēto kandidātu sarakstu;

k)

balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kas minēti 210. pantā, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem konstatējumiem un ieteikumiem, nodrošināt atbilstošu turpmāku rīcību;

l)

ar to apspriežas pirms tiek pieņemtas pamatnostādnes attiecībā uz Biroja veiktām pārbaudēm, kā arī pārējos šajā regulā paredzētos gadījumos;

m)

sniegt atzinumus un lūgt informāciju izpilddirektoram un Komisijai, ja tā to uzskata par vajadzīgu.

2.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu un Nodarbināšanas kārtības 142. pantu valde pieņem lēmumu, kas balstās uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus minēto iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanai.

Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

154. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis un to attiecīgie aizstājēji.

2.   Atbilstīgi valdes reglamentam valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

155. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizvieto priekšsēdētāju, ja to kaut kas kavē izpildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņa laikā beidzas viņu dalība valdē, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī viņu amata pilnvaru termiņš.

156. pants

Sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien valde nav nolēmusi citādi.

3.   Valde kārtējās sapulces sasauc vismaz reizi gadā. Papildus to sasauc pēc priekšsēdētāja ierosinājuma vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

4.   Valde pieņem reglamentu.

5.   Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr to lēmumu pieņemšanai, ko valde ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 155. panta 1. punktu un 158. panta 2. un 4. punktu, ir nepieciešamas divas trešdaļas locekļu balsu vairākuma. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.

6.   Valde var uzaicināt novērotājus piedalīties tās sanāksmēs.

7.   Birojs nodrošina valdi ar sekretariātu.

4. IEDAĻA

Izpilddirektors

157. pants

Izpilddirektora funkcijas

1.   Biroju vada izpilddirektors. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un Budžeta komitejas pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, rīkojas neatkarīgi un nelūdz un nepieņem instrukcijas no nevienas valdības vai citas iestādes.

3.   Izpilddirektors ir Biroja juridiskais pārstāvis.

4.   Izpilddirektors veic jo īpaši šādas funkcijas, ko var deleģēt:

a)

veic visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot iekšēju administratīvu instrukciju pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu Biroja darbu;

b)

īsteno valdes pieņemtos lēmumus;

c)

sagatavo gada darba programmas projektu, kurā norāda aplēses par to, cik cilvēkresursu un finanšu resursu vajadzēs katrai darbībai, un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz to valdei;

d)

iesniedz valdei priekšlikumus saskaņā ar 152. panta 2. punktu;

e)

sagatavo daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, tostarp Biroja stratēģiju starptautiskai sadarbībai, un pēc apspriešanās ar Komisiju un viedokļu apmaiņas ar Eiropas Parlamenta attiecīgo komiteju iesniedz to valdei;

f)

īsteno gada darba programmu un daudzgadu stratēģisko programmu un ziņo valdei par to īstenošanu;

g)

sagatavo gada ziņojumu par Biroja darbībām un iesniedz to apstiprināšanai valdē;

h)

sagatavo daudzgadu plāna personāla politikas jomā projektu un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz to valdei;

i)

sagatavo rīcības plānu, balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumu un izvērtējumu secinājumiem, kā arī izmeklēšanām, ko veic OLAF, un divreiz gadā ziņo Komisijai un valdei par gūtajiem panākumiem;

j)

aizsargā Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām pretlikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi samaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

k)

sagatavo Biroja stratēģiju krāpšanas apkarošanai un iesniedz to apstiprināšanai Budžeta komitejā;

l)

lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, vajadzības gadījumā vēršas pie paplašinātās Apelācijas padomes (turpmāk – “Lielā padome”) saistībā ar juridiskiem jautājumiem, jo īpaši tad, ja Apelācijas padomes minētajos jautājumos ir izdevušas dažādus lēmumus;

m)

sastāda Biroja ienākumu un izdevumu aplēses un īsteno budžetu;

n)

īsteno pilnvaras, ko valde saskaņā ar 153. panta 1. punkta h) apakšpunktu viņam piešķīrusi attiecībā uz personālu;

o)

īsteno pilnvaras, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 31. panta 3. punktu, 34. panta 5. punktu, 35. panta 3. punktu, 94. panta 2. punktu, 97. panta 5. punktu, 98. pantu, 100. pantu, 101. pantu, 111. panta 4. punktu, 112. panta 3. punktu, 114. panta 5. punktu, 115. pantu, 116. pantu, 120. panta 4. punktu, 146. panta 10. punktu un 178. pantu, 179. panta 1. punktu un 180. panta 2. punktu, un 181. pantu, ievērojot kritērijus, kuri paredzēti šajā regulā un aktos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu.

5.   Izpilddirektoram palīdz viens vai vairāki izpilddirektora vietnieki. Ja izpilddirektors ir prombūtnē vai nav pieejams, izpilddirektora vietnieks vai viens no izpilddirektora vietniekiem aizvieto viņu saskaņā ar valdes noteikto procedūru.

158. pants

Izpilddirektora iecelšana amatā un atcelšana no amata un pilnvaru laika pagarināšana

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Biroja pagaidu darbinieku saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Padome ar vienkāršu balsu vairākumu no valdes ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Pirms iecelšanas valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu jebkurai kompetentai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Biroju pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Padomes lēmumu, kura rīkojas pēc valdes priekšlikuma.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām valde veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Biroja uzdevumus un problēmjautājumus.

4.   Padome, ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, sava amata kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Izpilddirektora vietnieku vai vietniekus ieceļ amatā vai atceļ no amata kā paredzēts 2. punktā pēc apspriešanās ar izpilddirektoru un attiecīgajā gadījumā iecelto izpilddirektoru. Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Padome pēc apspriešanās ar izpilddirektoru to var pagarināt vienu reizi, bet ne vairāk kā uz pieciem gadiem.

5. IEDAĻA

Procedūru īstenošana

159. pants

Kompetence

Lēmumu pieņemšanai saistībā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām ir kompetenti:

a)

pārbaudītāji;

b)

iebildumu nodaļas;

c)

struktūrvienība, kas atbilst par Reģistru;

d)

anulēšanas nodaļas;

e)

Apelācijas padomes;

f)

citas vienības vai personas, ko šajā sakarā iecēlis izpilddirektors.

160. pants

Pārbaudītāji

Pārbaudītājs ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanu Biroja vārdā saistībā ar pieteikumu par ES preču zīmes reģistrēšanu, ieskaitot jautājumus, kas minēti 41., 42., 76. un 85. pantu, izņemot, ciktāl ir atbildīga iebildumu nodaļa.

161. pants

Iebildumu nodaļas

1.   Iebildumu nodaļa ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iebildumiem par pieteikumu par ES preču zīmi reģistrēšanu.

2.   Iebildumu nodaļas lēmumus pieņem grupas, kurās ir trīs locekļi. Vismaz viens no locekļiem ir juridiski kvalificēts. Lēmumus saistībā ar izmaksām vai procedūru pieņem viens loceklis.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizēts, kāda veida lēmumus pieņem viens loceklis. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

162. pants

Struktūrvienība, kas atbild par Reģistru

1.   Struktūrvienība, kas atbild par Reģistru, ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Reģistra ierakstiem.

2.   Tā ir arī atbildīga par 120. panta 2. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta uzturēšanu.

3.   Šīs struktūrvienības lēmumus pieņem viens loceklis.

163. pants

Anulēšanas nodaļas

1.   Anulēšanas nodaļa ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu saistībā ar:

a)

pieteikumiem par ES preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu;

b)

ES preču zīmes nodošanas pieprasījumiem, kas paredzēti 21. pantā.

2.   Anulēšanas nodaļas lēmumus pieņem grupas, kurās ir trīs locekļi. Vismaz viens no locekļiem ir juridiski kvalificēts. Lēmumus saistībā ar izmaksām vai procedūru, kā norādīts saskaņā ar 161. panta 2. punktu pieņemtajos aktos, pieņem viens loceklis.

164. pants

Vispārēja kompetence

Šajā regulā noteiktos lēmumus, kas nav pārbaudītāja, iebildumu nodaļas, anulēšanas nodaļas vai struktūrvienības, kas atbild par Reģistru, kompetencē, pieņem jebkura amatpersona vai vienība, ko šajā nolūkā ir iecēlis izpilddirektors.

165. pants

Apelācijas padomes

1.   Apelācijas padomes ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar apelācijām par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 160. līdz 164. pantu.

2.   Apelācijas padomju lēmumus pieņem trīs locekļi, no kuriem vismaz divi ir juridiski kvalificēti. Dažos īpašos gadījumos lēmumus pieņem Lielā padome, kuru vada Apelācijas padomju prezidents, vai arī viens loceklis, kurš ir juridiski kvalificēts.

3.   Lai noteiktu īpašos gadījumus, uz kuriem attiecas Lielās padomes kompetence, ņem vērā lietas juridisko sarežģītību vai nozīmīgumu, vai arī īpašos apstākļus, kas to pamato. Lielajai padomei var nodot šādas lietas:

a)

ar Apelācijas padomju pilnvarojumu, kuras izveidotas saskaņā ar 166. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem padomju procedūras noteikumiem; vai

b)

ko tai nodod padome, kas izskata lietu.

4.   Lielā padome ir arī atbildīga par pamatotu atzinumu sniegšanu par juridiskiem jautājumiem, ko tai saskaņā ar 157. panta 4. punkta l) apakšpunktu adresējis izpilddirektors.

5.   Lai noteiktu, kādu lietu izskatīšana ir viena locekļa kompetencē, ņem vērā to, ka attiecīgais jautājums nav juridiski vai faktoloģiski sarežģīts, ka konkrētā lieta nav nozīmīga vai tajā nav citu īpašu apstākļu. Lēmumu nodot lietu vienam loceklim minētajos gadījumos pieņem padome, kas izskata lietu.

166. pants

Apelācijas padomju locekļu neatkarība

1.   Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus ieceļ uz piecu gadu termiņu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 158. pantā izpilddirektora iecelšanai. Šā termiņa laikā viņus neatceļ no amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietnu pamatu, un ja Tiesa pēc tās iestādes pieteikuma, kas viņus iecēlusi, nepieņem šādu lēmumu.

2.   Apelācijas padomju prezidenta pilnvaru termiņu pēc iepriekšēja pozitīva viņa snieguma izvērtējuma, ko veic valde, var vienu reizi pagarināt uz papildu piecu gadu laikposmu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā pilnvaru termiņa laikā.

3.   Padomju priekšsēdētāju pilnvaru termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic valde pēc apspriešanās ar apelācijas padomju prezidentu, var pagarināt uz papildu piecu gadu laikposmu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā pilnvaru termiņa laikā.

4.   Apelācijas padomju prezidentam ir šādas vadības un organizatoriskās funkcijas:

a)

vadīt Apelācijas padomju prezidiju (“Prezidijs”), kas ir atbildīgs par noteikumu noteikšanu un padomju darba organizēšanu;

b)

nodrošināt Prezidija lēmumu īstenošanu;

c)

nodot lietas padomei, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ko noteicis Prezidijs;

d)

iesniegt izpilddirektoram padomju izdevumu pieprasījumus nolūkā sagatavot izdevumu tāmes.

