10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/1

(1)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie aptver elementus, kas nepieciešami, lai īstenotu Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktos pasākumus. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem pasākumiem un lai veicinātu, ka personām, uz kurām attiecas šie noteikumi, ir visaptverošs skatījums un viegla pieeja tiem, ir vēlams visus šos elementus attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 ietvert vienā regulā.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 noteikts, ka centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) uzliek naudas sodus savu vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem, kas izraisa norēķinu neizpildi (dalībnieki, kas nav veikuši norēķinu).

(3)

Lai nodrošinātu to, ka naudas sodi, kas tiek piemēroti dalībniekiem, kuri nav veikuši norēķinu, būtu efektīvs preventīvs līdzeklis, naudas sodu līmeņa aprēķināšanai vajadzētu būt cieši saistītai ar finanšu instrumentu vērtību, kuriem nav veikts norēķins, un kuriem būtu jāpiemēro atbilstošas naudas sodu likmes. Darījuma pamatā esošo finanšu instrumentu vērtībai vajadzētu veidot pamatu naudas sodu līmeņa aprēķināšanai, ja norēķina neizpilde ir notikusi naudas trūkuma dēļ. Naudas sodu līmenim vajadzētu sniegt stimulus dalībniekiem, kas nav veikuši norēķinus, nekavējoties nokārtot darījumus, kuru izpilde nav veikta. Lai nodrošinātu to, ka naudas sodu uzlikšanas mērķi tiek efektīvi sasniegti, vajadzības gadījumā būtu regulāri jāuzrauga un jāpielāgo to aprēķināšanas parametru piemērotība, pamatojoties uz minēto naudas sodu ietekmi uz tirgu.

(4)

Ņemot vērā finanšu instrumentu ievērojamās cenu atšķirības daudzkārtējos pamatā esošos darījumos un lai sekmētu naudas sodu aprēķināšanu, finanšu instrumentu vērtība būtu jābalsta uz vienu atsauces cenu. Tā pati atsauces cena CVD būtu jāizmanto konkrētajā dienā, lai aprēķinātu naudas sodus norēķinu neizpildēm attiecībā uz identiskiem finanšu instrumentiem. Tādēļ naudas sodiem vajadzētu būt rezultātam, ko iegūst, finanšu instrumentu skaitu, kas ir pamatā darījumam, kurš nav nokārtots, reizinot ar attiecīgo atsauces cenu. Atsauces cenu noteikšanas pamatā vajadzētu būt objektīviem un uzticamiem datiem un metodēm.

(5)

Ņemot vērā, ka naudas sodu aprēķināšanas automatizēšanai būtu jānodrošina tas, ka tos efektīvi piemēro CVD, atbilstošu naudas sodu likmju pamatā vajadzētu būt vienai vērtību tabulai, kas būtu viegli automatizējama un piemērojama. Naudas sodu likmes atšķirīgiem finanšu instrumentu veidiem būtu jānosaka tādos līmeņos, kā rezultātā naudas sodi atbilstu Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzētajiem noteikumiem.

(6)

Darījumu ar akcijām norēķini parasti ir izteikti standartizēti. Ja akcijām ir likvīds tirgus un līdz ar to tās varētu viegli iegādāties, norēķinu neizpildēm būtu jāpiemēro visaugstākā naudas soda likme, lai sniegtu stimulus dalībniekiem, kas nav veikuši norēķinus, laikus veikt norēķinus par darījumiem, kuriem nav veikti norēķini. Akcijām, kurām nav likvīda tirgus, būtu jāpiemēro zemāka naudas soda likme, ņemot vērā to, ka zemākai naudas soda likmei vajadzētu būt preventīvai, neietekmējot attiecīgo tirgu vienmērīgu un pareizu darbību.

(7)

Naudas sodu līmenī norēķinu neizpildēm darījumos ar parāda instrumentiem, kurus emitējuši valsts emitenti, būtu jāņem vērā šādu darījumu parasti lielais apjoms un to nozīme finanšu tirgu vienmērīgai un pareizai darbībai. Tādēļ norēķinu neizpildēm būtu jāpiemēro viszemākā naudas sodu likme. Šādai naudas sodu likmei tomēr vajadzētu būt preventīvai un sniegt stimulu savlaicīgam norēķinam.

