25.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/117

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumi attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz to eksportu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizpilda ikgadēja TSE uzraudzības programma saskaņā ar regulas III pielikumu, kurā noteikti noteikumi par uzraudzības sistēmu. Minētā pielikuma A nodaļas II daļā paredzēti uzraudzības noteikumi attiecībā uz aitām un kazām un minētās nodaļas II daļas 8.2. punktā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka kodoniem 136, 141, 154 un 171 prionu proteīnu genotips minimālam aitu paraugam, kam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visu aitu populāciju dalībvalstī. Ja dalībvalstī pieaugušo aitu kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, minimālais parauga lielums ir vismaz 600 dzīvnieku. Pārējās dalībvalstīs minimālais parauga lielums ir vismaz 100 dzīvnieku.

(3)

Kopš ieviesta Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II daļas 8.2. punktā noteiktā prasība par genotipa noteikšanu izlases veidā, ir sasniegti sākotnējie mērķi katrā valstī kartēt aitu genotipus, kas ir uzņēmīgi pret skrepi slimību, un aitu genotipus, kas ir rezistenti pret skrepi slimību. Tomēr aitu genotipa noteikšana izlases veidā arvien ir lietderīga dalībvalstīs, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6.a pantu un VII pielikuma C nodaļu veic selekcijas programmas, lai aitu dzimtas dzīvniekos attīstītu pretošanās spējas pret TSE, un kuru selekcijas programmu mērķis ir ietekmēt kopējās aitu populācijas ģenētisko profilu. Šādām dalībvalstīm genotipa noteikšana izlases veidā tikai daļai no visas aitu populācijas ļauj izvērtēt, vai esošā selekcijas programma sniedz vēlamo ietekmi, kas ir paaugstināt ARR alēles sastopamību, vienlaikus samazinot tādu alēļu izplatību, par kurām ir liecības, ka tās saistītas ar uzņēmību pret TSE.

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma C nodaļā ir noteikts prasību minimums pret TSE rezistentu aitu selekcijas programmai dalībvalstīs, un minētās nodaļas 1. daļas 1. punktā noteikts, ka selekcijas programmas mērķpopulācija ir ganāmpulki ar augstu ģenētisko vērtību. 1. punkta otrajā daļā noteikts, ka dalībvalstis, kurās tiek īstenota selekcijas programma, var nolemt, ka ganāmpulkos, kuri nav iesaistīti selekcijas programmā, atļauj ņemt paraugus un noteikt genotipu tikai vaislas auniem. Šo noteikumu izmanto, ja dalībvalsts selekcijas programmas mērķis ir ietekmēt kopējās aitu populācijas ģenētisko profilu. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II daļas 8.2. punktā noteiktā prasība par genotipa noteikšanu izlases veidā būtu jāattiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno selekcijas programmu un kuras ganāmpulkos, kuri nav iesaistīti selekcijas programmā, atļauj ņemt paraugus un noteikt genotipu tikai vaislas auniem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Bioloģiskā apdraudējuma zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ) 2006. gada 13. jūlija atzinumā attiecībā uz pret TSE rezistentu aitu selekcijas programmu (2) (turpmāk “EFSA atzinums”) uzskatīja, ka pašreizējā Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II daļas 8.2. punktā noteiktā prasība par genotipa noteikšanu izlases veidā 100 vai 600 aitām gadā atkarībā no aitu populācijas lieluma dalībvalstī, ņemot vērā mazo prasītā parauga lielumu, nav pietiekama, lai uzraudzītu selekcijas programmas ietekmi uz kopējo aitu populāciju dalībvalstī. EFSA atzinumā tika ieteikts palielināt paraugu un norādīts, ka pieņemot, ka tā genotipa, uz kuru attiecas uzraudzība, izplatība ir 50 %, lai ar 95 % pārliecību atklātu 5 % izmaiņas genotipa izplatībā, katru gadu būtu jātestē 1 560 dzīvnieku. Tā kā ir maz ticams, ka 5 % izmaiņas genotipa izplatībā attiecībā uz visu aitu populāciju varētu rasties gada laikā, ir lietderīgi veikt šādu izlases veida genotipa noteikšanu reizi trijos gados.

(6)

EFSA atzinumā arī ieteikts vākt epidemioloģiski atbilstīgus datus, piemēram, reģions, ganāmpulka tips un dzīvnieka dzimums, a posteriori korekciju veikšanai un pienācīga paraugu ņemšanas parauga uzraudzībai. Tāpēc ir lietderīgi dot dalībvalstīm iespēju noteikt precīzu parauga lielumu un reprezentatīvas paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz valsts aitu populācijas genotipa noteikšanu, ņemot vērā iepriekšējās paraugu ņemšanas kampaņās savāktos epidemioloģiskos datus, ar nosacījumu, ka paraugu ņemšanas paraugs ļauj ar vismaz 95 % pārliecību atklāt 5 % izmaiņas genotipa izplatībā trīs gadu periodā.

(7)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II daļas 8.2. punktā noteiktā prasība par genotipa noteikšanu izlases veidā būtu jāsvītro un jāaizstāj ar minētās regulas VII pielikuma C nodaļas 1. daļā noteikto prasību, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm, kuras īsteno selekcijas programmu attiecībā uz aitām un kuras ganāmpulkos, kuri nav iesaistīti selekcijas programmā, atļauj ņemt paraugus un noteikt genotipu tikai vaislas auniem, būtu jānosaka genotips aitu paraugam izlases veidā, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz aitu populāciju dalībvalstī, vai nu vismaz 1 560 dzīvniekiem reizi trijos gados, vai, pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā noteiktajiem kritērijiem, dalībvalsts noteiktam parauga lielumam un paraugu ņemšanas biežumam.

(8)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 III un VII pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Tā kā genotipa noteikšana izlases veidā notiek kalendārajos gados, šim grozījumam būtu jāstājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,