Apelācijas padomju prezidents vada Lielo padomi.

5.   Apelācijas padomju locekļus ieceļ valde uz piecu gadu termiņu. Viņu pilnvaru termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic valde, un pēc apspriešanās ar Apelācijas padomju prezidentu, var pagarināt uz papildu piecu gadu laikposmu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā pilnvaru termiņa laikā.

6.   Apelācijas padomju locekļus neatceļ no amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietnu pamatu un ja Tiesa šajā sakarā nepieņem lēmumu pēc tam, kad valde nodevusi tai lietu pēc Apelācijas padomju prezidenta ieteikuma, apspriedusies ar tās padomes priekšsēdētāju, kuras sastāvā ir attiecīgais loceklis.

7.   Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas padomju priekšsēdētāji un locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi.

8.   Lēmumi, ko Lielā padome pieņem par apelācijām, vai atzinumi par juridiskiem jautājumiem, kurus tai adresējis izpilddirektors, saskaņā ar 165. pantu, ir saistoši Biroja lēmējiestādēm, kas uzskaitītas 159. pantā.

9.   Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas padomju priekšsēdētāji un locekļi nav iebildumu nodaļas, struktūrvienības, kas atbild par Reģistru, vai anulēšanas nodaļas pārbaudītāji vai locekļi.

167. pants

Apelācijas padomju un Lielās padomes prezidijs

1.   Prezidijā ir Apelācijas padomju prezidents, kurš to vada, padomju priekšsēdētāji un padomju locekļi, ko uz katru kalendāro gadu no sava vidus ievēl visi padomju locekļi, izņemot Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus. Šādi ievēlēto padomju locekļu skaits ir viena ceturtā daļa no padomju locekļu skaita, izņemot Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus, vajadzības gadījumā minēto skaitu noapaļojot.

2.   Regulas 165. panta 2. punktu minēto Lielo padomi veido deviņi locekļi, tostarp Apelācijas padomju prezidents, padomju priekšsēdētāji, attiecīgā gadījumā referents, kas iecelts pirms nodošanas Lielajai padomei, un locekļi, kas rotācijas kārtībā izvēlēti no saraksta, kurā ir visu Apelācijas padomju locekļu vārdi, izņemot Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus.

168. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, lai sniegtu sīkāku informāciju par Apelācijas padomju organizāciju, tostarp Prezidija izveidi un lomu, Lielās padomes sastāvu un noteikumiem par tai iesniedzamajiem atzinuma pieprasījumiem, un nosacījumiem, atbilstīgi kuriem lēmumus pieņem viens loceklis saskaņā ar 165. panta 2. un 5. punktu.

169. pants

Izslēgšana un iebilšana

1.   Pārbaudītāji un Birojā izveidoto nodaļu vai Apelācijas padomju locekļi nevar piedalīties lietas izskatīšanas procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi iepriekš ir bijuši iesaistīti kā kādas puses pārstāvji. Divi no trijiem iebildumu nodaļas locekļiem nedrīkst būt piedalījušies pieteikuma izskatīšanā. Anulēšanas nodaļu locekļi nevar piedalīties lietas izskatīšanas procesos, ja tie ir piedalījušies galīgā lēmuma pieņemšanā attiecīgajā procesā sakarā ar reģistrāciju vai iebildumiem. Apelācijas padomju locekļi nevar piedalīties apelāciju procesos, ja tie ir piedalījušies apstrīdētā lēmuma pieņemšanā.

2.   Ja kāda 1. punktā minēta iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ kādas nodaļas vai Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka viņam nevajadzētu piedalīties kādā tiesas procesā, viņš par to informē attiecīgo nodaļu vai padomi.

3.   Visas puses var iebilst pret pārbaudītājiem un nodaļu vai Apelācijas padomes locekļiem viena 1. punktā minētā iemesla dēļ vai ja ir aizdomas par to neobjektivitāti. Iebildums nav pieņemams, ja, zinot par iemeslu iebildumam, puse ir veikusi kādu procesuālu pasākumu. Iebildumi nevar būt pamatoti uz pārbaudītāju vai locekļu valstisko piederību.

4.   Nodaļas un Apelācijas padomes lemj par veicamajiem pasākumiem 2. un 3. punktā minētajos gadījumos bez attiecīgā locekļa piedalīšanās. Šā lēmuma pieņemšanas nolūkos to locekli, kurš atturas vai pret kuru iebilst, nodaļā vai Apelācijas padomē aizvieto ar tā aizvietotāju.

170. pants

Mediācijas centrs

1.   Regulas 151. panta 3. punkta nolūkā Birojs var izveidot Mediācijas centru (“centrs”).

2.   Ikviena fiziska vai juridiska persona var izmantot centra pakalpojumus brīvprātīgi, lai, savstarpēji vienojoties, rastu mierizlīgumu strīdiem, pamatojoties uz šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 6/2002.

3.   Puses var izmantot mediāciju uz kopīga pieprasījuma pamata. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta attiecīgā maksa. Izpilddirektors nosaka iekasējamo summu saskaņā ar 178. panta 1. punktu.

4.   Tādu strīdu gadījumā, kuros ir aizsākts process iebildumu nodaļās, anulēšanas nodaļās vai Biroja Apelāciju padomēs, kopīgs pieprasījums veikt mediāciju var tikt iesniegts jebkurā laikā pēc tam, kad ir iesniegts paziņojums par iebildumiem, pieteikums par atcelšanu vai pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu, vai apelācijas paziņojums pret iebildumu nodaļas vai anulēšanas nodaļas lēmumiem.

5.   Konkrēto procesu aptur un termiņi, izņemot piemērojamās nodevas samaksas termiņu, tiek apturēti no dienas, kurā iesniegts kopīgais mediācijas pieprasījums. Termiņi turpinās no dienas, kad tiek atsākts process.

6.   Puses tiek aicinātas no 12. punktā minētā saraksta kopīgi iecelt mediatoru, kas ir apliecinājis, ka pārvalda konkrēto mediācijas valodu. Ja puses neieceļ mediatoru 20 dienu laikā pēc aicinājuma to darīt, mediāciju uzskata par neizdevušos.

7.   Puses kopā ar mediatoru mediācijas nolīgumā vienojas par sīki izstrādātu mediācijas kārtību.

8.   Mediators izbeidz mediācijas procesu vai nu tiklīdz puses panāk vienošanos par izlīgumu, viena puse paziņo, ka vēlas mediāciju izbeigt, vai mediators konstatē, ka pusēm nav izdevies panākt šādu vienošanos.

9.   Mediators informē puses, kā arī attiecīgo Biroja instanci, tiklīdz mediācijas process ir izbeigts.

10.   Mediācijas laikā veiktās diskusijas un sarunas ir konfidenciālas visām mediācijā iesaistītajām personām, jo īpaši mediatoram, pusēm un to pārstāvjiem. Visi dokumenti un informācija, kas iesniegti mediācijas laikā, tiek glabāti atsevišķi un nav daļa no dokumentiem jebkurā citā Biroja procesā.

11.   Mediācija tiek veikta vienā no Savienības oficiālajām valodām, par ko vienojas puses. Ja mediācija attiecas uz strīdiem, ko izskata Birojs, mediācija notiek Biroja procesu valodā, ja vien puses nav vienojušās citādi.

12.   Birojs izveido sarakstu ar mediatoriem, kas palīdz pusēm risināt strīdus. Mediatori ir neatkarīgi un ar atbilstīgu kvalifikāciju un pieredzi. Sarakstā var iekļaut mediatorus, kas ir nodarbināti Birojā, un tādus, kuri nav šādi nodarbināti.

13.   Mediatori ir neatkarīgi savu pienākumu veikšanā un iecelšanas brīdī deklarē jebkuru reālu vai šķietamu interešu konfliktu. Biroja lēmējiestāžu locekļi, kas uzskaitīti 159. pantā, nepiedalās mediācijā attiecībā uz lietu, kurā:

a)

tie jebkādā veidā iepriekš ir bijuši iesaistīti procesos, kas nodoti mediācijai;

b)

tiem ir jebkādas personiskas intereses minētajos procesos; vai

c)

tie iepriekš ir bijuši iesaistīti kā vienas no pusēm pārstāvji.

14.   Mediatori nepiedalās kā Biroja lēmējiestāžu locekļi, kas uzskaitīti 159. pantā, procesos, kuri atsākti pēc neveiksmīgas mediācijas.

15.   Birojs var sadarboties ar citām atzītām valsts vai starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar mediāciju.

6. IEDAĻA

Budžeta un finanšu kontrole

171. pants

Budžeta komiteja

1.   Budžeta komitejai ir funkcijas, kas tai piešķirtas ar šo iedaļu.

2.   Regulas 154. pants un 155. pants, un 156. panta 1. līdz 4. punkts un 5. punkts, ciktāl tas attiecas uz priekšsēdētāja un tā vietnieka ievēlēšanu, un 156. panta 6. un 7. punkts mutatis mutandis attiecas uz Budžeta komiteju.

3.   Budžeta komiteja pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr attiecībā uz lēmumiem, ko Budžeta komiteja ir pilnvarota pieņemt atbilstīgi 173. panta 3. punktam un 177. pantam, ir nepieciešams divu trešdaļu tās locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.

172. pants

Budžets

1.   Biroja ieņēmumu un izdevumu aplēses sagatavo katram finanšu gadam, un tās norāda Biroja budžetā, un katrs finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

3.   Neskarot citus ienākumu veidus, ienākumi ietver kopējās maksas, kas maksājamas atbilstīgi šīs regulas I pielikumam, kopējās maksas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 6/2002, kopējās maksas, kas saskaņā ar Madrides Protokolu maksājamas par starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, un citus maksājumus, ko izdara Madrides Protokola līgumslēdzējām pusēm, kopējās maksas, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 6/2002 106.c pantā minēto Ženēvas Aktu maksājamas par starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, un citus maksājumus, ko izdara Ženēvas Akta līgumslēdzējām pusēm, un, ciktāl tas vajadzīgs, subsīdiju, kas ierakstīta īpašā Savienības vispārējā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā.

4.   Katru gadu Birojs kompensē izmaksas, kas dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojam un visām citām attiecīgām iestādēm, kuras jāizvirza dalībvalstīm, ir radušās tādēļ, ka tie, īstenojot ES preču zīmju sistēmas funkcijas, veic konkrētus uzdevumus saistībā ar šādiem pakalpojumiem un procedūrām:

a)

iebildumu un spēkā neesamības procesi saistībā ar ES preču zīmēm dalībvalstu centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos un Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā;

b)

informācijas nodrošināšana par ES preču zīmju sistēmas darbību caur palīdzības dienestiem un informācijas centriem;

c)

izpilde saistībā ar ES preču zīmēm, tostarp rīcība, kas veikta saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

5.   Kopējā izmaksu kompensācija, kas noteikta 4. punktā atbilst 5 % no Biroja gada ienākumiem. Neskarot šā punkta trešo apakšpunktu, valde pēc Biroja ierosinājuma un pēc apspriešanās ar Budžeta komiteju nosaka sadalījuma principu, pamatojoties uz šādiem taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atbilstīgiem rādītājiem:

a)

katras dalībvalsts pieteikumu iesniedzēju sagatavotu ES preču zīmju pieteikumu skaits gadā;

b)

valsts preču zīmju pieteikumu skaits gadā katrā dalībvalstī;

c)

to iebildumu un pieteikumu atzīšanai par spēkā neesošu skaits gadā, ko iesnieguši ES preču zīmju īpašnieki katrā dalībvalstī;

d)

tādu prasību skaits gadā, kas celtas ES preču zīmju tiesās, ko izraudzījusies katra dalībvalsts saskaņā ar 123. pantu.