(8)

Parāda instrumentiem, kurus nav emitējuši valsts emitenti, ir mazāk likvīdi tirgi, un darījumu apjoms ar šādiem instrumentiem ir mazāks. Šādi parāda instrumenti arī ietekmē finanšu tirgu vienmērīgu un pareizu darbību mazākā mērā nekā parāda instrumenti, kurus emitējuši valsts emitenti. Tādēļ norēķinu neizpildes naudas soda likmei vajadzētu būt lielākai nekā parāda instrumentiem, ko emitējuši valsts emitenti.

(9)

Norēķinu neizpildei darījumos ar parāda instrumentiem vajadzētu piemērot zemākas naudas sodu likmes nekā norēķinu neizpildei darījumos ar citiem finanšu instrumentiem, ņemot vērā to vispārējo lielo apjomu, nestandartizētu norēķinu, lielāku pārrobežu dimensiju un to nozīmi finanšu tirgu vienmērīgai un pareizai darbībai. Šādai zemākai naudas sodu likmei tomēr vajadzētu būt preventīvai un sniegt stimulu savlaicīgam norēķinam.

(10)

Finanšu instrumentiem, kas nav akcijas un parāda instrumenti, kuri ir ietverti Regulas (ES) Nr. 909/2014 darbības jomā, piemēram, depozitārie sertifikāti, emisijas kvotas un biržā tirgotie fondi, parasti nav izteikti standartizētu norēķinu un likvīdu tirgu. Tos bieži vien tirgo ārpusbiržas tirgos. Ņemot vērā darījumu ierobežoto apjomu un lielumu un lai atspoguļotu to nestandartizēto tirdzniecību un norēķinus, norēķinu neizpildēm vajadzētu piemērot naudas soda likmi, kas līdzīga likmei, ko piemēro akcijām, kurām nav likvīda tirgus.

(11)

Naudas sodu aprēķināšanas parametri būtu jāpielāgo konkrētu tirdzniecības vietu iezīmēm, piemēram, MVU izaugsmes tirgiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (2). Norēķinu neizpildei piemērojamajiem naudas sodiem nevajadzētu kavēt mazo un vidējo uzņēmumu pieeju kapitāla tirgiem kā alternatīvu banku aizdevumiem. Turklāt ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 MVU izaugsmes tirgiem ir atļauta elastība nepiemērot iepirkšanas procedūru norēķinu neizpildēm līdz 15 dienām pēc plānotās norēķinu dienas. Līdz ar to naudas sodus norēķinu neizpildēm ar finanšu instrumentiem, kas tirgoti MVU izaugsmes tirgos, var piemērot ilgāku laikposmu nekā citiem finanšu instrumentiem. Ņemot vērā naudas sodu piemērošanas ilgumu, zemāku likviditāti un īpatnības MVU izaugsmes tirgos, naudas sodu likme norēķinu neizpildēm darījumos ar finanšu instrumentiem, kas tirgoti šādās tirdzniecības vietās, būtu jānosaka konkrētā apmērā, kam būtu jāsniedz stimuli savlaicīgam norēķinam, bet kam nevajadzētu ietekmēt to vienmērīgu un pareizu darbību. Ir arī lietderīgi nodrošināt, ka norēķinu neizpildēm darījumos ar konkrētiem finanšu instrumentiem, piemēram, parāda instrumentiem, ko tirgo šādās vietās, piemēro zemāku naudas soda likmi nekā līdzīgiem parāda instrumentiem, ko tirgo citos tirgos.

(12)

Norēķinu neizpildēm, kā pamatā ir naudas trūkums, būtu jāpiemēro viena naudas soda likme visiem darījumiem, ņemot vērā to, ka šāda situācija ir neatkarīga no aktīvu veida un attiecīgā finanšu instrumenta likviditātes vai darījuma veida. Lai nodrošinātu preventīvu ietekmi un rosinātu to, ka dalībnieki, kas nav veikuši norēķinus, tos veic laikus, izmantojot naudas aizņemšanos, ir lietderīgi izmantot aizņemšanās naudas izmaksas kā naudas sodu likmes pamatu. Vispiemērotākajai naudas soda likmei vajadzētu būt centrālās bankas oficiālajai procentu likmei, kas emitē norēķinu valūtu, kam būtu jāatspoguļo minētās valūtas aizņemšanās izmaksas.