Lai pamatotu 4. punktā minētās izmaksas, dalībvalstis līdz katra gada 31. martam Birojam iesniedz statistikas datus par pagājušo gadu, kuri apliecina šā apakšpunkta pirmās daļas a) līdz d) punktā minētos rādītājus un kurus iekļauj priekšlikumā valdei.

Pamatojoties uz vienlīdzības principu, uzskata, ka izmaksas, kas radušās 4. punktā minētajām struktūrām, katrā dalībvalstī atbilst vismaz 2 % no kopējās šajā punktā paredzētās kompensācijas.

6.   Biroja pienākums kompensēt 4. punktā minētās izmaksas, kas radušās attiecīgajā gadā, tiek piemērots tikai tādā apmērā, lai minētajā gadā nerastos budžeta deficīts.

7.   Budžeta pārpalikuma gadījumā un neskarot 10. punktu, valde pēc Biroja ierosinājuma un pēc apspriešanās ar Budžeta komiteju var palielināt 5. punkta minēto procentuālo daļu līdz maksimāli 10 % no Biroja gada ienākumiem.

8.   Neskarot šā panta 4. līdz 7. un 10. punktu un 151. un 152. pantu, gadījumā, ja piecus gadus pēc kārtas ir izveidojies būtisks pārpalikums, Budžeta komiteja pēc Biroja ierosinājuma un saskaņā ar 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gada darba programmu un daudzgadu stratēģisko programmu ar divu trešdaļu balsu vairākumu lemj par pārpalikuma, kas radies no 2016. gada 23. marta, pārskaitīšanu Savienības budžetā.

9.   Birojs divreiz gadā sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par savu finansiālo stāvokli, tostarp par finanšu operācijām, kas veiktas saskaņā ar 152. panta 5. un 6. punktu un šā panta 5. un 7. punktu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija pārskata Biroja finansiālo stāvokli.

10.   Birojs paredz rezervju fondu, kas aptver darbības izmaksas viena gada garumā, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi.

173. pants

Budžeta sagatavošana

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo Biroja ieņēmumu un izdevumu aplēses nākošajam gadam un katru gadu līdz 31. martam nosūta tās Budžeta komitejai kopā ar budžeta pozīcijām.

2.   Ja budžeta aplēses paredz Savienības subsīdijas, Budžeta komiteja nekavējoties nosūta aplēses Komisijai, kura tās tālāk pārsūta par budžetu atbildīgajām Savienības iestādēm. Komisija aplēsēm var pievienot savu atzinumu kopā ar alternatīvām aplēsēm.

3.   Budžeta komiteja pieņem budžetu, kas ietver Biroja budžeta pozīcijas. Ja budžeta aplēsēs ietvertas subsīdijas no Savienības vispārējā budžeta, Biroja budžetu, ja vajadzīgs, attiecīgi pielāgo.

174. pants

Revīzija un kontrole

1.   Iekšējās revīzijas funkciju var noteikt Birojā, un tā jāizpilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlis izpilddirektors, atbild viņam par to, lai pārbaudītu Biroja budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizu darbību.

2.   Iekšējais revidents sniedz izpilddirektoram padomu par to, kā cīnīties pret risku, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un izdodot ieteikumus darbību izpildes nosacījumu uzlabošanai un pareizas finanšu vadības veicināšanai.

3.   Atbildību par iekšējās kontroles sistēmu un procedūru, kas derīgas viņa uzdevumu izpildei, izmantošanu uzņemas kredītrīkotājs.

175. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai palīdzētu apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (25), Birojs pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic OLAF, un, izmantojot veidlapu minētā nolīguma pielikumā, pieņem piemērotus noteikumus, kas attiecas uz visiem Biroja darbiniekiem.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Biroja saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (26), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Biroja finansētu dotāciju vai līgumu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Biroja sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

5.   Budžeta komiteja pieņem stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus.

176. pants

Grāmatvedības revīzija

1.   Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam izpilddirektors nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Budžeta komitejai un Revīzijas palātai pārskatu par Biroja kopējiem ienākumiem un izdevumiem iepriekšējā finanšu gadā. Revīzijas palāta to izskata saskaņā ar LESD 287. pantu.

2.   Budžeta komiteja atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par budžeta īstenošanu.

177. pants

Noteikumi attiecībā uz finansēm

Pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu un Komisiju Budžeta komiteja pieņem iekšējus noteikumus attiecībā uz finansēm, kuros nosaka jo īpaši Biroja budžeta sastādīšanas un īstenošanas procedūru. Ciktāl tas ir savienojams ar Biroja īpašo būtību, šie noteikumi pamatojas uz finanšu noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz citām iestādēm, ko izveidojusi Savienība.

178. pants

Nodevas un maksas un termiņi

1.   Izpilddirektors nosaka summu, kas tiek pieprasīta par jebkuriem pakalpojumiem, ko sniedzis Birojs, izņemot I pielikumā minētos, kā arī summu, kas tiek pieprasīta par Eiropas Savienības Preču zīmju biļetenu, Biroja “Oficiālo Vēstnesi” un jebkurām citām Biroja izdotām publikācijām. Maksu summas izsaka euro un publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”. Katras maksas apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai segtu Birojam radušās izmaksas, sniedzot konkrēto pakalpojumu.

2.   Nodevas un maksas, attiecībā uz kurām termiņš šajā regulā nav noteikts, maksā datumā, kad saņemts pieprasījums sniegt pakalpojumu, par kuru jāmaksā nodeva vai maksa.

Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt, kurš no pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nav atkarīgs no attiecīgās nodevas vai maksas iepriekšēja maksājuma.

179. pants

Nodevu un maksu samaksa

1.   Nodevas un maksas, kas maksājamas Birojam, maksā, iemaksājot tās Birojam piederošā bankas kontā vai pārskaitot tās uz šo kontu.

Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt, kādas konkrētas maksājumu metodes, kas nav paredzētas punkta pirmajā daļā, var izmantot, jo īpaši maksājumus ar noguldījumiem Biroja norēķinu kontos.

Saskaņā ar punkta otro daļu pieņemtos lēmumus publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.

Visi maksājumi, tostarp tie, ko veic, izmantojot jebkuru citu maksājuma metodi, kas noteikta saskaņā ar punkta otro daļu, tiek veikti euro.

2.   Veicot visus maksājumus, norāda tās personas vārdu, kas veic attiecīgo maksājumu, un ietver vajadzīgo informāciju, lai Birojs nekavējoties varētu noteikt maksājuma mērķi. Jo īpaši norāda šādu informāciju:

a)

ja maksā pieteikuma nodevu – maksājuma mērķis, proti, “pieteikuma nodeva”;

b)

ja maksā iebildumu nodevu – pieteikuma lietas numurs un tās ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēja vārds/uzvārds, pret kuru ir iesniegts iebildums, un maksājuma mērķis, proti, “iebildumu nodeva”;

c)

ja maksā atcelšanas nodevu un nodevu par spēkā neesamības paziņošanu – reģistrācijas numurs un tās ES preču zīmes īpašnieka vārds/uzvārds, pret kuru pieteikums ir vērsts, un maksājuma mērķis, proti, “atcelšanas nodeva” vai “nodeva par spēkā neesamības paziņošanu”.

3.   Ja 2. punktā minētā maksājuma mērķi nevar uzreiz noteikt, Birojs pieprasa personai, kas veic maksājumu, rakstiski paziņot par šo mērķi Biroja noteiktajā laikposmā. Ja minētā persona laikus neizpilda šo prasību, uzskata, ka maksājums nav veikts. Samaksāto summu atmaksā.

180. pants

Datums, ko uzskata par maksājuma datumu

1.   Regulas 179. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos par datumu, kad veikts maksājums Birojam, uzskata datumu, kurā maksājuma vai pārskaitījuma summa ir faktiski ieskaitīta Birojam piederošā bankas kontā.

2.   Ja var izmantot 179. panta 1. punkta otrajā daļā minētās maksājumu metodes, izpilddirektors nosaka datumu, kas uzskatāms par tādu, kurā šādi maksājumi Birojam ir veikti.

3.   Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu nodevas maksājumu neuzskata par veiktu līdz laikam, kad beidzies tās samaksas termiņš, šo termiņu uzskata par ievērotu, ja Birojam ir sniegti pierādījumi par to, ka personas, kas veikušas maksājumu dalībvalstī, laikposmā, kurā maksājumu vajadzēja veikt, ir laikus devušas rīkojumu banku iestādei pārskaitīt maksājuma summu un samaksājušas papildu maksu 10 % apmērā no attiecīgās nodevas vai maksas, bet nepārsniedzot EUR 200. Papildu maksa nemaksā, ja attiecīgais rīkojums banku iestādei ir dots ne vēlāk kā 10 dienas pirms maksājuma termiņa beigām.

4.   Birojs var pieprasīt personai, kas ir veikusi maksājumu, sniegt pierādījumu par datumu, kurā tika dots 3. punktā minētais rīkojums banku iestādei, un vajadzības gadījumā samaksāt attiecīgo papildu maksu Biroja noteiktajā termiņā. Ja persona neizpilda minēto prasību vai ja pierādījumi ir nepietiekami, vai ja pieprasītā papildu maksa nav samaksāta noteiktajā termiņā, uzskata, ka maksājuma termiņš nav ievērots.

181. pants

Nepietiekami maksājumi un nenozīmīgu summu atmaksa

1.   Principā maksājuma termiņu uzskata par ievērotu tikai tad, ja noteiktajā laikā ir samaksāta pilna nodevas summa. Ja nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, summu, kas ir samaksāta, atmaksā pēc maksājuma termiņa beigām.

2.   Tomēr Birojs, cik tas ir iespējams līdz termiņa beigām atlikušajā laikā, var dot personai, kas veic maksājumu, iespēju samaksāt trūkstošo summu vai, ja to uzskata par pamatotu, neņemt vērā trūkstošas nelielas summas, neskarot personas, kas veic maksājumu, tiesības.

3.   Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var neizvirzīt prasību par jebkuras maksājamās summas piespiedu piedziņu, ja atlīdzināmā summa ir minimāla, vai šāda piedziņa ir pārāk neskaidra.

4.   Ja nodevas vai maksas summa ir pārmaksāta, pārmaksāto summu neatmaksā, ja šī pārmaksātā summa ir nenozīmīga un ja attiecīgā puse nav skaidri pieprasījusi atmaksu.

Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt mazāko summu, zem kuras pārmaksātā nodevas vai maksas summa nav atlīdzināma.

Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā punkta otro daļu, publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.

XIII NODAĻA

PREČU ZĪMJU STARPTAUTISKĀ REĢISTRĀCIJA

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

182. pants

Noteikumu piemērošana

Ja šajā nodaļā nav noteikt citādi, šo regulu un saskaņā ar šo regulu pieņemtos aktus, piemēro starptautiskas reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Madrides Protokolu (“starptautiski pieteikumi”), pamatojot ar pieteikumu par ES preču zīmi vai pamatojot ar ES preču zīmi, kā arī tās piemēro preču zīmju reģistrēšanai starptautiskajā reģistrā, ko kārto Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs (“starptautiskas reģistrācijas” un “Starptautiskais birojs”) un ko attiecina uz Savienību.

2. IEDAĻA

Starptautiska reģistrācija, kas veikta, pamatojot ar pieteikumu par ES preču zīmi un pamatojot ar ES preču zīmēm

183. pants

Starptautiska pieteikuma iesniegšana

1.   Birojam iesniedz starptautiskus pieteikumus, ko iesniedz, ievērojot Madrides Protokola 3. pantu, pamatojot ar pieteikumu par ES preču zīmi vai pamatojot ar ES preču zīmi.

2.   Ja starptautisku pieteikumu iesniedz, pirms preču zīme, uz kuru paredzēts pamatot starptautisko reģistrāciju, ir reģistrēta kā ES preču zīme, starptautiskās reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs norāda, vai starptautiskā reģistrācija jāpamato ar pieteikumu par ES preču zīmi vai reģistrāciju. Ja starptautiskā reģistrācija jāpamato uz ES preču zīmi, kad tā reģistrēta, tad starptautisko pieteikumu uzskata kā saņemtu Birojā ES preču zīmes reģistrācijas dienā.

184. pants

Starptautiskā pieteikuma veidlapa un saturs

1.   Starptautisko pieteikumu iesniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām, izmantojot veidlapu, ko izsniedz Birojs. Birojs informē personu, kas iesniegusi starptautisko pieteikumu, par datumu, kurā Birojs ir saņēmis starptautiskajā pieteikumā ietvertos dokumentus. Ja vien pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot starptautisko pieteikumu, šajā veidlapā nenosaka citādi, Birojs sarakstās ar pieteikuma iesniedzēju valodā, kādā iesniegta standarta veidlapa.

2.   Ja starptautiskais pieteikums iesniegts valodā, kas nav viena no valodām, kuras pieļautas saskaņā ar Madrides Protokolu, pieteikuma iesniedzējs norāda vienu no minētajām valodām kā otro valodu. Birojs iesniedz starptautisko pieteikumu Starptautiskajam birojam šajā valodā.

3.   Ja starptautiskais pieteikums ir iesniegts valodā, kas nav viena no valodām, kurās saskaņā ar Madrides Protokolu ir atļauts iesniegt starptautisko pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs var nodrošināt preču vai pakalpojumu saraksta un jebkuru citu starptautiskajā pieteikumā iekļautu teksta elementu tulkojumu valodā, kurā starptautiskais pieteikums ir iesniedzams Starptautiskajam birojam, ievērojot 2. punktu. Ja pieteikumam šāds tulkojums nav pievienots, pieteikuma iesniedzējs pilnvaro Biroju iekļaut minēto tulkojumu starptautiskajā pieteikumā. Ja, reģistrējot ES preču zīmes pieteikumu, kas ir pamatā starptautiskajam pieteikumam, tulkojums vēl nav sagatavots, Birojs nekavējoties nodrošina tulkojumu.

4.   Lai iesniegtu starptautisku pieteikumu, ir jāsamaksā nodeva Birojam. Ja starptautiskā reģistrācija tiks balstīta uz ES preču zīmi, kad tā būs reģistrēta, tad nodevas samaksas termiņš ir ES preču zīmes reģistrācijas diena. Pieteikumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nepieciešamā nodeva. Ja nodeva nav samaksāta, Birojs par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Ja dokumenti tiek aizpildīti elektroniski, Birojs var pilnvarot Starptautisko biroju iekasēt nodevu tā vārdā.

5.   Ja, izvērtējot starptautisko pieteikumu, atklājas kāds no turpmāk minētajiem trūkumiem, Birojs aicina pieteikuma iesniedzēju noteiktā laikposmā novērst minētos trūkumus:

a)

starptautiskais pieteikums nav iesniegts, izmantojot 1. punktā minēto veidlapu, un neietver visas minētajā veidlapā prasītās norādes un informāciju;

b)

starptautiskajā pieteikumā ietvertais preču un pakalpojumu saraksts nav iekļauts pamata ES preču zīmes pieteikuma vai pamata ES preču zīmes preču un pakalpojumu sarakstā;

c)

preču zīme, par ko iesniedz starptautisko pieteikumu, nav identiska preču zīmei, kāda tā norādīta pamata ES preču zīmes pieteikumā vai pamata ES preču zīmē;

d)

nekāda starptautiskajā pieteikumā ietvertā norāde uz preču zīmi, kas nav atsaukums vai prasība par krāsu, neparādās arī pamata ES preču zīmes pieteikumā vai pamata ES preču zīmē;

e)

ja starptautiskajā pieteikumā tiek apgalvots, ka krāsa ir konkrētās preču zīmes raksturīga iezīme, taču pamata ES preču zīmes pieteikumā vai pamata ES preču zīmē nav tā pati krāsa vai krāsas; vai

f)

saskaņā ar starptautiskajā veidlapā minētajām norādēm pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs Birojam iesniegt starptautisku pieteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktu.

6.   Ja pieteikuma iesniedzējs nav ļāvis Birojam iekļaut 3. punktā paredzēto tulkojumu vai ja citādi nav skaidrs, kurš preču un pakalpojumu saraksts ir pamatā starptautiskajam pieteikumam, Birojs aicina pieteikuma iesniedzēju sniegt vajadzīgās norādes Biroja noteiktā laikposmā.

7.   Ja 5. punktā minētos trūkumus nenovērš vai 6. punktā minētās vajadzīgās norādes nesniedz Biroja noteiktajā laikposmā, Birojs atsakās minēto starptautisko pieteikumu pārsūtīt Starptautiskajam birojam.

8.   Birojs starptautisko pieteikumu kopā ar Madrides Protokola 3. panta 1. punktā paredzēto apstiprinājumu pārsūta Starptautiskajam birojam, tiklīdz starptautiskais pieteikums atbilst šajā pantā, saskaņā ar šā panta 9. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā un šīs regulas 183. pantā paredzētajiem noteikumiem.

9.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizēts, kāda konkrēta veidlapa, tostarp tās elementi, jāizmanto, aizpildot starptautisku pieteikumu saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

185. pants

Ieraksti dokumentos un reģistrā

1.   Uz ES preču zīmes pieteikuma pamatotas starptautiskas reģistrācijas datumu un numuru ieraksta minētā pieteikuma dokumentos. Ja pieteikuma rezultātā izveido ES preču zīmi, reģistrā ieraksta starptautiskās reģistrācijas datumu un numuru.

2.   Uz ES preču zīmi pamatotas starptautiskas reģistrācijas datumu un numuru ieraksta reģistrā.

186. pants

Paziņojums par pamata pieteikuma vai reģistrācijas spēkā neesamību

1.   Piecu gadu laikā pēc starptautiskās reģistrācijas datuma Birojs informē Starptautisko biroju par jebkuriem faktiem un lēmumiem, kas ietekmē tā ES preču zīmes pieteikuma vai ES preču zīmes reģistrācijas derīgumu, uz ko pamatojās starptautiskā reģistrācija.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizēti individuāli fakti un lēmumi, uz ko attiecas paziņošanas pienākums saskaņā ar Madrides Protokola 6. panta 3. punktu, kā arī atbilstošais brīdis šādu paziņojumu sniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

187. pants

Pieprasījums attiecināt uz plašāku teritoriju pēc starptautiskās reģistrācijas

1.   Pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas iesniegts pēc starptautiskās reģistrācijas saskaņā ar Madrides Protokola 3.b panta 2. punktu, var iesniegt ar Biroja starpniecību. Pieprasījumu iesniedz valodā, kurā tika iesniegts starptautiskais pieteikums, ievērojot šīs regulas 184. pantu. Tajā iekļauj norādes, lai pamatotu tiesības uz attiecinājumu saskaņā ar Madrides Protokola 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktu un 3.b panta 2. punktu. Birojs informē pieteikuma iesniedzēju, kas pieprasa teritoriālu paplašināšanu, par dienu, kurā tas saņēmis pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi, kas attiecas uz pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju saskaņā ar šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Ja pieprasījums attiecināt uz plašāku teritoriju pēc starptautiskās reģistrācijas neatbilst 1. punktā un saskaņā ar 2. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā minētajām prasībām, Birojs aicina pieteikuma iesniedzēju novērst atklātos trūkumus Biroja noteiktajā laikposmā. Ja trūkumi Biroja noteiktajā laikposmā nav novērsti, Birojs atsakās pieprasījumu, pārsūtīt Starptautiskajam birojam. Birojs neatsakās pārsūtīt pieprasījumu Starptautiskajam birojam pirms pieteikuma iesniedzējam nav bijusi iespēja koriģēt jebkādu pieteikumā atklātu trūkumu.

4.   Birojs pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas iesniegts pēc starptautiskās reģistrācijas, pārsūta Starptautiskajam birojam, tiklīdz ir ievērotas 3. punktā minētās prasības.

188. pants

Starptautiskās nodevas

Visas nodevas, kas maksājamas Starptautiskajam birojam saskaņā ar Madrides Protokolu, samaksā tieši Starptautiskajam birojam.

3. IEDAĻA

Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Savienību

189. pants

Uz Savienību attiecinātas starptautiskas reģistrācijas sekas

1.   Starptautiskai reģistrācijai, ko attiecina uz Savienību, no dienas, kad tā reģistrēta, ievērojot Madrides Protokola 3. panta 4. punktu, vai no dienas, kad tā pēc tam attiecināta uz Savienību, ievērojot Madrides Protokola 3.b panta 2. punktu, ir tādas pašas sekas kā pieteikumam par ES preču zīmi.

2.   Ja nav paziņots par aizsardzības atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu vai arī ja šāds atteikums atsaukts, tad starptautiskai preču zīmes reģistrācijai, ko attiecina uz Savienību, ir no 1. punktā minētās dienas tādas pašas sekas kā tam, ka preču zīme reģistrēta kā ES preču zīme.

3.   Lai piemērotu šīs regulas 11. pantu, ES preču zīmes pieteikuma publicēšanu aizstāj ar to ziņu publicēšanu, kas iekļautas starptautiskā reģistrācijā, ko attiecina uz Savienību, kas paredzētas 190. panta 1. punktā, un ES preču zīmes reģistrācijas publicēšanu aizstāj ar 190. panta 2. punktā minēto ziņu publicēšanu.