(13)

Regula (ES) Nr. 909/2014 ļauj CVD sniegt savus pakalpojumus Savienībā saskaņā ar to piederības dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzību. Lai nodrošinātu piemērotu drošības līmeni, CVD sniedzot pakalpojumus uzņēmējās dalībvalstīs, Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteikts, ka piederības dalībvalstu un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām un attiecīgajām iestādēm ir jāizveido sadarbības pasākumi, lai uzraudzītu CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī, ja to darbības kļūst būtiski nozīmīgas uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai.

(14)

Lai visaptveroši noteiktu, vai CVD darbības ir kļuvušas būtiski nozīmīgas vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai uzņēmējās dalībvalstīs, ir lietderīgi nodrošināt, ka novērtēšanas kritērijos tiek ņemti vēra CVD sniegtie pakalpojumi uzņēmējās dalībvalstīs, kā precizēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļā, ņemot vērā to, ka šādus pamatpakalpojumus CVD sniedz, pildot funkcijas kā finanšu tirgu infrastruktūras.

(15)

Lai novērtētu CVD darbību būtiskumu uzņēmējās dalībvalstīs, novērtēšanas kritērijos būtu jāņem vēra CVD sniegto pamatpakalpojumu apjoms lietotājiem no uzņēmējām dalībvalstīm, tostarp emitentiem, dalībniekiem vērtspapīru norēķinu sistēmās vai citiem vērtspapīru kontu turētajiem, ko uztur CVD. Ja CVD sniegto pamatpakalpojumu apjoms lietotājiem no uzņēmējām dalībvalstīm ir pietiekami liels, CVD darbības šādā uzņēmējā dalībvalstī būtu jāuzskata par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai, ņemot vērā to, ka jebkādas neizpildes vai nepilnības šādu CVD darbībās var ietekmēt vērtspapīru tirgu vienmērīgu darbību un ieguldītāju aizsardzību attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu visaptverošu novērtēšanu, ir lietderīgi piemērot novērtēšanas kritērijus, kas neatkarīgi ņem vērā CVD katra sniegtā pamatpakalpojuma apjomu lietotājiem no uzņēmējām dalībvalstīm.

(16)

Ja CVD emitē vai centralizēti uztur lielas vērtspapīru daļas emitentiem, kas reģistrēti uzņēmējās dalībvalstīs, vai ja tie centralizēti uztur lielas vērtspapīru kontu daļas savu vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem vai citu kontu turētājiem, kas reģistrēti uzņēmējās dalībvalstīs, to darbības būtu jāuzskata par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs.

(17)

Ja CVD veic norēķinu lielas vērtības darījumiem ar vērtspapīriem, ko emitējuši uzņēmējās dalībvalstīs reģistrēti emitenti, vai ja tie veic norēķinu lielas vērtības norēķinu instrukcijām no dalībniekiem un citiem vērtspapīru kontu dalībniekiem, kas reģistrēti uzņēmējās dalībvalstīs, to darbības būtu jāuzskata par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs.

(18)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (3) dalībvalstīm ir atļauts norīkot vērtspapīru norēķinu sistēmas, kuras reglamentē to tiesību akti, minētās direktīvas piemērošanai, ja dalībvalstis uzskata, ka šādu norīkošanu garantē, pamatojoties uz sistēmisku risku. Ja CVD uztur vērtspapīru norēķinu sistēmas, kuras norīkojušas uzņēmējas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, to darbības līdz ar to būtu jāuzskata par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs.

(19)

CVD darbību novērtēšana būtu jāveic pietiekami bieži, lai ļautu attiecīgajām iestādēm bez nepamatotas kavēšanās noteikt sadarbības pasākumus no brīža, kad attiecīgā CVD darbības kļūst par būtiski svarīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai attiecīgajās uzņēmējās dalībvalstīs.

(20)

Kad CVD darbības kļūst par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī, tās jāuzskata par būtiski nozīmīgām pietiekami ilgu laikposmu, lai ļautu attiecīgajām iestādēm izveidot efektīvus un lietderīgus sadarbības pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014.

(21)

Aprēķini, kas attiecas uz novērtējumiem saskaņā ar šo regulu, būtu jābalsta uz objektīviem un uzticamiem datiem un metodoloģijām. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo regulu pieprasītie konkrētie aprēķini ir balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (4) paredzētajiem noteikumiem, šādi aprēķini būtu jāveic tikai, kad ir piemērojama Regula (ES) Nr. 600/2014.