190. pants

Publicēšana

1.   Ievērojot Madrides Protokola 3. panta 4. punktu, Birojs publicē reģistrācijas datumu preču zīmei, ko attiecina uz Savienību, vai arī datumu, kad pēc tam notikusi attiecināšana uz Savienību, ievērojot Madrides Protokola 3.b panta 2. punktu, valodu, kādā iesniegts starptautiskais pieteikums un pieteikuma iesniedzēja norādīto otro valodu, starptautiskās reģistrācijas numuru un šādas reģistrācijas publicēšanas datumu Starptautiskā biroja izdotajā biļetenā, preču zīmes atveidojumu, kā arī preču vai pakalpojumu klašu skaitu, attiecībā uz kurām tiek pieteikta aizsardzība.

2.   Ja starptautiskai reģistrācijai, ko attiecina uz Savienību, nav paziņots par aizsardzības atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu vai arī ja šāds atteikums atsaukts, Birojs publicē šo faktu līdz ar starptautiskās reģistrācijas numuru un attiecīgā gadījumā datumu, kurā par šo reģistrāciju bijusi publikācija Starptautiskā biroja izdotajā biļetenā.

191. pants

Senioritāte, ko prasa starptautiskā pieteikumā

1.   Tādas starptautiskās reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, kuru attiecina uz Savienību, var starptautiskajā pieteikumā prasīt senioritāti agrākai preču zīmei, kas reģistrēta dalībvalstī, tostarp preču zīmei, kura reģistrēta Beniluksa valstīs, vai kas reģistrēta saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kā noteikts 39. pantā.

2.   Dokumentus, ar kuriem pamato senioritātes prasījumu, kā norādīts saskaņā ar 39. panta 6. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā, iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad Starptautiskais birojs paziņo Birojam par starptautisko reģistrāciju. Šajā ziņā piemēro 39. panta 7. punktu.

3.   Ja starptautiskas reģistrācijas īpašniekam ir jābūt pārstāvētam Birojā saskaņā ar 119. panta 2. punktu, paziņojumā, kas norādīts šā panta 2. punktā, ietver norādi par pārstāvja iecelšanu 120. panta 1. punkta nozīmē.

4.   Ja Birojs konstatē, ka senioritātes prasījums saskaņā ar šā panta 1. punktu neatbilst 39. pantam vai neatbilst citām šajā pantā paredzētajām prasībām, tas aicina pieteikuma iesniedzēju novērst trūkumus. Ja pirmajā teikumā minētās prasības nav izpildītas Biroja noteiktajā laikposmā, senioritātes tiesības attiecībā uz minēto starptautisko reģistrāciju ir zaudētas. Ja trūkumi attiecas tikai uz dažām precēm un pakalpojumiem, senioritātes tiesības zaudē tikai attiecībā uz minētajām precēm un pakalpojumiem.

5.   Birojs informē Starptautisko biroju par visiem senioritātes tiesību zaudējumiem saskaņā ar 4. punktu. Tas informē Starptautisko biroju arī par visiem senioritātes pieprasījumu atsaukumiem vai ierobežojumiem.

6.   Piemēro 39. panta 5. punktu, ja vien nav paziņots, ka senioritātes tiesības ir zaudētas saskaņā ar šā panta 4. punktu.

192. pants

Senioritātes prasīšana Birojam

1.   Tādas starptautiskās reģistrācijas īpašnieks, kuru attiecina uz Savienību, var no dienas, kad publicēts par šādas reģistrācijas sekām, ievērojot 190. panta 2. punktu, pieprasīt Birojam senioritāti agrākai preču zīmei, kas reģistrēta dalībvalstī, tostarp preču zīmei, kura reģistrēta Beniluksa valstīs, vai kas reģistrēta saskaņā ar starptautisku vienošanos un kura ir spēkā dalībvalstī, kā paredzēts 40. pantā.

2.   Ja senioritāte tiek prasīta pirms 1. punktā minētā datuma, uzskata, ka Birojs senioritātes pieprasījumu ir saņēmis šajā minētajā datumā.

3.   Senioritātes prasījums saskaņā ar šā panta 1. punktu atbilst 40. pantā minētajām prasībām un satur informāciju, kas nepieciešama, lai varētu pārbaudīt tā atbilstību minētajām prasībām.

4.   Ja nav izpildītas 3. punktā minētās un ievērojot 6. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā noteiktās prasības, kas reglamentē senioritātes prasīšanu, Birojs aicina starptautiskās reģistrācijas īpašnieku novērst trūkumus. Ja trūkumus nenovērš Biroja noteiktajā laikposmā, Birojs pieprasījumu noraida.

5.   Ja Birojs senioritātes prasījumu ir apstiprinājis vai ja Birojs to ir atsaucis vai anulējis, tas attiecīgi informē Starptautisko biroju.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama senioritātes prasījumā saskaņā ar šā panta 1. punktu un norāda sīki izstrādātu informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar šā panta 5. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

193. pants

Preču un pakalpojumu attiecināšana un pārbaude attiecībā uz atteikuma absolūto pamatu

1.   Starptautiskām reģistrācijām, ko attiecina uz Savienību, piemēro pārbaudi par to atbilstību 33. panta 2., 3. un 4. punktam un par atteikuma absolūto pamatu tādā pašā veidā, kā to piemēro pieteikumiem uz ES preču zīmēm.

2.   Ja ir konstatēts, ka starptautiskā reģistrācija, kas attiecināta uz Savienību, nav tiesīga saņemt aizsardzību saskaņā ar šīs regulas 33. panta 4. punktu vai 42. panta 1. punktu attiecībā uz visām vai jebkuru daļu no tām precēm vai pakalpojumiem, ko reģistrējis Starptautiskais birojs, Birojs izsniedz Starptautiskajam birojam ex officio paziņojumu par pagaidu atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu.

3.   Ja starptautiskās reģistrācijas īpašniekam ir jābūt pārstāvētam Birojā saskaņā ar regulas 119. panta 2. punktu, paziņojumā, kas minēts šā panta 2. punktā, iekļauj aicinājumu iecelt pārstāvi regulas 120. panta 1. punkta nozīmē.

4.   Paziņojumā par pagaidu atteikumu norāda iemeslus, kas ir atteikuma pamatā, un nosaka termiņu, līdz kuram starptautiskās reģistrācijas īpašnieks var iesniegt savus komentārus, un vajadzības gadījumā ieceļ pārstāvi. Minētais laikposms sākas dienā, kurā Birojs sniedz pagaidu atteikumu.

5.   Ja Birojs konstatē, ka starptautiskais pieteikums, ko attiecina uz Savienību, neietver norādi uz otru valodu saskaņā ar šīs regulas 206. pantu, Birojs Starptautiskajam birojam izsniedz ex officio paziņojumu par pagaidu atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu.

6.   Ja starptautiskās reģistrācijas īpašnieks noteiktajā laikposmā nevar novērst aizsardzības atteikuma iemeslu vai attiecīgā gadījumā iecelt pārstāvi vai norādīt otru valodu, Birojs atsaka aizsardzību attiecībā uz visām vai daļu no tām precēm vai pakalpojumiem, par ko veic starptautisko reģistrāciju. Aizsardzības atteikums aizstāj ES preču zīmes pieteikuma atteikumu. Par lēmumu var iesniegt apelāciju saskaņā ar 66. līdz 72. pantu.

7.   Ja līdz 196. panta 2. punktā paredzētā iebildumu iesniegšanas laikposma sākumam Birojs nav izsniedzis ex officio paziņojumu par pagaidu atteikumu saskaņā ar šā panta 2. punktu, tas Starptautiskajam birojam nosūta paziņojumu par aizsardzības piešķiršanu, norādot, ka atteikuma pamata izvērtēšana saskaņā ar 42. pantu ir pabeigta, bet par starptautisko reģistrāciju vēl var iesniegt iebildumus vai trešo personu komentārus. Šāds pagaidu paziņojums neskar Biroja tiesības atsākt absolūto pamatu pārbaudi pēc savas iniciatīvas jebkurā laikā, pirms izdots galīgais paziņojums par aizsardzības piešķiršanu.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kurā ir noteikta informācija, kas ietverama ex officio paziņojumā par aizsardzības pagaidu atteikumu, kas jānosūta Starptautiskajam birojam, un gala paziņojumos, kas jānosūta Starptautiskajam birojam par galīgo aizsardzības piešķiršanu vai atteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

194. pants

Kolektīvās preču zīmes un sertifikācijas zīmes

1.   Ja starptautiskā reģistrācija pamatojas uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju attiecībā uz kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, ar starptautisku reģistrāciju, kas attiecināta uz Savienību, rīkojas tāpat kā ar attiecīgi ES kolektīvo preču zīmi vai ES sertifikācijas zīmi.

2.   Starptautiskās reģistrācijas īpašnieks tieši Birojam iesniedz noteikumus, kas reglamentē zīmes lietošanu, kā paredzēts 75. pantā un 84. pantā, divu mēnešu laikā no dienas, kurā Starptautiskais birojs paziņo Birojam par starptautisko reģistrāciju.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, kuros nosaka precīzu procedūru attiecībā uz starptautiskām reģistrācijām, kas balstās uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju attiecībā uz kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi.

195. pants

Meklēšana

1.   Kad Birojs saņēmis paziņojumu par starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, tas sagatavo Savienības ziņojumu par meklēšanu, kā paredzēts 43. panta 1. punktā ar noteikumu, ka meklēšanas ziņojuma pieprasījums saskaņā ar 43. panta 1. punktu tiek iesniegts Birojam viena mēneša laikā pēc paziņošanas dienas.

2.   Tiklīdz Birojs saņēmis paziņojumu par starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, Birojs pārsūta tā kopiju centrālajam rūpnieciskā īpašuma birojam katrā dalībvalstī, kas informējusi Biroju par lēmumu veikt meklēšanu savā preču zīmju reģistrā, kā noteikts 43. panta 2. punktā ar noteikumu, ka meklēšanas rezultātu ziņojuma pieprasījums saskaņā ar 43. panta 2. punktu tiek iesniegts Birojam viena mēneša laikā pēc paziņojuma dienas, un meklēšanas nodeva tiek samaksāta tajā pašā laikposmā.

3.   43. panta 3. līdz 6. punktu piemēro pēc analoģijas.

4.   Birojs informē jaunāku ES preču zīmju vai ES preču zīmju pieteikumu īpašniekus, kas minēti Savienības ziņojumā par meklēšanu, par 190. panta 1. punktā paredzēto starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Savienību, publicēšanu. Minētais tiek piemērots neatkarīgi no tā, vai starptautiskās reģistrācijas īpašnieks ir pieprasījis ES rezultātu ziņojumu vai ne, ja vien agrākās reģistrācijas vai pieteikuma īpašnieks nav informējis, ka nevēlas saņemt šādu paziņojumu.

196. pants

Iebildumi

1.   Starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, pakļauj iebildumiem tādā pašā veidā kā publicētus ES preču zīmju pieteikumus.

2.   Paziņojumu par iebildumiem iesniedz trīs mēnešu laikposmā, kas sākas vienu mēnesi pēc publicēšanas dienas saskaņā ar 190. panta 1. punktu. Iebildumus neuzskata par pienācīgi iesniegtiem, pirms nav samaksāta nodeva par iebildumu iesniegšanu.

3.   Aizsardzības atteikums aizstāj ES preču zīmes pieteikuma atteikumu.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 208. pantu, kuros ir precizēta procedūra iebildumu iesniegšanai un pārbaudei, tostarp nepieciešamajiem paziņojumiem, kas jāsniedz Starptautiskajam birojam.

197. pants

ES preču zīmes aizstāšana ar starptautisku reģistrāciju

Birojs pēc pieprasījuma ieraksta reģistrā paziņojumu, ka ES preču zīmi uzskata par aizstātu ar starptautisku reģistrāciju saskaņā ar Madrides Protokola 4.a pantu.

198. pants

Starptautiskas reģistrācijas seku atzīšana par spēkā neesošām

1.   Tādas starptautiskas reģistrācijas sekas, kuru attiecina uz Savienību, var atzīt par spēkā neesošām.

2.   Pieteikums attiecībā uz Savienību attiecinātas starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām aizstāj pieteikumu par atsaukšanas deklarāciju, kā noteikts 58. pantā, vai pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu, kā noteikts 59. pantā vai 60. pantā.

3.   Ja saskaņā ar šīs regulas 64. pantu vai 128. pantu, un šo pantu tādas starptautiskās reģistrācijas sekas, kuru attiecina uz Savienību, tiek atzītas par spēkā neesošām ar galīgu lēmumu, Birojs par to paziņo Starptautiskajam birojam saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 6. punktu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama paziņojumā, kas jāsniedz Starptautiskajam birojam saskaņā ar šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

199. pants

Nodošanas reģistrācijas tiesiskās sekas

Starptautiskās reģistrācijas īpašumtiesību maiņas ierakstam starptautiskajā reģistrā ir tādas pašas sekas kā nodošanas ierakstam Reģistrā saskaņā ar 20. pantu.

200. pants

Licenču un citu tiesību reģistrācijas tiesiskās sekas

Starptautiskajā reģistrā veiktam ierakstam par licenci vai par īpašnieka atsavināšanas tiesību ierobežošanu attiecībā uz starptautisko reģistrāciju ir tādas pašas sekas kā tiesību in rem, izpildes panākšanai, maksātnespējas procesa vai licences ierakstam Reģistrā saskaņā ar attiecīgi 22., 23., 24. un 25. pantu.

201. pants

Pieprasījumu reģistrēt nodošanu, licenču vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojumus pārbaude

Birojs Starptautiskajam birojam pārsūta tam iesniegtos pieprasījumus reģistrēt īpašumtiesību maiņu, licenci vai īpašnieka atsavināšanas tiesību ierobežojumu, licences grozījumu vai anulēšanu vai īpašnieka atsavināšanas tiesību ierobežojumu atcelšanu, ja šiem pieprasījumiem ir pievienots pienācīgs pierādījums par nodošanu, licenci vai atsavināšanas tiesību ierobežojumu vai pierādījums, ka licence vairs nepastāv vai ir grozīta vai ka atsavināšanas tiesību ierobežojums ir atcelts.

202. pants

Savienības attiecinājuma, kas iegūts ar starptautisku reģistrāciju, pārveidošana par valsts preču zīmes pieteikumu vai attiecinājumu uz dalībvalstīm

1.   Ja attiecinājumam uz Savienību, kas izveidots ar starptautisku reģistrāciju, atteikta aizsardzība vai izbeidzas tā sekas, starptautiskās reģistrācijas īpašnieks var pieprasīt Savienības attiecinājuma pārveidošanu:

a)

par valsts preču zīmes pieteikumu, ievērojot 139., 140. un 141. pantu vai

b)

par attiecinājumu uz dalībvalsti, kas ir Madrides Protokola puse, ar noteikumu, ka dienā, kad pieprasīta pārvēršana, bija iespējams attiecināt preču zīmi tieši uz šo dalībvalsti atbilstīgi Madrides Protokolam. Piemēro šīs regulas 139., 140. un 141. pantu.

2.   Tādu valsts preču zīmes pieteikumu vai attiecinājumu uz dalībvalsti, kas ir Madrides Protokola puse, kurš iegūts, pārvēršot ar starptautisku reģistrāciju iegūtu attiecinājumu uz Savienību, attiecībā uz attiecīgo dalībvalsti datē ar starptautiskās reģistrācijas datumu, ievērojot Madrides Protokola 3. panta 4. punktu, vai ar datumu, kad veikta paplašināšana attiecībā uz Savienību, ievērojot Madrides Protokola 3.b panta 2. punktu, ja paplašināšana veikta pēc starptautiskās reģistrācijas, vai ar minētās reģistrācijas prioritātes datumu un attiecīgā gadījumā ar datumu, kad minētā valsts ir prasījusi preču zīmes senioritāti atbilstīgi šīs regulas 191. pantam.

3.   Pārveidošanas pieprasījumu publicē.

4.   Pieprasījumā pārvērst starptautisko reģistrāciju, kuru attiecina uz Savienību, par valsts preču zīmes pieteikumu ietver 140. panta 1. punktā minēto informāciju un norādes.

5.   Ja pārvēršana tiek pieprasīta saskaņā ar šo pantu un šīs regulas 139. panta 5. punktu pēc neveiksmīga mēģinājuma atjaunot starptautisko reģistrāciju, šā panta 4. punktā minētajā pieprasījumā iekļauj norādi par to un datumu, kurā aizsardzība beidzās. Trīs mēnešu laikposms, kas paredzēts šīs regulas 139. panta 5. punktā, sākas nākamajā dienā pēc pēdējās dienas, kad vēl var veikt atjaunošanu saskaņā ar Madrides Protokola 7. panta 4. punktu.

6.   Šā panta šā panta 4. punktā minētajam pārvēršanas pieprasījumam mutatis mutandis piemēro 140. panta 3. punktu un 5. punktu.

7.   Pieprasījumā pārvērst starptautisko reģistrāciju, kuru attiecina uz Savienību, par attiecinājumu uz dalībvalsti, kas ir Madrides Protokola puse, ietver 4. un 5. punktā minētās norādes un elementus.

8.   Šā panta 7. punktā minētajam pārvēršanas pieprasījumam mutatis mutandis piemēro 140. panta 3. punktu. Birojs pārvēršanas pieprasījumu noraida arī tad, ja nosacījumi attiecināšanai uz dalībvalsti, kas ir Madrides Protokola vai Madrides Nolīguma puse, nav ievēroti ne dienā, kad notiek attiecinājums uz Savienību, ne arī dienā, kad Birojs saņēmis pārvēršanas pieteikumu vai to uzskata par saņemtu saskaņā ar 140. panta 1. punkta pēdējo teikumu.

9.   Ja 7. punktā minētais pārvēršanas pieprasījums atbilst šīs regulas prasībām un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem, Birojs minēto pieprasījumu bez kavēšanās nosūta Starptautiskajam birojam. Birojs informē starptautiskās reģistrācijas īpašnieku par nosūtīšanas dienu.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama 4. un 7. punktā minētajos pārvēršanas pieprasījumos;

b)

sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama pārvēršanas pieprasījumu publikācijā saskaņā ar 3. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

203. pants

Preču zīmes izmantošana saskaņā ar starptautisku reģistrāciju

Lai piemērotu 18. panta 1. punktu, 47. panta 2. punktu, 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 64. panta 2. punktu, publicēšanas datums, ievērojot 190. panta 2. punktu, aizstāj reģistrācijas datumu nolūkā noteikt dienu, no kuras preču zīmi, kas ir starptautiskas reģistrācijas priekšmets, ko attiecina uz Savienību, faktiski izmanto Savienībā.

204. pants

Pārveidošana

1.   Ievērojot 2. punktu, noteikumus, ko piemēro ES preču zīmju pieteikumiem, pēc analoģijas piemēro pieteikumiem par starptautiskas reģistrācijas pārveidošanu par ES preču zīmes pieteikumu, ievērojot Madrides Protokola 9.d pantu.

2.   Nepiemēro 42. līdz 47. pantu, ja pārveidošanas pieteikums saistīts ar starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, par kuru ziņas publicētas, ievērojot 190. panta 2. punktu.

3.   Lai ES preču zīmes pieteikumu uzskatītu par tādas starptautiskas reģistrācijas pārveidošanu, ko Starptautiskais birojs pēc izcelsmes biroja pieprasījuma ir anulējis, ievērojot Madrides Protokola 9.d pantu, pieteikumā ir jāiekļauj norāde par to. Minēto norādi veic tad, kad iesniedz pieteikumu.

4.   Ja saskaņā ar 41. panta 1. punkta b) apakšpunktu veiktas pārbaudes laikā Birojs konstatē, ka pieteikums nav iesniegts triju mēnešu laikā no dienas, kurā Starptautiskais birojs ir anulējis starptautisko reģistrāciju, vai preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ES preču zīme ir jāreģistrē, nav iekļauti to preču un pakalpojumu sarakstā, par kuriem ir veikta starptautiskā reģistrācija attiecībā uz Savienību, Birojs aicina pieteikuma iesniedzēju novērst trūkumus.

5.   Ja 4. punktā minētos trūkumus Biroja noteiktajā laikposmā nenovērš, tiesības uz starptautiskās reģistrācijas vai teritoriālās paplašināšanas datumu un attiecīgā gadījumā uz starptautiskās reģistrācijas prioritātes datumu tiek zaudētas.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama pārveidošanas pieteikumā saskaņā ar šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 207. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

205. pants

Saziņa ar Starptautisko biroju

Saziņu ar Starptautisko biroju veic tādā veidā un formātā, par kādu Starptautiskais birojs un Birojs ir vienojušies un, vēlams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Visas atsauces uz veidlapām ietver elektroniski pieejamas veidlapas.

206. pants

Valodu lietojums

Lai piemērotu šo regulu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar to, starptautiskām reģistrācijām, ko attiecina uz Savienību, starptautiskā pieteikuma iesniegšanas valoda ir procesa valoda 146. panta 4. punkta nozīmē, un otrā valoda, kas norādīta starptautiskā pieteikumā, ir otra valoda 146. panta 3. punkta izpratnē.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

207. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Īstenošanas noteikumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

208. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 48. pantā, 49. panta 3. punktā, 65. pantā, 73. pantā, 96. panta 4. punktā, 97. panta 6. punktā, 98. panta 5. punktā, 100. panta 2. punktā, 101. panta 5. punktā, 103. panta 3. punktā, 106. panta 3. punktā, 121. pantā, 168. pantā, 194. panta 3. punktā un 196. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 23. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 48. pantā, 49. panta 3. punktā, 65. pantā, 73. pantā, 96. panta 4. punktā, 97. panta 6. punktā, 98. panta 5. punktā, 100. panta 2. punktā, 101. panta 5. punktā, 103. panta 3. punktā, 106. panta 3. punktā, 121. pantā, 168. pantā, 194. panta 3. punktā un 196. panta 4. punktā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 48. pantu, 49. panta 3. punktu, 65. pantu, 73. pantu, 96. panta 4. punktu, 97. panta 6. punktu, 98. panta 5. punktu, 100. panta 2. punktu, 101. panta 5. punktu, 103. panta 3. punktu, 106. panta 3. punktu, 121. pantu, 168. pantu, 194. panta 3. punktu un 196. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

209. pants

Noteikumi saistībā ar Savienības paplašināšanos

1.   No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (“jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas ES preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz minēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Savienībā.