(22)

Ņemot vērā to, ka pasākumiem, ar ko novērš norēķinu neizpildes, saistībā ar naudas sodu aprēķināšanu, un konkrētiem pasākumiem, ar ko nosaka būtisku nozīmīgumu, var būt nepieciešamas ievērojamas izmaiņas informācijas tehnoloģijas sistēmā, tirgus testēšana un pielāgojumi juridiskajos līgumos starp attiecīgajām pusēm, tostarp CVD un citiem tirgus dalībniekiem, pietiekams laiks būtu jāatvēl attiecīgo pasākumu piemērošanai, lai nodrošinātu, ka CVD un citas attiecīgās puses izpilda nepieciešamās prasības,

a)

finanšu instrumentu kopējā tirgus vērtība, ko emitējuši uzņēmējas dalībvalsts emitenti un ko CVD sākotnēji uzskaitījis vai centralizēti uzturējis vērtspapīru kontos, veido vismaz 15 % no to finanšu instrumentu kopējās vērtības, ko emitējuši visi uzņēmējas dalībvalsts emitenti, ko sākotnēji uzskaitījuši vai centralizēti uzturējuši vērtspapīru kontos visi CVD, kas veic darījumdarbību Savienībā;

b)

to finanšu instrumentu kopējā tirgus vērtība, ko CVD centralizēti uzturējis vērtspapīru kontos dalībniekiem un citiem vērtspapīru kontu turētājiem no uzņēmējas dalībvalsts, veido vismaz 15 % no to finanšu instrumentu kopējās vērtības, ko vērtspapīru kontos centralizēti uzturējuši visi CVD, kas veic darījumdarbību Savienībā, visiem dalībniekiem vai citiem vērtspapīru kontu turētājiem no uzņēmējas dalībvalsts.

a)

norēķinu instrukciju gada vērtība, kas attiecas uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko emitējuši uzņēmējas dalībvalsts emitenti, un par ko norēķinu veicis CVD, veido vismaz 15 % no visu norēķinu instrukciju kopējās gada vērtības, kas attiecas uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko emitējuši uzņēmējas dalībvalsts emitenti, un kam norēķinus veikuši visi CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

b)

to norēķinu instrukciju gada vērtība, kam norēķinus veicis CVD dalībniekiem un citiem vērtspapīru kontu turētājiem no uzņēmējas dalībvalsts, veido vismaz 15 % no norēķinu instrukciju kopējās vērtības, kam norēķinu veikuši visi CVD, kas veic darījumdarbību Savienībā, dalībniekiem vai citiem vērtspapīru kontu turētājiem no uzņēmējas dalībvalsts;

c)

CVD uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu, ko regulē uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti un par ko ir paziņots Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI).

a)

norēķinu instrukcijai, ko veic pret samaksu, – attiecīgā finanšu instrumenta darījuma vērtība, kas reģistrēta vērtspapīru norēķinu sistēmā;

b)

norēķinu instrukcijām bez samaksas – attiecīgo finanšu instrumentu kopējā tirgus vērtība, kā noteikts saskaņā ar 7. pantu.

a)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, ko ir atļauts tirgot tirdzniecības vietā Savienībā, attiecīgā finanšu instrumenta tirgus vērtība ir likviditātes ziņā visbūtiskākā tirgus noslēgumcena, kā minēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

finanšu instrumentiem, ko atļauts tirgot tirdzniecības vietā Savienībā un kas nav a) apakšpunktā minētie instrumenti, tirgus vērtība ir noslēgumcena, kas izriet no tirdzniecības vietas Savienībā ar vislielāko apgrozījumu;

c)

finanšu instrumentiem, kas nav a) un b) apakšpunktā minētie instrumenti, tirgus vērtību nosaka, pamatojoties uz iepriekš noteiktu attiecīgās CVD kompetentās iestādes apstiprinātu metodoloģiju, kas attiecas uz kritērijiem, kuri saistīti ar uzticamiem tirgus datiem, piemēram, tirgus cenām, kas pieejamas tirdzniecības vietās vai ieguldījumu sabiedrībās.

a)

atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, finanšu instrumentu tirgus vērtība ir minēto instrumentu nominālvērtība;

b)

atkāpjoties no 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta, attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtības ir minēto finanšu instrumentu nominālvērtība.

a)

regulas 2. un 3. pantu piemēro no datuma, kurā stājas spēkā deleģētais akts, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 7. panta 15. punktu;

b)

regulas 7. pantu piemēro no datuma, kas minēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 55. panta otrajā daļā;

c)

regulas 8. pantu piemēro no tās spēkā stāšanās dienas.