2.   Tādas ES preču zīmes reģistrāciju, kura tika pieteikta reģistrācijai pievienošanās dienā, nedrīkst atteikt, izmantojot 7. panta 1. punktā uzskaitītos absolūtos atteikuma pamatojumus, ja šie pamatojumi ir piemērojami vienīgi tāpēc, ka ir pievienojusies jauna dalībvalsts.

3.   Ja ES preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts sešos mēnešos pirms pievienošanās dienas, iebildumu pret reģistrāciju var iesniegt atbilstīgi 46. pantam, ja jaunajā dalībvalstī pastāv agrāka preču zīme vai kādas citas pirms pievienošanās iegūtas agrākas tiesības, kas definētas 8. pantā, ar nosacījumu, ka tās iegūtas labā ticībā un ka agrākās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums vai, attiecīgos gadījumos, prioritātes datums vai agrāko tiesību iegūšanas datums jaunajā dalībvalstī ir pirms ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, attiecīgos gadījumos, prioritātes datuma.

4.   Šā panta 1. punktā minēto ES preču zīmi nevar atzīt par spēkā neesošu:

a)

atbilstīgi 59. pantam, ja pamatojumi tās atzīšanai par spēkā neesošu ir piemērojami vienīgi tāpēc, ka ir pievienojusies jauna dalībvalsts;

b)

atbilstīgi 60. panta 1. un 2. punktam, ja agrākās tiesības jaunajā dalībvalstī ir reģistrētas, pieteiktas reģistrācijai vai iegūtas pirms pievienošanās dienas.

5.   Šā panta 1. punktā minētās ES preču zīmes izmantošanu var aizliegt atbilstīgi 137. un 138. pantam, ja agrākā preču zīme vai kādas citas agrākas tiesības ir attiecīgajā jaunajā dalībvalstī labā ticībā reģistrētas, pieteiktas reģistrācijai vai iegūtas pirms šīs valsts pievienošanās dienas vai – attiecīgos gadījumos – ja to prioritātes datums ir pirms šīs valsts pievienošanās dienas.

210. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Līdz 2021. gada 24. martam un turpmāk reizi piecos gados Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanu.

2.   Novērtējumā pārskata tiesisko regulējumu Biroja un dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja sadarbībai, īpašu uzmanību pievēršot finansēšanas mehānismam, kas paredzēts 152. pantā. Novērtējumā izvērtē arī Biroja un tā darba prakses ietekmi un efektivitāti. Novērtējumā jo īpaši ņem vērā iespējamo vajadzību mainīt Biroja pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

3.   Komisija novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem, pamatojoties uz minēto ziņojumu, nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Novērtējuma rezultātus publisko.

4.   Katram otrajam novērtējumam pievieno izvērtējumu par Biroja sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus.

211. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 207/2009 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

212. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 14. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. DALLI


(1)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 22. maija lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).

(3)  Sk. II pielikumu.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.).

(5)  Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(10)  OV L 123., 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1 lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.).

(15)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(18)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(19)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 386/2012 (2012. gada 19. aprīlis) par tādu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp par publiskā un privātā sektora pārstāvju sapulcēšanu Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrā (OV L 129, 16.5.2012., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/28/ES (2012. gada 25. oktobris) par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(24)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(26)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

NODEVU APMĒRS

A.   Saskaņā ar šo regulu Birojam maksājamās nodevas ir šādas (EUR):

1.

Pamatnodeva par pieteikumu individuālai ES preču zīmei (31. panta 2. punkts):

EUR 1 000

2.

Pamatnodeva par elektronisku pieteikumu individuālai ES preču zīmei (31. panta 2. punkts):

EUR 850

3.

Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu individuālo ES preču zīmi (31. panta 2. punkts):

EUR 50

4.

Pārsniedzot divu klašu skaitu, nodeva par katras preču un pakalpojumu klases individuālo ES preču zīmi (31. panta 2. punkts):

EUR 150

5.

Pamatnodeva par pieteikumu ES kolektīvajai preču zīmei vai ES sertifikācijas zīmei (31. panta 2. punkts un 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 1 800

6.

Pamatnodeva par elektronisku pieteikumu ES kolektīvajai preču zīmei vai ES sertifikācijas zīmei (31. panta 2. punkts un 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 1 500

7.

Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu ES kolektīvo preču zīmi vai ES sertifikācijas zīmi (31. panta 2. punkts, 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 50

8.

Pārsniedzot divu klašu skaitu, nodeva par katras preču un pakalpojumu klases ES kolektīvo preču zīmi vai ES sertifikācijas zīmi (31. panta 2. punkts, 74. panta 3. punkts vai 83 panta 3. punkts):

EUR 150

9.

Meklēšanas nodeva par ES preču zīmes pieteikumu (43. panta 2. punkts) vai par starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību (43. panta 2. punkts un 195. panta 2. punkts):

EUR 12 reizināti ar 43. panta 2. punktā minēto centrālo industriālā īpašuma biroju skaitu; šo summu un turpmākās izmaiņas Birojs publicē Biroja “Oficiālajā Vēstnesī”.

10.

Iebildumu nodeva (46. panta 3. punkts):

EUR 320

11.

Pamatnodeva par individuālas ES preču zīmes atjaunošanu (53. panta 3. punkts):

EUR 1 000

12.

Pamatnodeva par individuālas ES preču zīmes elektronisku atjaunošanu (53. panta 3. punkts):

EUR 850

13.

Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu individuālās ES preču zīmes atjaunošanu (53. panta 3. punkts):

EUR 50

14.

Pārsniedzot divu klašu skaitu, nodeva par katras preču un pakalpojumu klases individuālās ES preču zīmes atjaunošanu (53. panta 3. punkts):

EUR 150

15.

Pamatnodeva par ES kolektīvās preču zīmes vai ES sertifikācijas zīmes atjaunošanu (53. panta 3. punkts, 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 1 800

16.

Pamatnodeva par ES kolektīvās preču zīmes vai ES sertifikācijas zīmes elektronisku atjaunošanu (53. panta 3. punkts, 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 1 500

17.

Nodeva par otrās klases preču un pakalpojumu ES kolektīvās preču zīmes vai ES sertifikācijas zīmes atjaunošanu (53. panta 3. punkts, 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 50

18.

Pārsniedzot divu klašu skaitu, nodeva par katras preču un pakalpojumu klases ES kolektīvās preču zīmes vai ES sertifikācijas zīmes atjaunošanu (53. panta 3. punkts, 74. panta 3. punkts vai 83. panta 3. punkts):

EUR 150

19.

Papildu nodeva par atjaunošanas nodevas maksājuma kavējumu vai atjaunošanas pieprasījuma iesniegšanas kavējumu (53. panta 3. punkts):

25 % no kavētās atjaunošanas nodevas, bet nepārsniedzot EUR 1 500

20.

Nodeva par pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu (63. panta 2. punkts):

EUR 630

21.

Apelācijas nodeva (68. panta 1. punkts):

EUR 720

22.

Nodeva par pieteikumu restitutio in integrum (104. panta 3. punkts):

EUR 200

23.

Nodeva, iesniedzot pieteikumu par ES preču zīmes pieteikuma vai ES preču zīmes pārvēršanu (140. panta 1. punkts, arī saistībā ar 202. panta 1. punktu):

a)

par pieteikumu par valsts preču zīmi;

b)

par attiecinājumu uz dalībvalsti saskaņā ar Madrides Protokolu:

EUR 200

24.

Nodeva par procedūras turpināšanu (105. panta 1. punkts):

EUR 400

25.

Nodeva par paziņojumu par reģistrētas ES preču zīmes dalīšanu (56. panta 4. punkts) vai ES preču zīmes pieteikuma dalīšanu (50. panta 3. punkts):

EUR 250

26.

Nodeva par pieteikumu licences vai citu tiesību reģistrācijai attiecībā uz reģistrētu ES preču zīmi (26. panta 2. punkts) vai attiecībā uz pieteikumu ES preču zīmei (26. panta 2. punkts):

a)

piešķirot licenci;

b)

nododot licenci;

c)

ieviešot tiesības in rem;

d)

nododot tiesības in rem;

e)

izpildes panākšana:

EUR 200 par katru reģistrāciju, bet, ja vienā pieteikumā vai vienlaikus tiek iesniegti vairāki reģistrācijas pieprasījumi, nodeva nepārsniedz EUR 1 000

27.

Nodeva par licences vai citu tiesību reģistrācijas anulēšanu (29. panta 3. punkts) ir EUR 200 par anulēšanu, bet gadījumos, kad vienā pieteikumā vai vienlaicīgi ir iesniegti vairāki pieteikumi, nodeva nepārsniedz EUR 1 000

28.

Nodeva par izmaiņām reģistrētā ES preču zīmē (54. panta 4. punkts):

EUR 200

29.

Nodeva par ES preču zīmes pieteikuma kopijas izsniegšanu (114. panta 7. punkts), reģistrācijas apliecības kopijas izsniegšanu (51. panta 2. punkts) vai reģistra izraksta izsniegšanu (111. panta 7. punkts):

a)

par neapliecinātu kopiju vai izrakstu:

EUR 10

b)

par apliecinātu kopiju vai izrakstu:

EUR 30

30.

Nodeva par dokumentu pārbaudi (114. panta 6. punkts):

EUR 30

31.

Nodeva par dokumentu kopiju izsniegšanu (114. panta 7. punkts):

a)

par neapliecinātu kopiju:

EUR 10

b)

par apliecinātu kopiju:

EUR 30

papildus tam par katru lapu, kas pārsniedz 10 lapas:

EUR 1

32.

Nodeva par dokumentos ietvertās informācijas paziņošanu (114. panta 9. punkts):

EUR 10

33.

Nodeva par atlīdzināmo procesuālo izmaksu noteikšanas pārskatīšanu (109. panta 8. punkts):

EUR 100

34.

Nodeva par starptautiska pieteikuma iesniegšanu Birojā (184. panta 4. punkts):

EUR 300

B.   Nodevas, ko maksā Starptautiskajam birojam

I.   Individuāla nodeva par starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību

1.

Personai, kas iesniedz pieteikumu uz tādu starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, Starptautiskajam birojam ir jāmaksā individuāla nodeva par attiecināšanu uz Savienību saskaņā ar Madrides Protokola 8. panta 7. punktu.

2.

Starptautiskas reģistrācijas īpašniekam, kas iesniedz pieprasījumu par teritoriālu paplašināšanu, ko attiecina uz Savienību, un ko izdara pēc starptautiskās reģistrācijas, jāmaksā Starptautiskajam birojam individuāla nodeva par attiecināšanu uz Savienību saskaņā ar Madrides Protokola 8. panta 7. punktu.

3.

Šīs sadaļas B.I.1 vai B.I.2. punktos minētās nodevas apmērs ir turpmāk norādīto summu ekvivalents Šveices frankos, kā PIĪO ģenerāldirektors noteicis saskaņā ar Madrides Nolīguma un Protokola kopējo noteikumu 35. panta 2. punktu:

a)

par individuālu preču zīmi – EUR 820 plus attiecīgā gadījumā EUR 50 par otrās klases precēm un pakalpojumiem un EUR 150 par katru starptautiskā reģistrācijā iekļautu preču un pakalpojumu klasi, pārsniedzot divu klašu skaitu;

b)

par kolektīvu preču zīmi vai sertifikācijas zīmi – EUR 1 400 plus attiecīgā gadījumā EUR 50 par otrās klases precēm un pakalpojumiem un EUR 150 par katru preču un pakalpojumu klasi, pārsniedzot divu klašu skaitu.

II.   Individuāla nodeva par starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Savienību, atjaunošanu

1.

Tādas starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Savienību, īpašniekam jāmaksā Starptautiskajam birojam individuāla nodeva par attiecināšanu uz Savienību kā daļa no nodevām par starptautiskās reģistrācijas atjaunošanu saskaņā ar Madrides Protokola 8. panta 7. punktu.

2.

Šīs sadaļas B.II.1. punktā minētās nodevas apmērs ir turpmāk norādīto summu ekvivalents Šveices frankos, kā PIĪO ģenerāldirektors noteicis saskaņā ar Madrides Nolīguma un Protokola kopējo noteikumu 35. panta 2. punktu:

a)

par individuālu preču zīmi – EUR 820 plus attiecīgā gadījumā EUR 50 par otrās klases precēm un pakalpojumiem un EUR 150 par katru starptautiskā reģistrācijā iekļautu preču un pakalpojumu klasi, pārsniedzot divu klašu skaitu;

b)

par kolektīvu preču zīmi vai sertifikācijas zīmi -– EUR 1 400 plus attiecīgā gadījumā EUR 50 par otrās klases precēm un pakalpojumiem un EUR 150 par katru starptautiskā reģistrācijā iekļautu preču un pakalpojumu klasi, pārsniedzot divu klašu skaitu.


II PIELIKUMS

Atceltā regula ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009

(OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.)

 

2012. gada Pievienošanās akta III pielikuma 2. punkta I daļa

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2424

(OV L 341, 24.12.2015., 21. lpp.)

tikai 1. pants


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 207/2009

Šī regula

1. līdz 7. pants

1. līdz 7. pants

8. pants, 1. līdz 4. punkts

8. pants, 1. līdz 4. punkts

8. pants, 4a. punkts

8. pants, 6. punkts

8. pants, 5. punkts

8. pants, 5. punkts

9. pants

9. pants

9a. pants

10. pants

9b. pants

11. pants

10. pants

12. pants

11. pants

13. pants

12. pants

14. pants

13. pants

15. pants

13a. pants

16. pants

14. pants

17. pants

15. pants

18. pants

16. pants

19. pants

17. pants, 1., 2. un 3. punkts

20. pants, 1., 2. un 3. punkts

17. pants, 5. punkts

20. pants, 4. punkts

17. pants, 5a. punkts

20. pants, 5. punkts

17. pants, 5b. punkts

20. pants, 6. punkts

17. pants, 5c. punkts

20. pants, 7. punkts

17. pants, 5d. punkts

20. pants, 8. punkts

17. pants, 5e. punkts

20. pants, 9. punkts

17. pants, 5f. punkts

20. pants, 10. punkts

17. pants, 6. punkts

20. pants, 11. punkts

17. pants, 7. punkts

20. pants, 12. punkts

17. pants, 8. punkts

20. pants, 13. punkts

18. pants

21. pants

19. pants

22. pants

20. pants

23. pants

21. pants

24. pants

22. pants

25. pants

22a. pants

26. pants

23. pants

27. pants

24. pants

28. pants

24a. pants

29. pants

25. pants

30. pants

26. pants

31. pants

27. pants

32. pants

28. pants

33. pants

29. pants

34. pants

30. pants

35. pants

31. pants

36. pants

32. pants

37. pants

33. pants

38. pants

34. pants. 1. punkts

39. pants, 1. punkts

34. pants. 1a. punkts

39. pants, 2. punkts

34. pants. 2. punkts

39. pants, 3. punkts

34. pants. 3. punkts

39. pants, 4. punkts

34. pants. 4. punkts

39. pants, 5. punkts

34. pants. 5. punkts

39. pants, 6. punkts

34. pants. 6. punkts

39. pants, 7. punkts

35. pants

40. pants

36. pants

41. pants

37. pants. 1. punkts

42. pants, 1. punkts

37. pants. 3. punkts

42. pants, 2. punkts

38. pants

43. pants

39. pants

44. pants

40. pants

45. pants

41. pants

46. pants

42. pants

47. pants

42a. pants

48. pants

43. pants

49. pants

44. pants, 1. un 2. punkts

50. pants, 1. un 2. punkts

44. pants, 4. punkts

50. pants, 3. punkts

44. pants, 4a. punkts

50. pants, 4. punkts

44. pants, 5. līdz 9. punkts

50. pants, 5. līdz 9. punkts

45. pants

51. pants

46. pants

52. pants

47. pants

53. pants

48. pants

54. pants

48a. pants

55. pants

49. pants

56. pants

50. pants

57. pants

51. pants

58. pants

52. pants

59. pants

53. pants

60. pants

54. pants

61. pants

55. pants

62. pants

56. pants

63. pants

57. pants

64. pants

57a. pants

65. pants

58. pants

66. pants

59. pants

67. pants

60. pants

68. pants

61. pants

69. pants

63. pants

70. pants

64. pants

71. pants

65. pants

72. pants

65a. pants

73. pants

66. pants

74. pants

67. pants

75. pants

68. pants

76. pants

69. pants

77. pants

70. pants

78. pants

71. pants

79. pants

72. pants

80. pants

73. pants

81. pants

74. pants

82. pants

74a. pants

83. pants

74b. pants

84. pants

74c. pants

85. pants

74d. pants

86. pants

74e. pants

87. pants

74f. pants

88. pants

74g. pants

89. pants

74h. pants

90. pants

74i. pants

91. pants

74j. pants

92. pants

74k. pants

93. pants

75. pants

94. pants

76. pants

95. pants

77. pants

96. pants

78. pants

97. pants

79. pants

98. pants

79a. pants

99. pants

79b. pants

100. pants

79c. pants

101. pants

79d. pants

102. pants

80. pants

103. pants

81. pants

104. pants

82. pants

105. pants

82a. pants

106. pants

83. pants

107. pants

84. pants

108. pants

85. pants, 1. punkts

109. pants, 1. punkts

85. pants, 1a. punkts

109. pants, 2. punkts

85. pants, 2. punkts

109. pants, 3. punkts

85. pants, 3. punkts

109. pants, 4. punkts

85. pants, 4. punkts

109. pants, 5. punkts

85. pants, 5. punkts

109. pants, 6. punkts

85. pants, 6. punkts

109. pants, 7. punkts

85. pants, 7. punkts

109. pants, 8. punkts

86. pants

110. pants

87. pants

111. pants

87a. pants

112. pants

87b. pants

113. pants

88. pants

114. pants

88a. pants

115. pants

89. pants

116. pants

90. pants

117. pants

91. pants

118. pants

92. pants

119. pants

93. pants

120. pants

93a. pants

121. pants

94. pants

122. pants

95. pants, 1. punkts

123. pants, 1. punkts

95. pants, 2. punkts

95. pants, 3. punkts

123. pants, 2. punkts

95. pants, 4. punkts

123. pants, 3. punkts

95. pants, 5. punkts

96. pants

124. pants

97. pants

125. pants

98. pants

126. pants

99. pants

127. pants

100. pants

128. pants

101. pants

129. pants

102. pants

130. pants

103. pants

131. pants

104. pants

132. pants

105. pants

133. pants

106. pants

134. pants

107. pants

135. pants

109. pants

136. pants

110. pants

137. pants

111. pants

138. pants

112. pants

139. pants

113. pants

140. pants

114. pants

141. pants

115. pants

142. pants

116. pants

143. pants

117. pants

144. pants

118. pants

145. pants

119. pants, 1. līdz 5. punkts

146. pants, 1. līdz 5. punkts

119. pants, 5a. punkts

146. pants, 6. punkts

119. pants, 6. punkts

146. pants, 7. punkts

119. pants, 7. punkts

146. pants, 8. punkts

119. pants, 8. punkts

146. pants, 9. punkts

119. pants, 9. punkts

146. pants, 10. punkts

119. pants, 10. punkts

146. pants, 11. punkts

120. pants

147. pants

121. pants

148. pants

123. pants

149. pants

123a. pants

150. pants

123b. pants

151. pants

123c. pants

152. pants

124. pants

153. pants

125. pants

154. pants

126. pants

155. pants

127. pants

156. pants

128. pants

157. pants

129. pants

158. pants

130. pants

159. pants

131. pants

160. pants

132. pants

161. pants

133. pants

162. pants

134. pants

163. pants

134a. pants

164. pants

135. pants

165. pants

136. pants

166. pants

136a. pants

167. pants

136b. pants

168. pants

137. pants

169. pants

137a. pants

170. pants

138. pants

171. pants

139. pants

172. pants

140. pants

173. pants

141. pants

174. pants

141a. pants

175. pants

142. pants

176. pants

143. pants

177. pants

144. pants

178. pants

144a. pants

179. pants

144b. pants

180. pants

144c. pants

181. pants

145. pants

182. pants

146. pants

183. pants

147. pants

184. pants

148. pants

185. pants

148a. pants

186. pants

149. pants

187. pants

150. pants

188. pants

151. pants

189. pants

152. pants

190. pants

153. pants

191. pants

153a. pants

192. pants

154. pants

193. pants

154a. pants

194. pants

155. pants

195. pants

156. pants

196. pants

157. pants

197. pants

158. pants

198. pants

158a. pants

199. pants

158b. pants

200. pants

158c. pants

201. pants

159. pants

202. pants

160. pants

203. pants

161. pants

204. pants

161a. pants

205. pants

161b. pants

206. pants

163. pants

207. pants

163a. pants, 1. punkts

208. pants, 1. punkts

163a. pants, 2. punkts, pirmais teikums

208. pants, 2. punkts

163a. pants, 2. punkts, otrais teikums

208. pants, 4. punkts

163a. pants, 3. punkts

208. pants, 3. punkts

163a. pants, 4. punkts

208. pants, 5. punkts

163a. pants, 5. punkts

208. pants, 6. punkts

165. pants

209. pants

165a. pants

210. pants

166. pants

211. pants

167. pants

212. pants

-I pielikums

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums


Top